EIROPAS UN LATVIJAS SITUĀCIJA GLOBĀLO EKONOMISKO UN ĢEOPOLITISKO NOTIKUMU VIRPULĪAndris Strazds

Latvijas Bankas padomnieks13.12.2016

2

SMAGUMA CENTRA PĀRBĪDE PASAULES EKONOMIKĀ

49.04% 49.03% 50.13% 50.25%

20.26% 19.46% 15.81% 14.62%

24.70% 21.66% 16.92% 15.30%

5.90% 9.74% 17.08% 19.76%

1995 2005 2015 2021*

ĶīnaES-28ASVCitas

Pasaules IKP sadalījums (pēc pirktspējas paritātes)

41.78% 37.06% 38.29% 37.02%

24.91% 27.73% 24.53% 23.84%

30.92% 30.36%22.17% 20.54%

2.39% 4.85% 15.01% 18.60%

1995 2005 2015 2021*

Pasaules IKP sadalījums (ASV dolāros)

ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ,BET ĶĪNAS NOZĪME BŪTISKI PIEAUG

Avots: IMF World Economic Outlook datu bāze, LB aprēķini* - SVF prognozes 3

Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

41.90%

37.40%

9.40%11.30%

41.73%

30.93%10.92%

8.33%8.09%ASV dolārs

EiroĶīnas juaņaJapānas jēnaLielbritānijasmārciņa

SDR valūtu grozs līdz 01.10.2016 SDR valūtu grozs pašlaik

4

GRAVITĀCIJAS CENTRA MAIŅA: CEĻĀ UZ G-2?

5

EIROPAS SAVIENĪBA: LABKLĀJĪBAS SAVIENĪBA, KAS PATI NESPĒJ SEVI AIZSARGĀT PRET ĀRĒJU APDRAUDĒJUMU?

6

Eiropā dzīvo mazāk par 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas apjoma, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu

Rietumeiropas valstu institūcijas nav gatavas iedzīvotāju sagaidāmā dzīves

ilguma būtiskam pieaugumam (līdz ~90 gadiem), kas kļūst par arvien

ticamāku scenāriju

Vienlaikus tikai 4 Eiropas NATO dalībvalstis – Lielbritānija, Grieķija,

Polija un Igaunija – pilda savas finansiālās saistības pret aliansi

Avoti: Pasaules banka, Atlantijas padome

Militārie izdevumi n=124, 2010

Sociālie izdevumi n=96, 2004-2009

Valdības izdevumi

EIROPA: IESPĒJAMS, BŪTISKĀKAIS IZAICINĀJUMS

Pārējā pasaule,

57%Pārējā

pasaule, 42%

ASV, 43%

Eiropa (n=36),

58%

Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas rudens prognozes

Daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Šogad sabalansētu budžetu sasniegs tikai 4 valstis

Māstrihtas kritērijus (parāds zem 60% no IKP, deficīts nepārsniedz 3% no IKP) pilnībā ievēro tikai 11 no 28 ES valstīm

Valdības parāda līmeņi ir ļoti augsti, vidēji Eiropā –86% no IKP

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0200.0

-5.0 -4.0 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0

Vispārē

jās vald

ības pa

rāds, %

no IKP

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP7

EIROPA: LABKLĀJĪBA UZ PARĀDA?

8

ATPAKAĻGAITA STARPTAUTISKAJĀ TIRDZNIECĪBĀ

9Avoti: Pasaules Tirdzniecības organizācija, SVF

PASAULES TIRDZNIECĪBAS IZAUGSME PALĒNINĀSPasaules preču tirdzniecības un reālā IKP izaugsme, 2005-2015 (%)

Preču tirdzniecības izaugsme (vid. eksports un imports)Reālā IKP izaugsme

Vidējā preču tirdzniecības izaugsme kopš 1990. gadaVidējā reālā IKP izaugsme kopš 1990. gada

10

Sarūk investīciju īpatsvars IKP (investīcijas ir importintensīvākā IKP daļa)

Avoti: ECB, SVF

LĒNĀKAS TIRDZNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS IEMESLIĶīna pārorientējas uz izaugsmes modeli, kura pamatā ir pakalpojumu sektora un iekšzemes pieprasījuma attīstībaGlobālo piegādes ķēžu attīstība šķiet apstājusies, iespējams, t.sk. tehnoloģiju attīstības rezultātāPasaules ekonomiskajā izaugsmē arvien lielāku īpatsvaru veido t.s. jaunās tirgus ekonomikas, kas ir mazāk atvērtas tirdzniecībai nekā attīstītās valstisEkonomiskā atvērtība pasaulē vairs nepieaug, ir vērojamas jaunas protekcionisma vēsmas

11

Tieši trūcīgākie pasaules iedzīvotāji ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas 20 gadu laikā pirms nesenās finanšu krīzes

Šobrīd vērojamās politiskās tendences attīstītajās valstīs vismaz daļēji varētu būt skaidrojamas ar iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstošu stagnāciju

Vienlaikus attīstīto valstu vidusslāņa reālie ienākumi ir pieauguši stipri lēnāk vai pat samazinājušies

Avots: Global Policy Volume 4 . Issue 2 . May 2013

KAS IR LIELĀKIE IEGUVĒJI NO GLOBALIZĀCIJAS?Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988 un 2008 dažādām ienākumu procentīlēm(aprēķini 2005.gada dolāros)

Reālo ie

nākum

u izma

iņas (%)

Ienākumu procentīle

12

ŠRĒDINGERIZĀCIJA

13Avots: politico.eu, openeurope.org.uk

ŠRĒDINGERA BREXIT

14Avoti: thelocal.dk, dpa-international.com, euobserver.com, euractiv.com

ŠRĒDINGERA ŠENGENAS ZONA

15

(MEGA)PILSĒTU LAIKMETS

16Avots: Shutterstock

17Avots: OECD

LIELĀKAS PILSĒTAS IR PRODUKTĪVĀKAS (1/2)

18Avots: OECD

LIELĀKAS PILSĒTAS IR PRODUKTĪVĀKAS (2/2)

19

"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas divas trešdaļas no visas pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules iedzīvotāju. <…> Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt, turklāt tas arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā koridoru nākotnē." /Ričards Florida, 2009/

PILSĒTU LOMA TURPINA PIEAUGT

20

PAMATSCENĀRIJS

21

Ķīnas īpatsvars pasaules ekonomikā turpinās pieaugt, bet ES - samazinātiesPILSĒTU OĀZES FRAGMENTĒT(ĀK)Ā PASAULĒ

Pieaugs protekcionisms, pasaules tirdzniecība turpinās stagnēt un tās loma ienākumu līmeņa izlīdzināšanā saruksEiropas Savienība turpinās pastāvēt, taču arvien ticamāks kļūst Šrēdingerizētassavienības scenārijs – situācija, kad ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas

• Viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū• Pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv

Pilsētas spēlēs arvien lielāku lomu kā labklājības "oāzes", taču ļoti svarīga būs kritiskā masa un transporta un sakaru savienojumi

22

JAUNĀ GADA APŅEMŠANĀS:KO VAJADZĒTU DARĪT LATVIJAI?

23

Tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai

Avoti: ECB, SVF

KO DARĪT LATVIJAI?

Stiprināt divpusējās ekonomiskās attiecības ar ĶīnuBez kavēšanās īstenot Rail BalticaVeikt administratīvo reformu un koncentrēt attīstību Rīgā, tās apkārtnē un vien dažos attīstības centros ārpus tās

Nepieļaut sociālo izdevumu sloga pieaugumu

PALDIES PAR UZMANĪBU

24