Swedbank pētījums:

Augsts bezdarbs Latvijā –nolemtība vai izvēle?

Mārtiņš Kazāks, PhDGalvenais ekonomists Latvijā

Lija Strašuna Vecākā ekonomiste

2010.gada 13.decembris

2© Swedbank

Uzlabošanās darba tirgū: līdz šim ļoti strauja, turpmāk visticamāk kļūs lēnākā

Nodarbinātība ir augusi jau divus ceturkšņus pēc kārtas, iespējams, daļēji arī dēļ t.s. “atsitiena efekta”…

• … risks, ka nodarbinātības kāpums kļūs lēnāks, bezdarbs iesakņosies un kļūs strukturāls… ir lieki lolot ilūzijas, ka pārskatāmā nākotnē bezdarbs būs tikpat zems kā 2007.gadā.

Nodarbinātība, tūkst. cilvēku

-50

-25

0

25

50

1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09 1Q 10

ADTP dalībnieku skaita izmaiņas (l.a.)*Nodarbināto skaita, tūkst. cilv. (l.a.)

Avots: CSP* Dati pieejami tikai par 2010.g.

ADTP – Aktīvie darba tirgus pasākumi

Nodarbinātības gaidas, %

-80

-60

-40

-20

0

20

40

Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10

Pakalpojumi Apstrādes rūpniecībaMazumtirdzniecība Būvniecība

Avots: DG ECFINNeto pozīcija darba dēvēju nodarbinātības gaidām: (+) pieaugums un (-) samazinājums

3© Swedbank

Strukturālais bezdarbs: ilgtermiņa, rada nopietnus zaudējumus sabiedrībai

• Strukturālais bezdarbs: ilgtermiņa neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu– Potenciālo darba ņēmēju prasmes neatbilst darba devēju prasībām– Potenciālo darba ņēmēju zema reģionālā mobilitāte

• Sociālie zaudējumi, ko rada bezdarbs pieaug līdz ar bezdarba ilgumu

– Mazāki valsts budžeta ieņēmumi un lielāki izdevumi– Nabadzība, ienākumu nevienlīdzība– Emigrācija– Vājāka sociālā aizsardzība– Lēnāka ekonomikas izaugsme

Avots: www.karikatura.lv

4© Swedbank

Signāli par strukturālām problēmām: pieaug ilgtermiņa bezdarbs, nepieciešama pārkvalifikācija

Ekonomikas struktūra mainās – ir nepieciešama bezdarbnieku pārkvalifikācija, lai atrastu darbu jau citā nozarē

• Augstākā riska grupas: ilgtermiņa bezdarbniekiem un jauniešiem atgriezties/ iekļūt darba tirgū ir visgrūtāk

Nodarbinātības kritums un pieaugums,2004-

-20

0

20

40

60

80

Rū

pn

iecī

ba

Bū

vnie

cīb

a

Ma

zum

un

vair

um

tird

zn.

Vie

snīc

as,

tra

nsp

ort

s,sa

kari

Fin

. se

kto

rs

Ne

k.īp

. un

citi

kom

erc

pa

k.

Va

lsts

pā

rv.

Izg

lītīb

a,

vese

lība

u.c

.p

ak.

-20

0

20

40

60

80

Pieaugums no 2004.g. 1.cet. līdz 2007.g. 4.cet.Kritums no 2007.g. 4.cet. līdz 2010.g. 1.cet.

Avots: Eurostat

Nodarbinātības izmaiņas 2004.-2010.gg., tūkst. Ilgtermiņa bezdarbs ES valstīs, % no kopējā

0

10

20

30

40

50

60

1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09 1Q 10

ES27 Vācija ZviedrijaIgaunija Latvija Lietuva

Avots: Eurostat* vairāk par 12 mēnešiem

Ilgtermiņa bezdarbs* dažās ES valstīs, % no kopējā

5© Swedbank

Signāli par strukturālām problēmām: reģionālās disproporcijas saglabājas, vai kļūs vēl akūtākas?

Avots: NVA

6© Swedbank

Signāli par strukturālām problēmām: reģionos tās ir ievērojami dziļākas?

Reģionos mazākā aktivitāte – iedzīvotāji nošķirti no darba tirgus un nemeklē darbu, vājākas prasmes

Slēptais strukturālais bezdarbs?

Algas reģionos ir mazākas – lielāka motivācija pieteikties “simtlatnieku” programmā, nevis meklēt pastāvīgu darbu

Vai sabiedrisko darbu programmas reģionos ir efektīvas?

Aktivitātes līmenis reģionos, %

50

55

60

65

70

75

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Vidzeme Latgale ZemgaleKurzeme Rīga Avots: CSP

Darba meklētāju īpatsvars reģionos, %

4

8

12

16

20

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Vidzeme Latgale ZemgaleKurzeme Rīga Avots: CSP

Neto alga reģionos, LVL

100

200

300

400

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Vidzeme Latgale ZemgaleKurzeme Rīga

Avots: CSP

7© Swedbank

Signāli par strukturālām problēmām: strukturālais bezdarbs it kā tomēr vēl nav iesakņojies...

Līdz ar ekonomikas atlabšanu vakanču īpatsvars pieaug un bezdarba līmenis mazinās… bet kāda būs turpmākā dinamika?

Ar bezdarbu saistītie zaudējumi kļūst arvien redzamāki – pabalstu saņēmēju skaits sarūk, pieaug trūcīgo skaits…

Beveridža līkne, 2005-2010

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

0 5 10 15 20 25Darba meklētāju īpatsvars, %

Va

kan

ču īp

ats

vars

, %

1Q 05

2Q 10

1Q 07

?

?

Avots:CSP

Jaunie bezdarbnieki un reģistrētās vakances

0

5

10

15

20

25

Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Pabalsta saņēmēji, % no bezdarbniekiem (l.a)Reģistrētās vakancesPiešķirts bezdarbnieka statuss Avots: NVA

8© Swedbank 8

• Izdevumi aktīvajiem darba tirgus pasākumiem 2009.g. aptuveni 30 milj. latu jeb 0.25% no IKP

• Galvenie NVA īstenotie pasākumi– t.s. konkurētspējas veicināšanas pasākumi un karjeras konsultācijas

– Sabiedriskie darbi

– Apmācības, kvalifikācijas celšana (t.sk. kuponu sistēma)

NVA pasākumi galvenokārt ir īstermiņa. Lai gan daļa no tiem var dot efektu arī ilgtermiņā, tie nav pietiekoši bez plašākām sistēmiskām izmaiņām

Lai efektīvāk un ātrāk risinātu strukturālo bezdarba problēmu, NVA īstenotie pasākumi jāsaista ar mērķtiecīgu strukturālo politiku

Kas pietrūkst līdzšinējā rīcībā: fokuss galvenokārt uz NVA īstenotiem aktīviem darba tirgus pasākumiem

9© Swedbank 9

• Nodarbinātības pasākumu pielietošana ir atkarīga no biznesa cikla fāzes:– Atgūšanās agrīnā fāzē jāveicina jaunu darba vietu radīšana, piem.,

nodarbinātības subsīdijas?

• Jāveicina starpnozaru darbaspēka kustība:– Kompromiss starp īstermiņa nodarbinātības veicināšanas pasākumiem mazāk

produktīvos sektoros un ilgtermiņa mērķi atbalstīt darbinieku virzīšanos uz produktīvākām darba vietām

• Jāmazina bezdarba reģionālās disproporcijas:– Jaunu darba vietu izveidošana reģionos prasa uzlabot potenciālo darbinieku

prasmes

– Darbaspēka kustība valsts ietvaros, resursu koncentrēšana reģionālajos centros

• … bet efektīva strukturālā bezdarba mazināšana ir iespējama vien īstenojot visaptverošu struktūrpolitiku, piem., profesionālā un augstākā izglītība, inovāciju, konkurences un nodokļu politikas…

Ko darīt: … jaunu darba vietu radīšana, starpnozaru un reģionāla darbaspēka kustība valsts ietvaros… vai viss?

10© Swedbank 10

• Resursu koncentrācija

– Kas precīzi domāts ar stratēģiskās attīstības dokumentos minēto policentrismu? Cik centri Latvijai ir gana?

– Vai mērķtiecīgi veicināt darbaspēka mobilitāti valsts ietvaros? Pēc kādiem kritērijiem investēt reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu un negatīvu demogrāfisku tendenci?

• Produktivitātes konverģence– Kā sabalansēt nepieciešamību īstermiņā radīt pat jebkādas darbavietas ar nepieciešamību ilgtermiņā

virzīties produktīvāku darbavietu un nozaru virzienā? Kā veicināt inovāciju ieviešanu?

– Kā uzlabot izglītības sistēmas kvalitāti un efektivitāti?

– Kā veicināt iekšējās konkurences stiprināšanos Latvijā?

• Nodokļu politika– Kādu to vēlamies redzēt? Vai tā atbalstīs darba vietu radīšanu? Vai ir mērķtiecīgi ieviest

nodarbinātības subsīdijas?

• Darba tirgus modelis– Kāda ir Ziemeļvalstu prakse? Vai Latvijai jātiecas ieviest t.s. flexicurity modeli. Ja atbilde ir „jā”, tad

kādā veidā?

Kādus aspektus ņemt vērā, veidojot darba tirgus politiku?

Paldies!