SAUSIŅA 3.D.: 64-68. lppPOROZOVA 3.D.: 39-41. lpp.

Organismus veido ķīmiskās vielas:organogēnie elementi – ietilpst visu

organisko vielu sastāvā:ogleklis C (15-18%),ūdeņradis H (65-75%),skābeklis O (8-10%),slāpeklis N (1,5-30%);

makroelementi – vairāk kā 0,01% no organisma sastāva (K, Ca, Na, Mg, Fe, Cl, P, S)mikroelementi – mazāk kā 0,01% no

organisma sastāva (Cu, Mn, Zn, Co, I, F, Br)

Makroelementikālijs K – veicina sirds muskuļa aktivitāti,

stiprina nervu sistēmu, veicina nieru darbību. Visvairāk kālija ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās aprikozēs un persikos,

kalcijs Ca - stiprina zobus un kaulus, veicina asins piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu. Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši sieros. Dienā ieteicamā deva 800 mg,

Makroelementinātrijs Na – svarīga viela muskuļaudu un

nervu šūnu darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma daudzumu ķermeņa šūnās. Visvairāk nātrija ir sparģeļos, šprotēs, kūpinātos lašos, rudzu maizē, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, margarīnā,

magnijs Mg – stiprina sirdi un nieres, veicina un regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs. Visvairāk kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā, auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās,

Makroelementidzelzs Fe - nodrošina organisma apgādi ar

skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas reakcijas un B12 vitamīna līmeni asinīs, uzlabo ādas krāsu, stiprina organismu. Visvairāk dzelzs ir jēra gaļā, sojas miltos, garnelēs, prosā, sojas pupiņās, baravikās, gailenēs, linsēkās, kviešu asnos, saulespuķu sēklās, nātrēs, dārza pupiņās. Dienā ieteicamā deva pieaugušajiem – 10 – 18 mg,

Makroelementifosfors P – piegādā ķermenim enerģiju, piedalās

kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs, veicina vielmaiņas procesu norisi. Visvairāk fosfora ir kviešu klijās, kviešu asnos, Parmas sierā, Ementāles sierā, linsēklās, saulespuķu sēkliņās, sojas pupiņās, olas dzeltenumā. Dienā ieteicamā deva 800 mg,

sērs S– atindē organismu un veido aminoskābes, regulē B vitamīnu līmeni asinīs, sintezē kolagēnu un sargā ķermeņa šūnas no iekšpuses, veido saistaudus. Visvairāk sēra ir olās, gaļā, zivīs, pienā, sierā, ķiplokos, sīpolos, redīsos, galviņkāpostos un rožu kāpostos;

Mikroelementivarš Cu - veicina sarkano asinsķermenīšu

veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu organismā. Visvairāk vara ir aknās, nierēs, zivīs, pākšaugos un riekstos. Dienā ieteicamā deva 3 mg,

mangāns Mn - stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos. Visvairāk mangāna ir olas dzeltenumā, sojas pupiņās, greipfrūtos, tējā un kafijā. Dienā ieteicamā deva 3 mg,

Mikroelementicinks Zn - labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un

saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu pārstrādi un ķermeņa augšanu. Visvairāk cinka ir austerēs, jūras aļģēs, siļķēs, aknās, nierēs, gaļā, olās, sēnēs un sojas pupiņās. Dienā ieteicamā deva 14 mg,

kobalts Co - veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē, B12 vitamīna līmeni asinīs. Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, sīpolos, garnelēs, rožu kāpostos, sarkanajos galviņkāpostos, liellopu aknās, ābolos, valriekstos, galviņkāpostos, tomātos,

Mikroelementijods I - – ir viens no vairogdziedzera hormona

veidotājiem, uzlabo sausas ādas un sausu matu stāvokli, veicina augšanas procesus, gādā par psihisku labsajūtu. Visvairāk joda ir šelzivīs, lašos, garnelēs, austerēs, siļķēs, mencās, omāros, asaros. Dienā ieteicamā deva 0,2 mg,

fluors F - stiprina zobus, veicina kaulu augšanu, kas ir īpaši svarīgi bērniem. Visvairāk fluora ir valriekstos un eļļā konservētās sardīnēs. Dienā ieteicamā deva 1,5 mg,

MikroelementiHroms Cr - uzlabo insulīna iedarbību, stimulē

enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un proteīnu sintēzes procesā, veicina organisma augšanu, aizsargā asinsvadus no pārkaļķošanās. Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos, kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos kartupeļos. Dienā ieteicamā deva 0,2 mg,

broms Br - aizsargā ādu un gļotādu, uzlabo koncentrēšanās spējas, nomierina nervu sistēmu. Visvairāk broma ir asaros, jūras lašos, mencās, šelzivīs, siļķēs, forelēs, Ementāles sierā,

Mikroelementiselēns Se - stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību,

veicina enzīmu darbību. Visvairāk selēna ir siļķēs, tunzivīs, alus raugā, kviešu asnos, gaļā un piena produktos. Dienā ieteicamā deva 0,06 mg,

bors B - mazina risku saslimt ar reimatismu un osteoporozi, labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesu kuņģī un zarnu traktā, ļoti svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora, magnēzija un Sicīlija uzsūkšanos. Visvairāk bora ir persikos, šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos, cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, saldajās mandelēs, baltajās jāņogās, rozīnēs, zemesriekstos.

Organismu veidojošās vielas:neorganiskās vielas:

ūdens (70-80%),citas neorganiskās vielas – sāļi, bāzes, skābes

un oksīdi (1-1,5%),organiskās vielas:

olbaltumvielas (10-20%), lipīdi (1-5%),ogļhidrāti (0,2-2%),nukleīnskābes (1-2%),adenozīntrofosfāts ATP.

SAUSIŅA 3.D.: 66-68. lppPOROZOVA 3.D.: 40-41. lpp.

~ 75 % no cilvēka organisma ir ūdens. Ja dzīvē nav ne sapņu, ne mērķu, principā viņš ir vertikāla peļķe.

Ūdens loma organismos:šķidrums, kas sasilstot iztvaiko – šajā procesā

patērē daudz siltumenerģijas, tāpēc dzīvajā dabā tiek izmantots kā dzesēšanas veids,

liela siltumietilpība – vajadzīgas lielas siltuma daudzuma izmaiņas, lai ūdens sasiltu vai atdzistu (lēni silst un lēni dziest), tāpēc ūdens var pasargāt organismu no straujām temperatūras svārstībām,

ir šķīdinātājs un piedalās vielu transportēšanā – vairums neorganisko vielu šķīst ūdenī, tāpēc ar ūdens starpniecību izšķīdušā var tikt transportētas caur šūnu membrānām,

Ūdens loma organismospolārās ūdens molekulas pieķeras virsmai,

piemēram, augu vadaudu sieniņām, un tā pārvietojas pa vadaudiem uz augšu,

regulē spiedienu organismā – gan atsevišķās šūnās nodrošina šķidrā satura spiedienu uz šūnapvalku (turgors), gan nodrošina visa organisma iekšējo spiedienu, piemēram, cilvēka asinsspiedienu,

Ūdens loma organismospiedalās organisma ķīmiskajās reakcijās

gan kā izejviela, gan kā produkts. Piemēram, kamieļa organismā uzkrātie tauki elpošanas ķīmisko reakciju rezultātā sašķeļas par ūdeni un ogļskābo gāzi, tāpēc kamielis var ilgstoši iztikt bez ūdens dzeršanas, jo ūdeni iegūst, oksidējot taukus,

ūdens ir gļotu un želejveida vielu sastāvā – saistīts ar organiskajām vielām. Šīs vielas īpaši vajadzīgas iekšējo orgānu saskares vietās, piemēram, locītavās, lai mazinātu berzi.

Sāļu nozīme organismā:vairums sāļu ir jonu formā (Na+, K+, Cl- utt.) un

nodrošina organisma dzīvības procesus,

nodrošina nemainīgu organisma pH līmeni jeb skābju – sārmu līdzsvaru (homeostāzi).

Citu neorganisko vielu nozīme organismā

ietilpst organisko vielu sastāvā:dzelzs – hemoglobīna sastāvā (tāpēc

vairumam dzīvnieku asinis ir sarkanas),magnijs – hlorofila sastāvā (tāpēc augi ir zaļi),

nodrošina organismu dzīvības procesus (skat. minerālvielu nozīmi).

Materiāli papildus mācībāmSAUSIŅA 3.D.: 64-68. lppPOROZOVA 3.D.: 39-41. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.a

spx@tabid=9&id=310.htmlhttp://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/Run

Exercise?exerciseId=5e7d3bf7-056f-4496-b338-040500c96fe5&parentType=VirtualSchool&parentId=2258