Andra

Dzimusi 1973. gadā Kuldīgā

Pirmās publikācijas presē 2002. gadā

Pabeigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, mācījusies tēlniecību

Dvēseles mājas- KrustaskolaMīļākā vieta- Karosta

Viņā ir kaut kas nepieradināts. Gribas viņu ielikt “kastītē”,

pareizos literāros teikumos, “pareizā” dzīvē, bet viņa tur

neiederas un veiksmīgi izkļūst laukā. Bet, kad viņa pati

raksta, teikumi ir nopulēti kā dārgakmeņi./Lauma Lūse –

Kreicberga/

@andramanfelde

Manfeldes dzeja ir personiska, tieša,

vizualizējoša, robusta, neizskaistināta, eleganti neveikla un neiemācīta

formas ziņā. Dzeja, kas eksistē starp zonā, atvērtā,

atkailinātā telpā, sevi definējošā, nesaudzīgā vidē

gan saturā, gan formā

Romāns nav par kandžu, bet gan par dzimtenes zaudēšanu Kas tad ir

Dzimtenīte? Mīļvārdiņš? Līdz pat niecībai un pīslim

pamazināmā forma, varbūt spirtots, dvēseles sāpēm paredzēts dzēriens, vai tomēr – Dzimtene, no

vārda – dzimt, izaugt un palikt.

Koridoros kūst veļasienāži asina nakti

zvaigznes notrūkst no aukliņām

aizmieg ceļi un bites

bizbizmārīšu krāsākā zaglis un klasiskais

baletsuz pirkstu un nažu galiem

tuvojas veiksminieks rudens.

No dziļas, labestīgas sirds izlijušas pasakas. Gribas tās

salīdzināt ar dzīvu, mutuļojošu ūdenskritumu –

lasi un brīnies, kā caur rakstnieces atvērtās sirds

slūžām gāžas, sakuļas un gludi aizplūst šodienas dzīves

vērojumos, folkloras tēlos un sen nedzirdētos vecvārdos izmērcēta, garda latviešu

valoda. Manfeldes dzeja ir

mākslinieciski nopietnākais un spēcīgākais

jaunieguvums pēdējos gados. Rokraksta

savdabība ir noteikti netipiska gan satura, gan

izteiksmes ziņā vismaz jauno autoru paaudzes

kontekstā. /Iveta Ratinīka/

Andrai Manfeldei ir reti sastopams, taču jau viņas iepriekšējos darbos spilgti izpaudies talants –ar gluži

instinktīvu valodas izjūtu no ikdienas vērojuma uzburt maģiskas realitātes ainu. Neparasti ir tas, ka šī iztēles maģija nesaārda ikdienas realitāti, bet izvērš tajā paslēptās dimensijas gan cilvēka dvēseles,

gan lielās, garīgās realitātes līmeņos./Māris Salējs/

zvaigžņu dadži drāklēti samtā

mēness zilgajā pjēro smaidā

jūras zāļu rūgstošās putas

vēja šļupsti skalojas pāripērlenīcām ar cilvēku

vārdiem

Es. Mana atmiņa nav mana dzīve. Manas ilgas nav dzīve.

Un tas, ko es mīlu, man nepieder. Tikko pieskaries ar

rokām, izgaist kā dūmi. Mirāža. Es esmu dzīva.

“Mana nāve kas vēl nāks, nebūs aukstāka par kristību

rītu un pamošanos pritonā ar dzeltenpelēcīgiem griestiem.”

„Adata” ir viens no skarbākajiem, taču

mākslinieciski pārliecinošākajiem

atkarības, pārtapšanas, personīgā pārdzīvojuma un

radošas interpretācijas savijumiem, ko nācies lasīt

jaunākajā literatūrā./I. Ratinīka/

Uzvedums Adata

"Līdzīgi tam, kā gruzīnu gleznotājs naivists gleznoja uz melna audekla,

arī es sevi un savus interešu objektus ierakstu daudzstāveņu,

dzelzsceļsliežu un šobrīd arī ikdienišķās jūras fonā. Mana dzeja ir par lielo noslēpumu necilo ārieni

jeb – vienkāršāk – meklējiet varoņus! Sētniekus, pārdevējas,

konduktores, urlas, puisīti ar nolauzto ceriņu zaru un tās, kurām

jau pāri piecdesmit."

Šoruden Latvijas publikai tiks piedāvāts jauns mūzikls “Cukurs.

Herberts Cukurs”. “Stāsts par Liepājā dzimušā aviatora leģendāro

lidojumu, piedzīvojumiem un traģisko likteni,” Sižeta pamatpunkti

būšot ceļojums uz Gambiju, padomju okupācijas sākums, dalība Arāja komandā, bet beigsies stāsts

ar Herberta Cukura došanos trimdā.

“Valsts vara spēj sagraut likteņus, akmeņus, bet ne vārdus “Tēvzemei un Brīvībai”. 1949.gada 25.martā

saule lēca sešos. Tā neiespīdēja lopu vagonā, kur bija ieslēgta mana divgadīgā māte. Šogad 25. martā prezidents noliks ziedus pie pieminekļa. “Tēvzeme” ir pārvērsta teritorijā un “brīvība”

parādu žņaugos. Vēl augstāk par trīs zelta zvaigznēm mirdz lidmašīnas ar Latvijas bērniem,

kurus aizved izdzīvošanai svešumā. Šobrīd divi gadi ir manai meitai,” par šo laiku raksta A.Manfelde,

piebilstot – raksta mirstošas valsts valodā.[A. Manfelde 2010.g.]

Kopš izsūtīšanas viņi vēl nekad nebija paguvuši nostāties pie Brīvības pieminekļa

visi kopā. Andra Manfelde (vidū) ar savējiem – Manfeldu dzimtas atvasēm:

Maldu (no kreisās), mammu Lidiju, Kārli, Irēnu un Ilgu.

Atklāšana

Zemnīca ir tāda kā vienas ģimenes kvadratūra, mikroskopiski maza salīdzinājumā ar lielo Sibīriju. Viena ģimene, viena zemnīca, viens stāsts, bet tajā stāstā kaut kādā veidā ienāk arī visi citi stāsti, jo izsūtīto piedzīvotais ir līdzīgs.

 „Viss, kas ir noticis ar manu ģimeni, skar arī mani, un ne jau tikai mani.  Izsūtīšana – tas ir tautas notikums, kam ir jāpievērš jauniešu uzmanība.

Mums vajag lepoties ar šiem cilvēkiem, kas to ir pārcietuši.”

""...Dvēsele mīt asinīs". Tādēļ es ticu, ka mana asins matrica spēj iedot kodu. Atslēgu, ar kuru iespējams

atslēgt paaudžu durvis, pārvarēt laiktelpu un nokāpt zemnīcas krēslā. Šajā atmiņu tēlojumā vēlos dalīties ar

to, ko izvestie, izturēdami Sibīrijas stepē un sniegā, jūt. Mani vecvecāki - Anna, Kristaps un viņu bērni."

FOTO LELLE STELIŅĢIS

PIENS ĶIEĢELĪŠI DUBĻI

BĻODA TUKŠMĒNESS SARMA

KLAIGAS MĒSLI PIĶIS SPROSTS

LAKATS SKAIDAS KARTUPELIS

ZVĒRI KAKLAUTS LAZARETE

DUŠEŅKAPAPĪRĪTIS PIPARI

SAULĪTE TINTE BURTI

VĀRDS JĒRS KLIEDZIENS

MĀJUPCEĻŠ MĀJAS KAZAS

BŪDA BOJA ĀĶIS

MANTOJUMS

Video (http://www.youtube.com/watch?v=l_cj5QSXA-4&feature=share)

Tomēr neviens nespēj atcerēties brīdi, kad mūsu tik ikdienišķajās un vārīgajās

miesās Kāds ieslēdza sirds mehānismu, kaut kam tik vienkāršam un nezināmam, kuru citādāk neprotam

nosaukt, kā - dzīve./A. Manfelde

• http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/17112/• http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/23239/• http://blogs.krustaskola.lv/archives/9190• http://blogs.krustaskola.lv/archives/8427• http://

www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/13265-andra-manfelde-mes-ka-tauta-esam-jau-ierakstiti

• http://blogs.krustaskola.lv/archives/9190• http://una.lv/content/%

E2%80%9Eadatas%E2%80%9D-autore-andra-manfelde-par-karaostu-leduspukem-un-milestibu

• http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/17934/• http://www.satori.lv/raksts/334• http://

www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/17077-andra-manfelde-iespejami-ir-tikai-divi-mierinajuma-avoti-dievs-un-greks

• http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/13265-andra-manfelde-mes-ka-tauta-esam-jau-ierakstiti