12
ļi Latvijā un pasa

Begli Latvijā un pasaulē. Pasaules lielākā mācību stunda Audriņos

Embed Size (px)

Citation preview

Bēgļi Latvijā un pasaulē

Joprojām pat valsts amatpersonu runās bēgļa, nelegālā imigranta un patvēruma meklētāja terminu lietojums ir neskaidrs, lai gan atšķirības ir būtiskas.

•Patvēruma meklētājs. Cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu. Viņam nav tiesību Latvijā strādāt, un tas ir pagaidu statuss, kamēr amatpersonas nolems, vai piešķirt bēgļa statusu. Ja statusu nepiešķir, patvēruma lūdzējs tiek izraidīts atpakaļ uz izcelsmes valsti.

•Bēglis. Cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības vai sociālās grupas dēļ. Līdz ar bēgļa statusu persona iegūst pastāvīgo uzturēšanās atļauju, drīkst strādāt un brīvi pārvietoties.

•Alternatīvais statuss. To piešķir cilvēkam, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi, un ik gadu to pārskata. Šo statusu piešķir, ja cilvēkam draud nāvessods, spīdzināšana vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ nav iespējams atgriezties dzimtenē.

•Nelegālais imigrants. Cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu. Arī patvēruma meklētājs, kuram atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss, bet viņš nav izceļojis, kļūst par nelegālo imigrantu.

  Eiropas Komisija 2015.g. maijā ES dalībvalstīm ierosināja divu gadu laikā izmitināt kopumā 60 000 patvēruma meklētāju.

Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.

Latvija ir Eiropas savienībā, tādēļ palīdzības sniegšana bēgļiem attiecas arī uz mūsu valsti.

Bēgļi dodas prom no savas valsts, jo tur plosās karš. Latvijā bēgļi nekad agrāk nebija uzņemti, tādēļ

valsts iedzīvotāji un valdība nekam tādam nebija gatava. Latvijā uzņemtie bēgļi paliks vairākus gadus. Šie

cilvēki saņems uzturēšanās atļauju, kas paredz, ka viņi dzīvo un uzturas valstī, kur saņēmuši šo atļauju. Līdz ar to bēgļi varēs ceļot ES ietvaros, taču pamatuzturēšanās vieta būs tā valsts, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Šoruden Latvijā ieradīsies pirmie bēgļi, kuri, kā arī personas ar alternatīvo statusu, kas sasnieguši pilngadību, katru mēnesi varēs saņemt 256 eiro lielu pabalstu, bet bērniem pabalsts sastādīs 76 eiro mēnesī.

LR iedzīvotāju domas par bēgļu uzņemšanu Latvijā

71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt, ka būtu jāuzņem vairāk patvēruma meklētāju nekā šobrīd paredzēts.

24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka visām ES dalībvalstīm būtu jābūt solidāriem un jāpalielina uzņemamo patvēruma meklētāju skaits.

5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atturas paust savu viedokli

Sagatavots pēc pētījumu aģentūras datiem

LR iedzīvotāju domas par lielāku bēgļu daudzuma uzņemšanu Latvijā

(diagramma)

71%

24%

5%

NepiekrītPiekrītAtturas

Uzdevums

Skolotāja klasei izsniedz A4 lapu. Klase iedomājas, ka ir Latvijas politiķi, viņiem jāpieņem lēmums par Latvijas bēgļiem, kur viņus izmitināt, kā šos cilvēkus nodarbināt, kā palīdzēt iejusties Latvijas skolās un kā palīdzēt apgūt kādu profesiju, lai bēgļi varētu atrast darbu.

TestsSkolotāja sagatavo klasei testu ar jautājumiem par tēmu “Bēgļi Latvijā un pasaulē.”

Paldies par uzmanību