Austris Egl tisīMg.Inov ciju p rvalde un kult rasā ā ū

Inov ciju konsultantsā

Patentu kult ra – trad ciju, normu, prakšu ū īun meto u kopums, kas raksturo žpatentus, patent šanu procesu k d ē ā ānoteikt valst vai re ion .ā ī ģ ā

Interdisciplin ra pieeja, kas sintez ā ēantroplo iju, filozofiju, tiku, ģ ēties bzin tnes u.c. discipl nas un balst ta ī ā ī ī‘zin tnes, tehnolo iju un sabiedr bas’ ā ģ īstudiju lauk . ā

M r is ir lab k izprast patentu kult ras ē ķ ā ūmeh nismus un mijattiec bas starp da d m ā ī žā āinstit cij m taj .ū ā ā

Izprotot š s attiec bas var spriest par patentu ī īkult ras:ū

1)uzb vi: kas to veido un kas to ietekm ?ū ē2)noz mes: k das noz mes iesaist t s puses ī ā ī ī ā

pieš ir patentiem, intelektu lajam ķ āpašumam?ī

3)funkcionalit te: k da ir š s kult ras ā ā ī ūfunkcionalit te un k da ir iesaist to pušu ā ā īapmierin t ba ar to – t s efektivit te? ā ī ā ā

Patentu kult ru veido juridiskie, ūpolitiskie, soci lie, ekonomiskie un āzin tniskie aspekti.ā

Centr k form l matrica ir patentu ā ā ā ālikums, kas nosaka patentu juridisko pusi. Tom r b tisku lomu patent šan , ē ū ē āpatenta aizsardz b sp l “neform lie” ī ā ē ē āaspekti – soci lie, politiskie, āekonomiskie.

Noz mes ir priekšstatu un attieksmju īkopums, ko pieš ir iesaist t s puses ķ ī āk dam patentam, idejai, tehnolo ijai u.c.ā ģ

Noz me nav atdal ma no grupas.ī ā ‘Intepret v fleksibilit te’ (Pinch,Bijker, ī ā ā

1984) - Pieš irt s noz mes vienai un tai ķ ā īpašai lietai vai atš irties starp da diem ķ žāt s lietot jiem. ā ā

Noz mju atš ir bas rada konfliktsitu cijas. ī ķ ī ā

Copyright (autorties bas noī ang u val.ļ ). Burtiski – copyright “kop tlabi”, “kop tpalabi”, ē ē

bet “copyleft” – “kop tkreisi”, “kop tpakreisi”.ē ē Prakse, kas raksturo autorties bu likuma ī

izmantošanu, lai nov ktu ierobe ojumus izmantot ā žkopijas un modific t produkta versijas citu ēdarbam, pieprasot saglab t š das pašas ties bas ā ā īmodific taj m versij m. (bezmaksas izplat šana).ē ā ā ī

Tiek pielietota programmat r s, dokumentos, ū ām ksl , m zik . u.c.ā ā ū ā

COPYLEFT COPYRIGHT

Komunisms Izstr des proces iesaist s ā ā ā

lietot ji (Open source)ā Izplat šanas proces ī ā

iesaist s lietot jiā ā Produkts ir bezmaksas Ir ties bas veikt ī

uzlabojumus un modifik cijasā

Kapit lismsā Produkts tiek rad ts ī

nosl gt s laboratorij sē ā ā Produkts tiek p rdotsā Produkts ir maksas Modifik cijas ir aizliegtas ā

Atš ir gas idealo ijas, ar atš ir g m ķ ī ģ ķ ī āv rt b m un izpratn m. ē ī ā ē

Abas š s tendences iespaido patentu īkult ru un prakses taj .ū ā

Interneta loma. Pir tisma antropolo iskie faktori – ā ģ

pir tisms k c a par br v bu, pretstat ā ā īņ ī ī āglobaliz t s sabiedr bas un ē ā īmultinacion lo korpor ciju kontrolei. ā ā

Divas pamata tendences, kas atrodas savstrap j c . ē ā īņā

Nav identific jami noteikti tenden u ē čp rst vji, bet izpausmes ir redzamasā ā

Abas tendences pie emas sp k – viena ņ ē āk st glob l ka un centraliz t ka, kam r ļū ā ā ē ā ēotra popul r ka un decentraliz t ka.ā ā ē ā

Vienu vada uzskats par varas ieg šanu un ūp c iesp jas ilg ku kontroles saglab šanu, ē ē ā ākam r otru priekšpl n liek izplat šanu, ē ā ā īdal šanos un piedal šanos. ī ī

Tendences iespaido patentu kult ru, jo ir ūdaudzš aut ainas.ķ ņ

“V jdzirnavu efekts”ēC nies pret vai pievienojies stipr kajam.ī ī āPretinieka taktikas integr cija ā

m rketing .ā āLietot ju iesaist šana izstr des, ā ī ā

izplat šanas un ieviešans proces jeb ī ādemokratiz cija.ā

Nepieciešam ba p c patentu kult ras un ī ē ūinov ciju sist mas att st bas.ā ē ī ī

Inov cija oper ar inform ciju, bet ā ē ākorupcija ar dezinform ciju (Egl js, ā ā2009).

Pasaul notiekas c a pret zin tnes ē īņ ākomercializ ciju.ā

Latvij ir nepieciešam ba p c zin šanu ā ī ē ākomercializ šanas att st bas.ē ī ī

Kam pieder idejas? - t s ir m su pašums ā ū īvai t s ir da a no atmosf ras?ā ļ ē

Pinch, Trevor J. and Wiebe E. Bijker. "The Social Construction of Facts and Artefacts: Or How the Sociology of Science and the Sociology of Technology Might Benefit Each Other." Social Studies of Science 14 (August 1984): 399-441.

Aldis Egl js (2009). No emt bremzes ā ņinov cijai. LIB pl ns kr zes p rvar šanai. ā ā ī ā ē