Viens no Viens no visizcilākajiem visizcilākajiem

un un latviskākajiem latviskākajiem

literātiem – literātiem – Edvarts VirzaEdvarts Virza

Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja un grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja un jūsmoja.jūsmoja.

Edvarts Virza (īst.v. Jēkabs Eduards Edvarts Virza (īst.v. Jēkabs Eduards Liekna)Liekna)

Dzimis 1883. gada Dzimis 1883. gada 27.XII, miris 1940. g. 1.III - 27.XII, miris 1940. g. 1.III - viens no nozīmīgākajiem viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta latviešu 20.gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, prozaiķis, publicists, atdzejotājs. atdzejotājs.

Padomju laikā viņa Padomju laikā viņa personība un darbi tika personība un darbi tika noklusēti. noklusēti.

Biogrāfija un literārā darbībaBiogrāfija un literārā darbība

Edvarts Virza dzimis Edvarts Virza dzimis Emburgas (Salgales) pag. Emburgas (Salgales) pag. “Rāceņos” - mātes dzimtas “Rāceņos” - mātes dzimtas mājās.mājās.

Abi vecāki - turīgu Abi vecāki - turīgu Zemgales saimnieku Zemgales saimnieku dzimtas atvases. Tēvs Juris dzimtas atvases. Tēvs Juris Liekna spēlēja vijoli. Māte Liekna spēlēja vijoli. Māte Anna Vīgante bija liela Anna Vīgante bija liela dainotāja un dejotāja. dainotāja un dejotāja. Edvarts bija vecākais no Edvarts bija vecākais no Lieknu ģimenes deviņiem Lieknu ģimenes deviņiem bērniem. bērniem.

E. Virza mācījies Salgales pagasta E. Virza mācījies Salgales pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā.skolā un Bauskas pilsētas skolā.

Bauskas pilsētas sk. beidza 1901. g. Šajā gadā Bauskas pilsētas sk. beidza 1901. g. Šajā gadā dzejnieka tēvs mantoja "Billītes", uz kurieni arī dzejnieka tēvs mantoja "Billītes", uz kurieni arī pārcēlās Lieknu ģimene. pārcēlās Lieknu ģimene.

Materiālie apstākļi bija uzlabojušies, un E. Virza Materiālie apstākļi bija uzlabojušies, un E. Virza varēja palikt mājās, lai nodotos literatūrai. varēja palikt mājās, lai nodotos literatūrai.

1902. g. Virza uzsāka mācības Rīgas pasta - telegrāfa 1902. g. Virza uzsāka mācības Rīgas pasta - telegrāfa skolā, bet monotonais darbs negāja pie sirds tāpēc no skolā, bet monotonais darbs negāja pie sirds tāpēc no skolas izstājās. skolas izstājās.

1904. gadā E. Virza devās uz Maskavu, kur klausījās 1904. gadā E. Virza devās uz Maskavu, kur klausījās lekcijas jurisprudencē un tautsaimniecībā. Tur viņš lekcijas jurisprudencē un tautsaimniecībā. Tur viņš pavadīja tikai gadu un 1905. g. atgriezās "Billītēs".pavadīja tikai gadu un 1905. g. atgriezās "Billītēs".

Dzīvodams dzimtas mājās, pašmācības ceļā apguva Dzīvodams dzimtas mājās, pašmācības ceļā apguva franču valodu. Šajā laikā pastiprināti sāka pētīt franču un franču valodu. Šajā laikā pastiprināti sāka pētīt franču un krievu simbolistu arī dekadentu dzeju, sāka sacerēt arī to krievu simbolistu arī dekadentu dzeju, sāka sacerēt arī to pats.pats.

Edvarts Virza sevi latviešu literatūrā vispirms pieteica Edvarts Virza sevi latviešu literatūrā vispirms pieteica kā dzejnieks. 1906. gadā pirmie dzejoļi sāka parādīties kā dzejnieks. 1906. gadā pirmie dzejoļi sāka parādīties žurnālā „Dzelme”. Pirmā publikācija bija dzejoļu cikls žurnālā „Dzelme”. Pirmā publikācija bija dzejoļu cikls „Nakts dziesmas”. 1907. gadā tika izdots pirmais dzejoļu „Nakts dziesmas”. 1907. gadā tika izdots pirmais dzejoļu krājums „Biķeris”.krājums „Biķeris”.

Tas bija kas radikāli jauns latviešu Tas bija kas radikāli jauns latviešu literatūrā. "Biķeris" uzskatāms ne tikai par literatūrā. "Biķeris" uzskatāms ne tikai par pirmo erotiskās dzejas krājumu, bet arī par pirmo erotiskās dzejas krājumu, bet arī par pirmo nopietno un mākslinieciski augstvērtīgu pirmo nopietno un mākslinieciski augstvērtīgu simbolisma dzejas paraugu latviešu literatūrā. simbolisma dzejas paraugu latviešu literatūrā. Šis krājums radīja asu reakciju lielā daļā tā Šis krājums radīja asu reakciju lielā daļā tā laika vairumā pilsoniski un konservatīvi laika vairumā pilsoniski un konservatīvi noskaņotajos lasītājos.noskaņotajos lasītājos.

"Biķera" dzejas pasaule ir spēcīgas, bieži pat "Biķera" dzejas pasaule ir spēcīgas, bieži pat dēmoniskas kaisles, baudkāres, erotikas dēmoniskas kaisles, baudkāres, erotikas piesātināta.piesātināta.

Pirmajam pasaules karam sākoties, visa dzimta Pirmajam pasaules karam sākoties, visa dzimta posās bēgļu gaitām, bet kāda nomaldījusies lode posās bēgļu gaitām, bet kāda nomaldījusies lode 1915. g. vasarā nogalināja Virzas māti.1915. g. vasarā nogalināja Virzas māti.

No 1915. līdz 1922. g. tapa Virzas tēlojumi, kas No 1915. līdz 1922. g. tapa Virzas tēlojumi, kas vēlāk ievietoti krājumā „Zaļā Zemgale” (izdots vēlāk ievietoti krājumā „Zaļā Zemgale” (izdots 1923.).1923.).

1916. g. Edvarts Virza iestājās karadienestā – 1916. g. Edvarts Virza iestājās karadienestā – strēlnieku 5. Zemgales pulkā, kuru komandēja strēlnieku 5. Zemgales pulkā, kuru komandēja Jukums Vācietis. Šajā laikā viņš ieguva pulka Jukums Vācietis. Šajā laikā viņš ieguva pulka dzejnieka slavu, kurš uzrakstījis ne vienu vien dzejnieka slavu, kurš uzrakstījis ne vienu vien dzejoli par saviem cīņu biedriem. dzejoli par saviem cīņu biedriem.

1917. gadā, ienākot vācu frontei Latvijā, Virza devās uz 1917. gadā, ienākot vācu frontei Latvijā, Virza devās uz Krieviju un apmetās Pēterburgā. Šeit, lai darītu zināmu Krieviju un apmetās Pēterburgā. Šeit, lai darītu zināmu sabiedrotajiem par krievu karaspēka postījumiem Vidzemē un sabiedrotajiem par krievu karaspēka postījumiem Vidzemē un Zemgalē, tapa dziļi analītisks raksts „Izpostītā Latvija.” Par Zemgalē, tapa dziļi analītisks raksts „Izpostītā Latvija.” Par Vācijas un Krievijas karu Baltijas telpā, par latviešu karavīru Vācijas un Krievijas karu Baltijas telpā, par latviešu karavīru bezjēdzīgo varonību, cīnoties svešā armijā. Šo rakstu Virza bezjēdzīgo varonību, cīnoties svešā armijā. Šo rakstu Virza tulkoja arī franču valodā, lai plašāku starptautisko sabiedrību tulkoja arī franču valodā, lai plašāku starptautisko sabiedrību informētu par baltiešu traģēdiju. Rakstā „Izpostītā Latvija” informētu par baltiešu traģēdiju. Rakstā „Izpostītā Latvija” autors izvirzīja arī Latvijas neatkarības ideju.autors izvirzīja arī Latvijas neatkarības ideju.

1918. gadā Virza tika demobilizēts, un viņš devās atpakaļ 1918. gadā Virza tika demobilizēts, un viņš devās atpakaļ uz Latviju.uz Latviju.

Latvijas valsts tapšanas laikā Edvarts Latvijas valsts tapšanas laikā Edvarts Virza bija viens no tiem literātiem, kas Virza bija viens no tiem literātiem, kas līdzdarbojās vairākos to gadu preses līdzdarbojās vairākos to gadu preses izdevumos. Viņš iestājās par tautas vienotību, izdevumos. Viņš iestājās par tautas vienotību, bezkompromisa cīņu, kas vienlaikus bija arī bezkompromisa cīņu, kas vienlaikus bija arī cīņa par nacionālo kultūru.cīņa par nacionālo kultūru.

Laikrakstos tika publicēti Virzas raksti un Laikrakstos tika publicēti Virzas raksti un dzejoļi – neviltoti, patosa un gaišas ticības dzejoļi – neviltoti, patosa un gaišas ticības piesātināti. Tie aicināja ikkatru mīlēt savu piesātināti. Tie aicināja ikkatru mīlēt savu tēvzemi, ienīst ienaidnieku un iedrošināja tēvzemi, ienīst ienaidnieku un iedrošināja neticīgos.neticīgos.

Būdams klāt Latvijas kritiskākajos brīžos, Virza Būdams klāt Latvijas kritiskākajos brīžos, Virza (arī J. Akuraters un K. Skalbe) kopā ar pagaidu (arī J. Akuraters un K. Skalbe) kopā ar pagaidu valdību 1919. g. janvārī atstāja Rīgu un devās uz valdību 1919. g. janvārī atstāja Rīgu un devās uz Liepāju. Kur strādāja laikrakstā „Latvijas Sargs”.Liepāju. Kur strādāja laikrakstā „Latvijas Sargs”.

1919. g. pavasarī, kad no Latvijas brīvvalsts 1919. g. pavasarī, kad no Latvijas brīvvalsts Kurzemē bija atlicis tikai kuģis Liepājas ostā, uz kura Kurzemē bija atlicis tikai kuģis Liepājas ostā, uz kura patvērās pagaidu valdība, kad gandrīz visa Vidzeme patvērās pagaidu valdība, kad gandrīz visa Vidzeme un Latgale bija lielinieku armijas ieņemta, Edvarts un Latgale bija lielinieku armijas ieņemta, Edvarts Virza no Liepājas caur Rēveli (Tallinu) devās uz Virza no Liepājas caur Rēveli (Tallinu) devās uz vienīgo tolaik vēl brīvo Latvijas pilsētu – Valku. Tur vienīgo tolaik vēl brīvo Latvijas pilsētu – Valku. Tur kopā ar O. Nonācu un J. Janševski E. Virza dibināja kopā ar O. Nonācu un J. Janševski E. Virza dibināja dienas laikrakstu „Tautas Balss”. Savā īsajā dienas laikrakstu „Tautas Balss”. Savā īsajā pastāvēšanas laikā šis laikraksts kļuva par savdabīgu pastāvēšanas laikā šis laikraksts kļuva par savdabīgu vēl nesalauztās Latvijas brīvības simbolu.vēl nesalauztās Latvijas brīvības simbolu.

1919. g. Virza pārnāca dzīvot uz Rīgu (no 1919. g. Virza pārnāca dzīvot uz Rīgu (no Valkas) un sāka strādāt laikraksta „Latvijas Kareivis” Valkas) un sāka strādāt laikraksta „Latvijas Kareivis” redakcijā, kurā strādāja arī tādi zināmi literāti kā V. redakcijā, kurā strādāja arī tādi zināmi literāti kā V. Eglītis un A. Grīns.Eglītis un A. Grīns.

1919. g. rudenī Melngalvju namā dzejnieks 1919. g. rudenī Melngalvju namā dzejnieks ievēroja – dzejnieci Elzu Stērsti. 1920. gadā Virza ievēroja – dzejnieci Elzu Stērsti. 1920. gadā Virza sarakstīja poēmu „Marselīne Nevermore”, ko veltīja sarakstīja poēmu „Marselīne Nevermore”, ko veltīja Elzai. Šī poēma uzrakstīta ar sapņu vieglumu, un Elzai. Šī poēma uzrakstīta ar sapņu vieglumu, un apdzied visšķīstāko mīlestību.apdzied visšķīstāko mīlestību.

1920. g. 17. oktobrī abi dzejnieki apprecējās. 1922. 1920. g. 17. oktobrī abi dzejnieki apprecējās. 1922. gadā, viņu ģimenē ienāca meita Amarillis, kurai tēvs gadā, viņu ģimenē ienāca meita Amarillis, kurai tēvs veltījis vairākus dzejoļus.veltījis vairākus dzejoļus.

E.Virza miris 1940.gada 1.martā. Apbedīts Meža E.Virza miris 1940.gada 1.martā. Apbedīts Meža kapos. kapos.

Literāts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Literāts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem un rakstniekiem. Bet par viņa latviešu dzejniekiem un rakstniekiem. Bet par viņa daiļrades augstāko sniegumu tiek uzskatīta poēma daiļrades augstāko sniegumu tiek uzskatīta poēma prozā „Straumēni”, par kuru viņš tika izvirzīts Nobela prozā „Straumēni”, par kuru viņš tika izvirzīts Nobela prēmijai, bet prēmija netika piešķirta, jo rakstnieks prēmijai, bet prēmija netika piešķirta, jo rakstnieks nomira. nomira.

DarbiDarbi

Dzejas krājumiDzejas krājumi ““Biķeris" (1907) Biķeris" (1907) ““Dievišķīgās rotaļas" Dievišķīgās rotaļas"

(1919) (1919) ““Laikmets un lira" Laikmets un lira"

(1923) (1923) "Skaidrība" (1927) "Skaidrība" (1927) "Dzejas un poēmas" "Dzejas un poēmas"

(1933) (1933) "Pēdējās dzejas" (1941, "Pēdējās dzejas" (1941,

pēc autora nāves) pēc autora nāves)

Atsevišķi izdotās Atsevišķi izdotās poēmas poēmas

ProzaProza

"Hercogs Jēkabs" "Hercogs Jēkabs" (1924?) (1924?)

"Karalis Nameitis" "Karalis Nameitis" (1924) (1924)

Zaļā Zemgale" Zaļā Zemgale" (1923) (1923)

““Straumēni" (1933) Straumēni" (1933)

Publicistika Publicistika

Atdzejojumi Atdzejojumi

Laikmeta dokumenti" Laikmeta dokumenti" (1920) (1920)

"Zem karoga" (1935) "Zem karoga" (1935) "Jaunā junda" (1936)"Jaunā junda" (1936)

Emila Verharna Emila Verharna "Dzīves sejas" (1920) "Dzīves sejas" (1920)

"Franču lirika 19. "Franču lirika 19. gadsimtā" (1921) gadsimtā" (1921)

"Franču renesanses "Franču renesanses lirika" (1930) lirika" (1930)

Edvarta Virzas ģimeneEdvarta Virzas ģimene

Elza Stērste (1885.-1976.)Elza Stērste (1885.-1976.)

Jurista un rakstnieka Andreja Jurista un rakstnieka Andreja Stērstes (1853.-1921.) meita.Stērstes (1853.-1921.) meita. Rakstniece, dzejniece.Rakstniece, dzejniece.

Jelgavā mācījusies Paukeres Jelgavā mācījusies Paukeres meiteņu skolā, arī mūzikas skolā. meiteņu skolā, arī mūzikas skolā. Vēlāk studējusi mūziku Pēterburgas Vēlāk studējusi mūziku Pēterburgas konservatorijā, bet klasisko konservatorijā, bet klasisko filoloģiju Sorbonas universitātē filoloģiju Sorbonas universitātē Parīzē.Parīzē.

No 1913. – 1915.g. strādājusi No 1913. – 1915.g. strādājusi Jelgavā par mūzikas skolotāju. Jelgavā par mūzikas skolotāju.

Padomju varas gados bijusi izsūtīta uz Sibīriju. Padomju varas gados bijusi izsūtīta uz Sibīriju. Mirusi Rīgā, apglabāta Meža kapos.Mirusi Rīgā, apglabāta Meža kapos.

E. Stērste ir mazpulku himnas “Lai ar sauli laukā E. Stērste ir mazpulku himnas “Lai ar sauli laukā ejam” teksta autore. ejam” teksta autore.

Izdoti viņas dzeju krājumi, romāni, lugas.Izdoti viņas dzeju krājumi, romāni, lugas.

Rediģējusi A. Stērstes rakstus, daudz tulkojusi no Rediģējusi A. Stērstes rakstus, daudz tulkojusi no franču valodas, franciski atdzejojusi latvju tautas franču valodas, franciski atdzejojusi latvju tautas dainas un latviešu dzejnieku darbus.dainas un latviešu dzejnieku darbus.

Amarillis LieknaAmarillis Liekna Dzejnieku Edvarta Virzas Dzejnieku Edvarta Virzas

un Elzas Stērstes meita,un Elzas Stērstes meita,Annas Žīgures māte, Annas Žīgures māte, kultūras kultūras darbiniece,darbiniece,kultūrvēsturiskā mantojuma kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāja.glabātāja.Visu mūžu represēta savu vecāku Visu mūžu represēta savu vecāku dēļ. dēļ.

"Billīšu" muzeja veidotāja. "Billīšu" muzeja veidotāja. 1991. gadā atgriezās “Billītēs”, kur 1991. gadā atgriezās “Billītēs”, kur veltīja visas pūles, lai dzimtās veltīja visas pūles, lai dzimtās mājas saglabātu kā kultūrvietu. mājas saglabātu kā kultūrvietu.

Dzimusi 1921. gada 14. Dzimusi 1921. gada 14. augustā, mirusi 2004.g. 27. janvārī. augustā, mirusi 2004.g. 27. janvārī.

Anna ŽīgureAnna Žīgure Elzas Stērstes un Edvarta Elzas Stērstes un Edvarta

Virzas mazmeita.Virzas mazmeita. Dzimusi Dzimusi 1948. g. 25.augustā Rīgā.1948. g. 25.augustā Rīgā.

Beigusi Tartu universitātes Beigusi Tartu universitātes Filoloģijas fakultāti, Igauņu Filoloģijas fakultāti, Igauņu valodas un literatūras nodaļu valodas un literatūras nodaļu (1972). Strādājusi žurnālistikā, (1972). Strādājusi žurnālistikā, bet pēc Latvijas neatkarības bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojusies atjaunošanas darbojusies diplomātijā. Bijusi vēstniece diplomātijā. Bijusi vēstniece Somijā (1992–1998) un Igaunijā Somijā (1992–1998) un Igaunijā (1992–1993). Par nopelniem (1992–1993). Par nopelniem Latvijas labā apbalvota ar Triju Latvijas labā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Zvaigžņu ordeni.

Anna Žīgure, pirmā vēstniece Somijā pēc jaunās Latvijas atdzimšanas, tulkotāja, rakstniece, Anna Žīgure, pirmā vēstniece Somijā pēc jaunās Latvijas atdzimšanas, tulkotāja, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības sekretāre (1978-1990).Latvijas Rakstnieku savienības sekretāre (1978-1990).

Tēvs Jānis Žīgurs bijis Latvijas leļļu teātra direktors, kam māte bija igauniete.Tēvs Jānis Žīgurs bijis Latvijas leļļu teātra direktors, kam māte bija igauniete.

Precējusies, vīrs – somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki.Precējusies, vīrs – somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki.

Vēl daži E. Virzas ģimenes foto:Vēl daži E. Virzas ģimenes foto:

Edvarta Virzas ģimeneEdvarta Virzas ģimene

E. Virza ar E. Virza ar meitumeitu

E. Virza, Elza Stērste ar meituE. Virza, Elza Stērste ar meitu

E. Stērste un E. Stērste un A. ŽīgureA. Žīgure

Edvarta Virzas piemiņai…Edvarta Virzas piemiņai…

Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastāpagastā

““Billītēs” tapuši daudzi Billītēs” tapuši daudzi dzejoļidzejoļi.. DDārza lapenē un ārza lapenē un mājas augšējā stāvā mājas augšējā stāvā 1933.gadā sarakstīti 1933.gadā sarakstīti “Starumēni” – “Starumēni” – varenākais no varenākais no tēlojumiem, kāds jebkad tēlojumiem, kāds jebkad sacerēts par latviešu sacerēts par latviešu zemnieku.zemnieku.   "Billītēs" tagad iekārtots    "Billītēs" tagad iekārtots muzejs. Muzeja veidotājamuzejs. Muzeja veidotāja E E.. Virzas un EVirzas un E.. Stērstes meita Stērstes meita Amarillis Liekna. Amarillis Liekna.

Edvarta Virzas ielaEdvarta Virzas iela Neilgi pēc Edvarta Neilgi pēc Edvarta

Virzas 105. dzimšanas Virzas 105. dzimšanas dienas Latvijas dienas Latvijas Nacionālās Neatkarības Nacionālās Neatkarības kustības Iecavas nodaļa kustības Iecavas nodaļa panāca, ka viena no panāca, ka viena no ciemata centrālajām ielām ciemata centrālajām ielām – Kirova iela, 1989.g. – Kirova iela, 1989.g. martā tika pārdēvēta martā tika pārdēvēta literāta vārdā. literāta vārdā.

Ielas nosaukuma Ielas nosaukuma maiņas iniciators bija tā maiņas iniciators bija tā laika LNNK Iecavas laika LNNK Iecavas nodaļas aktīvists – nodaļas aktīvists – Raimonds Sietiņš.Raimonds Sietiņš.

Piemiņas akmensPiemiņas akmens

Iecavā 2003.g.16.VIII, Iecavā 2003.g.16.VIII, Edvarta Virzas ielā pie Edvarta Virzas ielā pie kultūras nama tika atklāts kultūras nama tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža tēlnieka Imanta Lukaža veidotais piemiņas akmens veidotais piemiņas akmens E. Virzam, kurā iecirstas E. Virzam, kurā iecirstas rindas no Virzas Doma rindas no Virzas Doma baznīcas balādes: “Pieder baznīcas balādes: “Pieder man un manai tautai / man un manai tautai / Mūžīgākās dziesmas mūžs.”Mūžīgākās dziesmas mūžs.”

Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkaEdvarta Virzas Iecavas bibliotēka

Iecavas bibliotēka dibināta 1945. gadā.Iecavas bibliotēka dibināta 1945. gadā. 2003. gadā. bibliotēka ir nosaukta novadnieka Edvarta Virzas 2003. gadā. bibliotēka ir nosaukta novadnieka Edvarta Virzas

vārdā un no Iecavas kultūras nama pārcelta uz jaunām, modernām vārdā un no Iecavas kultūras nama pārcelta uz jaunām, modernām telpām Iecavas centrā, Virzas ielā 21a. telpām Iecavas centrā, Virzas ielā 21a.

Pēc E. Virzas tuvinieku ierosinājuma bibliotēkai piešķirts Edvarta Pēc E. Virzas tuvinieku ierosinājuma bibliotēkai piešķirts Edvarta Virzas vārds. Bibliotēkā ir apkopoti materiāli par rakstnieka dzīves Virzas vārds. Bibliotēkā ir apkopoti materiāli par rakstnieka dzīves gājumu dažādos laika posmos, 120 gadu jubilejas pasākumi, u.c.gājumu dažādos laika posmos, 120 gadu jubilejas pasākumi, u.c.

Izmantotā literatūra:Izmantotā literatūra:

http://lv.wikipedia.org/wiki/Edvarts_Virzahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Edvarts_Virzahttp://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=84http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=84http://www.literature.lv/his_lv/8_7.htmlhttp://www.literature.lv/his_lv/8_7.htmlhttp://www.gramata21.lv/users/liekna_amarillis/http://www.gramata21.lv/users/liekna_amarillis/http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/4128/0http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/4128/0http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=81808&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=6781808&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=67http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=8248http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=82480&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=862718c5d40&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=862718c5d45b9e3ffde6947912f0f0665b9e3ffde6947912f0f066

Eglītis A. Par Edvartu Virzu // Eglītis A. Par Edvartu Virzu // Rakstnieki par rakstniekiem. II. R., Rakstnieki par rakstniekiem. II. R., 1996., 150.lpp.1996., 150.lpp.

Latvju enciklopēdija 3. sēj., 1953-Latvju enciklopēdija 3. sēj., 1953-1955. 1955.

Latvju rakstniecība biogrāfijās,1992.Latvju rakstniecība biogrāfijās,1992. ““Iecavas Ziņas” 22.III 2001.g.Iecavas Ziņas” 22.III 2001.g. SestDiena, 3.-9.janv.,2004.g.SestDiena, 3.-9.janv.,2004.g. Sieviete, Nr.9., 1998.g.Sieviete, Nr.9., 1998.g.