ETNISKĀS IDENTITĀTES KONSTRUĒŠANA

MULTIETNISKĀ VIDĒ

ETNISKĀS IDENTITĀTES KONSTRUĒŠANA

MULTIETNISKĀ VIDĒ

Larisa Brokāne, Dr.Psych., LLU docente.

Etniskā identitāte multietniskā vidē

Etniskā identitāte multietniskā vidē

Etniskā identitāte sociālajā psiholoģijā tiek raksturota kā personības socializācijas process, kā piederības apzināšana konkrētai etniskai grupai.

Personības etnoidentitāte notiek socializācijas rezultātā ģimenē :

mērķtiecīgas audzināšanas un sociālās iemācīšanas rezultātā, kas nosaka personības attīstību.

kultūras apgūšanas rezultātā, kas notiek pieaugušo vecumā un saistīta ar etniskās identitātes transformāciju un saglabāšanu (Phinney J.S., Horenszyk G., Liebkind К., Vegger P., 2001)

Identitāte un identifikācijaIdentitāte un identifikācijaG. Breakwells sociālo identitāti apskata kā dinamisku procesu un

noteica šādu identitātes struktūru, kas sastāv no: asimilācijas procesa, kad notiek dažādu sociālo kategoriju

(vērtību, uzvedības stilu u.c.) apzināšana un to salīdzināšana ar saviem priekšstatiem;

novērtēšanas process, kas saistīts ar sociālo kategoriju nozīmes noteikšanu.

Identitātes dinamisms balstās uz četriem pamatprincipiem: pašcieņas princips – pašapziņas attīstība, informācijas

selektīvā uztvere virzīta uz pašcieņas saglabāšanu; nepārtrauktības princips – personības attīstība virzīta uz

pašidentitātes veidošanu; atšķirtspējas princips – sevis salīdzināšana ar citiem, savas

unikalitātes apzināšana; efektivitātes princips – individualitātes saglabāšana, kas

atkarīga no situācijas un personības psiholoģiskajām īpatnībām.*

*Breakwell G.M.1993

Daudzlīmeņu identitāšu modelis (Avots: Abes E.S., Jones S.R.,2004)

Daudzlīmeņu identitāšu modelis (Avots: Abes E.S., Jones S.R.,2004)

KodolsPersoniskās īpašībasPersoniskās rakstura īpatnībasPersoniskā identitāte

Rase

DzimteKultūra

ŠķiraReliģija

KontekstsĢimenes pieredzeSociāli kulturālie apstākļiAktuālā dzīves pieredzeKarjeraDzīves plāni

Seksuālā orientācija

Etniskums un etnossEtniskums un etnoss

Entonijs Koens (Antony Cohen) domā, ka ”etniskums” ir sociāli kulturālo grupu mijiedarbības forma un skaidro identitāti izmantojot „etniskās minoritātes” un „etniskās majoritātes” kategorijas. Zinātnieks uzskata, ka etniskā grupa ir pašu cilvēku veidojums, kam ir kopīgas tradīciju paradigmas, reliģiskā piederība, valoda, vienota vēstures izpratne, kopīgi priekšstati par senčiem un vēsturisko dzimteni (Cohen A. P. 2000).

Norvēģu antropologs Frederiks Bārts (Fredrik Barth) etnosa robežu problemātiku skaidro ar etniskās diferenciācijas palīdzību. Etniskā diferenciācija saglabājās arī tad, ja cilvēks dzīves laikā maina savas sociālās vai etniskās grupas.

Etnosa nozīmīgumu un noturīgumu nosaka tāds fakts, ka daudzas sociālās attiecības izjūt pretestību tikai pēc etnisko robežu uzstādīšanas. Bārts uzskata, ka „etniskās robežas virza sociālo dzīvi, un tās nosaka grupas uzvedības organizāciju un sociālās attiecības”( Barth F., 2000).

Etniskās grupas pašidentifikācijas un

pašapzināšanas modelis

Etniskās grupas pašidentifikācijas un

pašapzināšanas modelisPētot etniskumu tika izdalīti elementi, kas pēc

J. Bromleja domām, iekļaujas personības priekšstatos par savu etnisko un nacionālo (nacionalitātes kontekstā) grupu.

Starppersonu mijatiecību rezultātā, kontaktējoties ar „savējiem” cilvēks uztver savas etniskās grupas pārstāvju ārējo izskatu, dzimtās valodas fonētiku u.c. pazīmes, salīdzinot ar „citiem” veidojas etniskās diferenciācijas „marķieri”, un tas tiek raksturots kā etniskā konsolidācija

Salīdzināšanā notiek: pēc tādām pazīmēm kā ārējais izskats,

valoda, paražas; tiek fiksētās līdzības un atšķirības; un šo procesu rezultātā tiek nostiprināta

nacionālā pašapziņa un tiek veicināta etniskā konsolidācija. *

*Бромлей Ю.В., 2009

Konsolidācija „Mūsu”

Diferenciācija„Ne mūsu”

Etniskās identitātes konstruēšanas

problemātika Etniskās identitātes konstruēšanas

problemātika

Etniskās identitātes konstruēšanas problemātika tiks skatīta no diviem aspektiem. Pirmais aspekts raksturos personības identitāti ar etnisko grupu un otrais –grupas etnisko identitāti.

Konceptuāli raksturojot etnisko identitāti var izdalīt šādus apzināšanas līmeņus:

pirmais līmenis - elementārā grupas piederības apzināšanās, kas nosaukta par „empātisku identitāti”(empation identification),

otrais līmenis - ideoloģijas veidošana (ideology formation), kas saistīts ar grupas izcelsmi, tās kultūras un vēsturisko mantojumu - uz tās pamata notiek hierarhiskā grupas identifikācija;

trešais līmenis ir priekšstatu veidošana par reālajām iespējām (conception of means ) *

*Phinney J.S., Horenszyk G., Liebkind K.,Vegger P., 2001

“Ethnic identity in plural society” John W Berry “Ethnic identity in plural society” John W Berry

Etniskās identitātes modelis satur četrus veidus:

Monoetniskā identitāte ar savu etnogrupu – raksturīga vairākumam (oficiālā etnopiederība);

Duālā etniskā identitāte – vienlaicīga identifikācija ar divām etnogrupām, raksturīga bikulturāla kompetence( bilingvālās apmācībās rezultāts)

Monoetniskā identitāte ar citu etnogrupu– iespējama gadījumā ja cita etnogrupa vērtēta kā augstāka statusa, sociāli un ekonomiski augstāk attīstītā (pilnīgā asimilācija);

Marginālā etniskā identitāte – cilvēki kā starpkultūru aģenti (multikulturālie cilvēki).

Etniskā identitāte multietniskā vidē

Etniskā identitāte multietniskā vidē

Pētot apstākļus, kas iespaido etniskās identitātes veidošanu kā pirmo izdala valodu, otro – kultūru, trešo – ģimeni.

T.Akopjana (Акопян) sniedz šādu ietekmējošo faktoru gradāciju: pirmajā vietā ir etnosociālie faktori, otrajā – etnokulturālie un trešajā – etnopsiholģiskie. Faktoru nozīme mainās atkarībā no cilvēku dzīves posma, kas nosaka arī personisko etnisko identitāti.

Etnosociālie faktori (apkopojošie) ietver vēsturiskās attīstības apstākļus, vecāku etnosu, situāciju reģionā, sociālās vides etnisko struktūru, etnokultūras politiku, apkārtējo socioetnisko raksturojumu.

Etnokultrālie faktori (specifiskie) nosaka etniskās identitātes veidošanu un ietver nacionāli jaukto ģimeņu struktūru, ģimenes tradīcijas, valodu, saskarsmi vienaudžu grupās, izglītības kultūru, radnieciskos tīklus, kā arī nacionālo dzīvi iespaidojošas situācijas.

Etnopsiholoģiskie faktori (primārie) raksturo ģimenes psiholoģisko klimatu, starppersonu attiecības, lomu struktūru ģimenē.

Etniskās identitātes apzināšana notiek aktīvāk, un zināšanas par dažādām etniskajām grupām tiek apgūtas agrāk, ja cilvēks dzīvo multietniskā vidē (Акопян Т.А., 2003 ).

Etnokonstruēšanas problemātikas aspektiEtnokonstruēšanas problemātikas aspekti

Etnogrupu identitātes konstruēšanu nosaka laika (vēsturiskais) aspekts, kas parādās mainīgā Latvijas etnogrupu sastāvā no 1935.gada līdz 2009.gadam.

Tautības Latvijā 1935 1979 2009

Latvieši 1 467 035 76,97%

1 344 105 53,69%

1 340 767

59,28%

Krievi 168 300 8,83%

821 500 32,81%

626 136 27,69 %

Baltkrievi 26 800 1,4%

111 500 4,5%

81 348 3,60%

Ukraiņi 1 800 0,1%

66 700 2,7%

56 331 2,49%

(PMILP sk.25.08.2009)

Etnokonstruēšanas problemātikas aspektiEtnokonstruēšanas problemātikas aspektiEtnogrupu konstruēšanai ir teritoriālais (reģionālais) aspekts, jo etniskais sastāvs Latvijas reģionos ir atšķirīgs.

Latvijas reģioniLatvieši(%) Krievi(%) Baltkrievi(%) Ukraiņi(%)

Vidzemesreģions

85.3 9.7 1.4 1.0

Kurzemesreģions

74.2 15.2 2.1 2.7

Zemgalesreģions

68.6 18.3 4.1 1.9

Latgalesreģions

44.1 38.8 5.3 1.4

(LR CSP 2011)

Secinājumi (1)Secinājumi (1) Mūsdienu sociālajā psiholoģijā tiek risināta sociālās un

personiskās identitātes saskaņotības problēma, jo tiek uzskatīts kā šīs abas identitātes papildina viena otru.

Identitātes veidošana notiek visas dzīves garumā un pārdzīvo vairākas krīzes, kuras saistītas ar konfliktiem starp izveidotās identitātes saturu un sociālo situāciju. Identitātes konstruktā ir ne tikai personiskais, bet arī vēsturiskais konteksts.

Pasaulē novēroti procesi, kam raksturīga intensīva etnoidentitātes apzināšana– piederība noteiktam etnosam (etnokopienai). Indivīdiem etnoss ir psiholoģiskās kopības izjūta un etniskā identitāte ir viena no tās raksturīpašībām.

Etniskās identitātes veidošanu determinē dzīves pieredze un apstākļi, kurus nosaka kā reģionālā specifika, tā arī sabiedrības etniskais sastāvs, sociāli ekonomiskās, politiskās, vēsturiskās un kultūras reģionālās īpatnības.

Secinājumi (2)Secinājumi (2)

Nacionālā un etniskā identitāte ietver ne tikai politiskās, bet arī kultūrvēsturiskās iezīmes, jo tajā atspoguļojas izmaiņas sabiedrībā un pēc šīm izmaiņām spriež par sabiedrības attīstību kopumā. Tai pašā lakā, identitātes mainīgums pamudina cilvēkus uz orientēšanos un mobilizāciju, kas kļūst par nozīmīgu sociālo resursu.

Domājot par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību multietniskuma apstākļos, minēto jautājumu izpēte ir aktuāla ne tikai latviešiem, bet arī citām etniskajām kopienām Latvijā.

Ilgtspējīga attīstība paredz kultūru plurālismu kā vienu no būtiskākajiem sociālās ilgtspējas komponentiem. Latvija arī nākotnē attīstīsies kā polietniska valsts, un tāpēc ir nepieciešams novērtēt līdzšinējās etnopolitikas atbalsta programmas darbības rezultātus, atklājot to ietekmi kā uz etnisko identitāšu veidošanos, tā arī uz saglabāšanas un attīstības stratēģijām.

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!