Par stabilitātes programmu 2014-2017

Finanšu ministrija

2014.gada 22.aprīlī

Stabilitātes programma 2014 – 2017

SATURS

• STABILITĀTES PROGRAMMAS MĒRĶIS

• LATVIJAS EKONOMISKĀ SITUĀCIJA UN MAKROEKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS

SCENĀRIJS

• FISKĀLĀ POLITIKA

• VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS BUDŽETA UN VALSTS PARĀDA ATTĪSTĪBA

• CITI JAUTĀJUMI

• PROTOKOLA LĒMUMA PROJEKTS

3

Stabilitātes programmas mērķis

Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka, ka ES dalībvalstīm ikgadēji ir jāgatavoKonverģences programma (KP) /Stabilitātes programma un jāiesniedz EiropasKomisijā līdz aprīļa beigām.

Mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējotbudžeta politiku eirozonā un ES.

Kopš 2011.gada ir iedibināts «Eiropas Semestris», lai:

• pārskatītu dalībvalstu budžeta politiku un struktūrpolitiku, lai atklātujebkādas iespējamas nekonsekvences un nelīdzsvarotības pazīmes;

• stiprinātu koordināciju laikā, kamēr būtiski budžeta lēmumi vēl tiekgatavoti;

• nodrošinātu ciešāku sasaisti starp Nacionālo reformu programmu unKonverģences/ Stabilitātes programmu.

ES Eiropadome sniedz rekomendācijas par dalībvalstu sagatavotajām KP/SP,kuras ir jāņem vērā izstrādājot gadskārtējo valsts budžetu.

I. LATVIJAS EKONOMISKĀ SITUĀCIJA UN

MAKROEKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJS

22.04.2014 5

Stabilitātes programmas makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts šī

gada februārī un neņem vērā potenciālo ar Ukrainu saistīto ģeopolitisko risku

ietekmi.

Faktiskie dati par Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd pieejami tikai par laika

periodu līdz šī gada februārim, kas vēl neatspoguļo Ukrainai notikumu ietekmi;

Noskaņojuma indikatori martā joprojām norāda uz ekonomikas izaugsmi,

savukārt citos īstermiņa datos par 2014. gada pirmajiem diviem mēnešiem

kopumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas ekonomikas attīstības tendencēs, lai

gan atsevišķu nozaru pieauguma tempi gada pirmajos mēnešos ir nedaudz

samazinājušies;

No Latvijas tirdzniecības partnervalstīm Starptautiskā Valūtas Fonda aprīļa

prognozēs izaugsme būtiski samazināta tikai Krievijai;

Ņemot vērā ar Ukrainu saistītos notikumus un neskaidro turpmākās situācijas

attīstību, Latvijas ekonomikā šobrīd dominē negatīvie riski;

Makroekonomiskās attīstības prognozes nākamreiz paredzēts aktualizēt šā

gada vasarā, gatavojoties 2015. gada budžetam.

Kopsavilkums

IKP pieaugums 2013. gadā

2013. gadā Latvijas ekonomiskā izaugsme –

straujākā ES

22.04.2014 6

-5,4

-3,9

-1,9

-1,4 -1,4-1,1 -1

-0,9

0,2

0,20,4 0,4

0,50,8 0,9 0,9

1,11,5 1,6

1,9

2,4

3,3

4,1

0,1

-6

-4

-2

0

2

4

6

Kip

ra

Gri

eķija

Itā

lija

So

mija

Po

rtu

gā

le

Slo

vā

kija

Ho

rvā

tija

Če

hija

Be

ļģija

Fra

ncija

Dā

nija

Vā

cija

Au

str

ija

Iga

un

ija

Bu

lgā

rija

Slo

vē

nija

Un

gā

rija

Zvie

dri

ja

Po

lija

Lie

lbri

tān

ija

Ma

lta

Lie

tuva

La

tvija

Datu avots: Eurostat

22.04.2014 7

IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

Latvijas tirdzniecības partnervalstīs 2013. gada

4. ceturksnī pieauga ekonomiskās izaugsmes tempi

Datu avots: Eurostat, FM aprēķini

*Vidējais IKP pieaugums 6 galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pēc eksporta īpatsvara 2013. gadā;

**FM un SVF 2014. gada aprīļa prognozes

-2

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

I II III IV I II III IV I II III IV

2011 2012 2013 2014 2015

ES Partnervalstis* Latvija

Prognoze*

22.04.2014 8

Ekonomikas sentimenta indekss (ESI)

Ekonomikas sentimenta indekss ES valstīs ir

būtiski uzlabojies

60,0

70,0

80,0

90,0

100,0

110,0

120,0

130,0

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

ES Vācija Igaunija Latvija Lietuva Polija

Datu avots: Eiropas Komisija

22.04.2014 9

IKP pieauguma struktūra 2013. gadā, %

Latvijas ekonomikas izaugsmi 2013. gadā

galvenokārt nodrošināja iekšējais pieprasījums

6,2

6,1

7,0

4,4

1,3

7,4

-0,7

-0,7

3,7

-2 0 2 4 6 8

Citi pakalpojumi

IT un komunikācijas pak.

Finanšu pak. un op. ar NI

Tirdzniecība, izmitināšana

Transports un uzglabāšana

Būvniecība

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Kopējā pievienotā vērtība

1,0

-1,7

-4,3

3,6

5,4

4,1

-6 -4 -2 0 2 4 6

Eksports

Imports

Investīcijas

Sabiedriskais patēriņš

Privātais patēriņš

IKP

Datu avots: CSP

22.04.2014 10

Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % no nodarbināto skaita

Bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, tomēr

tas joprojām ir augstā līmenī

Pēc 2011. gada tautas

skaitīšanas rezultātiem

Datu avots: CSP, NVA

17,3

9,8

21,3

11,3

0

4

8

12

16

20

0

50

100

150

200

250

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

t.sk. ilgstošo bezdarbnieku skaits, tūkst. reģistrēto bezdarbnieku skaits, tūkst.

reģistrētais bezdarba līmenis, % (labā ass) darba meklētāju īpatsvars, % (labā ass)

22.04.2014 11

Reālās algas izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Cenu stabilitāte un nominālās algas pieaugums

nosaka pirktspējas pieaugumu

Datu avots: CSP, FM aprēķini

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

35

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV

2008 2009 2010 2011 2012 2013

reālā alga, PCI deflators bruto alga

22.04.2014 12

Mazumtirdzniecības apgrozījums, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %

Mazumtirdzniecība joprojām saglabā ievērojamus

pieauguma tempus; privātais patēriņš sniedz būtisku

ieguldījumu izaugsmē

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II

2010 2011 2012 2013 2014

Degviela Pārtika Nepārtika (-degviela) Mazumtirdzniecība


22.04.2014 13

Apstrādes rūpniecības izlaide

AS «Liepājas metalurgs» ražošanas pārtraukšana joprojām

ietekmē apstrādes rūpniecības pieauguma tempus

Datu avots: CSP

-25,0

-20,0

-15,0

-10,0

-5,0

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

75

80

85

90

95

100

105

110

115

120

125

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

indekss (2010=100), sezonāli izlīdzināti dati gada izmaiņas, % (labā ass)

22.04.2014 14

Latvijas ostās pirmajā ceturksnī kravu rekordapjoms, spēcīgs

pieaugums arī dzelzceļā

+9,4%

+10,0%+4,4%

0

5000

10000

15000

20000

25000

Pavisam Naftas produkti Ogles

2010 2011 2012 2013 2014

Kravu apjoms Latvijas ostās tūkst. t, gada pirmajā ceturksnī

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

10

12

0

5

10

15

20

25

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I

2010 2011 2012 2013 2014

Ostas Dzelzceļš Transporta nozare g/g (labā ass), %

Kravu apjoms ostās un dzelzceļā, milj. t, ceturkšņi

29,7%

-17,8%10,2%

19,3% -16,3%8,1%

-0,1%

1,8% -16,1%

-15,9%16,4%

0

2

4

6

8

10

12

Ust

jluga

Pri

mo

rska

San

ktp

ēte

rbu

rga

Rīg

a

Kla

ipēd

a,B

ūti

ņģe

Ven

tsp

ils

Talli

na

Vis

ock

a

Kaļ

iņin

gra

da

Liep

āja

Vib

org

a

2013 I-II 2014 I-II

Datu avots: CSP, Klaipēdas osta

Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumkrasta ostās, milj. t

22.04.2014 15

Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. euro

Situācija ārējos tirgos turpinās ietekmēt eksportu

Datu avots: CSP

797,1

942,9

-600

-400

-200

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Bilance Eksports Imports

22.04.2014 16

Izmaiņas eksportā pa preču grupām, milj. euro

2013. gadā eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēja problēmas

metāla nozarē un augstā 2012. gada bāze labās graudaugu

ražas dēļ

-30,0

-20,0

-10,0

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

-500,0

-300,0

-100,0

100,0

300,0

500,0

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV

2009 2010 2011 2012 2013

Citas preces

Satiksmes līdzekļi

Mehānismi un ierīces

Metāli un to izstrādājumi

Koksne un koksnes izstrādājumi

Ķīmiskās rūpniecības ražojumi

Minerālprodukti

Lauksaimniecības preces un pārtika

Eksporta gada pieaugums (%, labā

ass)


22.04.2014 17

Patēriņa cenu indekss (PCI), %

Inflācija saglabāsies zema arī 2014. gadā


-8

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

10

12

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III

2009 2010 2011 2012 2013 2014

pamatinflācija nodokļi importētā inflācija PCI

22.04.2014 18

IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %

Ārējās vides riski var ietekmēt ekonomisko attīstību

vidējā termiņā


4,0 4,0 4,0

+11,2 +9,6

-2,8

-17,7

-1,3

+5,3 +5,2+4,1

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

20

14

20

15

20

16

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 forecast

y-o-y growth annual growth

22.04.2014 19

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

prognoze

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. eiro 18190.2 20311.8 22082.7 23315.5 24648.1 26345.0 28075.9 29921.9

pieaugums faktiskajās cenās, % -2.2 11.7 8.7 5.6 5.7 6.9 6.6 6.6

pieaugums salīdzināmās cenās, % -1.3 5.3 5.2 4.1 4.0 4.0 4.0 4.0

IKP deflators (gads pret gadu), % -0.9 6.0 3.3 1.4 1.6 2.8 2.5 2.5

PCI (gads pret gadu), % -1.1 4.4 2.3 0.0 1.1 3.0 2.5 2.5

Tautsaimniecībā nodarbināto mēn. vid. bruto darba

samaksa, eiro632.5 660.3 684.8 716.2 756.3 796.4 840.2 886.4

pieaugums faktiskajās cenās, % -3.5 4.4 3.7 4.6 5.6 5.3 5.5 5.5

pieaugums salīdzināmās cenās, % -2.4 0.0 1.4 4.6 4.5 2.2 2.9 2.9

Nodarbinātība, tūkst. 850.7 861.6 875.6 893.9 904.6 911.9 916.4 919.2

pieaugums, % -6.4 1.3 1.6 2.1 1.2 0.8 0.5 0.3

Bezdarba līmenis, % 19.5 16.2 15.0 11.9 10.5 9.7 9.0 8.7

Prognozes

20

Centrālais ekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2014. gada februārī pirms notikumu eskalācijas Ukrainā un neņem vērā

šo risku potenciālo ietekmi. Pozitīvie un negatīvie ārējās un iekšējās vides riski ir ietverti divos alternatīvos makroekonomiskās

attīstības scenārijos – optimistiskajā un pesimistiskajā

Makroekonomiskā scenārija riski

Ekonomiskās attīstības pozitīvie un negatīvie riski

« + » « – »

Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās eirozonā notiek

straujāk nekā prognozēts

Krievijas - Ukrainas attiecību saasināšanās un ar to

saistītie ģeopolitiskie riski

Sekmīga investora piesaiste AS «Liepājas metalurgs»

veicinātu apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu

Recesijas iestāšanās Krievijā samazina pieprasījumu pēc

Latvijas eksporta Krievijā un kaimiņvalstīs

Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma

pasliktināšanās

Attīstības valstu, tostarp Ķīnas ekonomiskās izaugsmes

palēnināšanās

ASV monetārās politikas izmaiņas, tai kļūstot mazāk

ekspansīvai var bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi

Fiskālie riski atsevišķās eirozonas valstīs var prasīt tālāku

izdevumu samazināšanu

Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā

mazina Latvijas eksporta konkurētspēju un apjomus,

ierobežo investīcijas

22.04.2014

II. FISKĀLĀ POLITIKA

21

22

Fiskālās politikas mērķi

vispārīgais vidēja termiņa fiskālās politikas mērķis - ilgtspējīgi kāpināt iedzīvotājudzīves kvalitāti

Nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgufiskālo politiku, ievērojot fiskālodisciplīnu

specifiskie mērķi 2014. – 2016.gadā:

Kāpināt iedzīvotāju dzīves kvalitātiun veicināt valsts ekonomikasattīstību

1

2

Rīcības virzieni:

FDL fiskālajiem nosacījumiematbilstoša fiskālā ietvara pieņemšana

Nodokļu politikas koriģēšana

racionāla pieejamo publisko resursuapjoma novirzīšana vidēja termiņabudžeta prioritārajiem attīstībasvirzieniem

23

Bilances mērķi

2015 2016 2017

vispārējās valdības budžeta

strukturālās bilances mērķis, % no IKP-1,0 -0,9 -0,8

pieļaujamā vispārējās valdības budžeta

nominālā bilance, % no IKP-0,8 -0,7 -0,7

24

Salīdzinājums ar likumu «Par vidējā termiņa budžeta

ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam»

% no IKP 2014 2015 2016 2017

Stabilitātes programma 2014-2017

(aprīlis, 2014)

Strukturālās bilances mērķis -1,0 -1,0 -0,9 -0,8

Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta

bilance

-0,8 -0,8 -0,7 -0,7

Vidējā termiņa budžeta ietvara likums

(novembris, 2013)

Strukturālās bilances mērķis -1,0 -1,0 -0,9

Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta

bilance

-0,9 -0,9 -0,8

25

Atbalstītās jaunās politikas iniciatīvas likumā

«Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015.

un 2016.gadam» sadalījumā pa resoriem

44,7

42,0

34,9

26,3

19,4

17,116,0

13,912,7

9,27,7

6,3

5,0 3,92,5

47,3 48,949,8

57,9

21,8

28,4

36,2

17,916,3

29,6

19,1

3,55,5

3,6 2,3

65,8

51,0

58,2

56,1

24,6

35,0

41,0

32,4

19,0 18,720,7

3,4

6,5

3,8

2,3

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

SM VM EM LM KM IZM AiM IeM TM FM 62.resors ĀM VARAM ZM Radio un

TV

2014 2015 2016

KOPĀ:

2014.gads – 266,8 milj. euro



milj. euro

26

Būtiskākie izdevumu palielinājumi, virs 10 milj. euro (1)

milj. euro

Joma 2014 2015 2016

Satiksme 44,7 47,3 65,8

t.sk. Autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-

2020.gadam30,8 47,0 65,5

Veselība 42,0 48,9 51,0

t.sk. ārstniecības personu darba samaksas

paaugstināšanai22,0 22,0 22,0

Ekonomikas attīstība 34,9 49,8 58,2

t.sk. Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda (EAF)

izveide konkurētspējīgas elektroenerģijas kopējās

cenas nodrošināšanai

29,3 47,7 56,1

Labklājība 26,3 57,9 56,1

t.sk. demogrāfijas pasākumu īstenošanai 9,0 32,1 29,1

t.sk. valsts sociālajiem pabalstiem personām ar

invaliditāti6,7 14,0 14,7

Kultūra 19,4 21,8 24,6

Izglītība un zinātne 17,1 28,4 35,0

t.sk. zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai 4,4 12,2 16,4

Aizsardzība 16,0 36,2 41,0

Iekšlietas 13,9 17,9 32,4

Finanses 9,2 29,6 18,7

t.sk. nodokļu iekasēšanas uzlabošanai 3,6 20,0 10,0

III. VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS BUDŽETA UN

VALSTS PARĀDA ATTĪSTĪBA

27

28

Strukturālā un vispārējās valdības budžeta

bilance 2014.-2017.gadā, (milj. euro)

Būtiski ņemt vērā, ka 2013.gadā, likumā «Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam»

jau tika sadalīta visa 2015.gada fiskālā telpa un būtiska

daļa no 2016.gada fiskālās telpas.

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

fakts prognoze

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -3,5 -1,3 -1,0 -1,0 -0,8 -0,0 0,9

Vispārējās valdības budžeta bilance -716,0 -293,6 -223,8 -254,1 -211,7 -9,2 266,2

EKS korekcijas -68,9 -332,0 -95,4 -32,4 -60,3 137,5 246,7

Kopbudžeta bilance -647,1 38,4 -128,4 -221,7 -151,4 -146,8 19,5

Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance (kas izriet no strukturālās bilances mērķa)

Vispārējās valdības budžeta bilances prognozes (pie nemainīgas politikas)

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

fakts prognoze

Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance -1,6 -0,3 -0,9 -1,2 -1,0 -0,9 -0,8

izmaiņas pret iepriekšējo gadu, %punkti 1,4 -0,6 -0,3 0,2 0,2 0,1

Bilances cikliskā komponente -1,7 -0,5 0,0 0,2 0,2 0,2 0,1

One-off un citi īslaicīgie pasākumi -0,2 -0,5

Vispārējās valdības budžeta bilance -3,5 -1,3 -1,0 -1,0 -0,8 -0,7 -0,7

Vispārējās valdības budžeta bilance, milj. euro -716,0 -293,6 -223,8 -254,1 -211,7 -192,9 -195,2

One-off: Kapitāla ieguldījumi AS Parex banka - 2011.gadā 38,9 milj. euro; AS Reverta - 2012.gadā 115,7 milj. euro.

2015 2016 2017

% no IKP 0,0 0,6 1,4

milj. euro 0,0 155,5 431,5

Fiskālā telpa (bez fiskālā nodrošinājuma rezerves*)

*Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir 0,1% no IKP

29

Vispārējās valdības budžeta bilance

sadalījumā pa komponentēm, % no IKP

30

Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi, izdevumi,

bilance un nodokļu slogs (pēc EKS, % no IKP)

EKS - Eiropas kontu sistēmas metodoloģija

22.04.2014 31

Ieņēmumu struktūras un sistēmas efektivitāte (1)

kopējais nodokļu slogs Latvijā vairākus gadus saglabājas kā viens no zemākajiem

ES. 2012. gadā tas veidoja 28,1 % no IKP, kas ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs

40,6 % no IKP.

49,1

48

47

44,8

44,8

44,3

44,2

40,6

40,4

40,3

39,6

39,3

37,9

37,1

36,6

35,7

35

34,9

34,9

34,9

33,6

32,7

32,5

30,2

28,5

28,4

28,1

27,9

27,5

0

10

20

30

40

50

60

Viens no būtiskiem valsts finanšu kvalitātes aspektiem ir stabilu un prognozējamu

nodokļu ieņēmumu nodrošināšana budžetā valdības prioritāro sociālo un

ekonomisko pasākumu finansēšanai.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā un Eiropas Savienībā 2012. gadā, % no IKP

32

Ieņēmumu struktūras un sistēmas efektivitāte (2)

Latvija atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijai ir nodrošinājusi, ka vidējā

termiņā tiek samazināts nodokļu slogs darbaspēkam, tomēr, lai neradītu risku uz

nodokļu ieņēmumu kopapjomu, ir nepieciešams turpināt tādas nodokļu politikas

realizāciju, kas nodrošinātu adekvātu kompensācijas mehānismu caur ieņēmumu

pieaugumu no patēriņa un kapitāla nodokļiem (t.sk. akcīzes nodokļi, īpašuma

nodokļi un/vai vides nodokļi).

Nodokļu ieņēmumi atbilstoši ekonomiskajām funkcijām, % no IKP.

33

Vispārējās valdības budžeta bilance 2014-2017

(pēc naudas plūsmas un EKS, milj. euro)

EKS - Eiropas kontu sistēmas metodoloģija

-647,1

38,4

-128,4-221,7

-151,4

-330,4

-441,9

-68,9

-332,0 -95,4

-32,4-60,3

137,5

246,7

-800

-600

-400

-200

0

200

400

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Kopbudžeta bilance(pēc naudas plūsmas)

EKS korekcijas

Vispārējās valdības budžetabilance (pēc EKS)

Prognoze:2016.-2017. gadā iekļaujot fiskālo telpu

2013 2013 2014 2015 2016 2017

EKS kods milj. eiro % no IKP

Neto aizdevumi (EDP B.9) pa apakšsektoriem

1. Vispārējā valdība S.13 -223,8 -1,0 -1,0 -0,8 -0,7 -0,7

2. Centrālā valdība * S.1311 -29,6 -0,1 -1,4 -1,1 -1,2 -1,2

3. Pavalsts valdība S.1312

4. Vietējā valdība S.1313 -121,9 -0,5 -0,3 -0,2 0,1 0,1

5. Sociālās nodrošināšanas fondi S.1314 -72,3 -0,3 0,7 0,4 0,4 0,5

Vispārējā valdība (S.13)

6. Kopējie ieņēmumi TR 8 194,4 35,1 33,9 32,0 30,9 30,1

7. Kopējie izdevumi TE 8 418,2 36,1 34,9 32,8 31,6 30,8

8. Budžeta bilance EDP B.9 -223,8 -1,0 -1,0 -0,8 -0,7 -0,7

9. Procentu izdevumi EDP D.41 388,2 1,7 1,6 1,2 1,2 1,1

10. Primārā bilance 164,4 0,7 0,6 0,4 0,5 0,4

11. Vienreizējie un citi pagaidu

pasākumi

34

Vispārējās valdības budžeta attīstība (1)

Nodokļu sloga un kopējo ieņēmumu samazināšanās ir viena no būtiskākajām Latvijas fiskālās politikas

problēmām. Tuvākajā nākotnē ir nepieciešama politiska izšķiršanās par šādas tendences atzīšanu par

vēlamu, vai arī ir jāveic korekcijas nodokļu politikā

Ieņēmumu samazināšanās rezultātā sabalansēta budžeta nosacījums nozīmē arī to, ka krīt kopējie

izdevumi. Tiek prognozēts, ka kopējo izdevumi samazināsies no 36,1% 2013.gadā uz 30,6% 2017.gadā

* Atbilstoši EKS metodoloģijai Centrālā valdība S.1311 ietver valsts pamatbudžetu, valsts sektoram pieklasificētās komercsabiedrības kā arī atvasināto

un no budžeta nefinansēto iestāžu budžetu

2013 2013 2014 2015 2016 2017


12. Nodokļi kopā (12=12a+12b+12c) 4 493,1 19,3 19,2 18,8 18,3 18,1

12a. Ražošanas un importa nodokļiD.2

2 705,3 11,6 11,6 11,5 11,3 11,1

12b. Ienākuma un mantas kārtējie nodokļiD.5

1 785,6 7,7 7,6 7,3 7,0 6,9

12c . Kapitāla nodokļiD.91

2,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

13. Sociālās iemaksas D.61

1 936,9 8,3 8,2 7,7 7,4 7,2

14. Īpašuma ienākumi*D.4

317,5 1,4 0,8 0,5 0,3 0,3

15. Pārējie ieņēmumi 1 446,9 6,2 5,6 4,9 4,8 4,5

16. Kopējie ieņēmumiTR

8 194,4 35,1 33,9 32,0 30,9 30,1

Nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91 – D.995) 6 361,7 27,3 27,7 26,8 26,0 25,5

35


* Samazinās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērs, ko kapitālsabiedrībām jāiemaksā valsts budžetā

36


2013 2013 2014 2015 2016 2017


Izdevumu sadaļas

17. Atlīdzība nodarbinātajiem un

starppatēriņš D.1+P.2

3 629,5 15,6 15,7 14,9 13,9 13,1

17a. Atlīdzība nodarbinātajiem D.1 2 137,0 9,2 9,2 8,7 8,3 8,0

17b. Starppatēriņš P.2 1 492,4 6,4 6,5 6,2 5,6 5,2

18. Sociālie maksājumi

(18=18a+18b)

2 480,8 10,6 10,1 9,9 9,4 9,0

tai skaitā bezdarbnieku

pabalsti

74,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3

18a. Sociālie pārvedumi piegādāti

caur tirgus ražotājiem

D.6311,

D.63121,

D.63131

249,1 1,1 1,0 1,0 0,9 0,9

18b. Sociālie pārvedumi, kas nav

sociālie pārvedumi natūrāD.62

2 231,6 9,6 9,1 8,9 8,5 8,1

19.=9. Procentu izdevumi EDP D.41 388,2 1,7 1,6 1,2 1,2 1,1

20. Subsīdijas D.3 144,3 0,6 0,6 0,6 0,6 0,7

21. Bruto kopējā pamatkapitāla

veidošana P.51

912,1 3,9 3,6 3,2 2,7 2,5

22. Kapitālo izdevumu transferti D.9 101,4 0,4 0,1 0,0 0,0 0,0

23. Pārējie izdevumi 762,0 3,3 3,3 3,1 3,8 4,4

24.=7. Kopējie izdevumi TE 8 418,2 36,1 34,9 32,8 31,6 30,8

Valdības patēriņš P.3 3 842,4 16,5 16,8 16,0 14,9 14,2

37

Vispārējās valdības izdevumi pie nemainīgas

politikas, funkciju sadalījumā

% no IKP COFOG

kods 2012 2017

1. Vispārējie sabiedriskie pakalpojumi 1 4,5 3,8

2. Aizsardzība 2 0,9 1,0

3. Sabiedriskā kārtība un drošība 3 1,8 1,5

4. Ekonomiskā darbība 4 5,3 4,4

5. Vides aizsardzība 5 0,7 0,6

6. Mājoklis un komunālā saimniecība 6 1,2 1,0

7. Veselība 7 3,9 3,2

8. Atpūta, kultūra un reliģija 8 1,5 1,2

9. Izglītība 9 5,5 4,6

10. Sociālā aizsardzība 10 11,2 9,4

11. Kopējie izdevumi TE 36,4 30,8

38

Valsts parāda attīstība (1)

• 2014.gada I cet. atmaksāta Eiropas Komisijas aizdevuma pirmā daļa (1 miljrd. EUR)

• 2014.gada aprīlī – 2017.gada decembrī atmaksājamās centrālās valdības parāda saistības

ir 3,4 mljrd.euro, t.sk. saskaņā ar atmaksas grafikiem Eiropas Komisijai un Pasaules Bankai

atmaksājamie aizdevumi, kā arī 2014.gada aprīlī un 2017.gadā dzēšamās eiroobligācijas

• Valsts parāda saistības tiek pārfinansētas ar aizņēmumiem finanšu tirgos saskaņā ar vidēja

termiņa aizņemšanās stratēģiju

Centrālās valdības aizņēmumu atmaksas grafiks

(līdz 2014.gada 31.martam uzņemtās saistības,

nominālvērtībā)

39

Valsts parāda attīstība (2)

Veicot savlaicīgus aizņemšanās pasākumus atbilstoši vidējā termiņa stratēģijai, kā arī

turpinot īstenot ilgtspējīgu fiskālo politiku, ir iespējams ar likmju un termiņu ziņā labvēlīgiem

nosacījumiem pārfinansēt pašreiz uzņemtās valsts parāda saistības, kā arī ilgtermiņā

panākt valsts parāda līmeņa samazināšanos un stabilizēšanos ilgtspējīgā līmenī,

pārliecinoši ievērojot Māstrihtas līgumā noteikto vispārējās valdības parāda apjoma kritēriju

Vispārējās valdības

parāda attīstības

tendences (% no IKP)

IV. CITI JAUTĀJUMI

40

FINANŠU RESURSI PAŠVALDĪBU ATTĪSTĪBAI

41

64. budžeta resora «Dotācijas pašvaldībām»

izdevumi paredzēti pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas likuma izpildei

10,2

14,0

22,0 22,0

30,0 30,0 30,0 30,0 30,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Bāzes izdevumi

milj. euro

42

Veiktie nodokļu pasākumi, tajā skaitā pieņemtie

lēmumi IIN likmes izmaiņām, nodrošina nodokļu

ieņēmumu pieaugumu gan valsts, gan pašvaldību

budžetos 2007.-2017.gadā

5 1

25

,9

5 4

91

,8

4 0

63

,5

3 8

73

,4

4 4

29

,3

4 9

28

,5

5 1

70

,1

5 4

05

,1

5 6

48

,5

5 8

48

,6

6 1

31

,8

1 1

18

,1

1 2

88

,0

96

7,7

1 0

24

,4

1 0

93

,1

1 1

74

,4

1 2

56

,2

1 2

84

,8

1 3

13

,1

1 3

44

,0

1 4

11

,9

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Valsts budžetā Pašvaldību budžetā

+230,9

+271,8

+351,1

prognoze

+263,5

milj. euro

43

Pašvaldību plānotie nodokļu ieņēmumi 2015.gadā

pārsniedz 2008.gada līmeni1

28

8,0

96

7,7

1 0

24

,4

1 0

93

,1 1 1

74

,4 1 2

56

,2

1 2

84

,8

1 3

13

,1

1 3

44

,0

1 4

11

,9

600

700

800

900

1000

1100

1200

1300

1400

1500

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

prognoze

2015

prognoze

2016

prognoze

2017

prognoze

+2,4%

+5,1%

+2,2%

+2,3%

milj. euro

44

Pašvaldību budžeta bilance 2014-2017

(pēc naudas plūsmas, milj. euro)

- 63,6

- 22,3 - 19,2 - 19,2

- 71,0- 76,8

- 119,9

- 78,7

- 58,3

0,7 2,1

-120

-100

-80

-60

-40

-20

0

20

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Ietvars(novembris, 2013)

Stabilitātes programma(aprīlis, 2014)

Prognoze

2016.-2017.gadā nav zināma jaunā ES fondu plānošanas perioda finanšu plūsma pašvaldību budžetā.

45

2013 2014 2015 2016 2017

Kopējais aizņēmumu limits:213 192 183 185 183

Valsts budžetā noteiktais kopējais

pašvaldību aizņēmumu palielinājums108 118 118 118 118

Pašvaldību aizņēmumu atmaksas*105

(fakts)

74

(plāns)

65

(plāns)

67

(plāns)

65

(plāns)

Pašvaldībām pieejamie aizņēmumu resursi

attīstībai 2014.-2017.gadam

milj. euro

*2013.gada fakts, kurā iekļautas pirmstermiņa aizņēmumu atmaksas saistība ar ES

līdzfinansēto projektu realizāciju

* 2014.-2016.gada plāns atbilstoši aizņēmumu grafikiem, kuros nav iekļautas pirmstermiņa

aizņēmumu atmaksas saistība ar ES līdzfinansēto projektu realizāciju

Pašvaldību aizņēmumu atmaksas katru mēnesi tiek precizētas atbilstoši faktiskajai

situācijai. Pašvaldību aizņēmumu faktiskās atmaksas salīdzinājumā ar plānotajām

katru mēnesi būtiski pieaug, līdz ar to kopējais pašvaldību aizņēmumu limits

palielinās.

V. CITI JAUTĀJUMI

46

NODARBINĀTO SKAITA IZMAIŅAS VALSTS BUDŽETA IESTĀDĒS

47

Nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs no 2008. līdz

2013.gadam ir samazinājies par 21,1 tūkst. darbinieku jeb 26,7%

78,970,1

-11,2%61,3

-12,6%59,8

-2,4%58,2

-2,7%57,8

-0,7%

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. 2012.g. 2013.g.

Valsts budžeta iestādēs (FM dati)

Vidējais nodarbināto skaits un izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (skaits, %)

48

2013.gada laikā vidēji 14,3% nodarbināto ir

atstājuši darbu Valsts kancelejā un ministrijās

(centrālie aparāti)

5% 5%

9%11%

15% 16% 16% 16% 16% 17%19%

21% 22%25%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

Ārl

ietu

min

istr

ija

Zem

kopīb

as m

inis

trij

a

Sat

iksm

es m

inis

trij

a

Lab

klā

jības

min

istr

ija

Val

sts

kan

cele

ja

Aiz

sard

zības

min

istr

ija

Fin

anšu

min

istr

ija

Kult

ūra

s m

inis

trij

a

Ves

elīb

as m

inis

trij

a

Iekšl

ietu

min

istr

ija

Tie

slie

tu m

inis

trij

a

Ekonom

ikas

min

istr

ija

VA

RA

M

IZM

Atbrīvoto īpatsvars % vidēji

14,3%

49

Nodarbināto skaits / īpatsvars valsts budžeta iestādēs

sadalījumā pa nodarbināto grupām 2013.gada decembrī

(skaits, %) – kopā 57,8 tūkst. nodarbinātie

Ārstniecības personas;

2 788 4,8%

Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādēs un

Ieslodzījuma vietu pārvaldē);

13 013 22,5%

Karavīri;4 802 8,3%

Pedagogi; 3 981 ;

6,9%

Tiesu un prokuratūras darbinieki;

2 215 3,8%

Prokurori, tiesneši;

1 007 1,7%

Saeimas deputāti;

100 0,17%

Ierēdņi; 11 614 20,1%

Sociālās aprūpes centru nodarbinātie;

3 106 5,4%

Darbinieki; 15 202 26,3%

Darbinieki, piem., ir muzeju,

bibliotēku, dienestu atbalsta

personāls – grāmatveži, lietveži

u.c. darbinieki

(Profesionālās

izglītības iestādes)

50

Latvijā starp Baltijas valstīm 2008. - 2010.gadā

visstraujāk samazinājies nodarbināto skaits

39,9

84,3

74,6

38,8

83,5

67,3

42,3

80,4

60,3

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Igaunija Lietuva Latvija

Nodarbināto skaits Baltijas valstīs 2008.-2010.gadā, tūkstošos

2008 2009 2010

6,0

-4,6

-19,2

-25,0

-20,0

-15,0

-10,0

-5,0

0,0

5,0

10,0

Igaunija Lietuva Latvija

Nodarbināto skaita izmaiņas 2010/2008, %.

Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

Datu avots: http://laborsta.ilo.org

51

Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto skaits uz 1000

iedzīvotājiem 2011.gadā bija zem ES vidējā līmeņa

Government & Nonprofit

Par stabilitātes programmu 2014-2017