Balsenes ļaundabīgi audzēji

LU MF 5.kursa 8.grupas studenteEmma Sokolova

Epidemioloģija

• 35-50% no visiem galvas un kakla ļaundabīgiem audzējiem;

• 2-5% no visiem ķermeņa audzējiem;• Vīrieši slimo ~ 10-20 reizes biežāk

nekā sievietes;• Parasti audzējs attīstās 50-60 gadu

vecumā.

Latvijā - 2,5-3% ļaundabīgo audzējum gadā vidēji 120-130 jaunu balsenes vēža gadījumu (LVSR dati).

EtioloģijaGalvenie riska faktori ir

• smēķēšana;• alkohola lietošana.

Tiem kombinējoties, saslimšanas riks 3x↑.

Pārējie RF:

• jonizējošā radiācija (īpaši agrīnā vecumā),• hronisks iekaisums,• hiperkeratoze,• leikoplakija,• apdegums (ķīmisks vai termisks) u.c.,• azbests,• darbs kokapstrādē.

Balsenes trīs «stāvi»:

• augšējā, vestibulārā daļa virs balss spraugas (supraglottis);

• vidējā daļa (balss saišu apvidus) – balss sprauga, rima glottidis (glottis);

• apakšējā, subhordālā daļa (subglottis).

Tiem ir atšķirīga

• embrionālā izcelsme,• anatomiska uzbūve,• klīniskā aina vēža gadījumā un prognoze.

Patomorfoloģija90-95% gadījumu attīstās dažādas diferenciācijas pakāpes plakanšūnu vēži.

Pēc starptautiskās klasifikācijas izšķir šādas audzēja morfoloģiskās formas:

I. Epiteliālie audzēji:• Vēzis (intraepiteliāls vēzis);• Plakanšūnu vēzis;• Verukozā karcinoma (plakanšūnu

vēzis);• Vārpstveida (plakanšūnu vēzis);• Adenokarcinoma;• Adenoīdā cistiskā karcinoma;• Karcinoīdais audzējs;• Nediferencēts audzējs;• Citi.

II. Mīksto audu audzēji:• Fibrosarkoma;• Rabdomiosarkoma;• Angiosarkoma;• Kapoši sarkoma un citi.III. Kaulaudu un skrimšļu audzēji:• Hondrosarkoma un citi.IV. Limfātisko un asinsrades audu audzēji.V. Jauktie audzēji.VI. Sekundārie audzēji.VII. Neklasificējamie audzēji.VIII. Īstiem jaunveidojumiem līdzīgie procesi.

Attīstība, gaita un klīniskā aina (I)

Augšējās, vestibulārās daļas audzēji• vairumā gadījumu sākas uzbalseņa apvidū,• sākumā infiltrē gļotādu,• aug, nemanāmi bojājot apkārtējos audus –

muskuļaudus un saistaudus.

Parasti audzējs augs eksofīti un atgādina ziedkāpostu, agrīni metastazē kakla limfmezglos.Šās lokalizācijas audzēja sākumstadijā ir• svešķermeņa sajūta rīklē,• nelielas sāpes,• diskomforts, rijot ēdienu.

Vēlāk sāpes, traucējumi pieaug.

Attīstība, gaita un klīniskā aina (II)

Balsenes vidējāš daļas audzēji parasti sākas īstās balss saites brīvajā malā.

Specifisks agrīns simptoms ir aizsmakums, kas ilgst vairāk nekā vienu mēnesi. Taču audzējam progresējot, tas var izplatīties pa visu balss saiti, infiltrēt pretējās puses balss saiti. Balss saites kļūst nekustīgas, pakāpeniski audzējs slēdz balss spraugu, veidojas stenoze, asfiksijas draudi.

Attīstība, gaita un klīniskā aina (III)

Balsenes subhordālie audzēji parasti attīstās• endofīti,• asimptomātiski.

Agrīnu simptomu tiem nav. Izplatoties uz augšu, audzējs var infiltrēt vestibulārā aparāta elementus, uz leju – ieaugt trahejā. Ielaistos gadījumos audzējs var• slēgt balsenes lūmenu,• izaugt uz kakla priekšpusi,• ieaugt vairogdziedzerī.

Metastazēšanās

Metastazēšanās ceļi atkarīgi no audzēja lokalizācijas. Ļoti reti metastazē īsto balss saišu audzēji. Visbiežāk metastazē vestibulārās daļas audzēji. Metastāzes parasti lokalizējas augšējos un vidējos jugulāros limfmezglos, submandibulāros mezglos; līdz 25% gadījumu tās ir abpusējas. Subhordālās daļas audzēji metastazē apakšējos jugulāros, paratraheālos un mediastinālos limfmezglos.

Klasifikācija

Klasificējot balsenes audzejus pēc TNM sistēmas, simbolu T lieto katrai balsenes daļai atsevišķi.

Tx, T0, Tis tiek apzīmēti tāpat kā citu audzēju gadījumā.

Balsenes reģionālie limfmezgli (N) ir cervikālie mezgli.

Distālās metastāzes tiek vērtētas kā parasti.

Iedalījums stadijās

• 0 stadija – TisN0M0;• I stadija – T1N0M0;• II stadija – T2N0M0;• III stadija:

- T3N0M0,- T1-3N1M0;

• IV stadija:- T4N0-1M0,- T, jebkurš N2M0,- T, jebkurš N3M0,- T, jebkurš N, jebkurš M

DiagnostikaSākumdiagnostikā ir svarīgi

nepalaist garām sākotnējos, ne visai tipiskos simptomus:• neskaidru sajūtu kaklā rijot,• sāpīgu rīšanu,• balss pārmaiņas,• aizsmakumu.

Anamnēzes dati par kaitīgiem arodfaktoriem, iepriekšējiem balsenes iekaisumiem. Ģimenes anamnēze.

Jāveic spoguļa, fibrooptiskā laringoskopija, kā arī biopsija. Metastāžu konstatēšanai izmanto DT vai MR skenēsanu u.c.

Terapija (I)

Galvenās ārstēšanas metodes ir apstarošana un ķirurģiska ārstēšana, tās dažādi variējot. Katram slimniekam ārstēšana jāpiemēro individuāli.

0 stadijas gadījumā – radikāla staru terapija, operācija, lāzerterapija.

I stadija – staru terapija vai saudzējoša radikāla operācija, rezecējot bojātās balsenes daļas.

II stadija – apstarošana vai radikāla balsenes operācija; mazdiferencētiem vai infiltratīviem audzējiem – radikāla staru terapija.

Terapija (II)

III stadija – radikāla staru terapija mazdiferencētiem un endofītiskiem audzējiem, ķirurģiska ārstēšana augsti diferencētiem audzējiem – parasti dažāda veida paplašināta balsenes rezekcija vai laringektomija ar pēcoperācijas staru terapiju.

IV stadija – ja nav attālas mts, ārstēšanu variē. Reizēm tiek veikta primārā audzēja un kakla limfmezglu operācija (laringektomija), dažkārt nākas operēt arī blakus esošos audus vai orgānus. Seko pēcoperācijas staru terapija. Ja ir attālas mts, vairumā gadījumu lieto paliatīvu staru terapiju.

Terapija (III)

Recidīvu terapija ir individuāla. Iespējama operatīvā ārstēšana vai staru terapija, retāk ķīmijterapija ar• cisplastīnu,• 5-fluoracilu,• metotreksātu,• bleomicīnu,• vinblastīnu,• taksolu u.c. preparātiem.

Ja divu kursu terapija šķiet efektīva, ārstēšanu turpina līdz sešiem kursiem.

Prognoze

Prognoze balsenes vēža gadījumā, protams, atkarīga no audzēja• stadijas,• izplatības,• histoloģiskās formas,• brieduma pakāpes,• slimnieka vecuma un vispārējā stāvokļa.

Plakanšūnu balsenes vēža radikālai ārstēšanai 1. un 2. stadijas gadījumā parasti labvēlīgs iznākums ar piecu gadu dzīvildzi pat līdz 90%.

Radikāli ārstētiem 3.-4. stadijas balsenes vēža slimniekiem piecu gadu dzīvildze ir ap 40-50%.

Paldies par uzmanību!