Embed Size (px)
Citation preview
www.RigaBrain.com
Optimāla smadzeņu darbība no sistēmiskā skatu punkta
Pēteris Urtāns, RigaBrain smadzeņu treniņu centra vadītājs
Palīdzam ignorēt to, kas nav svarīgs!
www.RigaBrain.com
Iepazīšanās kartiņa•RSU
•Valsts garīgās veselības aģentūra
•Centrs pret vardarbību Dardedze
•ASV
•RigaBrain
1. Sociāls uzņēmums.2. Informējam cilvēkus par iespējām uzlabot
smadzeņu darbību.3. RigaBrain smadzeņu treniņi.
Palīdzam ignorēt to, kas nav svarīgs!
www.RigaBrain.com
www.RigaBrain.com
RigaBrain smadzeņu treniņš/seanss/metode
Pētniecība: darbību kopums, kas palīdz vai kavē virzīšanos uz optimālu (kritisku ) smadzeņu darbību.
Homeostāze – pašregulācija!
www.RigaBrain.com
www.RigaBrain.com
- 6 gadu praktiskā pieredze- Vairāk kā 2 000 cilvēku- Ilgtermiņa novērojumi
www.RigaBrain.com
Praktiski novērojumi, kā optimāla smadzeņu
darbība ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti!
www.RigaBrain.com
Mēs runāsim par- Smadzenēm, neironiem, viļņiem- Optimālu smadzeņu darbību- Pašregulācijas principiem- Šizofrēnija, kā domāšanas problēma
www.RigaBrain.com
SmadzenesRegulācijas un ķermeņa kontroles centrs.
Uztvert un apstrādāt ienākošos impulsus.
Informācijas integrācija.
Atbildes sniegšana.
www.RigaBrain.com
CNS ir divas galvenās funkcijas:
-piefiksēt atšķirību,
- mazināt savu diskomfortu.
www.RigaBrain.com
Kas ir optimāla smadzeņu darbība?
www.RigaBrain.com
Optimāla smadzeņu darbība mums nodrošina to, ka
• Pieņemam daudz atbilstošākus lēmumus
• Saredzam jaunas iespējas• Izprotam situācijas• Mācāmies no piedzīvotā• Ātrāk atjaunojās resursi• Dzīves plūdums – dzīves
kvalitāte
www.RigaBrain.com
Trīs būtiski smadzeņu darbības fakti
www.RigaBrain.com
1. Jūsu smadzenes mainās, pirms maināties jūs paši.
www.RigaBrain.com
2. Tās veido modeļus neatkarīgi no tā, vai jūs tos apzināties, vai nē.
www.RigaBrain.com
3. Tās pašregulējas ik mirkli, kad saņem informāciju un negaida, lai jūs to vadītu.
www.RigaBrain.com
Smadzenes kā pašregulējoša sistēma
www.RigaBrain.com
100 miljardi neironu
Komunicē:
a) Ierosab) Kavēšana
www.RigaBrain.com
Informācija tiek nodota ar elektriskiem un
ķīmiskiem signāliem, un reakcija atkarīga no tā, cik spēcīgs signāls neironiem piekļūst.
www.RigaBrain.com
Neirons vada elektrisko uzbudinājumu impulsa veidā ar ātrumu 100 m/s
www.RigaBrain.com
Arī šobrīd Jūsu smadzenēs saslēdzas un kopā sāk darboties
(komunicēt) miljoniem neironu.
www.RigaBrain.com
Neironi pastāvīgi ir aktīvi, un šī aktivitāte izpaužas elektriskā
aktivitātē – bioritmos. Tos pieraksta EEG
(elektroencefelogramma; tās izgudrotājs - Bergers, kas šo
metodi patentēja 1924. gadā), kas ļauj izvērtēt, vai smadzenes
darbojas pilnvērtīgi, un vai bioritmi atbilst normai.
www.RigaBrain.com
• Alfa ritms – 8 – 13 Hz (herci) svārstības, tas izpaužas modrā stāvoklī, veicot aktīvas darbības;• Beta ritms – 13 – 30 Hz problēmu risināšana;• Teta ritms – 4 – 7 Hz; izpaužas miegā;• Delta ritms – 0,5 – 4 Hz; izpaužas ļoti dziļā miegā vai dažos gadījumos arī epileptiķiem.
www.RigaBrain.com
Kopumā smadzenes ir orgāns, kas nodrošina 4 galveno informācijas uztveršanas un nodošanas procesu darbību:
1. Emocijas;2. Domāšana;3. Jušana;4. Pašregulācija.
www.RigaBrain.com
Pašregulācija ir emociju, jušanas un domāšanas vadīšana un kontrole ar mērķi tuvoties kritiskajam (optimālajam)
stāvoklim, kurā smadzenes spēj visefektīvāk funkcionēt.
www.RigaBrain.com
Hormoni regulē šo procesu darbību
Glutamīns atbild par emociju producēšanu.
Dopamīns, seratonīns un noradrenalīns – par domāšanu un jušanu.
Endorfīni un oksitocīns – par pašregulāciju.
www.RigaBrain.com
• Alfa ritms – 8 – 13 Hz (herci) serotonīns;• Beta ritms – 13 – 30 Hz problēmu risināšana;• Teta ritms – 4 – 7 Hz; kateholamīni – dopamīns un norepinefrīns • Delta ritms – 0,5 – 4 Hz; augšanas hormoni.
www.RigaBrain.com
Pētījumos atklāts, cik ļoti mūsu smadzenes spēj pielāgoties.
Šo fenomenu dēvē par neiroplasticitāti.
Pētnieki vēsta, ka smadzenes (CNS) ir nelineāras, dinamiskas
un neticami elastīgas.
8.03.2009.; „Courtesy Public Library of Science” raksts http://www.world-science.net/othernews/090318_criticality
www.RigaBrain.com
Agrāk uzsvars tika likts uz smadzeņu atsevišķu daļu pētījumiem, neironiem, šūnu savienojumiem.
Maz tika analizēts, kā smadzenes darbojas kopā
– kā vienota sistēma.
www.RigaBrain.com
• Ilgu laiku tika ignorēta smadzeņu darbība kā pašorganizējoša sistēma.
• tā vietā pētīja kā tās IR savienotas un kā tās APSTRĀDĀ uztverto informāciju.
Bak P. (1998) How Nature Works, The science of self-organized criticality(Copernicus)
www.RigaBrain.com
Brodmann zonas –
smadzeņu zonas, kas atbild par konkrētām funkcijām
www.RigaBrain.com
Bungošana ar pirkstiem- Motorais centrs aktivizējas- Dažādas smadzeņu viļņu secīgas svārstības visās smadzenēs
www.RigaBrain.com
Smadzeņu viļņu secīguma svārstības:
Bērniem no aizmugures uz
priekšu, pieaugušajiem
otrādāk.
www.RigaBrain.com
Par noteiktām darbībām smadzenēs atbild ne tikai
noteikta lokalizācija, bet arī noteikta smadzeņu viļņu
aktivitātes secību svārstības no vienas
smadzeņu puses uz otru. (KU Leuven, 2013)
www.RigaBrain.com
Kad piedzīvojam traumu vai stresa situāciju
(sevišķi ilgstošā laika posmā), smadzeņu puslodes vairs
nestrādā savstarpējā saskaņā un mūsu spēja risināt problēmas tiek vājināta vai bloķēta.
www.RigaBrain.com
www.RigaBrain.com
www.RigaBrain.com
www.RigaBrain.com
Smadzeņu darbība no sistēmiskā skatījuma
www.RigaBrain.com
Pētījumā, kas veikts Kembridžas universitātē, pierādīts, ka
smadzenēs noteiktas sistēmas, kas ir analogas citām fiziskām sistēmām
(piemēram, zemestrīces, meža ugunsgrēki un sirds ritms),
spontāni organizē pašas sevi, lai noturētu līdzsvaru starp haosu un
kārtību.
www.RigaBrain.com
• Dinamiska• Haotiska• Nelineāra• Pašregulējoša sistēma
www.RigaBrain.com
Pirmā Problēma: kā tik milzīgs neironu tīklojums spēj savā starpā sadarboties un pats sevi organizēt.
www.RigaBrain.com
Otrā problēma:Kā tiek nodrošināta stabilitāte tik astronomiski lielā sistēmā, kur viens pats neirons saņem vairākus tūkstošu impulsus no citiem neironiem
www.RigaBrain.com
Katru atsevišķo nervu šūnu nevar uzskatīt par gudru – tā tikai reaģē uz signāliem un pati sūta
impulsus līdzīgi kā elektriskā shēma.
www.RigaBrain.com
•Mēs vēl nezinām kā tieši informācija tiek pārvietota no vienas smadzeņu zonas uz citu.
www.RigaBrain.com
• ja viens neirons saņem superkritisko impulsu daudzumu, tas ģenerē jaunu tālāk• ja viens neirons saņem subkritisko implusu daudzumu, tad aktivitāte tiek apslāpēta.
www.RigaBrain.com
• Pirms 50 gadiem Turning pirmais pieminēja:• Lai smadzenes spētu optimāli funkcionēt tām ir nepieciešams šo superkritisko un subkritisko balansu noturēt, ir nepieciešams kritiskais režīms, kurā šie pretējie/galējie spēki spētu būt balansā.
Turing AM. Computing machines and intelligence. Mind 59, 236 (1957).
www.RigaBrain.com
Smadzenes dzīvo uz „haosa robežas” – tas ir, kritiskajā punktā starp nejaušību un kārtību.
(Pasaules zinātnes publiskās bibliotēkas raksts “BrainLives at “Edge of Chaos”)
www.RigaBrain.com
Per Bak pirmais šos procesus ar kolēģiem skatīja, kā pašorganizējošu kritiskumu.
-Stassinopoulos D, & Bak P. Democratic reinforcement. A principle for brainfunction Phys Rev D 51 5033 (1995).-Ceccatto A, Navone H, Waelbroeck H. Stable criticality in a feedforward neuralnetwork Revista Mexicana de Fsica 42 5, 810–825 (1996).-Chialvo DR & Bak P. Learning from mistakes. Neuroscience 90, 1137 (1999).-Bak P & Chialvo DR. Adaptive learning by extremal dynamics and negativefeedback. Phys Rev E 63, 031912 (2001).-Wakeling J & Bak P. Phys Rev E 64, 051920 (2001).-Bak P, Tang C, Wiesenfeld K. Self-organized criticality: An explanation of the1/f noise. Phys Rev Lett 59, 381 (1987).-Jensen HJ. Self-Organized Criticality. Cambridge University Press (1998)
www.RigaBrain.com
•Kritiskums ir robeža starp dažādām fāzēm, piemēram starp kārtību un nekārtību.
www.RigaBrain.com
Priekšnoteikumi:• Liels konglomerāts, kas sastāv no • savstarpēji mijiedarbojošajamies
elementiem, kuri katrs atsevišķi izpaužas • nelineārā dinamikā.
Bak P & Paczuski M. Complexity, contingency, and criticality. Proc Natl Acad Sci U S A 92, 6689–6696 (1995).
www.RigaBrain.com
Pretēji: mazs skaits un lineāri elementi, nevar radīt
neparedzamus sarežģītas darbības,
šajā gadījumā viss patiešām ir paredzams un matemātiski
nosakāms.
www.RigaBrain.com
Kritiskajā stāvoklī sistēma var izvairīties no iesprūšanas vienā
noteiktā stāvoklī. (sistēma ir par skaļu
vai sistēma ir statiska)
www.RigaBrain.com
Smadzeņu tīklojumi kritiskajā stāvoklī optimizē savu atbildes reakciju uz
ienākošo signālu un maksimāli izmanto
informācijas apstrādes iespējas.
W. L. Shew and D. Plenz, “The Functional Benefits of Criticality in the Cortex,
Pēteris Urtāns www.RigaBrain.com
Excitatory synapses veicina informācijas pārvadi,
Inhibitory synapses kavē informācijas pārvadi
www.RigaBrain.com
Jo tuvāk smadzenes ir šim kritiskajam stāvoklim, jo
efektīvāk tās spēj pašorganizēties – uzturēt balansu.
www.RigaBrain.com
Piemērs:Šizofrēnija un
smadzeņu darbībaDomāšanas problēma
www.RigaBrain.com
Šizofrēnija un problēmas ar ko saskaras smadzenes:
- Maldi- Halucinācijas- Domāšanas grūtības
www.RigaBrain.com
Šizofrēnijas pacientiem ir grūtības:- Atcerēties aktivitāšu veikšana secīgumu- Koncentrēties- Artikulēta runa- Nākotnes plānošana
Daudzi simptomi parādās vairākus gadus pirms klasiskajiem simptomiem.
www.RigaBrain.com
Savstarpējā komunikācija starp smadzeņu zonām ir vājāk izteikta.
Šizofrēnijas pacientiem ir mazāk oligodendrocytes, kuri nodrošina mielīna apvalka veidošanu.
Joseph Buxbaum and Patrick Hof
www.RigaBrain.com
Atmiņas problēmasNormāli pie mācīšanās aktivizējas
hipokampus šūnas.Šizofrēnijas pacientiem šīs šūnas ir visu laiku
aktivizējušās, tādejādi viņām ir atbilstoši grūtāk kategorizēt atmiņas precīzi.
Piemērs, ka slependienests noklausās viņus.
Dr. Tramminga, University of Taxas
www.RigaBrain.com
Dr. Lewis no Pitsburgas universitātes ar 25 gadu pieredzi šizofrēnijas pētniecībā:
- Frontālajā smadzeņu daivas garozā šizofrēnijas pacientiem nefunkcionē kavētājneironi, kas nodrošina “domāšanas ritumu”.
www.RigaBrain.com
Mācoties jaunu informāciju vai veicot mentālu aktivitāti, ierosmes neironi aktivizējas frontālajā garozā, kas rosina kavētāj neironus aktivizēties, lai ierosmes neironus mazliet un daļēji piebremzētu.
Ritms, jeb kritiskums, kas nodrošina stabilu mentālo darbību.
Vikaas Sohal, Kalifornijas Universitēte
www.RigaBrain.com
Dr. Lew:Uzbudinājuma neironi šizofrēnijas
pacientiem nav pārāk aktīvi, lai iedarbinātu kavētāj neironus, kas nodrošinātu kritisko ritmu.
www.RigaBrain.com
Bez šī kritiskā ritma rodas divas domāšanas problēmas:
1. Cilvēkam ir grūti atslēgt ārējo informāciju un fokusēties uz problēmu, aktivitāti.
2. Tas var radīt grūtības dažādām smadzeņu daļām savstarpēji komunicēt.
www.RigaBrain.com
Dr. Sohal šo kavētāj neironu nozīmīgumu apstiprināja, izmantojot gaismas kairinājumu, lai kontrolētu šo neironu aktivitāti.
Aktivizējot peles smadzenēs ar gaismas palīdzību šos neironus, tika panākta peles neironu savstarpējās komunikācijas uzlabošanās.
www.RigaBrain.com
Sinaptiskā atmiņa
Ne tikai noteikta frekvence, bet arī noteiktā ritmā
(Mehta, 2011)
www.RigaBrain.com
Kas kavē smadzenēm būt optimālā stāvoklī?
Lielais sešinieks: • Ievainojumi;• Medikamenti un alkohols;• Nogurums;• Emocionālais distress;• Sāpes;• Stress.
www.RigaBrain.com
Mēs runāsim par- Smadzenēm, neironiem, viļņiem- Optimālu smadzeņu darbību- Pašregulācijas principiem- Šizofrēnija, kā domāšanas problēma
www.RigaBrain.com
Būtiskākais• Jo smadzenes ir tuvāk kritiskajam stāvoklim,
jo viņas spēj labāk pašorganizēties.• Kritiskais stāvoklis ir balstīts nelineāras
dinamiskas sistēmas spējā uztvert informāciju un pašregulēties, primāri, balsoties uz matemātiskām transformācijām nevis anatomiskām vai fizioloģiskām izmaiņām.
• Neiroķirurgs Karls Pribram, 60 gadi praktiskajā pētniecībā
Pēteris Urtāns www.RigaBrain.com
(www.smadzenes.lv)
Twitter.com/RigaBrain FaceBook.com/RigaBrain
Draugiem.lv/RigaBrain2
ej.uz/RigaBrainAplikacija
+371 27771821 [email protected]
RigaBrain smadzeņu treniņš:Domu skaidrībai | Kvalitatīvam miegam | Koncentrēšanās spēju uzlabošanai |
Noturībai pret stresu | Stresa seku mazināšanai | Enerģijai | Atmiņai | Komunikācijas uzlabošanai | Trauksmes mazināšanai | Emocionālajai stabilitātei |Informācijas
efektīvākai uztverei un apstrādei | Iekšējai stabilitātei | Miera sajūtai
