Ieteikumi un priekšlikumi Att īstības programmas Gala redakcijai, saskaņā ar

veikto stratēģisko ietekmes uz vidi novērt ējumu

15.lpp. „Būtisku pilsētas daļu aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves

teritorijas (8% no kopējās pilsētas platības)”- salīdzinājumā ar citām novadā

izmantojamajām teritorijām ( dzīvojamā apbūve, zaļās zonas u.c.) 8% zona no

teritorijas kopapjoma nav definējama kā būtiska jeb liela apjoma teritorija.

16.lpp. „Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā rūpnieciskai izmantošanai,

gan rekreācijai”- atbilstoši Sabiedrības Veselības aģentūras datiem (2009. un 2010.

gadā) peldēšanās Līvānu ezerā nav ieteicama, tādēļ līdz peldūdens kvalitātes

problēmu novēršanai, ūdens rekreācija pie šīs ūdenstilpnes nav rekomendējama.

83.lpp. „Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 8,1 km garumā, tai skaitā

4,2 km pilsētā, iezīmē Daugava. Tajā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un

Feimanka, kā arī nelielā pieteka Dubiņš”- pēc Līvānu novada integrētās attīstības

programmas 2008.-2014.Vides pārkata datiem- Dubnas upes pieteka ir Dabiņa.

83.lpp. „L īvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 8,1 km garumā, tai skaitā

4,2 km pilsētā iezīmē Daugava”- Daugavas robeža norādīta bez Jersikas pagasta

robežas gar Daugavu (31 km).

84.lpp.- atsevišķi nodalīt Daugavas palu problēmu no Dubnas palu zonas.

85.lpp.- „Ezeri un upes ir nozīmīgi novada vides, tēla un plānojuma struktūras

elementi. Līvānu pilsēta būtiski ietekmē Līvānu ezera kvalitāti, jo tajā ieplūst

notekūdeņi no individuālajām mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijai,

kā arī Daugavas un Dubnas upju ekoloģisko kvalitāti, jo tajās iekļūst piesārņojošās

vielas gan no punktveida avotiem (Līvānu pilsētas un ciematu notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas).... ”- pēc novadā veiktajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI)

rekonstrukcijām, novadīto notekūdeņu kvalitāte atbilst normatīviem, tādējādi NAI nav

uztveramas kā piesārņojumu punkti.

86.lpp.- „Laba vide tūrismam un atpūtai varētu būt Steķu sils (3 km plats mežu

masīvs, kas plešas 18 km garumā līdz pat Līvāniem), taču to ievērojami izpostīja

2010.gada snieglauzes”- saistībā ar masveida mežizstrādi Steķu sils nav uzskatāma

par attīstāmu rekreācijas zonu.

90.lpp.- „Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma

attīstībā Līvānu novadā”- nepieciešams bioloģisko saimniecību lomas un ietekmes

atkārtots pārvērtējums.

94.lpp.- Parastā egle (Pice abies), kas atrodas Vucenos „Silagals” Jersikas pag., pēc

Jersikas pārvaldes vadītāja sniegtās informācijas neeksistē.

98.lpp.- vēlams norādīt, ka būtisku lomu novada kurināmā veidu bilancē, īpaši

privātajā sektorā, ieņem arī malka.

98.lpp.-nozīmīgs mobilais izmešu avots ne tikai autoceļš, bet arī dzelzceļš.

133.lpp.- raksturojot SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” darbību,

vēlams norādīt, ka atkritumu izvešanu šis uzņēmums veic ne tikai no Līvānu pilsētas,

bet arī novadu pagastos.

134.lpp.- sakarā ar to, ka Vides pārskatā ir papildinātas nodaļas 3.2.2., 3.2.3. un

3.2.4.2., sniegt komunālo pakalpojumu pieejamības raksturojumu ne tikai Līvānu

pilsētā, bet arī novada pagastos.

136.lpp.- „L īvānu novadā nav centralizētas bīstamo atkritumu savākšanas un

uzglabāšanas vietas”- saskaņā ar Dienvidlatgales reģionālo atkritumu

apsaimniekošanas plānu, Līvānu novadā šāda atkritumu apsaimniekošanas

infrastruktūras objekta izveide nav paredzēta. Tādējādi uzskatāms, ka ņemot vērā šādu

objektu potenciālo ietekmi uz vides kvalitāti, šādas vietas izveidi novada teritorijā nav

nepieciešams rezervēt.