ĢerbonisSavu identitātes zīmi – ģerboni – pilsētas iegūst reizē ar pilsētas tiesībām. Vēsturiskajā literatūrā minēts, ka Jelgavai pilsētas tiesības piešķirtas 1573. gadā. Savukārt pirmās atsauces uz ģerboni saglabājušās no 1574. gada, kad pilsētas kases grāmatā tapis ieraksts par to, ka kādam zeltkaļa zellim Hansam samaksāta 11 marku liela atlīdzība par pilsētas zīmoga grebšanu. Par pilsētas galvu (birģermeistaru) toreiz minēts kāds Jēkabs Laude.

2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisijas lēmums apliecina pašreizējā Jelgavas pilsētas ģerboņa statusu: «Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm).»

Pilsētas karogs

1938. gada 28. oktobrī tika apstiprināts pilsētas karogs1938.g.29.10. Likums par Jelgavas pilsētas karogu (Valdības Vēstnesis nr. 247)

1. Jelgavas pilsētai ir savs karogs. Tas dalīts divās vienāda platuma daļās: augšā tumši zils, bet apakšā - sarkans; karoga centrā ir Jelgavas pilsētas ģerbonis. 2. Privātpersonām un organizācijām ir aizliegts lietot Jelgavas pilsētas karoga attēlu, ar vai bez ģerboņa, biedrību karogos un nozīmēs. Visos pārējos gadījumos privātas personas un organizācijas var lietot karoga attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju. 3. Tuvākus noteikumus par karoga lietošanu Jelgavas pilsētas iestādēs izstrādā Jelgavas pilsētas valde un apstiprina Iekšlietu ministrija.

K.Ulmanis Valsts un ministru prezidents Rīgā, 1938.28.X

Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ļoti izdevīga. Pilsēta ir dzelzceļa krustpunkts, kurā krustojas sliežu ceļi austrumu - rietumu un ziemeļu - dienvidu virzienos. Gar pilsētas robežu iet 1996.gadā izbūvētais modernais apvedceļš, kas savieno autostrādes Jelgava - Rīga un Jelgava - Lietuvas robeža, un tālāk ved uz Rietumeiropu.

Jelgavas kopplatība ir 60 km2, no kuriem:- atklātās ūdensplatības ir 2,34 km2- parki aizņem 1,62 km2

Attālumi:Jelgava - Rīga - 42 kmJelgava - Maskava - 962 kmJelgava - Berlīne - 894 km

Jelgavas vēstureRomas pāvesta Klementa sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms 1225.gadā liek celt pie Lielupes pili, kā atbalsta punktu Zemgales kristianizēšanai.Zemgaļu pretošanās dēļ pils celtniecība tiek uzsākta 1264.gadā Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Menderna laikā, un pils uzcelšana 1265.gadā tiek uzskatīta par Jelgavas sākumu.

Jelgava atrodas Zemgales līdzenumā, līdzenumā, kurš veidojies ledus laikmeta beigās bijušā Baltijas saldūdens ezera vietā. Grūti iedomāties, ka apmēram 6-7 tūkstošus gadu atpakaļ Jelgavas vieta bija zem ūdens. Senākā zināmā iedzīvotāju - klejotāju, mednieku un zvejnieku dzīves vieta atrasta apmēram 8 km uz dienvidiem no Jelgavas Jaunsvirlaukas tuvumā, netālu no Lielupes, kur toreiz bija jūras krasts. Atkāpjoties ledājiem uz ziemeļiem uz ziemeļiem atkāpās arī jūra. Tad veidojās gan Zemgales līdzenums, gan Lielupe un tās daudzās pietekas, gan lielie purvi.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits gada sākumā

Gads Skaits1643 30001823 101301914 351311990 734552000 647162012 58280

Jelgavas pilsētas dziesmaMapē atrodas gan audio (.mp3), gan video, gan links uz video Youtoobe.