Mūzikas akadēmijas raksti

X
Mzikas akadmijas raksti, 10 Rga: Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija, 2013, 152 lpp. ISSN 978–9984–588–38–4
Sastdtja un redaktore Baiba Jaunslaviete Konsultants Jnis Torgns Angu valodas tekstu tulkotjs un redaktors Egils Kaljo Makets: Kristna Bondare Dizains: Dita Pence Nošu datorsalikums: Lga Ptersone
Redakcijas kolija: Boriss Avramecs (Rgas Pedagoijas un izgltbas vadbas akadmija) Anda Beitne (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Tamra Bogdanova (Rgas Pedagoijas un izgltbas vadbas akadmija) Mrtiš Boiko (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Joahims Brauns (Joachim Braun; Bar-Ilanas Universitte, Ramatgana) Jons Brveris (Jonas Bruveris; Lietuvas mzikas un tetra akadmija) valds Daugulis (Daugavpils Universitte) Lolita Frmane (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Ilma Grauzdia (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Ingrda Gtberga (Bostonas Universitte) Baiba Jaunslaviete (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Jefims Jofe (Efim Yoffe; Levinska Izgltbas koleda, Telaviva) Kevins K. Krnss (Kevin C. Karnes; Emorija Universitte, Atlanta) Arnolds Klotiš (Latvijas Universittes Literatras, folkloras un mkslas institts) Jnis Kudiš (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Tatjana Kuriševa (Tatjana Kurysheva; P. aikovska Maskavas Valsts konservatorija) Jeena ebedeva (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Georgs Pelcis (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Ilze Šarkovska-Liepia (Latvijas Universittes Literatras, folkloras un mkslas institts) Jnis Torgns (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Audrone uraitte (Audron iraityt; Lietuvas mzikas un tetra akadmija)
© Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija K. Barona iela 1, Rga LV–1050
© Ilona Bdeniece, Jlija Jonne, Tatjana Ostrovska, Guntars Prnis, Ieva Tihovska, Indriis Veitners, Dina Zandberga, Terze Zberte-Ijaba
© Musica Baltica, 2013 Re. nr. 40103114067 K. Barona iela 39, Rga LV–1011, Latvija Tel.: +371 7275575, fakss: +371 7272755, e-pasts: musbalt@latnet.lv www.musicabaltica.com
6
17
4
29
44
86
105
117
131
Saturs
Priekšvrds
Guntars Prnis Rgas misles muzikls marginlijas
Ieva Tihovska Kurš rada ignu mziku? Neigni un biedrbas ignu draugs koris (1932–1933)
Terze Zberte-Ijaba Rgas radiofona simfoniskais orestris 20. gadsimta 20.–30. gados – organizcija, komunikcija un mkslinieciski radoš darbba
ANRI, STILI UN MZIKAS VALODA: TERMINOLOIJA, KLASIFIKCIJA, ATTSTBAS TENDENCES
Ilona Bdeniece anrs latviešu instrumentlaj mzik (20. gadsimta pdj trešdaa – 21. gadsimts)
Jlija Jonne Ieskats reliisks mzikas terminoloijas specifikcij
Dina Zandberga Faktras patnbas latviešu klaviermzik
Indriis Veitners Deza identifikcija agrnajos skauplašu ierakstos
INTERPRETS UN KLAUSTJS
sas zias par publikciju autoriem 150
4
Priekšvrds
Š gada krjum priekšpln izvirzs trs tematisks lnijas. Pirms ietvaros kopsaucjs ir Latvijas mzikas vsture, tomr katrs autors skatjis to atširg rakurs. Krjumu ievada Guntara Pra raksts Rgas misles muzikls marginlijas. Ptot uniklu dokumentu – Rgas misles manuskriptu – un saldzinot to ar citviet Eirop pazstamajm lituriskajm grmatm, autors fiks 15. gadsimta Rgas loklo tradciju savdabbu un iezm ar antropoloisku izzias lauku, kas aptver visas viduslaiku katedrles dzves nianses.
Divi turpmkie raksti prce jau nesenk pagtn – 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvij. Ieva Tihovska rakst Kurš rada ignu mziku? Neigni un biedrbas „ignu draugs“ koris (1932–1933) aplko š laikmeta norises etnomuzikoloisk rakurs. Atsevišu koncertdzves notikumu – ignu kora koncertu 1933. gada 29. aprl – autore pta plašk kontekst, atkljot caur t prizmu sabiedrb valdošos priekšstatus par ignu mzikas fenomenu un faktoriem, kas to iespaidojuši. Savukrt Terzes Zbertes-Ijabas raksts Rgas radiofona simfoniskais orestris 20.–30. gados – organizcija, komunikcija un mkslinieciski radoš darbba veltts kolektvam ar bagtu vsturi, tagadj LNSO priekštecim; autores uzmanbas centr ir kultrpolitiskie apstki, kas iespaidojuši t funkcionšanu – repertura izvli, mkslinieku atalgojumu, koncertdarbbas intensitti u. tml. Tas ir Latvijas muzikoloij mazk ierasts skatjuma rakurss, kas paver jaunas perspektvas mzikas dzves norišu analz.
Krjuma otraj lielaj rubrik atsevišu anru, stilu un mzikas valodas attstbas tendences izvrttas galvenokrt saikn ar 20.– 21. gadsimta latviešu mziku. Ilona Bdeniece rakst anrs latviešu instrumentlaj mzik (20. gadsimta pdj trešdaa – 21. gadsimts) pašu uzmanbu velt gan tradcijai un novittei klasisko anru interpretcij, gan nosacti jaunajiem libroanriem; lai izzintu to saknes, mekltas paralles pagtnes mzik, tostarp 19. gadsimta Eiropas komponistu dairad. Ar Jlija Jonne, rakstot par mziiem un ptniekiem aizvien aktulu jautjumu loku (Ieskats reliisks mzikas terminoloijas specifikcij), plašk komenttos piemrus izraudzjusies no latviešu mzikas sfras, tau konteksta iezmšanai aplko atsevišu terminu lietojuma patnbas dados pasaules reionos.
Atseviša anra izptei pievrsusies Dina Zandberga – muzikoloe un pianiste, kas sav repertur lielu vietu atvljusi msdienu latviešu komponistu darbiem. Daa no tiem (ldzs citm kompozcijm) iztirzta vias rakst Faktras patnbas latviešu klaviermzik; dadi faktras un jo paši viena ts aspekta – figurcijas – modei aplkoti gan stilistisks ievirzes, gan kompozcijas tehnikas aspekt. Rubriku nosldz Indria Veitnera publikcija Deza identifikcija agrnajos
5
Skaierakstu analzes tmu, bet jau glui atširg plksn, turpina krjuma pdj rubrika. Taj ietverts Tatjanas Ostrovskas ptjums Mzika ierakst. Dai uztveres problmjautjumi, kas veltts skaieraksta un dzv priekšnesuma uztveres atširbm. Tdjdi autore skar psiholoijas dimensiju, kas prstv Mzikas akadmijas rakstos ldz šim plašk nerisintu tematiku. Rezumjot – 2013. gada krjums iezmgs ar ptniecbas metou un pieeju dadbu, ietiecoties ar starpdisciplinr jom; gribtos cert, ka vairki taj iezmtie cei rads turpinjumu latviešu muzikoloij.
Krjuma sastdtja Baiba Jaunslaviete
RGAS MISLES MUZIKLS MARGINLIJAS
Ldzgi k daudzviet citur Eirop, ar Latvij pirm rakstiski dokumentt mzikas liecba ir gregorisko dziedjumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vsturei tik nozmgaj manuskript – Rgas arhibskapa katedrles (Doma bazncas) Sv. Krusta altra misl (Missale Rigense). Šis rokraksts ir Baltijas reiona kontekst unikls materils, kas sniedz vrtgu informciju par 15. un, iespjams, ar 16. gadsimta Rgas Doma mzikas dzvi. Vlnajos viduslaikos vis Eirop bija sastopamas daudzas gregorisk kora lokls tradcijas. Misles manuskripts pierda, ka Rga šai zi nav bijusi izmums.
Pdjo reizi Rgas misle tika plašk ptta 19./20. gadsimta mij, kad tai pievrss vcbaltu vsturnieks Hermanis fon Bruininks, gan nepieširot pašu nozmi manuskripta muziklajai daai un ts izmantojuma konkrtiem, praktiskiem aspektiem. paši jizce via darbs Messe und kanonisches Stundengebet nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren Mittelalter (Mesa un kanonisk stundu liturija Rgas bazncas tradcij vlnajos viduslaikos), kur ski iztirzta liturisk dzve viduslaiku Rgas Dom; k avotu autors izmantojis ar Rgas misli un taj atrodamo informciju (Bruiningk 1904).
Saska ar Bruininka rakstto, misles esamba ir dokumentta kopš 18. gadsimta (Bruiningk 1904: 25). Tomr oti iespjams, ka t jau daudz ilgku laiku glabjusies Rgas pilstas bibliotk. Par kodeksa piederbu Domam vst priekšlapas labaj augšj str atrodamais veltjuma teksts, k ar manuskript fikstie vairku Rgas arhibskapu nekrologu ieraksti.
Misles datjums, visticamk, jattiecina uz 15. gadsimta 60.– 80. gadiem. Par to liecina, piemram, manuskripta paleogrfiskie parametri: dokumenta teksts ir rakstts, izmantojot gotisko minuskuli vai, preczk sakot, rakstbas tips ir tekstra (textura quadrata). Kalendrs un misles pamatteksts ir vienas rokas rakstts. Tau manuskript kopum var atširt vairk nek desmit rokrakstus, kuros veikti daudzie marginliju1 ieraksti 15./16. gadsimta mij. Nedaudzie pilnb izraksttie nošu piemri ir fiksti pakavu notcij2, kas šaj laikmet ir raksturga ermniskas cilmes kodeksiem (Bruiningk 1904: 25–27, 47).
1 Šaj kontekst marginlijas ir kda sareta vrda, verbl teksta
posma vai dziedjuma fragmenta paskaidrojums uz lappušu malm.
To kltbtne liecina, ka manuskripts atradies oti dzv aprit un ar
taj atrodamais teksts ir bijis dzvs: ikdienas praks tas nemitgi
ticis maints, korits un slpts. Marginliju lielais skaits auj secint ar, ka manuskripts ilgku laiku bijis
viena cilvka vai cilvku grupas rcb. Sav dzikaj btb visas marginlijas pilda papildinjuma,
komentra vai atgdinjuma funkciju. Viens no marginliju rašans iemesliem ir ar tas, ka
misles oriinltekst (vismaz ts lietotju izpratn) bijis daudz kdu.
Tdjdi tie, kas misli izmantojuši ikdien, veikuši korekcijas, tuvinot
to iedomtai, patiesai un idelai liturisk teksta versijai.
2 Vcu val. Hufnagel-Notation.
Misl ir atrodams divu veidu mzikas materils – Bazncas Iesvtšanas mesas pieci tradicionlie proprija (proprium) dziedjumi un pagaidm pilngi neapgtais, šaj publikcij akcenttais ordinrija (ordinarium) mzikas marginliju materils ar 83 fragmentiem – dadu dziedjumu intoncijm. Tieši šie fragmenti (k ar daudzs teksta marginlijas, kas attiecas uz kultu un ritulu) uzskatmi par saldzinoši specifisku un citm Romas bazncas mislm netipisku patnbu; tie neprprotami norda uz loklas mzikas tradcijas kltbtni manuskripta lietošanas kontekst. 83 ordinrija dziedjumu marginlijas bija galvenais impulss, kas aktualizja jautjumu par reionli loklu kopsakarbu iespjambu un rosinja meklt potencilos avotus Hamburg: šai pilstai, ts bazncm un gardzniekiem vlnajos viduslaikos bija aktvi kontakti ar Rgu. Plaškam saldzinjumam izraudzti divi 15. gadsimta Hamburgas lituriskie manuskripti: Codex Katharina 6, kas dokument Sv. Katrnas bazncas mzikas dzvi, un Codex Petri 61, kas tika lietots Hamburgas Sv. Ptera baznc3. Epizodiski saldzinjum iekauti ar atseviši citu pilstu arhvos glabtie lituriskie manuskripti; atsauces uz tiem sniegtas raksta turpmkaj gait.
Misles materils atklj oti plašu un saistošu informciju par Rgas katedrles lituriju norisi viduslaikos un to, k šai kontekst veidojs dievkalpojumu muzikl dzve, ar dziedšana. Manuskript atrodamas neskaitmas nordes un zmes, kas auj daudz uzzint par cilvkiem, kas to izgatavoja un lietoja, kuriem misles teksts nebija sastindzis un uz visiem laikiem fiksts, bet tikai pieturas punkts, un uz t bzes bija iespjama gan improvizcija, gan varišana.
Raugoties uz Rgas misles mzikas materilu, jizvirza hipotze, ka š manuskripta lietotji bijuši gan labi teortii, gan praktii. Katra gregorisk dziedjuma materils, kas, skot ar 9. gadsimtu, tika fiksts rakstiski, bija tikai maza daa no t, kas atkljs paš muzicšanas noris. Un viduslaiku universlajam mziim raksturg pieeja nenoliedzami noder ar msdiens š sen repertura ptniecb, jo vienldz nepieciešama ir gan zintniski analtiska, gan muzikli praktiska erudcija (Harnoncourt 2010: 23). Šis princips dokumentts ar Rgas misl, par ko visspilgtk liecina daudzs muzikls marginlijas, kas ir tikai atsevišu dziedjumu skumintoncijas. Tlk kantors zinja, k jdzied, un darja to no galvas4. Acmredzot oti svargs aspekts dziedšanas proces bija zinma pieredze un tradcija, kas apvienojum ar konkrt bra emocijm ar noteica skanisko rezulttu.
Ldzgi principi attiecinmi ar uz kora notciju kopum, kas nekad netika primri uztverta k iekonservtas informcijas nodošana nkošajm paaudzm, bet gan k interpretcijas norde laikabiedriem un viu mcekiem. T k š neprtraukt korprakses skolotja/ mceka tradcija ir sen jau prtrkusi, tas nozm nopietnu izaicinjumu
3 Abu manuskriptu oriinli atrodas Karla fon Osecka Hamburgas Valsts un Universittes bibliotk (Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg Carl von Ossietzky).
4 Zmgs ir atbilstošais latu teiciens ex corde (no sirds), kas preczk pau btbu dziedšanai pc atmias.
8
msdienu ptniekiem un interpretiem, kuriem vispirms ir jrod atbilde uz jautjumiem: k š notcija btu lasma un atšifrjama? Ko šs nošu zmes nozmja tlaika mziiem?
Rgas misl ietverti šdi dziedjumi:
INTROITUS: Terribilis est
GRADUALE: Locus iste
ALLELUIA: Vox exultationis
OFFERTORIUM: Domine Deus
COMMUNIO: Domus mea
Tie ir Bazncas Iesvtšanas mesas (In Dedicatione Ecclesiae) visi pieci tradicionlie proprija dziedjumi, kas viduslaikos izskanja ne tikai attiecgs katedrles vai bazncas iesvtšanas svtkos, bet ar, ik gadu svinot šs dienas atceri. Pc Hermaa fon Bruininka atzias, „ir neprprotami noteikts, ka Bazncas Iesvtšanas svtki Rgas Dom tika svinti 16. august“5, kad ar tika izpildti viengie Rgas misl nošu pierakst fikstie dziedjumi.
K jau mints, misles nošu teksts veidots pakavu notcij, kas viduslaikos lietota ldzs kvadrtnotcijai. Ar pieraksta specifika sasaucas ar manuskripta tapšanas period ierastu notcijas praksi: piemram, Do atslgas lnija pc analoga ar daudziem citiem viduslaiku manuskriptiem ir iezmta sarkan krs. Misles notis pakavu notcij vizuli ir vairk raksturgas 14. gadsimtam, lai gan manuskripts datts ar 15. gadsimta otro pusi. Šo anahronismu vartu skaidrot tdjdi, ka Rgas arhibskapija tolaik bija katou bazncas kultras galjais ziemeaustrumu punkts (ldz ar Rveli un Trbatu) un tekstu kultra Austrumbaltij veidojs krietni vlk, nek citur Eirop.
Dziedjumu analze visai labi auj izprast viduslaiku Rgas gregorisk kora dziedšanas tradciju; tieši nianss atkljas vairki interesanti momenti, kas apliecina ar tlaika dziedtju spontno muzicšanas prieku un profesionalitti. K trs galvenie lokalittes aspekti šeit jmin notcijas prakse, oriinls dziedjumu ritma risinjums un vairkas savdabgas nianses melodik, ts modlaj zmjum.
Dai svargkie vrojumi:
• Kopum par vism Rgas misles proprija dziedjumu melodijm var teikt, ka tajs dados variantos un intensitt izpauas ermu kordialektam6 raksturgas intoncijas un melodisks figras. Saldzinot šos dziedjumus ar citiem 14.– 15. gadsimta manuskriptiem gotiskaj notcij, ir iespjams atrast kopsaucjus; tie vieno vairkus manuskriptus, kuri reprezent noteiktu viduslaiku Eiropas reionu. Nosacti šeit varam runt par ermu kortradciju, kuras kltbtni
5 „Es muss als feststehend gelten, dass das Dedikationsfest des Domes am
Aug. 16 begangen wurde“ (Bruiningk 1904: 226).
6 Vairk par ermu kordialektu skat., piemram, Wagner 1970:
434–436.
• oti raksturgs elements, kas noteikti uzskatms par vienu no tipiskkajm Rgas lokls mzikas tradcijas iezmm, ir repercussa7 ritma fenomena pašs izmantojums, kas spilgti pards vairkos Rgas misles proprija dziedjumu fragmentos. Interesanti, ka vienas skaas vairkkrtjs atkrtojums Rgas manuskript biei atrodams tur, kur citi loklie manuskripti not mazk atkrtotu skau vai atkrtojumu nav vispr. Turklt starp visiem šiem avotiem tieši Rgas misl repercussa lietota visvairk un intensvk. Tas auj spriest ar par Rgas kantoru muziklo gaumi, un repercussa, iespjams, liecina par paši emocionlu mzikas uztveri: ar š pamiena paldzbu atsevišas skaas izceltas daudz vairk nek cits tradcijs.
• Citas loklas nianses atrodamas, aplkojot nošu pieraksta veidu un t savdabbu. K pirmais aspekts šaj sakar jmin atširgais nošatslgu lietojums Rgas misl. Interesants ir piemrs no introita Terribilis est, kur, pretstat visiem prjiem saldzinošaj analz ietvertajiem manuskriptiem, Rgas misli raksturo pieraksts Do atslg, savukrt dziedjums skas ar skau la. Viduslaiku mzik šdu praksi sauc par transpozciju, jo dziedjuma oriinlpieraksts, k to apstiprina gan citi liturisko grmatu manuskripti, gan Editio Vaticana8 redakcijas izdevumi, atbilstoši II modam veidojas no skaas re, attiecgi, lietojot Fa atslgu.
Kopum Rgas misl ietvertos dziedjumus var klasifict trs grups:
1) dziedjumi, kas tiek izmantoti universli daudzs Eiropas viets,
2) dziedjumi, kam ir lokli reionls lietojums (tie atrodami tikai Rgas un Hamburgas materilos),
3) dziedjumi, kas lokalizti vien viet (šaj gadjum Rg) un šd versij tie nekur citur nav sastopami.
Rgas misles marginliju saldzinjums ar Hamburgas manuskriptos atrodamajiem attiecgo dziedjumu pierakstiem auj secint, ka nav pamata meklt vienu fikstu dziedjumu gala versiju: apskatot vairkus viena un t paša dziedjuma variantus, atkljas, ka oti nozmga loma ir mutisks/rakstisks transmisijas dadajiem aspektiem. Liela daa pierakstto dziedjumu intonciju atspoguo
7 Repercussa tulkojum no latu valodas nozm atkrtoti piesista (skaa). Š vokl pamiena ietvaros viena un t paša augstuma skaa tiek vairkkrt atkrtota, pilnb neprtraucot iepriekšjo; tdjdi atseviši vrdi izcelti ar pašu afektu.
8 Editio Vaticana ir 19.–20. gadsimta mij izveidota gregorisko dziedjumu redakcija, kur veikts melodiju unifikcijas minjums. Šaj redakcij ietvertie dziedjumi ir plaša un izvrsta dadu kodeksu un tradciju dziedjumu kompilcija, kura, skot ar 1905. gadu, atrodama faktiski visos Bazncas autoriztajos gregorisko dziedjumu izdevumos.
10
improvizcijas praksi, kas biei izpaudusies jau konkrtaj atskaojuma brd un sniegusi dziedtjiem zinmu brvbu, tiecoties uz iespjami spilgtu liturisk teksta interpretciju.
Turpinjum pakavšos pie daiem iezmgiem muziklo marginliju piemriem.
Liels teksta marginliju skaits ir skatms saikn ar muziklajm marginlijm, kad tiek paskaidrots, kd kontekst lietojamas daudzs Kyrie u. c. dziedjumu intoncijas. Biei paši svtku teksti nemaz misl nav atrodami: skat., piemram, fol. 13r9 augšmalu, kur marginliju teksti norda gan uz vairkiem svtkiem, gan to, kdas melodijas attiecgajs mess ir jdzied:
9 Fol. 13r – 13. lapas priekšpuse, kas apzmta atbilstoši pašam,
medievistik pieemtam pieraksta veidam.
1. attls. Fragments no Rgas misles, fol. 13r: lapas augšmala
Šaj gadjum skaidri redzams, ka skotnji svtku tekstu un dziedjumu materils tika izmantots, balstoties uz mutisko tradciju, un tikai vlk rads nepieciešamba fikst šo tradciju rakstiski. Ziemassvtku laik liturija bija prbagta ar dadas nozmes svtkiem, kuri visi nemaz netika pierakstti, jo katr viduslaiku katedrl tie tika atzmti atširg kombincij un biei tas noritja improvizatoriski brvi (Bruiningk 1904: 94).
Cit manuskripta piemr nordta skumintoncija melodijai, kas dziedta, svinot Vasarsvtkus:
2.a attls. Fragments no Rgas misles, fol. 94r: lapas labs malas apakšdaa
11
2.b attls. Raksta autora veidot fragmenta transkripcija kvadrtnotcij
Šis Kyrie ir identificjams k dziedjums Fons bonitatis, kas iekauts Editio Vaticana redakcijas izdevum Graduale Romanum (1974: 715). Rgas misl tas bija paredzts Vasarsvtku dienas mesai (In Die Pentacostes) un atspoguo nelielu loklu patnbu, kas atkal izpauas k repercussa, t. i., atkrtota skaa. Ar kvadrtveida figru apvilkt nots (2.b attls) nav atrodama izdevum Graduale Romanum, bet tikai Rgas misl.
Ne mazk interesants ir piemrs, kas dokument mesas tipiskajam Kyrie dziedjumam netradicionlu tekstu:
3.b attls. Raksta autora veidot Kyrie fragmenta transkripcija kvadrtnotcij
10 Sengrieu valodas oriinlrakstb – Κριε λησον.
Šeit atrodamais Kyrie ir identificjams k dziedjums ar tdu pašu nosaukumu, kas Editio Vaticana redakcijas izdevum Graduale Romanum (1974: 763) iekauts ar 16. numuru. Marginlijas turpinjums ir uzskatms par uniklu, jo dokument rkrtgi retu un interesantu pardbu viduslaiku repertur – kanoniskajam tekstam Kyrie eleison (Kungs, aplojies) tiek pievienots vl viens vrds – ymas (par mums). K jau zinms, Kyrie eleison10 ir viengais mesas ordinrija dziedjums, kura teksts nav latu, bet gan sengrieu valod. Pievienotais vrds ymas ar to pašu nozmi viduslaiku dziedjumos sastopams ar tds versijs k hemas vai hymas (sal. Hoppin 1978: 133–134). Uzreiz jsecina, ka Editio Vaticana redakcijas izdevum Graduale Romanum šda veida
3.a attls. Fragments no Rgas misles, fol. 99r: lapas apakšdaa zem a slejas
12
papildinjums atrodams tikai vien gadjum – Liels piektdienas liturij, kur Impropriju (Improperium) dziedjuma ietvaros (taj lietoti ar vairki citi sengrieu valodas vrdi) sastopams fragments ar tekstu Hagios Athanatos, eleison hymas (tulkojum Svtais, Nemirstgais, aplojies par mums).
4. attls. Liels piektdienas liturijas fragments (Graduale Romanum 1974: 177)
Atgrieoties pie Rgas misles, rodas jautjums, vai marginlij nottais ymas ir atsevišs dziedjums, vai ar Kyrie eleison papildinjums. Balstoties uz vairkm analoijm, jatzst, ka abi varianti ir iespjami. Ir atseviši gadjumi viduslaiku manuskriptos (piemram, Minhenes Codex Monacensis un Sv. Emmeramas klostera Tropar manuscriptum Emmeramense; abi ir 12. gadsimta kodeksi, kas glabjas Minhenes Universittes bibliotk), kur dziedjums nosldzas ar melismiem bagtu vrda Kyrie beigu vokli e un tam pievienots teksts eleison ymas. Šaj gadjum, pc viduslaiku mzikas ptnieku atzias, viena kora daa esot dziedjusi Kyrie, bet otra atskaojusi tropa tekstu (Blume, Dreve 1905: 149). Var pieemt, ka ymas bija pilngi autonoms tropu dziedjums, kuru pc Kyrie dziedjuma noklausšans dziedja otrs koris: tas pilnb atbilstu viduslaiku antifonajai dziedšanas praksei. Ja šo piemumu attiecinm uz Rgas misli, tad taj nottais ymas vrtjams k kda garka dziedjuma skumintoncija. Tomr ir gana daudz pamata ar domt, ka ymas ir tikai ss papildinjums izsaucienam Kyrie eleison un tdjdi nevar tikt uzskatts par patstvgu dziedjumu. Par labu šdai versijai liecina 15. gadsimta Hamburgas manuskriptos Codex Katharina 6 un Codex Petri 61 atrodam š paša Kyrie versija, kura faktiski pilnb sakrt ar Rgas misles materilu. Respektvi, iespjams, ka tas, kas Rgas misl ir iezmts tikai k fragments, Hamburgas manuskriptos ir pierakstts pilnb:
13
Hamburgas manuskriptu kontekst jsecina, ka Rgas misl ir notta dziedjuma skumintoncija un t noslgums, kurš ldz ar vrdu ymas acmredzot ir pietiekoši specifisks, lai btu nepieciešams to specili pierakstt. Šis fragments ar neprprotami apstiprina uzskatu par saikni starp Rgas un Hamburgas mzikas tradcijm.
Dai secinjumi
1. Rgas misles daudzie marginliju ieraksti, tai skait 83 nošu piemri ar dziedjumu intoncijm, liek domt, ka šis manuskripts ilgku laiku bijis aprit un ldz ar to sniedz msdiens neatsveramu informciju par Rgas katedrles lituriski muziklo tradciju un paradumiem. Šeit paveras plašs muzikli antropoloisks izzias lauks, kurš aptver visas viduslaiku katedrles dzves nianses un auj dzik izprast gan noteiktas sabiedrbas attiecbu funkcionšanu, gan ar indivda gargs dzves dinamiku (sal. Jeffery 1995: 61). Rgas misles marginliju intoncijas norda uz viduslaiku Rietumu tradcijas universls bazncas kopbu, ko daudzjd zi apliecina tieši kopgi veidot liturija un taj atrodamais mzikas reperturs. Tau vienlaikus jkonstat, ka, rakstot marginlijas, dziedtjs ir bijis spontns un radošs, tdjdi atstjot daudzs intonciju versijs savu individualittes zmi. T k 15./16. gadsimta mij Rg gan dziedtjs, gan raksttjs atrads uz mutisks un rakstisks transmisijas sliekša, tad šaj kontekst ir interesanti konstatt, ka, piemram, pat viens un tas pats dziedjums misles ietvaros sastopams vairkos variantos.
2. Spontn pieredze tika pierakstta marginliju form, kas apliecina gan raksttju personisko attieksmi, gan profesionlo lietpratbu; tiek nordts, k kas funkcion. Te juzsver, ka Rgas misle ir jvrt kultratmias fikscijas kontekst; uz tekstu nedrksttu raudzties tikai burtiski, jo tas pildjis ar socili komunikatvo funkciju.
5. attls. Fragments no Hamburgas manuskripta Codex Katharina 6, fol. 110r, b sleja (mikrofilma)
14
3. No Rgas misles muziklo marginliju materila izriet, ka dziedšanas proces nozmga loma bijusi varišanai un improvizšanai. Manuskript nottie melodiju varianti norda uz plašu lietojumu atskaotjpraks, jo pamatvilcienos tie sakrt ar citos manuskriptos fikstajiem, savukrt atširbas atspoguo interpretcijas improvizatorisku brvbu. Misles teksts bijis neprprotami dzvs, tas atradies kustb un piedzvojis dadas transformcijas. Par to liecina viena un t paša dziedjuma vairkas melodisks versijas. Vartu teikt, ka visas marginlijas kopum kalpo perfektas un nevainojamas liturijas svinšanai Rgas katedrl, tau priekšstati par to, kdai jbt idelai liturijai, laika gait mains.
4. Melodiju fragmenti misles manuskripta lietotjiem noderjuši, lai atsauktu atmi nepieciešamo dziedjumu, kas konkrtaj ritula situcij bija jizpilda. Varam pieemt, ka ldz ar muziklajm marginlijm manuskripta lietotji izmantojuši mnemotehniku, t. i., pašus atmias trenia pamienus, kur nozmga loma bijusi socilajai un komunikatvajai dimensijai.
Rgas misle neapšaubmi ir pelnjusi plašu un vispusgu izpti. Tau, pat balstoties uz nedaudzajiem rakst aplkotajiem muziklo marginliju piemriem, ir pamats apgalvot: šis manuskripts atklj tikai viduslaiku Rgai raksturgu loklo mzikas tradciju, kas tieši daudzo mazo detau d ir gana iezmga un individula.
THE MUSICAL MARGINALIA OF THE RIGA MISSAL
Guntars Prnis
Summary
This publication focuses on a unique manuscript – a 15th century Riga missal (Missale Rigense) and the first evidence of written documentation of music in Latvia – notes on Gregorian chant, which allow one to learn much about musical life in the Riga Cathedral in the 15th and maybe also the 16th century. In the late Middle Ages, many local traditions of Gregorian chant can be encountered in all of Europe. This manuscript shows that Riga is no exception.
The codex contains two forms of musical material – a Church Consecration Mass in five traditional Proprium chants as well as musical marginalia material with 83 fragments that previously have not been fully studied, and these marginalia are also the focus of this writing. When considering the area and local specifics of this material in a broader geographical context, it allows for the comparison of both materials with other liturgical manuscripts. In this context, the Riga missal was compared with many manuscripts of the same era, with particular attention paid to medieval manuscripts from Hamburg,
15
as well as searches for regional connections in the musical evidence provided by the liturgical books of Riga and Hamburg.
The Riga missal material reveals broad and engaging information about the liturgical life of the Riga Cathedral in the Middle Ages and how, in this context, music and singing functioned in the church service. The codex contains innumerable references and notes, which allow one to learn much about the people that prepared and used this manuscript. To them, the text of the missal was neither rigid nor set in stone for all eternity, but at times a kind of reference point, around which both improvisation and variation were possible.
The Church Consecration Mass in five traditional Proprium chants was performed in the Middle Ages not only during the appropriate cathedral or church consecration celebration, but also in future years, when celebrating the anniversary of this day. At the Riga Cathedral, this was celebrated on August 16.
The analysis of the chants clearly marks and positions the Gregorian chant singing tradition of Riga in the Middle Ages. Many interesting moments are revealed in the nuances, which confirm the joy of spontaneous performance and professional singing ability in that era. The three main locality aspects are revealed to be the practice of notation, the original rhythmic resolution of the singing, as well as many interesting nuances in the melody and its modal design.
One can observe something comparatively specific and atypical to other Catholic Church missals – many text marginalia can be found in the manuscript, relating to worship and rituals as well as 83 Ordinarium chant marginalia, which clearly indicate the presence of local and live music performance traditions in the context of the usage of the codex. When comparing the musical marginalia fragments of the Riga missal with the liturgical manuscripts of Hamburg, many notable connections are revealed – the Riga material can be classified in three groups: universally used chant, chant that have a local regional usage (those are found only in the materials of Riga and Hamburg) and chant, which have a locality of one place (in this case – Riga), and this music cannot be found anywhere else.
From the musical marginalia in the Riga missal it emerges that varying and improvising had a significant role in the singing process. The inscribed melody variations in the manuscript indicate a live performance practice, where the main lines in the melody variations correspond, but the differences confirm an improvisational freedom in the interpretation. The codex text reveals itself as a ‘living’ text, which is found already in motion and, over time, can also change. That can be confirmed by many melodic versions of the same chant. Along with the musical marginalia, the users of the missal used mnemonic techniques,
16
i.e. methods of memorizing, indicating the significant role of the social and communicative dimension.
Altogether, based on a few examples of musical marginalia, it can be concluded that the Riga missal reveals a local musical tradition, characteristic to only Riga in the Middle Ages, which in many small details is very notable and individual.
Literatra un citi avoti
Blume, Clemens, & Guido Maria Dreves (Hrsg., 1905). Analecta Hymnica Medii Aevi. Band 47: Tropi Graduales. Leipzig: O. R. Reisland
Bruiningk, Hermann von (1904). Messe und kanonisches Stundengebet nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren Mittelalter (Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Band 19). Herausgegeben von der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Riga: Nicolai Kymmels Buchhandlung
Codex Katharina 6. Mikrofilma. Glabjas Guntara Pra privtarhv; manuskripts atrodas Karla fon Osecka Hamburgas Valsts un Universittes bibliotk (Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg Carl von Ossietzky)
Codex Petri 61. Mikrofilma. Glabjas Guntara Pra privtarhv; manuskripts atrodas Karla fon Osecka Hamburgas Valsts un Universittes bibliotk (Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg Carl von Ossietzky)
Graduale Romanum (1974). Abbaye Saint-Pierre de Solesmes. Tournai: Desclée & Co
Harnoncourt, Nikolaus (2010). Musik als Klangrede. Wege zu neuen Musikverständnis. Kassel: Bärenreiter
Hoppin, Richard (1978). Medieval Music. New York: W. W. Norton and Co
Jeffery, Peter (1995). Re-Envisioning Past Musical Cultures: Ethnomusicology in the Study of Gregorian Chant (Chicago Studies in Ethnomusicology). Chicago: The University of Chicago Press
Missale Rigense [Rgas misle: 15. gadsimta otr puse]. Manuskripts glabjas LU Akadmisks bibliotkas Rokrakstu un reto grmatu krjum. Šifrs R 2665
Wagner, Peter (1970). Einführung in die Gregorianischen Melodien (Ein Handbuch der Choralwissenschaft. Zweiter Teil: Neumenkunde). Hildesheim: Georg Olms Verlag
17
KURš RADA IGNU MZIKU? NEIGNI UN BIEDRBAS ignu draugs KORIS (1932–1933)
Ieva Tihovska
Ievads
Pdjo desmit gadu laik Latvijas populrs mzikas aprit pastvgi iekaujas ar vietjie ignu jeb romu mzii. Lai ar ignu kopiena sabiedrb ir izteikti marginla, igni ir tie, kas msdienu latviešu izklaides industrij prstv etniski citdo1. Tomr Latvij ignu publisks muzicšanas vsture veidojusies citdi nek Krievij, Ungrij vai Balknu reion, kur muzicšana neignu publikai bijusi tipiska atsevišu ignu grupu profesija un kur radušies stereotipiskie ignu muzikantu tli. Latvijas ignu kopien nav šdas senas publiskas uzstšans tradcijas: ldz 20. gadsimta 80. gadiem2 ts prstvji reti uzstjs uz skatuves vai k saviesgu paskumu muzikanti un msdiens lielkajm svinbm paši nereti nolgst neignu muzikantus.
Šaj kontekst pašu vsturisku interesi raisa pirm Latvijas ignu mzikas kolektva – biedrbas ignu draugs kora (1932–1933) – slaicg darbba. Pres ir liecbas tikai par vienu kora koncertu, kas notika Latvijas Konservatorij 1933. gada 29. aprl. Tau ignu mzikas niša un priekšstati par to Latvij pastvja gan pirms, gan pc šs iniciatvas – vietjie igni to nevis veidoja, bet tika konfrontti ar ts nosacjumiem. Kdu reprezentcijas veidu vii izvljs un kpc? Rakst pievrsšos koncerta organizatoriskajiem aspektiem saikn ar šs etnisks grupas vsturiski specifiskajm iezmm. Minjums izveidot kori aplkots k subordintas grupas centieni iekauties socilaj aprit, kuras noteikumus rada citi. Latvijas ignu publisks muzicšanas vstures pirms lappuses atklj, ka ignu mzikas radšan neigniem ir ldzvrtga vai pat noteicoša loma. Š situcija sniedz bagtu vielu diskusijai par etnisks mzikas autentiskumu.
Latvijas ignu socilais stvoklis 20. gadsimta 30. gados
Pirms liecbas par igniem Latvijas teritorij rodamas 16. gadsimta skuma rakstu avotos ( 2005: 168). Kopš t laika mijiedarb ar vietjo kultru Kurzem un Vidzem veidojusies lokla etnolingvistiska grupa lotfitka roma (latviešu romi), kas identific Latviju k savu mtnes zemi3. 1930. gad, pc š laika tautas skaitšanas datiem, Latvij dzvoja 3217 igni (Skujenieks 1930: 99). Bija skusies ignu urbanizcija un sedentarizcija (centieni piesaistt nomadus noteiktai dzvesvietai); Rg ignu skaits sasniedza gandrz divarpus
1 Dziedtja karjeru turpina Dzintars a, kurš 2003. gad prstvja Latviju starptautiskaj brnu Eirovzijas dziesmu konkurs Kopenhgen. Populrais Latvijas Neatkargs televzijas (LNT) šovs Dziedošs imenes nodrošinja atpazstambu briem Riiem jeb Ritvaram (skatuves vrds Rinaldo) un Kasparam Sunšiem (2009) un Rudeviu imenei (2011). Šlgermzikas aprit pieprasts ir ar dziedtjs, urnlists un mzikas menederis Kaspars Antess. Komercili veiksmgi darbojas Artura Kopienko vadtais ansamblis Ame roma, kam ir vsturiska saikne ar Latvijas PSR Valsts filharmonijas ansambli Ame roma; šis atskaotjkolektvs turpina padomju skatuvisks ignu mzikas tradcijas.
2 20. gadsimta 80. gados Latvijas PSR Valsts filharmonijas pakautb darbojs ignu ansamblis Ame roma Valrija unukova vadb. Filharmonijas direkcijas su protokolos ansamblis piemints kopš 1985. gada. Taj apvienojs trs Krievijas un Ukrainas izcelsmes ignu imenes, kas jau iepriekš bija apmetušs Latvij un kopš 70. gadu vidus Artura Kopienko vadb koncertja Rgas restornos. Ansamba sastv bija ar trs Latvijas igni – dejotja Tamra a, dziedtjs un itrists Sando Rudevis un pianists Ojrs Ignats. Pc filharmonijas reorganizcijas (1989) ansamba dalbnieki turpinja koncertt dados sastvos, galvenokrt restornos un slgtos paskumos.
3 Latgales dienvidu un dienvidaustrumu rajonu vsturiskie iemtnieki prstv citu etnisko grupu xaladitka roma (krievu romi), kam ar Kurzemes un Vidzemes igniem nav bijusi cieša saskarsme.
18
simtus (Greitjne 2003: 367), tau liela daa vl joprojm uzturjs laukos vai mazpilsts un gada silto laiku mdza pavadt pagaidu nometns. Izgltbas un kultras institcijs vii bija maz iesaistti. Ar tirdzniecba, amatniecba un citi iztikas ldzeku gšanas veidi neprasja ciešu sadarbbu ar neigniem4. Stereotipisko sabiedrbas priekšstatu par igniem un laikmetam raksturgo retoriku atklj 20. gadsimta 30. gadu prese:
„Kas gan nepazst klaidous-ignus, krmu brus, zirgu mijjus, jru zagus, kršu licjus un k nu katrs negribs šo tabkas cientju tautu nosaukt. Gandrz katr Latvijas miest un biei apdzvot viet bs ar kds igns. Netrkst viu ar pilsts, bet visbiek to var sastapt gadatirgos un cietumos“ (Akmens-Asmens 1936).
Valsts etnopolitikas dienaskrtb ignu jautjums tolaik netika iekauts, un ar paš ignu vid sabiedrisks ldzdalbas ideja nebija populra. 20. gadsimta 20.–30. gados ignu sabiedrisks un kultras aktivittes bija saisttas galvenokrt ar vienas personas – Ja Leimaa (1886–1950) – iniciatvm. Vairkus gadus viš veltja vietjo ignu literrs valodas veidošanai un folkloras vkšanai5, 1931. gad inicija biedrbas ignu draugs (1931–1937) dibinšanu un 1932. gad organizja ts kori. Lai ar divus gadus pc dibinšanas biedrb esot bijis vairk nek 80 biedru (Brusubrda 1933), Leimaa raksttais liek domt, ka ignu attieksme kopum bija drzk pasva, nevis entuziastiska:
„Es vltos apvienot ignus [..], izvest no t stvoka, kd vii tagad atrodas. Tikai grti. Paši igni biei to nevlas, vairs no kultras. Par mani smejas: „Gribi ignu karalis bt.” Bet man jau pašam neko nevajag. Man ir svargi, lai vii gargi attsttos. Atrastu kopgu valodu. Tagad tau pat ts nav“ (- 1932).
Leimaa idejas bija tlaika igniem netipiskas, tomr via un citu biedrbas dibintju biogrfijas liek paplašint stereotipisko priekšstatu par 20.–30. gadu ignu dzvesveidu un nodarbošanos. Leimanis biedrbas dibinšanas period strdja par Edinburgas (Dzintaru) pareizticgo bazncas sargu, Osvalds uks bija galdnieks, Matvejs Gindra – Saldus ugunsdzsju biedrbas sekretrs, kas vljs izveidot ignu futbola komandu, un tikai Valdis Palas nodarbojs ar tradicionlu ignu profesiju – zirgu tirdzniecbu (- 1932). Tika slgtas ar jaukts laulbas – Osvalda uka mte bija latviete (- 1932), un zinmi ar citi ldzgi piemri, kas attiecas jau uz 19. gadsimta beigm. Bija ar pilnb asimiljušies igni, kas vairs neuzturja saikni ar ignu kopienu – piemram, baletdejotja Valija Burkevia (1913–?).
4 Tradicionla latviešu ignu vriešu profesija bija zirgu
tirdzniecba – 20. gadsimta skum Kurzem ar to nodarbojušies
53,2%, savukrt Latgal – 62,4% ignu (Brziš 2000:
163). Vienam Kurzemes ignu klanam bijis raksturgs kalja amats (Leimanis [1939] 2005:
32). Avotos mintas ar dadas citas nodarbošans, tai skait
lauksaimniecba (Brziš 2000: 163), tau ignu (paši ignu sieviešu)
komunikcija ar neigniem noritja ne tikai profesionlo
identitšu mijiedarbes ietvar. ignu identitt iztikas ieguves vai nodarbošans veidam var bt maza
nozme.
5 Jnis Leimanis tulkojis ignu valod Ja evaliju un citus
reliiskus tekstus (Jnis Leimanis 1935: 22847); viš ar nodevis
Latviešu folkloras krtuves arhv 75 burtncas ar folkloras pierakstiem
un etnogrfiskm zim latviešu un ignu valod (arhva numurs
LFK 1389).
1926. gada 16. janvr laikrakst Balss lasms sludinjums:
„Dancing Palace Elizabetes iel 55. Sestdien, 16. janv. š. g. Kabar programas atklšana, vietjiem un rzemju spkiem piedaloties. [..] Liels ignu koris A. Vilks-Aleksandrova vadb. Maskavas ignu dziesmas, dejas un iemots ignu romanses. Kor krievu harmonists-bajnists un sts ignu dejotjs. Modernas ignu romanses un dejas izpilds Vera Bravina“ (skat. 1. attlu).
1. attls. Laikraksta Balss sludinjums par ignu kora uzstšanos 1926. gada 16. janvr
Iespjams, ka tieši š kora fotogrfija t paša gada septembr aplkojama urnla Jaun Elegance 6. numur (skat. 2. attlu).
2. attls. ignu koris Mihaila Bravina un A. Vilka-Aleksandrova vadb. Rga, 1926. gads
Kora dalbnieku vid ir sievietes stiliztos ignu trpos un vrieši ar itrm. Sastvs atbilst 19. gadsimt Maskav un Pterburg izplatto ignu koru tradcijm, tau lielk daa attl redzamo cilvku nav igni un, domjams, nav ar rzemnieki. 1926. gad šis koris vietj kupletista Mihaila Bravina vadb vairkkrt uzstjs Rgas izklaides viets un radiofon.
20
Šda ignu lomu sple Krievij kuva populra un komercili veiksmga jau 19. gadsimta beigs, raisdama ar pieaugošas diskusijas un iebildumus pret ignu mzikas neautentiskumu (Scott 2008: 14– 15). Ar Rgas un citu Latvijas pilstu izklaides viets un paskumos 20. gadu otraj pus un 30. gados ignu mzika bija dzirdama visai biei. T bija viena no galvenajm populrs mzikas jomm, kas ldzs citm veidoja nelatvisks kultras prsvaru pilstvid un lika kdam ts vrotjam rakstt šdus kritiskus vrdus:
„Kur ms atrodamies? Latvij vai rzems? [..] Kpc ms vienaldzgi noklausmies dads krmjs, restornos, kafejncs, ka lai va visdas Melns acis6, saldenu vcu salonmziku, msu tautas garam svešs jsmgs ignu romanses un t. t.? Apmekltji, kas kdu laiku pasdjuši, var pieprast, lai prvaldnieks, vai kda cita atbildga persona parpjas ar par l a t v i s k i e m sniegumiem. Ms jau dzvojam paši sav zem, esam bez tam samaksjuši ar tdu pat naudu k sveštautieši, par kuru interesm visur t rpjas...“ (Ef. 1931).
Tipisks ignu mzikas konteksts bija kafejncu un restornu vakara programmas, divertismenti un kabar priekšnesumi kinotetros, deju zls un kazino; ignu dziesmu un deju numuri tika iekauti tetra un vairkkrt ar cirka izrds. 20. gadu otraj pus un 30. gados Latvij koncertja vairki ignu kori, kas uzstjs Mihaila Bravina, A. Grigorjeva, A. Vilka-Aleksandrova, V. Larionova un M. Vvia vadb. Par pirmajiem diviem droši zinms, ka tajos muzicja neigni. 30. gados vairkkrt koncertja ar dadi ignu instrumentls mzikas ansambi un ignu mzika biei skanja radioraidjumos. Ir maz drošu liecbu par ignu tautbas kolektviem, un daa no tm attiecas jau uz senku pagtni – piemram, 20. gadsimta skum Latvij viesojies Ivana ebedeva koris, kura dalbnieki bijuši Maskavas igni (- 1990: 7). Tau ignu mzika un igniskums vispr Latvij primri bija neignu sabiedrbas kultivta eksotiskuma un karnevliskuma forma, kurai ar etniskajiem igniem tieša sakara nebija. Lauku vid pastvja ignos iešanas tradcija, pilsts – ignu kori. igni reizm kuva par š igniskuma prezentcijas dalbniekiem un tdjdi tika paši izcelti, jo piešra notikumam autentiskuma zmogu. T, piemram, par 1938. gada 28. august Slok notikušu brvdabas izrdi varam last atsauksmi: „Publikai seviši patika visi trs igni, no kuriem divi bija sti“ (A. K. 1938).
Lai gan stiliztie un stie igni biek palika širti, skatuve bija teju viengais konteksts, kur sabiedrba novrtja ar sastapšanos ar stajiem igniem – Krievijas ignu tetra Romen ptniece Elaina Lemona (Alaina Lemon) skatuvi apzmjusi k „ignu profesionlo geto“ („occupational ghetto for Roma“, Lemon 1996: 480). 1933. gada 10. novembr urnl Dailes Magazna publicts apraksts par kdu šietami etnogrfisku ignu uzvedumu, kas atšries no ldzšinjiem viltus ignu priekšnesumiem:
6 Dziesma Melns acis ( ë, 1843) ir viena no populrkajm
Krievijas ignu romancm. Teksta autors ir ukraiu dzejnieks
Jevgens Grebinka ( i), komponists – Florians Germanis
( ).
21
„sti igni uzstjas Grand-Kino divertisment, gdami publikas nedaltu piekrišanu, jo ldz šim ignu numurus kino-tetros un kabarejos izpildja krievi un pie tam krieviski. – igni rda savas kzu ierašas, lauku taboru, dzied igniski „krmu bru“ dziesmas. Visvairk publika jsmo par apmram 7 gadus veco, mazo ignieti un vias dejm. – Divertisment redzams ar pc ilga prtraukuma Mihails Brvins sav oriinl anr. Palicis nedaudz tievks“ (Par ko Rg run 1933: 27).
Nav zinms, vai šeit aprakstti vietjie igni un vai viu iekaušanai divertisment ir kds sakars ar pusgadu iepriekš notikušo biedrbas ignu draugs kora koncertu un t dalbniekiem. Tpat nav zinms, kda loma šaj paskum bijusi Bravinam. Tau šis un ar citi avoti liecina, ka igni un neigni nevis konkurja, bet sadarbojs ignu mzikas piedvjuma radšan.
Biedrbas ignu draugs koris
ignu mzikas visprj popularitte rosinja biedrbas ignu draugs kora tapšanu. Ldzs tipiskajiem etnisko kultru atmodas mriem (veicint kopienas atpazstambu sabiedrb, pankt ts unikalittes atzšanu un paaugstint ts statusu) vietjos ignus motivja ar cerba uz komerciliem pankumiem. Pašu autentiskums viiem varja šist priekšrocba, tas izriet ar no Ja Leimaa teikt:
„ignu kori te bijuši daudz, [..] bet vios nebija neviena igna un tie nedziedja nevienu ignu dziesmu. Ts bija krievu dziesmas un tikai rets ignu vrds pa starpm. [..] Ja tdiem salastiem viltus ignu koriem netrkst klaustju, kpc lai msu stajs ignu dziesms nenktu klausties? [..] Vasaru te Rg reklamjs viens rzemju ignu koris. Es uzmeklju vadoni, lai apruntos un redztu, kda viiem t ignu valoda. [..] Es aizeju, bet tas kungs ne b, ne b igniski. Viš saka: „Vai js apsolat klust, tad es jums izststšu, kas par lietu. Vlk js varat runt, tikai tagad kdu laiku ne.“ Es apsolju. Un viš man pateica: „Ms neesam nekdi rzemnieki. Mums nav ar neviena sta igna. Ms tpat šo to sagrabinjm un gribam maizti nopelnt.“ Klab tad nu ms – sti igni nevartu mint savu maizti nopelnt ar godgm ignu dziesmm?!“ (citts pc: Krmjs 1932)
Biedrbas ignu draugs koris tika izveidots 1932. gada mart; 1933. gada 29. aprl tas Latvijas Konservatorij sniedza debijas koncertu. Par turpmko darbbu ziu nav. emot vr vietjo ignu ierobeoto socilo kapitlu, ir pašsaprotami, ka koris saskrs ar finansilm un organizatoriskm grtbm: „Nav viegli šos dabas brnus savkt vienkopus. Vii dzvo izklaidus un pa lielkai daai oti nabadzgi. Braukt uz kora minjumiem tramvajos un autobusos iznk par drgu“ (Krmjs 1932). Valsts vai pašvaldbas institciju atbalsta korim nebija, un t darbbas nodrošinšan Leimanis ieguldja savus privtos ldzekus. Minjumi notika „kda labva privtdzvokl Iekšrg“, un dziedtji tika uz tiem vesti „ar nortu smago vaoni Ungaiti no Šamptera“ (Krmjs 1932).
22
Kor bija ap 30 dziedtju, debijas koncert piedaljušies 29 (Brusubrda 1933; skat. 3. attlu).
3. attls. Biedrbas ignu draugs koris 1933. gada 29. aprl Latvijas Konservatorij. Fotogrfs Roberts Johansons. Foto no Rgas Vstures un kuniecbas muzeja arhva, šifrs VRVMp 27.246/15
Kora reperturu veidoja tradicionlas Latvijas ignu dziesmas ignu valod. Tau prsteidzošs var šist ansamba muzicšanas stilistiskais risinjums, paši populrs ignu mzikas kontekst, kas skarts ar iepriekšj Leimaa citt. Ja vien tas nav potisks urnlista visprinjums, tad savas darbbas skumposm koristi, iespjams, sekojuši Krievijas ignu koru paraugam ar sieviešu dziedjumu itru pavadjum:
„Varbt tas [nopelnt ar „godgm ignu dziesmm” – I. T.] izdosies, bet pagaidm brns skaistules itru pavadb skandina dziesmiu: Le tu man avoro, poskil me som orori, – kei java barvali, pirdal tuke dikhava7...“ (Krmjs 1932).
Tau vlk jau raisjs sadarbba ar profesionliem latviešu komponistiem, Jni Kalniu (1904–2000) un Ralfu Alunnu (1902– 1978); pdjais kuva ar par kora dirientu, un igni via vadb ska apgt latviešu kordziedšanas esttiku un prasmes. Š darba rezulttu atspoguoja koncerta programm iekauts 14 Latvijas ignu tautasdziesmu apdares jauktam etrbalsgam korim, kuras veidojuši abi mintie komponisti.
Trs koncerta recenzijas atklj dadas auditorijas viedokus, rosinot domt par atširgo akadmisks un populrs mzikas publiku un, iespjams, ar par atširgajm latviešu un nelatviešu kultrvidm. Ietekmgk krievu laikraksta recenzents juts vlies un apšaubja koncert dzirdts mzikas autentiskumu. Iepriekš viš
7 Citta tradicionla Latvijas ignu dejudziesma, kas pazstama Raimonda Paula apdar un
Ja Petera literraj parafrz ar tekstu Prec mani, ignzn
(no cikla Trs seni Latvijas ignu motvi, 1971). Cikla pamat ir trs
dziesmas, ko 1959. gad Ventspil no Ja Leimaa dla Jura Leimaa
(1916–1973) pierakstjis Alberts Sala. Manuskripts atrodas Latviešu
folkloras krtuves arhv, Jkaba Vtolia kolekcij, fonda numurs
LFK 1790, 221–223.
23
acmredzot bija iepazinis Ungrijas un Krievijas ignu mziku, un, lai ar atzina šo tradciju atširbu, kora sniegums nesaskanja ar via visprjo priekšstatu par ignisko:
„Neesmu ignu folkloras specilists. Varbt ts dziesmas, ko sav koncert izpildja biedrbas ignu draugs koris, patiešm ir stas ignu dziesmas. Man ts drzk šita ldzgas kda latviešu, cita somu tautasdziesmai. Katr zi ts nebija ldzgas tai, ko es agrk esmu pieradis uzskatt par ignu mziku. [..] Š ritma brvba, paaugstint emocionalitte, rkles skaas, kaut kda paša ignu burvba. Nek tamldzga nav ignu korim, kas uzstjs Konservatorij. Vii vienkrši dzied k jebkurš mzikas motju iescju koris, pc labks sirdsapzias un... izbiedti. Cilvkiem, kas pieraduši klausties pavisam citdu ignu dziedšanu, oti dvaini dzirdt tdu parastu kora dziedšanu no kora ignu kostmos un ar igniskm sejm. [..] Ei, vaoni, traucies uz „Jaru“!8 Pie šiem igniem neviens nekad „nedzs vaoni“. Vaou gan nemaz vairs nav, tau ar ar taksometru diez vai kds pie viiem brauks“ (. . 1933).
Ietekmgk latviešu laikraksta Jaunks Zias recenzents Ernests Brusubrda (1880–1968) par kora igniskumu nediskut. Viš vrt, cik veiksmga ir ignu akulturcija latviešu kordziedšanas lauk un kds ir komponistu sniegums. Atširas ar š autora priekšstats par idel igniskuma esttiku un noskau:
„Programm 14 dziesmas izpildja saskangi. Koris dzied braši. [..] No divm Kalnia dziesmm paši labi padevs em tu mani, kuru komponists glti iekrtojis balsm. Jauki skan dejudziesmas Ar ko Grša bagts un Kas ar dejot iet Allunna apstrdjum. paši klaustjiem iepatiks jautr rakstura dziedjumi. Ja koris nepagurs, ar laiku radsies ar dzvki, lokanki tempi, kas prliecinoški pauds ignu mzikas bezbdgo prdzvojumu“ (Brusubrda 1933).
Izdevums Aizkulises („viengais bezpartejiskais laikraksts politikai un mkslai“), ldzgi k krievu , kritiski vrt gan dzirdt repertura autentiskumu, gan izpildjuma kvalitti un uzskata, ka pati kompozcijas un notcijas ideja ir pretrun ignu mzikai:
„ignu koris dziedja vji. Ts nebija stas ignu dziesmas, bet ignu valod dziedtas msu pašu dziesmas. Dziedtjos nebija brvbas, juts itk apspiesti, jo dziedja pc notm. stm ignu dziesmm jplst brvi, bez notm. Publika uzma diezgan atsaucgi, lai gan gaidja ko jautrku“ (ignu koris [..] 1933).
Lai kda bija kordziedtju ldzšinj mzikas pieredze, gada laik iemcties last notis un iepazt etrbalsgu kompozciju dziedšanas stilu noteikti nebija viegls uzdevums. Tdjdi tradicionlais reperturs kora dalbniekiem bija japgst jaun veidol. Saldzinot vienu no divm pieejamajm Ralfa Alunna apdarm, Eij, kei dindomas’9, ar ts pašas dziesmas melodiju, ko 1933. gad no Ja Leimaa pierakstjis Pteris Barisons10, redzams, ka apdar maints taktsmrs un ritma zmjums, atširas skakrta un melodijas uzbve. Problmas harmoniztjam varja radt ar modalitte (maiu skakrta), un kora izpildjum,
8 Autors min populras krievu romances nosaukumu , , - „“; taj ietverta atsauce uz leendro Maskavas restornu – ignu koru uzstšans vietu. Romanci komponjis Jevgeijs Jurjevs ( ), teksta autors ir Boriss Andrijevskis ( ).
9 Ralfa Alunna rokraksts atrodas Latvijas Nacionls bibliotkas Reto grmatu un rokrakstu noda Nikolaja Alunna fond, arhva numurs RX66, 3, 51: 15. lapa.
10 Pteris Barisons 1933. gad pierakstja desmit Ja Leimaa dziedtas melodijas. Ts glabjas Latviešu folkloras krtuves arhv, fonda numurs LFK 1378, 325–334.
24
visticamk, zuda Barisona fiksts tradicionl dziedjuma nianses – priekšskanis un netempertie toi (skat. nošu piemrus 4. un 5. attl).
4. attls. Latvijas ignu dziesma Eij, kei dindomas’ Ralfa Alunna apdar. Nikolaja Alunna fonds Latvijas Nacionls bibliotkas Reto grmatu un rokrakstu noda. RX66, 3, 51: 15. lapa
5. attls. Dziesmas Ei, kei dindomasi transkripcija, ko no Ja Leimaa dziedjuma pierakstjis Pteris Barisons. Latviešu folkloras krtuves arhvs, fonda numurs LFK 1378, 333
Tau tiem klaustjiem, kuru dzirdes priekšstatu veidojis Krievijas ignu koru vai Ungrijas ignu kapelu urbnais, populrais reperturs, visticamk, nebtu šitusi pietiekami igniska pat neapdarinta vietjo ignu tradicionl mzika, jo latviešu tradicionls mzikas ietekme taj ir ievrojama.
Sav publiskas uzstšans debij vietjie igni bija izveidojušos skatuvisks mzikas tradciju un neignu priekšstatu lnieki. Visprpieemtas reprezentcijas formas jau pastvja, un igniem atlika izvlties. Veiksmgka rezultta labad tika piesaistti nozares profesioni neigni. Cerot uz komerciliem pankumiem, izdevgka taktika btu minjums iekauties populrs ignu mzikas aprit. Tau, ja mris bija integrcija latviešu sabiedrb, ar ko igniem jau vsturiski bija samr tuva saskarsme, kordziedšana k fundamentla latviešu kultras vrtba varja bt vislabk platforma. T ar šietami
25
va izpildt pašu ignu tradicionlo reperturu un tdjdi paust loklo identitti, ko starptautiski populr un visprint ignu mzika nivelja. Un kultras atmodas centienu kontekst kordziedšana noteikti bija prestika un pieemtka etnisks reprezentcijas forma nek morli ambivalentais izklaides bizness. Teortiski bija iespjams ar trešais variants – pašprezentcijai izvlties neizmaintu tradicionlo reperturu. Lai gan šda prakse ir samr jauna un kuvusi par normu tikai 20. gadsimta pdjs desmitgads folkloras atdzimšanas kustbas ietvar, precedenti bija sastopami jau gadsimta pirmaj trešda. T, piemram, 1924. un 1925. gad Rg ar ievrojamiem pankumiem koncertja suiti, kuru lokl savdabba bija sabiedrb atzta un cienta11. 1932. gada 13. un 14. aprl Latvijas Konservatorij bija notikuši etnogrfiskie koncerti ar Nirzas (Nierzas), Rucavas, Kuldgas apkrtnes un Alsungas teicju piedalšanos12. T k Jnis Leimanis sadarbojs gan ar Latviešu folkloras krtuvi, gan Latvijas Konservatoriju, viš, domjams, bija informts ar par šdiem pašprezentcijas veidiem. Tomr ignu gadjum autentiskums uz skatuves varja šist pat nevlams – pastvja iespja, ka loklo ignu kultru plaška publika uztvers k apšaubmu un nekulturlu, t asocisies ar šs tautbas prstvju neprestio socilo stvokli, kuru Leimanis vljs maint.
Skatuve un ignu mzikas autentiskums
Recenzijas par biedrbas ignu draugs kora koncertu un š kora slaicg darbba vedina domt, ka Latvijas ignu skatuvisk debija nebija prk veiksmga – tika apšaubts gan viu mzikas autentiskums, gan izpildjuma kvalitte. Tradicionls mzikas un skatuves dilemma ir pastvgs etnomuzikoloijas diskusiju temats. Publiskam priekšnesumam ir sava specifika un tradcijas. Vajadzgs kultras zinšanas un prasmes vietjiem igniem nebija – ts viiem bija japgst. Pat pieemot, ka ignu paš muzikalitte nav tikai stereotips, tai vajadzja izpausties socili atpazstam un akceptt skatuviskaj form. Domjams, rezulttu noteica ar ignu zemais socilais statuss un vlme to maint.
30. gadu prese atspoguo ar ignu un neignu atširgos priekšstatus par ignu mzikas autentiskumu, kas auj secint: lokl tradicionl mzika ne vienmr ir tas, ko publika gaida no ignu priekšnesuma. Elainas Lemonas komentru par Maskavas ignu tetra Romen autentiskuma diskursu var attiecint ar uz Latviju un uz mzikas autentiskumu kopum:
„Priekšnesums ir vieta, kur sastopas gan autentiska identitte, gan ts antitze, bet galvenais šeit nav jautjums, vai ignu skatuves varoi ir „autentiski“. Mani vairk interes, kam dotas tiesbas lemt, kas skaits autentisks, kpc cilvkus tik oti uztrauc jautjums, vai priekšnesums ir vai nav autentisks un k š tetra diskusija mijiedarbojas ar plaškiem diskursiem par sabiedrbu“ (Lemon 1996: 481).
11 1924. gada 7. un 8. aprl suiti sniedza Rg trs koncertus, to organizšan bija iesaistts folklorists, Rgas Skolotju institta direktors Ludis Brziš (skat. aprakstu: Daugule 1994). 1925. gada 4. un 6. aprl Latvijas Konservatorij notika Latvijas Skarau kopas organizti suitu kzu uzvedumi (skat., piemram, Ja Crua apskatu laikraksta Latvijas Vstnesis 78. numur 1925. gada 6. aprl).
12 Koncerti notika tautas izgltbas nedas ietvaros. Skat. fotogrfiju laikraksta Jaunks Zias 81. numur 1932. gada 13. aprl.
26
Latvijas ignu kora darbba apstiprina ignu dzvesveida ptnieku vid valdošo aksiomu, ka nav vienotas ignu kopienas vai kultras. Krievijas urbno ignu koru mode ienca ar Latvij, tau vietjie igni, visticamk, no ts bija širti ne tikai eogrfiski, bet ar socili. ignu koristu dzimtas prstvja vai ar veidoja atsevišu urbnu, akulturtu ignu grupu (Scott 2008: 7), kas bija reprezentatva un tomr neliela Krievijas imprijas ignu daa. T k Latvijas ignu urbanizcija notika tikai 20. gadsimta gait un ar pilstu igni diez vai bija restornu un citu izklaides vietu apmekltji, Krievijas populr ignu mzika viiem tolaik, iespjams, bija sveša. Savukrt vietjs publikas pieredzi bija veidojusi Krievijas un Ungrijas, nevis Latvijas ignu mzika.
Neigni bija ldzdalgi biedrbas ignu draugs kora darbb ne tikai k populrs ignu mzikas konteksta veidotji un koncerta klaustji, bet ar k tieši repertura un izpildjuma ietekmtji. Viu loma š publisk priekšnesuma tapšan bija ldzvrtga igniem vai pat dominjoša. Var rasties jautjums: kas rada ignu mziku un vai etniskajai piederbai ts radšan vispr ir izširoša nozme? ignu mzika un igniskums k zmols ar senu vsturi ir prliecinošs piemrs tam, ka mzikas etniskums pats par sevi var kt par vrtbu, kas piesaista publikas uzmanbu neatkargi no mziu etnisks izcelsmes. Nacionlromantisk ideja par tautm k cilvku grupm ar iedzimtu uniklu un idelaj variant tru kultru pastv ldz msdienm, tau empriski ir grti pamatojama. ignu mzikas gadjum etniskuma hibriditte atkljas paši skaidri. Jebkuras valsts sabiedrb igni ir mazkums, ttad viu kultra ir veidojusies neignisk vid. Iespjams, to pat var uzskatt par kdas kultras i g n i s k o dimensiju, ts eksotisko šautni, antitzi. No šda skatpunkta – un to apliecina ar biedrbas ignu draugs kora darbba – autentisko igniskumu rada tiklab igni, kas piedv savu vietjs kultras interpretciju, k neigni, kas izvirza pašu priekšstatiem atbilstošus igniskuma nosacjumus.
WHO CREATES GYPSY MUSIC? NON-ROMA AND THE GYPSY FRIEND SOCIETY CHOIR (1932–1933)
Ieva Tihovska
Summary
Music-making has not been a traditional occupation for Latvian Roma (lotfitka roma). Until the 1980s, local Roma were rarely present on stage and were not known as musicians at informal non-Roma events. When the first known public Roma artistic collective – the Gypsy Friend society choir – was formed in 1932, there already was a lively ‘Gypsy music’ scene in Riga governed by non-Roma ‘Gypsy choirs’ in
27
the popular Russian model, as well as public admiration of popular Hungarian ‘Gypsy music’. ‘Gypsy music’ was performed in the evening programs of cafes and restaurants, it was included in divertissements and cabaret programs of movie houses, dance halls and casinos, as well as in theatre performances and circus shows.
The Latvian Roma choir made its debut on 29 April 1933. In the representation style it followed the Latvian choral singing tradition. Two Latvian composers Jnis Kalniš and Ralfs Alunns (the latter becoming also a conductor of the choir) made four-part arrangements of traditional Latvian Roma songs for the choir. The reviews of the only known choir concert show that the performance was not convincing neither in its ‘authenticity’ nor mastery.
The author discusses potential strategies of representation which local Roma could choose taking into consideration their status of marginalized social group without experience in public musicianship. The role of non-Roma in shaping the stage for ‘Gypsy music’ is underlined. Non-Roma influenced the choir not only as the makers of the popular ‘Gypsy music’ scene and as the audience of the concert, but also as direct contributors to the repertoire and performance of the choir. The role of non-Roma was equal or even dominant in this case of public representation of the Latvian Roma. This case shows ethnic music as a constructed phenomenon not immediately related to the ethnicity of the participants. Being a minority group in every society, Roma develop and maintain their culture in a non-Roma environment.
‘Gypsiness’ can be interpreted as a common property of a society, being its ‘exotic’ side or ‘antithesis’, created and used equally by Roma and non-Roma.
Literatra un citi avoti
ignu koris [..] (1933). Aizkulises, 5. maijs, 4. lpp.
A. K. (1938). Labi izdevusies brvdabas izrde Slok. Rgas Jrmalas Vstnesis, 3. septembris, 1. lpp.
Akmens-Asmens, P. (1936). igni pie mums un citur. Kurzemes Vrds, 9. jlijs, 6. lpp.
Brziš, Valdis (2000). igni. 20. gadsimta Latvijas vsture I: Latvija no gadsimta skuma ldz neatkarbas pasludinšanai. 1900–1918 / Atbildgais redaktors Valdis Brziš. Rga: Latvijas vstures institta apgds, 161.–164. lpp.
Brusubrda, Ernests (1933). ignu koris dzied... Jaunks Zias, 2. maijs, 7. lpp.
Daugule, Skaidrte (1994). Gudenieku tautisks dziedšanas tradcijas. Rga: Preses nams
28
Ef. (1931). K pankt msu ievrošanu tagadjo „neievrotju“ starp? Latvijas Kareivis, 4. augusts, 2. lpp.
Greitjne, Regna (2003). igni. 20. gadsimta Latvijas vsture II: Neatkarg valsts 1918–1940 / Atbildgais redaktors Valdis Brziš. Rga: Latvijas vstures institta apgds, 367.–369. lpp.
Jnis Leimanis [biogrfisks širklis] (1935). Latviešu konverscijas vrdnca / Galvenais redaktors Arveds Švbe. 12. sj. Rga: A. Gulbja apgdba, 22846.–22847. sleja
Krmjs, Krlis (1932). ignu dziesmas prnk no krmiem uz Rgu. Jaunks Zias, 17. novembris, 20. lpp.
Leimanis, Juris [1939] (2005). igni Latvijas meos, mjs un tirgos / 2. izdevums. Rga: Zintne
Lemon, Alaina (1996). Hot blood and black pearls: Socialism, society, and authenticity at the Moscow Teatr Romen. Theatre Journal, Volume 48, No. 4, pp. 479–494
Par ko Rg run (1933). Dailes Magazna, 10. novembris, 27.–28. lpp.
Scott, Erik R. (2008). The nineteenth-century Russian Gypsy choir and the performance of otherness. Recent Work, Berkeley Program in Soviet and Post-Soviet Studies, Institute of Slavic, East European, and Eurasian Studies. UC Berkeley. www.escholarship.org/uc/ item/87w1v9rd (skatts 2013. gada 3. august)
Skujenieks, Marers (1930). Treš tautas skaitšana Latvij 1930. gad. Rga: Valsts statistisk prvalde
. . [ ] (1933). . , 2 , . 4
, (2005). : , . : . .
- (1932). . , 16 , c. 3
-, (1990). . :
29
RGAS RADIOFONA SIMFONISKAIS ORESTRIS 20. GADSIMTA 20.–30. GADOS – ORGANIZCIJA, KOMUNIKCIJA UN MKSLINIECISKI RADOš DARBBA
Terze Zberte-Ijaba
Latvijas Radio un t vsturisk priekštea, proti, Rgas radiofona1, darbbai muzikologi pagaidm veltjuši nelielu ptniecisko ievrbu, kas nav samrojama ar šs institcijas svargumu un ietekmi. Kultras un komunikcijas ptnieks Sergejs Kruks analizjis radiofona tapšanu, t attstbu Ulmaa autoritrisma un vcu okupcijas laik (Kruks 2002). Tomr pati radiofona veidošans starpkaru period, paši mzikas vstures kontekst, vl arvien nav pietiekami izzinta. Viengais izvrstais akadmiskais ptjums par Rgas radiofonu šaj period joprojm ir Latvijas Universitt tapušais ekonomista Ervna Gorkša diplomdarbs, kas lielkoties ietver kvantitatvu (ekonomisku, finansilu un tehnisku) informciju par radio darbu (Gorkšs 1939). Padomju varas gados radiofona vstures objektva izpte nebija iespjama ideoloisku apsvrumu d: radio un televzija kuva par jauns politisks varas sludintju, nevis jelkda iespjam diskursa stenotju, un viedoklis par brvvalsts medijiem tika a priori raidts asa, uzbrkoša sabiedrisk negatvisma virzien. Pc neatkarbas atguves 1991. gad ptniekus zinm mr atturja avotu trkums: radiofona arhvs, ieskaitot t bagto nošu bibliotku, gja boj vl kara laik, Melngalvju nama ugunsgrk 1941. gada 29. jnij. Ir gan saglabjušs Rgas radiofona programmas, kas publictas izdevumos Latvijas Radiofons (1934–1936) un Hallo Latvija (1936–1940) un ietver ar daudz citas lietdergas informcijas. Ar dau citu ar radio saisttu organizciju (Satiksmes ministrijas, Sabiedrisko lietu ministrijas, Valsts kontroles u. c.) arhvos, kas msdiens ir Latvijas Valsts vstures arhva przi, pieejami atseviši dokumenti par radiofona darbu. Tau primrie avoti, to skait radiofona prraiu fonogrammas, nav saglabjušies. Daas interesantas atzias sniedz Latvijas Radio 75 gadu jubilejai velttais albums (Juškevica 2000), kur publictas radiofona darbinieku atmias, ar par pirmskara laiku. Nozmgu informciju par radiofona darbu ietver preses publikcijas, piemram, mzikas kritika, k ar memurliteratra – paši radiofona ilggadj muzikl vadtja, komponista Ja Media (1890–1966) autobiogrfija Toi un pustoi (Mediš 1964: 108–111, 116–136).
Raksta mris ir, analizjot visus iepriekšmintos avotus, dzik izptt Rgas radiofona simfonisk orestra darbbu 20. gadsimta 20.– 30. gados un to ietekmjošos faktorus. Šda izpte padziins priekšstatus par socilo un kultrpolitisko procesu iespaidu uz Latvijas mzikas dzvi izraudztaj laikposm. Tau vispirms piedvju su ieskatu radio muzikls darbbas pasaules kontekst.
1 Rgas radiofons dibints 1925. gad un k neatkargas valsts raidstacija darbojies ldz 1940. gadam (1938–1940 ar nosaukumu Latvijas radiofons).
30
Radio mzikas prraiu pirmskumi un šs institcijas orestri k simfonisks mzikas attstbas virztji
Radiofons k pirmais elektroniskais plašsazias ldzeklis lielku ietekmi vairum Eiropas valstu ska gt 20. gadsimta 20. gados. Tas btiski veicinja simfonisks mzikas atskaošanu un komponistu dairadi, k ar iezmja vairkas jaunas tendences skadarba ce pie klaustja. Pirmkrt, radiofons sniedz komunikcijas iespju, kas nav piesaistta konkrtai telpai un laikam: radioviu izplatba ter auj vienu un to pašu atskaojumu prraidt dados laikos un klausties atširgs viets. Otrkrt, radiofons demokratiz mkslasdarba uztveres procesu: raidjumus var dzirdt neierobeoti liels klaustju skaits un, saldzinot ar koncertu vai operizru apmekljumiem, šdas pieredzes izmaksas indivdam ir visai zemas. Lai gan radioaparti skotnji bija samr drgi un td grti pieejami2, tomr tehnoloisk progresa iespaid to pieejamba drz vien strauji paplašinjs un klaustju skaits auga. Treškrt, radiofona pardšans ietekmja ne vien mzikas uztveres formu, bet ar muzikls pieredzes saturisko aspektu. Tieši radioraidjumu sniegt distance (atskaotjmkslinieku un klaustju vairs nesaista fiziska kltbtne) radja jaunu muzikls pieredzes veidu. Mzika, taj skait simfonisk dairade, arvien vairk ienca cilvku privtaj telp; tehnoloiju ietekmes pieaugums sav zi dehumanizja mzikas prdzvojumu, vienlaikus padarot to plaši pieejamu. K secinjis ASV ptnieks Pols Lazarsfelds (Paul Lazarsfeld), šie procesi btiski ietekmja publikas klausšans ieradumus un mzikas uztveri (citts pc: Levin, Linn 1994).
Radio orestru skaits pasaules nozmgko simfonisko orestru vid paši strauji palielinjs pc Otr pasaules kara. Tolaik izveidojs tdi augstks raudzes atskaotjkolektvi k Bavrijas un Dienvidvcijas radio simfoniskie orestri Vcijas Federatvaj Republik, PSRS Televzijas un Radiokomitejas simfoniskais orestris (msdiens P. aikovska Krievijas Televzijas un Radio simfoniskais orestris) u. c. Tomr pamati šai tradcijai likti jau starpkaru period. 20. gadsimta 30. gados aktvi koncertja Adriana Boulta (Adrian Boult) dibintais BBC (British Broadcasting Corporation) simfoniskais orestris Lielbritnij, k ar savu slavu nostiprinja ASV pazstamkais radio orestris – NBC (National Broadcasting Company) simfoniskais orestris dirienta Arturo Toskanni (Arturo Toscanini) vadb.
Mazks valsts, piemram, Latvij, Dnij, Igaunij un citviet, radiostaciju simfoniskie orestri veidojs pakpeniski, ldz ar radio popularittes pieaugumu (Potts 1955). Tie parasti izauga no skotnji (20. gados) nelieliem atskaotjkolektviem un apvienoja darbu ierakstu studij ar koncertšanu.
Eiropai raksturg radio orestru tradcija pozitvi ietekmjusi ar simfonisko jaunradi, jo rosinjusi ts daudzveidbu un komponistu
2 Piemram, Rgas radiofona dibinšanas brd (1925) tam
bija reistrts tikai 331 abonents (Gorkšs 1939: 41).
31
radošos mekljumus. T k Eiropas radio simfoniskie orestri (ar atsevišiem izmumiem, piemram, Nderland) bija valsts finansti, to pastvšana bija mazk atkarga no sabiedrb valdošs gaumes. Šis apstklis savukrt ir vis radio orestriem kt par inovatvu, eksperimentlu kompozciju populariztjiem: spilgts piemrs ir Arnolda Šnberga kompozciju pirmatskaojumi BBC orestra sniegum t pirms koncertturnejas laik komponista dzimtaj pilst Vn 1936. gad, ar Adrianu Boultu pie dirienta pults. Muzikologa Nikolasa Kenjena vrtjum, tlaika publika, kas bija pieradusi pie Mocarta un Šberta mzikas, uztvra šos skadarbus k pilngu mistifikciju (Kenyon 1987).
Rgas radiofona orestris: vstures un kultras konteksts
Radiofona simfonisk orestra pirmskumi mekljami 1926. gad. Tobrd to veidoja neliela kapela, bet laika gait nostiprinjs vr emams orestra sastvs, un 1940. gad taj bija jau 63 mzii3. Tdjdi no neliela ansamba4, kas skotnji aizpildja pauzes starp citiem programmas numuriem, izauga pilnvrtgs simfoniskais orestris. Kolektva dibintjs 1926. gad bija dirients Arvds Prups (1890–1946); redzot nepieciešambu nkotn radiofona programmu izvrst plašku un daudzpusgku, viš nolma piesaistt pastvgu dirientu simfonisks mzikas koncertiem un uzaicinja pievienoties sev Jni Mediu (Mediš 1964: 108).
1928. gada 1. septembr Mediš stjs pie dirienta pults. Bdams radiofona mzikas nodaas vadtjs, viš biei cents atsvaidzint reperturu ar retk dzirdtm 20. gadsimta kompozcijm, piemram, Aleksandra Glazunova Astoto simfoniju (1905–1906), Kurta Aterberga Ceturto simfoniju (1918), Nikolaja Metnera Pirmo klavierkoncertu (1914–18) u. tml. Augot repertura izvirztajm prasbm, palielinjs ar orestra dalbnieku skaits, kas ar laiku prspja Nacionls operas orestra sastvu. 30. gadu otraj pus lielu popularitti klaustju vid guva simfoniskie koncerti Nacionlaj oper, kuros vriengka skanjuma labad tika apvienots radiofona un operas orestris, bet k dirients viesojs kds no rzemju mksliniekiem. 30. gados orestris ska piedalties ar Jrmalas vasaras sezonu koncertos. Iepriekš Jrmal parasti bija uzstjies tikai vienai sezonai sastdts kolektvs, bet pc Media ierosinjuma radiofona vadba atrada papildus finansjumu savam orestrim, lai tas vasaras sezons muzictu Dzintaros vai kd cit Jrmalas koncertestrd. Š prakse daudzjd zi attstja orestra koncertšanas spjas, jo ziemas sezons t dalbnieki lielko dau darba laika aizvadja slgts (studijas) telps, bez tiešas saskarsmes ar publiku (Mediš 1964: 123).
Radiofona programms Mediš nereti iekva latviešu jaunks paaudzes komponistu darbus un to pirmatskaojumus. Var mint,
3 Latvijas mzikas biedrba. Latvijas Valsts vstures arhvs, 6202. fonds, 1. apraksts, 44. lieta
4 Rgas radiofona simfonisk orestra pirmais sastvs 1926. gad bijis šds: Arvds Nortis (vijole), Aleksandrs Arntis (vijole), Eduards Vnerts (alts), valds Berzinskis (ells), Alfrds Ozoliš (ells), Vilhelms Kumbergs (kontrabass), Arvds Reinvalds (flauta), Georgs Varneke (oboja), Bernhards Treijs (trompete), Jnis Peders (trompete), Pteris Ievenieks (trombons), Jnis Zaums (timpni), Lilija Kalnia- Ozolia (klavieres), dolfs bele (komponists, orestr spljis harmoniju).
32
piemram, Ja Ivanova Pirmo simfoniju (Poema sinfonia, 1933), abus Volfganga Drzia klavierkoncertus (Pirmais – 1934, Otrais – 1939), kurus kop ar orestri izpildja pats autors, Helmera Pavasara Vijolkoncertu (1939), Paulas Lctes, Lcijas Gartas un citu tobrd jauno autoru sacerjumus. Tdjdi jsecina, ka radiofona orestris Ja Media vadb, radot atskaojuma iespjas, netieši veicinja brvvalsts komponistu simfonisko jaunradi.
Mediš ieviesa ar tdu atzstamu tradciju k informatvas lekcijas, kuras pirms simfonisko koncertu translcijm lasja mzikas vsturnieks, aizrautgs mzikas publicists un populariztjs Jkabs Vtoliš (1898–1977). Parasti lektors partitrs atzmja ststjuma ilustrcijai nepieciešams tmas un fragmentus, kas minjumu gait tika ierakstti skauplat un vlk izmantoti, iepazstinot ar programm ietvertajiem skadarbiem, turklt paši pamatgi tika gatavoti tieši pirmatskaojumi (Mediš 1964: 120).
Rgas radiofona orestris ir nozmgs fenomens latviešu mzikas vstures kontekst, jo kopš dibinšanas 1926. gad pieredzja tik btisku izaugsmi k neviens cits no Latvijas simfoniskajiem kolektviem. To noteica vairki apstki. Vispirms, veiksmga saimniecisk politika va radiofonam jau visai agri kt par finansili patstvgu, pelnošu institciju, td t mzikas vienbu funkcionšana nebija atkarga no rjiem finanšu avotiem (Kultras fonds, privtie ziedotji u. c.), k tas bija ar citiem simfoniskajiem orestriem. Protams, šda piesaiste pašu peai atstja iespaidu uz radiofona mzikas politiku un redakcijas neatkarbu; tau, emot vr saspringto situciju ar lielko mzikas institciju finansjumu valst kopum, radio izcls ar patiešm stabilu materilo bzi.
Otrs faktors, kas btiski sekmja orestra attstbu, bija personlijas. Blakus orestra dibintjam un vlk otrajam dirientam Arvdam Prupam šeit jo paši jatzm Ja Media nopelni. Via person radiofons ieguva atztu muziklu autoritti – konservatorijas profesoru5, kura darbs piešra šim skotnji jaunajam medijam ievrojamu leitimitti ar konservatvku klaustju aprinds. Bdams akadmiski izgltots komponists, Mediš vienlaikus labi izprata dadu sabiedrbas slu muziklo gaumi un vlmes, un tas viam ievrojami paldzja, strdjot radiofon – uz plašu klaustju loku orientt institcij. Turklt, k apliecina radiofona su protokoli6, Mediš k reti kurš prata veidot attiecbas ar radiofona priekšniecbu un politisko vadbu. Seviši nozmgi tas bija autoritrisma period (kopš 1934), kad radiofonu sav przi prma Sabiedrisko lietu ministrija un ar t mzikas politika tika pakauta ideoloiskai prraudzbai.
5 Jnis Mediš bija Latvijas Konservatorijas pedagogs 1920.–
1944. gad (profesors no 1929).
6 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku
su protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru
apstiprinšanu radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs,
5397. fonds, 1. apraksts, 8. lieta
33
Pc 1934. gada 15. maija apvrsuma radiofona mzikas politika piedzvoja izmaias. Krlis Ulmanis lieliski apzinjs jaun medija sniegts iespjas rema leitimittes veicinšanai – paraugs šai zi, iespjams, bija Vcijas raidjumi, kas bija saklausmi ar Latvij. Treš reiha propagandas ministrs Jozefs Gebelss (Joseph Goebbels) veiksmgi izmantoja radio savu runu izplatšanai.
Rgas radiofon Ulmaa diktatras period stingrai kontrolei tika pakautas pirmm krtm zias un cita veida politisk informcija, mazk mzikas politika. Tomr lielu uzmanbu institcijas vadba veltja repertura latviskošanai, vienlaikus izstrdjot radiofonam ieteicamo latviešu komponistu darbu sarakstu (t kopija ir saglabjusies Latvijas Valsts vstures arhv7). Tiesa, latviskošana noritja samr maig form, jo ar ts ietvaros latviešu komponistu darbi aizpildja labi ja desmito dau no radiofona mzikas programmas – paši t. s. vieglaj anr. Sava nozme šd liberlism, domjams, bija vadbas vlmei nezaudt popularitti klaustju vid, jo tdjdi samazintos ar propagandas efektivitte.
1934. gada jlij, 1935. gada janvr un 1937. gada februr notika konkursi par labko latviešu komponista jaundarbu. Pdjais no tiem (moto Vairk dzvesprieka un dzves apliecinjuma ar msu mzik) tika organizts simfonisks mzikas anr, un taj anonmi piedaljs vesela virkne komponistu, iesniedzot savus sacerjumus, lielkoties ar pastorli tautiskiem nosaukumiem. rijas komisija, kuru veidoja Andrejs Smilga, Jzeps Vtols, Jnis Mediš un dolfs bele, pirmo godalgu (500 Ls) par simfoniju Ziedon piešra Jzepam Mediam; otr (300 Ls) un treš godalga (200 Ls) tika apvienotas, lai kopjo summu viendi sadaltu berharda Lammasa simfonijai Ziedo savu mu tautai un tvzemei un Ptera Barisona svtai Ziedu vija.
Raugoties uz Rgas (Latvijas) radiofona programmm saldzinoš perspektv, jatzst, ka mzikai tajs bija ievrojama vieta: 1938. gad 56 % raidlaika veidoja tieši mzika (Gorkšs 1939: 90). Saska ar Union Internationale Radiodiffusion t paša gada datiem, Rgas radiofon mzikas iedaljums „nopietnaj“, „vieglaj“ un „jautraj“ bija šds: „nopietn“ – 24,6 %, „viegl“ – 55,2 %, „jautr“ – 20,2 %. Ar jdzienu „nopietn“ šaj gadjum apzmta simfonisk, vokli simfonisk un kamermzika, ar nosaukumiem „viegl“ un „jautr“, attiecgi, deju mzika un salonmzika. Lai gan šos datus minjušais Ervns Gorkšs „nopietns“ mzikas patsvaru uzskata par Eiropas vidjam lmenim atbilstošu (Gorkšs 1939), tomr drzk tas vrtjams k neliels: Zviedrij „nopietns“, „viegls“ un „jautrs“ mzikas proporcijas tolaik bija, attiecgi, 38,9 % – 45,4% – 15.7 %; Somij: 49,4 % – 50,2 % – 0,4 %; Itlij: 41,2 % – 43,3 % – 15,5 %. To valstu vid, kurs ir katr tikai pa vienai radiostacijai, aptuveni Rgas radiofona
7 Skat., piemram, 6. vr minto avotu.
34
lmen atrads viengi Igaunijas, rijas un Spnijas radiostacijas. Citiem vrdiem, „nopietns“ mzikas patsvars Rgas radiofon nebija paši nozmgs (tiesa, lielko dau, 5,9 %, no t veidoja simfonisk mzika). Iespjams, ka tas saistts ar finansjuma modeli, kurš paredzja radio budeta pilngu atkarbu no abonentu skaita un viu vlmm. Liels mzikas prraiu patsvars un „viegls“ mzikas izvirzjums priekšpln bija ar radiofona vadbas nemainga oficil pozcija. Kd 1938. gada sd šs institcijas direktors Andrejs Smilga apgalvoja:
„Procentuli vislielko dau programm aizem mzika. Tas ar pareizi, jo ar runto vrdu vien nevaram saistt klaustjus. Bet kdai jbt mzikai Radiofona programm? – Msu klaustju lielais vairums nav ar noteiktu mzikas izgltbu, bet prasba pc mzikas atrodama viss aprinds un varbt pie vidusmra klaustjiem visvairk. Izgltots mzikas motjs – radioabonents dakrt var bt apmierints ar noteiktu viam tuvu programmas pusstundu – stundu. Parastais klaustjs prasa mzikas daudz vairk, pie kam šai mzikai jbt vieglai, tdai, kas dod šim klaustjam prieku“8.
Radiofona orestra materil bze, mziu atlase un ikdienas darbs
Rgas (Latvijas) radiofons bija saimnieciski veiksmga institcija. 1939. gad t iemumi bija aptuveni 3 miljoni latu, no kuriem lielko dau (ap 2 800 000 Ls) veidoja apmram 135 000 radio abonentu abonšanas maksas9. Ievrojamais klaustju skaita pieaugums 20. gadsimta 30. gados, protams, gja roku rok ar peas pieaugumu: radio bija kuvis par modes lietu, un radioapartu cenas bija samazinjušs. Maksa par radio klausšanos bija 20 Ls gad ar pašm atlaidm dadm sabiedriskajm institcijm, skolm, invaldiem, rvalstu vstniecbm u. tml.10 Budet ietilpa apraides izdevumi, aparatras izmaksas, pasta un telegrfa infrastruktras izmantošana u. c. sadaas. Vienlaikus pati lielk pozcija radiofona budet bija programmas izdevumi: 1937./1938. gada sezon tie veidoja 756 705 Ls jeb 39,26 % no visiem radiofona izdevumiem (Gorkšs 1939: 168). Šeit iekvs ne tikai radoš darba izmaksas mziiem, aktieriem, lektoriem un citiem, bet ar autortiesbu izmaksas (Latvija 1936. gad pievienojs Bernes konvencijai) un radiofona nedas urnla Hallo Latvija izdošana, kam bija jatvl visvairk ldzeku. Otra lielk izmaksu pozcija bija radiofona orestra uzturšana: 1932. gad t izmaksja 114 000 latu, savukrt 1939. gad – jau 241 000 latu (Gorkšs 1939: 45).
Radiofona orestris nebija liels, tomr t izmaksas bija ievrojamas. Mzii par savu darbu sama samr labu atalgojumu. 1932. gad vidj alga radiofona orestr bija 306 Ls11; 1939. gad orestra koncertmeistars Eduards Vnerts pelnja 460 Ls mnes, grupu koncertmeistari – 360 Ls, savukrt zemk likme tutti vijolniekam bija 250 Ls12. Ar vism piemaksm ierindas mzii pelnja vidji
8 Skat. 6. vri (pasvtrojums oriinl).
9 Latvijas radiofons. Sabiedrisko lietu ministrija. Latvijas radiofona
1939./40. gada budeta projekts. Latvijas Valsts vstures arhvs,
5397. fonds, 1. apraksts, 5. lieta
10 Par radio zau skaitu informcijas gan nav, tau ir skaidrs, ka
radiofons ar šo problmu ir cnjies: par neleglo klaustju uzrdšanu
bija paredztas naudas balvas. Skat. iepriekšjo vri.
11 Satiksmes ministrijas Pasta un telegrfa departaments. Operas
un radiofona prstvju apspriedes protokoli par Nacionls operas – radiofona darbbas saskaošanu.
Latvijas Valsts vstures arhvs, 1532. fonds, 2. apraksts, 1006. lieta
12 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku
su protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru
apstiprinšanu radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs,
5397. fonds, 1. apraksts, 8. lieta
35
4000 Ls gad, un tie bija tolaik ievrojami ienkumi13. Zmgi, ka orestra dirients sama tikai aptuveni divreiz vairk par ierindas mzii – Ja Media alga radiofon 1939. gad bija 750 Ls mnes.
Skaidrbas labad jpiebilst, ka ldzs pastvgajiem orestra mksliniekiem radiofons algoja veselu virkni izpalgu; vii piedaljs koncertos, kur bija nepieciešams plašks sastvs. Tika algoti ar solisti, kuri par katru uzstšans reizi sama honorru. T apjoms bija atkargs no mzia kvalifikcijas. Piemram, vijolnieks Krlis Brikners par vienu solouzstšanos kop ar orestri (Maksa Bruha Vijolkoncerta g moll atskaojums) 1938. gada jlij sama 150 Ls, turpretim vijolniece Sra Rašina par vienu uzstšans reizi tika atalgota ar 60 Ls14. Radiofon bija izveidota atskaotjmkslinieku kartotka (nav informcijas, pc kdiem principiem to sastdja un k tika diferencts honorru lielums), kur bija nordta ne tikai konkrt mzia samaksa par vienu uzstšans reizi, bet ar atzmts, vai mkslinieks var uzstties bez iepriekšja minjuma, vai ar tas nepieciešams. Piemram, Rašina, k kartotk mints, varja uzstties bez iepriekšja minjuma. Vidjais honorra lmenis par vienu uzstšans reizi svrstjs ap 30–40 Ls (no vijolniekiem šdu summu sama, piemram, Jlijs Sprois, Alberts Brziš, Jnis Kaljs un Voldemrs Stresteps)15.
Jau kopš 1928. gada 1. oktobra solistiem (paši voklistiem) radiofon tika ieviestas iepriekšjas repertura prbaudes, lai uzlabotu izpildjuma kvalitti16, un, iespjams, tieši samr dsnie honorri šai zi varja paldzt. Neraugoties uz to, dakrt kvalittes problmas ir izrdjušs oti grti novršamas. Piemram, vl 1938. gada septembr radiofona mzikas reisors Sergejs Duks17 sdzas par mziu vid dakrt joprojm valdošo priekšstatu par „radiofonu k vietu, kur var haltrt“18.
Radiofona orestrim bija sava specifika: tas atskaoja pavadjumus ar t. s. viegls mzikas koncertos un tolaik oti populrajos operešu iestudjumos. Tau tas nebt nenozm, ka š orestra mkslinieki btu bijuši mazk kvalificti par tiem, kuri muzicja, piemram, Nacionlaj oper. 1932. gad radiofona orestri veidoja 37 mzii (neskaitot dakrt piepulctos izpalgus). Vii tika nodarbinti divreiz dien sešas dienas ned. Sastvs mainjs atkarb no repertura; piemram, salonmzikas programmas biei atskaoja stgu orestris kop ar daiem pšaminstrumentlistiem. Orestra darba laiks pieauga proporcionli radio raidlaikam: 1932. gad radiofona orestra darba neda ilga vidji 22 stundas19, toties 1938. gad ts bija jau 28 stundas20. Rtos parasti bija trs stundu gari minjumi, pcpusdiens un vakaros – koncerti.
Pilngs un drošticams radiofona orestra mziu štatu saraksts ir saglabjies, skot tikai ar 1937. gadu. Analizjot 1940. gada dokumentus, var izdart secinjumus par kolektva socilo profilu. Vispirms, orestr
13 Rgas pilstas 2. iecirka nodoku inspekcija. Sabiedrisko lietu ministrija: Latvijas radiofona saraksts par nodoku inspektoram iesniegtiem 1939. gada nodoku paziojumiem. Latvijas Valsts vstures arhvs, 1317. fonds, 1. apraksts, 132. lieta
14 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku su protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru apstiprinšanu radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs, 5397. fonds, 1. apraksts, 8. lieta
15 Latvijas radiofons. Literatras nodaas darbinieku su protokoli par honorru izmaksu rakstniekiem, dzejniekiem; atalgojuma lapas solistiem, koristiem u. c., kas uzstjas radiofon. Latvijas Valsts vstures arhvs, 5397. fonds, 1. apraksts, 7. lieta
19 Satiksmes ministrijas Pasta un telegrfa departaments. Operas un radiofona prstvju apspriedes protokoli par Nacionls operas – radiofona darbbas saskaošanu. Latvijas Valsts vstures arhvs, 1532. fonds, 2. apraksts, 1006. lieta
16 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku su protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru apstiprinšanu radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs, 5397. fonds, 1. apraksts, 8. lieta
17 Sergejs Duks (1892–1973) – skolotjs un dirients; pirms Otr pasaules kara vadjis vairkus korus, tai skait ar Rgas radiofona kori, piedaljies dziesmu svtku sagatavošan, veidojis tautasdziesmu apdares.
18 Skat. 16. vri.
36
nodarbinti galvenokrt vrieši, viengs sievietes bijušas vijolniece Skaidrte Lepmane (Lepmanis) un arfiste enija Brgne (Brgans). Sprieot pc uzvrdiem un dzimšanas vietm, orestr spljuši gandrz tikai latviešu cilmes mzii (skat. tabulu). Vairums no viiem bijuši samr jauni cilvki vai vidjos gados, dzimuši 20. gadsimta skum (37 mzii); k veckais jmin kontrabasists Vilhelms Kumbergs (1884–1956). Analizjot mziu izgltbu, redzam, ka dominjuši Latvijas Konservatorijas absolventi: no 1940. gad fikstajiem 63 mksliniekiem 38 bijuši šs mcbu iestdes absolventi, k ar ts bijušie vai esošie studenti. Seši vecks paaudzes prstvji mcjušies Rgas eizariskaj mzikas skol, trim orestra mziiem bijusi Rgas I mzikas institta izgltba. Vairki mkslinieki izgltbu ieguvuši rpus Latvijas: vijolnieks Jkabs Baltgailis, trompetists Jnis Peders un pianists Jnis Suhovs beiguši konservatoriju Pterburg, savukrt arfiste enija Brgne un fagotists Jnis Vtoliš – Maskav. Voldemrs Stresteps pc Latvijas Konservatorijas absolvšanas papildinjies Prgas, bet ellists Krlis Munters – Leip