[latvian]Muktupavels - LATVIEŠU MŪZIKAS INSTRUMENTU SISTEMĀTIKA

8/20/2019 [latvian]Muktupavels - LATVIEŠU MŪZIKAS INSTRUMENTU SISTEMĀTIKA

1/183

Latvijas Mākslas augstskolu asociācija

Ar rokraksta tiesībām

Valdis Muktupāvels

LATVIEŠU MŪZIKAS

INSTUMENTU SISTEM!TIKA

"#o$ocijas da#%s

&ga' ()))


2/183

Pielikumi

Recenzenti:

Dr. art. Ilma Grauzdiņa

Dr. hist. Īrisa Priedīte

Dr. habil. philol. Janīna KursītePakule

Promoci!a notiks "at#i!as $%kslas au&stskolu asoci%ci!as 'abilit%ci!as

un promoci!as padomes s(d( )***. &ada +*. !,ni!% plkst. )-. J%zepa

/ītola "at#i!as $,zikas akad(mi!as s(0u z%l( Rī&%1 K. 2arona iel% )1 ).

st%#%.

3r promoci!as p(tī!umu #ar iepazīties "at#i!as $,zikas akad(mi!as

no4u bibliot(k% K. 2arona iel% )1 ). st%#%.

+


3/183

Pielikumi

SATUS

"*T+,UMA VIS"!+-S AKSTU.,UMS..................................-

T/$as 0o#$ul/ju$a ko1ve1cijas............................................5Piezīme................................................................................6

MŪZIKAS INSTUMENTU SISTEM!TIKAS TE.I,A UN MET.2ES

......................................................................................................*

"#iek3stats pa# $45ikas i1st#u$e1tie$ u1 to klasi6kācija

se1ajās kult4#ās........................................................................*

7īnie4u m,zikas instrumentu klasi8k%ci!a...........................*indie4u m,zikas instrumentu klasi8k%ci!a.........................)

"#iek3stats pa# $45ikas i1st#u$e1tie$ u1 to klasi6kācija

a1t&kajā' viduslaiku u1 jau1o laiku Ei#opā..........................)+

M45ikas i1st#u$e1ta j/d5ie1a papla3i1ā3a1ās u1 o#ga1olo7ijas

vi#5ie1i ()89:;8 gadsi$tāI,A.....?

.#de?a laiki..............................................................................?

=en%k%s rakstu liecības.....................................................?

)-. &adsimta ikono&r%8!a un citi a#oti..............................?)

e0o#$ācijas' ko1t##e0o#$ācijas u1 apgais$&%as laiki.....?+/%rdnīcas un &arī&o tekstu tulko!umi................................?+

?


4/183

Pielikumi

P%r#aldes dokumenti.........................................................?*

@emes apraksti..................................................................?*

Nacio1ālā at$oda u1 1eatka#&gās valsts laiki...................;)

Aolkloras un etno&r%8!as materi%lu 9undament%lie kr%!umi;)Btno&r%8skas piezīmes un raksti.......................................;?

/alodnieku darbi................................................................;5

.kupācijas laika pos$s..........................................................;*

Ceatkarības laiku atskaņas...............................................;*

ematiskie p(tī!umi -. &ados un 5. &adu ). pus(..........>)

3tlants un ar to saistītie darbi...........................................>;

P(tī!umi 3=/......................................................................>5

P(tī!umi 5. &adu +. pus( un 6. &ados............................>6

Kopsavilkums....................................................................-

SISTEM!TISKS LATVIEŠU MŪZIKAS INSTUMENTU A"SKATS

....................................................................................................->

Idio0o1i @pa3ska?i..................................................................-5

Me$%#a1o0o1i @pl/vska?i.....................................................6>

=o#do0o1i @st&gska?i..............................................................*?

Ae#o0o1i @gaisska?i..............................................................))-

N.BEI-UMA VIS"!IN!,UMI...............................................)>)

erminoloi!as !aut%!umi.................................................)>)

ehnoloiska un mor9oloiska rakstura p%rspriedumi.....)>?

Īss instrument%l%s m,zikas raksturo!ums.......................)>>

$,zikas instrumentu lieto4anas semantika un to

9unkcion%l%s &rupas......................................................)>5

"at#ie4u m,zikas instrumenti 2alti!as reiona kontekst%:

#(stures un izplatības probl(mas.................................)>*

"IELIKUMI...............................................................................)-;

M45ikas i1st#u$e1tu siste$ātisks #ād&tājs......................)-;

M45ikas i1st#u$e1tu 1osauku$u #ād&tājs........................)-5

Bi%liog#ā6ja............................................................................)5)

;


5/183

Pielikumi

V8 Muktupāvela pu%likāciju sa#aksts.................................)6;

Gr%matas.........................................................................)6;

Raksti...............................................................................)6;

$%cību materi%li1 iz&lītības dokumenti............................)6-Disko&r%8!a.....................................................................)65

>


6/183

Pielikumi

"*T+,UMA VIS"!+-S AKSTU.,UMS

"at#ie4u m,sdienu kult,ra #eido!as un attīst%s dialo&% ar iepriek4(!o

laikmetu un paaud0u kult,ras #(rtīb%m. 2,dama orient(ta uz 2alti!as1

@iemeEeiropas #ai cit%diem kult,ras modeEiem1 t% kopum% ir

sa&lab%!usi sa#u identit%ti1 k% arī indi#idu%las un neatk%rto!amas

iezīmes. "īdz%s #alodai1 #(sturei u. c. kult,ras !om%m1 b,tisk%kais

identit%tes pamats ir tradicion%l% kult,ra #is%s t%s izpausmes 9orm%s.

%d(E &an tradicion%l%s kult,ras kopum%1 &an t%s da0%do 9ormu doku

ment(4ana1 p(tī4ana un kulti#(4ana kE,st par m,sdienu kult,ras

sast%#daEu1 k% arī Eau! skaidr%k izprast abu kult,ru dialo&u un apzin%ti

iedarboties uz to.

Fis p(tī!ums skar #ienu no lat#ie4u m,zikas kult,ras aspektiem

instrument%lo muzic(4anu1 pie#(r4ot uzmanību &al#enok%rt pa4iem

m,zikas instrumentiem un noteiktai kult,ras #idei1 kas produc(!usi

attiecī&os instrument%l%s muzic(4anas 9enomenus. Ir nobriedusi

#a!adzība apzin%t or&anoloi!as p(tī!umu ob!ektus "at#i!% un

sistematiz(t tos. 2ez tam1 k% #iens no s#arī&iem uzde#umiem ir

analiz(t m,zikas instrumentu 9unkcion(4anu kulturoloisk% kontekst%.

3pzinoties kult,ras tipu daudz#eidību un maiņu da0%dos "at#i!as

#(stures laikaposmos1 autors pamat% pie#(rsies tradicion%l%s kult,ras

tipam1 t%d(!%di #eicot sistem%tiskas un detaliz(tas muzik%l%

instrument%ri!a past%#(4anas un 9unkcion(4anas ainas iezīm(4ana

lat#ie4u tradicion%l%s kult,ras kontekst%.

F%das ie#irzes p(tī!uma materi%la iz#(li ierobe0o pa4as lat#ie4u

tradicion%l%s kult,ras hronoloisk%s1 teritori%l%s un cit%da #eida

robe0as1 k% arī 4īs un m,sdienu kult,ras mi!iedarbības procesa aprises.

zde#umu ap&r,tina tas1 ka1 lai &an ir specializ(ti p(tī!umi etno&r%8!%1

9olkloristik%1 #alodniecīb%1 mitoloi!% u. c. s9(r%s1 tom(r kopum%

lat#ie4u tradicion%l%s kult,ras un tostarp arī tradicion%l%s m,zikas

-


7/183

Pielikumi

kult,ras en(tisks un 9unkcion%ls modelis na# iz#eidots. Co otras

puses1 pati or&anoloi!a k% specializ(ta m,zikas instrumentu p(tī4anas

nozare "at#i!as zin%tn( se#i ir &an pieteikusi1 bet #(l na# iz#eido!usies

par atzītu disciplīnu ar sa#u in9rastrukt,ru un tradīci!%m.

3pzinoties 4īs lat#ie4u or&anoloi!as s%kumstadi!as īpatnības un

#a!adzības1 autors ir #(l(!ies #air%k izcelt #isp%rin%tos1 eneraliz(!o4os

probl(mas aspektus un sa#% #eid% sak%rtot or&anoloi!as materi%lus1

paredzot detaliz(tus p(tī!umus zin%tnes attīstības t%l%ka!iem

posmiem. %d(!%di p(tī!uma m(r7is ir atrast un pamatot optim%lu

lat#ie4u m,zikas instrument%ri!a klasi8k%ci!as un apraksta metodi1 k%

arī #eikt materi%la sistematiz(4anu saskaņ% ar 4o metodi.

T/$as 0o#$ul/ju$a ko1ve1cijas

"Sistemātika"

3r terminu


8/183

Pielikumi

instrumentu atkarī&u no pieņ(muma par to1 kas konkr(ta!% kult,r% #ai

laika period% ir m,zika. K% zin%ms1 m,zikas 9enomens tiek da0%di

de8n(ts &an eo&r%8ski #ai tempor%li at47irī&%s kult,r%s1 &an arī

#iena kult,ras tipa da0%dos kult,rsl%ņos.Lr&anoloi!as praks( instrumenta iekEau4anu m,zikas instrumentu

kate&ori!% m(dz saistīt ar t% tembra1 skaņas au&stuma #ai ritma

parametriem1 nosakot1 ka #isiem m,zikas instrumentiem ir raksturī&s

tembrs un tie rada #ai nu noteikta au&stuma skaņu #ai skaņu

kompleksus1 #ai arī laik% sak%rtotu trok4ņu secību1 ko #ar(tu raksturot

k% m,zikas ritmu. %d(!%di or&anolo&a uzmanības lok% ir #isi


9/183

Pielikumi

tekstā% aiz kola norādot izmantoto lappusi% piem'ram% ,Kartomi-../0-1/2*

MŪZIKAS INSTUMENTU SISTEM!TIKASTE.I,A UN MET.2ES

"#iek3stats pa# $45ikas i1st#u$e1tie$ u1 to

klasi6kācija se1ajās kult4#ās

ķīniešu mūzikas instrumentu klasifkācija

Nīnie4u m,zikas instrumentu klasi8k%ci!as pa 3in pamat% ir skaņasa#otu1 kas ir b,tisk%k% m,zikas instrumentu daEa1 k%rto4ana atkarīb%

no pa&ata#o4anas materi%la. F%da klasi8c(4anas krit(ri!a iz#(li nosakakosmoloisk%s un ritu%l%s s9(ras ide!as1 saskaņ% ar kur%m skaņasa#ota materi%ls ir saistīts ar &adalaikiem1 #(!iem un1 &alu &al%1 cil#(kalabkl%!ību1 turību un #alsts #aru.Klasi8k%ci!a pa 3in


10/183

Pielikumi

seniem laikiem 7īnie4i ir pie#(rsu4i lielu uzmanību instrumentutembram un skaņas maiska!ai iedarbībai1 tom(r klasi8c(4anaskrit(ri!u iz#(li ir noteiku4i cit%di aps#(rumi: te pamat% ir ide!a parinstrumenta pa&ata#o4anas materi%la ietekmi uz ritu%la!%m de!%m1kuras1 sa#uk%rt1 katra sp(! ierosin%t k%du no astoņiem #(!iem.

%d(!%di instrumentu materi%ls ir netie4i saistīts ar cil#(ka iesp(!uietekm(t #(!us un laiku. $,zika un instrumenti 7īnie4iem bi!akalend%ra sist(mas un &adalaiku1 k% arī #alsts labkl%!ības daEa.

indiešu mūzikas instrumentu klasifkācija

Katra no trim &al#ena!%m Indi!as relii!%m hinduisms1 budisms und0ainisms ir radī!usi sa#u m,zikas instrumentu klasi8k%ci!u. =en%kaun pla4%k% no t%m ir aprakstīta sanskrita trakt%ta C%t!a4%stra +6.nodaE% par min(t% trakt%ta autoru tradicion%li uzskata 2harata $uni1

bet1 iesp(!ams1 to radī!u4i #air%ki autori laik% no +. &s. p. m. (. līdz -.&s. m. (.Instrumenti tiek iedalīti 4%d%s kate&ori!%s:

). nostieptie tata vād3a1 t%di k% da0%di #īnas pa#eidi+. p%rkl%tie anadd4a !eb avanadd4a vād3a1 t%di k% da0%dasbun&as?. dobuma instrumenti su6ira vād3a1 t%di k% autas un taures;. cietie instrumenti !4ana vād3a1 t%di k% z#ani un 47ī#!i.

"ielais stī&u instrumentu un bun&u pa#eidu daudzums1 k% arī toau&stais statuss Indi!% ir noteicis to1 ka 4ie instrumenti min(ta!% sh(m%ir pirma!% un otra!% #iet%. 3rī pa4% trakt%t%


11/183

Pielikumi

"iel% m(r% pateicoties C%t!a4%stras presti0am1 ta!% izkl%stīt%instrumentu klasi8k%ci!a ir par%dī!usies #air%kos #(l%kos trakt%tos t%tiek izmantota arī m,sdien%s k%


12/183

Pielikumi

instrumentus nosaka p(c t%1 ir #ai na# stī&as1 bet p,4amos un sitamosp(c skaņas ie&,4anas #eida. Ceskatoties uz to1 tie4i Por9īri!a modeliskEu#a par domin(!o4o klasi8k%ci!as sh(mu Birop% n%ko4os pusotrat,ksto4a &adus Kartomi )**:)+. om(r da0i &rie7u autori sa&lab%!a instrumentu sen%ko iedalī!umu

stī&%s un p,4ama!os. oti interesantu di#u kate&ori!u sh(mu ir de#is&rie7u retori7is Pollukss +. &s. +. pus( sa#% darb% +. &. rakstī!a parsitama!iem1 stī&u un p,4ama!iem instrumentiem.F7iet1 ka Por9īri!a modelī kate&ori!u secībai par parau&u ir kalpo!is )>.psalms1 t%d(!%di padarot 4o secību pie#ilcī&u da0iem #(l%ku laikukristie4u autoriem. P%rs#ar% #(līn%s Romas autori maz uzmanības#eltī!u4i instrumentu klasi8c(4anas krit(ri!u raksturo4anai1 tom(r2o(ci!s skaidri nor%dī!a pazīmes1 kas ir #iņa sh(mas pamat%. Pirm%sinstrumentu kate&ori!as apzīm(4anai lietotais intensione ut nervis nor%da uz nostiept%m stī&%m1 in7atilia ir at#asin%ts no 7are


13/183

Pielikumi

kompleksi instrumentu p(tī!umi1 tom(r iedalī!uma krit(ri!i skaidriatspo&uEo t% laika muzik%li teor(tisko domu. =a#%s klasi8k%ci!%smin(tie autori pamat% atsauc%s uz &rie7u #ai romie4u modeEiem.Airdun&s iedala instrumentus saskaņ% ar 2o(ci!a modeli stī&u1p,4ama!os un sitama!os. Oarlino1 p(c aristotelisk%s tradīci!as

klasi8c(dams instrumentus dabī&a!os un m%kslī&a!os1 tos t%l%k iedalap,4ama!os1 stī&u un sitama!os k% tas ir Por9īri!a modelī. =tī&u unp,4amos instrumentus #iņ4 t%l%k iedala mor9oloiski1 bet sitamos atkarīb% no iz&ata#o4anas materi%la. F7iet1 ka Oarlino pirmais pie#(rsauzmanību stī&u instrumentu sp(les tehnikai pirms #iņa ne#iens na#m(in%!is tos &rup(t p(c ieskandin%4anas paņ(miena. Fim uzskatamacīmredzot bi!a #(sturiskas saknes1 !o #(l ap trīspadsmito &adsimtustī&u instrumentus &ata#o!a di#(!%dai lieto4anai &an ar lociņu1 &aniestrink47in%4anai1 un t%p(c nebi!a nek%das #a!adzības tos 47irot p(c4%das taksonomiskas pazīmes. Pretori!s1 līdzī&i Polluksam1instrumentus iedalī!a p,4ama!os un sitama!os te iet#erot arī stī&uinstrumentus. =tī&u un taustiņinstrumenti1 ieskaitot (reles1 tikaau&stu #(rt(ti1 turpretī par sitama!iem instrumentiem netika izr%dīta&andrīz nek%da uzmanība. Airdun&s atkl%ti pauda domu1 ka da0%dimazo bun&u #eidi ir


14/183

Pielikumi

Jau )*. &adsimt% ie#(ro!amas m,zikas instrumentu kolekci!as bi!a/%ci!%1 2eEi!%1 @#iedri!%1 'oland(1 3ustroun&%ri!%1 3merikas=a#ienota!%s /alstīs un citur. Parau&u skaits ta!%s pieau&a Eoti strau!i1bet liel%koties dokument%ci!a par tiem bi!a nepilnī&a. as radī!a interesipar taksonomisk%m probl(m%m1 starp kur%m #ispirms !%min

instrumentu noteik4anaUidenti8c(4ana un in9orm%ci!as uz&lab%4anassist(mu radī4ana. 2ie0i #ien instrumenti muze!u kolekci!%s tikanepareizi nosaukti t% 'ornbostels un @akss kritiz( muze!u katalo&us1kur #iens un tas pats instruments #ar(!a b,t nosaukts par lautu1it%ru1 mandolīnu #ai band0o. 2i!a nobriedusi #a!adzība p(c salīdzino4iprecīzas1 detaliz(tas un iesp(!ami loiskas klasi8k%ci!as sh(mas1 lai art%s palīdzību #ar(tu identi8c(t #isas pasaules m,zikas instrumentus.

moroloģiskais

Pirmo ie#(ro!amo m,zikas instrumentu klasi8k%ci!u1 kas b,tupiem(rota lieto4anai #is% pasaul(1 iz#eido!a or&anolo&s un akusti7is/iktors Farls $ai!ons )6*?. K% instrumentu kolekci!as kurators #iņ4darbo!%s Karalisk%s $,zikas konser#atori!as instrumentu muze!%2risel( un iz#eido!a klasi8k%ci!as sh(mu strau!i au&o4%s kolekci!as#a!adzīb%m.=h(ma bi!a #eidota p(c le!upe!o4a loiska dalī!uma principa. Pirma!%solī instrumenti tika iedalīti Qetr%s klas(s1 atkarīb% no #ibr(!o4%1 skaņurado4% 7ermeņa dabas. Pirmo klasi nosauca par auto9oniem te skaņuuztur(!a instrumenta 7ermeņa elastība1 bet ne#is pielikts sprie&ums#ai nostiepums. Ltr% klase tika nosaukta par membrano9oniem te

skaņu #iEņus ierosin%!a stin&ri nostieptas membr%nas. re4a!% klas(bi!a hordo9oni1 kuros skaņu rada nostieptas stī&as ierosin%!ums.Oeturto klasi nosauca par aero9oniem !eb instrumentiem1 kuros #(!4#ai elpa ies#%rsta &aisa stabu.Ltr% iedalī!uma soEa pazīme $ai!onam bi!a skaņas ierosin%4anas #eids1t% rezult%t% klases tika sadalītas zaros. re4a!% iedalī!uma līmenī1 ko#iņ4 nosauca par sekci!%m1 darbo!%s di#as da0%das iedalī!umapazīmes. Da0us aero9onus un #isus membrano9onus #iņ4 &rup(!aatkarīb% no t%1 #ai tie radī!a noteikta #ai nenoteikta au&stuma skaņas1turpretim #isus p%r(!os instrumentus atkarīb% no skaņas ierosin%t%!a

precīzas 9ormas tas #ar(!a b,t braucis1 kla#iat,ra utt. Oeturta!% solī1ko $ai!ons nosauca par apak4sekci!u1 iedalī!uma pazīme bi!amor9oloiskas detaEas t%das k% #%rstuEi1 izbīdņi1 kas noteica tembru #aiskaņas au&stumu.Instrumenta koncepci!u1 ko pied%#%!a 4ī sh(ma1 #ar(tu raksturot k%ne#(sturisku. % maz ņ(ma #(r% izpildī4anas paņ(mienus1 izpildīt%!asabiedrisko st%#okli un instrumenta statusu1 ar instrumentu saistītomuzik%lo stilu. Cetika ņemta #(r% arī instrumenta er&oloi!a1 !o$ai!onam klasi8k%ci!as ob!ekts bi!a &ata#s1 pabei&ts instruments.$ai!ona pieredze darb% ar Biropas instrumentiem noteica to1 ka sh(m%liela uzmanība tika #eltīta pazīm(m1 kas raksturī&as eiropie4u

instrumentiem1 piem(ram1 kla#iat,r%m #ai da0%diem meh%nismiem.

);


15/183

Pielikumi

om(r $ai!ona sh(ma iet#(ra &andrīz #isus instrumentus1 t% bi!aloiski iz#eidota un lietot%!u pasar&%!a no sub!ektī#%m interpret%ci!%m. e liel%ka uzmanība nek% a&r%ko laiku sh(m%s tika pie#(rstasitama!iem instrumentiem1 iedalot tos pa4skaņos un instrumentos arnostieptu membr%nu k% skaņas a#otu.

Lr&anoloisko zin%4anu uzkr%4an%s noteica #a!adzību p(c toprecīz%kas sistematiz(4anas. o daE(!i #eica Kurts @akss sadarbīb% arVrihu $ari!u 9on 'ornbostelu1 ap#ieno!ot sa#as or&anoloisk%szin%4anas1 k% arī liel% m(r% balstoties uz /. $ai!ona sasnie&umiem. K.@akss kritiz(!a līdz 4im tik ierasto trīsdaEī&o sh(mu1 kas mantota no2o(ci!a. /iņapr%t1 t% neatbilst zin%tniskiem m(r7iem k%


16/183

Pielikumi

#iņiem #a!adz(!a aprobe0oties ar skano4% 7ermeņa raksturo!umu uninstrumenta sp(les #eida da0iem aspektiem.'ornbostela un @aksa sh(m% pirmais solis un iedalī!umaraksturot%!lielums bi!a tas pats1 kas $ai!onam1 #ienī&i pirm% klase tikanosaukta par idio9oniem1 ne#is auto9oniem. Idio9onu klas( tika iekEauti

instrumenti1 kur


17/183

Pielikumi

tembru saistīt%s 9asetes1 k% arī 9asetes1 kuras noteica instrumentaiesp(!as #ienlaicī&i radīt #ienu #ai #air%kas balsis. Grup%s tikaiekEautas arī antropomor8sk%s 9asetes un izpildīt%!a un instrumentaattiecības raksturo!o4%s 9asetes.Dr(&era uzdotie mor9oloiskie !aut%!umi bi!a precīz%ki un

daudzskaitlī&%ki nek% #iņa priek4&%!(!iem1 turkl%t tie apt#(ra pla4%ku !aut%!umu loku1 iet#erot pat kultiski nosacītas un citas socioloiskarakstura 9asetes. Kopum% 4ī metode kalpo!a k% in9orm%ci!asuz&lab%4anas un apstr%des1 k% arī parau&u identi8c(4anas uninstrumentu #ari%ci!u salīdzin%4anas līdzeklis. Da0%du lielumu1piem(ram1 dinamikas raksturo4anai tika ie#iesti arī &radu(tiparametri1 4īs koncepci!as pla4%ks attīstī!ums ir $. 'udam. Dr(&ers arīnoskaidro!a le!upe!o4as klasi8k%ci!as !eb sistem%tikas uzde#umu1 k% arī ierobe0o!umus 4%du klasi8k%ci!u #iņ4 47īra no instrumentu kultur%li#(sturiskiem1 socioloiskiem un psiholoiskiem p(tī!umiem.

organogrammas

$entls 'uds sa#% klasi8k%ci!% lieto!a piecas instrumentu kate&ori!as1ieskaitot elektro9onus. "īdzī&i k% Dr(&ers1 #iņ4 ne#eido!a !aunuklasi8k%ci!as sh(mu1 bet pied%#%!a palī&metodi 'ornbostela un @aksash(mas zem%ko līmeņu papla4in%tai raksturo4anai. Ie#iesto papildusparametru raksturo4anai #iņ4 lieto!a t% saukt%s cietībasUintensit%tesskalas1 kur%s ir nor%dīts skaņas skaEuma1 au&stuma1 tembr%l%sstrukt,ras maksim%lo un minim%lo #(rtību aploks. "īdzī&i rīko!%sDr(&ers1 &radu(dams tembru un dinamiku. Gal#enais $. 'uda

ie&uldī!ums instrumentu p(tī4anas metodoloi!% ir or&ano&rammu !eb&ra8sk%s kod(4anas sist(mas iz#eide1 lieto!ot cietības skalas1'ornbostela un @aksa sh(mas zem%ko līmeņu raksturo4anai.$. 'uds iz#eido!a sam(r% pla4u instrumenta koncepci!u1 ta!% iekEau!ot8zik%los aspektus1 izpildī4anas tehniku1 muzik%l%s 9unkci!as1 izrot%!umuun sociokultur%los aps#(rumus. Pie 8zik%la!iem parametriem1piem(ram1 tika pieskaitīti instrumenta %r(!ais un iek4(!ais ap#eids1sa#uk%rt izpildī4anas tehnika iet#(ra precīzu in9orm%ci!u par skaņasierosin%4anas līdzekEiem un attiecīb%m starp izpildīt%!u uninstrumentu. Pie muzik%la!%m 9unkci!%m tika apskatīti skaEums un

au&stums1 bet izrot%4anas raksturo!ums iet#(ra t%dus aspektus k%izrot%4anas tehnika1 apdare1 motī#i t%s ir lietas1 kur%m ir nozīmekult,ras kontaktu analīz(. =ociokultur%lie parametri iet#er instrumenta#(rtību1 t% lieto!umu maisk%s #ai cit%da #eida darbīb%s un ritu%los1izpildīt%!a soci%lo statusu1 k% arī instrumenta #izu%lo nostr%d%!umu unizrot%!umu.$. 'uda or&ano&rammas iz#eidotas1 ņemot par parau&u de!as #alodassimbolisko att(lo!umu labanot%ci!as sist(m%. Kaut &an t%s ir kritiz(taspar 47ietamo sare0ītību1 tom(r 4īs or&ano&rammas par ik#ienuinstrumentu dod kompaktu1 labi p%rskat%mu un p(c zin%maspraktiz(4an%s #ie&li uzt#eramu in9orm%ci!u. Lr&ano&rammas princip%

na# &r,ti sa&ata#ot1 #ienī&i daudz laika nepiecie4ams1 lai sa#%ktu #isuprecīzo in9orm%ci!u.

)5


18/183

Pielikumi

Co strukt,ras loikas #iedokEa $. 'uda sist(ma at&%dina 'ornbostelaun @aksa sh(mu1 !o katrai or&ano&rammai līdztekus par%d%s'ornbostela un @aksa sh(mas skaitlisk% kate&ori!a. Papildus 9akti parkatru instrumentu 'uda &ra8ska!% sist(m%


19/183

Pielikumi

$,zikas arheoloi!as p(tī!um% %rk%rtī&i s#arī&a #ar izr%dīties ob!ektarekonstrukci!a un muzik%lais rezult%ts1 kas ie&,ts ar rekonstru(toob!ektu. Rekonstrukci!ai liela nozīme ir pat ta!os &adī!umos1 kadob!ekts ir 47ietami labi sa&lab%!ies tom(r pat nelielas izmaiņas1 kasnenoliedzami ir notiku4as1 #ar b,tiski ietekm(t instrumenta skaņas

k#alit%ti1 skaņu rindu un citus parametrus. Raksturo!ot rekonstrukci!asrezult%tu1 noteikti !%ņ(m #(r% rekonstrukci!as ticamība.P(c B. 'ikmanes dom%m1 m,zikas arheoloi!% konstruktī#a ir ne#isatziņa par to1 ka starp t%lu pa&%tni un n%kotni ir stin&ra 47irtne1 bet&an ka starp t%m ir da0%da #eida saistības un sakarības.

sistēmiski etnooniskais

I&ora $aci!e#ska instrumetu koncepci!a ir #eido!usies1 p(totinstrumentu 9unkcion(4anu un atbilsto4% reiona instrument%l%s

m,zikas tradīci!as sinhron% aspekt%1 k% arī turpinot un attīstot K.K#itkas koncepci!u1 saskaņ% ar kuru instruments ir tautas muzik%l%sdzī#es un kult,ras #ienot%s sist(mas elements1 tautas skanisk%sdom%4anas nes(!s. Katrs instruments atspo&uEo sare0ītu tautas unlaikmeta t(laini skanisko priek4statu sist(mu1 t%d(!%di to #ar uzskatītpar m,zikas mut#%rdu tradīci!as materializ(!u4os liecinieku. oskaņo!ums1 tembrs1 dinamisk%s un izpildī!uma iesp(!as1 t%l%k arīkonstrukci!a1 materi%ls1 9orma1 skaņas ierosin%4anas #eids ir saistīti ar#isu tautas instrument%l%s m,zikas stilistisko sist(mu1 atbilst t%slikumsakarīb%m un #ienlaicī&i ietekm( 4o likumsakarību #eido4anos unattīstību.

Instrumenta īpatnības #islab%k p(tīt kopsakar% ar izpild%mo m,zikut%d(E sist(miski etno9onisk% p(tī!uma pamatmateri%ls ir instrumenti1uz kuriem izpildī!a tradicion%lo m,ziku un attiecī&i arī t%s melodi!as1kuras sp(l(tas uz p(tī!ama!iem instrumentiem. zmanība tiekpie#(rsta instrumenta skaņo!umam1 izpildī!uma manierei1 sp(lespaņ(mieniem1 dinamiska!am aplokam1 instrumenta tur(4anas #eidam tie ir parametri1 kas #ar mainīties atkarīb% no 0anra #ai sp(l(4anassitu%ci!as. Daudzk%rt(!i un #ari(tos apst%kEos 8ks(ts repertu%rs citureiona kult,ras sl%ņu kontekst% Eau! at47irt &al#enos un otr47irī&osinstrument%ri!a un m,zikas strukt,ras elementus.

=#arī&a p(tī!uma daEa ir instrumenta pa&ata#o4anas1 konstrukci!as19ormas1 &lab%4anas #eida raksturo4ana reiona tehnoloisk%s kult,raskontekst%. e s#arī&a materi%la iz#(le un apstr%de1 &ata#o4anasraksturs1 instrumenta skaņo4ana #iss instrumenta pa&ata#o4anasprocess."īdztekus atse#i47a muzik%la teksta analītiskai not%ci!ai un atse#i47akonkr(ta instrumenta aprakstam tiek #eidota noteiktas tradīci!asmuzik%la teksta tipiska not%ci!a un 4o muzik%lo tekstu izpildo4%instrumenta #eida un klases sistem%tisks apraksts.Kopum% sist(miski etno9onisk% p(tī!uma m(r7is ir k%da etniski#(sturisk% are%la muzik%l%s 9olkloras stila1 k% arī instrument%ri!a

zon%las1 dialekt%las1 t%pat arī attiecī&a!am sociumam raksturī&%spro9esion%l%s di9erenci%ci!as atkl%4ana. "īdz%s est(tisk%s 9unkci!as

)*


20/183

Pielikumi

instrumentiem s#arī&a ir pielieto!am%s muzic(4anas s9(ra &anusi&n%li1 aicin%!umi1 ritu%lie saucieni tikai tie #isi kop% #eido tautasskanisko ide%lu1 t%s muzik%li stilistisko sist(mu.I. $aci!e#ska aprakstīt% metode da0os aspektos ir salīdzin%ma ar '. '.Dr(&era muzik%li stilistisko1 taQu daudz(!%d% ziņ% 47iet neskaidr%ka un

nepraktisk%ka par to. Daudzi lietotie termini neatbilst !(dzienu korekta9ormul(!uma prasīb%m te #ar min(t t%dus k%


21/183

Pielikumi

a#ota #eidu. Por9īri!a modeEa ietekme ir noteikusi &rupu secību. CoOarlino ir p%rņemta ide!a par stī&u instrumentu iedalī!umu saskaņ% arto sp(l(4anas #eidu.K% redzams1


22/183

Pielikumi

strukturāli tipoloģiskais

"iel%k% daEa +. &adsimta or&anolo&u #ismaz teor(tiski dom%!a par#isu iesp(!amo instrumentu klasi8c(4anu. )*-+. &ad% Brnsts

Bmsheimers un Vrihs Ftokmans nodibin%!a autas m,zikasinstrumentu p(tī4anas &rupu. Kop4 t% laika 4ī &rupa re&ul%ri #eicp(tī!umus un rīko kon9erences1 darbodam%s s%kotn(!i =tarptautisk%stautas m,zikas padomes International Aolk $usic Oouncil1 #(l%k =tarptautisk%s tradicion%l%s m,zikas padomes International Oouncil9or raditional $usic iet#aros. Ie#(ro!am%kie metodolo&i 4ai &rup% Lskars Bl4eks un Vrihs Ftokmans #iņi attīstī!a teori!u un au&4upe!o4asklasi8k%ci!as metodi1 kuru pamat% ir ob!ektu detaliz(ts apraksts. autas m,zikas instrumentu p(tī4anas &rupas uzmanības lok% bi!aarheoloisko un ekspedīci!%s ie&,to instrumentu kolekci!as muze!os1k% arī rakstītie un ikono&r%8skie a#oti. Instrumentu aprakst% #iņi

ie#iesa da0%das skaidri de8n(!amus aspektus akustiku1 sp(lestehniku1 kopsp(les raksturo!umu1 skan(!uma dokument%ci!u1 muzik%lostilu1 instrumentu er&oloi!u1 ziņas par izpildīt%!iem1 soci%los un#(sturiskos1 k% arī antropoloiskos aspektus1 attiecības starpsp(l(t%!u1 instrumentu un m,ziku. Ie#(ro!am%kais 4īs &rupas darbībasrezult%ts ir darbu s(ri!a


23/183

Pielikumi

K$PS89ILK:MS

"ielais instrumentu daudzums un da0%dība &an #is% pasaul(1 &anatse#i47os reionos !au senatn( noteica #a!adzību p(c zin%masorient(4an%s 4a!% masī#%. /eicot !ebk%du &rup(4anu1 m,zikas

instrumentu masī#s ie&,st noteiktu sak%rtotību1 un ik#iens 4%dssak%rto!ums ir lab%ks par nesak%rtotības haosu. Jau kop4 seniemlaikiem ir pazīstami &an loiski1 &an neloiski1 irracion%li &rup(4anaspie&%!ieni. Nīnie4u pa;3in klasi8k%ci!as loiska!ai pazīmei irracion%ludimensi!u dod 4īs pazīmes saistī4ana ar debess pus(m1 #(!iem unde!%m1 toties indie4u instrumentu klasi8c(4ana ir loiska un racion%la.$,sdienu m,zikas praks( lietotais iedalī!ums H p,4amie1 stī&u unsitamie instrumenti reiz(m pie#ieno!ot arī ceturto &rupu Htaustiņinstrumentus H ir ierasts1 bet neloisks un pilnī&i nederī&szin%tnes #a!adzīb%m1 !o tas nebalst%s uz #ienu noteiktu pazīmi.3pzīm(!umi


24/183

Pielikumi

k%1 piem(ram1 I. $aci!e#ska sist(miski etno9onisk% metode. 2,damaorient(ta uz noteikta etniski #(sturisk% are%la muzik%li stilistisk%ssist(mas atkl%4anu1 t% liel% m(r% salīdzin%ma ar '. '. Dr(&eramuzik%li stilistisko metodi.-. &adu bei&%s or&anoloi!a piedzī#o!a zin%mu l,zumu: līdz tam

domin(!o4o le!upe!o4%s loisk%s klasi8k%ci!as sh(mu #iet% p(tniekusar#ien #air%k saistī!a au&4upe!o4%s &rup(4anas metodes. $or9oloisko1stilistisko1 soci%lo1 #(sturisko1 antropoloisko un citu aspektudokument(4ana1 detaliz(ta salīdzin%4ana un no pa4a salīdzin%m%materi%la dabas izrieto4a &rup(4ana noteica !aun%s struktur%litipoloisk%s metodes b,tību. Fīs metodes daudzpusība1 precizit%te1skaidrība1 eksibilit%te un rezult%tu sa#ieto!amība ar citiemp(tī!umiem Biropas reion% noteica 4īs metodes iz#(li lat#ie4uor&anoloi!as #a!adzīb%m.

LATVIEŠU MŪZIKAS INSTUMENTU=IST.I.-!>I,A

Fī daEa ir #eidota k% p%rskats par to1 kas da0%dos laikos un #iet%s

rakstīts un public(ts par m,zikas instrumentiem "at#i!%. a!% uzmanība

pie#(rsta tradicion%la!ai kult,rai un ar to saistīt%m s9(r%m1 tikpat k%

na# sk%rti


25/183

Pielikumi

$,zikas instrumenti un instrument%l%s muzic(4anas norises "i#oni!% ir

izpelnī!u4%s diez&an maz ie#(rības1 un tikai nedaudzos darbos

atrodama kaut cik nozīmī&a in9orm%ci!a. Par sen%ko rakstīto

or&anoloisko ziņu a#otiem uzskat%mas Indri7a un 3tskaņu hronikas.

Indri1 tos sauc arī par kara z#aniem un izmanto1 lai si&naliz(tu

par ienaidnieka uzbrukumu XI/:>1 X/III:-. Ir piemin(ts k%ds rīdzinieku

stī&u instruments ( )3t4ara =i!ensium XII:?1 kas1 dom%!ams1 ir

meta9ora pils(tnieku skum!u izteik4anai. 2e#erīnas pils aplenkuma

aprakst% min(ts letu priesteris1 kas1 l,dzot Die#u1 skandina m,zikas

instrumentu XII:-1 t% spal&% skaņa līdz ar dzied%!umu p%rsteidz

i&auņus. 2un&as ar stabul(m t3mpanum et stulas #ai ar k%du

m,zikas instrumentu skan &an pirms uzbrukuma X/:?1 XXII:?1 &an arī

p(c t% XX/III:-1 īpa4i1 !a tas ir bi!is #eiksmī&s. "ai uzbrukuma laik%

nomoda naktīs sa&lab%tu sparu1 tiek dauzīti zobeni pret #airo&iem1

skan bun&as ar stabul(m un arī citi m,zikas instrumenti X/:51

XX/III:>.

8tska#u 4ronika

Ce tik daudz#eidī&i k% Indri7a hronik%1 m,zikas instrumenti aprakstīti

)?. &adsimta otr%s puses 3tskaņu hronik%. /isbie0%k min(ta ir kara

taure 4er4orn !eb 4orn1 ar ko ieskandina kara&%!iena s%kumu #ai

izmanto si&naliz%ci!ai kar% ???1 ??*1 ??>61 ;+6>1 ;+*)1 5;>?. ikai

#ienreiz min(ts lielais z#ans !r>zen !lo)ken1 kura skaņas ir

karasp(ka pulc(4an%s si&n%ls )).

$%& gadsimta ikonogrāfja un citi a'oti

Seastians Minsters

+>


26/183

Pielikumi

2%zeles zin%tnieka =. $instera >.1

otrreiz H )>*6. &. atrodams pirmais līdz 4im zin%mais public(tais

instrument%l%s muzic(4anas att(ls no "i#oni!as. Dom%!ams1 ka 4o

att(lu no "i#oni!as =. $insteram nos,tī!a apk%rtceEo!o4s liter%ts '.'%zent(ters )>;5. &ad%. /elnu un ra&anu de!%m pa#adī!umu sp(l( trīs

m,zi7i: d,dinieks1 lautists un rata liras sp(lmanis. Interesanti1 ka ap to

pa4u laiku līdzī&u att(lu par @#iedri!u public(!is L. $a&nuss );*;

)>-+ sa#% darb%


27/183

Pielikumi

E>.M!DI,AS' K.NTE>.M!DI,AS UN

A"-AISM+BAS LAIKI

(ārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi

Beor!s Man)elis

Jau sa#% pirma!% lat#ie4u #alod% public(ta!% darb%


28/183

Pielikumi

Krie&s\zeu& U Karra\RieY: rummel U 2un&as1 rummel schla&en U

2un&as sist1 rummelschlae&er U 2undsineeY1 rompete U rummetes1

rompeter U rummeteris1 rompeten blasen U rummetes puhsch.

=pielZerck U =pehleschana: ^ikai azarta un sporta spehles_/on Kirchen und dero Geraehte U Co 2asnizas und 2asnizas Rieku:

Glocke U PullYtins1 Gloecklein U ma] Pulltenietz1 eine =chelle U

=Zahr&uls1 Lr&el U Ler&eles.

Bhren 3empter Cahmen in der Kirchen U Ghodas Mahrdi pS 2asnizas:

ein Gloeckner U =Zannitais1 leuten U sZanniet.

=oldaten 3mpts Cahmen U KarraZiero 3mmata\Zahrdi:

rummelschlae&er U 2undsineeY.

Beor!s El!ers

)-;. &ad% &arī&o tekstu tulko!umos


29/183

Pielikumi

/%rdnīc% ir ie#(ro!ams daudzums skaņu rīku nosaukumu un #%rdu #ai

teicienu1 kas saistīti ar instrument%l%s muzic(4anas s9(ru. Feit &rib(tu

nor%dīt uz s#arī&%ka!iem un interesant%ka!iem:

3ntiņsch kur stabbulite 'ans Zurst $aul 3p9e1 Ein Prover2auhna Bine Posaune

2un&as pl* die drummel

Dardeht1 schnarren1 a stih&a dard1 die =aite schnarret

B&lite Bin klin&endes Klapper\spiel au[ den baur 'ochzeiten.

Gih&aht1 kra!eln1 kZerlen

Kohkles1 pl* Bine baur har[e

Pulkstens1 Pulksteninsch ein Glcklein #on $eetahn. it* eine hre

Pulkstinis1 Pulkstiņu\Cams. ein Glock\urm

=tih&a eine Ranke =aite au[ einer Gei&e kad tas =tih&as !eb

=pehles a!auschuschas1 tad tas !a istaisa. Menn die =aiten

#erstimmet sind1 denn mu] man =ie Zieder stimmen.

=Zanniht "Wuten

=Zahr&ule1 =Zahr&ulite. Bin $essin& Glcklein

=truhbe1 Bine 'ltzerne romehte

=tabbule1 eine phte. =tabbuleht phten. pats stabbul1 pats danzo

prover* selbst htet1 selbst dantzet er. puhschla stabbule1 Bine

=ackp9ei[e.

=Zilpe1 eine p9ei[e1 hte

aure1 ein blaase horn

Manki1 Klapholtz1 Klop9holtz

Maa 2un&a1 die 'eerpaucke

o4ans Lan!i&s

Cīcas un 2%rtas m%cīt%!a J. "an&i!a )-6>. &ada lat#ie4u#%cu #%rdnīca

sniedz interesantu muzik%l% instrument%ri!a ainu. ur atrodami &an

pils(tnieku1 &an arī zemnieku skaņu rīki1 un ir arī #(rtī&i paskaidro!umi

par tiem. $in(4u da0us:

3urs aurs1 ein 'orn damit mann blWset. 3urWht aurWht1 im 'orn

bla]en

+*


30/183

Pielikumi

2asune1 eine Posaune

2un&as1 eine rommel1 'eertrumme1 oder Paucke. 2un&as sist

bundzinaht die rommel schla&en

Kohkles1 der 2auren seiden =piel Zie auch "autt1 @iethar1 AiedelKohklWht1 spielen au[ der "autten1 'ar[^e_1 @ietharn etc. Zeil solche

aus 'oltz &emacht seSn. Kohkleis1 ein =eiden spiele^r_

Ler&eles1 eine Lr&el. Ler&elWht1 au9 der Lr&el spielen

Pulkstins1 eine Glocke. pulkstinf raut1 die Glocken ziehen1 lWuten.

Pulkstenihts1 mas pultenihts ein Glcklein

=tabbule =Zilpa1 eine P9ei[. =tabbulneeks =Zilpotais ein P9ei[er

=Zanniht1 lWuten die Glocke ziehen. =Zannitais1 der Glckner.

=assZanniht1 zu sammen lWuten

aure1 ein 'orn. Min&s labbe mahk taurWht1 er kann Zacker blasen

rummetes1 eine rommete. rummetes puhsch1 er blWset die

rommete. rummeteris1 ein rommeter.

ruhba1 eine "ittaZische rommete. ruhbaht1 trommeten

Mioles1 eine 2iole

Ernsts Bliks

Pirma!% pilnī&a!% /ec%s un Jaun%s derības tulko!um% lat#ie4u #alod%

)-6>H)-*) ir ie#(ro!ams daudzums da0%du m,zikas instrumentu

nosaukumu un sp(l(4anas situ%ci!u. 2ie0i min(tas baz,nes 2asune1

taures GaZileschanas aures1 trumetes rommete1 ar tahm

rummetehm trummeteht1 rummettehs puhst1 t%pat arī stabules1

d,das somas stabules1 bun&as un kokles =tabbules un

=ohma\=tabbules skann krahschni usmohsta!tees =ohma\=tabules

un Kohkles ar Dseesmahm un =tabulehm ar 2un&ahm1 ar Preeku un

Miolehm Kad !uhs dsirdeseet to 2asunes =kaņņu1 ir tahs rummetes1

Kohkles1 Mi!oles1 =ohma\=tabules1 !aukas Dseesmas un Zissadus

spehle!amus Rihkus .

Kaspars Elverss

?


31/183

Pielikumi

K. Bl#ersa sast%dīt% #%culat#ie4u #%rdnīca


32/183

Pielikumi

truhbe1 lan& &eZundenes Rohr #on Rinde1 truhbeht1 au9 einem solchen

Rohr blasen

trummetes1 rompete

Zar&ans1 2rummeisen

ākos Lan!e

/iens no nozīmī&%ka!iem #alodnieka un tulkot%!a J. "an&es darbiem ir


33/183

Pielikumi

musikalischen Instrumenten &rei9en oder die Ain&er sezzen1


34/183

Pielikumi

uz zir&a1 aiz #iņiem H citi k%zinieki H1 bet procesi!as priek4&al% ir

d,dinieks. 3tt(l% redzam% situ%ci!a ir koment(ta tekst%.

8u!usts 9il4elms Fupels

3. /. 'upela etno&r%8ska!os aprakstos )555 ir min(ti da0i m,zikasinstrumenti. $azliet nicino4i #iņ4 izsak%s par kokl(m


35/183

Pielikumi

?>


36/183

Pielikumi

NADI.N!L! ATM.2A UN NEATKA+-!S VALSTS LAIKI

*olkloras un etnogrāfjas materiālu undamentālie krājumi

ur&ānu 8ndre&s

/iens no nozīmī&%ka!iem lat#ie4u or&anoloi!as a#otiem ir 3. Jur!%na

#%kums. =a#us materi%lus #iņ4 ir public(!is di#os rakstos g2alsī

g"at#ie4u tautas m,zika )65*. &ad%1 gIe#(ro!umi1 lat#!u tautas

m,zikas materi%lus kr%!ot )6*+. &ad% un 9undament%l% izde#uma

g"at#!u tautas muzikas materi%li ceturta!% &r%mat% "$$ I/1 kur ir

nodaEa gautas instrumentu meldi!as1 k% arī piekta!% &r%mat% "$$/ gDe!as. /(l stud(dams P(terbur&as konser#atori!%1 3. Jur!%ns

uzs%ka tautas m,zikas materi%lu #%k4anas un p(tī4anas darbu.

Pirma!% pla4%ka!% apcer(!um% g"at#ie4u tautas m,zika #iņ4 !au

piemin tauri1 ra&u1 bun&as1 sietiņu1 stabuli1 somu stabuli1 d,kas1

smuikas1 kokli un citus instrumentus. Da0iem instrumentiem aprakstīta

uzb,#e1 &ata#o4ana1 lieto4anas #eids un nol,ks1 arī izplatība. P(c

sa#iem liela!iem )6*). un )6*+. &ada 9olkloristiska!iem ceEo!umiem pa

/idzemi un Kurzemi 3. Jur!%ns public(!a pla4u apcer(!umu gIe#(ro!umi1

lat#!u tautas m,zikas materi%lus kr%!ot. Fis apcer(!ums1 b,dams

spil&ta "at#i!as lauku m,zikas dzī#es liecība1 satur sam(r% pla4us un

daudzpusī&us materi%lus par m,zikas instrumentiem. e min(tas

taures1 autas #eida stabules1 k% arī stabules ar spiedzi &al%1 d,kas1

d,das1 e&līte1 #ara&%ns1 %0ara&s1 taure1 cimboles1 kokles1 sietiņ41

pui&ainis1 trīdeksnis1 (rkulis. =īk%k aprakstīta da0u instrumentu

stabuEu1 tauru &ata#o4ana1 t%pat arī %0ara&a un pui&aiņa lieto4ana.

Raksturota kokEu uzb,#e1 skaņo4ana1 sp(les #eids. Piemin(ts1 ka

bi!u4am nelai7a troņmantniekam 3leksandram II /. $.1 tam

"iep%!u apmekl(!ot1 suiti sp(l(!u4i priek4% se#i47% m,zikas pa#il!on%1

pie kam 5 uz d,d%m un 6 uz %0a ra&iem kop% p,tu4i.

?-


37/183

Pielikumi

Kriš&ānis Aarons

K. 2arona


38/183

Pielikumi

#airs na# atrodami ne dzī#% tradīci!%1 ne muze!u materi%los1 nedz arī

citos aprakstos.

+tnogrāfskas piezīmes un raksti

Kurzemes literatūras un mākslas iedrīas protokols

Pirmais apraksts par da0%diem lat#ie4u m,zikas instrumentiem1 kur

skarta ne tikai to lieto4ana1 bet arī nor%dītas nozīmī&as uzb,#es

detaEas1 ir Kurzemes literat,ras un m%kslas biedrības )65. &ada +.

septembra protokols. a!% aprakstīti barona eodora 9on Aunka

biedrībai nodotie m,zikas instrumenti. rīs instrumentus somas

stabuli1 &anu tauri un %0a ra&u ir &ata#o!u4i 3lsun&as zemnieki1 un

tos tur lieto!ot #(l ar#ien.

Pulikā)i&as periodiskos izdevumos

Daudz etno&r%8sku materi%lu1 tostarp arī par m,zikas instrumentiem1

ir public(ti


39/183

Pielikumi

stī&%m1 cimbale un #ar&as. K% modernie m,zikas instrumenti

atzīm(tas + #i!oles1 cītara1 #iola1 #iolonQells un kontrabass.

Straumes ānisKatalo&% public(t% instrumentu saraksta ierosin%ts1 lat#ie4u muzik%l%

instrument%ri!a !aut%!umiem ir pie#(rsies lat#ie4u m,zikas publicists1

kordirients un komponists =traumes J%nis. % &adus p(c katalo&a izdo4anas ir atst%stīts #iņa

priek4lasī!ums


40/183

Pielikumi

izmantoti Kurzemes "iterat,ras un m%kslas biedrības sapulces )65.

&ada +. septembra protokola dati1 k% arī tolaik !au public(tie 3. Jur!%na

)6*+.1 )6*;1 B. /oltera )6*+1 3. Aamincina )6* un citi materi%li.

Raksta bei&%s ir doti gseno lat#ie4u m,zikas instrumentu zīm(!umi1no kuriem kankEu un cimbalas att(li1 47iet1 ir ņemti no A. un '. ecneru

)6*5 darba gDainos. "itauische /olks&esWn&e. Co turienes ņemti

kokl(m radniecī&o instrumentu nosaukumi un p%rņemts arī cimboles

uzb,#es apraksts.

Aindu 8tis

Rakstot par m,zikas instrumentiem senos laikos1 arī lat#ie4u

instrumentiem ir pie#(rsies 2indu 3tis sa#% rakst% g=kats m,zikas

instrumentu #(stur( 2inde )*6. om(r 47iet1 ka !aunu materi%lu

4a!% rakst% na#1 bet ir tikai =traumes J%ņa snie&to ziņu atk%rto!ums.

%pat p%rpublic(ti arī stabules1 s#ilp!a1 spie&ana1 koka tauru1 d,du1

smui&uEa1 cimboles1 k% arī lat#ie4u un lei4u kokEu att(li1 turkl%t cimboEu

att(ls ir nepamatoti sa&riezts par *.

P'teris 8uls

Di#u kokEu1 t% saukt%s


41/183

Pielikumi

instrumentus "at#i!%1 #ienlaicī&i ap&al#odams1 ka1 piem(ram1 neesot

starpības starp lat#ie4u sensuitu un indie4u m,zi7u izpildī!umu.

ānis 8lerts ansons=a#% p(tī!um% par lat#ie4u mask%m J. 3. Jansons )*?? piemin

7ekat%s izmanto!amos skaņu rīkus.

Elza Sili#a

=a#% apcer(!um% par lat#ie4u de!u B. =iliņa )*?* pielikuma #eid% ir

iekE%#usi nodaEu


42/183

Pielikumi

P'tī&umi )itās zem's

=alīdzino4ie materi%li par kokl(m atrodami 3. Aamincina )6*1 C.

Pri#alo#a )*61 3. /eisenena )*+61 B. 3rro )*?)1 @. =la#inska

)*?5 un #air%kos citos ne tik nozīmī&os darbos.

(alodnieku darbi

Kārlis Kristiāns :lmanis

K. K. lmaņa


43/183

Pielikumi

o4ans Z'verss

/alodnieks J. @(#erss pla4%k% apcer(!um% )*+; ir apkopo!is da0%d%s

a&r%k%s publik%ci!%s1 &al#enok%rt #%rdnīc%s atrodamos materi%lus par

lat#ie4u m,zikas instrumentiem. Pamat% tie ir )-. &adsimta gCe#%cupsalmi1 )5.)*. &adsimta #%rdnīcas1 bībeles un t%s daEu tulko!umi1

dziesmu &r%matas. Izmantotas arī J. K. 2roces1 Rī&as "at#ie4u

biedrības @inību komisi!as1 3. 2īlen4teina publik%ci!as1 k% arī

#alodnieciski1 #(sturiski un cit%di p(tī!umi. 3utors ir analiz(!is

instrumentu nosaukumus1 m(in%!is noskaidrot to etimoloi!u1

da0%d%s nozīmes. /iņa apskatītie termini ir 4%di: e&līte1 trīdeksnis1

pu4kainis1 Qa&ans1 (rkulis1 trumulis trumelis1 pulkstenītis1 sietiņ41

bun&as1 spie&anas1 spendele p(k4is1 p(&a1 taure aure1 s#ilpe1

stabule1 pīpe1 d,da d,ka1 soma stabule1 baz,ne1 strumpis1 trumete

trumiete1 tr,ba tr,be1 str,be1 (reles1 lei!erkaste1 m,nikas

ermonikas1 blumīzeris &lumīzeris1 #ar&ans1 kokle1 kla#ieres1 #idele1

b%&a1 &ī&a1 #i!ole1 sp(le. Cosaukumu analīzes ir papildin%tas ar

instrumentu uzb,#es1 &ata#o4anas un pat lieto4anas aprakstiem1 kas

4im darbam piedod nopietnas1 #(r% ņemamas or&anoloiskas

publik%ci!as raksturu. Diem0(l1 #airumam #(l%ko laiku or&anolo&u

@(#ersa p(tī!ums1 47iet1 na# pazīstams.

Gandrīz p(c trim &adu desmitiem @(#erss 4o apcer(!umu1 #%ciski

tulkotu1 papildin%tu un ar nosaukumu g$usikinstrumente1 k% )).

nodaEu iekEau! sa#% darb% )*>? par #%cu #alodas ietekmi uz lat#ie4u

#alodu.

Ernsts Alese

=a#% lat#ie4u personu #%rdu un uz#%rdu studi!as ). daE% B. 2lese

apskata #ec%kos personu #%rdus un uz#%rdus da0%dos )?.)-.

&adsimta a#otos. =tarp 4iem #%rdiem diez&an daudz ir t%du1 kas #ai nu

nor%da uz m,zi7a #ai instrumentu meistara pro9esi!u #ai arī k% cit%di

saistīti ar m,zikas instrumentu nosaukumiem. Rī&as un /idzemes

materi%li uzr%da 4%dus


44/183

Pielikumi

Kokelne =eeZe1 KokelnSk @e Kokleniece1 Kokelneke1 "eische toure1

"eischetoZer1 Pauke1 lele Pauke1 Paucke1 Pouke1 PoZSeke1 PoZke1

PoZcke1 PoZSke1 Pucke1 Pulcksten1 PulcstSn1 PulYstins1 =pellnick1

=pelman1 =pelmans1 nsz1 =peleman1 =pelmansche1 =tabbelatis1=tabbelats =tabulītis1 =tabZlneke =note1 =Zilp1 =Zilpecksche1

aurkallSt1 ourkal1 rummel. Iesp(!ams1 ka ar m,zikas instrumentiem

saistīti arī 4%di #%rdi: Dudesman1 Gi&&e. ikai #iens #%rds H Pauke H

atrodams Kurzemes sarakst%1 un tikai di#i H Dudel1 Piper H poEu

dokumentos.

Latviešu valodas vārdnī)a

Īpa4a nozīme k% or&anoloisk%s in9orm%ci!as a#otam ir K. $īlenbaha

#eidota!ai un J. Bndzelīna turpin%ta!ai un redi(ta!ai 9undament%la!ai

g"at#ie4u #alodas #%rdnīcai "// II/ un t%s papildin%!umiem "// P I

II. Lr&ano&r%8skie materi%li ņemti p%rs#ar% no )5.)*. &adsimta

lat#ie4u #alodas #%rdnīc%m1 9olkloras un etno&r%8!as materi%lu

kr%!umiem1 periodikas. g"at#ie4u #alodas #%rdnīc% atrodami ne tikai

daudzu skaņu rīku nosaukumi1 bet arī 4o nosaukumu lieto!uma

piem(ri1 bie0i #ien arī pa&ata#o4anas #ai sp(l(4anas apraksti. /air%ki

public(tie nosaukumi 4eit par%d%s pirmoreiz biu#as1 kaukala u. c.

%d(!%di #%rdnīca sniedz daudzpusī&u1 oriin%lu in9orm%ci!u un dod

iesp(!u #eikt etimoloiska rakstura studi!as. Diem0(l1 K. $īlenbaha1 J.

Bndzelīna un B. 'auzenber&as pamatī&% darba nozīme līdz 4im na#

pietieko4i no#(rt(ta or&anoloi!as kontekst%.

.KU"!DI,AS LAIKA ".SMS

,eatkarības laiku atska-as

ūli&s SproHis

J. =proa &r%mata g=enie m,zikas instrumenti un darba un &odu

dziesmu melodi!as "at#i!% )*;? ir līdz tam liel%kais m,zikas

instrumentu un instrument%l%s m,zikas !aut%!umiem #eltītais darbs.

;;


45/183

Pielikumi

% pirm%s daEas )+ nodaE%s apskatīti sitamie instrumenti bun&as1

e&līte1 sietiņ41 p,4amie taure1 ra&s1 #ar&as autors to uzskata par

p,4amo instrumentu1 balstoties uz #iņa rīcīb% eso4a!%m ziņ%m1

stabule1 s#ilpe1 spie&ana1 p(&a1 P%na s#ilpe1 stī&u d,das1 sp(les1monohords1 cimb%le1 "at&ales un Kurzemes kokles. J. =prois apkopo!is

9olkloras materi%lus tautasdziesmas1 sak%m#%rdus1 pasakas un citus1

kuros min(ti m,zikas instrumenti1 un salīdzin%!is tos ar #(sturisk%m un

etno&r%8sk%m liecīb%m par 4iem instrumentiem. Darb% public(ti ;-

instrument%lu melodi!u piem(ri1 to starp% + taures1 )* %0ara&a1 5

stabules1 - d,du un )+ kokEu melodi!as. 6 no t%m autors sa#%cis pats1

p%r(!%s ir ņ(mis no 3. Jur!%na )* melodi!as1 B. $eln&aiEa )-

melodi!as un 3. =alaka ? melodi!as arhī#iem "at#ie4u 9olkloras

kr%tu#(. 2,dams diez&an erudīts sa#a laika muzikolo&s un

p%rzin%dams &al#en%s lat#ie4u m,zikas instrumentiem #eltīt%s

publik%ci!as1 J. =prois m(in%!is lat#ie4u instrument%lm,zikas

par%dības skatīt pla4%k% reion%l% un #(sturisk% kontekst%.

Diem0(l J. =proa &r%mata g=enie m,zikas instrumenti un darba un

&odu dziesmu melodi!as "at#i!% neiezīm(!a k#alitatī#i !aunu

laikaposmu lat#ie4u or&anoloi!%. =a&ata#ota )*;?. &ad%1 t% tom(r

netika public(ta1 acīmredzot k%du ar okup%ci!as situ%ci!u saistītu

apst%kEu d(E. "īdz m,su dien%m ir non%cis tikai 4ī darba korekt,ras

#ariants1 kas &lab%!as "at#ie4u 9olkloras kr%tu#(.

Emilis Meln!ailis

B. $eln&ailis g"at#ie4u dancī )*;* apraksta tautas m,zikas

instrumentus1 to &ata#o4anu un lieto4anu1 t%pat arī izsaka sa#as

domas par instrument%l%s m,zikas atdzim4anas iesp(!%m. om(r

nozīmī&%kais ir m,zikas materi%lu public(!ums: &r%mat% ie#ietotas

?-+ melodi!as un ; melodi!u apdares. Kr%!uma pirma!%s piec%s nodaE%s

sak%rtot%s melodi!as b,tīb% ir dziesmas1 kuru da0as 9orm%l%s iezīmes

di#daEī&s #ai QetrdaEī&s metrs1 9ormas di#daEība u. c. E%#a B. $eln&ailim

t%s uzskatīt par danQu pa4a $eln&aiEa apzīm(!ums melodi!%m.

Izņ(mums ir melodi!as Cr. )*)1 )*+1 )*;)*-1 )*6+)1 +-1 +61 +)

;>


46/183

Pielikumi

+)+1 ++;1 ++6+?1 +?+1 kur%m ir analo&i &r%matas -. nodaE%

gInstrument%li parau&i. Fa!% nodaE% ir ie#ietotas ? taures1 )? %0ara&a1

> stabules1 )? d,du1 )6 kokEu1 ) di#n%4u s#ilpes un + blakusstabuEu

melodi!as. Ie#(ro!ama 4o parau&u daEa dubl(!as g"at#ie4u m,zikas9olkloras materi%lu ). &r%mat% "$A$ I. e #iet% piebilst1 ka 4o

materi%lu liel%ko daEu B. $eln&ailis pierakstī!is )*+.?. &ados.

.ematiskie pētījumi %/& gados un 0/& gadu $& pusē

oa4ims Arauns

=a&ata#ot%1 bet nepublic(t% J. =proa &r%mata sa#% #eid% giez#anī!a

diez&an neau&lī&o kara un p(ckara laikaposmu lat#ie4u or&anoloi!%1

kuru p%rtrauca p%ris aizka#(!u4%s B. $eln&aiEa publik%ci!as. n tikai

)*-. &adu s%kum% k#alitatī#i !aunu p(tī!umu līmeni iezīm(!a J. 2rauna

darbi. 2,dams aspirants $aska#as konser#atori!% pie pro9. ".

Ginzbur&a1 #iņ4 pie#(rs%s m,zikas instrumentu1 &al#enok%rt

lociņinstrumentu1 #(stures p(tī!umiem. /iņa pirmais pla4%kais un

nozīmī&%kais darbs bi!a g/i!oEm%kslas attīstība "at#i!%: 3pskats

)*-+a1 tam seko!a daudz rakstu lat#ie4u1 krie#u1 Rietum#%ci!as un

citos periodiskos izde#umos #ai rakstu kr%!umos1 tostarp k% s#arī&%kie

b,tu minami gCo lat#ie4u instrument%l%s m,zikas #(stures )*-+b1

gDie 3n9Wn&e des $usikinstrumentenspiels in "ettland )*5) un 4ī

p(tī!uma lat#iskais #ariants gInstrument%l%s m,zic(4anas pirms%kumi

"at#i!as territori!% )*5>.

J. 2rauna darbu pamat% ir pla4as literat,ras1 k% arī sistem%tiskas Rī&as

pils(tas #aldes un citu arhī#u materi%lu studi!as. /iņa apskatīto

probl(mu loks ir diez&an pla4s1 tom(r #is#air%k #iņ4 pie#(rsies

instrument%l%s muzic(4anas #(stures probl(m%m1 laika &ait% ar#ien

#air%k akcent(!ot m,zikas arheoloi!as ie#irzi. Rekonstru(dams

da0%du laikmetu instrument%l%s m,zikas kult,ras ainu1 J. 2rauns

apstrīd #air%kus iesakņo!u4os uzskatus k%1 piem(ram1 par k%da

instrumenta lat#isko piederību #ai nepiederību #ai par atse#i47u

instrumentu senumu. =a#os darbos J. 2rauns ir izteicis un 9ormul(!is

;-


47/183

Pielikumi

daudzas !aunas domas un atziņas1 tostarp par etnisko sakaru

rezult%tiem instrument%ri!a !om%1 par m,zi7u pro9esionalit%ti1 par

instrument%l%s muzic(4anas atse#i47u par%dību saistību ar cit%m

s9(r%m likumdo4anu1 tradīci!%m1 soci%lo s9(ru u. c. om(r J. 2rauna zin%tniska!ai darbībai "at#i!% nebi!a &aid%m%s

rezonanses. /iņ4 padom!u okup%ci!as #aras iest%d(m iesniedza

l,&umu izceEo4anai no okup(t%s "at#i!as uz Izra(lu1 un tas noteica #iņa

darbu t%l%ko likteni. % )*5). &ad% tika iznīcin%ts !au iesietais un

pusceE% uz tirdzniecības tīklu non%ku4ais almanaha g"at#ie4u m,zika

*. s(!ums1 kur% bi!a J. 2rauna raksts gInstrument%l%s muzic(4anas

aizs%kumi "at#i!as teritori!%. Fo almanahu p%rpublic(!a p(c &ada1 bet

!au ar citu autoru rakstiem min(t% J. 2rauna raksta #iet%. a!% laik%

raksta #%ciskais #ariants !au bi!a public(ts 0urn%l% g$usik des Lstens

/%ci!%1 un da0us &adus #(l%k ar nosaukumu gInstrument%l%s

m,zic(4anas pirms%kumi "at#i!as territori!% to public(!a g"at#!u

m,zika. om(r pla4%kai auditori!ai "at#i!% 4is p(tī!ums #airs nebi!a

piee!ams. Gandrīz di#us &adu desmitus padom!u okup%ci!as #aras

iest%des neE%#a atsaukties uz J. 2rauna darbiem1 #iņ4 padom!u

muzikoloi!% #airs gneeksist(!a. J. 2rauna ide!as par%dī!%s cit%s

publik%ci!%s bez nepiecie4ama!%m atsauc(m.

8rvīds Arasti#š

Praktisku #a!adzību mudin%ti1 m,zikas instrumentu probl(m%m ir

pie#(rsu4ies arī die#turi. K% liel%kais apcer(!ums b,tu minams 3.

2rastiņa raksts g=enie lat#ie4u skand(!amie rīki dain%s )*-6. Co

Kopenh%&en% izdoto lat#ie4u tautas dziesmu kr%!uma autors ir izlasī!is

>> dziesmu tekstu1 kuros min(ti k%di m,zikas instrumenti #ai

sp(l(4anas situ%ci!as. Fo tekstu skaidro4an% izmantoti K. $īlenbaha

g"at#ie4u #alodas #%rdnīcas1 3. F#%bes redi(t%s g"at#!u

enciklop(di!as un 3. 2īlen4teina materi%li un tie papildin%ti ar P. Fmita

g"at#ie4u tautas teiku un pasaku materi%liem. Fis darbs b,tu

pieminams k% pirm% liel%k% gor&anoloisko 9olkloras tekstu izlase1 !a

#ien neskaita nepublic(to un t%p(c pla4%kai auditori!ai nezin%mo J.

;5


48/183

Pielikumi

=proa darbu. Diem0(l 3. 2rastiņa raksta nozīmi stipri mazina diez&an

sub!ektī#ie un zin%m% m(r% arī tendenciozie skaidro!umi.

;6


49/183

Pielikumi

Kārlis Aramats

Jau kop4 J. =traumes publik%ci!%m or&anolo&i1 raksturo!ot lat#ie4u

tautas m,zikas instrumentus1 m(dz atsaukties uz in9orm%ci!u1 kas par

tiem atrodama tautas dziesm%s. om(r pirm% nopietn% tautas dziesmuk% or&anoloisk%s in9orm%ci!as a#ota analīze ir #eikta tikai K.

2rambata darb% gDie lettische /olkspoesie in musikZissenscha9tlicher

=icht )*-*. "ai noskaidrotu pa&%!u4o laiku m,zikas dzī#es ainas

konstru(4anas iesp(!as1 autors piemin da0us s#arī&us lat#ie4u etnosa

#(stures posmus1 ieskic( 9olkloras #%k4anu un nozīmī&%kos #%kumus1

raksturo tautas dze!as 9orm%l%s iezīmes un kult,r#(sturisko #(rtību1

pie#(r4as hronoloiz%ci!as probl(mai. Dainas par m,zikas

instrumentiem kopum% ir arhaisk%s nek% dainas par dzied%4anu1

tom(r dati par m,zikas instrumentiem ir sam(r% tr,cī&i un nedod

tie4us nor%dī!umus par k%du noteiktu #(sturisku laikmetu. %l%kai

analīzei K. 2rambats ir iz#(l(!ies ;; dainu tekstus1 kuros min(ti

m,zikas instrumenti #ai to sp(l(4ana. "īdz%s statistiska rakstura

in9orm%ci!as apskatam autors tu#%k pie#(rsies da0iem seniem

idio9oniem1 taurei1 bun&%m1 kokl(m. Īpa4u uzmanību izpelnī!usies #ara

taure un #ara bun&as1 kurus #iņapr%t #ar(tu nosaukt par

g#ismīklain%ka!iem dainu instrumentiem.

Par citiem K. 2rambata darbiem )*651 )*66 skatīt pie Ī. Priedītes.

9ladislavs :rtāns

"īdz )*-. &adu bei&%m zin%mos 9aktus par arheoloiska!iem m,zikas

instrumentiem "at#i!% ir apkopo!is /. rt%ns )*5. /iņ4 ir aprakstī!is +

kaula s#ilpes #iena1 dat(ta ar m. (. ). &. t. #idu1 atrasta Dau&males

pilskaln%1 otra1 dom%!ams no -.5. &s.1 atrasta Nentes pilskaln%.

=en%k% no 6 zin%ma!%m kaula stabul(m attiecas uz neolītu #ai #(l%ku

laiku un ir atrasta "iel% "udzas ezera krast%. Oitas stabules atrastas

seno lat&aEu1 s(Eu un lībie4u teritori!% līdz pat )?. &s. z 4o laiku

attiecas arī stabules sp(l(t%!a att(ls uz kr%sns m%la apmetuma )?. &s.

bronzas l(!(!a miteklī (r#et(. 3tzīm(dams taures nosaukuma izcelsmi

un izplatību1 /. rt%ns piemin (r#etes pilskaln% atrasto kaula

;*


50/183

Pielikumi

piemutni1 kas analoisks etno&r%8!as materi%los zin%ma!iem. )*. &s.

bei&%s Jaun&ulbenes apk%rtn( atrastais bronzas ra&s1 ko p(c

spektr%lanalīzes dat( ar #(lo bronzas laikmetu1 #ar(tu b,t arī no

#(l%ka laika1 !o tas atrasts kop% ar 6.)?. &s. lat&aEu kapuliet%m./ar&%ni1 kopskait% pieci1 atrasti #%cu piEu izrakumos no )?. &s. līdz )5.

&s. 2e#erīnas kau!as aprakst% Indri7a "i#oni!as hronik% min(to m,zikas

instumentu /. rt%ns trakt( k% stī&u lociņinstrumentu. Oita stī&u

instrumenta j kokEu j ornament(ts 9ra&ments atrasts (r#etes

pilskaln% )?. &s. sl%nī.

Atlants un ar to saistītie darbi

PS=S tautu mūzikas instrumentu atlants

@iņas par P=R= tautu m,zikas instrumentiem ir apkopotas )*-?. &ad%

pirmoreiz un )*5>. &ad% otrreiz izdota!% gP=R= tautu m,zikas

instrumentu atlant% 3tlas )*5>. Fa!% darb% atse#i47a nodaEa ir

#eltīta lat#ie4u tautas m,zikas instrumentiem. CodaEu ir sarakstī!usi B.

Jazo#icka #iena no trim atlanta #eidot%!iem. Gr%matas bei&%s ir

atsauces uz 3. 2īlen4teina1 3. Jur!%na1 J. =proa1 B. $eln&aiEa un =.

Krasnop!oro#a darbiem. =askaņ% ar K. /ertko#a pied%#%to m,zikas

instrumentu sistem%tiku1 ir apskatīti s#ilpe1 stabule1 b(rzat%ss1 p(&a1

spie&ana1 p(k4is1 &anura&s1 somas d,das 3tlanta transkripci!% somu

duda1 ra&s1 %0ara&s1 t%4u taure1 taure1 kokle1 sp(les 3tlanta

transkripci!% spels1 p,4Ea #i!ole1 d,da stī&u instruments1 bet 3tlanta

transkripci!% dudas1 ī&a 3tlanta transkripci!% di&a1 cimbole1

sietiņ41 bun&as1 #ar&as1 e&līte1 pu4kainis1 trideksnis1 Qa&ana1 koka

z#ans1 klaburis1 tark47is 3tlanta transkripci!% tark4tis. 3tlanta

ie#ad% min(ts1 ka neno#(rt(!amu palīdzību 4a!% darb% snie&u4i J.

/ītoliņ41 B. $eln&ailis1 k% arī =. Krasnop!oro#s.

Darb% maz !aunu1 #(l līdz 4im nepublic(tu materi%lu. Diez&an daudz ir

in9orm%ci!as par t% saukto gmoderniz(to tautas m,zikas instrumentu

radī4anu un ie#ie4anu tautas m,zikas instrumentu or7estru1

ansambEu1 tautas de!u ansambEu praks(. Raksturotas stabuEu1

>


51/183

Pielikumi

&anura&u1 hromatisko tauru1 kokEu1 ī&u or7estra &rupas1 k% arī

atse#i47i moderniz(tie instrumenti H z#%r&ulis1 trīdeksnis1 koka z#ans.

Kopum% tom(r 4o darbu ne#ar izmantot par ticamu or&anoloisk%s

in9orm%ci!as a#otu1 ta!% na# atsauQu1 nor%0u1 diez&an daudz irkE,dainas1 nep%rbaudītas #ai pat iz9antaz(tas in9orm%ci!as. %1

piem(ram1 3tlant% aprakstīta stabules sp(l(4ana1 pa#adot naba&us un

b%reņus kar%. $in(ts arī1 ka uz p(k4a sp(l(!ot tautas dziesmas1 de!as

un instrument%lus &abalus1 ka tautas muzikanti &anura&am izņemot

spiedzi un sp(l(!ot to k% #aE(!o &arenautu1 ka pa&%tn( &anura&s esot

bi!is tikpat pla4i izplatīts instruments k% stabule un uz t% sp(l(!u4i

dziesmas1 de!as un instrument%lus skaņdarbus1 ka sen%k%m kokl(m

esot dzīslu stī&as1 ka esot bi!u4i kokEu ansambEi #ai ansambEi1 kuros

kokles sp(l(tas kop% ar citiem instrumentiem1 ka k%zas na#

iedom%!amas bez kokl(m1 ka uz p,4Ea #i!oles sp(l(!u4i nesare0ītas

dziesmas1 de!as un melodi!as1 ka sietiņu de!o!ot sp(l(!u4as sie#ietes1

ka bun&as ir sen izzudis instruments1 ka #ar&as p%rs#ar% sp(l(!u4i

"at#i!% apmetu4ies Qi&%ni #ai ka tark47i izmanto!u4i de!u un reiz(m arī

dziesmu pa#adī!umam. K% nep%rbaudīta in9orm%ci!a b,tu uzskat%mas

ziņas par somas stabuEu lieto4anu 3tlanta sa&ata#o4anas laik% +.

&adsimta +. pus( "iep%!as un 3l,ksnes ra!onos. =astopami arī

izdom%!umi tīri krie#isk% &ar%1 piem(ram1 ka tautas s#(tku g&ul!anie

laik% kokles siksn% pak%rtas kakl%1 #ai ka sp(les #isbie0%k sp(l(tas1

s(0ot uz sa#as m%!as sliek4ņa. P%rsteidzo4i1 ka 4%d% specializ(t% darb%

ie#iesu4%s neprecizit%tes1 kuru no#(r4ana b,tu pa sp(kam ik#ienam

daudzmaz iz&lītotam or&anolo&am. %1 piem(ram1 run%!ot par dabisko

#irstoņu tauri1 min(ts1 ka uz t%s sp(l(!ot instrument%las melodi!as1

tautas de!as un mar4us. Oimbol(m esot ); stī&u un hromatiska

skaņurinda apm(ram + okt%#u ap!om%.

'kas 9ītoli#š

Kop% ar ". Krasinsku sarakstīta!% darb% g"at#ie4u m,zikas #(sture1 I J.

/ītoliņ4 #ienu apak4nodaEu ir #eltī!is lat#ie4u tautas m,zikas

intrumentiem /ītoliņ4 )*5+. Lr&anoloisko in9orm%ci!u #iņ4 ir sm(lies

>)


52/183

Pielikumi

no 3. Jur!%na g"at#!u tautas m,zikas materi%lu I/ burtnīcas1 3.

2īlen4teina &r%matas par lat#ie4u koka celtn(m un darba rīkiem1 J.

=proa manuskripta g=enie m,zikas instrumenti un darba un &odu

dziesmu melodi!as "at#i!%1 B. $eln&aiEa kr%!umiem g"at#ie4u dancisun g"at#ie4u m,zikas 9olkloras materi%lu I s(!uma. Izmantotas arī

lat#ie4u pasakas un teikas1 Indri7a "i#oni!as hronika1 k% arī /. rt%na

p(tī!ums. J. /ītoliņ4 mazliet pie#(r4as instrumentu lomai seno lat#ie4u

dzī#(1 k% arī sen%ka!iem instrumentu H s#ilp!u1 stabuEu1 d,ceņu H

atradumiem. 3pskatīdams etno&r%8skas ziņas par m,zikas

instrumentiem1 #iņ4 tos sak%rto 4%d% secīb%: idio9oni1 membrano9oni1

aero9oni un hordo9oni. J. /ītoliņa darb% sīk%k ir raksturoti trīdeksnis ar

t% pa#eidiem H e&līti1 (kuli1 pui&aini1 pu4kaini H1 klabatas1 r,cenis1

#ar&as1 bun&as1 sietiņ41 stabule1 s#ilpe1 spie&ana1 p(&a1 p%nauta1

d,das1 Qa&ans1 %0ra&s1 &anu ra&s1 taure1 sp(le1 d,da !eb p,4Ea #i!ole1

ī&a1 cimboles1 kokles un1 #isbeidzot1 #i!ole. 3praksts papildin%ts ar

trīdek4ņa1 stabules1 d,du1 %0ra&a un kokEu skaņdarbu piem(riem1 k%

arī ar kokEu skaņo!uma parau&iem. Ie#ietots (r#etes pilskalna

arheoloiska!os izrakumos atrastais zem&aEu stabul(t%!a att(ls1 di#i no

J. K. 2roces g$onumente ņemti att(li ar d,diniekiem1 k% arī

9oto&r%8!a1 kur% redzama stabule1 taure1 d,das1 %0ra&s1 trīdeksnis un

trīs piecstī&u kokles.

Kopum% 4a!% darb% maz !aunas in9orm%ci!as un ir #air%kas

or&anoloiska rakstura neprecizit%tes #ai kE,das. % J. /ītoliņ4 raksta1

ka #ar&as sp(l(!ot pieliek pie zobiem un pietur ar l,p%m īstenīb%

#ar&as pietur ar pirkstiem un l,pas nedaudz paple41 lai t%s nep%rcirstu

ar #ar&u m(līti. J. /ītoliņ4 nez k%p(c atk%rto !au 3. Jur!%na izteikto

domu1 ka gbun&as na# #airs taut% nekur uze!amas )*6:)61 lai &an

+. &adsimta otra!% pus( bun&as &ata#otas &andrīz katr% lauku

kapel%. 3. Jur!%na piezīmi1 ka sietiņ4 esot gt%ds pats k% dien#idu

taut%m tamburīns1 J. /ītoliņ4 dze!iski iz#(r4 un raksta1 ka sietiņu

izmanto!u4as gsie#ietes de!as ritma pastiprin%4anai )*5+:>-.

Cekorekts ir 3. Jur!%na aprakstīt%s p%nautas salīdzin%!ums ar

lietu#ie4u skuduQiem1 !o starp abiem instrumentiem ir b,tiska

>+


53/183

Pielikumi

at47irība: p%nautas stobriņi ir stin&ri sa#ienoti #air%ki kop% un t%

sp(l(!ama k% solo instruments1 bet skuduQu stobriņi ir nesaistīti un tos

sp(l( #ienlaicī&i #air%ki1 katrs p,4ot tikai #ien% #ai di#os stobriņos.

Ce#ar pilnī&i t%patot ī&u ar z#iedru m%cīt%!a J. Dilnera )*. &adsimt%konstru(to monohordu1 k% to ir izdarī!is J. /ītoliņ4 teikdams1 ka gī&a

īstenīb% ir !au t%la!% senatn( pazīstamais monohords )*5+:-;.

Rakstīdams1 ka gkokles skaņo!ums parasti ir diatonisk% skaņu rind%

)*5+:->1 J. /ītoliņ4 pus( no pied%#%ta!iem kokEu skaņo!umu

parau&iem ir atzīm(!is subk#artu H toni k#artu uz le!u no diatonisk%s

skaņurindas zem%k% toņa.

!ētījumi A"(

Stīvens =einoldss

2alti!as instrument%ri!a !aut%!umiem di#os rakstos pie#(rsies Lre&onas

uni#ersit%tes pro9esors =. Reinoldss. =a#% rakst% par 2alti!as psalt(ri!u

)*5? #iņ4 pie#(r4as #isai kokles #eida instrumentu &rupai1 raksturo

er&oloisko tipu1 koment( ikono&r%8!as materi%lus1 aprakstus un

p(tī!umus1 diskut( da0as terminoloi!as1 cilmes1 muzik%l%s prakses u.

c. probl(mas.

Ltr% rakst%


54/183

Pielikumi

K. Jaremko m%kslas maistra disert%ci!a )*6 ir #iens no

nozīmī&%ka!iem un daudzpusī&%ka!iem darbiem par 2alti!as kokl(m.

Darba metodoloiskais pamats ir kokEu tradīci!as apl,ko4ana kult,ras

kontekst%. 3utore pied%#% padziEin%tu 2alti!as kult,ras reiona#(sturisk% 9ona analīzi1 #iņa apskata instrumentu #ietu 2alti!as

zemnieku sabiedrīb%1 pie#(r4oties &an sp(l(t%!a sabiedriska!am

st%#oklim1 &an instrumentu nozīmei tradicion%la!% kult,r%. K. Jaremko

#eic pla4u 9olkloras materi%lu analīzi1 īpa4i izceEot s#arī&%kos motī#us1

kas saist%s ar kokEu tradīci!u H Die#a kokEu1 zelta kokEu1 Lr9e!a1

gdziedo4o kaulu motī#us1 kokles rot%!o4os rakstus un to simbolisko

nozīmi. Darb% uzmanība pie#(rsta arī t(m%m1 kas līdz tam na#

pietieko4i apzin%tas un p(tītas H m,zikas instrumenti 2alti!as

nacion%la!%s kustīb%s1 k% arī instrumentu atdzim4ana emi&r%ci!%. Ir

#eikta arī kokEu un kankEu m,zikas 0anriska klasi8k%ci!a un stilistiska

analīze1 raksturota baltie4u imi&rantu m,zika 3merik%. "iela uzmanība

pie#(rsta kokEu #eida instrumentu izcelsmes !aut%!umam1 instrumentu

un to daEu nosaukumiem1 &ata#o4anas materi%lam1 #eidam1

skan(!uma tembram. 2ei&%s dota pla4a biblio&r%8!a un disko&r%8!a1

9olkloras1 m,zikas un #izu%lo materi%lu nor%des.

!ētījumi 0/& gadu 1& pusē un 2/& gados

Īrisa Priedīte

Pirm% Īrisas Priedītes or&anoloisk% publik%ci!a )*56 ir Btno&r%8sk%

2rī#dabas muze!a rekl%mizde#ums1 taQu !au n%ko4ais darbs &r%mata


55/183

Pielikumi

un p(&a>


56/183

Pielikumi

Interesanti1 ka 4ie katalo&i ir tapu4i &andrīz &adsimtu p(c pirm%

lat#ie4u m,zikas instrumentu katalo&a Katalo&s )6*- un sa#% #eid%

liecina par or&ano&r%8!as noieto ceEu 4ai laik%.

>-


57/183

Pielikumi

K$PS89ILK:MS

Lrdeņa laiku #(sturiskie dokumenti1 lai &an nepie#(r4as m,zikas

instrumentiem tie4i1 tom(r sniedz sen%k%s un t%d(E #(rtī&as ziņas par4o kult,ras !omu. /(rt(!ot sen%k%s hronikas1 ir atzīm(!ama zin%ma

tendenciozit%te kop(!% ie#irz(1 tom(r atse#i47as detaEas1 tostarp arī

t%s1 kas saist%s ar m,zikas instrumentu lieto4anu1 ir raksturotas

re%listiski un diez&an precīzi.

Par z#anu pirmdzimteni uzskat%ma liela daEa Tzi!as diez&an sen un

da0%dos #eidos tie ie#iesu4ies Birop%. @#ani bi!u4i diez&an izplatīti

Krie#i!%1 kur to ien%k4anu #eicin%!a kara ceEi &ar $eln%s !,ras piekrasti

pa 3ustrumeiropas cietzemi ziemeEu #irzien%. Jau -. &adsimt% baznīcu

z#ani izplatī!u4ies It%li!%1 Aranci!% un =koti!% un no turienes arī cit%s

Biropas zem(s1 tostarp )). &adsimta bei&%s un )+. &adsimt% arī /%ci!%

=achs )*?:?6. @īmī&i1 ka "at#i!as teritori!% pirmie zin%mie z#ani ir

Jersik%1 kas )?. &adsimta s%kum% bi!a pareizticī&a1 un tur 4o z#anu

tradīci!a saistīta ar Krie#i!u. 3r tradīci!u1 kas n%kusi no Rietumeiropas1

b,tu saist%mi z#ani Rī&as un citu pils(tu katoEu baznīc%s t%d(!%di

"i#oni!% abas 4īs tradīci!as sask%r%s un mi!iedarbo!%s.

/iduslaiku /%ci!% un cit%s Biropas zem(s Eoti izplatīta bi!a stabules un

bun&u #ai mazo bun&u tamburīna kombin%ci!a. )?. &adsimta s%kuma

dokumentos min(ti prasmī&i stabulnieki un bundzinieki =achs

)*?:**. Dro4i #ien1 līdzī&as stabules un bun&as min(tas Indri7a

hronik%.

/iduslaiku Birop% #airs nebi!a tik attīstītas met%la taures k% antīka!os

laikos. Ir zin%ma #ienī&i kara taure Fer;4orn !eb ī);4orn H

instruments &andrīz cil#(ka au&um%1 ar sp(cī&u1 bet #idu#(!u skaņu H1

k% arī no &o#s #ai z#(ru ra&iem &ata#oti si&n%lra&i =achs )*?:+>;

+>>. F7iet1 ka tie4i par t%du kara tauri #ar(tu #(stīt


58/183

Pielikumi

saskan Ruso#a min(tie 555-. )>>>. &ad% Rom%

public(ta!% L. $a&nusa darb%


59/183

Pielikumi

9razeoloi!as materi%li1 kuros atrodamas ziņas par m,zikas

instrumentu un da0%du cil#(ka dzī#es !omu saistību. @īmī&i ir da0u#iet

sastopamie aizr%dī!umi par to1 ka attiecī&ais instruments e&līte1

trīdeksnis1 kokles ir zemnieku Aaur m,zikas rīks #ai citos &adī!umosbun&as1 #ara bun&as H karasp(ka Feer% Fe4r #a!adzīb%m

izmanto!ams instruments.

Kaut &an ir iesp(!ams1 ka instrumentu nosaukumi #(l%kos dokumentos

#%rdnīc%s1 &arī&o tekstu tulko!umos1 aprakstos ir p%rņemti no

iepriek4(!iem autoriem1 tom(r 4o nosaukumu piemin(4anas statistika

#ar(tu netie4i liecin%t par attiecī&o instrumentu izplatību un

popularit%ti. /is#air%k piemin(tais instruments izr%d%s somas

stabules1 un t% ir laba liecība par 4% instrumenta izcilo nozīmi

attiecī&a!% laika posm%. o1 starp citu1 apliecina arī ceEot%!u piezīmes1

nosaucot somas stabules par lat#ie4u iemīEot%ko m,zikas instrumentu.

Drusku ret%k min(tas kokles un apm(ram tikpat H bun&as tom(r1 !a

ņemtu #(r% liecības par #ara bun&%m !eb paupen(m1 tad p(d(!%s b,tu

p%rs#ar%. Diez&an bie0i min(ti da0%di piemutņa &aisskaņu pa#eidi H

taures1 aures1 trumetes1 strumpes1 tr,bes1 baz,nes !a tos #isus ņemtu

kop%1 tad tie4i 4is instruments izr%dītos domin(!o4ais. Cedaudz ret%k

tekstos sastopamas stabules un citi instrumenti H pulkstens1 ī&as1

z#ans1 z#%r&ulis1 s#ilpe1 #(l ret%k H e&līte1 trīdeksnis1 #ar&ans1 sp(les1

d,da.

Grib(tos pie#(rst uzmanību da0u #%rdu nozīmei1 kas min(t% laika

posma tekstos ir cit%da nek% m,sdien%s: stabulnieks H somas stabuEu

sp(l(t%!s pulkstens H z#ans sp(les H stī&as kokl(!s H kokl(t%!s aurs1

aure H ra&s1 &o#s ra&s1 taure1 medību taure tr,ba H lietu#ie4u taure

#ara bun&as H paupenes !eb katla bun&as d,de H maza koka taurīte

d,ka H somas stabuEu !eb d,du1 k% arī (reEu stabule ī&a H #i!ole1 arī

basa #i!ole viola da !ama b%&a H basa #i!ole viola da !ama #ai

#i!oles lociņ4 taure H mednieku ra&s #ai &anu ra&s.

Cacion%l%s atmodas un neatkarī&%s #alsts laika posms ir iezīmī&s ar

9undament%lo 9olkloras1 etno&r%8!as un #alodniecības kolekci!u un

>*


60/183

Pielikumi

kr%!umu iz#eido4anu un to materi%lu public(4anu. "īdz%s K. 2arona


61/183

Pielikumi

arheoloi!as p(tī!umu ies%c(!u "at#i!% b,tu !%atzīm( arī #iņa au&lī&a

darbo4an%s 4a!% !om%.

J. =prois1 3. 2rastiņ4 un K. 2rambats ir padziEin%ti pie#(rsu4ies

9olkloras materi%liem k% or&anoloisk%s in9orm%ci!as a#otam1 taQu arzin%tnisku 4% materi%la analīzi ir nodarbo!ies tikai K. 2rambats.

3tzīstot J. /ītoliņa izcilo #eikumu lat#ie4u tautas m,zikas materi%lu

k%rto4an% un public(4an%1 tik atzinī&us #%rdus ne#ar #eltīt #iņa

or&anoloi!as studi!%m1 kuras1 turkl%t1 ne&atī#i ietekm(!usi


62/183

Pielikumi

or&anoloisko in9orm%ci!u pat attiecīb% uz sam(r% speci8skiem

instrumentu pa#eidiem.

-+


63/183

Pielikumi

3tse#i47u m,zikas instrumentu aprakstu #eido 4%di elementi:

i1st#u$e1ta o#ga1olo7iskais 1osauku$s1 nor%dot arī t%

klasi6kācijas 1u$u#u 'ornbostelaH@aksa sist(m%1

I te#$i1olo7ija H instrumenta #(sturiskie un ta&ad(!ie

nosaukumi1 to etimoloi!a1 sakarības ar analo&u instrumentu

nosaukumiem cit%s #alod%s

II e#golo7ija u1 te1olo7ija Hraksturota instrumenta uzb,#e1

tehnisk%s īpa4ības1 sast%#daEas1 pa&ata#o4ana1 īpa4i

pie#(r4oties tradicion%la!%m &ata#o4anas tehnoloi!%m un

paņ(mieniem te min(ti arī instrumenta daEu nosaukumi

III sp/les te1ika u1 $u5ikālās iesp/jas H skaņas ie&,4anas

tehnika1 sp(l(4anas paņ(mieni1 īpa4i izceEot tradicion%los

paņ(mienus raksturots toņap!oms1 skaņo!ums1 skaņas

k#alit%te

IV #epe#tuā#s u1 tā a1al&5e H #isp%rī&s repertu%ra

raksturo!ums1 m,zikas teksta #eido4anas principi1 m,zikas

9ormas un to #eido4an%s tiek raksturots arī reion%lais1

lok%lais un indi#idu%lais repertu%rs

V lieto3a1as 1ol4ks H analiz(tas instrumenta muzik%l%s

9unkci!as1 solo muzic(4anas un ansamblisk%s mi!iedarbības

aspekti liela uzmanība pie#(rsta instrumenta lieto4anas

semantikai1 soci%la!%m 9unkci!%m1 kult,ras kontekstam uz

pla4as tradicion%lo dziesmu1 tic(!umu1 sak%m#%rdu un cit%du

tekstu b%zes #eikta instrumentu simbolikas analīze

VI v/stu#e u1 i5plat&%a H #ienkop apskatītas ziņas par

instrumentu arheoloiska!% materi%l%1 ikono&r%8!%1 #(sturiskos

a#otos uz pla4as salīdzin%m% materi%la b%zes analiz(ti

instrumenta eo&r%8sk%s cilmes un mi&r%ci!as !aut%!umi.

-?


64/183

Pielikumi

I2I.>.NI @"AŠSKACI @(

!#+."3.3+,A !456",+" 7$$$&$18

I

Klap&tes8 /%rda sakne klap; aiz&,ta no #idusle!as#%cu klappen.

II

Instrumentu #eido pie koka roktura ar %das sloksnīt(m piestiprin%ti

di#i koka d(lī4i. re4ais1 #id(!ais ar rokturi #eido #ienu #eselumu unt%d(!%di ir nekustī&s.

III

Klapītes saņem aiz roktura un purina1 tad mal(!ie d(lī4i sitas pret

#id(!o.

/

Dzin(!i medīb%s dzinu4i medī!umu uz noteiktu #ietu klie&dami1 sizdami

ar n,!%m pa me0a kokiem un ar da0%du klabekEu palīdzību tostarp

izmantotas arī klapītes.

9A#:A#;63 65 3 7$$$&18

III1 /

Bmilis $eln&ailis


65/183

Pielikumi

kam tikai pirmam spri!ulim krita vie!lais pa#'miens ar

raksta uzsveri% kam'r otrais% )eturtais i& ielaiami

atvezmas vieti#ās* J āmāk i& rakstā kult pa pie)is% pa

sešis ,pie)atā% sešatā2% pat pa divpadsmit*"


66/183

Pielikumi

attīstī!usies no skanes kla;. 3tbilsto4a!am darbības #%rdam


67/183

Pielikumi

"ai s(0 mana m%mulīte.

"D ?+;>

eic(!s ir izc(lis 4īs darbības mītiski ritu%lo zemtekstu1 &andrīz pilnī&ii&nor(!ot klabatas si4anas praktisko m(r7i.

/I

Klabatu izplatība pa #isu "at#i!u1 k% arī lielais nosaukumu #ariantu

skaits liecina par noturī&u to lieto4anas tradīci!u. o #ar(!a #eicin%t

"at#i!as iedzī#ot%!u dzī#es#eids H #iens(tas1 starp kur%m att%lums

parasti ir )H+ kilometri. /a!adzība p(c ziņu nos,tī4anas starp kaimiņu

s(t%m noteica si&n%linstrumentu pastiprin%tu attīstību1 kas 4%d% 9orm%

ir konstat(ta tikai "at#i!% un n&%ri!%.

"at&al( klabatu lieto4anas prakse saistīta &al#enok%rt ar kristī&o

baznīcu. Parasti z#anī4anu liel% &a#(ņa laik%1 tas ir1 no 3iz&a#(ņa līdz

"ieldien%m1 at#ieto!a ar klabatu si4anu. Feit m(s saskaramies ar

principi%li at47irī&u tradīci!u1 kuras pirms%kumi1 p(c Kurta @aksa

dom%m1 mekl(!ami t% saukta!% 3ustrumu baznīc% m. (. ). &adu

t,kstotī.


68/183

Pielikumi

Go#!u z#ans1 &o#!u z#ani.

II

=kaņu rīks pa&ata#ots no &andrīz milimetru biezas taisnst,r#eidamisiņa sk%rda pl%ksnes1 kas izliekta atbilsto4i z#ana 9ormai. $alas

saskares #iet%s ir saknied(tas. @#ana au&4pus( p%rliekuma #iet% ir

izurbti di#i caurumiņi1 kuros iestiprin%ta misiņa #ai t(rauda stieple

z#ana piekarin%4anai.

3utoram ir zin%ms &o#!u z#anu komplekts1 sast%#o4s no septiņiem

atse#i47iem z#aniem. o s#arī&%kie izm(ri par%dīti tabul%:

@#ana

nr.

3u&stums1

mm

3u&4daEas

&arums1 mm

3t#(ruma

&arums1 mm

3t#(ruma

platums1 mm) )*5 );6 )* *>+ )6> *- )5 *>? )?? 6+ *+ 5); )- 5? 5- -5> )+? 5) -* 5;- 6+ >+ >* ;*5 5 ;> >) ;6

III

=p(les laik% z#anus #ai nu pakarina ar auklu palīdzību #ai arī sat#er ar

-6


69/183

Pielikumi

pirkstiem aiz piekara. Ieskandin%4anu #eic1 ar mazu koka %murīti sitot

pa z#ana sieniņas %rpusi.

$in(t% komplekta z#aniem ir attiecī&i 4%di pamattoņi:

e1 &is1 h1 e)1 8s) &is)1 c+ h)1 e+

/

Go#!u z#ani k% trok4ņa rīks ir izmantoti 7ekatu &%!ienos. % k% z#anu

skan(!ums ir ton%li noteikts1 tad tie izmanto!ami arī tīri muzik%liem

m(r7iem: kopsp(l( ar citiem instrumentiem bez tīri ritmu akcent(!o4as

9unkci!as tos #ar lietot arī k%das atse#i47as skaņk%rtas pak%pes

ritmiz(tai izcel4anai.

DF4+" )(A,3 7$$$&1E1&$118

I

@#ans1 z#anis 3pukalns /. $azu instrumentu apzīm(4anai lieto

pamazin%m%s 9ormas z#aniņ41 z#anulis /estiena /. =alīdzin%t ar

lietu#ie4u z#anas1 Qehu z#on1 sanskr. s#an.

//I

$azi z#aniņi k% sie#ie4u ap(rba rot%!ums arheoloiska!% materi%l%

sastopami1 !au s%kot ar 5. &adsimtu. ie piek%rti pie rot%m &rup%s pa

trīs. $in(tais 9akts Eau! izteikt pieņ(mumu par to1 ka #iena no z#aniņu

lieto4anas 9unkci!%m ir maiska rakstura.

@#aniņi1 t%pat k% #isa rota1 ir iz&ata#oti no bronzas. o iek4pus( ir

iestiprin%tas nelielas bronzas m(lītes saliektas stieples #ai arī 4auras

pl%ksnītes #eid%. @#aniņa at#eres diametrs )>? mm.

@#aniņu liel% popularit%te lat&aEu un s(Eu rot%1 k% arī #isp%r baltu tautu

ap(rb% Eau! arī Poli!as teritori!% atrastos piekariņus Feli&as un

Gņeznas pilskalnos attiecin%t uz baltu taut%m rietumbaltiem. ie

-*


70/183

Pielikumi

konstat(ti arī 2altkrie#i!% !aukta!% lat&aEu un sl%#u kapukaln%

"ati4onokos ). &adsimts.

3r laiku z#aniņus s%ka izmantot atse#i47i1 atdalīti no rotas1 t%d(!%di tie

ie&u#a !au patst%#ī&a idio9ona 9unkci!as. Par to liecina etno&r%8skiemateri%li:

"J&aunekiem pie kā&ām pies'&a zvanus% un tādā kārtā tie

l'kā&ot sastādī&a mūziku*" 8izsils -.Q-R

"at#i!% bi!a pazīstama arī attīstīta baznīcas z#anu 9orma #ismaz !au )+.

&adsimt%. 3rheoloiska!os izrakumos Kokneses pilsdrup%s )+.

&adsimta kult,rsl%nī atrastas z#ana atl,zas.

3prakstot #%cu bruņinieku postī!umus Jersik% )+*. &ad%1 "i#oni!as

Indri7is raksta:

"Jkarasp'ksJsavā)a daudz laupī&uma% pa#emdams no

visiem pils'tas kaktiem dr'es un sudrau% un purpuru% un

daudz lopu un no aznī)ām zvanus un sv'tildes% un )itus

priekšmetus% un nauduJ"

Dain%s sam(r% bie0i ir apdzied%ta z#anī4anas situ%ci!a1 parasti sakar%

ar traisku n%#i:

/akar slīka !,r% lai#a

3r !auniem pus(niem

@#anf Rī&%1 Jel&a#%

Par !aun%m d#(sel(m.

"D ?6*5

DF4+" 76C6A8 )(A,3 7$$$&1E1&$118

I

5


71/183

Pielikumi

Koka z#ans1 klabata1 klabiņa =ubate @1 &rebulis "ielezere1 &o#s

pulkstenis alsi K1 skrabals1 skrabulis.

IID0,kst(1 t%pat k% alsu no#ad%1 koka z#anus iz&reba no e&les koka1

citur no b(rza. =iksniņ%s iek%rtas ); ozolkoka m(lītes1 kas parasti bi!a

da0%da &aruma un biezuma1 lai dab,tu at47irī&as skaņas. =iksniņa

iz#(rta caur z#ana mu&uriņu. /ar b,t arī aukla1 kas caurumos ir stin&ri

iestiprin%ta. @iemeE#idzem( izmanto līdzī&as 9ormas koka z#anus1 bet

tur tie ir iz&reznoti ar ie&rebtu rakstu. Koka z#anam no "ielezeres ir

Qetras m(lītes. % &arums ir ); mm un au&stums 6 mm. @#ana

au&4daEas laba!% un kreisa!% mal% iz#eidotas di#as caurumainas ausis1

lai #ar(tu piestiprin%t kakla auklu. Koka z#anam no =ubates ir piecas

m(lītes.

/

Koka z#anus m(dz k%rt &o#īm kakl%1 lai t%s #ar(tu at47irt #ienu no

otras. os piekar arī me0a &anīb%s uz nakti piesietiem zir&iem1 lai tos

no rīta #ar(tu #ie&l%k atrast. Koka z#anus labpr%t izmanto!a 7ekatnieki

k% trok4ņa rīku.

A.:A4".A )(A,< (3#6,+" 7$$$&1E1&1$8

I

Koka z#ani.

IIIII

Instruments #eidots no )? da0%da lieluma koka silīt(m1 kas 9ormas

ziņ% līdzī&as

5)


72/183

Pielikumi

koka &o#!u z#aniem1 tikai bez m(līt(m. =ilīt(m au&4daEa ir pa&arin%ta

#irzine% uz mal%m t%1 lai 4os pa&arin%!umus !eb


73/183

Pielikumi

Ir m(in%!ums nosaukuma


74/183

Pielikumi

II

K. 2arons


75/183

Pielikumi

sitot #ai k% cit%di kustinot instrumentu1 sitas kop%. Dain%s atrodam

nor%dī!umu par sudraba trīdeksni:

=it1 b%ba1 baubenu

3r b(rna k%!u1Kam #īrs nepirka

=udraba trīdeksni.

"D +)>-

Kaut &an sudrabs dain%s ir iemīEots epitets1 ir iesp(!ams1 ka 4o s#arī&o

ceremoni!u piederumu a&r%k kala arī no sudraba1 #ai #ismaz piek%ra

sudraba lapiņas.

K%dam trīdek4ņa pa#eidam au&4&al% piestiprin%ta #a0iņa ar dzelzs

bumbiņu &al%1 ar kuru ir situ4i pa sien%m un #(rbaE7iem.

akans ir #eidots k% dzelzs %muriņ41 kam pie k%ta piestiprin%tos

&redzenos sa#(rtas #ara1 misiņa #ai bronzas lapiņas.

III/

/isu k%ta &rabekEu lieto4ana ir ritu%li stin&ri noteikta: tie ir saistīti

&al#enok%rt ar k%zu iera0u1 t%tad ar senu au&lības kulta ritu%lu. B&le1

k% zin%ms1 tiek priek4statīta k% dzī#ības un au&lības sp(ka nes(!a1 no

4e!ienes tad arī izriet t%s liel% loma k%z%s.

Par k%ta &rabekEu tradīci!uas senumu un noturību netie4i liecina to

stin&r% saistība ar sp(l(t%!a dzimumu: e&līti1 pu4kaiti un trīdeksni lieto

tikai sie#ietes1 Qakanu tikai #īrie4i.

K%ta &rabekEu izmanto4ana k%zu iera0%s saistīta ar t% saukta!%m

teicama!%m dziesm%m. Instrumentu tur rok% teic(!as

priek4dzied%t%!as un1 dziedot dziesmu1 sit ar k%tu pa &aldu1 turkl%t

!%sit tik stipri1 lai &am

Documents

[latvian]Muktupavels - LATVIEŠU MŪZIKAS INSTRUMENTU SISTEMĀTIKA