Skolotāju pieredzē gūto kompetenču ( turpmāk APL ) vērtēšanas teorētiskie aspekti

Skolotāju pieredzē gūto kompetenču ( turpmāk APL) vērtēšanas

teorētiskie aspekti

Anita LankaRTU Humanitārais institūts

Leonardo da Vinci project“Transfer of Innovative Methodology for Teachers’ Prior Learning” (TIMA-Balt)

No. LLP-LdV-TOI -LT-0004

Ceļš no filozofijas līdz ieviešanai

Jautājumi, uz kuriem meklējām atbildes

• Skolotāja kompetence: absolūta un definēta patiesība vai relatīvs fenomens?

• Vai APL uzsvars liekams uz kompetences līmeņa noteikšanu vai uz kompetences pilnveidi?

• Katras pieejas riska faktori• Kā tas ietekmē APL metožu izvēli?

Salīdzināšanai

Kompetence-objektīva realitāte• Skaidri definētas

(atomiskas) zināšanas, prasmes, attieksmes. To satandartizācija.

• Mērījumiem tiek piešķirta izšķiroša nozīme

• Kvantitatīvās metodes• Novērtēšanu var veikt

jebkurš saskaņā ar standartizētu procedūru

Kompetence- relatīvs fenomens

• Kompetence situatīva, interpretējama kontekstā. Pamatā veseluma pieeja.

• Galvenā nozīme ir pašnovērtējumam,

komunikācijai• Kvalitatīvās metodes• Kompetenti, vispusīgi, īpaši

sagatavoti vērtētāji

“Rather than being half empty, the focus takes the view

that the glass is half full! “ (Duvekot 2009).

..APL netiek īstenota, lai atklātu nepilnības un trūkumus skolotāju profesionālajā darbībā, bet gan otrādi – dot iespēju skolotājam izvērtēt savu kompetenci, apliecināt savas darbības pozitīvos aspektus.

Neviens nav perfekts, tāpēc, lietpratīgi virzot APL procedūru atklāsies tās jomas, kuras būtu pilnveidojamas.

APL ir iespēja skolotājam apgūt citādu pieeju vērtēšanai , lai to

ieviestu praksē

Vērtēšana kā aktuālo mācību sasniegumu izzināšana, prognozējot turpmākos mācību “soļus”.

APL – priekšnosacījums pilnveidei

APL metodes

RefleksijaPašvirzība

Guvumaizvērtējums

Profesionālā izaugsme

Ko nozīmē būt “profesionālim”?

Vai tā ir atbilsme konkrētām profesijas standartā definētām prasībām?

APL metodoloģija pretendē uz ko vairāk –skolotāja profesionalitāte kā vērtību sistēma.

10

APL kā iespēja

Spēj aizraut un vadīt.

Gatavība nepārtraukti demonstrēt augstu

sniegumu, pilnveidot savas prasme,

zināšanas, pieredzi.

Ir attīstības potenciāls.

Ir vēlme nepārtraukti augt, investēt sevis attīstībā dažādās jomās, adekvāti izmantot attīstības iespējas.

vērtības un pedagoģiskie principi

Sniegums Līderība

Potenciāls

Ambīcijas

11

SPĒJA BŪT KOMANDAS „SPĒLĒTĀJAM”

ADEKVĀTS PAŠVĒRTĒJUMS UN PAŠAPZIŅA, PAŠMOTIVĀCIJA

TOLERANCE

SPĒJA PIEŅEMT LĒMUMUS

SPĒJA UZŅEMTIES ATBILDĪBU

ELASTĪBA

EMPĀTIJA

ANALĪTISKĀ DOMĀŠANA

SPĒJA IEDVESMOT CITUS, AIZRAUT

SPĒJA ATZĪT KĻŪDAS

LABAM DARBINIEKAM PIEMĪT, bet kā arskolotāju?

S.Lāce Komercizglītības centrs

Vai šobrīd ir īstais laiks APL?

APL – skolotāja brīvībai

Skolotājs iepazīst sevi kā profesionāli: stiprās puses, nepilnības, iespējas.

APL, lai mācītos būt brīvs, kritisks un neatkarīgs.

Par dažiem principiem, ieviešot APL

• Brīvprātības princips: tā ir skolotāja iniciatīva pieteikties vērtēšanai

• Novērtēšana sākas ar pašrefleksiju un pašnovērtēšanu. Tas ir pedagoģiski vadīts process.

Veselīgs profesionāls pašvērtējums un pašapziņa ir APL mērķis.

“Self-confidence gives you the freedom to make mistakes and cope with failure without feeling that your world has come to an end or that you are a worthless person.”(O.Wild)

Daži akcenti

• APL kā solis, lai veicinātu un lietderīgi plānotu pašvirzītu mācīšanos

• Smalkjūtība un konstruktīvisms• Izglītoti konsultanti un vērtētāji

Ko es guvu?

• Prasmi kritiski izvērtēt savu profesionālo darbību, neizjūtot diskomfortu.

• Prasmi virzīt konstruktīvu sarunu ar vērtējamo tā, lai palīdzētu atklāt profesionalitātes stiprās puses.

• Pārliecību, ka abpusēja uzticēšanās nevis kontrole liekama APL pamatā.

• Apstiprinājumu atziņai, ka neviens nav pati pilnība.“Self-confidence gives you the freedom to make mistakes and

cope with failure without feeling that your world has come to an end or that you are a worthless person.”(O.Wild)

15

Vai APL ir leģitīma?

• Kaut arī nav normatīvu dokumentu, tomēr stratēģiskie dokumenti akcentē neformālās un ikdienas mācīšanās novērtēšanas un atzīšanas nepieciešamību.

• Vai gaidīt “receptes”no augšas?• Vai izmantot augstskolu autonomiju un ieviest

studiju programmās, tālākizglītības programmās?

Secinājums

APL ir nākotne. Apsteidzes kārtībā to var darīt jau šodien. Tas ir izaicinājums augstskolām.

Tomēr tam ir nepieciešami īpaši “viedi”vērtētāji.

“To love what you do and feel that it matters how could anything be more fun”!

(Katherine Graham)

Iedvesmas avoti1. TIMA-Balt project APL learning seminars and group discussions

organized by finish team.2. Methodology for Recognition and Skills Evaluation of Non-

Formal Education. Riga: Ministry of Education and Science, Vocational Education Administration, 2007.

3.Lamb, T.E. Learner and teacher autonomy: synthesizing an agenda. // In Lamb, T.E. and Reinders, H. (eds.) Learner and Teacher Autonomy: Concepts, Realities and Responses. Amsterdam: John Benjamin, 2008.