View
2
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS
ĢIMNĀZIJAS
PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
Valmiera 2020
Saturs
1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums ...................................................................... 3
2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un
konkrēti rezultāti) ............................................................................................................. 6
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms). ............................. 8
4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeņi
atbilstošajos kritērijos ...................................................................................................... 9
4.1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas .............................................. 9
4.2. Mācīšana un mācīšanās ................................................................................................. 11
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte ................................................................................................. 11
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte ................................................................................................. 15
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa ................................................................ 17
4.3. Izglītojamo sasniegumi ................................................................................................. 18
4.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā ........................................................................ 18
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos .................................................... 20
4.4. Atbalsts izglītojamiem................................................................................................... 26
4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts ......................................... 26
4.4.2. Drošības nodrošināšana .......................................................................................... 27
4.4.3. Atbalsts personības veidošanā ................................................................................ 29
4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā ....................................................................................... 32
4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai..................................................................... 34
4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ................................................... 36
4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni ............................................................................. 36
4.5. Izglītības iestādes vide .................................................................................................. 38
4.5.1. Mikroklimats .......................................................................................................... 38
4.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība ............................................................................ 39
4.6. Izglītības iestādes resursi ............................................................................................... 40
4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi ...................................................................... 40
4.6.2. Personālresursi ........................................................................................................ 41
4.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana .................. 44
4.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana ............................... 44
4.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība ...................................... 45
4.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām ................................................. 47
5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais) .......................................... 49
6. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem) ............ 51
Pielikumi ................................................................................................................................. 55
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
3
1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
Skolas dibinātājs un atrašanās vieta
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija ir Valmieras pilsētas pašvaldības vispārējās
vidējās izglītības mācību iestāde, kas dibināta 1971.gadā. 1996.gadā ieguvusi ģimnāzijas
statusu, bet 2019.gadā - valsts ģimnāzijas statusu. Tā ir vienīgā 7.-12. kl. posma vidējās
izglītības iestāde Gaujas kreisajā krastā Valmierā.
2019.gadā skolas galvenā ēka ir renovēta ESF projektā SAM 8.1.2. Uzlabot vispārējās
izglītības iestāžu mācību vidi, tā iegūstot estētiski un mūsdienīgi iekārtotus mācību kabinetus,
praktisko darbu laboratorijas dabaszinību priekšmetos, ergonomisku atpūtas vidi skolēniem.
Īstenotās izglītības programmas
Ģimnāzija īsteno piecas izglītības programmas: pamatizglītības 2.posma programmu;
pamatizglītības 2.posma matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu;
vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmu; vispārējās vidējās izglītības
humanitārā un sociālā virziena programmu; vispārējās vidējās izglītības matemātikas,
dabaszinību un tehnikas virziena programmu. 2019./2020.m.g. tiek piedāvātas 11 interešu
izglītības programmas.
Skolēnu skaits skolā
Pēdējos gados vērojams skolēnu skaita pieaugums no 504 skolēniem 2013.gadā līdz 632
skolēniem 2019.gadā (skat. 1.pielikuma 1.attēlu). Skolu par savu mācību iestādi izvēlas ne tikai
valmierieši (skat. 1.pielikuma 2.attēlu).
Skolas personāls
2019./2020.mācību gadā skolā strādā 65 pedagogi un 29 tehniskie darbinieki, 18
pedagogiem tas ir blakusdarbs. Deviņi pedagogi ir skolas absolventi. Ģimnāzijas vadību
nodrošina direktore un ar atšķirīgām slodzēm 6 vietnieki. Divi pedagogi mācās augstskolā, lai
iegūtu augstāko pedagoģisko izglītību, viens pedagogs pedagoģisko izglītību iegūst
nodibinājumā ”Iespējamā misija”, psiholoģe mācās maģistrantūrā.
Skolā ir atbalsta personāls: psiholoģe, sociālā pedagoģe, pedagoģe-karjeras
konsultante, medmāsa, 2 bibliotekāres.
Skolas piedāvātās iespējas:
individuālā darba, fakultatīvās un individuālo kompetenču attīstīšanai paredzētās
nodarbības dažādu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, skolēnu sagatavošanai mācību
priekšmetu olimpiādēm un konkursiem, mācību snieguma paaugstināšanai un mācīšanās
grūtību novēršanai;
atbalsta pasākumi un individuālie plāni skolēniem ar dažādām vajadzībām (skolēniem ar
mācīšanās grūtībām, reemigrējušajiem skolēniem, ilgstoši slimojošiem skolēniem, augstu
sasniegumu sporta programmas skolēniem u.c.);
mācību sociālais tīkls „e-klase”, kas nodrošina mūsdienīgas saziņas iespējas starp skolu un
skolēniem, starp skolu un skolēnu vecākiem;
piedalīties dažādos pilsētas, starpnovadu, reģiona, valsts, kā arī starptautiskos konkursos,
festivālos, izstādēs, skatēs un sporta sacensībās;
atbalsta personāla pakalpojumu pieejamība: psihologa, sociālā pedagoga, karjeras
konsultanta, skolas medicīnas māsas palīdzība;
piedalīties skolēnu pašpārvaldes un skolas padomes darbā; izteikt viedokli un piedalīties
skolas dzīves veidošanā;
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
4
piedalīties veselīga un aktīva dzīvesveida aktivitātēs skolas ārpusstundu aktivitātēs,
sadraudzības sacensībās un sporta dienās;
izmantot bibliotēku, datorklases, mediju telpu, skolas zāles u.c. resursus;
uzzināt aktuālo informāciju skolas mājaslapā un sociālo tīklu kontos;
uzturēties sakoptā, estētiski noformētā un drošā skolas vidē;
organizēt un piedalīties karjeras izvēles pasākumos;
piedalīties dažādos nacionālos un starptautiskos projektos;
piedalīties dažādos pētījumos.
Īpašais skolai:
iespēja darboties Norvēģu klubā, piedaloties sadraudzības pasākumos un projektos ar
vairākām Norvēģijas skolām;
pamatskolā aktīvam dzīvesveidam trešā sporta stunda;
iespēja sagatavoties un kārtot vācu valodas prasmes eksāmenu (Deutsches Sprachdiplom I
un II);
iespēja pamatskolā matemātiku un svešvalodas apgūt līmeņmācībā;
iespēja no 7.klases praktiski darboties dabaszinību un inženierzinātņu nodarbībās;
iespēja no 7.klases piedalīties datorikas mācību programmas aprobācijā;
iespēja darboties robotikas klubā;
iespēja piedalīties kvalitatīvos interešu izglītības kolektīvos;
iespēja piedalīties aktīvā skolēnu pašpārvaldes un Ģimnāzijas padomes darbā;
skola organizē regulāru preventīvu darbu ar mērķi popularizēt veselīgu dzīvesveidu
pusaudžu un jauniešu vidū;
regulāra dalība konkursā “Euroscola”, dodoties mācību vizītēs uz Eiropas Parlamentu
Strasbūrā, kā arī dažādās aktivitātes Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā;
svešvalodu (angļu, vācu, krievu, franču, norvēģu) apguve, dodoties mācību ekskursijās
ārpus Latvijas;
skolā darbojas Metodiskais centrs ar mērķi paaugstināt skolas izglītības procesa kvalitāti
un pilnveidot ikviena skolas pedagoga profesionālo kompetenci;
skolā darbojas Absolventu fonds;
iespēja iegūt absolventu individuālās stipendijas un Rotari kluba stipendijas 12.klašu
skolēniem;
īpašas tradīcijas.
Skolas interešu izglītības programmu piedāvājums:
7.-9.klašu meiteņu koris
jauktais koris “Pārgauja”
7.-9.klašu un 10.-12.klašu tautisko deju kolektīvs “Pārgaujas delveri”
7.-9.klašu un 10.-12.klašu mūsdienu deju grupa “Flash”
7.-9.klašu un 10.-12.klašu teātra sporta komandas
7.-9.klašu un 10.-11.klašu teātris “Z.E.L.T.S.”
12.klašu teātris
norvēģu klubs,
franču valoda,
šahs,
robotika,
kiberdrošības pamati,
jaunsardze,
kokapstrāde.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
5
Skolas kultūrizglītības kolektīvi ir izveidojuši stipras tradīcijas, ir labāko vidū ne tikai
Valmieras pilsētā, bet arī Vidzemes reģionā un valstī. Tradīciju pilns saraksts skolas mājas lapas
sadaļā “Audzināšanas darbs”. Galvenie pasākumu virzieni:
kultūras, izglītojoši un svinamu, atzīmējamu un atceres dienu pasākumi;
sporta pasākumi;
klases kolektīvus saliedējoši pasākumi;
izklaides pasākumi;
skolēnu un skolotāju godināšanas pasākumi;
labdarības pasākumi;
skolas sakopšanas talkas pavasarī un rudenī;
karjeras pasākumi;
ģimnāzijas popularizēšana sabiedrībā.
Sociālās vides īss raksturojums
Skola ir vienīgā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Gaujas kreisajā krastā
Valmierā, līdz ar to lielākā daļa skolēnu dzīvo Pārgaujā, skolai apkārt esošajās mājās.
Skolēni lielākoties ir no materiāli nodrošinātām ģimenēm, bet, ja ir informācija, ka
kādam skolēnam ir materiālas problēmas, tad, sadarbojoties ar Valmieras Sociālo lietu
pārvaldi, tiek sniegts nepieciešamais atbalsts. Skolā pārsvarā mācās latvieši, bet ir arī divi
lietuvieši, viens romu tautības un daži krievu tautības skolēni.
Ēdināšanu kvalitatīvi nodrošina firma „Kantīne B”. Skola jau vairākus gadus piedalās
programmā “Piens un augļi skolai”.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
6
2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu
prioritātes un konkrēti rezultāti)
Virsmērķis: organizēt mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības procesu atbilstoši izglītojamo
individuālajām spējām, veicinot personības izaugsmi, akadēmisko un sociālo prasmju attīstību
dzīvei un konkurējošai darba videi, nodrošinot pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.
Misija: mūsdienīga, atvērta un konkurētspējīga izglītības iestāde.
Vīzija: Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija – radoša, atvērta, tradīcijām bagāta 21.gs.
vērtībskola, kurā mācības vērstas uz katra skolēna daudzpusību, balstītas uz skolēnu, pedagogu
zināšanu, prasmju un talantu pilnveidi un savstarpēju sadarbību, orientētas uz Eiropas darba
tirgū konkurētspējīgas personības attīstību.
Vērtības:
sadarbība – skolēnu, pedagogu, vecāku mijiedarbība, lai sasniegtu savstarpēji saistītus mērķus,
kas vērsti uz skolēnu prasmju un talantu attīstību;
radošums – process, kas vērsts uz personības domāšanas daudzveidību, iztēli, oriģinalitāti,
elastību, atvērtību;
erudīcija – spēja atbildīgi lietot zināšanas, pieredzi, prasmes.
1.tabula
2016./2017.m.g mērķu un uzdevumu izpilde
Prioritātes Konkrēti rezultāti
Pedagogu profesionālās pilnveides
aktivitātes. Digitālo prasmju
nodarbības darbiniekiem
Darbinieki apmeklējuši vairākas nodarbības, attīstot
savas digitālās prasmes un iepazīstot dažādus IT rīkus
Sadarbības ar Pārgaujas
sākumskolu veicināšana
Notikušas vairākas darba sarunas ar Pārgaujas
sākumskolas vadību un skolotājiem par savstarpējām
nostādnēm, sadarbību
Karjeras izglītības darba
aktualizēšana
Karjeras konsultanta profesionālā pilnveide, iekļaujošs
darbs atbalsta personāla komandā
Skolas fiziskās vides uzlabošana Notikušas plānveida sarunas ar pašvaldību un
projektētājiem par skolas pārbūves procesu, apzinātas
skolotāju vēlmes mācību kabinetu reorganizācijai
Darbinieku motivācijas
paaugstināšana
Notikušas individuālās sarunas ar 90% darbiniekiem,
izvirzīti mērķi, apzinātas problēmas
Skolas darbības trīspusējs (skolēns,
vecāks, darbinieks) izvērtējums -
saturiskais un fiziskā vide (plānojot
renovācijas procesu)
Veikta trīspusēja aptauja par skolas darbu. Ir dati
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
7
2.tabula
2017./2018.m.g mērķu un uzdevumu izpilde
Prioritātes Konkrēti rezultāti
Pedagogu profesionālās pilnveides
aktivitātes par stundas elementiem,
to plānošanu, pārmaiņām izglītībā
un izpratnei par kompetenču
izglītību. Metodiskais akcents -
mācību stundas tēmas aktualizācija;
lasītprasme
Notikušas vairākas mācību nodarbības, diskusijas par
kompetenču izglītību, pārmaiņām izglītībā, pamazām
veidojas izpratne, arī par stundas elementiem.
Veidojusies lielāka izpratne par mācību stundas
elementiem, lasītprasmi kā mērķtiecīgi virzītu
prasmes mācīšanu.
Noskaidroti dati par mācību stundas kvalitāti
Mācību stundas kvalitātes
paaugstināšana
Veiktas skolēnu aptaujas 2 reizes gadā- ir dati par
mācību stundas kvalitāti, pedagogs strādājis ar datiem
par savu stundu
Gatavošanās valsts simtgadei -
aktivitātes
Notikušas daudzas aktivitātes stundā, klasē, skolā,
suminot valsti lielajā jubilejā
Darbinieku profesionālās refleksijas
prasmju mērķtiecīga pilnveide
Darbinieks izvērtējis savu darbu un individuālās
sarunās ar vadību tas pārrunāts, tālāk plānojot skolas
darbu.
Ir dati par pedagogu līdzdalību skolas attīstībā
Skolas fiziskās vides uzlabošana Gatavošanās skolas renovācijas darbam (plānošana,
saskaņošana, sadarbība ar projektētājiem un
pašvaldību)
Skolas Attīstības plāna 2018.-
2020.gadam izstrāde
Pašvaldībā saskaņots skolas Attīstības plāns 2018.-
2020.gadam
3.tabula
2018./19.m.g mērķu un uzdevumu izpilde
Prioritātes Konkrēti rezultāti
Skolotāju profesionālās pilnveides
aktivitātes par stundas elementu-
sasniedzamo rezultātu
Metodiskais akcents- stundas
sasniedzamais rezultāts. Pašvadītas
mācīšanās veicināšana
Mācību gada laikā skolotāji mācībās stiprinājuši
prasmi izvirzīt sasniedzamo rezultātu stundā
Gūta izpratne par stundas sasniedzamo rezultātu,
skolotājs lietojis to stundas veidošanā, gūtas
priekšzināšanas par pašvadītu mācīšanos
Ir dati par pedagogu profesionālās mācīšanās
vajadzībām
Skolotāju sadarbības prasmju
veicināšanas savstarpējos
sadarbības projektos, mācību tēmas
saskaņošanā, mācīšanās grupās un
Atsevišķi skolotāji veidojuši un vadījuši savstarpējus
sadarbības projektus mācību priekšmetu sadarbībā,
saskaņojuši mācību tēmas vai apgūstamās prasmes,
visi skolotāji darbojušies mācīšanās grupās, cik nu
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
8
savstarpējos stundu vērojumos renovācijas apstākļos bija iespējas, apmeklētas 1- 2
kolēģa vadīta mācību stunda
Skolas renovācijas process Pilnībā renovēts un aprīkots ar mūsdienīgām iekārtām
un mēbelēm skolas galvenais korpuss, izveidotas
jaunas laboratorijas
Skolas statusa maiņa, skolas mērķu
izvirzīšana, dabaszinības
programmas izveide pamatskolā
Ar 2019.gada 1.septembri skolai piešķirts valsts
ģimnāzijas statuss, pirms tam atvērta dabaszinību IP
pamatskolas posmā
Sadarbības formu ar ģimeni
meklējumi
Ievākti dati no pedagogiem un vecākiem labākas
sadarbības formas meklējumos
Situācijas analīze, aprakstot stiprās un vājās puses, iespējas un izaicinājumus, nosakot
skolas darbības turpmāko attīstību, aprakstīta “Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas Attīstības plānā
2018./2019. m.g.- 2020./2021. m.g.” (skat. skolas mājas lapas sadaļā “Par skolu”), iezīmējot
skolas darbības prioritāros virzienus un sasniedzamos rezultātus katrā skolas darbības jomā
turpmākajā periodā. Veicamās darbības tiek plānotas ilgākam laika periodam, vienlaikus
katram mācību gadam nosakot galvenos uzdevumus, ņemot vērā skolas prioritātes, būtiskākās
vajadzības, attīstības un izaugsmes iespējas.
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms)
Nav attiecināms, jo pēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības
kvalitātes valsts dienesta 10.05.2013. lēmuma par akreditāciju bez ekspertu komisijas, nolemts
akreditēt Valmieras Pārgaujas ģimnāziju uz sešiem gadiem. Akreditācijas termiņš no 2013.gada
14.maija līdz 2019.gada 13.maijam. Akreditācijas termiņš tika pagarināts līdz 01.08.2020.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
9
4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes
vērtējuma līmeņi atbilstošajos kritērijos
4.1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas
4.tabula
Īstenotās izglītības programmas
Izglītības programmas
nosaukums
Kods Licence
Ak
red
itā
cija
s te
rmiņ
š
Izglītojamo
skaits
2017./2018.
m.g.
Izglītojamo
skaits
2018./2019.
m.g.
Izglītojamo
skaits
2019./2020.
m.g.
Nr. Dat.
Sā
ku
mā
Bei
gā
s
Sā
ku
mā
Bei
gā
s
Sā
ku
mā Beigās
(uz
01.01.20
20.)
Vispārējās vidējās izglītības
vispārizglītojošā virziena
programma
31011011 V-1870 29.08.
2019.
01.08.
2020. 130 124 125 124 142 139
Vispārējās vidējās izglītības
humanitārā un sociālā
virziena programma
31012011 V-1871 29.08.
2019.
01.08.
2020. 28 28 14 14 14 14
Vispārējās vidējās izglītības
matemātikas, dabaszinību
un tehnikas (dabaszinības)
virziena programma
31013011 V-1872 29.08.
2019.
01.08.
2020. 58 56 77 77 82 80
Vispārējās vidējās izglītības
matemātikas, dabaszinību
un tehnikas (matemātika un
datorika) virziena
programma
31013011 V-1872 29.08.
2019
01.08.
2020. 74 68 70 70 72 70
Pamatizglītības 2.posma (7.-
9.klase) programma. 23011111 V-1869
29.08.
2019
01.08.
2020. 270 262 287 292 266 262
Pamatizglītības 2.posma (7.-
9.klase) matemātikas,
dabaszinātņu un tehnikas
virziena programma
(programmas īstenošana
uzsākta 01.09.2019.)
23013111 V-1874 29.08.
2019. - - - - 60 60
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
10
Izglītības programmas īstenošanas plānošana un satura pilnveide
Izglītības programmas ir licencētas un atbilst valsts izglītības standartam un attiecīgajai
izglītības pakāpei. Ar 01.09.2019. uzsākta arī licencētas pamatizglītības 2.posma matemātikas,
dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas īstenošana.
Mācību priekšmetu pedagogi strādā pēc VISC piedāvātajām mācību priekšmetu
paraugprogrammām. Pedagogi darbu plāno tā, lai tiktu realizētas standarta prasības. Mācību
priekšmetu stundu saraksts tiek apstiprināts katram mācību gadam un atbilst licencētajām
izglītības programmām. Gan skolēnu mācību stundu slodze nedēļā, gan mācību stundu skaits
dienā atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.
2018. un 2019. gadā skolas telpās veikta renovācija, veikta skolas vides uzlabošana
atbilstoši mūsdienu nepieciešamībai. Mācību kabineti aprīkoti maksimālai, mūsdienīgai
izglītības programmu apguvei.
Katru mācību gadu tiek veikta izglītības programmu satura aktualizācija, tādējādi
nodrošinot atbilstību standartam. Mācību jomu skolotāji, savstarpēji sadarbojoties, ņemot vērā
konkrēto klašu īpatnības, plāno satura apguvei paredzēto laika sadalījumu, mācību priekšmeta
programmas apguves pēctecību. Mācību priekšmetu tematiskie plāni ievietoti e-klasē. Pedagogi
plāno kārtējos un nobeiguma pārbaudes darbus, to datumus ierakstot pārbaudes darbu grafikā
e-klasē; izvēlas atbilstošas mācību metodes; vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;
sniedz skolēniem atgriezenisko saiti, sava vērtējuma uzlabošanai; plāno sasniedzamo rezultātu
ikvienai mācību stundai; veido uzdevumus atbilstoši sasniedzamajam rezultātam.
Mācību priekšmetu un klases stundu, konsultāciju, interešu izglītības nodarbību saraksti
ir pieejami e-klasē. Par izmaiņām mācību stundu sarakstā skolēni un skolotāji tiek savlaicīgi
informēti e-klasē un/vai vestibilos izvietotajos informatīvajos paneļos.
Ik gadu tiek aktualizēti izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie mācību
grāmatu, darba burtnīcu un citu mācību līdzekļu saraksti. Atbilstoši skolas budžetam šie resursi
tiek atjaunoti vai iegādāti no jauna. Iespēju robežās pedagogi un skolēni tiek nodrošināti ar
izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (mācību grāmatām,
izziņas literatūru, metodiskajiem līdzekļiem, didaktiskajām spēlēm, digitālajiem mācību
līdzekļiem), mācību kabineti un laboratorijas ir aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām.
Skolas audzināšanas darba plāns/ programma
Ģimnāzijas audzināšanas darba programma veidota, pamatojoties uz valsts politiku
skolēnu līdzatbildības un dzīvesprasmju attīstībā, personīgās karjeras izaugsmē un akcentējot
vecāku (ģimenes) nozīmīgo lomu vienotu vērtībizglītības principu iedzīvināšanā (programma
pieejama e-klases sadaļā Normatīvie dokumenti). Programmā iekļauti audzināšanas darba
virzieni audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam.
Galvenā audzināšanas darba programmas nozīme ģimnāzijā ir tā, ka tiek ievērots
vienots skolas audzināšanas darba mērķis un uzdevumi, tie tiek īstenoti, dokumentēti un
analizēti, veidojot skolas un klases audzināšanas darba plānus un darba analīzi. Vienlaikus ar
vispārējo skolas audzināšanas darba programmu veiksmīgākai darba plānošanai un realizācijai
tiek veidots arī ārpusstundu pasākumu plāns, skolas ciklogramma katram mēnesim, “Latvijas
skolas somas” aktivitāšu un Karjeras pasākumu plāns.
Audzināšanas darba plāns ģimnāzijā tiek veidots katram mācību gadam, tajā noteikts
jomas atbildīgais par konkrētā uzdevuma izpildi. Katra mācību gada beigās tiek veikts
audzināšanas darba izvērtējums ar mērķi diagnosticēt skolas audzināšanas darba stiprās un
vājās puses. Klašu audzinātāju pašvērtējumi sniedz atgriezenisko saiti par mācību gada
pasākumu kvalitāti, veiksmēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Par galvenajiem audzināšanas darba mērķiem, uzdevumiem, prioritātēm konkrētajā
mācību gadā klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji tiek informēti skolotāju
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
11
sanāksmē septembrī, un tie tiek publiskoti ģimnāzijas mājas lapā. Audzinātāju atbalstam e-
klasē izveidotas koplietošanas dokumentu mapes, kurās iekļauti dažādi klašu audzinātājam
nepieciešamie dokumenti: dokumentu veidlapas, normatīvie dokumenti, labās prakses piemēri,
ekskursiju maršruti u.c.
Klases audzinātāji, ņemot vērā klases raksturojumu un skolēnu vajadzības, izstrādā
darba plānu katram semestrim un katram mēnesim (noteikta veidlapa), kurā norāda galvenos
klases audzināšanas uzdevumus (saskaņā ar VPVĢ audzināšanas darba plānā konkrētajam
mācību gadam noteiktajiem uzdevumiem), klases stundu tēmas diskusijām, kā arī skolēnu, viņu
vajadzību un interešu izpēti sadarbībā ar pārējiem pedagogiem un atbalsta personālu,
ārpusstundu aktivitātes klases kolektīva saliedēšanā, kā arī norāda sadarbības formas ar
vecākiem. Klašu stundās, ievērojot vispusīguma un pēctecības principu, audzinātāji aplūko
tādas tēmas kā sevis apzināšanās jeb pašidentitāte, savstarpējās attiecības, konfliktu risināšana,
piederība ģimenei, pilsētai, valstij, brīvprātīgais darbs, karjeras izglītība u.c.
Skola īsteno 11 interešu izglītības programmas, piedāvājot skolēnu interesēm un
vajadzībām, skolas vērtībām un skolas resursiem atbilstošas programmas.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Ģimnāzija piedāvā:
2 pamatizglītības otrā posma programmas
(viena no tām - matemātikas, dabaszinātņu un
tehnikas virziena programma);
vidusskolas posmā 3 izglītības programmas,
matemātikas, dabaszinību un tehnikas
virziena programmā pēc skolēnu izvēles
padziļināti var apgūt dabaszinības vai
matemātiku un datoriku.
Ģimnāzijā izstrādāta audzināšanas darba
programma 2018.-2021.gadam, kurā iekļauti
audzināšanas darba virzieni audzināšanas mērķa un
uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam.
Audzināšanas darba plānošanai un realizācijai tiek
veidots ārpusstundu pasākumu plāns katram
semestrim, skolas ciklogramma katram mēnesim,
“Latvijas skolas somas” aktivitāšu plāns, Karjeras
pasākumu plāns.
Ģimnāzija piedāvā kvalitatīvas, skolēnu interesēm,
skolas vērtībām un skolas resursiem atbilstošas
interešu izglītības programmas.
Ieviest jauno mācību saturu 7.,10.klasēs.
Pilnveidot pamatizglītības otrā posma
izglītības programmas.
Ieviest vidējās izglītības programmu, katrā
no mācību jomām, piedāvājot mācību
priekšmetu pamatkursus, padziļinātos un
specializētos kursus.
Turpināt veidot kvalitatīvas klases stundas,
kas veicina skolēnu līdzatbildības un
dzīvesprasmju attīstību un personīgās
karjeras izaugsmi.
Nodrošināt arī turpmāk skolēnu interesēm
un vajadzībām, skolas vērtībām un skolas
resursiem atbilstošas interešu izglītības
programmas.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.2. Mācīšana un mācīšanās
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte
Skolēnu mācību sasniegumi tiek atspoguļoti elektroniskajā žurnālā. Vecāki, iesniedzot
skolēna dokumentus mācībām ģimnāzijā, norāda, kā vēlas saņemt informāciju par skolēna
mācību sasniegumiem. Stundu izmaiņas redzamas kopīgā grafikā elektroniskajā žurnālā,
skolēnu informēšanai par pārbaudes darbiem ieviests pārbaudes darbu grafiks koplietošanas
faila formātā. Pieteikšanās uz pārbaudes darbu pārrakstīšanu, “Laimīgo stundu” matemātikā,
svešvalodās, vēsturē, latviešu valodā organizēta elektroniski.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
12
Mācību procesa organizēšana
Skolēnu mācību procesa organizācijas prasības noteiktas skolas Nolikumā un Iekšējās
kārtības noteikumos. Nolikums un Iekšējās kārtības noteikumi tiek precizēti, ņemot vērā
vecāku padomes, Skolēnu pašpārvaldes, skolēnu, pedagogu ieteikumus. Nepieciešamības
gadījumā tiek veidoti jauni normatīvi akti, lai strukturētu mācību darbu un nodrošinātu
skolēniem vienlīdzīgas iespējas piedalīties mācību procesā un uzlabot to.
Skolas vadība, plānojot mācību procesa organizēšanu, ņem vērā skolotāju ikgadējos
pašnovērtējumus un datus no skolēnu, vecāku aptaujām. Veiktās aptaujas un pētījumi minēti
sadāļā 4.7.1.
Mācību procesa organizācijas galvenā forma ir mācību stunda. Skolotājs plāno mācību
darbu, izvirzot sasniedzamo rezultātu skolēnam katrai mācību stundai, piedāvā atbilstošus
uzdevumus, organizē atgriezeniskās saites saņemšanas procesu. Skolotājs pielāgo mācību
uzdevumus un metodes skolēnu sagatavotībai un vajadzībām, tā, piemēram, īpaša uzmanība
tiek veltīta 7.klašu adaptācijas periodam, notiek matemātikas līmeņapmācība pamatskolas
posmā. Kopš 2018./2019. mācību gada skolotāji tiek mudināti, mācību darbu plānojot, ņemt
vērā citu mācību priekšmetu saturu konkrētā laika posmā, meklēt starppriekšmetu saikni,
iespējas tēmas pārcelt un sadarboties ar kolēģiem - šim nolūkam izveidots elektronisks
koplietošanas tematu dokuments pamatskolas un vidusskolas klasēm.
Informācijas aprite starp pedagogiem, skolēniem, skolēnu vecākiem un citām
ieinteresētajām personām notiek- sadaļā 4.4.6.
Metodiskā darba organizācija un skolas sadarbība ar metodiskajiem centriem
Metodisko darbu skolā vada un plāno skolas metodiķi sadarbībā ar direktoru, direktora
vietniekiem izglītības un audzināšanas darbā. Metodiskā darba plāns tiek veidots, balstoties uz
skolotāju pašnovērtējuma datiem, stundu vērošanas datiem, skolotāju vajadzību apzināšanu, un
skolas vadības kopējo redzējumu par skolas attīstību. Kopš 2016./2017. mācību gada
metodiskajam darbam un skolotāju profesionālajai pilnveidei tiek pievērsta pastiprināta
uzmanība, lai realizētu mūsdienīgu izglītību un sagatavotos ieviest pilnveidoto mācību
standartu, balstītu kompetenču pieejā.
Skolas metodiķi organizē metodiskās mācības, skolotāju mācīšanās grupas, izmantojot
ārējos un iekšējos resursus - skolas direktores pieredzi “Iespējamās misijas” direktoru klubā,
darbību projektā “Skola2030”, pedagogus, kuri izgājuši profesionālās pilnveides kursus kā
mācīšanās konsultanti, pieredzi, kas gūta, piedaloties Brīvā skolu tīkla organizētajās apmācībās
u.c.
Līdz 2017./2018.mācību gadam skolā darbojās metodiskās apvienības, bet, mēģinot
metodisko darbu pilnveidot, tika meklētas jaunas skolotāju savstarpējās sadarbības formas, kas
balstītas izvirzītajos kopīgajos skolas metodiskajos mērķos un vajadzībās. Šobrīd darbs tiek
organizēts 8 skolotāju mācīšanās grupās, balstoties mācību jomu modelī.
Metodiskais darbs un profesionālā pilnveide notiek, izmantojot dažādas formas -
kopīgas mācības visiem priekšmetu skolotājiem, specializētas mācības atsevišķiem skolotājiem
vai grupām, sadarbības tikšanās mācīšanās grupām ar metodiķiem, izbraukuma mācību dienu
uz citu skolu, savstarpējās pieredzes darbnīcas, individuālu atbalstu pēc stundu vērošanas,
skolotāju savstarpējo stundu vērošanu, supervīzijas pēc nepieciešamības pie speciālista.
Ģimnāzijā tiek sniegts atbalsts klašu audzinātājiem un pedagogiem, organizējot
pasākumus pedagogu labās prakses un pieredzes apkopošanai un popularizēšanai audzināšanas
darba jautājumos. Klašu audzinātāji katru mācību gadu var piedalīties Audzināšanas darba
konferencē, kurā notiek dažādas meistarklases skolēnu kompetenču, sociāli emocionālās
mācīšanās u.c tēmu pilnveidei. Tāpat tiek organizētas praktiskās nodarbības, semināri klašu
audzinātājiem par dažādu metožu izmantošanu klases stundās. Mācību gada noslēgumā klašu
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
13
audzinātāji iesniedz labās prakses piemērus, tie tiek ievietoti e-klases sadaļā “Palīgs klašu
audzinātājiem”, tādējādi dodot iespēju citiem skolotājiem tos izmantot savā ikdienas darbā.
Tāpat klašu audzinātāji stāsta vai iepazīstina ar labo pieredzi ģimnāzijas organizētajās
metodiskajās dienās.
Saistībā ar Valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu 2019./2020. mācību gadā skola
izveidojusi Metodisko centru, kurš apzina pilsētas un reģiona skolotāju vajadzības, plāno
profesionālo pilnveidi un vada mācības. Šobrīd metodiskā centra galvenie darbības virzieni -
iekšējais metodiskais darbs un profesionālās pilnveides vajadzības, datu vākšana par mācību
stundām, atbalsts jaunajiem skolotājiem; ārējais metodiskais darbs - mācību plānošana un
vadīšana pilsētas un reģionu skolu vajadzībām. Metodiskais centrs plāno un īsteno arī
metodiskās apmācības Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolotājiem, ar mērķi veidot zināšanu
un prasmju pārnesi skolēniem pārejas posmā no 6. uz 7.klasi, ņemot vērā, ka vismaz 80% šīs
skolas skolēnu uzsāk mācības ģimnāzijā.
Metodiskais darbs un profesionālā pilnveide notiek arī sadarbībā ar pilsētas metodisko
centru un izglītības pārvaldi. Līdz 2019./2020. mācību gada sākumam mūsu skolotāji aktīvi
darbojās kā pilsētas metodisko apvienību vadītāji - vēstures, literatūras, ekonomikas, mājturības
un tehnoloģiju apvienībās. Šobrīd metodiskais darbs pilsētā tiek organizēts mācību jomās, mūsu
skolotāji reģiona un pilsētas mērogā koordinē darbu kultūras izpratnes un pašizpausmes jomā,
vēstures un sociāli pilsoniskajā mācību jomā. Skolas līmenī katrai mācību jomai ir savs
koordinators, kurš plāno un realizē metodisko darbu atbilstoši pilsētas un reģiona mācību jomu
koordinatoru uzdevumiem. Vairāk skolas mājas lapas sadaļā “Metodiskais centrs” un
2.pielikuma 1.tabulā.
Skolotāju un skolēnu sadarbība mācību procesā
Mācību procesā notiek skolotāju un skolēnu sadarbība. To raksturojoši piemēri doti
2.pielikuma 2.tabulā.
Klases stundu saturs, ievērojot mūsdienu aktualitātes un saikni ar reālo dzīvi
Klases stundas tiek plānotas saskaņā ar VPVĢ audzināšanas darba programmu,
ievērojot normatīvo dokumentu prasības. Klases audzinātāji, plānojot un īstenojot klases
stundas, izmanto VISC metodiskajā līdzeklī "Klases stundu programmas paraugs" norādītās
tematiskā grupas:
sevis izzināšana un pilnveidošana,
piederība valstij,
pilsoniskā līdzdalība,
veselība un vide,
karjeras izvēle,
drošība.
Papildus tam, veidojot tematiskās klases stundas, klašu audzinātāji tiek aicināti izvērtēt
klases vajadzības, vecumposma īpatnības, aktuālo klasē, skolā, pilsētā, valstī. Mācību gada
sākumā skolas vecāku sapulcē un skolotāju sanāksmē tiek akcentēti mācību un audzināšanas
darba uzdevumi.
2019./2020.m.g. sākumā ģimnāzijas vadība, izvērtējot skolēnu sekmju dinamiku,
mācību priekšmetu skolotāju un klašu audzinātāju pašvērtējumu, skolas prioritātes un
uzdevumus konkrētajam mācību gadam, mācību satura aktualitātes, rosināja klašu audzinātājus
sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem strādāt ar tēmām, kas mudinātu klašu audzinātājus
un skolotājus vairāk pievērst uzmanību mērķtiecīgai prasmju apguvei.
Klases stundās tiek diskutēts par tādām būtiskām tēmām kā laika plānošana; skolēnu
atbildība par savu izvirzīto mērķu, uzdevumu laicīgu izpildi; skolēna uzvedība skolā,
ārpusstundu aktivitātēs, sociālajos tīklos; sadarbības prasmju veidošana; veselīgs uzturs un
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
14
dzīvesveids; savu interešu un dotību/talantu attīstīšana; drošība dažādās dzīves situācijās,
skolēnu atbildība par sevi, apkārtējiem u.c. Īpaša uzmanība klases stundās un skolas pasākumu
laikā tiek pievērsta skolēnu sociāli emocionālajai audzināšanai - savstarpējo attiecību kultūrai,
konfliktu risināšanai, iecietības veicināšanai, savu pienākumu un tiesību (skolas Iekšējās
kārtības noteikumu) ievērošanai.
Klases audzinātāju stundu programma tiek veidota 35 klases stundām (9. un 12.klasei –
33 stundas). Ņemot vērā klases vajadzības, klases audzinātājs izvēlas nepieciešamo stundu
skaitu klasei aktuālu tematu apguvei, klases stundās izmantojamās metodes un paņēmienus.
Pārējās stundas klases audzinātājs pēc nepieciešamības var plānot kā organizatoriskās.
Laba sadarbība klašu audzinātājiem ir ar karjeras konsultantu, kurš palīdz veidot
nodarbības karjeras izglītībā un piedāvā klasēm dažādas tematiskās nodarbības, iestāžu,
uzņēmumu apmeklējumu (skat. 4.pielikuma 1.tabulu).
Mācību procesa saikne ar audzināšanas darbu, reālo dzīvi, mūsdienu aktualitātēm
Izglītības procesā tiek ievērots mācību un audzināšanas procesa vienotības princips.
Mācību programmu īstenošanā ne tikai saturā, bet arī procesā tiek veicināta un attīstīta:
skolēnu spēja brīvi un patstāvīgi domāt, piem., paust viedokli par ekoloģiskajām
problēmām u.c. aktuāliem jautājumiem, tostarp mācību priekšmetos, kur viedokļa paušana
ir obligāti apgūstama;
sevis apzināšanās un pašizziņa, piem., atlasīt sev individuālus vingrinājumus sava
individuālā vingrošanas plāna izveidei;
brīva iespēja īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības,
piem., iespēja sasniegt savus profesionālos mērķus sportā, tajā pašā laikā pašam
uzņemoties atbildību par mācību saistībām;
izpratne par pienākumiem un tiesībām, piem., politikā un tiesībās apgūst atsevišķu tiesību
jomu normas;
cieņa pret sevi un citiem, piem., sociālajās zinībās veidojot emociju karti;
ģimenes vērtību un nozīmes apzināšanās, piem., literatūrā analizējot tēlu rīcību un
uzskatus;
piederība Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, piem., prasme saskatīt interesantus un
vērtīgus tēlotājas mākslas un dizaina priekšmetus apkārtējā vidē; prasme, apzinoties esošo,
radīt jaunus, unikālus tēlotājas mākslas darbus; piem., 2018./2019.m.g. Ziemeļvalstu
nedēļas laikā 11.kl. skolēni izpildīja uzdevumu, pētot Vīgelanda skulptūru parka (Oslo)
skulptūru attēlus. Uzdevums rosināja iegūt vairāk informācijas un apmeklēt parku mācību
ekskursijas laikā;
attieksme pret darbu kā vērtību, piem., interpretējot noteiktus literāros darbus vai
ekonomikā apgūstot tādus tematus kā Darba tirgus, Nodarbinātība, Bezdarbs un tā
formas;
nacionālās identitātes apziņa, piem., akcentējot jautājumu par literāri pareizas latviešu
valodas lietojumu;
demokrātiskas, uz sadarbību orientētas sabiedrības principi, piem., mācību procesa laikā
skolēni jebkurā brīdī noteiktā kārtībā var uzdot skolotājam jautājumus. Skolēni drīkst
piedalīties mācību procesa plānošanā – vērtēt, kādas prasmes apguvuši, ko vajag vēlreiz
pārrunāt vai atkārtot; mācību tēmas ietvaros mainīt apakštēmu secību vai kādām no tām
pievērst papildu vērību. Skolēniem tiek dota iespēja mainīt vērtēšanas kritērijus pirms
projekta darba izstrādes; stundās atsevišķus uzdevumus skolēni veic, izmantojot
koplietošanas dokumentus;
atbildība par vides ilgtspēju, piem., starpdisciplināri informātikā veidojot tīmekļa lapas
(html valodā) par bioloģijā aktuāliem tematiem.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
15
Skolēnu pašvērtēšanas prasmju attīstīšana
Pedagogi mācību stundās, interešu izglītības nodarbībās, ārpusstundu pasākumos
izmanto dažādas metodes un organizācijas formas, sekmējot skolēnu pašvērtēšanas prasmju
attīstīšanu. Skolēnu pašvērtēšanas prasmju attīstīšanas metožu un organizācijas formu
daudzveidību mācību stundās raksturo 2.pielikuma 3.tabulā minētie piemēri.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Mūsdienīga informācijas aprite, informācijas
pieejamība, nodrošināta iespēja operatīvi
sazināties, tostarp risināt problēmsituācijas,
ja tādas radušās.
Normu aktualizācija pēc reālās dzīves
nepieciešamības.
Metodisko mācību daudzpusējs piedāvājums
nolūkā sagatavoties ieviest pilnveidoto
mācību saturu un pieeju.
Pedagogu pieejamība, ņemot vērā skolēnu
vajadzības.
Tematisku klases stundu veidošana ar mērķi
veicināt vispusīgu skolēnu personības
attīstību.
Pilnveidot pedagogu prasmes mācību stundas
sasniedzamā rezultāta noteikšanā un tam
atbilstošu uzdevumu izvēlē un izveidē.
Palielināt starppriekšmetu sadarbības
īpatsvaru mācību procesā.
Palielināt skolēnu pašvērtējuma iespējas,
skolotājiem izvēloties atbilstošas mācību un
vērtēšanas formas un paņēmienus.
Atbalstīt un veicināt klašu audzinātāju un
mācību priekšmetu skolotāju sadarbību
mērķtiecīgai prasmju apguvei.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte
2017. un 2018.gadā tika veikta aptauja, lai noskaidrotu skolēnu viedokli par mācību
stundas kvalitāti. Aptaujas rezultāti liecina, ka skolēni aktīvi piedalās mācību procesā, plāno un
vērtē savu mācību darbu, uzņemas līdzatbildību par mācību procesa norisi, vērtē iegūtās
zināšanas un ir līdzatbildīgi savu turpmāko attīstības vajadzību noteikšanā (skatīt 2.pielikuma
1.-12.attēlu). Skolēniem tiek attīstītas pašvērtēšanas prasmes. Pedagogu darbs skolēnu
pašvērtēšanas prasmju attīstīšanā un skolēnu pašvērtēšanas piemēri raksturoti pašvērtējuma
4.2.1. sadaļā , 2.pielikuma 3.tabulā un 13.attēlā.
Skolā ir izveidota informācijas apmaiņas sistēma starp vadību, pedagogiem, skolēniem
un viņu ģimenēm. Saziņa pamatā notiek e-klases elektroniskajā sarakstē, izmantojot arī citas
saziņas formas, par ko klašu audzinātāji, mācību priekšmetu skolotāji un skolēni, kā arī viņu
vecāki ir vienojušies (piemēram, telefonsaziņa - telefonsarunas, īsziņas, WhatsApp ziņas u.c.
formās).
Informācija par aktualitātēm mācību un audzināšanas darbā tiek ievietota skolas mājas
lapā un izvietota skolas ziņojumu stendos, arī sociālajos tīklos (piem., Facebook). Skolēni tiek
informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām, par kurām skolotāji informē skolēnus
mācību priekšmeta stundās. Ar normatīvo dokumentu prasībām skolēnus un viņu vecākus
iepazīstina klašu audzinātāji. Normatīvie dokumenti publicēti arī skolas mājaslapā
www.vpvg.edu.lv Informācijas apmaiņas sistēma plašāk raksturota pašvērtējuma 4.2.1.nodaļā.
Saskaņā ar ģimnāzijas attīstības plānā noteiktajiem mērķiem skolēnos tiek veidotas
mācīšanās prasmes, veicinot pašu skolēnu atbildību par savu mācību darbu, tā rezultātiem un
lēmumiem. Skolēniem ir radīta iespēja konsultēties ar visiem skolotājiem individuāli. Lai
mazinātu to, ka konsultācijas tiek izmantotas galvenokārt pārbaudes darbu pārrakstīšanai, skolā
ir noteikta pieteikšanās kārtība un laiks, kad uzlabot nobeiguma pārbaudes darbos parādīto
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
16
sniegumu vai tos uzrakstīt, ja skolēns nav bijis skolā. Arvien vairāk mācību procesā tiek
veicināts tas, lai skolēns analizētu savas kļūdas, tās labotu. Pamazām tiek veidoti arī snieguma
līmeņu kritēriji, pēc kuriem skolēniem ir uzskatāmi izprotams, kā sniegumu uzlabot; tiek
mainīta izziņas pieeja, ļaujot skolēniem pašiem piedzīvot, atklāt, arī kļūdīties, secināt. 7.klasēs
ir organizētas inženierzinātņu nodarbības, 8.klasē - dabaszinību praktiskās nodarbības, kur,
praktiski izzinot un mācoties, ieraudzīt atsevišķā elementa vietu sistēmā un veselumā;
skolotājiem savstarpēji un arī skolēniem sadarbojoties, mācību procesā tiek īstenota
starpdisciplināra pieeja.
Skolēni izmanto skolas piedāvātos resursus mācību mērķu sasniegšanai. Analizējot
2017./2018.m.g. un 2018./2019.m.g. skolotāju darba pašvērtējumus, secināms, ka pakāpeniski
skolotāji apgūst skolā pieejamās tehnoloģijas un cenšas tās izmantot mācību procesā. Par to
liecina 2.pielikuma 4.tabulā minētie piemēri.
Ģimnāzijas bibliotēka nodrošina skolēnus ar nepieciešamo mācību un papildu literatūru.
Skolēni var meklēt informāciju elektroniskajā kopkatalogā Alise un skolas abonētajā Letonikas
datu bāzē; skolēni labprāt izmanto arī bibliotēkas datoru ar interneta pieslēgumu, bezmaksas
Wi-Fi, lasītavas, kopēšanas, drukāšanas un skenēšanas pakalpojumus. Skolēnu lasīšanas
paradumu aptaujā, protams, atkarībā no tā, ko lasa, 96,2% skolēnu atzinuši, ka lasīšana viņiem
sagādā prieku. Līdz 88,7% skolēnu atzinuši, ka var atrast sev interesējošu literatūru. 96,2%
skolēnu atzinuši, ka lasa literatūru latviešu valodā, 80,8% angļu valodā, 13,8% krievu valodā,
3,3% norvēģu valodā, 2,5% vācu valodā, 0,8% franču valodā un citās.
Lielākā daļa skolēnu bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas. Mācību stundu
kavējumi tiek uzskaitīti, tiek analizēti to iemesli. Rīcība kavējumu novēršanai raksturota
pašvērtējuma 4.4.1.nodaļā.
Skolēnu mācību sasniegumu izaugsmes dinamika
Skolēnu mācīšanās kvalitātes izvērtēšanai tiek izmantotas elektroniskā žurnāla e-klase
piedāvātās statistikās apstrādes iespējas. Mācību sasniegumu izaugsmes dinamika tiek pētīta
gan skolas līmenī, gan skolotāju darba pašvērtējumā, gan ikdienā klases darbā. Analizējot
mācību sasniegumus valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos, kurus kārto visi vai gandrīz
visi skolēni, mācību sasniegumu izaugsmes dinamika skolā ir pozitīva (skat. 2.pielikuma
14.attēlu).
No apkopojuma minētajos mācību priekšmetos redzams, ka 7.klašu mācību sasniegumu
dinamika aizvadītajos trīs mācību gados pamatskolas posmā eksāmenu mācību priekšmetos
pozitīva bijusi angļu valodā un izteikti pozitīva Latvijas vēsturē. Gan latviešu valodā, gan
matemātikā mācību sasniegumu dinamika bijusi negatīva ar pretēju tendenci vidusskolas
klasēs. (skat. 2.pielikuma 15. un 16. attēlu).
No apkopojuma valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos, kurus kārto visi vai
gandrīz visi (angļu valoda) skolēni, redzams, ka dinamika angļu valodā pārsvarā ir negatīva –
vairāk ir skolēnu, kuriem vērtējumi ir samazinājušies. Turpretim latviešu valodā un matemātikā
vērtējumu dinamika ir pozitīva – pārsvarā ir tie skolēni, kuru vērtējumi vidusskolā ir
paaugstinājušies.
Korelējot ar eksāmenu rezultātiem, pamatskolā visos eksāmenu mācību priekšmetos
rezultāti bijuši līdzīgi. Nav pierādījies, ka kādā mācību priekšmetā tie būtu daudz augstāki
(vairāk par 10%) par eksāmenu rezultātiem valsts mērogā. Īpaša uzmanība veltīta skolēnu
sagatavošanai centralizētajiem eksāmeniem, kuru rezultāti vairākos mācību priekšmetos
pārsniedz valsts vidējo vērtējumu vairāk par 10%. Ikdienas darbā vidusskolas klasēs skolēni
daudz uzlabojuši savu sniegumu matemātikā, bet ne nestandarta uzdevumu risināšanā.
Viena no skolas tradīcijām un vērtībām ir sekmēt katra skolēna talantu attīstību, tostarp
arī mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Dalībnieku un laureātu skaits ir liels,
2017./2018.m.g. visplašākais Valmieras pilsētas pašvaldības rīkotajā mācību priekšmetu
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
17
olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konkursa laureātu godināšanas pasākumā. Tādu
laureātu, kuri guvuši vismaz 1.vietu Valmieras pilsētas un starpnovadu mācību priekšmetu
olimpiādēs vai godalgotu vietu reģiona mēroga pasākumā vai bijuši izvirzīti dalībai vai guvuši
godalgotu vietu valsts mēroga pasākumos, bija 53.
Latvijas Skolu reitingā lielo skolu grupā 2018./2019.mācību gadā ģimnāzija 13.pozīcijā
65 reitingā iekļuvušo skolu vidū. Skolēnu sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un
konkursos plašāk raksturoti pašvērtējuma 4.4.5.nodaļā.
Zinātniski pētnieciskā darbība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ģimnāzijā
organizēta kā skolēnu un viņu vecāku brīvprātīga izvēle, veicot individuālus pētījumus vai
pētījumus grupā, fokusējoties uz pētījuma dziļumu. Vidusskolas klasēs piedāvāts fakultatīvais
kurss pētniecības prasmju apguvei visiem 10.klašu skolēniem. Lai pētniecību padarītu jēgpilnu
iespējami katram skolēnam, plānots organizēt to izvēļu izglītības programmās vidusskolā kā
organisku mācību procesa sastāvdaļu. Pētnieciskais darbs pamatskolā notiek mācību un
fakultatīvajās stundās - īpaši eksaktajās zinātnēs. Turpmāk tas attīstāms visās mācību jomās
saskaņā ar valsts ģimnāzijai noteiktajiem uzdevumiem, izveidojot noteiktu sistēmu.
Ģimnāzijā tiek popularizēts arī veselīgs un sportisks dzīvesveids - tiem skolēniem, kuri
pamatizglītības pakāpē nemācās dabaszinību izglītības programmā, ir papildus stunda sportā;
notiek brīvprātīgi sporta spēļu turnīri pēc mācību stundām; skolēni pārstāv skolu pilsētas un
plašāka mēroga sporta sacensībās.
Lai veicinātu skolēnu snieguma izaugsmes dinamiku, skolotāji papildus apgūst stundas
struktūras elementus, uzdevumu veidošanu pēc izziņas darbības līmeņiem, tiek organizēta
savstarpējā stundu vērošana ar mērķi uzlabot mācību procesu, lai veidotu to vērstu uz skolēna
mācīšanos un prasmju demonstrēšanu.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Efektīva informācijas apmaiņas sistēma, lai
skolēniem būtu iespējas uzlabot savus mācību
sasniegumus.
Iespēja attīstīt savas spējas gan mācību stundu,
gan ārpusstundu darbā.
Mainot pieejas akcentus, turpināt apzinātu
skolēnu mācīšanās prasmju attīstību.
Dažādās formās mācību procesā attīstīt
pētnieciskās prasmes gan pamatskolas, gan
vidusskolas klasēs.
Arvien vairāk mācību procesā sekmēt skolēnu
izziņas maiņu no satura teorētiskas apguves uz
praktisku darbību.
Vērtējuma līmenis: labi
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Skolā ir izstrādāta “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība pārbaudes
darbos”, kura ir pieejama skolas mājaslapā. Ar to klašu audzinātāji ir iepazīstinājuši gan
skolēnus, gan viņu vecākus. Visi pedagogi zina un ievēro šo kārtību. Skolas vērtēšanas kārtība
ir aktualizēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pēc reālās nepieciešamības.
Pedagogi skolēnu mācību sasniegumu vērtējumus ieraksta elektroniskajā žurnālā e-
klase skolas noteiktajā kārtībā. Skolotāji sistemātiski vērtē skolēnu mācību darbu, veic arī
formatīvo vērtēšanu – vērtēšanu, lai mācītos, kā arī summatīvo vērtēšanu mācību sasniegumu
novērtēšanai. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst
skolēnu izvēlētajai izglītības programmai. Pedagogi rosināti tam, lai vērtējums un vērtēšanas
metodes sniegtu skolēniem atbalstu turpmākajā mācību procesā un motivētu mācību
sasniegumu uzlabošanai. Skolēniem un viņu vecākiem ir tiesības jautāt pedagogiem vērtējuma
pamatojumu.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
18
Skolēniem ir zināma un saprotama mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Pedagogi
pamato un izskaidro skolēniem viņu mācību darba vērtējumu. 2017.gada decembrī līdz 88%
skolēnu atzinuši, ka saprot, kā skolotāji vērtēs skolēnu darbu, 2018.gada maijā 85%.
Pārbaudes darbu grafiks ir pieejams elektroniskajā žurnālā. Ieraksti tajā tiek veikti
saskaņā ar “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība pārbaudes darbos” noteikto
kārtību. Nobeiguma pārbaudes darbi ir jāizpilda visiem skolēniem. Pirms pārbaudes darba
skolēni tiek iepazīstināti ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem. Pēc pārbaudes darba
skolotāji kopā ar skolēniem veic darbu analīzi. Ja nepieciešama individuāla konsultācija, tā tiek
nodrošināta individuālā darba stundās jeb konsultācijās. Lai konsultācijām paredzētais laiks
netiktu lielākoties izmantots pārbaudes darbu pārrakstīšanai un skolēnus motivētu sagatavoties
nobeiguma pārbaudes darbiem jau pirmajā reizē, vērtējumu uzlabošana valsts pārbaudes darbu
mācību priekšmetos notiek reizi nedēļā “Laimīgajā stundā”, kurai skolēni motivēti pieteikties
noteiktā laikā, tā stiprinot arī plānošanas prasmes un atbildību par savu darbu. Pirms vērtējuma
uzlabošanas skolēniem ir iespējas konsultācijās mācīties, lai uzlabotu savu sniegumu atkārtoti
rakstītajā pārbaudes darbā. Par “Laimīgās stundas” efektivitāti veikta gan skolēnu, gan
pedagogu aptauja. 83% pedagogu atzīst, ka tādējādi atvieglots mācību process konsultācijās.
Trešdaļa skolēnu atzīst, ka ir palielinājies laiks, lai konsultācijās mācītos. Skolēnu un skolotāju
atbildes vēl analizējamas, lai novērstu nepilnības un domātu par veidiem, kā vairāk aktivizēt
pašvadītu mācīšanos turpmāk. Veikts arī pētījums par skolēniem, kuri neierodas uz pārbaudes
darbu pirmajā reizē. Pamatskolā nav konstatēti regulāri kavējumi pārbaudes darba rakstīšanas
laikā, bet vidusskolas klasēs ir secināts par atsevišķiem gadījumiem, kad skolēni attiecīgajā
dienā neierodas tikai uz pārbaudes darbiem.
Tādējādi skolēniem ir iespēja uzlabot mācību sasniegumu rezultātus saskaņā ar
“Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība pārbaudes darbos” noteikto kārtību. Par
mācību sasniegumu uzlabošanas iespējām zina visas ieinteresētās puses, pedagogi un skolēni
tās ievēro. Katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas
kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, ņemot vērā skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteikto.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Skolā ir noteikta skolēnu mācību sasniegumu
vērtēšanas kārtība, tā tiek aktualizēta saskaņā ar
reālajām vajadzībām.
Lielākajai daļai skolēnu ir saprotami vērtēšanas
kritēriji.
Skolēniem ir nodrošināta kārtība mācību
snieguma un vērtējumu uzlabošanai.
Palielināt skolēnu iesaisti vērtēšanas kritēriju
izstrādē un analīzē, izmantojot to kā iespēju
izprast un uzlabot savu sniegumu.
Veicināt pedagogu izpratni par formatīvās
vērtēšanas nozīmi mācību procesā.
Pakāpeniski palielināt formatīvās vērtēšanas
lietojumu mācību procesā.
Vērtējuma līmenis: labi.
4.3. Izglītojamo sasniegumi
4.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā
Saskaņā ar ģimnāzijas attīstības plānā noteikto skolēnu sasniegumi ikdienas darbā
ikdienas mācību procesa rezultāti, sasniegumi, izaicinājumi vērsti uz katru skolēnu. Skolēnu
sasniegumus ikdienas darbā izglītības iestāde uzskaita un apkopo skolvadības sistēmā e-klase.
Pēdējo trīs mācību gadu rezultāti rāda, ka ir samazinājies nepietiekamu vērtējumu skaits gan
pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē. Nav vai tikpat kā nav gadījumu, kad, mācību
gadu beidzot, nav vērtējuma. Samazinājies ir pietiekama apguves līmeņa gadījumu skaits,
palielinoties skolēnu skaitam, kuriem, mācību gadu beidzot, ir optimāls apguves līmenis. Šī
pozitīvā tendence īpaši izteikta vidusskolā, kur minētais samazinājums un palielinājums bijis
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
19
par vidēji 20 procentiem. Pamatskolā, lai arī nav liels, bet varētu vēl samazināties nepietiekama
apguves līmeņa gadījumu skaits, sasniedzot vismaz vienādu attiecību ar skolēnu skaitu, kuriem
ir augsts apguves līmenis. Vidusskolā augsts apguves līmenis ir procentuāli lielāks nekā
nepietiekams (skat. 3.pielikuma 1. un 2. attēlu).
Nepietiekamu vērtējumu gadījumā notiek individuālas un administrācijas tikšanās, lai
vienotos par konkrētu plānu situācijas uzlabošanai. Klases audzinātāja sistemātiskas darbības
(īpaši pamatskolā), aktivizējot paša skolēna sekošanu līdzi saviem mācību sasniegumiem,
mazinājies to skolēnu skaits, kuriem ir pagarinātais mācību gads. Piemēram,
2017./2018.mācību gadā to bija 15 (uz otru gadu tajā pašā klasē atstāti trīs), 2018./2019.mācību
gadā - 11 (uz otru gadu tajā pašā klasē netika atstāts neviens skolēns).
Ģimnāzijā ir liels skolēnu skaits, kuri iegūst pašvaldības apbalvojumu - naudas balvu,
ja vidējais vērtējums ir vismaz 8,5 balles: 2018./2019.m.g. I semestrī - 131 skolēns, mācību
gadu beidzot - 124 skolēni. Gadījumi, kad vidējais vērtējums ir tuvu tam, rāda situācijas
objektivitāti, kad vērtējums netiek nepamatoti paaugstināts, piem., 2019./2020.m.g. I semestrī
bija vairāki skolēni, kam, semestri beidzot, vidējais vērtējums bija 8,40, 8,44 balles u. tml.,
tādējādi nodrošinot iespēju godīgi iegūt pašvaldības apbalvojumu.
Būtiska prasība skolotāju darbā ir analizēt korelāciju starp izglītojamo sasniegumiem
ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos. Skolotāji veic sava darba pašvērtējumu nolūkā
saskatīt atšķirības (ja tādas ir) un veikt izmaiņas savā darbā.
Piemēram, pētījumā par rezultātiem matemātikā, kaut arī bija vērojama vislielākā
izaugsmes dinamika starp mācību priekšmetiem, 2018./2019.mācību gadā, 12.klasi beidzot,
bija atšķirība starp gada un eksāmena vērtējumu, bet eksāmena daļās iegūtais vērtējums bija
proporcionāli atbilstošs skolēnu apguves līmenim, mācību gadu beidzot (skat. 3.pielikuma
3.attēlu).
Salīdzinoši eksāmenā rezultāti ir augstāki par rezultātiem kopvērtējumā valstī, dodot pat
25.pozīciju “Draudzīgā aicinājuma” reitingā 48 ģimnāziju un valsts ģimnāziju vidū, ko
nevajadzētu uzskatīt par pašapmierinātu secinājumu, bet izaicinājumu strādāt vēl efektīvāk,
īpašu vērību veltot eksāmena 2. un 3.daļas uzdevumu risināšanai.
5.tabula
Eksāmens Kopvērtējums %
izglītības iestādē
Kopvērtējums %
pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtējums %
valstī
Matemātika 42,60 42,80 31,50 32,75
Ja arī šķiet, ka gada vērtējums matemātikā bijis nepamatoti augstāks, tad, salīdzinot
gada vērtējumus visos mācību priekšmetos, tas bijis zemākais trīs 12.klasēs un vienā - otrs
zemākais (vidēji - 6,65 balles). Tajā pašā laikā latviešu valodā (vidējais vērtējums kopā ar
literatūru - 7,38 balles) 7.pozīcija “Draudzīgā aicinājuma” reitingā 48 ģimnāziju un valsts
ģimnāziju vidū, kas norāda uz konkurētspējīgu rezultātu.
6.tabula
Latviešu valoda 72,40* 58,80 48,50 49,86
*vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 20%
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
20
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Samazinājies nepietiekamu vērtējumu skaits
gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības
pakāpē.
Samazinājies pietiekama apguves līmeņa
gadījumu skaits, palielinoties skolēnu skaitam,
kuriem, mācību gadu beidzot, ir optimāls
apguves līmenis.
Katru semestri vairāk nekā 100 skolēnu saņem
pašvaldības apbalvojumu - naudas balvu par
teicamām sekmēm mācību darbā.
Paaugstināt mācību sasniegumu dinamiku
un rezultātus valsts pārbaudes darbos
pamatizglītības pakāpē.
Samazināt pamatizglītības pakāpē
nepietiekama apguves līmeņa gadījumu
skaitu, sasniedzot vismaz vienādu attiecību
ar skolēnu skaitu, kuriem ir augsts apguves
līmenis.
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
Vērtējot valsts pārbaudes darbus, kurus kārto visi vai gandrīz visi izglītojamie,
eksāmenos par pamatizglītības ieguvi rezultāti vidēji, salīdzinot ar sasniegumiem citās valsts
skolās, ir augstāki, bet ne tik lielu pārsvaru kā eksāmenos par vidējās izglītības ieguvi.
Salīdzinoši augstākie rezultāti par pamatizglītības ieguvi laikā no 2016.-2019.gadam bijuši
latviešu valodā, zemākie - Latvijas vēsturē.
Valsts pārbaudes darbos par pamatizglītības ieguvi vērtējumi var būt salīdzinoši
subjektīvāki, jo eksāmeni tiek vērtēti katrā izglītības iestādē atsevišķi. Tāpēc pozitīvi vērtējams
fakts, ka centralizētajos eksāmenos vērtējumi ģimnāzijā (daļa - tie paši skolēni, kas mācījušies
pamatskolā) ir salīdzinoši augstāki. Izaicinājums turpmākajā darbā - ikdienas mācību procesā
pamatskolā veicināt aktīvu mācīšanos, mainot skolēna attieksmi un arī skolotāja pieeju mācību
stundā.
Centralizētajos eksāmenos par vispārējās vidējās izglītības ieguvi rezultāti salīdzinoši
ar rezultātiem visās valsts izglītības iestādes galvenokārt ir augstāki. Stabili pozitīvi rezultāti
vērojami centralizētajā eksāmenā latviešu valodā, angļu valodā, Latvijas un pasaules vēsturē,
citos eksāmenos arī pamatā augstāki par kopvērtējumu valstī. Izaicinājums - paaugstināt
eksāmenu rezultātus matemātikā un fizikā. Pēdējā gada laikā tieši matemātikas skolotājiem
pastiprināti notikušas metodiskās nodarbības (2018./2019.m.g. organizētas trīs mācību
nodarbības matemātikas skolotāju profesionāļu vadībā, 2019./2020.m.g. plānotas divas mācību
dienas, izzinot metakognitivitātes aspektus matemātikā un Latvijas Universitātes pētnieku
vadībā vērojot un analizējot matemātikas stundas); skolā sākuši strādāt vairāki fizikas skolotāji,
kas mazina pārlieku lielās darba slodzes problēmu vienam skolotājam.
Ģimnāzijā nav bijuši iestājpārbaudījumi, tā devusi iespēju ikvienam, kurš gribējis tajā
mācīties. Vēl trīs gadus (ieskaitot 2019./2020.mācību gadu) mācības ģimnāzijā turpinās
skolēni, kuri tajā iestājušies, nekārtojot iestājeksāmenus. Svarīgi ir bijis sasniegt iespējami
augstākus rezultātus, būt starp labākajām skolām eksāmenu rezultātu ziņā - jo īpaši sevi
pierādot valsts ģimnāziju vidū, vēl neesot tās statusā.
7.tabula
Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2016./2017.mācību gadā
Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi
Eksāmens Kopvērtējums%
izglītības iestādē
Kopvērtējums %
pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtējums
% valstī
Latviešu valoda 69,49 67,99 67,47 65,06
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
21
Matemātika 62,79 61,39 59,07 54,46
Latvijas vēsture 66,85 72,25 69,48 67,32
Angļu valoda 75,07 78,13 71,51 71,18
Krievu valoda 89,00* 83,43 78,85 74,52
*vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%
8.tabula
Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2017./2018.mācību gadā
Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi
Eksāmens Kopvērtējums%
izglītības iestādē
Kopvērtējums %
pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtējums %
valstī
Latviešu valoda 68,05 67,33 66,67 64,85
Matemātika 52,48 57,40 55,53 50,43
Latvijas vēsture 64,55 69,53 65,59 65,13
Angļu valoda 72,66 76,69 68,96 68,38
Vācu valoda 63,75 70,57 60,99 61,85
Krievu valoda 74,56 76,90 77,25 71,58
9.tabula
Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2018./2019.mācību gadā
Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi
Eksāmens Kopvērtējums%
izglītības iestādē
Kopvērtējums %
pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtējums
% valstī
Latviešu valoda 66,89 64,62 64,62 64,71
Matemātika 59,86 60,34 55,75 55,83
Latvijas vēsture 59,78 65,43 61,97 63,15
Angļu valoda 71,77 73,36 67,74 70,77
Krievu valoda 62,22* 73,96 77,22 74,32
*vidējais kopvērtējums zemāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%. Eksāmenu kārtoja 9
skolēni, no tiem vienam bija augsts apguves līmenis, pieciem - optimāls, diviem - pietiekams,
vienam - nepietiekams. Lielākā atšķirība, salīdzinot gada un eksāmena vērtējumu, bija divām
skolniecēm, kam, mācību gadu beidzot bija 10 balles, bet eksāmenā - 8 balles. Pārējos
gadījumos svārstības vērojamas vienas balles robežās. Situācija kopā ar skolotāju ir analizēta,
bet kopumā krievu valodas eksāmenu kārto tikai atsevišķi skolēni, kas salīdzinoši var nedot
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
22
objektīvu situācijas izvērtējumu. Turklāt pārējos mācību gados līdzīgā situācijā eksāmena
rezultāti bijuši augstāki par kopvērtējumu valstī - 2016./2017.m.g. pat par gandrīz 15%.
10.tabula
Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2016./2017.mācību gadā
Eksāmenu rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi
Eksāmens Kopvērtējums%
izglītības iestādē
Kopvērtējums
% pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtēju
ms % valstī
Latviešu valoda 67,41** 58,50 48,80 50,90
Matemātika 44,23 44,40 34,70 34,90
Latvijas un
pasaules vēsture
65,64*** 63,10 40,10 41,50
Angļu valoda 73,41* 70,70 56,00 59,70
Krievu valoda 85,22** 77,40 70,80 68,60
Bioloģija 68,69 68,30 63,60 63,70
Ķīmija 88,00*** 65,60 63,70 63,10
Fizika 51,58 55,40 53,50 49,90
Ekonomika 89,02** 77,71 71,61 70,97
Ģeogrāfija 74,07 73,31 70,85 68,10
Informātika 69,52 70,27 68,86 65,90
*vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%
**vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 15%
***vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 20%
“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos valsts
ģimnāziju un ģimnāziju (48 valsts ģimnāzijas un ģimnāzijas) grupā ģimnāzijai 3.pozīcija
ķīmijas eksāmena, 9.pozīcija krievu valodas eksāmena, 15.pozīcija latviešu valodas eksāmena,
22.pozīcija angļu valodas eksāmena rezultātu un 25.vieta rezultātu kopvērtējuma grupā;
izaugsmē ģimnāzija ierindojusies 9.vietā no 48 valsts ģimnāzijām un ģimnāzijām.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
23
11.tabula
Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2017./2018.mācību gadā
Eksāmenu rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi
Eksāmens Kopvērtējums%
izglītības iestādē
Kopvērtējums
% pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtējums
% valstī
Latviešu valoda 71,11*** 61,20 50,70 52,56
Matemātika 42,33 42,30 34,00 34,64
Latvijas un
pasaules vēsture
69,29**** 71,10 37,40 40,05
Angļu valoda 74,75** 72,60 58,50 61,87
Vācu valoda 52,47* 65,60 58,40 72,09
Krievu valoda 64,43 76,80 72,60 70,33
Bioloģija 65,88 63,50 62,00 60,78
Ķīmija 62,00 60,50 60,80 61,45
Fizika 44,67 47,70 45,00 39,82
Ekonomika 75,61 77,33 69,13 70,73
Ģeogrāfija 77,93 71,05 69,95 69,03
Informātika 69,46 67,05 66,06 62,65
*vidējais kopvērtējums zemāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%. Eksāmenu kārtoja viens
skolēns (vienīgais arī Valmieras pilsētā), kuram gada vērtējums bija 7 balles. Eksāmenā
zemākais vērtējums - 32,5% - iegūts valodas lietojuma daļā, augstākais - 64% (augstāks
rezultāts, ja salīdzina izglītības iestādes pēc urbanizācijas) - rakstīšanas daļā. Vācu valodas
eksāmenu ik gadus kārto tikai kāds skolēns skolā vai pilsētā (ir gadi, kad nekārto neviens),
tādējādi salīdzinoši var nedot objektīvu situācijas izvērtējumu. Citā pārskata gadā līdzīgā
situācijā eksāmena rezultāti bijuši augstāki par kopvērtējumu valstī - 2018./2019.m.g. pat par
gandrīz 20%, kad eksāmenu kārtoja arī viens skolēns.
**vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%
***vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 15%
****vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 20%
“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos valsts
ģimnāziju un ģimnāziju (48 valsts ģimnāzijas un ģimnāzijas) grupā: 11.pozīcija latviešu
valodas eksāmena, 12.pozīcija vācu valodas eksāmena, 24.pozīcija angļu valodas eksāmena un
25.pozīcija bioloģijas un ķīmijas eksāmena rezultātu grupā; izaugsmē ģimnāzija ierindojusies
26.vietā no 48 valsts ģimnāzijām un ģimnāzijām.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
24
12.tabula
Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2018./2019.mācību gadā
Eksāmenu rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi
Eksāmens Kopvērtējums%
izglītības iestādē
Kopvērtējums
% pēc tipa
Kopvērtējums %
pēc urbanizācijas
Kopvērtējums %
valstī
Latviešu valoda 72,40 58,80 48,50 49,86
Matemātika 42,60 42,80 31,50 32,75
Latvijas un
pasaules vēsture
72,50 68,00 41,10 42,89
Angļu valoda 74,40 72,70 58,40 62,73
Vācu valoda 93,80 93,10 67,10 71,86
Krievu valoda 87,60 82,20 77,00 74,42
Bioloģija 58,40 56,80 57,60 57,08
Ķīmija 83,00 65,60 61,50 62,82
Fizika 46,80 45,50 41,30 37,51
Ekonomika 91,60 83,67 70,19 71,92
Ģeogrāfija 82,22 74,40 69,91 64,99
Informātika 70,53 62,77 61,29 59,91
“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos
valsts ģimnāziju un ģimnāziju (48 valsts ģimnāzijas un ģimnāzijas) grupā 2018./2019.m.g.:
3.pozīcija vācu valodas eksāmena, 4.pozīcija ķīmijas eksāmena, 7.pozīcija latviešu valodas
eksāmena, 9.pozīcija krievu valodas eksāmena, 22.pozīcija fizikas un vēstures eksāmena,
24.pozīcija angļu valodas un matemātikas eksāmena, 25.pozīcija bioloģijas un ķīmijas
eksāmena rezultātu grupā un 13.vieta rezultātu kopvērtējuma grupā; izaugsmē ģimnāzija
ierindojusies 15.vietā no 48 valsts ģimnāzijām un ģimnāzijām.
Trīs pārskata gadu periodā pozitīva dinamika valsts pārbaudes darbu rezultātos par
vispārējās vidējās izglītības ieguvi (rezultātu atveide diagrammās - skat. 3.pielikuma 4., 5., 6.
un 7.attēls) bijusi septiņos no 12 valsts pārbaudes darbiem: Latvijas un pasaules vēsturē,
latviešu valodā, krievu valodā, vācu valodā, informātikā, ģeogrāfijā un ekonomikā. Savukārt
rezultāti visus mācību gadus bijuši augstāki par kopvērtējuma rezultātiem valstī 10 no 12 valsts
pārbaudes darbiem (2016./2017. un 2018./2019.m.g. visos valsts pārbaudes darbos par vidējās
izglītības ieguvi).
Beidzot 9.klasi, 2016./2017.m.g. trim skolēniem bija divi un vairāk nepietiekamu
vērtējumu mācību gada noslēgumā (divos līdz četros mācību priekšmetos; divi no tiem mācījās
klasē, kura klases audzinātāja bija sociālais pedagogs; ar visiem skolēniem papildus ikdienas
darbam notikušas arī pārrunas administrācijas sanāksmē, piedaloties skolēnu vecākiem);
2017./2018.m.g. vienam skolēnam divi nepietiekami vērtējumi eksāmenos, kā rezultātā viņi
saņēma liecību.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
25
13.tabula
Mācību gads Ar liecību pabeidza 9.klasi Ar liecību pabeidza 12.klasi
2016./2017.m.g. 3 1
2017./2018.m.g. 1 0
2018./2019.m.g. 0 1
12. klasi beidzot, 2016./2017.m.g. viens skolēns pabeidza 12.klasi ar liecību, jo II
semestrī tikpat kā vairs neapmeklēja skolu; kavējumiem nebija attaisnojoša iemesla; ar skolēnu
un viņa vecākiem notikušas arī pārrunas administrācijas sanāksmē. 2018./2019.m.g. vienam
skolēnam bija nepietiekams vērtējums mācību gada noslēgumā latviešu valodā - kavējumu dēļ
nespēja pietiekamā līmenī apgūt paredzēto mācību saturu, ar skolēnu notikušas arī pārrunas
administrācijas sanāksmē. Visi 12.klašu skolēni saņēmuši vispārējās vidējās izglītības
sertifikātus.
14.tabula
Mācību gads Atbrīvojumi no
eksāmeniem 9.klasē
Atbrīvojumi no eksāmeniem
12.klasē
2016./2017.m.g. 1 0
2017./2018.m.g. 3 0
2018./2019.m.g. 5 0
Skolēni tika atbrīvoti no eksāmeniem, pamatojoties uz vecāku iesniegumu, ģimenes
ārsta atzinumu, kurš tika iesniegts lēmuma pieņemšanai Valmieras pilsētas pašvaldībā par
skolēna atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Pozitīva eksāmenu rezultātu dinamika
pārskata periodā lielākajā daļā valsts
pārbaudes darbu vidējās izglītības pakāpē.
Augstāks apguves koeficients visos valsts
pārbaudes darbos par vidējās izglītības ieguvi
pārskata periodā nekā kopvērtējumā valstī.
“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc
rezultātiem centralizētajos eksāmenos valsts
ģimnāziju un ģimnāziju grupā vairākos mācību
priekšmetos ģimnāzija bijusi divdesmit labāko
vidū, visus pārskata gadus latviešu valodā (15.,
11. un 7.pozīcijā), eksāmenā, kuru kārto visi
skolēni; arī kopvērtējumā 2018./2019.m.g.
13.pozīcijā.
Ikdienas mācību procesā pamatskolā veicināt
aktīvu mācīšanos, mainot skolēna attieksmi un
arī skolotāja pieeju mācību stundā, tādējādi
paaugstinot rezultātus arī valsts pārbaudes
darbos.
Turpināt īstenot pasākumus, kas paaugstinātu
skolēnu zināšanu lietojumu nestandarta
situācijās matemātikā un fizikā.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
26
4.4. Atbalsts izglītojamiem
4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts
Skolā veiksmīgi un saskaņoti strādā sociālais pedagogs, psihologs, sertificēta medicīnas
māsa, pedagogs - karjeras konsultants un divas bibliotekāres. Saskaņā ar amata aprakstu un
“Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas atbalsta personāla reglamentu” atbalsta personāls
sniedz skolēniem nepieciešamo palīdzību vajadzību nodrošināšanai, palīdzība un atbalsts tiek
sniegts arī vecākiem, mācību priekšmetu skolotājiem, klašu audzinātājiem.
Skolas atbalsta personāls veic pedagoģiskā, sociālā, un psiholoģiskā atbalsta
koordinēšanu un nodrošināšanu. Regulāri sadarbojoties ar klašu audzinātājiem, mācību
priekšmetu skolotājiem, tiek apzināti skolēni, kuriem nepieciešama palīdzība, kopā izlemjot,
tieši kāda veida palīdzība nepieciešama. Kā arī, lai laicīgu apzinātu 7.klašu skolēnu problēmas
un klašu kolektīvu raksturīgākās iezīmes, skolas direktore, sociālais pedagogs un psihologs
tiekas ar Valmieras Pārgaujas sākumskolas atbalsta personālu un vadību. Psihologs un sociālais
pedagogs iesaistās akūtu krīžu vai konflikta situāciju un vardarbības gadījumu risināšanā,
organizē preventīvo darbu vardarbības, konfliktu un citu risku mazināšanai, savstarpējo
attiecību uzlabošanai. Atbilstoši pasūtījumam skolas psihologs veic skolēnu psiholoģisko
izpēti, īpašu uzmanību veltot skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Skolas psihologs un sociālais
pedagogs veic individuālu konsultēšanu, kā arī vada nodarbības grupā, veic novērošanu mācību
procesa ietvaros. Medicīnas māsa sniedz nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kā arī regulāri
informē skolēnus, skolotājus, skolas darbiniekus par dažādām infekciju saslimšanām un to, kā
no tām izvairīties.
Skolotāji un skolas atbalsta personāls mērķtiecīgi plāno un realizē atbalsta sniegšanu
skolēniem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai. Kopš 2017./2018. mācību gada
skolā tiek īstenos Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas nepabeidz
skolu.
Atbalsta personāls izstrādā plānus skolēniem, kuriem mācību procesā piemērojami
atbalsta pasākumi. Individuālajos plānos iekļauj/paredz dažādus atbalsta veidus skolēnam
(individuālās konsultācijas ar atbalsta personālu vai mācību priekšmeta skolotāju, atbalsta
pasākumi mācību procesā, brīvpusdienu nodrošināšana u.c.), skatot katru gadījumi individuāli.
Ar izstrādātajiem plāniem (rekomendācijām) tiek iepazīstināti vecāki un mācību priekšmetu
skolotāji.
Sociālais pedagogs regulāri pārbauda skolēnu kavējumus e-klasē, skolēniem, kuriem ir
mēnesī ir līdz 10 neattaisnoti kavētām mācību stundām, situāciju izskata klases audzinātājs. Par
10 mācību stundu neattaisnotiem kavējumiem skolēns nonāk Ģimnāzijas sociālā pedagoga
uzskaitē. Ja neattaisnotie kavējumi turpinās, skolēns un viņa vecāki/aizbildnis tiek uzaicināts
uz Ģimnāzijas administrācijas sēdi, lai izteiktu brīdinājumu. Gadījumos, kad skolēns
neattaisnoti kavējis vairāk par 20 mācību stundām un kavējuma iemesli nav zināmi vai
uzskatāmi par neattaisnojošiem, ģimnāzija informē Valmieras Izglītības pārvaldi vai citu
institūciju (pēc vajadzības, individuāli izskatot katru gadījumu).
Skolā regulāri tiek apzināti skolēni, kuri bez attaisnojoša iemesla regulāri kavē skolu.
2019./2020. mācību gada 1.semestrī bija 5 skolēni, kuriem bija izteikti daudz neattaisnoti
kavētas stundas, 2.semestra sākumā uz skolu atkārtoti tika aicināti vecāki. Skolēnu kavējumus
un to ietekmi uz mācību sasniegumiem analizē klases audzinātāji, veicot sekmju dinamikas
analīzi un ņemot vērā klases kolektīva iezīmes (katru mēnesi vai vienu reizi semestrī).
Skolēni par skolas kārtību tiek informēti 1.semestra sākumā klases stundās. Vecāki tiek
informēti klases vecāku sapulcēs, vai arī lūgt iepazīties ar noteikumiem skolas mājaslapā.
Atbalsta personāls dažādu problēmu risināšanā sadarbojas ar klašu audzinātājiem,
skolas administrācijas pārstāvjiem, mācību priekšmetu skolotājiem, skolēnu vecākiem un
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
27
vajadzības gadījumā ar dažādām institūcijām ārpus skolas- Valmieras pilsētas pašvaldību,
Sociālo lietu pārvaldi, Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienību “Ģimenes atbalsta nodaļa”,
Valmieras pilsētas pašvaldības policiju, Valsts policiju, Valmieras pilsētas bāriņtiesu, Valsts
Bērnu tiesības aizsardzības inspekciju u.c. iestādēm un institūcijām. Nepieciešamības gadījumā
sadarbība notiek ar Valmieras pilsētas pedagoģiski medicīnisko komisiju un Valsts pedagoģiski
medicīnisko komisiju.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Ģimnāzijā ir izstrādāti Iekšējās kārtības
noteikumi, drošības noteikumi, kas regulāri
tiek pārskatīti, papildināti, uzlaboti saskaņā
ar ģimnāzijas vajadzībām.
Skolas atbalsta personāla attieksme un darbs
ir profesionāls un atbildīgs.
Veselības aprūpi nodrošina kvalificēta
medicīnas māsa, sniedzot profesionālu
palīdzību skolēniem.
Tiek apzināti skolēni, kuriem nepieciešama
sociālā un psiholoģiskā palīdzība, tiek
sniegtas kvalificētu speciālistu konsultācijas.
Skolas atbalsta personāls sniedz
pedagoģiskā, medicīniskā, sociālā un
psiholoģiskā atbalsta koordinēšanu un
nodrošināšanu.
Izstrādāt kārtību skolēnu uzvedības analīzei.
Pilnveidot sociālā pedagoga un psihologa
sadarbību dažādu problēmsituāciju
risināšanai.
Pilnveidot sadarbību starp atbalsta personālu,
klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu
skolotājiem.
Turpināt darbu ar vecākiem viņu
ieinteresēšanā un aktīvākā iesaistīšanā skolas
dzīvē, lai vecāki varētu sniegt nepieciešamo
atbalstu, iedrošinājumu, palīdzību savam
bērnam.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.4.2. Drošības nodrošināšana
Skolā sadarbībā ar Skolēnu domi un Ģimnāzijas padomi izstrādāti Iekšējās kārtības
noteikumi, kuri nosaka skolēnu uzvedības noteikumus skolā (mācību stundā, mācību kabinetos,
koplietošanas telpās, skolas teritorijā) un skolas organizētajos pasākumos; skolēnu un vecāku
rīcību un atbildību mācību stundu kavējumu gadījumā; aizliegtu vielu, priekšmetu lietošanas
aizliegumu skolā un tās teritorijā; skolēna rīcību, ja tas saskata draudus savai vai citu personu
veselībai un drošībai; ģimnāzijas direktores un skolotāju rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai
emocionāla vardarbība pret skolēnu; skolēna atbildību par iekšējās kārtības noteikumu
neievērošanu.
Skolā ir izstrādāti un praksē ievēroti Noteikumi par izglītojamo drošību VPVĢ
organizētajos masu pasākumos, sporta sacensībās un sporta nodarbībās, drošības noteikumi
ekskursijās un pārgājienos, skolas un klases pasākumu organizēšanas kārtība ar mērķi
nodrošināt skolēnu drošību skolas organizētu masu pasākumu, sporta sacensību un sporta
nodarbību laikā, kā arī lai veicinātu ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu,
pozitīvu uzvedību un cieņpilnu attieksmi pret skolas un klases biedriem, skolotājiem un
ģimnāzijas darbiniekiem. Šo noteikumi izpildi pasākumos nodrošina skolotāji, klašu
audzinātāji, arī vecāki. Pirms katra masu pasākuma par tā norisi, mērķauditoriju tiek informēta
Valmieras pilsētas pašvaldības policija un Vidzemes reģiona Kārtības policija, lai policijas
patruļas pasākuma laikā nodrošinātu sabiedrisko kārtību skolas teritorijā. Skolā ārpusstundu
masu pasākumos kārtību uzrauga arī apsardzes darbinieki.
Ikdienas darbā skolēni tiek iepazīstināti un ievēro drošības noteikumus, kas nosaka
ugunsdrošības un elektrodrošības ievērošanu; skolēnu rīcību ārkārtas un ugunsgrēka gadījumā,
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
28
pirmās palīdzības sniegšanā; ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu; drošības ievērošanu uz
ūdens un ledus; darba drošību, kas jāievēro datorklasēs, mājturības, bioloģijas, ķīmijas, fizikas,
dabaszinātņu kabinetos, sporta stundās. Ar šiem noteikumiem skolēnus iepazīstina klases
audzinātājs un mācību priekšmetu skolotāji/mācību kabinetu vadītāji. Ar drošības noteikumiem
skolēni tiek iepazīstināti MK noteikumu Nr.1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo
drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” noteiktajā kārtībā.
Skolā ir noteikta kārtība, kas jāievēro vecākiem un citiem skolas apmeklētājiem.
Ģimnāzijas galvenajā ēkā (A, B korpusā) darbojas videonovērošana, kuru uzrauga skolas
dežurants.
Skolas abās ēkās katrā stāvā (evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu
vai izejām no objekta) labi redzamā un apgaismotā vietā izvietots evakuācijas plāns. Katrā
mācību kabinetā un skolas telpā redzamā vietā izvietota informācija par operatīvo dienestu
izsaukšanu.
Skolas galvenajā ēkā ierīkota automātiskā ugunsgrēka balss izziņošanas sistēma un
automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Skolas piebūvē
darbojas automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Lai skolēni
izprastu ģimnāzijā noteikto kārtību, kā rīkoties ārkārtas situācijā, skolā notiek regulāri
evakuācijas mēģinājumi ar VUGD speciālistu piedalīšanos un evakuācijas izvērtējumu.
Problēmsituāciju risināšanā tiek izmantota pārkāpumu risināšanas soļu metode (skat.
4.pielikuma 1.attēlu).
Lai veidotu, veicinātu skolēnu izpratni par drošības jautājumiem, ģimnāzijā tiek
organizētas tematiskas nodarbības, tikšanās ar dažādu jomu speciālistiem: Valsts un
pašvaldības policijas pārstāvjiem, VUGD darbiniekiem, medicīnas speciālistiem, psihologiem,
skolas sociālo pedagogu.
Par drošības jautājumiem skolēnus izglīto sociālo zinību skolotāji mācību stundās un
klašu audzinātāji klases stundās vai mācību ekskursijās, atbalsta personāls vai skolas
administrācija. Par skolēnu drošību rūpējas ikviens skolas darbinieks, pievēršot uzmanību
situācijām, kas var apdraudēt skolēnu veselību un drošību. Arī skolēni tiek aicināti pievērst
uzmanību savai un citu veselībai un drošībai un pārkāpumu gadījumā ziņot par to jebkuram
skolas darbiniekam vai vecākiem.
Skolā izstrādāts “Darba aizsardzības pasākumu plāns”, kurā norādīti skolas darbinieku
pienākumi darba aizsardzības jomā, aprakstītas skolas darbiniekiem saistošās 12 darba
aizsardzības instrukciju prasības un rīcība ekstremālās situācijās (arī ugunsgrēka gadījumā),
pildot darba pienākumus tā, lai netiktu apdraudēta sava un apkārtējo veselība un dzīvība. Skolas
darbinieki ir instruēti un ikdienas darbā ievēro darba drošības instrukcijas atbilstoši sava darba
specifikai.
Skolā ir veselības punkts un ir izstrādāta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības
sniegšanas kārtība VPVĢ Veselības punktā”. Skolas medicīnas māsa ir sagatavota
neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Ja skolēns guvis nelielu traumu un nav
apdraudēta viņa veselība un dzīvība, pirmo palīdzību viņam sniedz izglītības iestādē. Smagas
traumas vai saslimšanas gadījumā izsauc neatliekamās palīdzības brigādi. Medicīnas māsa
nekavējoties ziņo skolas direktorei, klases audzinātājam, vecākiem par gadījumiem, kad sniegta
medicīniskā palīdzība, seko sanitārhigiēnisko normu ievērošanai, veic primāro veselības
profilaksi skolā, konsultē par bērnu higiēnas un fiziskās veselības jautājumiem. Skolas
medicīnas māsa piedalās skolas ārpusstundu un sporta pasākumos, lai rūpētos par skolēnu
veselību un sniegtu nepieciešamo palīdzību.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
29
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Skolēni regulāri tiek instruēti un iepazīstināti ar
skolas iekšējās kārtības noteikumiem, drošības
noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem
likumā noteiktā kārtībā.
Problēmsituāciju risināšanā tiek izmantota
pārkāpumu risināšanas soļu metode.
Skolā ierīkota automātiskā ugunsgrēka balss
izziņošanas sistēma un automātiskā ugunsgrēka
atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma,
galvenajā ēkā darbojas videonovērošana.
Skolā ir veselības punkts, medicīnas māsa ir
sagatavota neatliekamās medicīniskās
palīdzības sniegšanai.
Par skolēna veselības problēmām nekavējoties
tiek ziņots vecākiem/aizbildņiem, klases
audzinātājam.
Precīzi un sistemātiski ievērot visus drošības
noteikumus, savlaicīgi instruēt skolēnus,
veikt aktīvu preventīvo darbu pārkāpumu
novēršanā.
Sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību
veikt skolas teritorijas norobežošanu un
labiekārtošanu, lai nodrošinātu skolēnu
drošību ģimnāzijas teritorijā.
Vērtējuma līmenis: labi
4.4.3. Atbalsts personības veidošanā
Ģimnāzijas audzināšanas darba mērķis ir organizēt un īstenot mērķtiecīgu un pēctecīgu
audzināšanas darbu, lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam kļūt par krietnu cilvēku,
tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt skolēna izpratni par
vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātinot kultūrvēsturisko pieredzi, stiprinot
piederību Latvijas valstij.
Skolā regulāri tiek veidoti pasākumi, koncerti, konkursi un citas aktivitātes ģimnāzijas
audzināšanas darba programmā noteikto uzdevumu izpildei (skat. 4.pielikuma 1.tabulu).
Tiek organizēti pasākumi skolēnu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņas,
lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas un pasaules kultūrtelpai stiprināšanai (Valsts
svētku koncerti, Patriotiskā stunda, Lāpu gājiens Lāčplēša dienā, Barikāžu atceres pasākumi,
4.maija Neatkarības deklarācijas atjaunošanas pasākums jeb Baltā galdauta svētki u.c.) Skolēni
tiek mācīti uz svinīgo pasākumu ierasties svētku apģērbā. Vidusskolas skolēni cenšas ar savu
piemēru mācīt pamatskolēnus.
Tiek organizēti pasākumi, kas veido skolēnu vērtību izpratni, t.sk. skolas, pilsētas, valsts
svētku svinēšana un atceres dienu atzīmēšana, skolas tradīciju kopšana un jaunu tradīciju
veidošana (Karoga svētki Skolotāju diena, Žetona vakars, Latvijas Olimpiskā diena, Piramīdu
un aerobikas festivāls, Pēdējais zvans, izlaidumi u.c.). Skolas pasākumi tiek veidoti kopā
vidusskolēniem un pamatskolēniem (piemēram, Ziemassvētku koncertiem vienotu
priekšnesumu gatavo vienas 7. un 12.klases skolēni vai 8.un 10.klases skolēni); tā paši skolēni
viens otram māca pašdisciplīnu, uzvedību, rāda piemēru, kā cieņpilni attiekties vienam pret
otru, pret citu paveikto, pret pieaugušajiem, kā popularizēt skolas vērtības - sadarbība,
radošums, erudīcija. Septembrī skolas jaunieši kā brīvprātīgie piedalās kopā ar Norvēģu
partneriem organizētajās sporta spēlēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam”.
Adaptācijas dienās septembra sākumā 7. un 10.klašu skolēni var iepazīties ar skolas
muzeju, arī vēstures stundās muzeja vadītāja dažāda vecuma skolēniem piedāvā tematiskas
nodarbības.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
30
Ģimnāzijā ir regulāra sadarbība ar Valmieras muzeju - klašu audzinātāji labprāt izmanto
muzeja tematiskās nodarbības. Skolēni regulāri apmeklē arī tematiskās nodarbības Valmieras
integrētajā bibliotēkā par informācijas meklēšanu bibliotēkā, muzejā, arhīvā.
Dažādus konkursus, izstādes u.c. aktivitātes skolēniem piedāvā ģimnāzijas bibliotēka
(“Uzdāvini savas skolas bibliotēkai 100 jaunas grāmatas!”, “Draudzīgā aicinājuma” akcija,
Dzejas dienas, izstāde "1991.gada barikādes" u.c.)
Gan ģimnāzijas bibliotēkas, gan visas ģimnāzijas pasākumi regulāri tiek atspoguļoti
masu medijos - laikrakstā "Liesma", www.valmieraszinas.lv, www.valmiera.lv, Valmieras
pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā.
Skolas komandas regulāri piedalās dažādās pilsētas un starpnovadu organizētās sporta
spēlēs - futbolā, basketbolā, volejbolā, florbolā, frīsbijā -, badmintonā, orientēšanās sportā,
rudens krosā, vieglatlētikā. (skat. 4.pielikuma 2.tabulu). Skolā pēc pašu jauniešu iniciatīvas un
sporta skolotāju vadībā tiek organizēti starpklašu sporta spēļu (futbola, basketbola, volejbola)
turnīri. Tajos iesaistās arī skolotāju/ skolas darbinieku komandas, tā popularizējot aktīvu
dzīvesveidu, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, veicinot cieņpilnas attiecības, sadarbību un
draudzību starp dažādu klašu skolēniem. 10 gadus ģimnāzijas skolēnu komandas piedalījušās
Latvijas Jūras administrācijas organizētā konkursā “Enkurs”.
Klašu audzinātāji vismaz reizi semestrī organizē klašu mācību ekskursijas un
pārgājienus.
Veicinot skolēnu izcilību, daudzas klases piedalās konkursā “Gudrs, vēl gudrāks”,
sacensībās “Ledus gladiatori” u.c.
VPVĢ skolēniem ir iespēja darboties skolēnu pašpārvaldē - Skolēnu domē. Skolēnu
domes darbība noteikta “Izglītojamo pašpārvaldes reglamentā”. Skolēnu domes darbu virza un
koordinē direktores vietniece audzināšanas darbā. Skolēnu domes sastāvu parasti ievēl mācību
gada beigās, kad darbu beidz (absolvē skolu) esošais Skolas prezidents un viņa komanda. Tā
kā šobrīd nav liela skolēnu interese par darbu pašpārvaldē, nav vairāki kandidāti, kas vēlas
veidot savas komandas un startēt vēlēšanās, tad jauno Skolēnu domes prezidentu, ministru
prezidentu ievēl esošās Skolēnu domes sastāvs ar vienkāršu balsu vairākumu. Par Skolēnu
domes aktivitātēm informācija tiek sniegta skolas vadības sanāksmēs, tās tiek protokolētas un
ar tām iepazīstas visi skolas darbinieki. Skolēnu dome izmanto ģimnāzijas Facebook profilu un
skolas mājas lapu, lai informētu ikvienu par skolas aktualitātēm, skolas mājas lapā ievietots
Skolēnu domē ievēlēto dalībnieku saraksts.
Ģimnāzijā veidotie pasākumi ir pārdomāti, kvalitatīvi, saturīgi, aktuāli un interesanti
skolēniem, jo katra pasākuma veidošanā piedalās Skolēnu domes jaunieši, tā paužot savas
ieceres, intereses. Liela uzmanība pievērsta pasākumu muzikālajam noformējumam, gaismām.
Skolēni izsaka savus priekšlikumus, plāno, organizē pasākumus, gan veidojot pasākumu afišas,
foto stūrīšus, gan rakstot pasākumu scenārijus un vadot pasākumus, gan plānojot pasākumu
norisi.
Ģimnāzijā ir noteikta kārtība, kādā skolēni var izteikt savus priekšlikumus, - 1.stāva
foajē izvietota ierosinājumu kastīte “Ierosinājumi, idejas Skolēnu domei”
Ne tikai Skolēnu domes jaunieši, bet daudzi skolēni, mācību priekšmetu skolotāju
iedvesmoti, iesaistās dažādu ar mācību procesu saistīto konkursu, viktorīnu u.c. pasākumu
organizēšanā.
Skolas interešu izglītības piedāvājums un nodarbību laiki, vieta katra mācību gada
sākumā tiek ievietots skolas mājas lapas sadaļā “Interešu izglītība”, kā arī izvietots skolā uz
informatīvā stenda.
Skolas interešu izglītības programmās piedalās 322 skolēni (136 7.-9.klašu skolēni un
186 10.-12.klašu skolēni), ārpus skolas - 368 skolēni (204 7.-9.klašu skolēni un 164 10.-
12.klašu skolēni).
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
31
15.tabula
Skolēnu skaits, kas piedalās interešu izglītības un/vai profesionālās ievirzes izglītības
programmās
7.-9.klase (326) 10.-12.klase (309)
Izglītības
iestādē
Ārpus izglītības
iestādes
Kopā Izglītības
iestādē
Ārpus izglītības
iestādes
Kopā
136 (42%) 204 (63%) 334 186 (60%) 164 (53%) 350
Ģimnāzijas kolektīvi piedalās skolas un ārpusskolas pasākumos, pilsētas un
starpnovadu, Vidzemes reģiona un valsts skatēs, konkursos un daudzās citās aktivitātēs,
saņemot augstu novērtējumu (skat. 4.pielikuma 3.tabulu).
Interešu izglītības programmu piedāvājums veidots, ņemot vērā pieejamos personāla
resursus - interešu izglītības pedagogus, viņu slodzi citās darba vietās, kā arī Valmieras pilsētas
piedāvājumu profesionālās ievirzes izglītībā (īpaši sporta jomā, jo Valmieras Bērnu sporta skola
piedāvā ļoti vispusīgas interešu izglītības programmas, kurās iesaistās ļoti daudzi VPVĢ
skolēni.) Bet galvenais akcents interešu izglītībā VPVĢ - radošas, atbildīgas personības
veidošana, saglabājot un kopjot Latvijas folkloras un kultūras tradīcijas un veicinot bērnu
individuālo kompetenču pilnveidi.
Ģimnāzijā tiek veidota pozitīva attieksme pret darbu kā personības pašrealizācijas un
eksistences līdzekļu iegūšanas veidu, organizējot pasākumus karjeras izglītības īstenošanā.
(skat. informāciju 4.4.4. nodaļā!)
Lai attīstītu skolēnos cieņu pret dzīvību, pret sevi un citiem, drošu paradumu izkopšanu,
skolēniem tiek organizēti pasākumi par drošības jautājumiem un rīcību ekstremālos apstākļos,
veselīgu dzīvesveidu un atkarību profilaksi (skat. informāciju 4.2.2. nodaļā).
No 2018. gada septembra skolā tiek realizēta programma “Latvijas skolas soma”.
2018.gadā ģimnāzija ieguva “ES Vēstnieku skolas” nosaukumu, jo skolēni aktīvi
darbojas ES vēstures, darbības popularizēšanā, veidojot prezentācijas, konkursus par ES un ar
tiem uzstājoties klasēs.
2018./2019. mācību gadā ģimnāzija uzsāka arī līdzdalību projektā MOT - iedvesmojoša
motivācijas programma mūsdienīgiem Latvijas skolu jauniešiem, kas balstīta universālās
cilvēciskās vērtībās, kas jauniešos stiprina drosmi dzīvot jeb atļaušanos sapņot lielus sapņus un
mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai, drosmi rūpēties par līdzcilvēkiem un palīdzēt tiem, kas jūtas
vientuļi vai atstumti, kā arī drosmi pateikt “nē” jeb atteikties no tām izvēlēm, kas kaitē pašiem
vai apkārtējiem, lai pateiktu “jā” kaut kam lielākam un svarīgākam. Citi sadarbības projekti
minēti sadaļā 4.7.3.
2018./2019.mācību gadā, iesaistoties skolotājiem, skolēniem un vecākiem, tika
aktualizētas skolas vērtības. Savstarpējās diskusijās tika rasta vienota izpratne par tām
vērtībām, rīcību, attieksmi pret sevi, savu darbu, citiem, kuras skolas darbinieki, skolēni un
vecāki atzīst par vissvarīgākajām (skat. 4.pielikuma 4.tabulu). Nākotnē jāturpina darbs pie
ģimnāzijas vērtību integrēšanas skolas vidē, mācību un audzināšanas darbā.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
32
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Ģimnāzijā tiek plānoti un organizēti
daudzveidīgi ārpusstundu pasākumi.
Skolēni vienmēr iesaistās pasākumu
sagatavošanā un norisē.
Lepojamies ar kvalitatīviem kultūras un
izglītojošiem pasākumiem, interešu izglītības
kolektīvu sasniegumiem, aktīvu Skolēnu
domes darbu, profesionāliem mācību
priekšmetu un interešu izglītības skolotājiem,
kuri motivē, iesaista un atbalsta jauniešus viņu
spēju un talantu izkopšanā.
Integrēt skolas vērtības mācību un
audzināšanas saturā mācību priekšmetu un
klases stundās.
Sistemātiski, mērķtiecīgi, ievērojot
pēctecību, tematiski plānot klases stundas
atbilstoši skolas audzināšanas darba
programmai un plānam, ievērojot skolēnu
individualitāti un klases kolektīva raksturu,
iekļaujot saturā gan karjeras vadības
prasmes, gan pašizpēti, gan veselības,
drošības u.c. jautājumus.
Atbalstīt Skolēnu pašpārvaldes iniciatīvas
un aktīvi iesaistīt skolēnus ģimnāzijas dzīves
veidošanā.
Palīdzēt realizēt MOT projekta aktivitātes
par cilvēciskajām vērtībām, projekta saturu
realizēt arī citās klašu grupās.
Vērtējums: ļoti labi
4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā
Skolēniem mērķtiecīgu un savlaicīgu sagatavošanos karjeras jomā nodrošina un paredz
skolas audzināšanas darba plāns, kurā iekļauta tematiskā grupa: karjeras izvēle ar mērķi
paaugstināt skolēnu kompetenci turpmākās izglītības un nākotnes profesijas izvēles jautājumos.
Karjeras izglītības darbu skolā koordinē pedagogs-karjeras konsultants.
Skolā ir pieejama daudzveidīga informācija (aktualitātes, informatīvie un izdales
materiāli), skolēniem un viņu vecākiem par vispārējās vidējās, profesionālās un augstākās
izglītības programmu izvēles iespējām: skolas mājas lapā, pie karjeras ziņojuma stenda skolā,
e-klases pastā, vecāku sapulcēs, sarunās klātienē, telefoniski, elektroniski.
Skolēniem tiek sniegta vispusīga informācija par izglītības un darba tirgus iespējām, par
profesiju pasaules daudzveidību. Pēc vajadzības tiek organizētas klases vecāku sapulces
dažādās klašu vecuma grupās, informējot vecākus par karjeras izglītības jautājumiem, kā arī
par skolēnu tālākizglītības iespējām gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas absolvēšanas. Tas
dod iespēju vecākiem līdzdarboties sava bērna karjeras attīstības atbalstā.
Skolā tiek īstenots ESF projekts SAM 8.3.5. “Karjeras atbalsts vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs”. Katram mācību gadam tiek plānoti karjeras atbalsta pasākumi
katrai klašu grupai. Projekta ietvaros ir īstenoti daudz un dažādi pasākumi, aktivitātes visām
skolēnu vecumgrupām (skat. 4.pielikuma 1.tabulu).
Valmieras attīstības aģentūra sniedz milzīgas sadarbības iespējas ar vietējiem
uzņēmumiem, kuri piedāvā ekskursijas iespējas, kā arī jauniešiem ēnot un iepazīt daudzveidīgo
profesiju pasauli.
Mācību priekšmetu skolotāji karjeras izglītības saturu veiksmīgi integrē īstenotās
izglītības programmas saturā-aicinot dažādu jomu specialistus, kā arī sadarbībā ar klašu
audzinātājiem un organizējot mācību ekskursijas. Mācību stundu laikā tiek mērķtiecīgi
integrētas karjeras vadības prasmes, kuras ir atspoguļotas mācību priekšmetu standarta saturā.
Skola plāno un regulāri, mērķtiecīgi palīdz skolēniem apzināt savas spējas, intereses,
sniedz individuālās karjeras konsultācijas un atbalstu turpmākā izglītības ceļa vai profesijas
izvēlē.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
33
Skolotāji, pedagogs-karjeras konsultants, skolas vadība informē un konsultē par vidējās
izglītības programmu (vispārējās un profesionālās) izvēli un par augstākās izglītības
programmu piedāvājumu. Skolā tiek apkopota un analizēta informācija par absolventu karjeras
izvēli pēc 9.un 12.klases beigšanas.
Skolā tiek katru gadu organizētas Atvērto durvju dienas topošajiem 10.klašu skolēniem.
Karjeras attīstības atbalsta jomā skolēniem tiek piedāvāts profesionālu speciālistu
palīdzība (pedagogs-karjeras konsultants, klases audzinātājs, psihologs, sociālais pedagogs,
bibliotekārs u.c.) un dažādi resursi (karjeras izglītības izdevumi, filmas, izdales materiāli,
bukleti, plakāti, pieeja datoriem, internetam un specializētiem resursiem tajā speciālistu vadībā,
tematiskie pasākumi, informācija mācību priekšmetu un klases stundās, individuālās
konsultācijās, mācību ekskursijās).
Karjeras izglītības darba izvērtēšanā piedalās gan skolēni, gan skolotāji, gan skolas
vadība. Tiek veiktas skolēnu anketēšana. Izvērtēšanas rezultāti, secinājumi tiek ņemti vērā
turpmākās sadarbības plānošanā.
16.tabula
Absolventu turpmākā izglītība un nodarbinātība pēc pamatizglītības ieguves
9.klašu absolventi, ja vēlas turpināt iegūt vidējo izglītību, parasti izvēlas palikt
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā, atsevišķi skolēni izvēlas mācīties Valmieras
5.vidusskolā, Valmieras Viestura vidusskolā. 2018./2019.m.g. redzama tendence, ka palielinās
to skolēnu skaits, kuri pēc 9.klases absolvēšanas izvēlas vai saprot, ka vēlas mācības turpināt
kādā no profesionālās izglītības jomām, tāpēc dodas mācīties uz tehnikumiem vai profesionālas
izglītības iestādēm. Jaunieši izvēlas turpināt mācības tādos tehnikumos kā Valmieras,
Smiltenes, kā arī Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā.
17.tabula
Absolventu turpmākā izglītība un nodarbinātība pēc vidējās izglītības ieguves
Mācību gads
Pamatizglītību
ieguvušais
skaits
Turpina
mācības
vispārējās
vidējās
izglītības
iestādē
Turpina
mācības
profesionālās
izglītības
iestādē
Neturpina
mācības Strādā Piezīmes
2016./2017.m.g. 90 66 23 1 0 -
2017./2018.m.g. 84 57 25 1 0 1
Mācības turpina
ārzemēs
2018./2019.m.g. 91 56 35 0 0 -
Mācību gads
Vispārējo
vidēju izglītību
ieguvušais
skaits
Turpina mācībās
augstākās
izglītības iestādēs Neturpina
mācības Strādā Piezīmes
Latvijā
Ārzemēs
2016./2017.m.g. 58 49 3 2 4 -
2017./2018.m.g. 79 70 5 0 4 -
2018./2019.m.g. 87 75 1 0 7 2
Brīvprātīgai
s darbs
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
34
Katru gadu skolēnu karjeras izvēlē vērojama tendence turpināt izglītību augstākā
izglītības iestādē. 2018./2019.m.g. populārākās augstskolas ir Latvijas Universitāte (16), Rīgas
Tehniskā universitāte (14),Vidzemes augstskola (13), Rīgas Stradiņa universitāte (9).
Samazinās to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas uzreiz uzsāk darba gaitas. Nav
vērojama izteikta tendence turpināt mācībās ārzemēs.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Veiksmīgi ESF finansētā projekta “Karjeras
atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības
iestādēs īstenošana.
Daudzveidīgs, mūsdienīgs karjeras attīstības
atbalsta pasākumu piedāvājums dažādām skolēnu
vecuma grupām.
Ilggadēja un laba sadarbība ar dažādiem karjeras
attīstības atbalsta pakalpojuma sniedzējiem:
augstskolām, nevalstiskām organizācijām,
uzņēmumiem, pašvaldību u.c. sadarbības
partneriem.
Karjeras izglītība ir integrēta izglītības iestādes
mācību un audzināšanas darbā.
Īstenot un aktualizēt individuālā atbalsta
sniegšanas iespējas skolēniem un viņu
vecākiem par skolēnu karjeras attīstības
iespējām.
Veicināt mērķtiecīgāku skolēnu iesaisti
Ēnu diena un prakse.lv pasākumos.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai
Skolā tiek nodrošināta diferencēta pieeja gan mācību stundās (mācības grupās
matemātikā, svešvalodās; skolotāja palīgs, atbalsta pasākumi – pirmo reizi arī vidējās izglītības
pakāpē), gan ārpus tām, atbalsta personālam kopā ar mācību priekšmetu skolotājiem izstrādājot
individuālos izglītības plānus un īstenojot arī sociāli emocionālās mācīšanās programmu;
2017./2018.mācību gada darba izvērtējumā 95% skolotāju atzīst, ka iesaistījušies
talantīgo bērnu un bērnu ar mācīšanās grūtībām un uzvedības problēmām izglītošanā; 85%
skolotāju gatavojuši skolēnus mācību priekšmetu olimpiādēm; savukārt 80% skolotāju
gatavojuši skolēnus skatēm, sacensībām un konkursiem un vadījuši zinātniski pētniecisko
darbu izstrādi.
Skolas īpatnība ir tā, ka skolā mācās augstu sasniegumu programmas sportisti, visvairāk
BMX riteņbraukšanā, kuriem ir patstāvīgs treniņu, treniņnometņu ārzemēs un sacensību
grafiks, tāpēc nepieciešama individuāla skolotāju un skolēnu sadarbība.
Lai piemērotu matemātikas apguvi skolēnu spējām un mērķtiecīgi paaugstinātu skolēnu
sniegumu matemātikā, mācības tajā pamatskolā notiek līmeņgrupās. Skolēniem noteiktā kārtībā
(ne tikai matemātikā, bet arī citos mācību priekšmetos, kur klases sadalīta grupās) ir iespēja
grupu mainīt. Kārtība noteikta skolas iekšējā normatīvā dokumentā “Kārtība par izglītojamo
pārcelšanu mācībām citā grupā”, tajā nosakot arī skolēna atbildību par savu mācīšanos.
Skolā tiek īstenots arī Eiropas Sociālā fonda projekts SAM 8.3.2. "Palielināt atbalstu
vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai". Problēmas
pedagoģiskajā darbā ar skolēniem ar vispārējiem sasniegumiem rada lielais skolēnu skaits
klasēs, tāpēc skolai svarīgi piedāvāt diferencētu mācību satura apguvi arī skolēniem ar
padziļinātu interesi individuālās nodarbībās STEM mācību priekšmetos, skolēniem ar
2 Profesionāla
is sports
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
35
vispārējiem sasniegumiem atstājot individuālu iespēju konsultēties no valsts budžeta
apmaksātās konsultācijās.
Skolēni SAM projekta ietvaros plānotajās individuālā darba stundās mācību priekšmeta
skolotāja vadībā 2018./2019.mācību gadā attīstīja talantus, personalizējot katra izglītojamā
vajadzības, rezultātā gūstot arī labus rezultātus gan vietējā, gan valsts mēroga olimpiādēs un
konkursos. Skolēniem ar augstām intelektuālajām spējām tiek nodrošināts nepieciešamais
atbalsts padziļināta mācību satura apguvei, atbalstot arī viņu dalību mācību priekšmetu
olimpiādēs. Tā, piemēram, 2018./2019.mācību gadā, pateicoties mācībām projekta nodarbībās,
četri skolēni ieguva tiesības pārstāvēt pilsētas skolēnus valsts olimpiādē matemātikā, četri
skolēni ieguva godalgotas vietas valsts atklātajā olimpiādē matemātikā, trīs skolēni pārstāvēja
pilsētas skolēnus valsts olimpiādē bioloģijā, Laura Dičeva bija labāko vidū Rīgas Stradiņa
universitātes rīkotajā medicīnas zinātņu erudīcijas konkursā "Homines", savukārt četri skolēni
ieguva starptautiski atzīto Vācu valodas II pakāpes diplomu (DSD), citi gatavojās tā iegūšanai
nākamajā mācību gadā un DSD I pakāpes diploma ieguvei.
Katru mācību gadu skolā tiek rīkoti Karoga svētki - mācību priekšmetu olimpiāžu un
konkursu laureātu godināšanas pasākums, kurā laureātus sveic skolas absolventi, lielākoties
paši reiz bijuši olimpiāžu un konkursu laureāti (skat. 4.pielikuma 5.tabulu).
Laikā no 2016./2017. līdz 2018./2019.m.g.skolēni piedalījušies un kļuvuši par šādu otrā
posma konkursu laureātiem: komandu konkurss “Pazīsti Latviju!”, skatuves runas konkurss.
(skat. 4.pielikuma 6.tabulu).
Laikā no 2016./2017. līdz 2018./2019.m.g. skolēni piedalījušies un kļuvuši par šādu
konkursu laureātiem: komandu olimpiāde matemātikā “Atvērtā kopa”, Biznesa pasaku
konkurss, komandu konkurss “FIZMIX eksperiments”, robotikas sacensības, konkurss
“Eiropas Savienības nākotne”, skatuves runas konkurss, zinātniski pētniecisko darbu konkurss
(ģimnāzijas skolēni pārstāvējuši reģiona skolēnus valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu
konkursā, piem., 2018./2019.m.g. Ķīmijas sekcijā; 2017./2018. m.g. Informātikas un Cittautu
valodniecības (krievu) sekcijā; 2016./2017. m.g. Veselības zinātnes, Latviešu literatūras
zinātnes un vēstures, Filozofijas, Bioloģijas, Vides zinātnes, Inženierzinātnes un Tieslietu (I
pakāpes laureāte) sekcijā; medicīnas zinātņu konkurss “Homines”, loģiskās domāšanas
konkurss “Bebr@s”.
Ģimnāzijā notiek pedagogu pieredzes apmaiņa; pedagogi arī savstarpēji sadarbojas, lai
nodrošinātu veiksmīgāku mācību darba diferenciāciju. Sadarbības piemēri raksturoti
4.pielikuma 7.tabulā.
Turpmāk nepieciešams: attīstīt personalizāciju, kurā aktīvs dalībnieks ir pats skolēns;
turpināt pedagogu profesionālo pilnveidi diferenciācijas un personalizācijas lietojumam mācību
stundā; turpināt skolēnu talantu attīstību, īstenojot arī ESF projektu individuālo kompetenču
attīstībai.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Pedagogu individuālā sadarbība ar skolēniem
augstu sasniegumu sporta programmas
dalībniekiem.
Pedagogu individuālais darbs ar skolēniem
mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu
dalībniekiem.
Attīstīt personalizāciju, kurā aktīvs
dalībnieks ir pats skolēns.
Turpināt pedagogu profesionālo pilnveidi
diferenciācijas un personalizācijas
lietojumam mācību stundā.
Turpināt skolēnu talantu attīstību, īstenojot
arī ESF projektu individuālo kompetenču
attīstībai.
Vērtējuma līmenis: labi
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
36
4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām
Skola neīsteno speciālās izglītības programmas, tomēr ar ERAF projekta” Valmieras
Pārgaujas ģimnāzijas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem
traucējumiem” (2011. gadā) izveidots lifts, lai skolā varētu mācīties skolēni ar kustību
traucējumiem. Kā arī skola katru gadu palīdz organizēt starptautiskās sporta spēles “Mēs
varam” bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Šobrīd skolā nemācās neviens skolēns ar
speciālām vajadzībām.
Ja skolēniem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai kādu
speciālistu (logopēdu, psihologu, neirologu) ir noteikti atbalsta pasākumi mācību procesā,
sociālais pedagogs vai skolas psihologs izstrādā individuālo mācību plānu (plānā iekļaujot
speciālista rekomendācijas, atbalsta pasākumu veidu), par izstrādāto plānu un tā
rekomendācijām tiek informēti vecāki, klases audzinātājs un mācību priekšmetu skolotāji.
Plānu pārraudzību un izvērtējumu veic sociālais pedagogs un/ vai psihologs, sadarbojoties ar
klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem. Izvērtējumu veic katra semestra beigās,
analizējot skolēna sekmes.
Ir gadījumi, kad skolēniem veselības problēmu dēļ ir nepieciešams atbrīvojums no
eksāmeniem. Šādos gadījumos skolēnam ir nepieciešams vecāku iesniegums, ģimenes ārsta
atzinums par atbrīvojuma nepieciešamību.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Skolā ir piemērota skolēniem ar kustību
traucējumiem.
Skolēni katru gadu iesaistās un palīdz organizēt
sporta spēles “Mēs varam” cilvēkiem ar
speciālām vajadzībām.
Organizēt skolotāju apmācības darbam ar
skolēniem ar speciālām vajadzībām.
Pilnveidot atbalsta sistēmu skolēniem ar
mācīšanās traucējumiem.
4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
Skola, skolotāji un klases audzinātāji savlaicīgi un regulāri informē skolēnu ģimenes
par aktuālo skolas un klases darbā, par skolēnu sasniegumiem mācību darbā, ārpusstundu
aktivitātēs, par sadarbību (attieksmi) ar skolotājiem un klasesbiedriem, stundu apmeklējumu,
uzvedību. Skolotāji un klases audzinātāji tiek aicināti izvēlēties mērķtiecīgas un jēgpilnas
sadarbības formas ar skolēnu ģimenēm, savlaicīgi informējot ģimenes par aktuālo un iesaistot
tās skolas mācību, audzināšanas un karjeras izglītības pasākumos.
Informācijas aprite starp pedagogiem, skolēniem, skolēnu vecākiem un citām
ieinteresētajām personām notiek:
elektroniski, primāri e-klases pastā, arī e-pastā (visiem pedagogiem ir izveidotas vienota
parauga e-pasta adreses);
skolas mājaslapā;
skolēnu plānotājos;
telefoniskā saziņā;
individuālās sarunās;
informācijā ekrānā skolas vestibilā;
informācijā klašu dispečeriem;
koplietošanas dokumentos;
rakstveida informācijā - rīkojumos, vēstulēs, izziņās, pateicībās, protokolos u.c.;
dažādos skolas pasākumos;
publikācijās plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.
Skolas vadībā organizē, pārrauga sadarbību ar vecākiem tādās jomās kā nākamo 7. un
10.klašu skolēnu, vecāku tikšanās ar skolas vadību, skolotājiem; izglītojošu un radošu
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
37
nodarbību organizēšana vecākiem; skolas vecāku sapulču organizēšana 2 reizes mācību gadā;
vecāku tikšanās un individuālās sarunas ar mācību priekšmetu skolotājiem; individuālās
tikšanās ar vecākiem vadības sanāksmēs; atbalsta sniegšana vecākiem – pēc vecāku iniciatīvas
vai pēc skolas vadības ierosinājuma (nodarbības pie psihologa); vecāku līdzdalība un
piedalīšanās skolas pasākumos; informācijas sniegšana vecākiem skolēna dienasgrāmatā,
skolas mājas lapā, e-klasē, Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā, ziņu
portālos, sociālajos tīklos; vecāku apbalvošana – pateicības vecākiem un skolēnu ģimenēm
Ziemassvētkos, Valsts svētku pasākumos, Karoga svētkos. Katra mācību gada 1.semestrī
vecāki tiek iepazīstināti ar noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norisi, Iekšējās kārtības
noteikumiem.
Savukārt klases audzinātāji organizē klases vecāku sanāksmes (vismaz reizi semestrī),
individuālās sarunas ar vecākiem – pēc mācību priekšmeta skolotāja, klases audzinātāja vai
vecāku iniciatīvas; nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu vai saņemšanu vecākiem –
individuālās sarunas, ieraksti skolēna dienasgrāmatā, e-klasē (sekmes, uzvedība, kavējumi
u.c.), telefoniski; kā arī sniedz informāciju ģimenēm par klases pasākumiem (klases mācību
ekskursijas, pārgājieni, klases vakari, tematiskās pēcpusdienas) un vecāku līdzdalību pasākumu
organizēšanā, piedalīšanās tajos, izvērtēšana.
Ģimnāzijā regulāri tiek organizēti pasākumi vecākiem. Daļa vecāku aktīvi iesaistās
skolas dzīvē, apmeklē vecāku sapulces un citus vecākiem organizētos pasākumus, regulāri
sazinās ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem, lai pēc labākās sirdsapziņas
sniegtu atbalstu savam bērnam. Tomēr ir ne mazums vecāku, kuri neiesaistās skolas un klases
dzīvē gan tādēļ, ka dzīvo tālu no skolas (citu pašvaldību teritorijā), gan aizņemtības, ģimenes
problēmu, materiālā stāvokļa vai vienkārši neieinteresētības dēļ. Tomēr vairākus kultūras
pasākumus daudzi vecāki apmeklē labprāt. Populārākie ir Labdarības koncerts un tirdziņš
Ziemassvētkos, pašdarbnieku svētki, Karoga svētki, Žetona vakars, izlaidumi.
Skolas vecāku sapulcēs vienmēr tiek rādīti skolas pašdarbības kolektīvu priekšnesumi,
kā arī pieaicināti lektori, kuri var palīdzēt vecākiem labāk izprast dažādu, īpaši pusaudžu,
vecumposmam raksturīgos uzvedības modeļus, gaidas no vecākiem utt. 2018. un 2019.gadā
visas skolas vecāku sapulces tika veltītas vecāku informēšanai par skolas darba organizācijas
aktuālajiem jautājumiem.
Skolā ir noteikta kārtība, kā skolēnu ģimenes var izteikt savus ierosinājumus vai
iebildumus. Ļoti nozīmīga ir Ģimnāzijas padomes darbība, kurā ietilpst viens vai vairāki
ievēlēti vecāki no katras klases. Ģimnāzijas padomes sanāksmes notiek reizi divos mēnešos,
tajās var tikt aicināti piedalīties Skolēnu domes pārstāvji, mācību priekšmetu skolotāji.
Ģimnāzijas padomē tiek risināti skolai aktuāli jautājumi. Vienmēr tiek uzklausīti vecāku
priekšlikumi, ierosinājumi, tie tiek pārrunāti skolas vadības vai skolotāju sanāksmēs ar mērķi
uzlabot izglītības kvalitāti. Ar ģimnāzijas padomes risinātājiem jautājumiem un pieņemtajiem
lēmumiem (protokols) var iepazīties ikviens skolas darbinieks un vecāks.
Būtiska ir ģimnāzijas atbalsta personāla iesaistīšanās darbā ar tiem vecākiem, kuriem
nepieciešama psiholoģiska, emocionāla palīdzība audzināšanas jautājumos.
Vecāku viedoklis par skolas darbu ir noskaidrots ar Edurio aptaujas palīdzību.
2019.gada aptaujas dati apliecina, ka ļoti augstu ģimnāzijas vecāki vērtē saziņu, sadarbību ar
klases audzinātāju, skolotājiem, skolas vadību, pozitīvi tiek vērtēti skolas organizētie pasākumi
vecākiem. Vecāki atklāj savu lepnumu par skolu, uzsver, ka skolā tiek darīts maksimāli daudz,
lai veicinātu labestīgu, pozitīvu gaisotni, cieņpilnas savstarpējās attiecības. Salīdzinoši zemāk
vecāki novērtē savu pašu interesi par skolu un iesaistīšanos skolas piedāvātajās aktivitātēs.
Aptaujā atrodamie ieteikumi 2019./2020.m.g.sākumā tika ieviesti skolā: šobrīd ir divi
40 minūšu gari pusdienu pārtraukumi gan 7.-9.klašu, gan 10.-12.klašu skolēniem, tāpat šajā
mācību gadā vecākiem ir iespēja tikties ar mācību priekšmetu skolotājiem.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
38
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Mācību priekšmetu skolotāji, skolas vadība un
klases audzinātāji savlaicīgi un regulāri informē
skolēnu ģimenes par aktuālo skolas un klases
darbā, par skolēnu sasniegumiem mācību
darbā, ārpusstundu aktivitātēs, par sadarbību ar
skolotājiem un klasesbiedriem, stundu
apmeklējumu, skolēnu uzvedību.
Skolā ir noteikta kārtība, kā skolēnu ģimenes
var izteikt savus ierosinājumus vai iebildumus.
Nozīmīgs ir Ģimnāzijas padomes darbs, kurā
tiek risināti skolai aktuāli vecāku vai skolas
ierosināti jautājumi, vecāku ierosinājumi
mācību un audzināšanas darba kvalitātes
uzlabošanā vienmēr tiek uzklausīti.
Vecāki atzinīgi vērtē saziņu, sadarbību ar klases
audzinātāju, skolotājiem, skolas vadību.
Izvēlēties regulāras, mērķtiecīgas un jēgpilnas
sadarbības formas ar skolēnu ģimenēm,
iesaistot tās mācību, audzināšanas un karjeras
izglītības jautājumu risināšanā.
Turpināt mērķtiecīgu, uz valsts ģimnāzijas
attīstību vērstu Ģimnāzijas padomes darbu.
Veidot savlaicīgu, objektīvu, diskrētu un
tolerantu klases audzinātāju un mācību
priekšmetu skolotāju saziņu ar skolēnu
ģimenēm, informējot vecākus par skolēna
sasniegumiem, izaugsmi, problēmām.
Veicināt vecāku iesaistīšanos un atbildību
skolēnu motivēšanā un atbildības veidošanā
par saviem mācību sasniegumiem un stundu
kavējumiem, ieviest formatīvo bērna
sasniegumu vērtēšanu.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.5. Izglītības iestādes vide
4.5.1. Mikroklimats
Skolai ir savas ilggadējas tradīcijas (minētas pašvērtējumā ievadā). Tās tiek izvērtētas,
vajadzības gadījumā uzlabotas. Tradīciju mērķis- veidot labvēlīgu mikroklimatu, vidi un
piederības sajūtu savai skolai. Atsevišķi darbinieku motivācijai un piederības sajūtai tiek
veidotas jaunas tradīcijas (Paldies svētki, balsojums par apbalvojumiem, ikgadējā valsts svētku
balle u.c.). Par skolu ir labvēlīgs sabiedrības viedoklis, ir atbalstoša vecāku un absolventu
kopiena. Par notikumiem skolā, aktualitātēm, arī viedokļu dažādībai skolas tēls bieži izskan
vietējā Valmieras laikrakstā “Liesma”, portālos valmiera.lv un valmieraszinas.lv, arī Vidzemes
TV. Lielu atbalstu skolas tēlam sniedz skolas konta ieraksti Facebook. Ir sava mājas lapa un
skolas simboli, kas veicina piederību izglītības iestādei.
Skolas mikroklimats ir labvēlīgs, lai realizētu skolas izvirzīto vīziju. Tā pastāvīgai
uzlabošanai izstrādāti skolas Iekšējie kārtības noteikumi, Darba kārtības noteikumi un citi
normatīvie dokumenti, kas palīdz procesa kvalitātei. To izstrādē un ieviešanā piedalās gan
vecāki, skolēni, darbinieki, ir tiesības ierosināt uzlabojumus. Ar tiem tiek ik gadu iepazīstināti
skolēni un darbinieki, uzsākot darba attiecības. Skola ir noteikti ētikas principi, kurus aicināti
ievēroti tās darbinieki. Skola lepojas ar savām tradīcijām, godā tiek turētas skolas tradīcijas,
analizētas aktivitātes un ieviestas jaunas. Ģimnāzijā ir izstrādāta “Simbolu un atribūtikas
lietošanas kārtība”, tā nosakot skolēnu un darbinieku attieksmi pret valsts simboliku. Ikgadējā
Karoga svētku pasākumā tiek godināts skolas karogs ar mācību gada veiksmēm.
Viena no skolas nostādnēm- labvēlīgs mikroklimats. Skolā ir noformulētas un
pakāpeniski tiek iedzīvinātas skolas vērtības, ikdienā strādāts pie pozitīvu savstarpējo attiecību
veidošanas. Izglītojamo uzvedību pārrauga mācību priekšmetu skolotājs, klases audzinātājs.
Sarunu gaita tiek fiksētas e-klases ierakstos. Radušās konfliktsituācijas un pārkāpumi tiek
risinātas skolā noteiktajā soļu kārtībā vai sarunu ceļā. Pieejamas medmāsas, psihologa, sociālā
pedagoga un karjeras speciālista konsultācijas.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
39
Skolas darbinieki ikvienā problēmsituācijā var gūt atbalstu pie skolas vadības, atbalsta
personāla vai arodorganizācijas vadītājas.
Skolā ir iespēja darboties un pieteikties dažādās darba grupās un iniciatīvās, izteikt savu
viedokli. Vismaz gadā reizi notiek individuālās sarunas direktore- darbinieks, tā atbalstot
darbinieka virzību uz savu mērķi. Uzsākts darbs pie klašu plūsmu vienotas klasvadības principu
izveides, atbalstot pozitīvo uzvedību savstarpējās attiecībās.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Skolas tēla popularizēšana un piederības skolai
veicināšana.
Labvēlīgas savstarpējās attiecības skolas vidē,
izstrādāti konfliktu un pārkāpumu risināšanas
soļi.
Atvērtība jebkuram darboties savā iniciatīvu
grupā vai priekšlikumu ierosināšanā.
Skolai ir savas tradīcijas, tās tiek pilnveidotas,
uzlabotas.
Sadarbības ceļā aktualizēt pedagoga
uzvedības ētikas jautājumus (atsevišķi
gadījumi).
Dažādu aktuālu jautājumu risināšana aktīvāk
veidot darba grupas, tā veicinot darbinieka
līdzatbildību.
Vērtējuma līmenis: labi
4.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība
Izglītības programmas īstenošana tiek nodrošināta izglītojamo dzīvībai un veselībai
drošos apstākļos. Izglītības iestādes telpu platība un tehniskais aprīkojums atbilst būvniecības,
drošības un higiēnas prasībām, ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas.
Skola izvietota 2 ēkās- galvenajā (A,B korpuss) un piebūves korpusā (C). Pie galvenās
ēkas ir novietots Latvijas valsts karogs. Sporta stundas notiek skolas sporta zālē (nepieciešams
remonts), Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta zālē un ārējā sporta laukumā. 2018.gada
1.semestrī skolā tie realizēts “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projekts, tā
uzlabojot telpu pieejamību un atbilstību normām. Skolā ir lifts, kas nepieciešamības gadījumā
atvieglo pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ir pieejama bibliotēka, informatīvais
centrs un semināru telpa. Pēc vides projekta realizēšanas telpu ziņā ir lielākas iespējas
mācībām- atpūtas laukumi, mēdiju klase, mūsdienīgi mācību kabineti, dabaszinību laboratorijas
u.tml. Sanitārhigiēniskie apstākļi telpās ir atbilstoši mācību un audzināšanas procesa prasībām.
Telpu atbilstība vairāk aprakstīta sadaļā 4.6.1.
Skolas apkārtne būtu jāpilnveido. Pie mācību ēkām ir sporta laukums, kas šobrīd
neatbilst drošības normām. Vietējo māju iedzīvotāji bieži uzturas skolas teritorijā, jo šķērso to-
nepieciešams pilns teritorijas nožogojums. Pie skolas atrodas satiksmes ielas un veikali,
teritorija nav norobežota. Teritorijas tuvumā izvietotas satiksmes drošības noteikumiem
atbilstošas zīmes un norādes. Pie skolas atrodas ērts automašīnu stāvlaukums, ko ikdienā
izmanto skolas darbinieki, skolēni un viesi. Kopumā apkārtējā vide ir estētiski un drošības ziņā
pilnveidojama (ir izstrādāts projekts teritorijas drošībai).
Skola iesaista un motivē izglītojamos piedalīties iestādes vides veidošanā, sakopšanā un
sakārtošanā- divas reizes gadā tiek veikti sakopšanas darbi, tiek atbalstīta un veicināta resursu
taupīga izmantošana- atkritumi telpās tiek šķiroti.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
40
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas
kritērijā
Turpmākā attīstība kritērijā
Estētiski sakārtota, moderna mācību vide
skolas galvenajā korpusā.
Nepieciešams norobežot atvērto āra teritoriju,
pilnveidot tā drošību (videokameras).
Nepieciešams sporta kompleksa remonts (āra
sporta laukumi un sporta zāle).
Vērtējuma līmenis: labi
4.6. Izglītības iestādes resursi
4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
Ģimnāzijā ir visas telpas izglītības un daudzveidīgu interešu izglītības programmu
īstenošanai- ikdienā darbs tiek organizēts divās ēkās . Telpu kopējā platība - 6958m2, no kuriem
2335m2 mācību telpu platība, 542m2 sporta telpu platība, 1465m2 atpūtas telpu platība. Mācību
process tiek organizēts 29 mācību klasēs, 2 datorklasēs, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un robotikas
laboratorijās, 2 mājturības kabinetos un mediju klasē. Sporta stundas tiek realizētas gan skolas
sporta zālē, gan blakus esošajā Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta hallē. Skolā īpaši
iekārtotas semināru telpa, svinību zāle, teātra klase, darba telpas metodiķiem un skolas vadībai,
skolotāju istaba, kā arī bibliotēka. Tāpat iekārtoti kabineti atbalsta personālam. A korpuss
pilnībā renovēts 2019.gadā, daļa kabinetu aprīkoti ar ergonomiskajām mēbelēm. Skolēnu
labsajūtai īpaši iekārtoti vestibili ar sēdmēbelēm gaiteņos, pieejamas skolēnu atpūtai piemērotas
mēbeles. Visu telpu iekārtojums atbilst izglītojamo skaitam, un to izmantojums ir racionāls,
atbilst mācību procesa prasībām un katras telpas specifikai. Katrai mācību klasei un kabinetam
ir vadītājs, kurš atbild par telpas labiekārtošanu un saglabāšanu. Vairāku koplietošanas kabinetu
izmantošanai skolotāji var pieteikties elektroniski (datorklases, mediju klase, semināru telpa,
svinību zāle u.c.). Galvenās ēkas mācību kabineti un palīgtelpas piemērotas arī izglītojamajiem
ar kustību traucējumiem. Iestādes renovācijas procesā telpas ir aprīkotas ar ventilācijas
sistēmām, uzlabots apgaismojums.
Telpu aprīkojums un pārējie materiāltehniskie resursi ļauj realizēt ģimnāzijā licencētās
izglītības programmas. Realizējot ESF projektu SAM 8.1.2. "Uzlabot vispārējās izglītības
iestāžu mācību vidi" un izmantojot pašvaldības piešķirto finansējumu, tika papildinātas
ģimnāzijā pieejamās tehnoloģijas un materiāltehniskie resursi.
Mācību klasēs un laboratorijās pieejamas tehnoloģijas - 2 interaktīvās tāfeles, 20
interaktīvie ekrāni, 14 dokumentu kameras, 22 multimediju projektori, 33 planšetdatori, 28
portatīvie datori, 3D printeris.
Visos mācību, vadības un atbalsta personāla kabinetos iekārtotas darbavietas ar datoru un
interneta pieslēgumu. No jebkuras darbavietas iespējams veikt izdrukas uz skolotāju
istabas drukas iekārtu.
Iekārtotas 2 datorklases, katrā ir 16 skolēnu darbavietas. Nepieciešamības gadījumā klases
var apvienot vienā telpā. Tiek izmantotas aktuālākās programmatūras versijas.
Robotikas nodarbībām pieejami 10 lego un 10 sumoboy robotu komplekti.
Svinību zālē pieejama apskaņošanas un apgaismojuma aparatūra, 2 multimediju projektori,
kas ļauj izmantot telpu dažādiem pasākumiem – gan lekcijām, gan svētku koncertiem.
Skolas vestibilos apziņošanai tiek izmantoti 2 informatīvie paneļi.
Skolotāju istabā iekārtotas divas datorizētas darbavietas, multifunkcionāla kopēšanas
iekārta.
Pakāpeniski tiek paplašināti bezvadu interneta (WI-FI) piekļuves punkti.
Materiāltehniskie resursi ir labā darba kārtībā, ir zināma to atrašanās vieta, un regulāri
tiek veikta tehnisko līdzekļu apsekošana un apkope, nepieciešamības gadījumā piesaistīti
eksperti tehnisko iekārtu remontam. Plānojot budžetu, tiek uzklausītas skolotāju vēlmes
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
41
inventāra un materiāltehnisko resursu papildināšanā mācību procesa uzlabošanai. Visiem
darbiniekiem ir iespēja kopēt, laminēt un iesiet materiālus mācību procesa nodrošināšanai.
Direktores vietnieks saimnieciskajā darbā atbild par materiāli tehnisko resursu uzskaiti,
uzglabāšanu un izmantošanu. Direktores vietniece informācijas tehnoloģiju jomā un
datorlaborants atbild par IT resursu uzraudzību, apkopi, nomaiņu, pedagogi atbild par
piešķirtajiem resursiem. Lai esošās tehnoloģijas izmantotu iespējami racionālāk un efektīvāk,
tiek organizētas apmācības skolotājiem vai sniegtas individuālas konsultācijas.
Ģimnāzijā ir iekārtota bibliotēka un nodalījums lasītavai. Ir izstrādāts direktores
apstiprināts katras izglītības programmas realizācijai izmantojamās mācību literatūras saraksts.
Skolēni tiek nodrošināti ar nepieciešamajām mācību grāmatām un darba burtnīcām, kā arī
digitālajiem mācību līdzekļiem stundās. Šobrīd kopējais grāmatu skaits ir 28873, no kurām
13487 ir mācību grāmatas. Bibliotēkā pieejams arī samērā plašs uzziņas literatūras un
daiļliteratūras klāsts. Regulāri tiek abonēts elektroniskais katalogs Letonika, ar Valmieras
pilsētas pašvaldības atbalstu bez maksas visiem skolēniem un skolotājiem iespējams izmantot
platformu soma.lv. Bibliotēkas darbu nodrošina Latvijas bibliotēkas informācijas sistēma Alise.
Mācību un citas literatūras budžets tiek rūpīgi plānots, iegādājoties arī pedagoģisko,
metodisko literatūru, daiļliteratūru, uzziņu literatūru, abonēti preses izdevumi. Bibliotēkas
fondi tiek regulāri atjaunoti un papildināti, ņemot vērā skolēnu skaita izmaiņas un aktualitātes
izglītībā. Jaunu mācību līdzekļu iegādes vajadzības tiek apzinātas, katrs darbinieks var iesniegt
savas vēlmes budžeta sastādīšanas procesā.
Bibliotekāres konsultē skolotājus un skolēnus par bibliotēkā pieejamajiem materiāliem
un to izmantošanu. Bibliotekāru darbam ir nodrošināti divi datori ar interneta pieslēgumu,
printeris un kopētājs, apmeklētājiem pieejams viens dators ar interneta pieslēgumu, Wi-Fi.
Pirms izsniegšanas skolēniem mācību grāmatas tiek apvākotas.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Labiekārtotas un mūsdienīgas mācību telpas un
laboratorijas izglītības programmu īstenošanai.
Pietiekams materiāltehnisko resursu
nodrošinājums esošo izglītības programmu
realizēšanai.
Skolas rīcībā esošie līdzekļi tiek optimāli un
lietderīgi izmantoti.
Interneta un Wi-Fi nodrošinājums skolas telpās.
Uzlabot sporta infrastruktūru.
Papildināt esošo materiāli tehnisko resursu
nodrošinājumu atbilstoši jaunajam saturam
un ģimnāzijas piedāvātajiem izvēļu
groziem.
Turpināt skolotāju tālākizglītību
tehnoloģiju daudzveidīgā pielietošanā
mācību procesā.
Paplašināt metodiskās literatūras un
metodisko līdzekļu pieejamību ģimnāzijas
un pilsētas pedagogiem.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.6.2. Personālresursi
2019./2020. mācību gadā skolā strādā 65 pedagogi un 29 tehniskie darbinieki, 18
pedagogiem tas ir blakusdarbs. 9 pedagogi ir skolas absolventi. Ģimnāzijas vadību nodrošina
direktore, 2 vietnieki mācību procesa organizācijā, vietniece audzināšanas darbā, vietniece
informācijas tehnoloģiju jomā, vietnieks saimnieciskajos jautājumos, 2 metodiķes. Skolā ir
atbalsta personāls: psiholoģe, sociālā pedagoģe, pedagoģe – karjeras konsultante, medmāsa, 2
bibliotekāres.
Skolā ir viss izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais personāls un sekmīgi
darbojas atbalsta personāls - psihologs, sociālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants,
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
42
medmāsa. Skolā darbojas Informatīvais centrs, Metodiskais centrs, Karjeras atbalsta centrs,
bibliotēka.
Notiek pedagogu atlases process, izvērtējot atbilstošus izglītības dokumentus un
organizējot pārrunas. Izglītības iestādes vadītājs ir izvērtējis, vai personāls ir tiesīgs strādāt
izglītības iestādē.
Ik gadu skolā darbu uzsāk jaunie pedagogi. 2019./2020.m.g. tie ir 5 pedagogi. Jaunajiem
pedagogiem tiek piedāvāts metodisks atbalsts: sarunas, konsultācijas.
Informācija par izglītības iestādes pedagogu, atbalsta personāla un bibliotekāru
izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi ir ievadīta Valsts
izglītības informācijas sistēmā.
Visi pedagogi ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos
ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču tēmu ietvaros.
Personāls ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Pedagogu sadalījums pēc izglītības
Ģimnāzijā strādā 65 pedagogi. 63 ir augstākā pedagoģiskā izglītība, t.sk. 9 - akadēmiskā
maģistra grāds, 25- profesionālā maģistra grāds, 1 pedagogam augstākā izglītība citā nozarē
un tiek apgūta pedagoģiskā izglītība nodibinājumā “Iespējamā misija”, 2 pedagogi mācās
augstskolā, 1 no tiem apguvis pedagoģisko izglītību LLU 72 stundu kursos, 1 - mācās LU. Vēl
17 pedagogiem iegūts akadēmiskais bakalaurs, 15- profesionālais bakalaurs. Skolas psiholoģe
mācās maģistrantūrā. Skolotāji ieguvuši otru augstāko izglītību: 2 skolotājas - datordizains, 1-
norvēģu valoda, 1- psiholoģija.
Tiek veicināta B programmu apguve jaunu kvalifikāciju iegūšanai: 1 skolotāja
apguvusi- pedagogs karjeras konsultants, 1- skolotāja vizuālā māksla, 1- skolotāja - krievu
valoda kā svešvaloda, 1-vidējās izglītības informātikas un programmēšanas pamati. Skolā
strādā 3 pedagogi mācīšanās konsultanti, 1- skolotājs mentors, 1 ir jaunā mācību satura
Skola2030 profesionālās pilnveides eksperts (līdz 2010.gadam- 4), 3 pedagogi ir piedalījušies
jaunā “Skola 2030” mācību satura izstrādē.
7 ģimnāzijas pedagogi ieguvuši pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpi: III
pakāpe 4 pedagogiem, II pakāpe 2 pedagogiem.
Pedagogu sadalījums pēc darba stāža
Ģimnāzijā strādā 29 (46%) pedagogi, kuru darba stāžs pārsniedz 30 gadus, 11 (16%)
pedagogu darba stāžs nepārsniedz 9 gadus, 8 (12%) pedagogi skolā nostrādājuši no 10 līdz 19
gadiem, darba stāžs 20 līdz 29 gadi skolā ir 17(28%) pedagogiem. Notiek pedagogu atlases
process, ik gadus skolā darbu uzsāk jaunie pedagogi. 2019./2020.m.g. tie ir 5 pedagogi.
Pedagogu mainība nav liela, jo skola ikvienam sniedz atbalstu pedagoga kvalifikācijas
paaugstināšanā un profesionālajā pilnveidē. Nozīmīga ir arī skolā nodrošinātā mūsdienīga
materiālā bāze ikviena pedagoga darbam.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
43
18.tabula
0-4
gadi
5-9 10-14 15-19 20-24 25-29 30-39 40-49 50-60 Kopā
6 5 3 5 9 8 22 6 1 65
9% 7% 5% 7% 14% 12% 34% 9% 3% 100%
Pedagogu skaita sadalījums pa vecuma grupām
2019./2020.m.g.mācību gadā iestādes pedagogu vidējais vecums ir 48 gadi, 8 pedagogi
ir pirms pensijas vecumā. Notiek pakāpeniska paaudžu maiņa, uzturot kvalitatīvu pedagoģiskā
darba sastāvu. 2019./2020.m.g. darbu skolā uzsāka 5 jaunie pedagogi.
19.tabula
24 gadi
un
jaunāki
25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60-64 65 un
vairāk
3 6 3 3 5 11 12 12 8 2
Pedagogu profesionālā pilnveide
Izglītības iestāde mērķtiecīgi plāno, nodrošina, atbalsta un motivē pedagoģisko
personālu pilnveidot savu profesionālo kompetenci, dodot iespēju apmeklēt kursus, seminārus,
konferences, pieredzes apmaiņas pasākumus, piem., Zaķumuižas pamatskolā, Ogres
1.vidusskolā un sadarbību veicinošus pasākumus skolā, pilsētā, novadā un valstī.
Skolas vadība plāno un kontrolē pedagogu tālākizglītošanās procesu. Ik gadus skolas
budžetā tiek ieplānoti līdzekļi pedagogu tālākizglītībai. Notiek nepārtraukta katra pedagoga
kvalifikācijas pilnveide, pedagogi aktīvi piedalās dažādos projektos, sagatavo mācību līdzekļus,
materiālus. Ģimnāzijas pedagogi vada kursus Valmieras pilsētas un novada izglītības iestāžu
pedagogiem, aktīvi darbojas jaunā mācību satura projektā “Skola 2030”. Pedagogi ir skolēnu
zinātniski pētniecisko darbu vadītāji un konsultanti, piedalās darbu vērtēšanā; veido olimpiāžu
darbus, labo tos.
Skolā 4 pedagogi ieguvuši pedagoga profesionālās darbības kvalitātes III pakāpi, 3
pedagogi - II pakāpi.
Pedagogi pielieto konferencēs un semināros gūtās zināšanas un prasmes mācību un
audzināšanas procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidei.
Pedagogi aktīvi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan
izglītības iestādē, gan ārpus tās: 4 ģimnāzijas pedagogi strādā kā jomu (valodu joma
(svešvalodas), sociālā un pilsoniskā joma, kultūras izpratnes un pašizpausmes joma)
koordinatori Valmieras pilsētas pašvaldībā; 8 pedagogi ir mācību jomu koordinatori skolā,
tādējādi tiek sniegts individuāls konsultatīvs metodisks atbalsts pedagogu profesionālajai
izaugsmei mācību darba kvalitātes uzlabošanā; apzinātas ģimnāzijas pedagogu mācīšanās
vajadzības; tiek plānota un īstenota skolas pedagogu tālākizglītība. Ģimnāzijā strādā 3
pedagogi - mācīšanās konsultanti; 1 ir profesionālās pilnveides eksperts Skola 2030
kompetenču pieejas ieviešanai. 3 pedagogi ir piedalījušies jaunā “Skola 2030” mācību satura
izstrādē.
Skola lepojas ar visaptverošu visu ģimnāzijas pedagogu izglītošanu un atbalstu katra
profesionālajai izaugsmei: metodiskās mācības skolā visiem pedagogiem; jomu pedagogu
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
44
tikšanās - sarunas ar metodiķiem; izbraukuma semināri mācību jomu pedagogiem; individuālās
apmācības pēc pedagogu izvēles; pedagogu pieredzes popularizēšana skolā. 4 ģimnāzijas
pedagogi jomu koordinatori Valmieras pilsētas pašvaldībā organizē kursu nodarbības citu
izglītības iestāžu pedagogiem.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Notiek mērķtiecīga visu pedagogu apmācība,
gatavojoties jaunā mācību satura Skola2030
ieviešanai.
Pedagogu profesionālā kvalifikācija un pieredze
dod iespēju darboties dažādās pedagoģiskajās
aktivitātēs Valmieras pilsētā, novadā, valstī.
Turpināt plānveidīgu un mērķtiecīgu
pedagogu izglītošanu mācību stundu
vadīšanā atbilstoši jaunā mācību satura Skola
2030 prasībām.
Piesaistīt darbam skolā nodibinājuma
“Iespējamā misijas” skolotājus.
Optimizēt pedagogu darba slodžu sadali, lai
palielinātu pamatdarbā strādājošo pedagogu
skaits.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana
4.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana
Skolas misija, vīzija, mērķis definēti skolas Nolikumā, minēti šī pašvērtējuma 2.daļā.
Izglītības iestādes pašvērtēšanas sistēma ir strukturēta, precīza. Katru gadu pēc mācību
gada izvērtējuma (individuāli darbinieks- organizācija- vadība) tiek noteikti nākamā mācību
gada mērķi un uzdevumi, ar tiem sarunā iepazīstināta pašvaldība. Aktivitātes daudzās jomās
(pieredzes apmaiņa, pedagogu profesionālā pilnveide u.tml.) tiek plānotas pēc izvirzītā gada
mērķa.
Skolas Attīstības plāns (apstiprināts 29.11.2018., nr. 416) nosaka attīstības prioritātes
pa mācību gadiem un jomām, prioritātes sevī ietver sasniedzamus mērķus. Attīstības plānu ir
saskaņojusi pašvaldība. Katra mācību gadu tiek noteiktas prioritātes, tām pakārtots pedagogu
profesionālās pilnveides darbs, metodiskais darbs un pieredzes apmaiņas pasākumi.
Personāls iesaistās pašvērtēšanas procesā- ar darbiniekiem notiek individuālās sarunas
ar direktori, katrs pedagogs veic gada darba izvērtējumu, izvirza nākamā gada mērķus un
prioritātes, ikdienas procesa uzlabošanai tiek veiktas dažādas aptaujas, dodot iespēju izteikt
savus priekšlikumus, darbinieki tiek uzklausīti arī ikdienas procesā. Skolā tiek veikta
iepriekšējo uzdevumu, mērķu analīze, ar darbiniekiem tas notiek vismaz 2 reizes mācību gadā,
vadība plānošanas darbu veic vismaz reizi 2 mēnešos.
Skolas vadība noteiktā laika periodā sistemātiski organizē un īsteno kontroli (izstrādāts
un visiem pieejams iekšējās kontroles plāns) un vērtēšanu visās izglītības iestādes darbības
jomās, bet katru gadu – prioritārajās jomās.
Regulāri skolas darbs tiek analizēts, krājot un analizējot dažādu datus. Šajā mācību gadā
uzsākts aktuālu izglītības jautājumu pētniecisks darbs, uzsākta sadarbība ar LU Starpnozaru
izglītības un inovācijas centru. Pēdējo 4 gadu veiktās aptaujas un pētījumi:
2016./2017.m.g.: Pedagogu aptauja par skolas attīstību, līdzatbildību, vidi, sadarbību un
profesionālo pilnveidi; Skolēnu- skolotāju- vecāku aptauja par sadarbību, mācību stundu,
darba organizāciju, līdzdalību un izaugsmi.
2017./2018.m.g.: Skolēnu aptaujas par mācību stundas kvalitāti dažādos laika posmos
(izaugsmei); Skolotāju aptauja par līdzdalību iestādes attīstībā; Skolotāju, klases
audzinātāju izvērtējums un ieceres; Vadības darba izvērtējums un ieceres.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
45
2018./2019. m.g.: Vecāku aptauja par sadarbību; Skolotāju aptauja par sadarbību ar
vecākiem; Skolotāju aptauja par pedagogu profesionālās pilnveides mācīšanās vajadzībām;
Metodiskā darba izvērtējums un virzība; Skolēnu aptauja par skolas un izglītības
programmu izvēli; Darbinieku aptauja par sadarbību ar atbalsta personālu, lietvedi un
direktores vietnieku saimnieciskajos jautājumos.
2019./2020.m.g.: Skolēnu aptauja par izvēļu groziem vidusskolas posmā; Vecāku aptauja
par izvēļu groziem vidusskolas posmā; Skolotāju aptauja par izvēļu groziem vidusskolas
posmā; Skolēnu un skolotāju aptauja par Laimīgo stundu; Skolotāju aptauja par savām
digitālajām prasmēm; Skolēnu aptauja par lasīšanas paradumiem; Pētījums par mācību
sasniegumu dinamika pamatskolā (par 2016.g.-2019.g.); Pētījums par mācību sasniegumu
dinamika vidusskolā (par 2016.g.-2019.g.); Pētījums par CE matemātikā rezultātu
atbilstība vērtējumam gadā (2019.g.); Dati par 9.kl. skolēniem izmērītās prasmes,
salīdzinot ar valsts vidējo (latviešu valodā, matemātikā, vēsturē) (par 2018./2019.m.g.)
(SIIC); Dati par stundu vērošanas un zināšanu un pašvērtējuma jautājumu rezultātu
atbilstība (par 2018./2019.m.g.) (SIIC).
Skolas pašnovērtējuma ziņojums, ko skola veic reizi 6 gados, ir publiskots skolas mājas
lapā, ik gadu rudenī tas tiek aktualizēts.
Ikdienas darbā ar vadības darba analīzi un plānošanu var iepazīties katrs darbinieks
iknedēļas vadības protokolā, pedagogu sanāksmju protokolā vai ģimnāzijas padomes
protokolā, kas tiek izsūtīti e-klases pastā, vecāki saņem Ģimnāzijas sanāksmes protokola kopiju
e-klasē.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Regulāra pētnieciska darba veikšana skolas
kvalitātes uzlabošanai.
Darba plānošana virzībā uz gada mērķi.
Regulāra darbinieku un vecāku informēšana par
skolas lēmumiem (piem., protokoli e-klasē).
Aktīvāk veicināt skolotāju iesaisti
pieejamo datu analīzē.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība
Vadība un dokumentācija
Skolas vadībai ir svarīga iestādes virzība vīzijas, misijas un mērķa sasniegšanā, tāpēc ir
izveidota noteikta kārtība un sistēma, kā tiek organizēts skolas pārraudzības process. Ar šo
kārtību jaunais darbinieks tiek iepazīstināts, uzsākot darba gaitas un saņemot metodisku
materiālu par skolas darbību, galvenajiem akcentiem un virzieniem, kur meklēt palīdzību, arī
par ikdienišķiem jautājumiem.
Skolas Nolikumā (apstiprināts 26.09.2019., lēmums nr. 278) ir noteikta vadības
organizatoriskā struktūra. Darbinieku tiesības un pienākumi noteikti amata aprakstos. Skolas
direktore koordinē Ģimnāzijas padomes un pedagoģiskās padomes darbu, vismaz reizi divās
nedēļās tiekas ar skolas atbalsta personālu. Direktores vietnieki mācību jomā koordinē mācību
jomu skolotājus. Direktores vietniece audzināšanas darbā koordinē klašu audzinātāju, interešu
izglītības pedagogu un skolēnu pašpārvaldes darbu. Metodiķes organizē un pārrauga dažādas
mācīšanas grupas un metodiskās jomas darbu skolā. Direktores vietniece informācijas
tehnoloģiju jomā nodrošina informācijas ievietošanu un aktualizēšanu VIIS, konsultē
pedagogus IKT rīku izmantošanā, administrē e-klasi un skolas sociālos kontus. Direktores
vietnieks saimnieciskajā darbā koordinē tehniskos darbiniekus un pārrauga skolas saimnieciskā
darba īstenošanu.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
46
Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība notiek saskaņā ar Latvijas Republikas
likumdošanu un skolas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem. Skolā ir visa pedagoģiskā un
saimnieciskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija, atbildīgās
institūcijas ir veikušas to pārbaudes, būtiski trūkumi nav konstatēti, norādītās nepilnības ir/ tiek
novērstas. Skolas iekšējo normatīvo dokumentu projektus izstrādā skolas vadība vai darba
grupas, tie tiek apspriesti un pieņemti, ņemot vērā konstruktīvus priekšlikumus. Skolas
dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši
lietu nomenklatūrai.
Skolas vadība savā darbībā ievēro un motivē gan skolēnus, gan skolas darbiniekus
ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības, tajā skaitā būt lojāliem Latvijas Republikai
un Satversmei un savai skolai.
Skolas vadības sanāksmes notiek reizi nedēļā (nepieciešamības gadījumā biežāk), tās ir
plānotas un notiek regulāri, ir dokumentētas, to mērķis- iepriekšējo uzdevumu un darbu analīze,
nākamo uzdevumu izvirzīšana, atbildības jomu noteikšana un/vai problēmsituāciju risināšana.
Sanāksmes tiek protokolētas, ar tām e-klasē var iepazīties visi darbinieki. Skolas attīstības
stratēģiskie jautājumi tiek risināti vismaz reizi 2 mēnešos plānošanas darba sanāksmēs.
Sanāksmes ar skolēnu, vecāku, skolotāju piedalīšanos dažādu problēmsituāciju risināšanai
notiek vismaz reizi semestrī.
Katra otrdiena tiek plānota savstarpējām tikšanās reizēm un sarunām- pedagoģiskā
sanāksme, metodiskā sanāksme, mācīšanās vai klašu skolotāju grupu tikšanās. Tajās tiek veikta
reģistrācija, pedagoģiskās sanāksmes tiek protokolētas.
Skolas direktore iesaistās Ģimnāzijas padomes darbā, kurās tiek pārrunātas skolas
prioritātes, iespējas, problēmas, tiek uzklausīti vecāku ieteikumi, kopīgi risinātas problēmas.
Tās tiek protokolētas, un ar saturu var iepazīties jebkurš vecāks un skolas darbinieks e-klasē.
Jauninājumi
Izglītības iestādes vadība un vadītāja ievieš jauninājumus izglītības iestādes darbības un
izglītības iestādes kvalitātes kultūras pilnveidei. Vadība ir atvērta mēģinājumiem, kļūdām,
jaunu formu meklējumiem.
Jauninājumi iestādes izaugsmei: jaunu formu meklējumu pedagogu mērķu izvirzīšanai
(individuālās sarunas, gada prioritātes), vienotu tēmu meklējumi starp mācību priekšmetiem
(elektronisks tematiskais plāns), vienotas dokumentu un metodisko materiālu bāzes izveide e-
klases koplietošanas dokumentos, ar 2019./20.m.g. tiek veikti mērķtiecīgi izglītības pētījumi.
Jauninājumi sadarbībai ar ģimeni un sabiedrību- jaunu sadarbības formu meklējumi:
vecāku tikšanās ar mācību priekšmetu skolotājiem, vecāku iesaiste jaunā satura realizēšanā,
absolventu piesaiste, dažādas publikācijas, sadarbība ar Valmieras Pārgaujas pamatskolu
(nodarbības, aktivitātes, sarunas, vienotas platformas meklējumi) u.c.
Darbinieku izaugsme
Skolotāji savu darba analīzi veic neformāli pēc katras mācību stundas vai pēc vērotajās
stundām analīzē kopā ar stundu vērotājiem. Pašvērtējuma mērķis- mācīšanas kvalitātes
uzlabošanas nolūkā. Mācību gada darba analīzi skolotājs veic mācību gada beigās pēc vadības
izstrādāta parauga. Mācību gada beigās darba motivācijas veicināšanai un darba izvērtējumam
notiek individuālās sarunas ar direktori. Direktores vietnieki mācību gada pašvērtējumu veic,
analizējot dažādus datus, sarunas un iepazīstoties ar skolotāju pašvērtējumu attiecīgajā
pārraudzības jomā. Atbalsta personāls pašvērtējumu veic vismaz divas reizes mēnesī, tiekoties
ar skolas direktori, mācību gada pašvērtējumu- gada beigās. Interešu izglītības pedagogi
pašvērtējumu mācību gada beigās iesniedz direktores vietniecei audzināšanas darbā. Skolas
vadība apkopo analīzi un pašvērtējumus, tie tiek izmantoti realizācijas novērtēšanai un jaunu
mērķu izvirzīšanai.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
47
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana notiek periodiski un pēc
brīvprātības principa. Savu profesionālās kvalitātes novērtēšanu skolā kopumā līdz 2017.
gadam veikuši 40 pedagogi, iegūstot 2. kvalitātes pakāpi – 3 pedagogi, 3. pakāpi – 33 pedagogi,
4. pakāpi – 3 pedagogi, 5. pakāpi – 1 pedagogs, kā arī 2017./2018. m. g., mainoties pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtībai, kvalitātes pakāpes ieguvuši –7
ģimnāzijas pedagogi - III pakāpe 4 pedagogiem, II pakāpe 2 pedagogiem. Skolā ir izstrādāti
iekšējie noteikumi Paaugstinātas pedagogu mēneša darba algas likmes noteikšanas kārtība, ar
to darbinieki tiek iepazīstināti sanāksmē.
Tehniskā personāla darba novērtējums tiek veikts katru gadu pēc dibinātāja
izstrādātajiem noteikumiem “Par vienotu darba samaksas sistēmu Valmieras pilsētas
pašvaldības budžeta iestādēs”.
Skolas darbiniekiem tiek organizēti dažādi pasākumi- ikgadēja ekskursija, Paldies
svētki, Valsts svētku balle u.c. Skolas pedagogi tiek izvirzīti apbalvošanai Balva izglītībā, IZM
Atzinības un Pateicības rakstu saņemšanai u.c. Jebkurš darbinieks var tik izvirzīts Valmieras
pilsētas pašvaldības Pateicības saņemšanai. Jebkurš darbinieks var pieteikties uz sarunu ar
vadības pārstāvi, vadība ir atvērta ierosinājumiem un konstruktīviem priekšlikumiem.
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Sistemātisks, plānveidīgs skolas organizatoriskais
darbs (sanāksmes, informētība).
Skolas vadība atvērta jauniem izaicinājumiem,
notiek jaunas formas, metožu meklējumi, tiek
eksperimentēts, meklējot jaunas formas.
Skolai ir savas tradīcijas darbinieku piederības
sajūtas un motivācijas veicināšanai.
Turpināt meklēt jaunas vadības formas
izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
4.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām
Skola īsteno sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām
un citiem sadarbības partneriem mācību un audzināšanas jautājumos, sadarbības un atbalsta
jautājumos, konsultēšanā, skolas attīstības un publiskā tēla veidošanā:
Valsts iestādes:
Valsts izglītības satura centrs (centralizēto eksāmenu vērtēšana, ieteikumi klases stundu
programmas īstenošanai, materiāli pilsoniskās audzināšanas un pilsoniskās līdzdalības
sekmēšanai, metodisko jomu semināri, pedagogu tālākizglītības programmas īstenošana,
Skola 2030 ekspertu darbs un aktivitātes);
Valsts Izglītības attīstības aģentūra (metodiskie materiāli, karjeras izglītības aktivitātes);
LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs (pētnieciskais darbs skolā sadarbībā ar
Valmieras pilsētas pašvaldību, direktore kā SIIC eksperte);
Valsts policijas Valmieras nodaļā (preventīvie pasākumi, atbalsts, nodarbības,
konsultācijas);
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (aktuālu jautājumu risināšana, konsultācijas);
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras nodaļa (konsultācijas, evakuācijas
mēģinājumi);
Valsts Asinsdonoru centrs (izglītojošs pasākums);
Dažādas iestādes (kā Valmieras drāmas teātris) un augstākās izglītības iestādes (sadarbība,
Ēnu dienas, karjeras izglītība u.c.).
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
48
Pašvaldību iestādes:
Valmieras pilsētas pašvaldība (skolas dibinātājs, saimnieciskie jautājumi);
Izglītības pārvalde (sadarbība, konsultācijas);
Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde un Valmieras bāriņtiesa (konsultācijas, atbalsts,
aktuālu jautājumu risināšana);
Valmieras Attīstības aģentūra (sadarbība, projekti, karjeras izglītība);
Valmieras pašvaldības policija (dažādu aktuālu jautājumu risināšana, drošība);
Kocēnu novada Izglītības pārvalde (konsultācija, sadarbība);
Valmieras pilsētas un tuvāko novadu izglītības iestādes (sadarbības pasākumi,
konsultācijas, pedagogu profesionālā pilnveide);
Valmieras pilsētas kultūras nams un Valmieras muzejs (sadarbība, nodarbības);
Rīgas izglītības un informatīvi metodiskais centrs (Karjeras izglītības programma);
Ziemeļvidzemes pamatskola (projekti);
Uzņēmumi (sadarbība, karjeras pasākumi, atbalsts): Vidzemes slimnīca, Certes,
Swedbank, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Artifex, Vīnkalni u.c.
Dažādi: Zemessardzes 22.kājnieku bataljons, Junior Achievment, augstskolas, Latviešu
valodas aģentūra, mācību priekšmetu skolotāju asociācijas, Latvijas izglītības un zinātnes
arodbiedrība.
Izglītības iestāde rūpējas par izglītības iestādes tēlu sabiedrībā, veicina piederību savai
izglītības iestādei, novadam, pilsētai, valstij, stiprina eiropeisko identitāti. Skolas pasākumi un
aktivitātes regulāri tiek atspoguļoti masu medijos - laikrakstā "Liesma",
www.valmieraszinas.lv, www.valmiera.lv, Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā
izdevumā.
Skola aktīvi darbojas vairākos starptautiskos un vietēja mēroga izglītības projektos ,
veicina brīvprātīgo darbu. (skat. 5.pielikuma 1.tabulu).
Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā
Skolai ir atbalstoša vecāku un absolventu kopiena,
ir ilggadēji sadarbības partneri uzņēmumos
skolēni
Skola ir labs sadarbības partneris citām skolām,
piemēram, kā atbalsts metodiskajā darbā
Skola rūpējas par savu tēlu, notikumus, viedokļus
atspoguļot medijos
Turpināt un kopt sadarbību ar līdzšinējiem
sadarbības partneriem.
Meklēt jaunus sadarbības partnerus
vidusskolas izvēļu grozu satura pilnveidē.
Vērtējuma līmenis: ļoti labi
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
49
5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais)
Mācību darbs
Iepriekšējos divus mācību gadus ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu vidējais
procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10 procentiem augstāks
nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī un vismaz par 5 procentiem augstāks nekā
vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā: 2017. gadā – 62,09%
(valstī 49,11%, Vidzemes plānošanas reģionā 48,71%); 2018. gadā 62,21% (valstī 49,68%,
Vidzemes plānošanas reģionā 49,24%).
Ģimnāzijas pedagogi sniedz metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā
pedagoģijas un skolvadības jautājumos. Ģimnāzijas Metodiskais centrs gan patstāvīgi, gan
metodisko apvienību darbā (ģimnāzijas kompetencē ir septiņu Valmieras pilsētas un
starpnovadu pedagogu metodisko apvienību – angļu valodas, krievu valodas, latviešu valodas
un literatūras, ekonomikas un sociālo zinību, vēstures, mājturības un tehnoloģiju (zēniem) un
tehniskās grafikas, mūzikas – darbība) sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem
metodisko atbalstu, organizē darba un diskusiju seminārus, atbalsta un organizē pedagogu
tālākizglītību. Pedagogi tiek konsultēti jautājumos par valsts pārbaudes darbu vērtēšanu,
mācību priekšmetu olimpiāžu norisi, plānoto semināru saturu un norisi, dažādiem konkursiem,
ārpusstundu aktivitātēm u.c. Ik gadu Angļu valodas metodiskās apvienības vadītāja organizē
standartizācijas semināru apvienības 12. klašu pedagogiem centralizētā eksāmena mutvārdu
daļas intervētājiem un vērtētājiem.
Pārskata periodā bijis viens gadījums, kad skolēns vidējās izglītības pakāpē divu mācību
gadu laikā apguvis vidējās izglītības mācību saturu. Skolēnam bijušas atbilstošas zināšanas,
iemaņas un prasmes, sociālā un psiholoģiski emocionālā gatavība. Saņemts vecāku iesniegums,
skola arī informēta par šādas rīcības nepieciešamību – skolēna ģimene plānojusi mainīt
dzīvesvietu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, arī tāpēc motivācija iegūt vidējo izglītību vēl
Latvijā. Individuāli apgūts mācību saturs, kārtoti pārbaudījumi. Brīdī, kad apgūts 10., 11.klases
mācību saturs, skolēns pārcelts 12.klasē, kurā turpina mācīties, vienlaikus paspējot arī nokārtot
DSD eksāmenu vācu valodā, IELTS eksāmenu angļu valodā, piedalīties vācu valodas un
matemātikas olimpiādēs.
Interešu izglītība
Īpaši lepojamies ar:
kultūrizglītības kolektīvu augstajiem sasniegumiem un dalību Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkos;
mūsdienu deju grupu “Flash” (divi sastāvi), kas ir viena no dažām skolu mūsdienu deju
grupām Latvijā;
lieliskajām skolas teātra iestudētajām izrādēm “Tobago”, “Skroderdienas Silmačos”,
“Rīgas sargi” u.c., ar kurām teātris piedalās Valmieras bērnu un jauniešu teātra festivālā
“...un es iešu un iešu”;
izcilajām Žetona vakara izrādēm “Lilioms”, “Uguns un nakts, nakts, nakts…” u.c., ko
veido 12.klašu skolēni Valmieras Drāmas teātra aktiera Krišjāņa Salmiņa vadībā;
Ģimnāzijas teātra sporta komandu lieliskajiem panākumiem Latvijas turnīros;
Robotikas kluba labajiem startiem Latvijas Robotikas čempionātos un turnīros,
starptautiskajos informātikas konkursos Bebr[a]s;
TDK “Pārgaujas delveri” dalību starptautiskajos folkloras festivālos un koncertos;
Jaunsargu dalību nometnēs (,,Lūša taka”, ,,Vilka taka” u.c.), Lāčplēša dienas lāpu gājienā
un Barikāžu atceres pasākumos, 18.novembra parādē Rīgā;
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
50
Norvēģu kluba organizētajām vizītēm Norvēģijā un brīvprātīgā darba veikšanu sporta
spēlēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam”;
Ģimnāzija ir teātra sporta koordinējošā skola Vidzemes reģionā. Skola organizē Valmieras
un Vidzemes reģiona teātra sporta turnīrus, kuros notiek atlase valsts turnīram;
Ģimnāzija ir viena no divām skolām Latvijā, kurā skolēniem piedāvā apgūt “Kiberdrošības
pamatus”, attīstot prasmes un iemaņas aizsargāt datortīklus no dažāda veida
kiberuzbrukumiem.
Sporta pasākumi
Piramīdu un aerobikas festivāls 9.-12.klašu puišu un meiteņu komandām (noticis jau 10
gadus).
Starpklašu sporta spēļu turnīri basketbolā, volejbolā un futbolā, kuros piedalās arī
skolotāju/skolas darbinieku komandas.
Īpaši organizēta Olimpiskā diena.
Skatīt arī tabulu “Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas / Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas
skolēnu sporta sasniegumi 2017.-2020.gadā” pielikumā.
Ārpusstundu pasākumi
Skatīt tabulu “Aktivitātes Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā skolēnu personības
veidošanā” (skat 4.pielikuma 1.tabula).
Citi
2016.gadā daļa aktīvo V.4.V./VPĢ (šobrīd VPVĢ) absolventu dibināja
“ABSOLVENTU KLUBU”, lai regulāri atbalstītu skolēnus un skolotājus ceļā uz izcilību.
Nodibinājuma mērķi:
labdarība;
izglītības, zinātnes un kultūras veicināšana;
sporta atbalstīšana;
talantīgo, trūcīgo un sociāli maznodrošināto VPVĢ skolēnu labklājības celšana;
VPVĢ mācību procesa attīstība un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošana;
atbalsts strādājošiem skolotājiem un skolotājiem – pensionāriem.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
51
6. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem
secinājumiem)
4.1. MĀCĪBU SATURS -
iestādes īstenotās izglītības
programmas
Ieviest jauno mācību saturu 7.,10. klasēs.
Pilnveidot pamatizglītības otrā posma izglītības
programmas.
Ieviest vidējās izglītības programmu, katrā no mācību
jomām, piedāvājot mācību priekšmetu pamatkursus,
padziļinātos un specializētos kursus.
Turpināt veidot kvalitatīvas klases stundas, kas veicina
skolēnu līdzatbildības un dzīvesprasmju attīstību un
personīgās karjeras izaugsmi.
Nodrošināt arī turpmāk skolēnu interesēm un vajadzībām,
skolas vērtībām un skolas resursiem atbilstošas interešu
izglītības programmas.
4.2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte Pilnveidot pedagogu prasmes mācību stundas sasniedzamā
rezultāta noteikšanā un tam atbilstošu uzdevumu izvēlē un
izveidē.
Palielināt starppriekšmetu sadarbības īpatsvaru mācību
procesā.
Palielināt skolēnu pašvērtējuma iespējas, skolotājiem
izvēloties atbilstošas mācību un vērtēšanas formas un
paņēmienus.
Atbalstīt un veicināt klašu audzinātāju un mācību
priekšmetu skolotāju sadarbību mērķtiecīgai prasmju
apguvei.
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte Mainot pieejas akcentus, turpināt apzinātu skolēnu
mācīšanās prasmju attīstību.
Dažādās formās mācību procesā attīstīt pētnieciskās
prasmes gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs.
Arvien vairāk mācību procesā sekmēt skolēnu izziņas maiņu
no satura teorētiskas apguves uz praktisku darbību.
4.2.3. Vērtēšana kā mācību
procesa sastāvdaļa
Palielināt skolēnu iesaisti vērtēšanas kritēriju izstrādē un
analīzē, izmantojot to kā iespēju izprast un uzlabot savu
sniegumu.
Veicināt pedagogu izpratni par formatīvās vērtēšanas
nozīmi mācību procesā.
Pakāpeniski palielināt formatīvās vērtēšanas lietojumu
mācību procesā.
4.3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI
4.3.1. Izglītojamo sasniegumi
ikdienas darbā
Paaugstināt mācību sasniegumu dinamiku un rezultātus
valsts pārbaudes darbos pamatizglītības pakāpē.
Samazināt pamatizglītības pakāpē nepietiekama apguves
līmeņa gadījumu skaitu, sasniedzot vismaz vienādu
attiecību ar skolēnu skaitu, kuriem ir augsts apguves
līmenis.
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi
valsts pārbaudes darbos
Ikdienas mācību procesā pamatskolā veicināt aktīvu
mācīšanos, mainot skolēna attieksmi un arī skolotāja pieeju
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
52
mācību stundā, tādējādi paaugstinot rezultātus arī valsts
pārbaudes darbos.
Turpināt īstenot pasākumus, kas paaugstinātu skolēnu
zināšanu lietojumu nestandarta situācijās matemātikā un
fizikā.
4.4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM
4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts,
sociālpedagoģiskais atbalsts
Izstrādāt kārtību skolēnu uzvedības analīzei.
Pilnveidot sociālā pedagoga un psihologa sadarbību dažādu
problēmsituāciju risināšanai.
Pilnveidot sadarbību starp atbalsta personālu, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem.
Turpināt darbu ar vecākiem viņu ieinteresēšanā un aktīvākā
iesaistīšanā skolas dzīvē, lai vecāki varētu sniegt
nepieciešamo atbalstu, iedrošinājumu, palīdzību savam
bērnam.
4.4.2. Drošības garantēšana
(drošība un darba
aizsardzība)
Precīzi un sistemātiski ievērot visus drošības noteikumus,
savlaicīgi instruēt skolēnus, veikt aktīvu preventīvo darbu
pārkāpumu novēršanā.
Sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību veikt skolas
teritorijas norobežošanu un labiekārtošanu, lai nodrošinātu
skolēnu drošību ģimnāzijas teritorijā.
4.4.3. Atbalsts personības
veidošanā
Integrēt skolas vērtības mācību un audzināšanas saturā
mācību priekšmetu un klases stundās.
Sistemātiski, mērķtiecīgi, ievērojot pēctecību, tematiski
plānot klases stundas atbilstoši skolas audzināšanas darba
programmai un plānam, ievērojot skolēnu individualitāti un
klases kolektīva raksturu, iekļaujot saturā gan karjeras
vadības prasmes, gan pašizpēti, gan veselības, drošības u.c.
jautājumus.
Atbalstīt Skolēnu pašpārvaldes iniciatīvas un aktīvi iesaistīt
skolēnus ģimnāzijas dzīves veidošanā.
Palīdzēt realizēt MOT projekta aktivitātes par
cilvēciskajām vērtībām, projekta saturu realizēt arī citās
klašu grupās.
4.4.4. Atbalsts karjeras
izglītībā
Īstenot un aktualizēt individuālā atbalsta sniegšanas iespējas
skolēniem un viņu vecākiem par skolēnu karjeras attīstības
iespējām.
Vecināt mērķtiecīgāku skolēnu iesaisti Ēnu diena un
prakse.lv pasākumos.
4.4.5. Atbalsts mācību darba
diferenciācijai
Turpināt meklēt jaunas vadības formas izglītības kvalitātes
paaugstināšanai.
4.4.6. Atbalsts izglītojamiem
ar speciālām vajadzībām*
Organizēt skolotāju apmācības darbam ar skolēniem ar
speciālām vajadzībām.
Pilnveidot atbalsta sistēmu skolēniem ar mācīšanās
traucējumiem.
4.4.7. Sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
Izvēlēties regulāras, mērķtiecīgas un jēgpilnas sadarbības
formas ar skolēnu ģimenēm, iesaistot tās mācību,
audzināšanas un karjeras izglītības jautājumu risināšanā.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
53
Turpināt mērķtiecīgu, uz valsts ģimnāzijas attīstību vērstu
Ģimnāzijas padomes darbu.
Veidot savlaicīgu, objektīvu, diskrētu un tolerantu klases
audzinātāju un mācību priekšmetu skolotāju saziņu ar
skolēnu ģimenēm, informējot vecākus par skolēna
sasniegumiem, izaugsmi, problēmām.
Veicināt vecāku iesaistīšanos un atbildību skolēnu
motivēšanā un atbildības veidošanā par saviem mācību
sasniegumiem un stundu kavējumiem, ieviest formatīvo
bērna sasniegumu vērtēšanu.
4.5. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES VIDE
4.5.1. Mikroklimats Sadarbības ceļā aktualizēt pedagoga uzvedības ētikas
jautājumus (atsevišķi gadījumi).
Dažādu aktuālu jautājumu risināšana aktīvāk veidot darba
grupas, tā veicinot darbinieka līdzatbildību.
4.5.2. Fiziskā vide un vides
pieejamība
Nepieciešams norobežot atvērto āra teritoriju, pilnveidot tā
drošību (videokameras).
Nepieciešams sporta komplekss remonts (āra sporta
laukumi un sporta zāle).
4.6. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES RESURSI
4.6.1. Iekārtas un
materiāltehniskie resursi
Uzlabot sporta infrastruktūru.
Papildināt esošo materiāli tehnisko resursu nodrošinājumu
atbilstoši jaunajam saturam un ģimnāzijas piedāvātajiem
izvēļu groziem.
Turpināt skolotāju tālākizglītību tehnoloģiju daudzveidīgā
pielietošanā mācību procesā.
Paplašināt metodiskās literatūras un metodisko līdzekļu
pieejamību ģimnāzijas un pilsētas pedagogiem.
4.6.2. Personālresursi Turpināt plānveidīgu un mērķtiecīgu pedagogu izglītošanu
mācību stundu vadīšanā atbilstoši jaunā mācību satura Skola
2030 prasībām.
Piesaistīt darbam skolā nodibinājuma “Iespējamā misijas”
skolotājus.
Optimizēt pedagogu darba slodžu sadali, lai palielinātu
pamatdarbā strādājošo pedagogu skaits.
4.7. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES
NODROŠINĀŠANA
4.7.1. Izglītības iestādes
darba pašvērtēšana un
attīstības plānošana
Aktīvāk veicināt skolotāju iesaisti pieejamo datu analīzē.
4.7.2. Izglītības iestādes
vadības darbs un personāla
pārvaldība
Turpināt meklēt jaunas vadības formas izglītības kvalitātes
paaugstināšanai.
4.7.3. Izglītības iestādes
sadarbība ar citām
institūcijām
Turpināt un kopt sadarbību ar līdzšinējiem sadarbības
partneriem.
Meklēt jaunus sadarbības partnerus vidusskolas izvēļu
grozu satura pilnveidē.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
54
Iestādes
vadītājs Agita Zariņa
(vārds, uzvārds) (paraksts)
Z.v.
SASKAŅOTS
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs
(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)
Jānis Baiks
(vārds, uzvārds) (paraksts)
2020.gada ___.februārī
(datums)
Z.v.
VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
55
Pielikumi
1.pielikums
Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
1.attēls. Skolēnu skaita izmaiņas
2.attēls. Populārākās skolas uzņemot skolēnus pamatskolā un vidusskolā
504 518 520 504
560 573
632
0
100
200
300
400
500
600
700
2013./2014.
m.g.
2014./2015.
m.g.
2015./2016.
m.g.
2016./2017.
m.g.
2017./2018.
m.g.
2018./2019.
m.g.
2019./2020.
m.g.
pamatskolā un vidusskolā (kopā)
82
10 6 2 0
94
120 0 2 0
51
11 6 6 5 5 4 3 3
0102030405060708090
100
Val
mie
ras
Pār
gau
jas
sāk
um
skola
Val
mie
ras
sākum
skola
Val
mie
ras
Vie
stura
vid
uss
kola
Kau
guru
pam
atsk
ola
Str
enču
vid
uss
kola
VP
VĢ
pam
atsk
ola
s
abso
lven
ti
Sm
ilte
nes
vid
uss
kola
Val
mie
ras
Vie
stura
vid
uss
kola
Val
kas
Jāņ
a C
imze
s
ģim
nāz
ija
Str
enču
novad
a
vid
uss
kola
Vec
pie
bal
gas
vid
uss
kola
Kocē
nu p
amat
skola
Gru
ndzā
les
pam
atsk
ola
Pri
ekuļu
vid
uss
kola
Pamatskolas posmā Vidusskolas posmā
2018.g. 2019.g.
2.pielikums
Mācīšana un mācīšanās
1.tabula
Metodiskais centrs
Metodiskais centrs ir definējis savas darbības misiju un nostāju saistībā ar pedagogu
profesionālo pilnveidi un metodisko darbu:
Mēs ticam, ka katrs skolotājs var sasniegt augstus mērķus kopā ar saviem skolēniem.
Mēs ticam, ka nākotnes pasaule tiek radīta skolā.
Mēs esam šeit, lai atbalstītu skolotājus viņu ceļā.
Šī misija kalpo par vadmotīvu, gan plānojot mācības, pieņemot lēmumus saistībā ar
metodisko darbu apjomu un atgriezeniskās saites veidu un biežumu.
Gatavojoties pilnveidotā mācību satura ieviešanas uzsākšanai 2020./2021. mācību gadā,
metodiskais centrs mērķtiecīgi plāno visu ģimnāzijas pedagogu apmācību. Katru mācību
gadu tiek izvirzīta viena metodiskā darba pamattēma, kurā balstītas metodiskās mācības
un izvirzīti mērķi.
2017./2018.m.g. Mācību stundas daļa – aktualizācija. Lasītprasme.
2018./2019.m.g. Stundas sasniedzamais rezultāts (mērķis).
2019./2020.m.g. Uzdevumi, kas virzīti uz sasniedzamo rezultātu (jēgpilni, kompleksi).
Notikušās mācības un mācību izbraukumi:
Sasniedzamais rezultāts un tā izvirzīšanas principi;
Kompleksi uzdevumi;
Uzdevumi pēc izziņas darbības līmeņa (Blūma taksonomija);
Atgriezeniskā saite;
SOLO taksonomija;
Uz izaugsmi vērsta domāšana skolotāja profesijā;
Es kā skolotājs mācos. Savstarpējā stundu vērošana kā iespēja;
Emocionālā inteliģence;
dienas izbraukuma mācības uz Zaķumuižas pamatskolu, praktiskās darbnīcas
2018.gada jūnijā;
dienas izbraukuma mācības uz Ogres 1.vidusskolu, praktiskās mācības 2019. gada
jūnijā
2.tabula
Skolotāju un skolēnu sadarbība mācību procesā tiek īstenota
diferencētas pieejas
nodrošināšanā,
plānojot mērķtiecīgu darbu grupās, lai dažādotu mācību satura
apguves tempu, piem., pamatskolas klasēs matemātikā;
nodrošinot papildmateriālus, kas balstīti skolēnu interesēs un
vajadzībās, piem., informātikā e-klasē pievienojot mācību
materiālus, kurus skolēni var izmantot paralēli skolotāja
stāstījumam vai pildot uzdevumus stundā, kā arī mājās apgūtā
nostiprināšanai vai skolēni, kuri nebija stundā, uzzinātu un izprastu
stundā apgūto;
organizējot ekspertu grupas, piem., mūzikā mūzikas skolas
skolēniem skaidrojot klasesbiedriem mūzikas teorijas jautājumus,
vai latviešu valodā, gramatikas uzdevumus pildot grupās, skolēni
ar labākām zināšanām gatavi skaidrot ortogrāfijas un
interpunkcijas nosacījumus klasesbiedriem;
veicinot personīgo mērķu izvirzīšanu;
piedāvājot dažādus veidus nozīmīga mācību satura pasniegšanai,
piem., pamatskolas klasēs bioloģijā, ja ir jāapgūst liels informācijas
daudzums, tiek izmantota galerijas metode, kura skolēniem patīk;
arī grupu darbā veidojot modeļus, plakātus, bukletus;
piedāvājot zināšanu un prasmju lietošanas iespējas saskaņā ar
skolēna interesēm, piem., mājturībā un tehnoloģijās skolēniem
dodot iespējas ietekmēt mācību procesu - apgūstot kādu konkrētu
adīšanas, šūšanas, tamborēšanas vai citas tekstiltehnoloģijas
prasmi, skolēni paši izvēlas, kādu izstrādājumu izgatavos,
izmantojot tikko apgūto prasmi un arī iepriekš apgūto. Šī izvēle
skolēnos rada motivāciju darboties, uzzināt vairāk un dziļāk;
nodrošinot, lai katrs skolēns tiek pieņemts tāds, kāds viņš ir, u.c.
izpausmēs;
individuālo konsultāciju nodrošinājumā ikvienam skolēnam
atkarībā no viņa vajadzībām - mācīšanās grūtībām, gatavošanās
mācību priekšmetu olimpiādēm, sporta treniņu, treniņnometņu un
sacensību grafika;
atbalsta pasākumos skolēniem;
skolēnu pašvadības prasmju attīstīšanā - piem., vizuālajā mākslā
veicot individuālus izpētes darbus; attīstot iemaņas saskatīt krāsas,
lietas, formas ikdienā un veidojot prasmes radīt savus unikālus
mākslas darbus;
pozitīvas uzvedības veicināšanā.
3.tabula
Skolēnu pašvērtēšanas prasmju attīstīšanas metožu un organizācijas formu
daudzveidību mācību stundās raksturo tas, ka, piemēram:
skolēni grupās veido, piem., plakātu un prezentē to. Nobeigumā katra grupa rakstiski
vērtē savas un citu grupu sniegumu;
ikdienas darbā tiek un vēl vairāk būtu jāizmanto snieguma līmeņu apraksti (gan
pedagoga veidoti, gan kopīgi - pedagoga un skolēnu veidoti). Tie ļauj skolēniem labāk
apzināties, ko viņi jau prot, kas vēl jādara, lai sasniegtu labāku snieguma līmeni. Kā
atzīst skolotāji, tas aizņem daudz laika, bet ir noderīgi un vērtīgi;
mājturības un tehnoloģiju stundās, piemēram, darbojoties praktiski mācību virtuvē,
skolēni noslēgumā aizpilda pašvērtējuma un savstarpējās vērtēšanas lapas, kur novērtē
gan savu un savas grupas darbu, gan citu grupu sasniegto rezultātu;
informātikas stundās, apgūstot datorgrafikas redaktorus Gimp un Inkscape, bieži
skolēniem ir radošie uzdevumi ar nosacījumiem – vizītkartes, datorprogrammas ikonas
izveide u.c. Rezultāts katram skolēnam ir unikāls. Tad skolēniem pašiem patīk aplūkot
savu un citu darbus, salīdzināt, ieteikt uzlabojumus, pateikt, kas īpaši izdevies;
skolēni bieži stundas beigās veic pašnovērtējumu par stundā apgūto (sapratu/izdevās;
atsevišķas lietas pilnībā neizpratu; mājās viss jāatkārto no jauna;
izmantojot “luksofora metodi”, t.i., paceļot atbilstošas krāsas glāzītes, kas novietotas uz
katra skolēna galda);
salīdzinot stundās pildīto kārtējo pārbaudes darbu vai nobeiguma pārbaudes darbu
vērtējumu ar savu pašvērtējumu, skolēni nosaka savas turpmākās mācību vajadzības;
skolēni stundas beigās sniedz atgriezenisko saiti par savām mācību vajadzībām
apgūstamajā tematā: ir apgūts, nepieciešams vēl nostiprināt, pagaidām nepadodas;
sportā pēc savas novadītās nodarbības (piem., volejbolā vai aerobikā) notiek savstarpējā
vērtēšana (plusi un mīnusi) un tiek izteikts arī pašvērtējums;
skolēni veic pašvērtējumu matemātikā - uz pārbaudes darba uzraksta, cik ilgi skolēns
gatavojies pārbaudes darbam un kādu vērtējumu prognozē saņemt.
Aptauja par mācību stundas kvalitāti
2017.gada decembrī 2018.gada maijā
1.attēls.
7.attēls.
2.attēls.
8.attēls.
3.attēls.
9.attēls.
4.attēls.
10.attēls.
5.attēls.
11.attēls.
6.attēls.
12.attēls.
13.attēls. Skolēnu pašvadības un pašizziņas kompetences attīstība (Skolotāju pašvērtējums
2017./2018. m.g.)
4.tabula
Skolēni izmanto skolas piedāvātos resursus (skolā pieejamās tehnoloģijas) mācību
mērķu sasniegšanai tā, ka:
lai veicinātu aktīvāku skolēnu darbību, skolēni veido prezentācijas gan par kādu valsti,
ceļošanu vai izlasītu grāmatu, nostiprinot prasmi atrast un atlasīt svarīgāko informāciju,
sakārtot un noformēt to, lai klasesbiedri to labāk uztvertu;
veidojot kultūras dienasgrāmatas literatūrā, kas ietver videofragmentus, recenzijas, izrāžu
fragmentus u.c., skolēni ne tikai apgūst dažādus kultūrfaktus, bet rada informāciju, kuru
citi skolēni var izmantot mācību procesā;
gan sporta, gan svešvalodu nodarbībās veido videoprezentācijas. Svešvalodā
videofragmentā tiek prasīts iekļaut konkrētu leksiku, piemēram, tiek filmēta kāda recepte;
svešvalodās skolēni izmanto datorā esošo ierakstu programmatūru, lai ierakstītu savu runu
un vēlāk varētu analizēt kļūdas;
sadarbībai starp skolēniem un skolotājiem bieži tiek izmantoti koplietošanas dokumenti;
populārākās stundās izmantotās lietotnes vai interneta vietnes ir letonika.lv, tezaurs.lv,
uzdevumi.lv, soma.lv, Desmos, Geogebra, Photomath, Kahoot, Socrative, Quizlet.
Konkrētāk pieejamās tehnoloģijas ģimnāzijā aprakstītas pašvērtējuma 6.1. nodaļā.
8
11
11
3
5
29
23
28
31
30
3
6
1
6
5
0 5 10 15 20 25 30 35 40
Veidoju skolēnos pašnovērtēšanas prasmes
Mācu laika plānošanu
Rosinu skolēnus reflektēt par savu mācīšanos
Veidoju patstāvīgā darba prasmes
Mācu uzņemties atbildību par mācīšanos
0 (neesmu līdzdarbojies)
1 (esmu darījis minimāli, bet vēlos pilnveidoties)
2 (esmu darījis atbilstoši skolas prasībām un nepieciešamībai)
3 (esmu darījis vairāk, nekā skola no manis gaida)
14.attēls. Apguves koeficients eksāmenu mācību priekšmetos
15.attēls. Mācību sasniegumu dinamika eksāmenu mācību priekšmetos pamatizglītības
pakāpē
Angļu valodaLatviešu
valodaMatemātika
Vēsture (10.-
12.kl.)
Latvijas
vēsture (7.-
9.kl.)
2016./2017. m.g. 67,6 65 61,5 70,1 61,8
2017./2018. m.g. 69,6 66,5 63,1 77,5 66,5
2018./2019. m.g. 70,9 66 65 80,2 69,6
67,6 6561,5
70,161,8
69,6 66,563,1
77,5
66,570,9
66 65
80,2
69,6
0
20
40
60
80
100
angļu valodalatviešu
valodamatemātika
Latvijas
vēsturekopā
pazeminājušies 25 44 34 25 33
nemainīgi 37 42 48 25 38
paaugstinājušies 34 13 18 51 29
25
44
34
25
3337
42
48
25
3834
1318
51
29
0
10
20
30
40
50
60
16.attēls. Mācību sasniegumu dinamika centralizēto eksāmenu mācību priekšmetos vidējās
izglītības pakāpē
angļu valoda latviešu valoda matemātika kopā
pazeminājušies 25 19 14 19
nemainīgi 60 55 45 54
paaugstinājušies 15 26 41 27
25
1914
19
6055
45
54
15
26
41
27
0
10
20
30
40
50
60
70
3.pielikums
Izglītojamo sasniegumi
1.attēls. Apguves līmeņi, mācību gadu beidzot, pamatizglītības pakāpē
2.attēls. Apguves līmeņi, mācību gadu beidzot, vidējās izglītības pakāpē
0
6,39
54,14
37,59
1,88
0,38
6,77
53,38
36,84
2,63
0
5,17
49,66
42,76
2,41
0 10 20 30 40 50 60 70
Nav vērtējuma
Nepietiekams
Pietiekams
Optimāls
Augsts
Nav
vērtējumaNepietiekams Pietiekams Optimāls Augsts
2018./2019. m.g. 0 5,17 49,66 42,76 2,41
2017./2018. m.g. 0,38 6,77 53,38 36,84 2,63
2016./2017. m.g. 0 6,39 54,14 37,59 1,88
0,86
1,29
52,79
43,78
1,29
0
0,72
46,74
50,36
2,17
0
0,35
36,97
61,97
0,7
0 10 20 30 40 50 60 70
Nav vērtējuma
Nepietiekams
Pietiekams
Optimāls
Augsts
Nav
vērtējumaNepietiekams Pietiekams Optimāls Augsts
2018./2019. m.g. 0 0,35 36,97 61,97 0,7
2017./2018. m.g. 0 0,72 46,74 50,36 2,17
2016./2017. m.g. 0,86 1,29 52,79 43,78 1,29
3.attēls. Matemātikas centralizētā eksāmena vērtējuma pa apguves līmeņiem atbilstība gada
vērtējumam
4.attēls. Centralizēto valsts pārbaudes darbu latviešu valodā, matemātikā un Latvijas un
pasaules vēsturē par vidējās izglītības ieguvi rezultāti no 2016./2017.-2018./2019.mācību
gadam
Kopā/Gadā 1.daļa/Gadā 2.daļa/Gadā 3.daļa/Gadā
Vidēji (4-5) 0,52 0,93 0,39 0,16
Labi (6-8) 0,63 0,97 0,57 0,25
Augsti(9-10) 0,75 0,95 0,73 0,49
0,52
0,93
0,39
0,16
0,63
0,97
0,57
0,25
0,75
0,95
0,73
0,49
0,00
0,20
0,40
0,60
0,80
1,00
67,41
71,11
72,4
44,23
42,33
42,6
65,64
69,29
72,5
58,5
61,2
58,8
44,4
42,3
42,8
63,1
71,1
68
48,8
50,7
48,5
34,7
34
31,5
40,1
37,4
41,1
50,9
52,56
49,86
34,9
34,64
32,75
41,5
40,05
42,89
0 20 40 60 80 100
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
Lat
vie
šu v
aloda
Mat
emāt
ika
Lat
vij
as u
n p
asau
les
vēs
ture
Kopvērtējums % valstī Kopvērtējums % pēc urbanizācijas
Kopvērtējums % pēc tipa Kopvērtējums% izglītības iestādē
5.attēls. Centralizēto valsts pārbaudes darbu svešvalodās par vidējās izglītības ieguvi rezultāti
no 2016./2017.-2018.-2019.mācību gadam
73,41
74,75
74,4
52,47
93,8
85,22
64,43
87,6
70,7
72,6
72,7
65,6
93,1
77,4
76,8
82,2
56
58,5
58,4
58,4
67,1
70,8
72,6
77
59,7
61,87
62,73
72,09
71,86
68,6
70,33
74,42
0 20 40 60 80 100
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
Angļu
val
od
aV
ācu
val
od
aK
riev
u v
alod
a
Kopvērtējums % valstī Kopvērtējums % pēc urbanizācijas
Kopvērtējums % pēc tipa Kopvērtējums% izglītības iestādē
6.attēls. Centralizēto valsts pārbaudes darbu dabaszinātnēs par vidējās izglītības ieguvi
rezultāti no 2016./2017.-2018.-2019.mācību gadam
68,69
65,88
58,4
88
62
83
51,58
44,67
46,8
68,3
63,5
56,8
65,6
60,5
65,6
55,4
47,7
45,5
63,6
62
57,6
63,7
60,8
61,5
53,5
45
41,3
63,7
60,78
57,08
63,1
61,45
62,82
49,9
39,82
37,51
0 20 40 60 80 100
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
Bio
loģ
ija
Ķīm
ija
Fiz
ika
Kopvērtējums % valstī Kopvērtējums % pēc urbanizācijas
Kopvērtējums % pēc tipa Kopvērtējums% izglītības iestādē
7.attēls. Necentralizēto valsts pārbaudes darbu par vidējās izglītības ieguvi rezultāti no
2016./2017.-2018.-2019.mācību gadam
89,02
75,61
91,6
74,07
77,93
82,22
69,52
69,46
70,53
77,71
77,33
83,67
73,31
71,05
74,4
70,27
67,05
62,77
71,61
69,13
70,19
70,85
69,95
69,91
68,86
66,06
61,29
70,97
70,73
71,92
68,1
69,03
64,99
65,9
62,65
59,91
0 20 40 60 80 100
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
2016./2017. m.g.
2017./2018. m.g.
2018./2019. m.g.
Ek
on
om
ika
Ģeo
grā
fija
Info
rmāt
ika
Eksāmenu rezultāti par vidējās izglītības ieguvi
Kopvērtējums % valstī Kopvērtējums % pēc urbanizācijas
Kopvērtējums % pēc tipa Kopvērtējums% izglītības iestādē
4.pielikums
Atbalsts izglītojamiem
Pēc skolēna pārkāpuma rakstura skolas personāls ir tiesīgs mainīt rīcības soļus. Audzinātājs un mācību
priekšmeta skolotājs sarunu reģistrē e-klases žurnāla pielikumā Individuālās sarunas ar vecākiem un
skolēniem.
1.attēls. Skolēna pārkāpuma risināšanas rīcības soļi
1.tabula
Aktivitātes Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā
skolēnu personības veidošanā
Aktivitāte / pasākums Sasniegumi, atsauces
Pasākumi skolēnu
nacionālās identitātes un
valstiskuma apziņas,
lojalitātes Latvijas
valstij, Satversmei,
Eiropas un pasaules
kultūrtelpai
stiprināšanai
Valsts svētku koncerti, Patriotiskā stunda, svecīšu iedegšana skolas logos Lāčplēša
dienā un piedalīšanās pilsētas organizētā Lāpu gājienā, Eiropas dienas aktivitātes un
Eiropas Parlamenta vēlēšanu simulācijas spēle, iesaistīšanās “Eiropas vēstnieku skolas”
programmā, organizējot lekcijas, diskusijas, konkursus par ES, iesaistīšanās LR
Aizsardzības ministrijas projektā “Kā mēs sargājam Latviju”, Barikāžu atceres
pasākumi, 4.maija Neatkarības deklarācijas atjaunošanas pasākums jeb Baltā galdauta
svētki, tradicionālais konkurss “Pazīsti Latviju!”.
Katru gadu skolā viesojas un skolēni dodas uz 22.zemessardzes kājnieku bataljonu
(skat. https://www.eliesma.lv/zemessargi-dosies-lapu-gajiena-un-viesosies-skolas).
Zemessardzes 22.kājnieku bataljona zemessargi no 2017.gada piedalās skolas
pasākumos: Barikāžu atceres pasākumos, Valsts svētku pasākumos, Labdarības
koncertā u.c.
Pasākumi, kas veido
skolēnu vērtību izpratni,
t.sk. skolas, pilsētas, valsts
svētku svinēšana un
atceres dienu atzīmēšana,
skolas tradīciju kopšana
un jaunu tradīciju
veidošana
Skolas Karoga svētki (skat. https://www.valmieraszinas.lv/pargaujas-gimnazija-svin-
karoga-svetkus-un-brauc-uz-tobago/),
Skolotāju diena, Žetona vakars 12.klašu skolēniem (skat.
https://www.valmieraszinas.lv/zetona-vakars-pirmais-lielais-pasakums-pec-valmieras-
pargaujas-gimnazijas-parbuves), visu klašu iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās dienas
aktivitātēs un “Draudzīgajā aicinājumā”, Piramīdu un aerobikas festivāls (skat.
https://www.valmieraszinas.lv/vpg-aerobikas-un-piramidu-festivalam-10-gadu-
jubileja/),
rudens un pavasara talka, iesaistīšanās “Diena rūpēties!” aktivitātēs un viesošanās veco
ļaužu pansionātā “Valmiera”, skolēnu radošo darbu izstādes (pirms Valsts svētkiem par
valsts simboliem u.c.), tikšanās ar Latvijā populāriem cilvēkiem (piem., Krišjāni
Kariņu, Kārli Šadurski, Ivaru Ījabu, Žaneti Ozoliņu, Arti Pabriku)
(skat. https://www.valmieraszinas.lv/politologe-zaneta-ozolina-tiekas-ar-pargaujas-
valsts-gimnazijas-jauniesiem/)
Pašdarbnieku svētki, Pēdējais zvans un izlaidumi 9. un 12.klašu skolēniem.
Septembrī skolas jaunieši kā brīvprātīgie piedalās kopā ar Norvēģu partneriem
organizētajās sporta spēlēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam”.
Skolēnu domes
organizēti pasākumi un
aktivitātes
Reizi semestrī notiek Skolēnu domes saliedēšanas pasākumi un meistarklases,
vienmēr tiek atbalstīti Skolēnu domes iecerētie un organizētie pasākumi - Zinību
diena, rīta vingrošanas kompleksa izstrāde un demonstrēšana Olimpiskajā dienā,
Valsts svētku noformējuma un Ziemassvētku dekorāciju izgatavošana, Ziemassvētku
koncertu scenāriju izveide un koncertu vadīšana, Labdarības koncerta sagatavošana
un vadīšana, Čību dienas, Kino vakaru, Valentīndienas organizēšana, fotostūrīšu
izgatavošana skolas tematiskajām ballēm (Ābolu, sporta, kino, patriotiskā, Aristoteļa
balle u.c.) 2019.gada rudenī pēc Skolēnu domes jauniešu iniciatīvas tika atjaunota
skolas avīze “Pēda”, kuru veidoja paši skolēni (intervijas ar skolēniem, skolas
darbiniekiem, skolas aktualitātes, pārdomas par skolas veiksmēm un neveiksmēm,
radošie darbi, fotogrāfijas, skolēnu ieteikumi turpmākajā darbā).
Skolēnu domes jaunieši labprāt sadarbojas ar citu skolu pašpārvalžu jauniešiem un
Valmieras Jauniešu domi, kopīgi organizējot sadraudzības pasākumus (piemēram, VPĢ
skolēni viesojās Cēsu Valsts ģimnāzijā, Valmieras Valsts ģimnāzijā), 2020.gada
februārī Skolēnu domes komanda pirmo reizi piedalīsies Valsts ģimnāziju Skolēnu
pašpārvalžu pieredzes apmaiņas pasākumā “Skolēnu pašpārvalde=vienota komanda”,
kas notiks Madonas pašvaldībā.
Programmas “Latvijas
skolas soma” aktivitātes
Vairākas klases kopīgi ir noskatījušies Latvijas simtgades filmas "Homo Novus", "Tēvs
nakts", "Jelgava 94" un "Dvēseļu putenis". Veiksmīga sadarbība projekta ietvaros bija
ar Zinātnes un tehnoloģiju muzeju "Kurzemes Democentrs", kuri divu dienu laikā
viesojās mūsu skolā un vadīja gan pamatskolas, gan vidusskolas skolēniem interaktīvas
nodarbības par Informāciju un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Latvijas simtgades
ietvaros mūsu skolas vidusskolas jauniešiem bija iespēja apmeklēt koncertprogrammu
"Ceļš", kurā tika vēstīts par Latvijas vēsturi, bet pamatskolas skolēni apmeklēja
koncertu "Vilkam tāda dvēselīt`". Vairākas klases bijušas uz izrādēm "Labie bērni",
"Nekas", "Pūt, vējiņi!" un "Pavasaris". Kā arī uz skolu ir aicināta "Latvijas Horeogrāfu
asociācija" ar viņu piedāvāto radošo darbnīcu "Mana runa pārliecina", kas rāda un māca
jauniešiem, kā uzstāties publikas priekšā un sarunāties citam ar citu.
Klašu audzinātāju
organizētās klašu mācību,
izziņas ekskursijas un
pārgājieni
Vispopulārākie maršruti: klases saliedēšanās aktivitātes “Ūdensputni” (Džūkstē),
piedalīšanās ZZ čempionātā, ekskursija uz Tartu AHHAA zinātnes centru, Tallinu,
Stokholmu, dabas un tehnoloģiju centru “Urda”, Ventspils augsto tehnoloģiju parka
nodarbības “Izlauzies no enerģijas zudumiem|”, saliedēšanās pasākumi Ežu šķūnī,
Ziemassvētku kauju muzejs un ražotne “Madara Cosmetics”, Mākslas muzejs,
Motormuzejs, Medicīnas muzejs, Kara muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Lidosta
“Rīga”, Cinevilla, Sigulda un Turaidas pils, “Nakts putni 2019”, pārgājiens uz Līču-
Laņģu klintīm, Velosipēdu muzejs Saulkrastos, Saeimas apmeklējums.
Skolēnu dalība sporta
spēlēs un sporta
sacensībās
Skolēni regulāri piedalās Valmieras pilsētas un starpnovadu organizētās sporta spēlēs
futbolā, basketbolā, volejbolā, florbolā, frīsbijā, badmintonā, orientēšanās sportā,
rudens krosā, vieglatlētikā, iegūstot godalgotas vietas. (Skatīt tabulu
“Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas / Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas
skolēnu sporta sasniegumi 2017.-2020.gadā”!)
Dalība “ES Vēstnieku
skolā”
Katru gadu skolā interesantu aktivitāšu veidā (piemēram, ES dalībvalstu tradīcijas,
ēdienkarte utt.) tiek organizētas Eiropas dienas. Šobrīd skolēni iesaistīti projekta
izstrādāšanā Erasmus+ Jaunatnes dialoga projektu ietvaros.
Ģimnāzijas bibliotēkas piedāvājums
2017.gada novembrī skolā 7.-8.klašu skolēniem notika konkurss “Ziemeļvalstu
labirinti” un zīmēšanas konkurss “A.Lindgrēnas grāmatas”, bet Valmieras Integrētajā
bibliotēkā VPĢ franču valodas pulciņa dalībnieki un 8.b klases skolēni tikās ar
grāmatas “14-14” autoriem Silēnu Edgāru un Polu Beornu (Francija)
(skat. https://www.valmieraszinas.lv/francu-rakstnieki-tiekas-ar-lasitajiem-valmieras-
integretaja-biblioteka/).
2018.gada janvārī VPĢ bibliotēkā ciemojās Latvijas Radio 1 žurnālisti Toms Treibergs
un Svens Kuzmins. Viņu veidoto raidījumu par mūsu skolu varēja noklausīties
raidījumā “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” 3.februārī plkst. 15.35 ēterā vai
iepazīties https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/cienijamie-lasitaji/cienijamie-lasitaji.-meklejam-
gramatas-valmieras-pargaujas-gimna.a99222/.
2018.gada rudenī tika izsludināts projekta «Bibliotēka» konkurss 9. – 12. klašu
skolēniem «Uzdāvini savas skolas bibliotēkai 100 jaunas grāmatas!», kurā piedalījās
arī VPĢ 11.klases skolēni Ričards Edijs Štibe un Andris Kārkliņš. Kopumā konkursā
tika iesniegti 66 dalībnieku 58 darbi. Uz finālu Gaismas pilī tika uzaicinātas 6 labākās
skolas, starp kurām bija arī VPĢ
(skat. https://www.valmieraszinas.lv/valmieras-pargaujas-gimnazijas-un-rujienas-
vidusskolas-jauniesi-konkursa-finalisti/ un https://www.eliesma.lv/bibliotekas-
konkursa-finalisti-gaismas-pili).
Katru gadu janvārī ģimnāzijā notiek Draudzīgā aicinājuma akcija, bet septembrī Dzejas
dienās viesojas dzejnieki (J.Tomašs, H.E.Zēgners, A.Viguls u.c.) (skat.
https://www.eliesma.lv/atsaucoties-uz-draudzigo-aicinajumu). 2019.gadā janvārī
bibliotēkā jau ir notikušas izstādes "Gundegai Repšei - 60" un "1991.gada barikādes",
7.-8.klašu skolēniem izsludināts radošo darbu konkurss "Ziedi" par godu Annas Sakses
115 dzimšanas dienai.
Kultūras pasākumu (teātris, kino, koncerti,
izstādes u.c.) apmeklēšana
Skolēni Valmieras kinoteātrī “Gaisma” ir noskatījušies Latvijas simtgades filmas
“Homo novus”., “Dvēseļu putenis”, “Tēvs nakts” , “Melānijas hronika”, “Nameja
gredzens”, apmeklējuši koncertuzvedumu “Vilkam tāda dvēselīte” (Valmieras Kultūras
centrā), redzējuši teātra izrādes “Labie bērni”, “Nekas”, “Pavasaris”, “Pazudušais dēls”
(Valmieras Drāmas teātrī), “Romeo un Džuljeta” (Dailes teātrī), “Pūt, vējiņi!” un “Arī
vaļiem ir bail” (Nacionālajā teātrī).
Tematiskas nodarbības
skolas muzejā
“Mūsu skolas vēsture”, “Skola pārmaiņu laikā”, “Slaveni/populāri skolas absolventi”
u.c.
Sadarbība ar Valmieras
muzeju
Tematiskās nodarbības, piemēram, “Es pazīstu savu valsti”, “Kāzas”, “Maizes ceļš”,
“Piena ceļš”, “Senā skola” u.c.
Sadarbība ar Valmieras
integrēto bibliotēku Tematiskas nodarbības par informācijas meklēšanu bibliotēkā, muzejā, arhīvā.
Dalība kvalitatīvās
interešu izglītības
programmās
Jauktais koris “Pārgauja”, 7.-9.klašu meiteņu koris, 10.-12.klašu tautisko deju kolektīvs
“Pārgaujas delveri”, 7.-.9.klašu un 10.-12.klašu mūsdienu deju grupa “Flash”, 7.-
.9.klašu un 10.-12.klašu teātra sporta komandas, 7.-.9.klašu un 10.-11.klašu teātris
ieguvuši 1.pakāpes diplomu Vidzemes reģiona skatēs, gatavojoties XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Konkursu un skašu rezultāti tiek publicēti gan
Valmieras pilsētas pašvaldības mājas lapā (skat.
https://www.valmiera.lv/lv/izglitiba/interesu_izglitiba/konkursu_rezultati/), kā arī
VISC mājas lapā.
Skolas teātris iestudē lieliskas izrādēs “Tobago”, “Skroderdienas Silmačos”, “Rīgas
sargi”, “Stāstiet man pasakas, labie ļaudis!”, “Patriotiskā stunda”, kurās piedalās arī citi
ģimnāzijas pašdarbības kolektīvi un ar kurām teātris piedalās Valmieras bērnu un
jauniešu teātra festivālā “...un es iešu un iešu”. Izrādes tiek rādītas Valmieras Kultūras
centrā dažādos skolai, pilsētai un valstij nozīmīgos pasākumos, lai tās varētu redzēt gan
skolēni, gan arī vecāki.
Žetona vakarā tiek rādītas izcilas izrādes - “Lilioms”, “Uguns un nakts, nakts, nakts…”,
“Sprīdža limited” un daudzas citas -, ko veido 12.klašu skolēni Valmieras Drāmas teātra
aktiera Krišjāņa Salmiņa vadībā.
(skat. https://www.valmieraszinas.lv/zetona-vakars-pirmais-lielais-pasakums-pec-
valmieras-pargaujas-gimnazijas-parbuves/)
Ģimnāzija ir koordinators Vidzemes reģiona teātra sportā (TS). Skolas TS komandas
regulāri piedalās un organizē TS turnīrus, īpaši Vidzemes reģiona TS turnīrus, kur
notiek atlase valsts turnīram.
Robotikas klubs ieguvis godalgotas vietas informācijas tehnoloģiju olimpiādē “OPEN
MIND 2017/2018”, Latvijas Robotikas čempionātos un turnīros, starptautiskajos
informātikas konkursos Bebr[a]s.
TDK “Pārgaujas delveri” piedalījušies starptautiskajā folkloras festivālā Prāgā, Čehijā
un Hanzas dienās Tartu, Igaunijā, Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos
2018.gadā programmā “Māras zeme”, kā arī daudzajos sadraudzības koncertos
Ventspilī, Valmierā, Rūjienā.
Šaha pulciņš regulāri iegūst godalgotas vietas Valmieras pilsētas un starpnovadu
turnīros.
Jaunsargi piedalījušies nometnēs ,,Lūša taka”, ,,Vilka taka”, ,,Jaunsargs-karavīrs 3”,
,,Zinošais jaunsargs”, Jaunsardzes novada nometnē Cēsīs. Jaunsargi sportojuši ziemas
sporta spēlēs, piedalījušies Lāčplēša dienas lāpu gājienā un Barikāžu atceres pasākumā
Valmierā, soļojuši 18.novembra parādē Rīgā, 4.maija parādē Madonā. Mācību
ekskursijās jaunsargi apmeklējuši Latvijas Nacionālo arhīvu, Nacionālo bibliotēku,
Stūra māju, Salaspils memoriālu, Nāves salu, Līgatnes pazemes bunkuru.
Norvēģu klubs regulāri organizē vizītes ar sadraudzības skolām Norvēģijā (Rud,
Bjørnegård), Ziemeļu Ziemassvētku svinēšanu (2019.gadā tajās piedalījās Norvēģijas
vēstnieks Latvijā), piedalās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos, Norvēģijas
vēstniecības piedāvātajās Ziemeļvalstu filmu dienās. Norvēģu kluba jaunieši ir tikušies
ar Norvēģijas kroņprinci Hokonu, piedalījušies Norvēģijas vēstniecības rīkotajā
Norvēģijas nacionālās dienas – 17.maija atzīmēšanā Rīgā. Katru gadu skolēni brauc uz
Norvēģiju – iet kalnu pārgājienos kopā ar Bjørnegård skolas skolēniem, kā arī piedalās
Nordplus projektā ‘’Responsibility and humanity – qualities of modern youth’’ (skat.
https://www.eliesma.lv/pargaujiesu-vasaras-ture-uz-norvegiju). Katru gadu kā
brīvprātīgie strādā kopā ar Norvēģu partneriem organizētajās sporta spēlēs jauniešiem
ar īpašām vajadzībām “Mēs varam” (skat. https://www.valmieraszinas.lv/foto-
noslegusas-xii-sporta-speles-mes-varam/).
ESF projekta “Karjeras
atbalsts vispārējās un
profesionālās izglītības
iestādēs” aktivitātes
Mācību ekskursijas uz Valmieras un apkārtnes uzņēmumiem, tikšanās ar dažādu jomu
pārstāvjiem, koučiem, komunikācijas arhitekti, tematiskie pasākumi, kuros tiek
veicinātas skolēnu uzņēmējspējas un citas karjeras vadības prasmes. Regulāri skolēni
tiek iesaistīti karjeras nedēļas aktivitātēs, Ēnu dienās, nozaru semināros, izglītības
izstādēs “Lielceļš pēc pamatskolas”,’Profesiju busi”, iedvesmas forumi, ”Nakts putnu
skrējiens”, Tehnobuss, kuru organizē Valmieras pašvaldības Izglītības pārvālde, un
“Veru durvis uz augstskolu”, kas ir skolas ilggadējs pasākums, kura laikā 9.-12.klašu
skolēniem ir iespēja tikties ar daudzu augstskolu pārstāvjiem un piedalīties viņu
organizētajās nodarbībās. Veiksmīgi norisinās sadarbība ar augstskolām (LU, RSU,
LLU, VIA, Venstpils augstskola, RTU u.c.), kuru pārstāvji bieži vien ir skolas
absolventi, skolā stāsta par profesijām/specialitātēm, kuras var apgūt konkrētā izglītības
iestādē. Veiksmīga sadarbība izveidojusies mācību priekšmetu skolotājiem ar AS
Swedbank, kuras speciālisti vada praktiskas mācību un klases stundas programmas
“Dzīvei gatavs”’ ietvaros. Tāpat arī izveidojusies laba sadarbība ar dažādām
nevalstiskām organizācijām (Prakse.lv, Kalba, Dream Foundation, NVA,K-komanda,
Jauniešu akadēmija “Pacelt pasauli”, Start Strong, Mazā Brīnumzeme, Valmieras
attīstības aģentūra, VIAA, Vidzemes slimnīca, JAL), kuru pārstāvji vada informatīvi
izglītojošas, motivējoši iedvesmojošas nodarbības karjeras izglītībā. Izcila sadarbība ir
izveidojusies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru pārstāvji regulāri viesojas
skolā ar daudzveidīgām nodarbībām, aktivitātēm, to laikā skolēni tiek iepazīstināti un
mudināti izvēlēties saistīt savu profesionālo dzīves ceļu ar aizsardzības, iekšlietu jomu.
Skolotāju organizēti
konkursi
Daudzi skolēni, mācību priekšmetu skolotāju iedvesmoti, iesaistās dažādu ar mācību
procesu saistīto konkursu, viktorīnu u.c. pasākumu organizēšanā: piemēram,
“Daugavas vanagu” ierosinātā konkursā 9.klašu skolēniem “Pazīsti Latviju!”, kuru
organizē vidusskolēni (skat. https://www.dvcv.lv/konkurss-devitam-klasem-pazisti-
latviju-jau-piekto-reizi/ un https://www.valmieraszinas.lv/valmieras-pargaujas-
gimnazija-treso-gadu-notikusi-komandu-olimpiade-pazisti-latviju/), skolēnu skatuves
runas konkursā u.c.
2.tabula
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas / Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas
skolēnu sporta sasniegumi 2017.-2020.gadā
2017./2018.m.g. izcīnītā vieta
2018./2019.m.g. izcīnītā vieta
2019./2020.m.g. izcīnītā vieta
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Futbols B grupa 2 3 2
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Futbols C grupa 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Rudens kross A gr 3
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports - Jauno
vieglatlētu kauss zēniem B grupa 3
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports - Jauno
vieglatlētu kauss meitenēm B grupa 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Četrcīņa Draudzība " C gr.Meitenes 2
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Četrcīņa Draudzība " C gr. Zēni 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Florbols A grupa 3 3 3
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Florbols B grupa Z 2 2 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Florbols C grupa Z 5 2 3
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Dambrete 2 2
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Dambrete A grupa 1 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports - Šahs
A gr. 1 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Basketbols A gr. Jaunietes 1 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Basketbols A grupa jaunieši 1 3 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Basketbols B grupa zēni 2 3 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Basketbols C grupa zēni 1 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Florbols A grupa jaunietes 1 2
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Volejbols A grupa jaunieši 2 2
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Volejbols A grupa jaunietes 1 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Volejbols B grupa meitenes 2 3
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Volejbols B grupa zēni 2 1
Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -
Futbols A grupa 2
Vidzemes reģiona skolēnu sporta spēlēs basketbolā C
grupā zēniem 1.vieta 1
Vidzemes novada skolu kauss futbolā C grupā zēniem
2.vieta 2
Vidzemes novada skolu kauss telpu futbolā A grupā
jauniešiem 1.vieta 1
Vidzemes reģiona skolēnu sporta spēles volejbolā
jauniešiem 3. vieta 3
Latvijas Skolu kauss telpu futbolā A grupā 2.vieta 2
Latvijas skolu komandu čempionāts badmintonā
Tallink kauss 7.-9.kl.grupā 6.vieta 6
Latvijas skolu komandu čempionāts badmintonā
Tallink kauss 10.-12.kl. grupā 2.vieta 1 2
Vidzemes reģiona (Gauja) skolēnu sporta spēles
BASKETBOLĀ A gr. jaunieši I vieta 1
Latvijas skolēnu 71.spartakiādes sacensības
BASKETBOLĀ A gr. jaunietes 5.vieta 5
Latvijas skolēnu 71.spartakiādes sacensības
BASKETBOLĀ A gr. jaunieši I vieta 1
Vidzemes reģiona (Gauja) skolēnu sporta spēles
BASKETBOLĀ C gr. zēni I vieta 1
Latvijas skolēnu 71.spartakiādes sacensības
BASKETBOLĀ C gr. zēniem I vieta 1
3.tabula
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas interešu izglītības kolektīvu sasniegumi
(1.-3.vieta Vidzemes reģiona, valsts organizētos konkursos, skatēs, turnīros)
2016./2017. mācību gadā 1.individuālie dalībnieki
Nr.
p.k.
Interešu un
profesionālās
izglītības
programmas
nosaukums
Pedagoga
vārds
uzvārds
Izglītojamā
vārds uzvārds
Sasniegumi:
(aktivitāte un iegūtā 1.-3.vieta)
1. - Anda Zīverte Edvards Dāvis
Veispāls
II pakāpes diploms Vizuālās un vizuāli
plastiskās mākslas konkursā un tērpu
kolekciju skatē – konkursā “Latvijas novadu
toņi un pustoņi” Vidzemes novados
“Vidzemes toņi un pustoņi”
2. - Anda Zīverte Alija Lēnerte II pakāpes diploms Vizuālās un vizuāli
plastiskās mākslas konkursā un tērpu
kolekciju skatē – konkursā “Latvijas novadu
toņi un pustoņi” Vidzemes novados
“Vidzemes toņi un pustoņi”
3. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs
I pakāpes diploms
Latvijas skolēnu robotikas konkursā mini
sumo disciplīnā
II pakāpes diploms Transporta un sakaru
institūta Robotikas turnīrā Ziemas kauss
mini sumo disciplīnā
2.kolektīvi
Nr.p.k
.
Kolektīva
nosaukums
Klase,
klašu
grupa
Pedagoga
vārds
uzvārds
Dalīb
nieku
skaits
Sasniegumi:
(aktivitāte un iegūtā 1.-3.vieta)
1. 7.-9.klašu
meiteņu koris
7.-9.kl. Solvita
Eliņa
39 I pakāpes diploms
zēnu koru, 5.-9.klašu koru un jaukto koru
skatē salidojumam “Kalniem pāri”
2. Mūsdienu
deju grupa
“Flash”
7.-12.kl. Linda Mīļā 27 I pakāpes diploms Valmieras pilsētas
mūsdienu deju koncertā – skatē;
II pakāpes diploms Mūsdienu deju
radošajā konkursā Vidzemē (2.kārtā)
3. TDK
“Pārgaujas
delveri”
10.-
12.kl.
Gunita
Kļaviņa
22 I pakāpes diploms
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI
Deju svētku deju lieluzveduma "Māras
zeme" repertuāra apguves skatē
4. TDK
“Pārgaujas
delveri”
7.-9.kl. Gunita
Kļaviņa
18 I pakāpes diploms Valmieras pilsētas
un novadu skolēnu tautas deju kolektīvu
skatē 28.04.2017.
2017./2018. mācību gadā
3.individuālie dalībnieki
Nr.
p.k.
Interešu un
profesionālās
izglītības
programmas
nosaukums
Pedagoga
vārds
uzvārds
Izglītojamā
vārds
uzvārds
Sasniegumi:
(aktivitāte
un iegūtā 1.-
3.vieta)
Aktivitātes organizators un interneta
adrese, kurā var iepazīties ar norādīto
informāciju
1. Robotika Inta
Grabe
Adrians
Netlis
3.vieta Ekonomikas un kultūras augstskolas
(EKA) ar Alberta koledžu (AK) un
Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociāciju
(LATA) Informācijas tehnoloģiju
olimpiāde “OPEN MIND 2017/2018”,
29.11.2017.;
https://lata.org.lv/tag/open-mind/
2. Robotika Inta
Grabe
Kristaps
Soboļevs
2.vieta mini
sumo
disciplīnā
Transporta un sakaru institūta (TSI)
Robotikas turnīrs 2017. Ziemas kauss,
16.12.2017.
3. Robotika Inta
Grabe
Kristaps
Soboļevs
2.vieta Starptautisks informātikas konkurss 5.-
12. klases skolēniem Bebr[a]s,
20.01.2018.;
https://www.visma.lv/globalassets/doc
uments/lv/bebrs/bebrs-2017-2-
karta/2.k._11.-12.pdf
4. Robotika Inta
Grabe
Kristaps
Soboļevs
2.vieta mini
sumo
disciplīnā
Preiļu robotikas čempionāts 2018,
27.01.2018.;
https://challonge.com/prc2018skolenu
5. Robotika Inta
Grabe
Kristaps
Soboļevs
3.vieta mini
sumo
disciplīnā
Latvijas Robotikas Čempionāts RTA
2018, 22.04.2018.;
https://challonge.com/lrcminisumo
4.kolektīvi
Nr.
p.k.
Kolektīva
nosaukums
Klase,
klašu
grupa
Pedagoga
vārds uzvārds
Dalīb-
nieku
skaits
Sasniegumi:
(aktivitāte un iegūtā 1.-
3.vieta)
Aktivitātes
organizators un
interneta adrese,
kurā var iepazīties
ar norādīto
informāciju
1. Mūsdienu
deju grupa
“Flash”
7.-12. Linda Mīļā 23 1.pakāpes diploms
mūsdienu deju radošajā
konkursā Valmierā
14.02.2018.;
1.pakāpes diploms
Vidzemes vēsturiskā
novada mūsdienu deju
radošajā konkursā Ogrē
23.03.2018.
http://www.valmie
ra.lv/images/userfi
les/dejas.pdf
2. Tautisko
deju
kolektīvs
“Pārgaujas
delveri”
10.-12. Gunita
Kļaviņa
34 1.pakāpes diploms
Valmieras apriņķa deju
skatē 14.04.2018.,
gatavojoties XXVI
Vispārējo latviešu
http://www.lnkc.g
ov.lv/jaunumi/xxvi
-visparejo-
latviesu-dziesmu-
un-xvi-deju-
svetku-deju-
Dziesmu un XVI Deju
svētku deju svētkiem
kolektivu-
koprepertuara-
parbaudes-un-
svetku-dalibnieku-
atlases-skasu-
2018-gada-
rezultatu-
apkopojums/b/6/
3. Meiteņu
koris
7.-9. Solvita Eliņa 45 1.pakāpes diploms
Valmieras pilsētas un
starpnovadu zēnu koru,
5.-9.klašu un jaukto koru
koru konkursā Valmierā
4.04.2018.;
1.pakāpes diploms
Vidzemes vēsturiskā
novada 5.-12.klašu koru
konkursā "Dziesmai
būt" Ogrē, 11.04.2018.
http://www.valmie
ra.lv/images/userfi
les/protokols%284
%29.pdf;
4. Jauktais
koris
“Pārgauja”
10.-12. Imants Točs 35 1.pakāpes diploms
Valmieras pilsētas un
starpnovadu zēnu koru,
5.-9.klašu un jaukto koru
konkursā Valmierā
4.04.2018;
http://www.valmie
ra.lv/images/userfi
les/protokols%284
%29.pdf
5. Teātra
sports
10.-12.
(1.kom.)
10.-12.
(2.kom.)
7.-9.
Agita Ziņģīte 5
5
5
1.pakāpes diploms
19.Latvijas skolu teātru
turnīrā ”Teātra sports
2018” Iecavā 13.-14.04.
2.pakāpes diploms
Vidzemes reģiona teātra
sporta turnīrā Valmierā
2.03.2018.
2.pakāpes diploms
Vidzemes reģiona teātra
sporta turnīrā Valmierā
2.03.2018.
6. Teātris 7.-12. Agita Ziņģīte 30 1.pakāpes diploms
Izglītības un kultūras
iestāžu skolēnu teātru
izrāžu parāde – XI
Starptautiskais bērnu un
jauniešu teātru festivāls
"...un es iešu un iešu!"
Latvijas valsts 100gadei,
Valmierā 20.-
21.04.2018.
7. Vokālais
ansamblis
7.-9. Anda
Tomsone
8 3.pakāpes diploms
Latvijas izglītības
iestāžu vokāli
instrumentālo ansambļu,
instrumentālo kolektīvu
un popgrupu festivālā -
konkursā "No baroka
līdz rokam" Valmieras
pilsētas un strapnovadu
popgrupu atlases kārtā
Mazsalacā, 12.02.2018.
http://www.valmie
ra.lv/images/userfi
les/protokols%283
%29.pdf
8. Robotika 7.-12. Inta Grabe 15 3.vieta VEX robotikas
disciplīnā Latvijas
Robotikas Čempionātā
RTA 2018, 22.04.2018.
https://challonge.c
om/lrcminisumo
2018./2019. mācību gadā
1.individuālie dalībnieki
Nr.
p.k.
Interešu un
profesionālās
izglītības
programmas
nosaukums
Pedagoga
vārds
uzvārds
Izglītojamā
vārds uzvārds
Sasniegumi:
(aktivitāte un iegūtā 1.-
3.vieta)
Aktivitātes organizators
un interneta adrese, kurā
var iepazīties ar norādīto
informāciju
1. Skolēnu
skatuves runa
Inga
Mudele
Ilze Skrastiņa 1.pakāpes diploms
Vidzemes reģiona
skolēnu skatuves runas
konkursā Cēsīs
2019.gada 14.martā
(2.kārta)
2. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs
2.vieta “Sīkā ute”
Minisumo (skolēnu)
Latvijas robotikas
čempionāta
kopvērtējumā
(pielikums2.pdf);
Saite visu posmu Latvijas
robotikas čempionātam un
kopvērtējuma rezultātiem
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/):
3. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs,
Adrians
Netlis
1.vieta “RoboQuick I”
VEX Latvijas robotikas
čempionāta
kopvērtējumā
(pielikums2.pdf);
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/
4. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs,
Oskars
Soboļevs
3.vieta “RoboQuick II”
VEX Latvijas robotikas
čempionāta
kopvērtējumā
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/
5. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs,
Oskars
Soboļevs
1.vieta Latvijas
Robotikas Čempionātā
RTA 2019, 27.04.2019.,
dalība VEX sacensībās
“RoboQuick II”
(pielikums3.pdf)
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/
6. Robotika Inta Grabe Aleksis
Luste,
Ansis
Rūdolfs
Rudzītis
3.vieta Latvijas
Robotikas Čempionātā
RTA 2019, 27.04.2019.,
dalība VEX sacensībās
“RoboQuick III”
(pielikums3.pdf);
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/
7. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs,
Adrians
Netlis
1.vieta Latvijas
Robotikas Čempionāts
RTU 2019, 11.05.2019.,
dalība VEX sacensībās
“RoboQuick I”
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/
8. Robotika Inta Grabe Kristaps
Soboļevs,
Oskars
Soboļevs
3.vieta Latvijas
Robotikas Čempionāts
RTU 2019, 11.05.2019.,
dalība VEX sacensībās
“RoboQuick II”
http://robotuskola.lv/lv/lrc
-kopvertejums/
2.kolektīvi
Nr.
p.k.
Kolektīva
nosaukums
Klase,
klašu
grupa
Pedagoga
vārds
uzvārds
Dalīb-
nieku
skaits
Sasniegumi:
(aktivitāte un iegūtā 1.-3.vieta)
1. Mūsdienu deju
grupa
“FLASH”
7.-9.klase Linda
Mīļā
22 1. un 2.pakāpes diploms Mūsdienu deju
kolektīvu repertuāra apguves pavasara skatē,
gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētku mūsdienu deju
lieluzvedumam “Augstāk par zemi”
2. Mūsdienu deju
grupa
“FLASH”
10.-2.klase Linda
Mīļā
19 Augstākā pakāpes un 1.pakāpes diploms
Mūsdienu deju kolektīvu repertuāra apguves
pavasara skatē, gatavojoties XII Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
mūsdienu deju lieluzvedumam “Augstāk par
zemi”
3. TEĀTRIS 7.-12.
klase
Agita
Ziņģīte
27 1.pakāpes diploms Izglītības un kultūras
iestāžu skolēnu teātru izrāžu parādes – XII
Latvijas Bērnu un jauniešu teātru festivāla “...
un es iešu un iešu!” (2.kārtā)
4. 7.-9.klašu
meiteņu koris
7.-9.klase Solvita
Eliņa
45 Augstākās pakāpes diploms XII Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
Latvijas izglītības iestāžu jaukto koru
konkursā Vidzemē 2019.gada 25.aprīlī Cēsu
Valsts ģimnāzijā (2.kārta)
5. Jauktais koris
“PĀRGAUJA
”
10.-12.
klase
Imants
Točs
32 1.pakāpes diploms XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Latvijas
izglītības iestāžu jaukto koru konkursā
Zemgalē 2019.gada 26.aprīlī Jelgavas
4.vidusskolā
6. Tautisko deju
kolektīvs
“PĀRGAUJA
S DELVERI”
10.-
12.klase
Gunita
Kļaviņa
37 1.pakāpes diploms Tautas deju kolektīvu
repertuāra apguves skatē, gatavojoties XII
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku deju lielkoncertam
7. Tautisko deju
kolektīvs
“PĀRGAUJA
S DELVERI”
7.-9.klase Gunita
Kļaviņa
27 2.pakāpes diploms Tautas deju kolektīvu
repertuāra apguves skatē, gatavojoties XII
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku deju lielkoncertam
4.tabula
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas
VĒRTĪBAS
(skolēni-skolotāji-vecāki)
SADARBĪBA
“Vajag saprast vienam otru, pārējais viss nāks pats no sevis.”
(Renārs Kaupers)
ES veidoju labas savstarpējās attiecības
cienu sevi un citus
aktīvi iesaistos klases un skolas dzīvē
uzklausu, atbalstu, palīdzu citiem
korekti izsaku savu viedokli
pieņemu atšķirīgo
RADOŠUMS
“Katram cilvēkam ir vērtība, katram ir savs talants, savas dotības un sava
vieta sabiedrībā.” (Vaira Vīķe-Freiberga)
ES uzdrošinos paust un realizēt savas idejas
daru, nevis runāju
pilnveidoju skolas tradīcijas
nebaidos no izaicinājumiem un grūtībām
radu mājīgu vidi savā klasē un skolā
uzdrīkstos būt oriģināls un citāds
ERUDĪCIJA
“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”
(Imants Ziedonis)
ES · aktīvi līdzdarbojos mācību stundās
· savas prasmes un talantus apliecinu skolas dzīvē
· nebaidos uzdot jautājumus par nesaprotamo
· par aktuālo runāju un diskutēju ar izpratni
· iegūtās zināšanas izmantoju dzīvē
· patstāvīgi pieņemu lēmumus
5.tabula
Mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu laureāti Valmieras pilsētas un starpnovadu
skolēnu mācību priekšmetu olimpiādēs no 2016./2017. līdz 2018./2019.mācību gadam
Mācību priekšmets 1.vieta 2.vieta 3.vieta Atzinība Kopā
Matemātika 9 14 14 10 47
Latviešu valoda un
literatūra
10 17 8 14 49
Mūzika 5 4 9
Angļu valoda 5 1 6 9 21
Mājturība un tehnoloģijas 1 2 1 4 8
Ģeogrāfija 2 6 3 8 19
Sociālās zinības 3 3 6
Bioloģija 6 16 6 8 36
Ķīmija 2 8 3 4 17
Krievu valoda 12 9 5 2 28
Fizika 2 4 5 7 18
Vācu valoda 2 3 5 7 17
Filozofija 2 1 5 1 9
Latvijas un pasaules
vēsture
2 2 1 3 8
Ekonomika 2 3 3 8
Informātika 4 1 2 1 8
Vizuālā māksla 5 5 1 11
Tehniskā grafika 1 1
320
6.tabula
Mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu laureāti Vidzemes reģiona un Latvijas
skolēnu mācību priekšmetu olimpiādēs no 2016./2017. līdz 2018./2019.mācību gadam
Mācību priekšmets 1.vieta 2.vieta 3.vieta Atzinība
Matemātika 1 9 22 38 70
Ekonomika 1 1
Ģeogrāfija 1 10 8 19
Fizika 7 7
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 3
Latviešu valoda un
literatūra
1 3 3 5 12
Informātika 1 1 3 3 8
Politika un tiesības 1 2 3
Ķīmija 3 3 6
Mūzika 2 2
Latvijas un pasaules
vēsture
2 2
Filozofija 1 1 2 4
Tehniskā grafika 3 3
Bioloģija 9 9
Vizuālā māksla 1 1 2
Vācu valoda 2 1 2 5
Angļu valoda 1 1 2
Krievu valoda 1 1
159
7.tabula
Pedagogu savstarpējās sadarbības piemēri, lai nodrošinātu veiksmīgāku mācību
darba diferenciāciju:
sadarbojas gan klases audzinātājs ar mācību priekšmetu pedagogiem, gan mācību
priekšmetu pedagogi savstarpēji gadījumos, kad nepieciešama individuāla sadarbība ar
skolēniem profesionāliem sportistiem;
matemātikas skolotāji, kuri strādā grupās vidusskolā, dalās ar uzdevumiem, reizēm klasi
apvieno un strādā abi skolotāji, lai būtu iespējami lielāka visu skolēnu iesaiste darbā, veido
kopējus pārbaudes darbus, mācību materiālus;
2017./2018. un 2018./2019.m.g. individuālo kompetenču projektā ar 12.klašu skolēniem
strādāja divi skolotāji - pirmajā no mācību gadiem individuāli, otrajā - klasē vienlaikus
divi;
notikusi un notiek sadarbība mācību priekšmetu pedagogiem un atbalsta personālam,
klašu audzinātājiem, lai pedagogi zinātu, kā strādāt ar skolēniem, kuriem nepieciešami
atbalsta pasākumi, sekojot līdzi arī individuālo stundu apmeklējumam;
mācību priekšmetu pedagogiem daloties informācijā, kā izdevies atbalsta pasākumus
īstenot, kā skolēns strādā stundā, kas darāms turpmāk, meklē risinājumus
problēmsituācijās;
matemātikas skolotāji sadarbojas, veidojot nobeiguma pārbaudes darbu variantus;
tā kā pamatskolā skolēni matemātikā dalās grupās, tad ir vajadzīgs arī pārrunāt ar
kolēģiem, kā labāk/citādi/saprotamāk izskaidrot atsevišķus tematus;
matemātikas skolotāji ir arī dalījušies pieredzē ar dažādiem interneta resursiem, kā arī
spēļu veidošanu labākai mācību satura apguvei;
klašu audzinātāji sadarbojas, sarunājas ar mācību priekšmetu pedagogiem, kuri māca
audzināmo klasi; pārrunā atsevišķu skolēnu problēmas mācību darbā; apmainās
viedokļiem, kā šiem skolēniem palīdzēt. Kolēģi skaidro savas metodes, darba formas, lai
skolēni labāk izprastu, rastu uzdevumiem vairāku veidu risinājumu;
mācību priekšmetu pedagogi sadarbojas ar klašu audzinātājiem, lai izprastu atsevišķu
skolēnu problēmas mācību satura apguvē;
viena un tā paša mācību priekšmeta pedagogu individuālā darba stundās skolēni tiek dalīti
grupās, veicot dažādus darbus - vienā grupā pie viena skolotāja ir skolēni, kas gatavojas
eksāmenam, otrā grupā pie otra skolotāja ir skolēni, kas vēlas apgūt neskaidro, nostiprināt
savas zināšanas un prasmes konkrētajā mācību tematā vai arī uzlabo vai pilda neveiktos
pārbaudes darbus. Tas ļauj abu grupu skolēniem efektīvāk izmantot skolotāja un savu
darba laiku un vairāk koncentrēties uz sev aktuālajām mācību vajadzībām.
5.pielikums
1.tabula
Aktivitātes sabiedriskajā kopienā
Dalība projektos
SAM 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi.
Mācīties būt: Prakses un metožu attīstība sociālās,
emocionālās un veselības prasmju novērtēšanai izglītības
sistēmās (VISC)
Pedagogu plānošanas prasmes kompetencēs balstītā izglītībā.
Starptautisks Erasmus +projekts.
Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai
(VISC)
Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai
(VISC)
Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības
iestādēs (VIAA)
Projekts MOT Izvēlies drosmi!
Iniciatīva "Latvijas skolas soma"
Euroscola aktivitātes
Sabiedriskās aktivitātēs
Dalība Brīvprātīgajā skolu tīklā (līdz 2019.g.rudenim)
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
(2020.ga.jūlijs)
Sadraudzības projekti ar Rud un Bjorngarden skolu Norvēģijā
Internacionālais projekts "Jaunatne Eiropā: studiju un darba
iespējas Latvijā un Vācijā" (kopā ar VVĢ)
Brīvprātīgā un labdarības darbu veicināšana:
aktīva atbalstu projektu meklēšana
piedalīšanās starptautisko sporta spēļu organizēšanā bērniem
ar speciālām vajadzībām
sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, Valmieras
pansionātu, dzīvnieku patversmi u.c.
Recommended