View
673
Download
7
Category
Preview:
Citation preview
SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp.POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.
LiteratūraLīga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 158-182. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)
6-28. lpp.
1640. g. Džeimss Ušers (1581. -1656.) Īrijas arhibīskaps
– Zeme ir radīta 4004. g. p.m.ē., 23. oktobrī
1778 - Žoržs Bifons (1707 -1788.), franču dabas pētnieksZeme ir 75 000 gadus veca
1862 - Viljams Kelvins (1824. – 1907.) – ņemot vērā izkusušu iežu atdzišanas ātrumu, Zemes vecums ir 98 miljoni gadu (1897.g. precizējums – 20 – 40 milj. gadu)
1905. - Ernests Rezerfords (1871. –1937.) izsaka domu, ka Zemes vecuma noteikšanai var izmantot radioaktīvo izotopu un to sabrukšanas rezultātā veidoto stabilo izotopu masas attiecības.
1921. - Amerikāņu astronoms Henrijs Rasels (1877. – 1957.) izmantojot urāna un svina masas attiecības iežos, aprēķina, ka Zemes maksimālais vecums var būt astoņi miljardi gadu.
Ņemot vērā tajā laikā zināmo vecāko iežu vecumu un aprēķinot vidējo no šī vecuma un iespējamā maksimālā vecuma Rasels secina: Zemes mantijas vecumam, aptuveni rēķinot, jābūt apm. četriem miljardiem gadu.
Citi vērtējumi:3,4 miljardi gadu (Rutherford 1929); 4.6 miljardi gadu (Meyer 1937); 3 līdz 4 miljardi gadu (Starik 1937).
1956. vācu fiziķis Frīdrihs Hotermans (1903. – 1966.) un amerikāņu ģeoķīmiķis Klērs Patrersons (1922. – 1995.), izmantojot urāna un svina izotopu daudzuma attiecības nogulumiežos un meteorītos, aprēķina, ka Zemes un Saules sistēmas vecums ir 4.5 ± 0.1 miljardi gadu.
DZĪVĪBAS IZCELŠANĀS HIPOTĒZES
Dzīvības izcelšanās teorijasKreacionisma
Panspermijas
Stacionārā stāvokļa
Spontānās izcelšanās
Bioķīmiskās izcelšanās
dzīvība uz Zemes ir ieradusies no kosmosa
noteiktā laika periodā dzīvību ir radījis Dievs
dzīvība ir pastāvējusi vienmēr
dzīvība ir radusies vairākkārt no nedzīvās vielas;
dzīvība ir radusies ķīmijas un fizikas likumiem atbilstošos procesos;
Kreacionisms inteliģentā dizaina hipotēze
Bībele
Bens Hobrinks, holandiešu biologs - «Radīšanas liecības» (oriģinālā – «Evolūcija: ola bez vistas») 1985. gadā
• Neviens nevar atkārtot Zemes rašanās aktu, neviens nav to novērojis.
• Ja pastāvētu evolūcija, tad jau zemes dzīles glabātu miljoniem pārejas formu fosiliju veidā. Tomēr tā nav. Gandrīz visas galvenās dzīvnieku grupas ir parādījušās pēkšņi un vienlaicīgi Kembrija periodā.
• Kā pirmatnējā okeānā nejauši varēja rasties kaut viena simt aminoskābju liela olbaltumviela, ja matemātiski tās rašanās varbūtība ir 1:10130?
• Pēdējos četros piecos gadu tūkstošos kosmiskajos un globālajos procesos nav bijušas novērotas kaut cik nozīmīgas pārmaiņas. Tāpēc ir loģiski pieņemt, ka tie vienmēr bijuši nemainīgi. Neviens nevar apgalvot, ka Zemes vecums ir 5 miljardi gadu, un tas nav pierādāms. Nav pierādāms arī, ka Zeme būtu vecāka par 10 000 gadu. Radioaktīvo elementu metodes ir ļoti neprecīzas.
• Miljardu miljardi fosiliju, kas atrodamas Zemes dzīlēs, ir veidojušās kādas milzīgas un pēkšņas kataklizmas rezultātā, un tie bija pasaules plūdi. Pēc tam pasaule pamazām sāka dzīvot no jauna.
• Alu cilvēks garīgā ziņā nebūt nebija mazāk attīstīts par mums, viņam tikai nebija vajadzīgo darba līdzekļu.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=55&what=16
Panspermija
Anaksagors (dzīvības sēklas), Bercēliuss (1834), Kelvins (1871), Arēniuss (1903 starojums kā sporu nesējs), Kriks (1960)
Hoyle, Fred (1915-2001) Wickramasinghe, N. Chandra
Mikroorganismi un vīrusi atrodami kosmisko putekļu mākoņos
http://www.youtube.com/watch?v=F4asE2JdSOY&feature=related
Spontānās rašanās teori ja
Aristotelis, Akvīnas Toms, Īzaks Ņūtons
Dzīvība rodas no organiskām un neorganiskām vielām – mušas no trūdošas gaļas, peles no netīrumiem.
1860. - 1861. g. Pastēra pētījumi, kas pierāda
mikroorganismu pašrašanās neiespējamību.
1668 g. Redi eksperiments – mušas nerodas no
pūstošas gaļas.
Spontānās rašanās hipotēzes noraidīšana ar eksperimentu palīdzību:Redi (1688), Splaciani (1765), Pastērs (1862)
Bioķīmiskās izcelšanās hipotēze
Millera-Uri (Stanley L. Miller & Harold C. Urey) eksperiments – organisko vielu rašanās iespēja agrīnās Zemes atmosfērā un ūdeņos
http://www.youtube.com/watch?v=1prZPo4OCL0
Stromatolites
Pirmo šūnu veidošanās – parazītisms, endobioze (plastīdas, mitohondriji)
Vēsturiskās attīstības galvenie posmi1.“Pirmatnējais buljons” ar koacervātiem2.Heterotrofi prokariotiski vienšūņi
4.Kolonijveida organismi5.Fototrofi vienšūņi6.Aļģes
7.Ūdens bezmugurkaulnieki
9.Zivis8. Sporaugi
11.Kailsēkļi
13.Kukaiņi
10.Abinieki
14.Rāpuļi15.Putni16.Zīdītāji
12.Segsēkļi
3.Heterotrofi eikariotiski vienšūņi
Dzīvības vēsture
http://science.nationalgeographic.com/science/prehistoric-world/prehistoric-time-line.html
Žana Batista Lamarka evolūcijas teorija
Pirmais atzīst, ka dzīvie organismi evolucionē, bet uzskata, ka tiem piemīt dievišķa griba kļūt labākiem.
Populārs ir piemērs: žirafēm garš kakls radās no tā, ka viņas vēlējās aizsniegt lapas augstu kokā, tādēļ tas izauga ilgstošas trenēšanās rezultātā.
Lamarka evolūcijas teorijaSugas veidojušās lēni, nemanāmi, pakāpeniskiIndivīdi var izmainīt savas ķermeņa daļas, tās
trenējot, un tas iedzimst pēcnācējos (ja suņiem griezīs nost astes, piedzims kucēni bez astēm).
Čarlzs Darvins 1809-1882
Ceļojis un vācis materiālus, novērojumus ar kuģi “Bīgls” – ievērojamākie atklājumi Galapagu salās
Novērojis daudzas sugas un fosīlijasPētījumu galvenais jautājums – kāpēc dažas
sugas izdzīvo, bet citas izmirst?Formulējis dabiskās izlases nozīmi evolūcijā
Čārlza Darvina evolūcijas teorija1809-1882
Studējis medicīnu Edinburgā, teoloģiju Kebridžā, kā naturālists 5. gados apceļojis pasauli ar kuģi Beagle
DienvidAmerika
Rio deŽaneiro
Anglija
Kape Verde
Galapagu sala
Falklanda sala
Austrālija
JaunZēlande
Maur cijaī
Eksistences cīņa
Iedzimstošā mainība
Vides mainība
Dabiskā izlasePielāgošanās vides apstākļiemPazīmju attālināšanāsSugu daudzveidība
Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
www.darwinday.org/englishL/life/beagle.htUsed by permission of Darwin Day Celebration (at DarwinDay.org), 2006
www.darwinday.org/englishL/life/beagle.htmlhttp://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif
Labāk pielāgoto īpatņu izdzīvošana un sliktāk pielāgoto īpatņu skaita samazināšanās dabiskos apstākļos
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Orhidejas zieds ievilina kukaiņus iekšā, kur tie
tiek sagremoti – orhidejas dzīvo vietās, kur maz barības vielu
Lapkukainis atgādina koka lapu
Čūska, kas nav indīga, izskatās kā indīgā čūska
Darvina teorijas kopsavilkums:
Sugas ir mainīgas un cēlušās cita no citas,Organismu pielāgošanās videi notiek laika gaitāJaunas sugas veidojas dabiskās izlases ceļāEvolūcijas virzītājspēks – cīņa par eksistenci un
dabiskā izlaseEvolūcijas izejmateriāls – iedzimstošā mainība
Evolūcijas teorijas: neodarvinismsCilvēka un mājas peles ģenētiskā salīdzināšana
Cilvēkam raksturīgo gēnu izvietojums
peles hromosomās
Hemoglobīnu veidojošo aminoskābju salīdzināšana
Cik peles hromosomās izkārtoti cilvēka 2. hromosomas gēni? Ko var secināt par cilvēka un peles gēnu līdzību?
Ar cik aminoskābēm atšķiras peles hemoglobīna molekula no cilvēka? Ko var secināt no hemoglobīna molekulu salīdzināšanas?
Modernā sintētiskā evolūcijas teorija
Nosaka izmirušu un tagad dzīvojošu organismu saistību
Pēta makroevolūcijas (miljoniem gadu, plašā teritorijā, veidojas jauni taksoni, piemēram, zivis, putni) un mikroevolūcijas (ierobežotā teritorijā, veidojas jaunas sugas) procesus.
Fosīlijas - bojā gājušu organismu saglabājušās atliekas
Pārakmeņojumi
Pārkaļķojumi
Nospiedumi
Recentā formaVecumu nosaka ar radioaktīvo izotopu pussabrukšanas laika metodi
Izmirušas pārejas formas no viena sistemātiskās grupas uz citu
Relikti
Organismi, kuri mazizmainītā formā saglabājušies līdz
mūsdienām
Arheopterikss
Latimērija – bārkšspuru zivs
Amonīts
Trilobīts Zobenaste
Bārkšspuru zivs
Fosīlijas
Evolūcijas pierādījumi: Filoģenētiskie koki
Zirga
secīgi sakārtotu organismu grupa kura parāda to savstarpējo vēsturisko izcelšanos
Evolūcijas pierādījumi: Salīdzinošā anatomija
1866. gadā E.Hekels un S.Millers formulēja bioģenētisko likumu. ”Katrs īpatnis savā individuālajā attīstībā (embrioģenēzē) īsumā atkārto savas sugas vēsturisko attīstību (filoģenēzi)”.
Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija; homologie, analogie orgāni
var veikt dažādas funkcijas tiem ir kopīga izcelsme.
veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga Piem. ir spārni putniem un vabolēm, žaunas vēzim un zivij u.c.
Homologie orgāni Analogie orgāni
konverģencediverģence,
Pazīmju attālināšanās radniecīgiem organismiem
Pazīmju tuvināšanās neradniecīgiem organismiem
Homologie orgāni var veikt dažādas funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme. Piemēram, ekstremitātes cilvēkam, delfīnam, putnam
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Analogie orgāni – orgāni, kuri veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida rezultātā (putna un sikspārņa spārni)
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Diverģence - konverģencePazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem organismiem pielāgojoties dažādām vidēm
Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski organismi vienādos vides apstākļos veido līdzīgus pielāgojumus
Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija; atavismi, rudimentiEvolucionāro senču pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiem.
orgāni, kuri zaudējuši savu nozīmi un ir reducētā formā vai veic citu funkciju.
Valim gurnu josla
Cilvēkam apendix
“zosādas” matu cēlējmuskuļi
trešais acs plakstiņšauss Darvina pauguriņš
Evolūcijas ceļiProgress Regress
Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija
Fiziomorfoloģiska uzbūves sarežģīšanās
vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās.
uzbūves un funkciju komplicēšanās, kas izraisa indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanos.
Savdabīga pielāgošanās šauriem vides apstākļiem
Uzbūves vienkāršošanās galvenokārt pārejot uz parazītisku vai mazkustīgu dzīvesveidu
Slēpjoša krāsa
Slēpjoša forma
Brīdinošā krāsa
Mimikrija
Evolūcijas ceļi: adaptācijaAromorfoze Idioadaptācija- pielāgošanās
Slēpjoša krāsa
Slēpjoša forma
Brīdinošā krāsa Mimikrijaneatkarība
no ūdens
neatkarība no vides t0
Makroevolūcija–rodas augstāk attīstītas klases, tipi Mikroevolūcija –rodas sugu
daudzveidība
pielāgotība ir relatīva
PielāgošanāsMīmikrija - parādība, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties
citai, neradniecīgai sugai.
Maskēšanās
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://science.howstuffworks.com/animal-camouflage2.htm
Izlase
Dabiskā izlaseMākslīgā izlase
Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas saglabājas
Cilvēka darbība
Cīņa par eksistenci
Mainība iedzimtība
Šķirnes
Rodas jaunas sugasIzmirst videi nepielāgotas sugas
Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu skaits
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Citi evolūcijas pierādījumi
Visu organismu bioķīmiskais sastāvs ir līdzīgs:Līdzīgas organiskās vielas – ogļhidrāti,
olbaltumvielas, tauki, vitamīni, hormoni,Vienāda DNS uzbūve, ģenētiskais kods utt.
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Sugu izmiršanaIzmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā ar cilvēka darbību
Nozīmīgākās dabiski izmirušās sugas
bruņu zivsDodo-dronts Tasmānijas vilks
Nozīmīgākās iznīcinātās sugas
Jūrasgovs
Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp.POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=171.html
Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass
Развитие эволюционного учения. ДарвинизмИстория развития жизни на Земле
Recommended