58
SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp. POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.

B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp.POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.

Page 2: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

LiteratūraLīga Sausiņa.

Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 158-182. lpp.

Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)

6-28. lpp.

Page 3: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 4: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1640. g. Džeimss Ušers (1581. -1656.) Īrijas arhibīskaps

– Zeme ir radīta 4004. g. p.m.ē., 23. oktobrī

Page 5: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1778 - Žoržs Bifons (1707 -1788.), franču dabas pētnieksZeme ir 75 000 gadus veca

Page 6: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1862 - Viljams Kelvins (1824. – 1907.) – ņemot vērā izkusušu iežu atdzišanas ātrumu, Zemes vecums ir 98 miljoni gadu (1897.g. precizējums – 20 – 40 milj. gadu)

Page 7: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1905. - Ernests Rezerfords (1871. –1937.) izsaka domu, ka Zemes vecuma noteikšanai var izmantot radioaktīvo izotopu un to sabrukšanas rezultātā veidoto stabilo izotopu masas attiecības.

Page 8: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1921. - Amerikāņu astronoms Henrijs Rasels (1877. – 1957.) izmantojot urāna un svina masas attiecības iežos, aprēķina, ka Zemes maksimālais vecums var būt astoņi miljardi gadu.

Ņemot vērā tajā laikā zināmo vecāko iežu vecumu un aprēķinot vidējo no šī vecuma un iespējamā maksimālā vecuma Rasels secina: Zemes mantijas vecumam, aptuveni rēķinot, jābūt apm. četriem miljardiem gadu.

Citi vērtējumi:3,4 miljardi gadu (Rutherford 1929); 4.6 miljardi gadu (Meyer 1937); 3 līdz 4 miljardi gadu (Starik 1937).

Page 9: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1956. vācu fiziķis Frīdrihs Hotermans (1903. – 1966.) un amerikāņu ģeoķīmiķis Klērs Patrersons (1922. – 1995.), izmantojot urāna un svina izotopu daudzuma attiecības nogulumiežos un meteorītos, aprēķina, ka Zemes un Saules sistēmas vecums ir 4.5 ± 0.1 miljardi gadu.

Page 10: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

DZĪVĪBAS IZCELŠANĀS HIPOTĒZES

Page 11: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Dzīvības izcelšanās teorijasKreacionisma

Panspermijas

Stacionārā stāvokļa

Spontānās izcelšanās

Bioķīmiskās izcelšanās

dzīvība uz Zemes ir ieradusies no kosmosa

noteiktā laika periodā dzīvību ir radījis Dievs

dzīvība ir pastāvējusi vienmēr

dzīvība ir radusies vairākkārt no nedzīvās vielas;

dzīvība ir radusies ķīmijas un fizikas likumiem atbilstošos procesos;

Page 12: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Kreacionisms inteliģentā dizaina hipotēze

Bībele

Bens Hobrinks, holandiešu biologs - «Radīšanas liecības» (oriģinālā – «Evolūcija: ola bez vistas») 1985. gadā

Page 13: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

• Neviens nevar atkārtot Zemes rašanās aktu, neviens nav to novērojis.

• Ja pastāvētu evolūcija, tad jau zemes dzīles glabātu miljoniem pārejas formu fosiliju veidā. Tomēr tā nav. Gandrīz visas galvenās dzīvnieku grupas ir parādījušās pēkšņi un vienlaicīgi Kembrija periodā.

• Kā pirmatnējā okeānā nejauši varēja rasties kaut viena simt aminoskābju liela olbaltumviela, ja matemātiski tās rašanās varbūtība ir 1:10130?

• Pēdējos četros piecos gadu tūkstošos kosmiskajos un globālajos procesos nav bijušas novērotas kaut cik nozīmīgas pārmaiņas. Tāpēc ir loģiski pieņemt, ka tie vienmēr bijuši nemainīgi. Neviens nevar apgalvot, ka Zemes vecums ir 5 miljardi gadu, un tas nav pierādāms. Nav pierādāms arī, ka Zeme būtu vecāka par 10 000 gadu. Radioaktīvo elementu metodes ir ļoti neprecīzas.

• Miljardu miljardi fosiliju, kas atrodamas Zemes dzīlēs, ir veidojušās kādas milzīgas un pēkšņas kataklizmas rezultātā, un tie bija pasaules plūdi. Pēc tam pasaule pamazām sāka dzīvot no jauna.

• Alu cilvēks garīgā ziņā nebūt nebija mazāk attīstīts par mums, viņam tikai nebija vajadzīgo darba līdzekļu.

http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=55&what=16

Page 14: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Panspermija

Anaksagors (dzīvības sēklas), Bercēliuss (1834), Kelvins (1871), Arēniuss (1903 starojums kā sporu nesējs), Kriks (1960)

Hoyle, Fred (1915-2001) Wickramasinghe, N. Chandra

Mikroorganismi un vīrusi atrodami kosmisko putekļu mākoņos

http://www.youtube.com/watch?v=F4asE2JdSOY&feature=related

Page 15: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Spontānās rašanās teori ja

Aristotelis, Akvīnas Toms, Īzaks Ņūtons

Dzīvība rodas no organiskām un neorganiskām vielām – mušas no trūdošas gaļas, peles no netīrumiem.

Page 16: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 17: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

1860. - 1861. g. Pastēra pētījumi, kas pierāda

mikroorganismu pašrašanās neiespējamību.

1668 g. Redi eksperiments – mušas nerodas no

pūstošas gaļas.

Spontānās rašanās hipotēzes noraidīšana ar eksperimentu palīdzību:Redi (1688), Splaciani (1765), Pastērs (1862)

Page 18: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Bioķīmiskās izcelšanās hipotēze

Millera-Uri (Stanley L. Miller & Harold C. Urey) eksperiments – organisko vielu rašanās iespēja agrīnās Zemes atmosfērā un ūdeņos

http://www.youtube.com/watch?v=1prZPo4OCL0

Page 19: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 20: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 21: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 22: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Stromatolites

Page 23: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Pirmo šūnu veidošanās – parazītisms, endobioze (plastīdas, mitohondriji)

Page 24: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Vēsturiskās attīstības galvenie posmi1.“Pirmatnējais buljons” ar koacervātiem2.Heterotrofi prokariotiski vienšūņi

4.Kolonijveida organismi5.Fototrofi vienšūņi6.Aļģes

7.Ūdens bezmugurkaulnieki

9.Zivis8. Sporaugi

11.Kailsēkļi

13.Kukaiņi

10.Abinieki

14.Rāpuļi15.Putni16.Zīdītāji

12.Segsēkļi

3.Heterotrofi eikariotiski vienšūņi

Page 25: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Dzīvības vēsture

http://science.nationalgeographic.com/science/prehistoric-world/prehistoric-time-line.html

Page 26: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 27: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 28: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 29: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Žana Batista Lamarka evolūcijas teorija

Pirmais atzīst, ka dzīvie organismi evolucionē, bet uzskata, ka tiem piemīt dievišķa griba kļūt labākiem.

Populārs ir piemērs: žirafēm garš kakls radās no tā, ka viņas vēlējās aizsniegt lapas augstu kokā, tādēļ tas izauga ilgstošas trenēšanās rezultātā.

Page 30: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 31: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Lamarka evolūcijas teorijaSugas veidojušās lēni, nemanāmi, pakāpeniskiIndivīdi var izmainīt savas ķermeņa daļas, tās

trenējot, un tas iedzimst pēcnācējos (ja suņiem griezīs nost astes, piedzims kucēni bez astēm).

Page 32: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Čarlzs Darvins 1809-1882

Ceļojis un vācis materiālus, novērojumus ar kuģi “Bīgls” – ievērojamākie atklājumi Galapagu salās

Novērojis daudzas sugas un fosīlijasPētījumu galvenais jautājums – kāpēc dažas

sugas izdzīvo, bet citas izmirst?Formulējis dabiskās izlases nozīmi evolūcijā

Page 33: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Čārlza Darvina evolūcijas teorija1809-1882

Studējis medicīnu Edinburgā, teoloģiju Kebridžā, kā naturālists 5. gados apceļojis pasauli ar kuģi Beagle

DienvidAmerika

Rio deŽaneiro

Anglija

Kape Verde

Galapagu sala

Falklanda sala

Austrālija

JaunZēlande

Maur cijaī

Eksistences cīņa

Iedzimstošā mainība

Vides mainība

Dabiskā izlasePielāgošanās vides apstākļiemPazīmju attālināšanāsSugu daudzveidība

Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā

Page 34: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

www.darwinday.org/englishL/life/beagle.htUsed by permission of Darwin Day Celebration (at DarwinDay.org), 2006

www.darwinday.org/englishL/life/beagle.htmlhttp://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Page 35: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif

Page 36: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Labāk pielāgoto īpatņu izdzīvošana un sliktāk pielāgoto īpatņu skaita samazināšanās dabiskos apstākļos

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Page 37: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Orhidejas zieds ievilina kukaiņus iekšā, kur tie

tiek sagremoti – orhidejas dzīvo vietās, kur maz barības vielu

Lapkukainis atgādina koka lapu

Čūska, kas nav indīga, izskatās kā indīgā čūska

Page 38: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Darvina teorijas kopsavilkums:

Sugas ir mainīgas un cēlušās cita no citas,Organismu pielāgošanās videi notiek laika gaitāJaunas sugas veidojas dabiskās izlases ceļāEvolūcijas virzītājspēks – cīņa par eksistenci un

dabiskā izlaseEvolūcijas izejmateriāls – iedzimstošā mainība

Page 39: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas teorijas: neodarvinismsCilvēka un mājas peles ģenētiskā salīdzināšana

Cilvēkam raksturīgo gēnu izvietojums

peles hromosomās

Hemoglobīnu veidojošo aminoskābju salīdzināšana

Cik peles hromosomās izkārtoti cilvēka 2. hromosomas gēni? Ko var secināt par cilvēka un peles gēnu līdzību?

Ar cik aminoskābēm atšķiras peles hemoglobīna molekula no cilvēka? Ko var secināt no hemoglobīna molekulu salīdzināšanas?

Page 40: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Modernā sintētiskā evolūcijas teorija

Nosaka izmirušu un tagad dzīvojošu organismu saistību

Pēta makroevolūcijas (miljoniem gadu, plašā teritorijā, veidojas jauni taksoni, piemēram, zivis, putni) un mikroevolūcijas (ierobežotā teritorijā, veidojas jaunas sugas) procesus.

Page 41: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Page 42: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Fosīlijas - bojā gājušu organismu saglabājušās atliekas

Pārakmeņojumi

Pārkaļķojumi

Nospiedumi

Recentā formaVecumu nosaka ar radioaktīvo izotopu pussabrukšanas laika metodi

Izmirušas pārejas formas no viena sistemātiskās grupas uz citu

Relikti

Organismi, kuri mazizmainītā formā saglabājušies līdz

mūsdienām

Arheopterikss

Latimērija – bārkšspuru zivs

Amonīts

Trilobīts Zobenaste

Bārkšspuru zivs

Page 43: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Fosīlijas

Page 44: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas pierādījumi: Filoģenētiskie koki

Zirga

secīgi sakārtotu organismu grupa kura parāda to savstarpējo vēsturisko izcelšanos

Page 45: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas pierādījumi: Salīdzinošā anatomija

1866. gadā E.Hekels un S.Millers formulēja bioģenētisko likumu. ”Katrs īpatnis savā individuālajā attīstībā (embrioģenēzē) īsumā atkārto savas sugas vēsturisko attīstību (filoģenēzi)”.

Page 46: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija; homologie, analogie orgāni

var veikt dažādas funkcijas tiem ir kopīga izcelsme.

veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga Piem. ir spārni putniem un vabolēm, žaunas vēzim un zivij u.c.

Homologie orgāni Analogie orgāni

konverģencediverģence,

Pazīmju attālināšanās radniecīgiem organismiem

Pazīmju tuvināšanās neradniecīgiem organismiem

Page 47: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Homologie orgāni var veikt dažādas funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme. Piemēram, ekstremitātes cilvēkam, delfīnam, putnam

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Page 48: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Analogie orgāni – orgāni, kuri veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida rezultātā (putna un sikspārņa spārni)

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Page 49: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Diverģence - konverģencePazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem organismiem pielāgojoties dažādām vidēm

Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski organismi vienādos vides apstākļos veido līdzīgus pielāgojumus

Page 50: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija; atavismi, rudimentiEvolucionāro senču pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiem.

orgāni, kuri zaudējuši savu nozīmi un ir reducētā formā vai veic citu funkciju.

Valim gurnu josla

Cilvēkam apendix

“zosādas” matu cēlējmuskuļi

trešais acs plakstiņšauss Darvina pauguriņš

Page 51: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas ceļiProgress Regress

Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija

Fiziomorfoloģiska uzbūves sarežģīšanās

vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās.

uzbūves un funkciju komplicēšanās, kas izraisa indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanos.

Savdabīga pielāgošanās šauriem vides apstākļiem

Uzbūves vienkāršošanās galvenokārt pārejot uz parazītisku vai mazkustīgu dzīvesveidu

Slēpjoša krāsa

Slēpjoša forma

Brīdinošā krāsa

Mimikrija

Page 52: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Evolūcijas ceļi: adaptācijaAromorfoze Idioadaptācija- pielāgošanās

Slēpjoša krāsa

Slēpjoša forma

Brīdinošā krāsa Mimikrijaneatkarība

no ūdens

neatkarība no vides t0

Makroevolūcija–rodas augstāk attīstītas klases, tipi Mikroevolūcija –rodas sugu

daudzveidība

pielāgotība ir relatīva

Page 53: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

PielāgošanāsMīmikrija - parādība, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties

citai, neradniecīgai sugai.

Maskēšanās

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

http://science.howstuffworks.com/animal-camouflage2.htm

Page 54: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Izlase

Dabiskā izlaseMākslīgā izlase

Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas saglabājas

Cilvēka darbība

Cīņa par eksistenci

Mainība iedzimtība

Šķirnes

Rodas jaunas sugasIzmirst videi nepielāgotas sugas

Page 55: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu skaits

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Page 56: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Citi evolūcijas pierādījumi

Visu organismu bioķīmiskais sastāvs ir līdzīgs:Līdzīgas organiskās vielas – ogļhidrāti,

olbaltumvielas, tauki, vitamīni, hormoni,Vienāda DNS uzbūve, ģenētiskais kods utt.

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Page 57: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Sugu izmiršanaIzmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā ar cilvēka darbību

Nozīmīgākās dabiski izmirušās sugas

bruņu zivsDodo-dronts Tasmānijas vilks

Nozīmīgākās iznīcinātās sugas

Jūrasgovs

Page 58: B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

Mācību avoti:

SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp.POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=171.html

Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass

Развитие эволюционного учения. ДарвинизмИстория развития жизни на Земле