SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp.POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp.

LiteratūraLīga Sausiņa.

Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 51-87. lpp.

Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)

34-56. lpp.

Vitakera klasifikācija Valstis

Vīrusu evolūcijaHipotēzes:

vīrusu attīstība noritēja paralēli šūnu attīstībaivīruss - šūnas parazītsvīruss – “bēguļojoša DNS”kosmiskā izcelsme

Gripas vīruss

Vīrusu uzbūve

Ārējais olbaltumvielu apvalks var palīdzēt “maskēties”.

Uzbūves un darbības īpatnības• Mazi izmēri• Augsta simetrijas pakāpe• Kristalizējas• Vairojas tikai saimnieka organisma šūnās• Neaug mākslīgās vidēs, barotnēs

Bakteriofāgs Tabakas mozaīkas vīruss

Augi

Cilvēks

Dzīvnieki

Baktērijas

Inficēšanās veidi

Inficēšanās un slimības gaitaInficēšanās – vīrusa iekļūšana organismāLatentais periods –

vīrusu piestiprināšanās pie šūnu virsmas, iekļūšana šūnās,vairošanās

Slimības pazīmju izpausme, imunitātes veidošanās

Iznākums – atveseļošanās / kļūšana par nēsātāju / nāve

Augiem

Slimību pazīmes:•Dzelteni plankumi•Krokainas lapas•Punduraugums•Svītraini ziedi

•Bakas•Mēris•Trakumsērga•Gripa

•Bakas•Iesnas•Masalas•Hepatīts•AIDS

bakas

ARS

rinovīruss

poliovīrussHerpes

gripa

Ebola

HIV

•Bakteriofāgi

Cīņa ar vīrusiemVīrusu iznīcināšana

ļoti augstas, zemas temperatūras,liels spiediens,UV starojums,ķīmiska dezinfekcija

Vakcīnas (pirmā vakcīna – pret baku vīrusu 1796.g.)

Imunitātes paaugstināšanaHigiēnas pasākumi

Kas ir baktērijas?Mazi vienšūnas organismi

Prokarioti (bez kodola)

Daudzveidīgi vielmaiņas tipi:Autotrofas

fotosintezējošas hemosintezējošas

Heterotrofas Simbiotiskas (gremošanas sistēmā) Patogēnas (izraisa slimības) Saprotrofas

E. coli palīdz gremošanā.

E. Coli O157:H7 izraisa slimības.

Streptococcus izraisa iekaisumus.

IzskatsTrīs pamata formas

nūjiņveida (baciļi)apaļas (koki)spirāliskas

Dažas eksistē pa vienai, dažas apvienojas kolonijās

Baciļi

Spirillas

Koki

Koku kolonijas

Uzbūve

Gumiņbaktērijas uz tauriņziežu saknēm uzņem gaisa slāpekli un nodod to augiem.

Patogēnās baktērijasSalmonella

Staphylococcus aureus

Campylobacter jejuni

E. coli O157:H7

Helicobacter pylori šūnas pie kuņģa gļotādas; atklāts 1982. g., ureāze izdala amoniju, kas pasārmina vidi

Campylobacter jejuni – gastroenterīta izraisītājs

C. jejumi aug pH 4,9-8,0. Neizmanto ogļhidrātus. Veido kapsulas.

Iet bojā +25 °C, bet +4°C var izdzīvot vairākas nedēļas.

Rezervuārs – dzīvnieki, putni. Produktos nevairojas.

Producē divus termolabilus eksotoksīnus. Hemolītiska aktivitāte.

Baktērijas spēj iziet cauri zarnu epitēlijam un vairoties limfmezglos; spēj izraisīt arī meningītu un urīnceļu infekcijas.

DalīšanāsŠūnas

Staphylococcus aureus – izraisa strutojošas infekcijas

Staphylococcus spp. – uz ādas, aug vidē ar 10 % NaCl, izdala enterotoksīnus; pienā, gaļā, konditorejas izstrādājumos. Enterotoksīni (A, B, C, D, E, F tipi) inaktivējas 100 °C 0,5-1 h.

Intoksikāciju izraisa 0,2-5 g enterotoksīna A vai 20-25 g enterotoksīna B.

Istabas temperatūrā 2-10 h baktērijas spēj savairotos līdz 106/g.

Koagulāzes pozitīvas sugas: S. aureus, S. intermedius, S. hyicus.

Pārtikā nozīmīgo baktēriju fizioloģiskās grupas

Infekcija

Nespecifiskā rezistence

Slimība Izveseļošanās Nav slimības

Imūnā sistēma

Imūnā atmiņa

Reinfekcija

Baktēriju izmantošanaBiotehnoloģijā (piemēram, pārtikas un

dzērienu ražošanā – jogurts, alus, citronskābe, medikamenti utt.)

Atkritumu pārstrāde + enerģijas ražošanaŪdeņu attīrīšanaGēnu inženierija

Cīņa ar patogēnajām baktērijāmBaktēriju iznīcināšana (dezinfekcija,

pasterizācija)augsta temperatūra + spiediens,UV starojums,ķīmiskas vielas

Imunitātes stiprināšana (pareizs uzturs, norūdīšanās)

Higiēnas ievērošanaĀrstēšana – antibiotikas (SVARĪGI – KĀ

PAREIZI LIETOT ANTIBIOTIKAS!)

Aļģes – augiem līdzīgi organismi

35

Aļģes aug visur – ūdenī, augsnē, uz koku mizas, klintīm.

Pazīstamas apmēram 300000 aļģu sugas.

Aļģu izmēri var būt no dažiem mikrometriem līdz vairākiem desmitiem metru.

Kolonijaļģe volvoks

200 µm

0,2 mm

Brūnaļģes (50 – 100m)

36

Aļģu daudzveidība

Vienšūnu aļģes Kolonijaļģes Daudzšūnu aļģes

37

Aļģēm nav izteiktu orgānu. Nekustīgas aļģu formas piestiprinās pie ūdenstilpes dibena ar zarotiem izaugumiem – rizoīdiem.

Aļģu pazīmes

38

Aļģu daudzveidībaIlgu laiku aļģes iedalīja pēc to krāsas:

zaļaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes.

39

ZaļaļģesZaļaļģes ir vislīdzīgākās augiem: tās satur hlorofilu, rezerves barības vielas uzkrāj cietes veidā, un to šūnapvalki ir no celulozes.

BrūnaļģesBrūnaļģes un kramaļģes ir bioķīmiski līdzīgas: tās satur hlorofilu, kā arī brūno pigmentu, kas piešķir tām raksturīgo krāsu.

SārtaļģesSārtaļģes ir pavedienveida daudzšūnu jūras aļģes.Daudzas no tām zarojas.

Aļģu nozīme Aļģes ir galvenais organisko

vielu ražotājs ūdenī (vairāk nekā 80% no kopējas organisko vielu biomasas, kas ik gadu tiek ražota uz Zemes);

Aļģes izdala atmosfērā vairāk nekā pusi no kopēja skābekļa, ko izdala visi augi gada laikā;

Aļģes ir daudzu ūdens dzīvnieku pamatbarība.

Aļģu nozīme• Dažas aļģu sugas izmanto

pārtikā;• kā mēslojumu un lopbarību;• biodegvielas ražošanā,

ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecībā;

• notekūdeņu attīrīšanas procesā.

Vienšūņi

Pie vienšūņu apakšvalsts pieder organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, kas darbojas kā vesels organisms.

Šūnu vienmēr klāj plāna membrāna.

Membrāna nodala šūnu no ārvides un regulē vielu iekļūšanu šūnā.

Dažiem vienšūņiem (čaulamēbām un foraminīferām) veidojas aizsargčaula.

Šūnu aizpilda pusšķidra viela - citoplazma.

Citoplazmā atrodas dažādi sīki veidojumi - organoīdi.

Kodols regulē šūnā notiekošos procesus. Glabā iedzimtības informāciju.

Vairums vienšūņu ir brīvi dzīvojoši organismi.

jūrās saldūdeņos

augsnē

Daudziem ir pārvietošanās organoīdi.

Māņkājiņas (pseidopodija

s) nepārtraukti maina formu.

Skropstiņas ir sīki

citoplazmas izaugumi.

Viciņa ir garš citoplazmas izaugums.

Daudzi vienšūņi ir parazīti.

augos

dzīvniekos

Vienšūņi vairojas: Bezdzimumiski

Dzimumiski

Cepurīšsēņu uzbūve un vairošanās

65B_07_VM_06_Sēnes

Sēnes

Saprofītiskās sēnes Parazītiskās sēnes

Kļavu melnkreve(Rhytisma acerinum)Parastā celmene (Armillaria mellea)

Sadala atkritumvielas, augu un dzīvnieku atliekas

Barojas no dzīvu organismu audiem

Parazītiskās sēnes

Graudzāļu svītru rūsa (Puccinia graminis)

Melnie graudi (Claviceps purpurea)

Parazītisko sēņu iznīcināšanai augkopībā izmanto augu aizsardzības līdzekļus – fungicīdus.

Parazītiskās sēnes

Pēdu mikoze

(Trichophyton interdigitale)

Daudzkrāsainā jeb klijveida ēde(Pityriasis versicolor)

Cilvēkiem sēnītes var izraisīt ādas slimības

Mikoriza

Parastā apšubeka(Leccinum aurantiacum)

Jauktos un lapu koku mežos,

it īpaši zem apsēm vai to tuvumā.

Mikoriza – savstarpēji izdevīgas attiecības starp sēnēm un augu saknēm.

Baravikas (Boletus edulis)

Skuju, jauktos un lapkoku mežos.

Mikoriza

Skarbā briežtrifele (Elaphomyces asperulus)

Sastopams aprīlī, maijā lapkoku mežos, parkos, dārzos, zālājos, visbiežāk kaļķainās, mālainās, retāk smilšainās vietās, dažkārt lielos daudzumos degumos.

Parastais lāčpurns (Morchella esculenta)

Veido mikorizu ar skuju (priede, egle) un lapu kokiem.

Ēdamās sēnes

Brūnējošā jeb siļķu bērzlape

Parastā gailene

Baravika

Lielā dižsardzene Austersēne

Ozolu lācītis

Nosacīti ēdamās sēnes

Pelēkā tintene Parastā bisīte

Stingri jāievēro to sagatavošanas un lietošanas noteikumi!

Indīgās sēnes

Sarkanā mušmireBaltā mušmire

Ļoti indīgas sēnes!

Zaļā mušmire – (Amanita phalloides )

Indīgākā sēne Latvijā!

Mikroskopiskās sēnes

Penicīlijs (Penicillium sp.)

Galvainais pelējums jeb mukors (Mucor sp.)

Rauga sēnes (Saccharomyces sp.)

Sēņu izmantošana

Lieto pārtikā;Lieto pārtikas produktu

pagatavošanai;Izmanto medicīnā;Izmanto kukaiņu iznīcināšanai.

77B_07_VM_06_Sēnes

B_07_VM_06_Sēnes 78

Sēņu nozīme dabāPiepju sēnes izraisa

koksnes trupēšanu;Veido mikorīzu ar

koku saknēm, palielinot sakņu uzsūcējvirsmu;

Ķērpja laponī veidosimbiozi ar aļģēm.

Sēņu nozīme dabāIzraisa augu,

dzīvnieku un cilvēka slimības;

Bojā pārtiku;Izraisa smagas

saindēšanas;Izraisa koka

konstrukciju bojāšanos.

79B_07_VM_06_Sēnes

Ķērpji Ķērpji

Ķērpji

Kladonija (Cladonia sp.) Plūmju evernija (Evernia prunastri)

Ķērpji ir sēnes un zaļaļģu savienība.

Sēnes hifas

Sēnes hifas

Aļģu slānis

Ķērpju uzbūve

82B_07_VM_04_Ķērpji

Ķērpju morfoloģiskās grupasKrevu ķērpji

Pelnpelēkā aspicīlija Pelēkā leprārija

83B_07_VM_04_Ķērpji

Lapu ķērpji

Ķērpju morfoloģiskās grupas

Dzeltenais sienasķērpis Parmēlija

84B_07_VM_04_Ķērpji

Krūmu ķērpji

Ķērpju morfoloģiskās grupas

Īsmatainā usneja Briežu ķērpis

85B_07_VM_04_Ķērpji

Ķērpju nozīme un izmantošanaDzīvnieku barībaIzmantošana medicīnāGaisa bioindikatoriParfimērijas rūpniecībāVeģetācijas pionieriAizsargā augsni no

erozijas

86B_07_VM_04_Ķērpji

Islandes ķērpis

Mācību avoti:SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp.POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html

Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klasshttp://interneturok.ru/ru/school/biology/7-klassВирусы - http://www.tiensmed.ru/illness/virus.htmlбактерии - http://www.bril2002.narod.ru/b11.htmlморские водоросли - http://ru.wikipedia.org/wiki/Морские_водорослиодноклеточные - http://sbio.info/list.php?c=orgodnoгрибы - http://ru.wikipedia.org/wiki/ГрибыЛишайники -

http://www.krugosvet.ru/?q=enc/nauka_i_tehnika/biologiya/LISHANIKI.html