Ceļā uz kompetencēs balstītu mācību procesu. 1. sesija. Kompetenču pieeja vispārējā...

Kompetenču pieeja vispārējā izglītībā: mērķi un izaicinājumi

Ineta Upeniece, Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja

ineta.upeniece@visc.gov.lv

2016.gada 17.marts

• Kas ir kompetence? Kāpēc?• Ko nozīmē kompetenču pieeja

izglītībā?• Kāpēc ir nepieciešama skolotāju

sadarbība izglītības procesā? 2Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs

Kuras kompetences?

3

Kuras kompetences?

4

Kompetence ir indivīda

• gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajā pasaulē;

• spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās;

• spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personīgā vai sabiedriski politiskā)

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 5

Kompetence atšķirībā no prasmes ir kompleksa

tā ietver: • zināšanas,• prasmes (kognitīvās, tehniskās,

intrapersonālās u.c.),• attieksmes (tās ir balstītas uz

vērtībām un vienlaikus ir saistītas ar motivāciju un gribu)

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 6

Jaunas mācīšanās un mācīšanas kultūras veidošanās nosacījumi:

• izglītības procesa centrā ir skolēna mācīšanās, kompetenču veidošanās,

• attiecību maiņa starp skolēnu un skolotāju mediju pieredzes rezultātā - mācīšanās virtualizācija,

• ikdienas pieredzes izmantošana mācībās,

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 7

Jaunas mācīšanās un mācīšanas kultūras veidošanās nosacījumi:

• skolas vide – iekļaujoša, droša, motivējoša

• skolas kopējās darba organizācijas maiņa

• refleksija, procesa deprivatizācija,• skolotāju komandas, skolas kopienu

veidošanās - sadarbības pedagoģija

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 8

Vērtības un tikumi

Izglītošanās

Izglītības standartsAudzināšanas

vadlīnijasZināšanasPrasmes

AttieksmePraktizēšanaApzināšanaĪstenošanaRadīšana

Sabiedrība Skola Ģimene

• Pamata kompetences• Caurviju

kompetences

• Tikumiskās• Valstiskās

Gūstot vispusīgu izglītības pieredzi, skolēni attīsta pamata un caurviju kompetences.

Pamatkompetences dažādos cilvēka darbības virzienos • nozīmīgas pašas par sevi• nodrošina kontekstu caurviju

kompetenču attīstībai• apgūst vienā vai vairākos mācību

priekšmetos • attīsta, izmantojot caurviju kompetences

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 10

Gūstot vispusīgu izglītības pieredzi, skolēni attīsta pamata un caurviju kompetences.

Caurviju kompetences • ietver nozīmīgus skolēna darbības kognitīvos,

afektīvos un sociālos aspektus, kas attiecas uz visiem cilvēka darbības virzieniem,

• to attīstība ir visu mācību priekšmetu uzdevums,

• attīsta, lietojot pamatkompetences dažādos cilvēka darbības virzienos un otrādi – konsekventi un sistemātiski izmantojot caurviju kompetences, nostiprinās skolēnu pamatkompetences

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 11

Mācīšanās mācīties

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 12

Mācīšanās mācīties

• sevis kā indivīda (vēlmju, vajadzību un interešu) apzināšanās

• prasme un ir motivācija pastāvīgi un patstāvīgi mācīties un pilnveidot sevi

• sapratne par savu mācīšanās procesu, • savu mācību sasniegumu izvērtēšanās, • efektīvu mācīšanās paņēmienu

izmantošana, mācīšanās procesa plānošana un atbildības uzņemšanās par to

Iespēju Tilts Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs 13

SAM 8.3.1.1. «Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana»

Pasākuma mērķis: Nodrošināt kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura (turpmāk – mācību saturs) aprobāciju atbilstoši vispārējās izglītības obligātā satura aprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Ministru Kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi Nr. 670 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» Specifiskā atbalsta mērķa 8.3.1. «Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu» 1.pasākuma īstenošanas noteikumi 1

4

Izglītības iestāžu atlases kritēriji Pielikums 2015. gada 24. novembra

MK noteikumiem Nr. 670

Iestāžu tipi

VĢ vai pašvaldību ģimnāzijas

Vidusskolas

Pamatskolas/ sākumskolas

Pirmsskolas

Speciālās izglītības iestādes

Sadalījums no

reģiona

1

5 (6)

5 (6)

3

1

Atlases kritēriji

Rīgas pilsētā: vismaz vienu valsts ģimnāziju vai ģimnāziju, vismaz vienu vidusskolu, vismaz vienu sākumskolu vai pamatskolu, vismaz vienu pirmsskolas izglītības iestādi un vismaz vienu speciālās izglītības iestādi.

Mācību satura ieviešanas uzsākšana

2018./2019 pirmsskola, 1.kl.; 4.kl.

2019./2020.2.kl.; 5.kl.7.kl.; 10.kl.

2020./2021.3.kl.; 6.kl.8.kl.; 11.kl.

2021./2022.9.kl.; 12.kl.

16

Ineta Upeniece, Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja, ineta.upeniece@visc.gov.lv

2016.gada 17.martā