9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa

„ Paaugstināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un

ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”

pasākuma

“Deinstitucionalizācija”

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

2014.gada oktobris

1

1. SAM ieviešanas risinājuma apraksts un novērtējums

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” (turpmāk – 9.2.2. SAM) īstenošanai 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā tiks īstenoti trīs pasākumi:

1) pasākums “Deinstitucionalizācija” – šī sākotnējā novērtējuma tvērums;

2) pasākums “Individuālais budžets” – normatīvo regulējumu plānots izstrādāt 2015.gada 1.ceturksnī;

3) pasākums “Atbalsta personas pakalpojuma izveide personu ar invaliditāti neatkarīgas dzīves veicināšanai” – normatīvo regulējumu plānots izstrādāt 2015.gada 3.ceturksnī.

Šis sākotnējais novērtējums attiecas tikai uz 9.2.2. SAM pasākumu “Deinstitucionalizācija”. Pārējiem 9.2.2. SAM pasākumiem tiks izstrādāti atsevišķi sākotnējie novērtējumi, nosakot demarkāciju starp pasākumiem, to darbībām un mērķa grupām.

Pasākums „Deinstitucionalizācija” ir nepieciešams, jo neskatoties uz Latvijas normatīvajos aktos noteiktajiem pamatprincipiem sociālo pakalpojumu sniegšanā1, saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem2 un ES fondu ieguldījumiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā, tādām mērķa grupām kā ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, pakalpojumu nodrošināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – ilgstošas aprūpes institūcijas) dominē pār sabiedrībā balstītiem vai ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi ir pakalpojumi, kas personai sniedz atbalstu funkcionālo traucējumu radīto ierobežojumu pārvarēšanai, dodot iespēju dzīvot mājās, un bērnu gadījumā - augt ģimeniskā vidē, ietverot preventīvos pasākumus, lai novērstu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nepieciešamību. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi ir pretstatīti institucionālajai aprūpei, kuru raksturo šādas pazīmes:

· klienti ir izolēti no plašākas sabiedrības un spiesti dzīvot kopā;· klientiem nav pietiekamas kontroles pār savu dzīvi un lēmumiem, kas viņus ietekmē;· organizācijas noteikumi ir prioritāri pār klientu individuālajām vajadzībām.

1 Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē — pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta aprūpes institūcijā. 2 ANO Konvencija par bērnu tiesībām, ANO konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

2

1.1. Apraksts par līdzīgiem 2007.-2013.gada plānošanas perioda investīciju ieviešanas mehānismiem

2007.–2013.gada plānošanas periodā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) atbalsts sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai tika sniegts darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.4.1.2.4. apakšaktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” (turpmāk – apakšaktivitāte) ietvaros.

Apakšaktivitāte tika īstenota 2 kārtās, saskaņā ar apakšaktivitāti regulējošiem Ministru kabineta noteikumiem3. Apakšaktivitātes atbildīgā iestāde – Labklājības ministrija (turpmāk – LM) un sadarbības iestāde – Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA).

Apakšaktivitātes 1.kārta tika īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, un tajā tika izstrādātas 5 plānošanas reģionu sociālo pakalpojumu vidējā termiņa attīstības programmas, kurās, balstoties uz esošās situācijas un attīstības alternatīvu analīzi, tika noteikti institūcijām alternatīvo (sabiedrībā balstīto) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstības plāni plānošanas reģiona pašvaldībās. Apakšaktivitātes 2.kārtā atklātas projektu iesniegumu atlases veidā tika atbalstīta plānošanas reģionu izstrādāto programmu īstenošana – attīstot pakalpojumus, lai pilnveidotu personu ar funkcionāliem traucējumiem, bezpajumtnieku un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (pensijas un pirmspensijas vecuma personas, daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni no trūcīgām ģimenēm, no vardarbības cietušie, no psihotropām vielām atkarīgie, personas ar prognozējamu invaliditāti, romu tautības iedzīvotāji u.c.) sociālās un funkcionālās prasmes, palielinātu mērķa grupas nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā. Tika atbalstīti projekti, kas paredzēja sociālo pakalpojumu attīstību atbilstoši plānošanas reģionu programmās noteiktajam, dodot iespēju valsts, pašvaldību, pašvaldību struktūrvienību, biedrību un nodibinājumu, un privāto organizāciju pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt un īstenot sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un motivācijas programmas, kā arī sniegt sociālā darba pakalpojumu sociālajos dienestos, pilnveidot mērķa grupu sociālās un funkcionālās prasmes, apmācīt speciālistus un nodrošināt tiem supervīziju. Apakšaktivitātes 2.kārta tika īstenota divos uzsaukumos, kopumā ieviešot 95 projektus, par kopējo summu 11 791 696 EUR. Lai veicinātu valsts teritoriju līdzsvarotu attīstību, sadarbības iestāde noteica pieejamā attiecināmā finansējuma kvotu katram plānošanas reģionam, pamatojoties uz statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un nabadzības riska indeksu Latvijas reģionos iepriekšējā gada sākumā.

Apakšaktivitātes 2.kārtas 1.uzsaukums tika izsludināts 2010.gada 3.augustā. Tika iesniegti 103 projekti, apstiprināti – 36 projekti par 3mlj.LVL (4.2mlj.EUR). Apakšaktivitātes 2.kārtas 2.uzsaukums tika izsludināts 2011.gada 1.jūnijā. Tika iesniegti 198 projekti, apstiprināti – 59 projekti par 5mlj.LVL (7.1mlj.EUR).3 Katru kārtu reglamentē atsevišķi MK noteikumi ar atšķirīgiem ieviešanas nosacījumiem: 1.kārtu – 04.08.2009. MK noteikumi nr.867 „Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" pirmo kārtu”, 2.kārtas 1.apakškārtu – 21.06.2010. MK noteikumi Nr.540 „Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" otrās kārtas pirmo apakškārtu” un 2.apakškārtu – 12.04.2011. MK noteikumi Nr.292 „Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" otrās kārtas otro apakškārtu”.

3

1.2. Novērtējums par līdzīgiem 2007.-2013.gada plānošanas investīciju ieviešanas mehānismiem

ESF atbalstīto 95 projektu ietvaros 131 sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedza sociālos pakalpojumus dažādām sociālās atstumtības riska grupām - kopumā 18 464 personām. 1.uzsaukuma ietvaros tika sniegti sociālie pakalpojumi 9 037 personām, no kurām 192 personas sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā iesaistījušās nodarbinātībā, izglītībā vai profesionālajā rehabilitācijā; 2.uzsaukumā - attiecīgi 9 427 un 275 personas.4

Eiropas Sociālā fonda atbalsts ir ļāvis attīstīt ļoti plašu sociālo pakalpojumu spektru, tostarp arī vairākus inovatīvus pakalpojumus gan valsts, gan novadu mērogā.

49,5% atbalstīto projektu tika īstenoti nacionālas nozīmes attīstības centros, 29,5% - reģionālas nozīmes attīstības centros, 21% - novados, kuros ietilpst novadu nozīmes attīstības centri. Gandrīz 80% atbalstīto projektu un 70% sociālo pakalpojumu sniedzēju koncentrējās nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros.

Projektu ietvaros atbalstīto sociālo pakalpojumu sniedzēju ģeogrāfisko izvietojumu skat. attēlā nr.1.

Attēls nr.1

Kā redzams attēlā, atklāta projektu iesniegumu atlase nav spējusi nodrošināt vienmērīgu pakalpojumu pārklājumu visā valsts teritorijā. Ir būtiskas atšķirības starp

4 NVA kā apakšaktivitātes sadarbības iestādes dati.

4

plānošanas reģioniem tādos aspektos kā atbalstīto projektu skaits, ar projektu pakalpojumiem aptverto pašvaldību skaits un lielums, viena veida pakalpojumu koncentrācija. Atsevišķās pašvaldībās tika atbalstīti neproporcionāli daudz projektu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu vai vairāki līdzīgu sociālo pakalpojumu sniedzēji salīdzinoši nelielā teritorijā, jo izšķirošs priekšnoteikums atbalsta saņemšanai ir projekta iesnieguma sagatavošanas kvalitāte, kur mazās pašvaldības lielākoties nespēj konkurēt ar lielākām pilsētām. Turklāt mazie novadi neveidoja sadarbības projektus, izņemot, ja iniciatīvu uzņēmās kāda no lielākajām pašvaldībām, biedrība vai SIA.

Mērķa grupai bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pakalpojumi tika atbalstīti 5 projektos, savukārt jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes – 4 projektos, nevienā no projektiem minētā mērķa grupa nebija projekta vienīgā mērķa grupa.

Vairākos projektos mērķgrupa bija personas ar funkcionāliem traucējumiem t.sk. bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Projektu īstenošana ir palielinājusi personu skaitu, kuri saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus un sekmējusi programmas mērķa sasniegšanu – attīstīt personu vajadzībām atbilstošus sociālās aprūpes pakalpojumus. Lai gan jāatzīmē, ka tikai 9 projektos kā viena no mērķa grupām bija personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet 5 no tiem tā bija vienīgā mērķa grupa, savukārt 19 projektos kā viena no mērķa grupām bija bērni ar funkcionāliem traucējumiem un/vai to ģimenes locekļi. Lai arī apmēram pusē projektu kā mērķgrupa vai viena no mērķa grupām bija personas ar funkcionāliem traucējumiem (tostarp personas ar garīga rakstura traucējumiem), kopumā apakšaktivitātes īstenošana nav būtiski mazinājusi institucionālajā aprūpē esošo klientu ar garīga rakstura traucējumiem skaitu.

ESF sniegto iespēju attīstīt pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldības ir izmantojušas nepietiekošā apjomā, jo īpaši, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējam nebija jānodrošina līdzfinansējums projekta īstenošanai. Līdz ar to jāsecina, ka, lai panāktu būtiskas izmaiņas pakalpojumu pieejamībā personām ar garīga rakstura traucējumiem, un virzītos uz ilgstošas aprūpes institūciju skaita samazināšanos, jautājums ir jārisina nacionāla mēroga politikas iniciatīvas ietvaros, koncentrējot finansējumu uz šo mērķi. Tas pats attiecas uz ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

1.3.Alternatīvi iespējamie pasākuma ieviešanas risinājumi

Nosakot pasākuma „Deinstitucionalizācija” finansējuma saņēmēju, kā iespējamās alternatīvas tika izskatītas pašvaldības, LM un plānošanas reģioni. Tomēr, analizējot deinstitucionalizācijas procesu padziļināti un ievērojot to, ka pasākuma ietvaros ir plānots ne tikai pārstrukturēt ilgstošas aprūpes institūcijas, bet arī attīstīt pašvaldību pārziņā esošos pakalpojumus, tika secināts, ka viena centralizēta (LM) projekta īstenošana nenodrošinās nepieciešamo pasākuma īstenošanas kvalitāti. Savukārt pašvaldībām kā finansējuma saņēmējiem ir ierobežotas iespējas risināt sociālo pakalpojumu pieejamības jautājumus horizontālā līmenī visa reģiona ietvaros, jo sociālo pakalpojumu pieejamība bieži vien pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas. Vienlaikus arī atsevišķu pašvaldību projektu administrēšana ir daudz sarežģītāka un administratīvo izmaksu ziņā apjomīgāka.

Pasākuma īstenošanā ir svarīgi nodrošināt efektīvu pakalpojumu pārklājumu visas valsts teritorijā, nodrošinot pašvaldību sadarbību pakalpojumu sniegšanā un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību pašvaldību iedzīvotājiem neatkarīgi no

5

pašvaldības lieluma. Minētā mērķa sasniegšanai ir nepieciešama stratēģiska pakalpojumu attīstība, t.sk. optimāla pakalpojumu izvietojuma plānošanas un ieviešanas vadība. Ņemot vērā, ka LM sociālo pakalpojumu jomā nav reģionos izvietotu, pārraudzībā esošu pārvaldes institūciju, un pasākuma ieviešanai nepieciešamā funkcija - nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību - ir plānošanas reģiona tiešā kompetence, plānošanas reģioni ir vispiemērotākās institūcijas deinstitucionalizācijas procesa vadīšanai reģiona līmenī.

Īstenojot aktivitāti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, tiktu atbalstīti kvalitatīvākie projektu iesniegumi, kas ne vienmēr paredz attīstīt konkrētajā teritorijā visvairāk nepieciešamos pakalpojumus, turklāt izmantojot atklātu projektu iesniegumu atlasi, rastos grūtības nodrošināt salīdzināmu pakalpojumu nepieciešamības analīzi un vienmērīgu pakalpojumu pārklājumu visas valsts teritorijā.

Ņemot vērā minēto, kā pasākuma finansējuma saņēmēji ir izvēlēti plānošanas reģioni. Tādējādi samazināsies pasākuma īstenošanas administratīvās izmaksas, kā arī tiks nodrošināts reģionālais griezums sociālo pakalpojumu plānošanas un pieejamības jautājumos, attīstot kopienai visvairāk nepieciešamos pakalpojumus. Tas ir optimālais risinājums, lai panāktu būtiskas izmaiņas sociālo pakalpojumu sniegšanā, un novērstu situāciju, ka lielākajā daļā pašvaldību personām ar garīga rakstura traucējumiem pakalpojumus ilgstošas aprūpes institūcijās piedāvā kā vienīgo iespējamo variantu, bet ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un bērni ar funkcionāliem traucējumiem nesaņem sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pietiekošā apmērā.

1.4. Pasākuma “Deinstitucionalizācija” ieviešanas risinājuma apraksts

Pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmēji ir noteikti plānošanas reģioni, ņemot vērā nepieciešamību koordinēt sadarbību starp plānošanas reģiona pašvaldībām, kā arī pozitīvo sadarbības pieredzi 2007.-2013.gada plānošanas periodā.

Projekta ieviešanai izvēlēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, jo ir plānots virzīt nacionāla mēroga institucionālās aprūpes reformu un savstarpēji koordinētu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību. Plānošanas reģioni ir atbilstošākais līmenis plānoto darbību īstenošanai.

Par plānošanas reģionu sadarbības partneriem ir noteiktas pašvaldības kā sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošinātājas, valsts sociālās aprūpes centri (turpmāk – VSAC) un bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas kā iestādes, kuru klienti pēc individuālas izvērtēšanas tiks deinstitucionalizēti, savukārt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji, t.sk. biedrības un nodibinājumi varēs piedalīties pasākuma īstenošanā kā pakalpojumu sniedzēji.

Atbildīgā iestāde pasākuma ietvaros ir LM, sadarbības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Katrs plānošanas reģions sagatavos projekta pieteikumu un īstenos projektu savā reģionā, balstoties uz LM izstrādāto Rīcības plānu deinstitucionalizācijas īstenošanai (tiks izstrādāts līdz 2014.gada beigām).

Plānotās projektu aktivitātes nosacīti var iedalīt 2 posmos – plānošanas posmā un pakalpojumu sniegšanas posmā:

Plānošanas posmā tiks veikta mērķa grupu personu individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo atbalsta plānu izstrāde, balstoties uz kuriem katrā plānošanas reģionā tiks izstrādāts deinstitucionalizācijas plāns (turpmāk – reģiona

6

deinstitucionalizācijas plāns), nosakot attīstāmo pakalpojumu teritoriālo izvietojumu un izstrādājot reorganizācijas plānus visām bērnu ilgstošas aprūpes institūcijām, kā arī VSAC filiālēm, kuras tiks slēgtas. Individualizēti atbalsta plāni ir nepieciešami, lai efektīvi atbalstītu iedzīvotājus pārejā no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā vai novērstu nonākšanu institūcijās. Individuālo vajadzību novērtējums netiks veikts tikai atsevišķu pakalpojumu (bērna invalīda aprūpes pakalpojums, „atelpas brīža pakalpojums”) piešķiršanā ģimenēs dzīvojošiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem5. Reģionu deinstitucionalizācijas plāniem ir iespēju robežās jānodrošina pakalpojumu pieejamība visu plānošanas reģiona pašvaldību iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumu attīstības, t.sk. to izvietojuma pakārtošana klienta individuālajām vajadzībām. Ja pakalpojumu attīstība tiek pakārtota esošās infrastruktūras, darbvietu u.c. uzturēšanas vajadzībām, tas rada augstu risku kvalitatīvai pasākuma īstenošanai un līdzekļu efektīvam izlietojumam.

Pasākuma ietvaros plānots izstrādāt visu pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūciju reorganizācijas plānus, vērtējot, vai pakalpojumu ir nepieciešams saglabāt, kāda veida jauni sociālie pakalpojumi jāattīsta un kāda ir institūcijas kapacitāte to izveidē un nodrošināšanā. Vienlaikus plānots, ka personāla skaits iestādēs, kuras turpinās darbu, nemazināsies, jo speciālisti būs nepieciešami kvalitatīva pakalpojuma tālākai nodrošināšanai pēc projekta īstenošanas. Savukārt VSAC filiālēm reorganizācijas plānus izstrādās tikai to slēgšanas gadījumā, paredzot institūcijas finansiālo, materiālo un cilvēkresursu novērtēšanu, pakalpojumu pārstrukturēšanu sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanai, t.sk. infrastruktūras un darbaspēka turpmākā pielietojuma plānošanu.

Pakalpojumu sniegšanas posmā tiks veikta pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas uzturas VSAC, sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšana gan personām, kas atstāts ilgstošas aprūpes institūcijās, gan personām, kas nebūs tajās nonākušas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumu sniegšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Pasākuma ietvaros tiks organizēti potenciālo audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju motivēšanas pasākumi bērnu skaita samazināšanai bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās. Pakalpojumu sniegšana minētajām mērķa grupām veicinās šo personu integrāciju sabiedrībā un samazinās viņu sociālo izolētību, ņemot vērā, ka tās vairs neatradīsies institūcijās. Visi deinstitucionalizācijas pasākumi ir vērsti uz to, lai personas ar garīga rakstura traucējumiem, bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus integrētu sabiedrībā, un apkārtējās vides maiņa ir ļoti būtisks priekšnosacījums. Integrācijas ietvaros ne tikai mērķa grupas pārstāvjiem tiks dota iespēja nostiprināt viņu piederības sajūtu un gūt panākumus sabiedrības cilvēciskajā, sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un nabadzības mazināšanā, bet arī veicinās sabiedrības attieksmes maiņu un mazinās neiecietību attiecībā uz mērķgrupu. Galvenokārt sabiedrības attieksmes maiņu projekta ietvaros ir paredzēts uzlabot dažāda veida informēšanas kampaņu ietvaros.

Visā projektu ieviešanas gaitā plānots īstenot informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības attieksmes maiņai, lai mazinātu stereotipus, kas kavē atbalstu deinstitucionalizācijas procesam.

5 Minētie pakalpojumi tiks nodrošināti, balstoties uz atbilstību noteiktiem kritērijiem (bērna vecums un funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe)

7

Pasākuma kvalitatīvai ieviešanai ir paredzēti ieguldījumi speciālistu apmācībā, piemēram, VSAC speciālistiem klientu sagatavošanai pārejai uz dzīvi sabiedrībā, „sociālajiem mentoriem”, kas atbalstīs personu ar garīga rakstura traucējumiem adaptācijas procesu pašvaldībā, slēdzamo institūciju speciālistiem, lai pārkvalificētos sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanai, bērnu ilgstošas aprūpes institūciju speciālistiem jaunu aprūpes veidu un darba metožu apguvei. Apmācības, kas būs nepieciešamas pašvaldībās strādājošiem sociālā darba speciālistiem, tiks īstenotas 9.2.1.SAM „Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti, darbinieku profesionalitāti un starpinstitucionālo sadarbību darbam ar riska situācijā esošām personām” ietvaros.

Ārējie faktori, kas var būtiski ietekmēt deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu, ir pastāvošie sabiedrības aizspriedumi un neiecietība pret personu ar funkcionāliem traucējumiem, īpaši personu ar garīga rakstura traucējumiem, integrēšanu vietējā kopienā; ilgstošas aprūpes institūciju vadītāju un personāla pretestība deinstitucionalizācijas procesam; pašvaldību, kuru teritorijās atrodas ilgstošas aprūpes institūcijas, nevēlēšanās iesaistīties reformā, vēloties saglabāt pašvaldības teritorijā esošo infrastruktūru un darbavietas neatkarīgi no klientu vajadzībām un vēlmēm; nepietiekams politiskais atbalsts reformas īstenošanai. Lai mazinātu iespējamos ārējos faktorus, kas var ietekmēs deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu, projekta ietvaros ir plānoti plaši speciālistu un sabiedrības informēšanas pasākumi, kā arī jau pirms projekta uzsākšanas LM veic plašus izglītošanas pasākumus plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvjiem, VSAC un citiem iesaistītajiem speciālistiem. Vienlaikus tiek sakārtota normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu bāze, lai varētu sekmīgāk deinstitucionalizāciju īstenot un noteiktu tālākās darbības (t.sk. valsts plānoto atbalsta sistēmas pārskatīšanu un pilnveidi, piemēram, audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju atbalsta paaugstināšanai).

Pasākuma īstenošanas uzraudzībai Labklājības ministrija veidos deinstitucionalizācijas uzraudzības padomi. Ņemot vērā starpnozaru sadarbības nozīmību pasākuma veiksmīgā īstenošanā, padomes darbībā tiks iesaistīti LM, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvjus. Uzraudzības padomes personālsastāvu un nolikumu apstiprinās labklājības ministrs.

2. Pasākuma “Deinstitucionalizācija” sākotnējās ietekmes novērtējums

2.1.Pasākuma ietekme uz sociālo vidi un veselību

Pēdējo gadu demogrāfiskie, sociālie un ekonomiskie izaicinājumi, tai skaitā, iedzīvotāju (īpaši darbspējīgo un bērnu) skaita samazināšanās, sabiedrības novecošanās, ekonomiskā un finanšu krīze, sociālās atstumtības un nabadzības palielināšanās, ir likuši pārvērtēt sociālās jomas politiku prioritātes, atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalsta mērķus. Sociālie pakalpojumi tiek vērtēti kā nozīmīgs atbalsta instruments personas resursu stiprināšanā un integrācijai darba tirgū, izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā, sociālie pakalpojumi vairs netiek uzskatīti tikai par „tīru” aprūpes formu. Arī kvalitatīvas izmaiņas Eiropā personu ar invaliditāti atbalsta ideoloģijā rada nepieciešamību pārskatīt esošo sociālo pakalpojumu sistēmu, proti, persona ar invaliditāti vairs netiek uzskatīta tikai par pacientu, kuram vajadzīga aprūpe, bet gan par pilntiesīgu sabiedrības locekli, kas var

8

aktīvi līdzdarboties visos sabiedrībā notiekošajos procesos, ja vien tiek nodrošināta pieejamība un atbilstošs atbalsts.

Nodrošinot sociālo gadījumu vadības procesu no klienta perspektīvas, primāri balstoties uz klientu individuālajām vajadzībām, nevis pieejamo infrastruktūru un finanšu resursiem, tiks veicināta sociālo pakalpojumu saņēmēju sociālā iekļaušana.

Īstenojot deinstitucionalizācijas pasākumus un attīstot sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus, palielināsies ārpusģimenes aprūpēs esošu bērnu, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem iespējas dzīvot ģimeniskā vidē, īstenot savas pamattiesības uz neatkarīgu dzīvi. Plānots, ka klientu vietu skaits valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās pieaugušām personām tiks samazināts par 1000 un uz dzīvi sabiedrībā no minētajām institūcijām dosies 700 klienti, kas ir 29% valsts budžeta finansēto ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumu saņēmējiem, kā rezultātā tiks samazināts līgumslēdzējorganizāciju skaits un slēgtas vismaz trīs VSAC filiāles. 1400 personām ar garīga rakstura traucējumiem un 3400 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs, tiks nodrošināti atbalsta un rehabilitācijas pasākumi, lai novērstu bērnu potenciālu nonākšanu institūcijās. Bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās vismaz par 60% tiks samazināts bērnu skaits, kas tajās atrodas ilgāk par 3 mēnešiem (vecumā līdz 3 gadiem) vai ilgāk par 6 mēnešiem (vecumā no 3 līdz 18 gadiem).

Sociālo pakalpojumu attīstīšana atbilstoši apdzīvotības līmenim un pilnveidota sociālo pakalpojumu plānošana un uzraudzība reģionālā līmenī ļaus mazināt esošās reģionālās atšķirības sociālo pakalpojumu klāstā un pakalpojumu pieejamībā atkarībā no dzīvesvietas. Piemēram, 2013.gada beigās dienas aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem bija izveidoti tikai 19 pašvaldībās, 8 no tām republikas nozīmes pilsētas, bet grupu dzīvokļi – 7 pašvaldībās, 4 no tām republikas nozīmes pilsētas. Sadarbības uzlabošana starpinstitucionālā un starpprofesionālā līmenī uzlabos sociālo pakalpojumu kvalitāti, jo tiks nodrošināta visaptveroša pieeja klienta vajadzību izvērtēšanā un sociālās problēmas risināšanā.

Deinstitucionalizācijas īstenošana sekmēs ne tikai sociālo pakalpojumu saņēmēju, bet arī viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes, psiholoģiskā un veselības stāvokļa uzlabošanos. Piemēram, 45,3% no vecākiem, kuru aprūpē ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem, neregulāri rūpējas par savu veselības stāvokli6. Viens no iemesliem šai situācijai ir sociālo pakalpojumu trūkums. Īpaši situācijā, ja bērnam vai jaunietim ir smagi garīgās attīstības traucējumi un nav pieejami nepieciešamie pakalpojumi, vecāki lielākoties savu laiku un uzmanību velta bērnam un ģimenei, tā nespējot nodalīt laiku rūpēm par savu veselību. Vecākiem bieži nav, kur atstāt bērnu pat gadījumos, kad viņiem ir steidzami nepieciešama ārstēšana vai rehabilitācija.7 Šīs problēmas risināšanai ir plānota „atelpas brīža” pakalpojuma nodrošināšana.

Plānotie pasākumi to ģimenes locekļu atbalstam, kuru aprūpē ir bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, veicinās viņu integrāciju sabiedrībā, mazinās sociālo izolētību, sniegs iespēju atgriezties darba tirgū vai uzsākt mācības, palielinās iespēju rūpēties par savu veselību un garīgo labklājību. Orientācija uz maksimālu personas pašas resursu un potenciāla izmantošanu un stiprināšanu sniegs iespēju cilvēkiem palielināt pašaprūpes iespējas, palikt dzīvot savā dzīvesvietā un samazinās nepieciešamību pēc ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumiem.

6 Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi pētījums “Bērnu un jauniešu ar intelektuālās attīstības traucējumiem situācija Latvijā”, 2011.7 http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/DatuAvoti/DispForm.aspx?ID=717

9

Pasākuma ietvaros ir plānots atbalsts valsts budžeta finansētām institūcijām – piemaksas ilgstošas aprūpes institūciju darbiniekiem klientu sagatavošanas procesā pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Tāpat ir plānots atbalsts pašvaldībām, piesaistot pašvaldību sociālajos dienestos “sociālo mentoru” klienta iepazīšanās procesā ar savu nākamo dzīves vietu un pašvaldību, kā arī atbalsts pašvaldību sociālajiem dienestiem bērna invalīda aprūpes pakalpojuma administrēšanas izdevumu segšanai.

Lai nodrošinātu ambulatorās garīgās veselības aprūpes pieejamību personām ar garīga rakstura traucējumiem, SAM 9.2.2. aktivitātes tiks īstenotas ciešā sasaistē ar Veselības ministrijas pārziņā esošo SAM 9.2.3. „Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai”. SAM 9.2.2. sabiedrībā balstītie pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks koncentrēti teritorijās, no kurām būs sasniedzami ambulatorās garīgās veselības aprūpes pakalpojumi.

2.2. Pasākuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Ieviešot ES likumdošanu, ES institūcijām un Dalībvalstīm ir saistoša ES Pamattiesību harta. Tas nozīmē, ka viss ES finansējums ir jāizmanto, lai aizsargātu un veicinātu tādas pamattiesības kā: cilvēka cieņas neaizskaramība, tiesības nekļūt par necilvēcīgas vai degradējošas attieksmes subjektu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz izglītību, tiesības uz darbu, tiesības uz veselību, vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums. Turklāt, ES Pamattiesību hartā8 skaidri atzītas personu, kas parasti tiek ievietotas institucionālajā aprūpē, tiesības: bērnu tiesības uz aizsardzību un aprūpi, atbilstoši viņu interesēm (24. pants), personu ar invaliditāti tiesības piedalīties sabiedrības dzīvē (26. pants). Ņemot vērā to, ka ilgstošas aprūpes institūcijās ievietotajiem cilvēkiem daudzas no šīm tiesībām tiek liegtas, šādas institūcijas nedrīkst gūt labumu no ES finansējuma. Tā vietā viss pieejamais finansējumam ir jāizmanto, lai atbalstītu strukturālās reformas, kas vērstas uz augstas kvalitātes ģimeniskā vidē un sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, ilgstošas aprūpes institūciju slēgšanu un visiem pieejamu vispārējo publisko pakalpojumu nodrošināšanu.

2010.gada 31.martā Latvijas Republika ratificēja “ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”9 (turpmāk - Konvencija). Konvencijas vispārējie principi:

1. cilvēkam piemītošās cieņas, personīgās patstāvības, tostarp personīgās izvēles brīvības, un personas neatkarības ievērošana,

2. diskriminācijas aizliegums,3. pilnīga un efektīva līdzdalība un integrācija sabiedrībā,4. cieņa pret atšķirīgo un personu ar invaliditāti kā cilvēku daudzveidības un

cilvēces daļas pieņemšana,5. iespēju vienlīdzība,6. pieejamība,7. vīriešu un sieviešu vienlīdzība,

8 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2010:083:0389:0403:lv:PDF (Eiropas Savienības Pamattiesību harta); 9 http://likumi.lv/doc.php?id=205328 (ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām);

10

8. cieņa pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību un pret bērnu ar invaliditāti tiesībām saglabāt savu identitāti.

Saskaņā ar Konvencijas 19.pantu konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē.

Pasākumā plānotās aktivitātes izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām, ratificējot Konvenciju. Vienlaikus, īstenojot deinstitucionalizāciju, Latvijā tiks nodrošinātas arī starptautiskās saistības, kas izriet no ANO konvencijas par bērna tiesībām10, kas paredz primāri nodrošināt ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam augšanu ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt 20.pants nosaka, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.

Deinstitucionalizācijas īstenošana un sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, palielinās personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvību, līdzvērtīgu tiesību ievērošanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā par personīgo dzīvi, kā arī bērnu, t.sk. bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, iespējas augt un dzīvot ģimeniskā vidē, īstenojot noteiktās pamattiesības.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.pantā ir noteikts vispārējs diskriminācijas aizliegums bērna veselības stāvokļa dēļ, proti, bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partejiskās piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem. Savukārt, 10.pantā noteikts, ka bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai. Papildus, Bērnu tiesību un aizsardzības likuma 54.pants nosaka tiesības bērnam ar īpašām vajadzībām (bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā, pedagoģiskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte) dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bērnam ar īpašām vajadzībām ir tādas pašas tiesības uz aktīvu dzīvi, tiesības attīstīties un iegūt vispārējo un profesionālo izglītību atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām un vēlmēm, kā arī tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā jebkuram citam bērnam.11 Pasākuma aktivitātes plānotas, ievērojot augstākminētos pamatuzdevumus.

Kontekstā ar plānotajām aktivitātēm deinstitucionalizācijas ieviešanai pašlaik saskaņošanas procesā atrodas 16.07.2014. Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS) izsludinātais likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Piemēram, lai nodrošinātu, ka bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās vismaz par 60% tiks samazinās bērnu skaits, kas tajās atrodas ilgāk par 3 mēnešiem (vecumā līdz 3 gadiem) vai ilgāk par 6 mēnešiem (vecumā no 3 līdz 18 gadiem), plānotie grozījumi uzdos pašvaldību sociālajiem dienestiem par pienākumu laikā, kamēr bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas bērnu ilgstošas aprūpes institūcijā, ne retāk kā reizi trīs mēnešos, ja bērns ir vecumā līdz trīs gadiem, un ne

10 http://likumi.lv/doc.php?id=85620 (ANO Konvencija par bērnu tiesībām)11http://likumi.lv/doc.php?id=49096 (Bērnu tiesību aizsardzības likums)

11

retāk kā reizi sešos mēnešos, ja bērns ir vecumā no trīs līdz 18 gadiem, sniegt informāciju bāriņtiesai un ilgstošas aprūpes institūcijai par veikto sociālo darbu, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē. Attiecībā uz pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, plānots ierobežot personu loku, kam ir tiesības saņemt ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus. Papildus tam ir uzsāktas diskusijas ar iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu jaunas prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. prasības „atelpas brīža” pakalpojumam. Ir plānots, ka jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās 2003.gada 3.jūnija MK noteikumus Nr. 291 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, tiks izstrādāti līdz 2015.gada 1.ceturkšņa beigām.

Papildus jāmin, ja projekta īstenošanas laikā tiks identificēta normatīvā regulējuma trūkums vai normu neatbilstība, LM noteiktajā kārtībā virzīs nepieciešamos tiesību aktus.

2.3. Pasākuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiemLīdz 2016.gada beigām, balstoties uz individuālo vajadzību novērtējumu, tiks

izstrādāti reģionālie deinstitucionalizācijas plāni, kam sekos sabiedrībā balstīto pakalpojumu infrastruktūras izveide un pakalpojumu attīstība un sniegšana. Katrai mērķa grupai nodrošināmie pakalpojumi un to finansēšanas nosacījumi ir atšķirīgi, tāpēc tālākā informācija ir sadalījumā pa mērķa grupām.

ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ ESOŠIE BĒRNI

Pēc LM aprēķiniem 2014.gadā ilgstošas aprūpes institūciju izmaksas bērniem ir gandrīz 4 milj. EUR (2014.gadā valsts ilgstošas aprūpes institūcijā vidējās 1 dienas izmaksas uz 1 bērnu ir 20.43 EUR12, bet plānotais bērnu skaits - 536 bērni; 20.43 EUR x 536 bērni x 30 dienas x 12 mēneši = 3 942 172.80 EUR gadā). Tomēr jāņem vērā, ka ārpusģimenes aprūpes nodrošināšana bērnu ilgstošas aprūpes institūcijā rada ievērojami lielākus finansiālus izdevumus gan pašvaldībai (ja bērns ievietots pašvaldības finansētā ilgstošas aprūpes institūcijā), gan valstij (ja bērns ievietots valsts finansētā ilgstošas aprūpes institūcijā). 2014.gadā plānotais vidējais atalgojums (bruto) VSAC aprūpētājam ar 3.kategoriju ir 482 EUR. Vidējās izmaksas 2012.gadā bērna uzturēšanai VSAC bija 729,72 EUR mēnesī13, tai skaitā ēdināšanai izlietotie līdzekļi bija 58,30 EUR (8,0%). Savukārt pašvaldības un citas organizācijas bērnu aprūpes centrā 2012.gadā vidējās izmaksas bērna uzturēšanai bija 657,49 EUR mēnesī14, tai skaitā ēdināšanai izlietoti 76,5 EUR (11,6%). Ja tiek analizēti statistikas dati15 par vidējām izmaksām pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās, tad valstī vidējā izmaksa uz vienu bērnu mēnesī ir 743,94 EUR mēnesī jeb 24,80 EUR dienā. Reorganizējot ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus par 12 Izmaksās izkļauti izdevumi personāla algām, fiksētiem ēkas uzturēšanas izdevumiem (komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis u.c.), ēdināšanai, higiēnas precēm, apģērbam, kabatas naudai. Izmaksās nav iekļauti izdevumi kapitālajiem remontiem.13 Atbilstoši VSAC sniegtajai informācijai 2014.gada janvārī vidējās izmaksas 2012.gadā bērna uzturēšanai VSAC bija 729,72 EUR mēnesī , tai skaitā 58,30 EUR - ēdināšana (8,0%); 11,08 EUR – zāļu iegāde (1,5%); 2,62 EUR – mīkstā inventāra iegāde (0,4%); 13,92 EUR – sanitāri higiēniskajai apkopšanai izmantojamo materiālu iegāde (1,9%).14 Pašvaldības un citas organizācijas bērnu aprūpes centrā 2012.gadā vidējās izmaksas bērna uzturēšanai bija 657,49 EUR mēnesī, kur 76,5 EUR – ēdināšana (11,6%); 6,3 EUR – zāļu iegāde (1,0%); 12,78 EUR – mīkstā inventāra iegāde (1,9%); 6,97 EUR – sanitāri higiēniskajai apkopšanai izmantojamo materiālu iegāde (1,1%).15 LM, Pārskats par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2013.gadā, 2014, http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_palidziba_pakalpojumi/parskati/1_ilgst_aprupe_sac_2013_euro.xls

12

ģimeniskai videi pietuvinātiem, tiek prognozēts, ka vidējās pakalpojuma izmaksas nepārsniegs esošo izmaksu līmeni.

Plānots, ka bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās esošie bērni primāri nonāks aizbildņu un audžuģimenēs, vai tiks atgriezti bioloģiskās ģimenēs vai adoptēti. Pašlaik aizbildnim gan atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu (54,07 EUR mēnesī), gan pabalsts par bērna uzturēšanu (45,53 EUR mēnesī) tiek maksāti no valsts budžeta. Savukārt pienākums nodrošināt finansiālo atbalstu audžuģimenēm tiek dalīts starp valsti un pašvaldību – no valsts budžeta tiek maksāta atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (113,83 EUR mēnesī), savukārt no pašvaldības budžeta tiek maksāts pabalsts bērna uzturam (ne mazāk kā 80 EUR vai 96 EUR atkarībā no bērna vecuma) un pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Vienlaikus pašvaldības turpina finansēt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās, jo nepietiekamā audžuģimeņu un aizbildņu skaita dēļ tās nevar visiem pašvaldībā dzīvojošajiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kam nepieciešams, nodrošināt ģimenisku vidi pie aizbildņa vai audžuģimenē.

Ņemot vērā, ka attiecībā uz ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem viena no deinstitucionalizācijas prioritātēm ir audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaita palielināšana, tas atstās ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Pašlaik LM ir izstrādājusi koncepciju “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu” (03.07.2014. izsludināts VSS, VSS-598), kurā piedāvāti vairāki risinājumi atbalsta pasākumu ieviešanai aizbildņiem un audžuģimenēm, kā arī adoptētājiem. Minētās atbalsta aktivitātes plānotas īstenot neatkarīgi no šī pasākuma īstenošanas gaitas.

LM, izstrādājot koncepciju, ir pieņēmusi, ka:1. bērnu skaits audžuģimenē katru gadu turpinās palielināties: 2013. - 2014.gadā - par 5% ik gadu, 2015.gadā – par 7%, 2016.gadā un turpmāk – par 10%. Līdz ar to bērnu skaits audžuģimenes aprūpē tiek plānots 2015.gadā – 1 363, 2016.gadā – 1 499, 2017.gadā – 1649, 2018.gadā – 1814;2. audžuģimeņu skaits 2015.gadā būs 624, bet no 2016.gada pieaugs par 7%, no 2017.gada – par 10%: 2016.g. – 668, 2017.g. – 734, 2018.g. – 807. 3. aizbildņu skaits, kuri saņemt pabalstu par bērna uzturu, 2015.gadā būs 3 978, bet 2016.gadā un turpmāk - ar 3% pieaugumu: 2016.g. – 4 097; 2017.g. – 4 220, 2018.g. – 4 347.

Ņemot vērā pašreizējo finansiālā atbalsta sistēmu ārpusģimenes aprūpes jomā Latvijā un to, ka ir nepieciešams sekmēt audžuģimeņu un aizbildņa institūta attīstību, izstrādātajā koncepcijas projektā, ievērojot budžeta ierobežotās iespējas, tiek piedāvāti šādi risinājumi:

1. Attiecībā uz adoptētājiem noteikto atbalsta sistēmu: 1.1. palielināt atbalstu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas

atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas: no 2015.gada pārskatīt no valsts pamatbudžeta izmaksājamās atlīdzības

(49,80 EUR) par adoptējamā bērna aprūpi apmēru un noteikt to bērna kopšanas pabalsta apmērā par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu (171 EUR mēnesī);

no 2016.gada atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi vietā sociāli apdrošinātām personām, ja aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, izmaksās pabalstu 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas

13

iemaksu algas laikā, vienlaikus pārtraucot uzturnaudas izmaksu (neapdrošinātiem – 171 EUR);

1.2. no 2015.gada bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā par personu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot iemaksu objektu;

1.3. no 2015.gada ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par Darba likuma 155.panta piektajā daļā piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu piešķirt sociālās apdrošināšanas pabalstu;

1.4. no 2015.gada nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas.

2. Attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmu: 2.1. noteikt pabalstu bērna uzturam analoģiskā minimālo uzturlīdzekļu apmērā,

kādu ik mēnesi ir tiesības saņemt katram bērnam no katra sava vecāka neatkarīgi no vecāka mantas stāvokļa16, proti, divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam atkarībā no vecuma: līdz bērna 7 gadu vecumam —160 EUR (320 EUR*25%*2), bet no 7-18 gadu vecumam — 192 EUR (320 EUR*30%*2) (risinājuma ieviešana paredzēta pakāpeniski no 2015.gada, to pilnībā ieviešot no 2017.gada);

2.2. no 2017.gada pārtraukt atlīdzību izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

2.3.saglabāt esošo audžuģimeņu institūtu, no 2018.gada pārskatot atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmēru, kā arī no 2016.gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) jeb specializētās audžuģimenes;

2.4.nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai un līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem turpmākai finansēšanas kārtībai bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, kā arī izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim un, ja nepieciešams, līdz 2016.gada 31.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Ar koncepcijas ieviešanu saistītās papildus izmaksas skat. tabulā nr.1.

Tabula nr.1

Koncepcijas “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu” ieviešanas izmaksas

 Turpmākie trīs gadi (tūkst.

EUR)*2015 2016 2017

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos**t.sk.: 3 917.9 4 350.4 8 694.4Izmaiņas valsts budžeta izdevumos (LM) 3 917.9 4 350.4 8 694.4t.sk. izdevumi sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenīValsts pamatbudžets 3 890.4 4 188.7 8 532.8

16 Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

14

04.00.00 „Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” 7.0 -0.2 -0.2Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts

pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu7.0 -0.2 -0.2

20.01.00. „Valsts sociālie pabalsti” 3 329.9 3 614.6 7 958.7Sociālie pabalsti 3 329.9 3 614.6 6 176.6

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim***

 -  -  1 782.1

22.02.00 „Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai”

553.5 574.3 574.3

Preces un pakalpojumi 553.5 574.3 574.3Speciālais budžets: 27.6 161.7 161.704.04.00 „Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”

27.6 161.7 161.7

Sociālie pabalsti 22.1 147.8 147.8Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts

speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu5.5 13.9 13.9

Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos - -  1 782.1Pabalsti - -  1 782.1

Kopējā finansiālā ietekme**: -3 917.9 -4 350.4 -8 694.4* Veicot aritmētiskas darbības, iespējamas nelielas nobīdes, jo tabulā skaitļi noapaļoti un norādīti tūkstošos EUR ar vienu zīmi aiz komata. Precīzus skaitļus skatīt koncepcijas tekstā.**Izdevumi konsolidēti, izslēdzot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām noteiktam mērķim***Konsolidējamā pozīcija pašvaldību budžetā pie konsolidētā kopbudžeta

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu LM adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 2015.gadā 3 917 914 EUR apmērā, 2016.gadā 4 350 405 EUR apmērā un 2017.gadā 8 694 439 EUR apmērā skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2015. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ievērojot to, ka saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai no 2017.gada nodrošinātu pabalsta audžuģimenēm bērna uzturam izmaksu paaugstinātā apmērā atbilstoši koncepcijā piedāvātajam risinājumam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātajā apmērā (no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 „Valsts sociālie pabalsti”).

BĒRNI AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM

Valsts un pašvaldību ierobežoto resursu dēļ, ne vienmēr īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināti nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē. Tādēļ ir būtiski veicināt šo pakalpojumu piedāvājumu un pieejamību.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem plānotie sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi:

1. Bērna ar invaliditāti sociālās aprūpes pakalpojums (bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem līdz 4 gadu vecumam).

15

Saskaņā ar 2012.gada 9.oktobra MK noteikumiem Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” valsts apmaksāts asistents tiek nodrošināts izglītības iestādēs arī bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, par kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Savukārt, saskaņā ar 2012.gada 18.decembra MK noteikumiem Nr.942 valsts apmaksāts asistents pašvaldībā tiek nodrošināts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, par kuriem izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādēs 2013.gadā saņēmuši 214 izglītojamie (12,3% no bērniem, par kuriem piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts). (2012.gadā – 200; 11.5%), savukārt atbilstoši 2014.gada jūlija datiem, no kopējā skaita asistenta pakalpojuma pašvaldībā saņēmušajiem 28% ir bērni, un asistenta pakalpojuma pieprasījumam ir augoša tendence (2013.gadā – 16%). Plānojot nepieciešamos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tika saņemti biedrību un nodibinājumu, kas darbojās personu ar invaliditāti tiesību aizstāvības jomā, priekšlikumi par nepieciešamajiem pakalpojumiem bērniem vecuma grupā līdz 5 gadiem.

Reaģējot uz vecuma grupai trūkstošo valsts atbalstu, plānotais bērna ar invaliditāti aprūpes pakalpojums tiks ieviests izmēģinājumprojekta veidā, pēc kura LM vērtēs pakalpojuma efektivitāti un mērķa sasniegšanu, lai iespējams, minēto pakalpojumu virzītu finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) datiem vecuma grupā līdz 4 gadiem (ieskaitot) ir 370 bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, par kuriem izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Pieņemot, ka vecāku interese par bērna ar invaliditāti sociālās aprūpes pakalpojumu būs līdzīga kā iepriekšminētajiem asistenta pakalpojumiem izglītības iestādēs un pašvaldībās, apmēram 20% no mērķgrupas:

370 x 20% = 74 bērni. 74 x 50 stundas nedēļā (maksimālās attiecināmās stundas nedēļā, pieņemot, ka vecāks vai likumiskais pārstāvis strādā 8h darbadienu un ir nepieciešamas 2h nokļūšanai no/uz darba vietu) x 1,933 (stundas likme atbilstoši normatīvajiem aktiem par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi un atbilstoši MK noteikumos Nr.942 noteiktajai līdzīga pakalpojuma stundas likmei) x 53 nedēļas + 10% šī pakalpojuma administrēšanas izmaksas pašvaldībai (kārtība kā MK noteikumos Nr.942, kur noteikti administrēšanas izdevumi pašvaldībai līdzīga pakalpojuma administrēšanai) = 416 967EUR gadā (indikatīvi).

2. “Atelpas brīža” 17 jeb īslaicīgās aprūpes pakalpojums pie sociālo pakalpojumu sniedzēja bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, īslaicīgi atslogojot bērna vecākus no aprūpes pienākuma.

“Atelpas brīža” pakalpojums ir samērā jauns pakalpojums, kas tiek nodrošināts tikai dažās pašvaldībās, piedāvājums joprojām ir nepietiekams, īpaši bērniem. Pašlaik pakalpojums nav valsts līmenī normatīvi regulēts18 un balstās tikai uz pašvaldību iniciatīvām pakalpojuma sniegšanā, t.sk. pieejamā budžeta ietvaros,

17 Atelpas brīdis – Pakalpojums bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ģimenēm, kurā tiek nodrošināts diennakts, dienas vai nakts kvalitatīvs pieskatīšanas sociālais pakalpojums līdz 30 dienām gadā, tāda veidā nodrošinot bērnam īslaicīgu profesionālu sociālo aprūpi (uzturēt un attīstīt pašaprūpes un sociālās prasmes, pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku) un, atslogojot ģimeni, no bērna pieskatīšanas pienākuma.18 Pamatnostādnēs Sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam ir noteikts uzdevums - normatīvā regulējuma izstrāde „atelpas brīža” pakalpojumam.

16

neapmierinot visu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāku pieprasījumu.19 Pakalpojums dažās pašvaldībās nelielā apjomā, vairākās variācijās un fragmentāri tika piedāvāts 2007.-2013.gada plānošanas periodā atbalstītajos ESF projektos (skat. sadaļu 1.1., 1.2.). Piemēram, projekta “Alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība Skrīveru novadā”, projekta “Esošo pakalpojumu pilnveidošana un jauna attīstīšana darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem VSAC “Kurzeme” filiālēs” un projekta “Dienas aprūpe bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Jūrmalā” ietvaros ar ESF atbalstu tika organizēts “atelpas brīža” pakalpojums. Pašlaik pašvaldības savu pieejamo līdzekļu ietvarā turpina pakalpojuma daļēju sniegšanu, nodrošinot projekta ilgtspēju. Talsu pašvaldība īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piedāvā pilngadīgām personām. Tērvetes novada sociālās aprūpes centrs “Tērvete” piedāvā īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu. Rīgas pilsēta “atelpas brīža” pakalpojumu piedāvā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē Gaiļezers, kuru piedāvātais ”atelpas brīža” pakalpojums ir multidisciplinārs, jo piedāvā gan sociālās, gan medicīniskās rehabilitācijas komponentes. Ņemot vērā, ka daudzu reģionālo slimnīcu gultu noslogojums krītas, pašvaldības var attīstīt jaunus pakalpojumu veidus, uz esošās infrastruktūras bāzes, tostarp “atelpas brīža” pakalpojumu, jo medicīniskā personāla klātbūtne nodrošina visaptverošāku un kvalitatīvāku pakalpojumu mērķgrupai.

Atbilstoši VSAA datiem valstī ir 1 992 bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, par kuriem izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Pieņemot, ka vecāku interese par ”atelpas brīža” pakalpojumu būs līdzīga kā iepriekšminētajiem asistenta pakalpojumiem (2014.g.28% (pašv. asist.) + 2014.g.12.3% (izgl.iest. asist)/2=vidēji 20.15%), apmēram 20% no mērķgrupas:

1992 x 20% = 400 bērni. 400 x 35 EUR dienā (vidējās izmaksas viena bērna vietai līdzīgos īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumos provizoriski uz 2015.gadu. Pakalpojumu var izmantot gan darbdienās, gan brīvdienās ar vai bez izmitināšanas. Izmaksas variē no 43 EUR par diennakti, ja pakalpojums tiek sniegts brīvdienās un svētku dienās ar izmitināšanu, līdz 20 EUR, ja aprūpes pakalpojums tiek sniegts tikai naktīs. Pakalpojums ietver bērna sākotnējo veselības stāvokļa diagnostiku, bērna pieskatīšanu, bērna medicīnisko uzraudzību un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanu. Pakalpojuma sniedzējam jānodrošina aprūpes, medicīniskā un izglītojošā personāla klātbūtne) x 30 gultas dienas gadā (LM iniciatīva, lai panāktu maksimālu īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojuma efektivitāti – bērna un vecāka interesēs. Maksimālo dienu skaitu gadā var izmantot dalīti visa gada garumā) = 420 000 EUR gadā (indikatīvi).

Īstenojot pakalpojumu, LM vērtēs pakalpojuma efektivitāti, saturu, kvalitāti, kā arī mērķa sasniegšanu, lai minēto pakalpojumu virzītu finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem.

63% no bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem nav saņēmuši rehabilitāciju agrīnā vecumā - posmā, kad agrīnā iejaukšanās ir īpaši efektīva. Sevišķi vecāki no reģioniem uzsver, ka ir ļoti sarežģīti nokļūt kādā no nedaudzajiem Latvijas rehabilitācijas centriem, jo tie ir tālu no viņu dzīvesvietas un rehabilitācija dzīvesvietā nav pieejama. Tikai 6,5% vecāku uzskata, ka sociālo pakalpojumu piedāvājums viņu pašvaldībā ir pietiekams. Zemais pakalpojumu nodrošinājuma līmenis palielina 19 Piemēram, Zemgales plānošanas reģiona pētījumā “Par sociālajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem un jauniešiem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem Zemgales reģiona un Ziemeļlietuvas pašvaldībās” minētie dati t.sk. veiktās vecāku aptaujas.

17

ģimeņu sociālās atstumtības risku, mazina vecāku iespējas iesaistīties darba tirgū. Rezultātā, ja pašvaldībā nav nepieciešamo pakalpojumu, palielinās bērnu institucionalizācijas risks. 67,7% no vecākiem uzskata, ka labākas dzīves kvalitātes nodrošināšanai bērniem pašvaldībā ir nepieciešams dienas centrs un tā sniegtie pakalpojumi.20 Kopumā ģimenes apliecina vēlmi maksimāli izmantot vietējā pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, nevis izmantot ilgstošas aprūpes institūciju sniegtos pakalpojumus.

Tikai trešdaļai vecāku ir bijuši pieejami rehabilitācijas pakalpojumi, kas liecina par neadekvāti zemu šāda veida atbalstu. Minētais atbalsts ir vitāli nepieciešams veselīgai un pilnvērtīgai ģimenes sociālajai funkcionēšanai, kuras ļoti bieži ir pakļautas ilgstošam sociālās atstumtības riskam. Piemēram, tikai 17.6% vecāku ir pieejamas psihologa konsultācijas atbilstoši vajadzībām21.

Veicot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāku individuālo vajadzību izvērtējumu, tiks iegūta informācija par visakūtāk nepieciešamākajiem pakalpojumiem un piedāvāti pakalpojumi bērna (piem., logopēda pakalpojumi, reitterapija, rehabilitalogs, fizioterapija, hidroterapija u.c.) un viņa vecāka, kurš veic vistiešāko bērna aprūpi, garīgās labklājības un veselības uzlabošanai (piem., psihologs, ergoterapeits).

Pašlaik pakalpojumi ir pieejami ierobežotā daudzumā (piem., psihologs, rehabilitalogs, fizioterapeits), atsevišķākās pilsētās (piem., Rīga, Jūrmala, Ventspils, Sigulda, Balvi, Rēzekne u.c.), bet lielākoties pakalpojumi nav pieejami vispār, vai vecākiem jāmēro tāls ceļš pie pakalpojuma sniedzēja, lielākoties uz Rīgu vai Jūrmalu. Pieejamais pakalpojumu klāsts un tiem atvēlētais finansējums starp novadiem ir kardināli atšķirīgs. Ar ESF līdzfinansējumu tiks stiprināts dienas centros un dienas aprūpes centros pašvaldībās piedāvāto pakalpojumu klāsts un tvērums, tādā veidā mazinot pašvaldību finansiālo slogu un sociālo spriedzi sabiedrībās, Minētā darbība tiks veikta sinerģijā ar 9.3.1. SAM “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai”, kura ietvaros plānota rehabilitācijas nodaļu attīstība pašvaldību sociālo dienestu struktūrvienībās t.sk. dienas centros un dienas aprūpes centros.

PILNGADĪGAS PERSONAS AR GARĪGA RAKSTURA TRAUCĒJUMIEM

Pēc LM datiem 2014.gadā valsts finansētus ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus saņem 4774 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet pakalpojumu saņemšanu gaidīja 548 personas22, vidējais gaidīšanas laiks pakalpojuma saņemšanai ir 2 gadi. Sociālo pakalpojumu jomas politikas plānošanas dokumentā “Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam” noteiktā rīcības virziena “Deinstitucionalizācija” specifiskā politikas mērķa “samazināt personu ar garīga rakstura traucējumiem skaitu ilgstošas aprūpes institūcijās” sasniegšanai plānota sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide un nodrošināšana.

Tiek plānots, ka daļai klientu sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai nebūs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, tāpēc pakāpeniska 20 http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/DatuAvoti/DispForm.aspx?ID=71721 Bērnam līdz 18 gadiem, kuram invaliditāte noteikta pirmreizēji un kurš dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu psihologa pakalpojumu (divas 45 minūšu konsultācijas), lai mazinātu psihosociālo spriedzi, kas radusies līdz ar invaliditātes iestāšanos ilgstošas saslimšanas vai traumas dēļ. Pakalpojuma mērķis ir atvieglojot šīm ģimenēm krīzes pārvarēšanu, normalizēt sociālo funkcionēšanu un veicināt reintegrāciju sabiedrībā. Tomēr noteiktās divas konsultācijas ir par maz, lai tās sasniegtu vēlamo efektu22 Sociālās integrācijas valsts aģentūras dati 2014.gada septembra sākumā

18

pakalpojumu attīstība un sniegšana klientiem varēs sākties jau 2016.gadā. Klientiem, kam infrastruktūras izveide ir priekšnoteikums neatkarīgas dzīves uzsākšanai, sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai varētu sākties 2018.gadā. ņemot vērā minēto attiecībā uz pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018.gada beigām tiek plānota iznākuma rādītāju izpilde 30% apmērā. Mērķa vērtības sasniegšanu var ietekmēt individuālo vajadzību un atbalsta plānu izstrādes ātrums un to rezultātā noteiktais pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides apjoms.

Vidējās pakalpojuma izmaksas tiek plānotas, pieņemot, ka sabiedrībā balstīto pakalpojumu nodrošināšana personām ar garīga rakstura traucējumiem izmaksā tikpat, cik pakalpojums ilgstošas aprūpes institūcijā23. Ņemot vērā minēto, tiek plānots, ka pakalpojuma sniegšanas izmaksas vidēji 1 klientam mēnesī ir EUR 550, ja persona atstāj VSAC, un EUR 450, ja personai tiek novērsts risks nonākt VSAC. Izmaksas ir atšķirīgas, jo daļai pašvaldībā dzīvojošo klientu nebūs nepieciešams atbalsts mājokļa nodrošināšanā. Minēto izmaksu finansēšana no projekta tiek plānota 24 mēnešu periodam (700 pers. x 550 EUR x 24mēn.)+(1400 pers. x 450 EUR x 24mēn.) = 24 360 000 EUR (indikatīvi).

Pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanai attiecībā uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas pametīs ilgstošas aprūpes institūcijas ir paredzēts ieviest principu „nauda seko klientam”, kas nodrošinās esošā valsts budžeta finansējuma konkrētā klienta aprūpes pakalpojuma sniegšanai nodošanu pašvaldībai, līdz ar to nodrošinot neitrālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Te gan jāņem vērā risks, ka finansējuma apmērs, ko varēs nodot pašvaldībai par katra klienta aprūpes vajadzību nodrošināšanu, būs tieši atkarīgs no slēgto VSAC filiāļu skaita. Ja VSAC filiāļu slēgšanas plāni netiks īstenoti, neatbrīvosies valsts budžeta finansējums, principa „nauda seko klientam” ieviešanai. Tādā gadījumā būs nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta vai pašvaldībai nododamais finansējuma apmērs būs samazināts, radot papildus slodzi uz pašvaldību budžetiem. Savukārt, attīstot pakalpojumu personām, kurām tiek novērsta nonākšana ilgstošas aprūpes institūcijās, ilgtspējas nodrošināšana radīs papildus izdevumus pašvaldību budžetiem, jo saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto šo pakalpojumu sniegšana ir pašvaldības pienākums.

2.4. Pasākuma ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

Projekta īstenošana radīs papildus slogu un līdz ar to arī finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un tajās pieejamiem datiem. Patlaban saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 pantu kopš 2012.gada pavasara Latvijā darbojas Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma, kas ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa, un tajā ir iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem,

23 Pēc valsts statistikas pārskatu kopsavilkumu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā datiem 2012.g. vidējais publisko līdzekļu izlietojums uz 1 klientu grupu mājās (dzīvokļos) bija EUR 9,64, dienas aprūpes centros – EUR 5,48, VSAC - 18,54 (LM dati, 2013.g.)

19

kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai. Minētā informācijas sistēma nodrošinās informācijas apmaiņu par vienu no pasākuma mērķa grupā - ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, tomēr tā nenodrošina datu apmaiņu un uzkrāšanu par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas atrodas ģimenē, un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā būs pieejama informācija vienīgi par tām nepilngadīgajām personām, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatē, ka:

- nepilngadīgā dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret nepilngadīgo, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ;

- nepilngadīgais ir pamests vai atrodas tādos apstākļos, kas bīstami nepilngadīgajam, var kaitēt viņa dzīvībai, veselībai vai attīstībai;

- nepilngadīgais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi;- nepilngadīgais ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas varētu izraisīt

prettiesisku rīcību;- nepilngadīgais ir patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes,

viesģimenes, bērnu aprūpes iestādes, sociālās korekcijas izglītības iestādes;- nepilngadīgais apdraud savu veselību, attīstību, piemēram, lietojot alkoholu,

toksiskās, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošas vielas;- nepilngadīgais ir izdarījis darbības, par kurām paredzēta administratīvā

atbildība vai kriminālatbildība;- nepilngadīgā vecāks ir saukts pie administratīvās atbildības vai

kriminālatbildības par rīcību, kas izraisīja vai varētu izraisīt nepilngadīgā dzīvības, veselības vai attīstības apdraudējumu vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret nepilngadīgo, kā arī aprūpes trūkumu vai mājas apstākļu (sociālās vides) minēto apstākļu iestāšanos.

Tādēļ papildus resursi būs nepieciešami datu uzkrāšanai par personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas atstās ilgstošas aprūpes institūcijas, vai kurām tiks novērsta nonākšana tajās un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas atrodas ģimenē. Minēto datu uzkrāšana plānota, pilnveidojot LM informācijas sistēmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārziņā esošo aktivitāšu ietvaros.

3. Valsts atbalsta programmu iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību (ja attiecināms)

9.2.2.SAM pasākumam “Deinstitucionalizācija” nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, un tā ietvaros nav plānots sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

4. Pasākuma ietekmes novērtēšanai nepieciešamie datiPasākuma ietekmes novērtēšanai tiks uzkrāti un analizēti šādi dati:

Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās (VSAC, pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas), t.sk. sadalījumā pa dažādām vecuma grupām: 0-1 gadi, 2-3 gadi, 4 gadi, 5-6 gadi, 7-12 gadi, 13-14 gadi, 15-17 gadi;

20

Kopējais bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē, t.sk. sadalījumā pa ārpusģimenes aprūpes veicējiem: bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas, aizbildņi un audžuģimenes;

Audžuģimeņu, aizbildņu, adoptētāju un bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas skaits pārskata gadā;

Bērnu izstāšanās rādītāji no bērnu ilgstošas aprūpes institūcijām dzimumu griezumā, t.sk.: bērni, kuru vecākiem ir atjaunotas aizgādības tiesības un atgriezušies pie vecākiem; bērni, kuri adoptēti; bērni, kuri nodoti aizbildnībā; bērni, kuri nodoti audzināšanā audžuģimenē; bērni, kuri sasnieguši pilngadību un uzsākuši pastāvīgu dzīvi;

“Jauniešu māju” un tajās dzīvojošu jauniešu skaits; Izveidoto ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu un tajos dzīvojošo bērnu

skaits; Dati par pašvaldības budžeta nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem

(sniedzēju skaits, darbinieku skaits, pakalpojumus saņēmušo klientu skaits dzimumu griezumā, izlietoto līdzekļu apjoms);

VSAA dati par bērnu ar invaliditāti skaitu un bērnu, par kuriem piešķirts pabalsts sakarā ar īpašas kopšanas nepieciešamību, skaitu t.sk. pēc vecuma un pašvaldību griezumā;

Personu skaits ar garīga rakstura traucējumiem, kas atrodas ilgstošas aprūpes institūcijās (vīrieši, sievietes);

Dati par pašvaldības budžeta nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem (pakalpojumu sniedzēju skaits, darbinieku skaits, pakalpojumus saņēmušo klientu skaits dzimumu griezumā, izlietoto līdzekļu apjoms) - aprūpes mājās pakalpojumi, ilgstošas aprūpes institūciju sniegtie pakalpojumi, patversmju un naktspatversmju sniegtie pakalpojumi, dienas aprūpes centru sniegtie pakalpojumi, krīzes centru sniegtie pakalpojumi, krīzes tālruņa un uzticības tālruņa sniegtie pakalpojumi, pārējie sociālie pakalpojumi,

Personu skaits, kam nodrošināti sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā; Personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem sociālos pakalpojumus

dzīvesvietā, īpatsvars; Pilngadīgo personu izstāšanās rādītāji no ilgstošas aprūpes institūcijām

dzimumu griezumā, t.sk. personas, kas atgriezušās mājās vai jaunā mājoklī, personas, kas pārcēlušās: uz citām aprūpes institūcijām, uz psihiatriskās ārstniecības iestādēm, uz grupu dzīvokļiem, uz pusceļa mājām;

Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas aprūpes institūcijas;

Slēgto VSAC filiāļu skaits.

Papildus esošajiem statistikas datiem par sociālo pakalpojumu sniegšanu, ir jāpaplašina pieprasījuma pēc pakalpojumiem uzskaite. Tāpat papildus būs nepieciešami kvalitatīvie pētījumi par jauno pakalpojumus ietekmi uz mērķa grupu dzīves kvalitāti. Dzīves kvalitātes novērtēšanai, periodiski veicot pētījumus, ir jāuzkrāj dati par šādām mērķa grupas personu dzīves sfērām:

- emocionālā labsajūta;- starppersonu attiecības;- materiālā labklājība;- personības attīstība;- pašnoteikšanās- fiziskā labsajūta

21

- tiesības- sociālā iekļaušana.Visu datu uzkrāšanā un analīzē tiks ņemts vērā teritoriālās

pieejamības aspekts – projektu līmenī dati par nepieciešamajiem un sniegtajiem pakalpojumiem tiks uzkrāti un analizēti pagastu griezumā.

5. Pasākuma stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas iespējas pasākumāSaskaņā ar darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” minēto, pasākuma

ietvaros koordinācija ar ESSBJR nav paredzēta.

22

6. Pašvaldību teritoriālo vajadzību analīze reģionālajā un pašvaldību līmenī

ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ ESOŠIE BĒRNI

Saskaņā ar Valsts bērnu aizsardzības inspekcijas statistiku par bāriņtiesu darbu 2013.gada 31.decembrī ārpusģimenes aprūpē bija 1 760 bērni, kuri atradās ilgstošas aprūpes institūcijās (no tiem vecumā no 0 – 3 gadiem 319 (no kuriem 173 zēni un 146 meitenes), vecumā no 4 – 12 gadiem 722 (no kuriem 407 zēni un 315 meitenes) un vecumā no 13 – 17 gadiem 719 (no kuriem 404 zēni un 315 meitenes). Vienlaikus 2013.gada 31.decembrī Latvijā bija 4 132 aizbildņi, pie kuriem kopumā atradās 4 945 ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, un 594 audžuģimenes, kurās kopumā atradās 1 262 ārpusģimenes aprūpē esošie bērni.

Saskaņā ar SOS Bērnu ciematu Latvijā 2012.gadā veikto pētījumu par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā secināms, ka audžuģimenes salīdzinoši biežāk pārstāv Pierīgas reģionu (27%), retāk Latgales reģionu (19%), savukārt aizbildņi biežāk pārstāv Latgales reģionu (28%), retāk Pierīgas reģionu (18%) un Zemgales reģionu (18%). Kā audžuģimenes, tā aizbildņi absolūtajā vairumā gadījumu dzīvo ārpus lielajām pilsētām – attiecīgi 80% un 82% gadījumu. Lielajās pilsētās dzīvo tikai 21% audžuģimeņu un 18% aizbildņu (skatīt attēlu nr.2).24

Attēls nr.2

Saskaņā ar LM statistiku par ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumu sniegšanu 2013.gadā Latvijā bija 4 VSAC (septiņās filiāles) un 34 pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas, kuros uzturējās ārpusģimenes aprūpē esošie bērni.

24 Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, “Pētījums par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā”, Rīga, 2012.gads, 8.lpp., http://www.sosbernuciemati.lv/lv/ko-mes-daram/informativie-materiali/?file=1215

23

2014.gada 1.janvārī ilgstošas aprūpes institūciju, kurās uzturas ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, sadalījums pa plānošanas reģioniem (skatīt attēlu nr.3.):

Rīgas plānošanas reģionā - 11 institūcijas jeb 26% (4 VSAC “Rīga” filiāles (“Teika”, “Pļavnieki”, “Rīga” un “Baldone”) un 7 pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas Rīgā, Jūrmalā, Alojas novadā (Ozolmuiža, Brīvzemnieku pagasts), Krimuldas novadā (Krimuldas pagasts), Limbažu novadā (Umurgas pagasts), Ogres novadā (Lauberes pagasts) un Tukuma novadā (Irlavas pagasts);

Zemgales plānošanas reģionā – 8 institūcijas jeb 20% (pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas Jelgavā, Bauskas novadā (Īslīces pagasts), Dobeles novadā (Dobeles pagasts), Jelgavas novadā (Elejas pagasts), Kokneses novadā (Iršu pagasts), Salas novadā (Sēlpils pagasts) un Tērvetes novadā (Tērvetes pagasts);

Kurzemes plānošanas reģionā – 6 institūcijas jeb 14% (2 VSAC “Kurzeme” filiāles “Veģi” un “Liepāja”, savukārt pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas Liepājā, Ventspilī, Talsu novadā (Strazdes pagasts) un Ventspils novadā (Puzes pagasts);

Latgales plānošanas reģionā – 8 institūcijas jeb 20% (VSAC “Latgale” filiāle “Kalkūni”, pašvaldību un citu organizāciju bērnu ilgstošas aprūpes institūcijas Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavas novadā (Krāslavā), Daugavpils novadā (Naujenes pagastā), Ludzas novadā (Isnaudas pagasts), Rēzeknes novadā (Silmalas pagasts) un Zilupes novadā (Lauredu pagasts);

Vidzemes plānošanas reģionā – 8 institūcijas jeb 20% (Valmierā, Apes novadā (Gaujienas pagasts), Ērgļu novadā (Sausnējas pagasts), Gulbenes novadā (Litenes pagasts), Madonas novadā (Liezēres pagasts), Priekuļu novadā (Liepas pagasts) un Valkas novadā (Ērģemes pagasts).

Attēls nr.3.

Līdz 2014.gada janvārim valstī par valsts budžeta līdzekļiem bija izveidotas 9 “jauniešu mājas” (Liepājas pilsētā 2, Kokneses novadā (Iršu pagasts) 1, Krāslavas novadā (Krāslavā) 1, Smiltenes novadā (Smiltene) 1, Dobeles novadā (Dobeles pagasts) 1, Jelgavas novadā (Elejas pagasts) 1, Daugavpils pilsētā 1, Ventspils pilsētā

24

1). 2014.gadā par valsts budžeta līdzekļiem tiek veidota “jauniešu māja” Talsu novadā (Strazdes pagasts). Tomēr to skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu visiem bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās dzīvojošiem jauniešiem iespēju apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes.

Lai būtiski mainītu situāciju, ir plānoti ES fondu ieguldījumi dažādiem pasākumiem ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu attīstībai visos plānošanas reģionos (skatīt sadaļu “Starpnozaru sadarbības loma pasākuma pieejamībai visā Latvijas teritorijā”) un valsts atbalsta pārskatīšana.

BĒRNI AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM

Atbilstoši VDEĀVK informācijai, 2014.gadā bērna invalīda statuss ir 7 856 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (psihiski un uzvedības – 2 084, dzirdes – 411, redzes – 513, kustību – 444 un pārējie – 4 404) tostarp 2013.gadā pirmreizēja invaliditāte ir piešķirta 1 030 bērniem (attiecīgi 7 833; 938 – 2012.gadā). Bērnu skaits ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, par kuriem piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts ir 1 992 (2013.gadā - 1942). Vērtējot pēc invaliditātes cēloņa, kuros invaliditātes intensitātes rādītājs uz 10 000 bērniem līdz 18 gadu vecumam sasniedz vismaz 1%, ir sekojošs cēloņu īpatsvars no kopējās invaliditātes struktūras - psihiski un uzvedības traucējumi t.sk. garīga atpalicība – 22%, iedzimtas kroplības un deformācijas – 18%, muskuļu, skeleta un saistaudu slimības – 14%, nervu sistēmas slimības – 11%, endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības t.sk. cukura diabēts – 8%, ļaundabīgie audzēji – 5% un auss un aizauss paugura slimības – 3%.

Atbilstoši LM rīcībā esošajai informācijai, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits ilgstošas aprūpes institūcijās ir 444 (valsts un līgumorganizācijās - 321, pašvaldību un citās organizācijās – 123) pret 7 856 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs. Kopumā dati liecina, ka vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji pārsvarā izvēlas audzināt bērnu ģimenē nevis uzticēt bērna aprūpi ilgstošas aprūpes institūcijām, tāpēc ir nepieciešams maksimāli palielināt pieejamo atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, lai vecāku vēlme bērnu audzināt ģimenē būtu vienīgā vecāku pieņemamā iespēja.

Pakalpojumi ir vērsti uz maksimālu iespēju vecākiem palikt vai atgriezties darba tirgū, izglītības sistēmā vai kvalifikācijas celšanas pasākumos un izmantot savu intelektuālo potenciālu. Ģimenes un darba dzīves savienošanai, sociālai integrācijai un bērna veselības un garīgās labklājības veicināšanai.

Minēto pastiprina fakts, ka apmēram 80% no bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki ir strādājoši un pastāv nepieciešamība pēc aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem mērķgrupas bērniem.

Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu dienas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuros pašvaldības (Rīgas pilsēta, Jūrmalas pilsēta, Valmieras pilsēta, Ventspils pilsēta, Balvu novads un Siguldas novads) pērk sociālos pakalpojumus – 9, kopējais apkalpoto bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits – 359. Minētie dati liecina par piedāvājuma trūkumu pašvaldībās, kas var potenciāli veicināt vecāku izvēli par labu bērnu ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumam.

Ņemot vērā, to, ka pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan papildus atbalsts bērniem ar smagiem

25

funkcionāliem traucējumiem, par kuriem piešķirts īpašas kopšanas pabalsts, tiek sniegta informācija par bērnu teritoriālo izvietojumu abos griezumos.

No 7 856 bērniem, sadalījumā par plānošanas reģioniem lielākais bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits ir Rīgas plānošanas reģionā – 3 513 (49%), tam seko Latgales plānošanas reģions ar 1 309 (17%), Kurzemes - 1 1 31 (14%), Zemgales – 976 un Vidzemes 927% (12%). Lielo pilsētu griezumā – Rīga - 2141 (27%), Liepāja - 320 (4%), Daugavpils - 273 (3%), Jelgava - 212 (3%), Rēzekne - 144 (2%), Jūrmala – 124 (1%), Ventspils – 119 (1%), Valmiera - 109 (1%) un Jēkabpils – 96 (1%).

Novadu griezumā lielākais skaits ir Talsu novadā – 152 (2%), Tukuma novadā – 144 (2%), Balvu novadā – 143 (2%), Ogres novadā – 132 (2%), Saldus novadā – 129 (1,6%), Kuldīgas novadā – 123 (2%) un Rēzeknes novadā – 119 (1,5%).

No 1 992 bērniem sadalījumā par plānošanas reģioniem lielākais bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem skaits ir Rīgas plānošanas reģionā – 983 (49%), tam seko Zemgales plānošanas reģions ar 268 (14%), Latgales - 267 (13%), Kurzemes – 259 (13%) un Vidzemes 215% (11%).

Lielo pilsētu griezumā – Rīga - 618 (31%), Liepāja - 87 (4%), Daugavpils - 80 (4%), Jelgava - 69 (3%), Rēzekne - 44 (2%), Jūrmala – 43 (2%), Ventspils – 33 (2%),Valmiera - 30 (1%) un Jēkabpils – 26 (1%).

Novadu griezumā lielākais skaits ir Bauskas novadā – 30 (1,5%), Ogres novadā – 28 (1%), Ķekavas novadā – 28 (1%), Talsu novadā – 27 (1%), Siguldas novadā – 27 (1%), Dobeles novadā – 25 (1%), Gulbenes novadā – 25 (1%) un Tukuma novadā – 25 (1%).

Pēc statistikas datiem, lielākais slogs kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājuma nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, joprojām saglabājās lielajām pašvaldībām, tomēr, veidojot pakalpojumu teritoriālo tvērumu, lielajām pašvaldībām ir jāņem vērā blakus esošo mazāko pašvaldību bērnu iespējas maksimāli izmantot piedāvātos pakalpojumus, ņemot vērā attālumu.

Būtībā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem skaits ir tieši proporcionāls iedzīvotāju skaitam pilsētā vai novadā.

PILNGADĪGAS PERSONAS AR GARĪGA RAKSTURA TRAUCĒJUMIEM

Personām ar garīga rakstura traucējumiem25 ir nepieciešami gan sociālās aprūpes, gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, vienlaikus nodrošinot tām veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem.

Pašlaik atbildība par sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem ir sadalīta starp valsti un pašvaldībām - ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumu nodrošināšana ir valsts pienākums, bet sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšana – pašvaldības. Šāda situācija nesekmē sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību.

25 Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu garīga rakstura traucējums ir psihiska saslimšana un garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.

26

Pēc VDEĀVK datiem uz 01.01.2014. valstī bija 161 722 personas ar invaliditāti, no kurām 22534 personām (14%) invaliditāte ir noteikta psihisku un uzvedības traucējumu dēļ. 2013. gadā pirmreizēji invaliditāte noteikta 17 600 personām, no kurām 1030 ir bērni, 1278 pilngadīgām personām invaliditāte noteikta tieši psihisko un uzvedības traucējumu dēļ26. Dinamikā pirmreizējā invaliditāte psihisko un uzvedības traucējumu dēļ nepārtraukti pieaug kopš 2007.gada27.

2013.gada beigās Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra reģistra uzskaitē atradās 79 485 personas ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kas veido 3,8% no Latvijas iedzīvotājiem28. Ja analizējam Reģistra uzskaitē esošo pacientu procentuālo sadalījumu diagnožu grupās, tad redzams, ka vairums pacientu (74,4%) reģistrēti ar tādām hroniskām slimībām kā šizofrēnija, organiski psihiski traucējumi un garīgā atpalicība.

Analizējot datus par personu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (diagnozes F00 - F99)29 pēc SSK-10 klasifikācijas30, teritoriālo izvietojumu, jāsecina, ka 9 republikas pilsētās kopā atrodas 45318 personas, kas veido 47% no kopējā skaita Latvijā. Tomēr atsevišķos novados mērķa grupa koncentrējas vairāk nekā dažās lielajās pilsētās, piemēram, Daugavpils, Rēzeknes, Gulbenes, Dobeles, Jelgavas novadā.

2014.gada 1.janvārī valsts budžeta finansētos ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus saņēma 5310 personas ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 536 ir bērni. 4267 no minētajām personām saņēma pakalpojumus VSAC filiālēs, 1043 – līgumslēdzējorganizācijās. VSAC filiāļu teritoriālo izvietojumu skat. attēlā nr. 4.

26 http://www.vdeavk.gov.lv/downloads/file/Parskats%202013.pdf27 Veselības ekonomikas centra pārskats; www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4e0f43e9425be.doc 28 Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2012; http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/29 SSK-10 klasifikācija, kodu saraksts un skaidrojumi: Psihiski un uzvedības traucējumi (F00 - F99), Organiski psihiski traucējumi, ieskaitot simptomātiskos (F00-F09), Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10-F19), Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20-F29), Garastāvokļa [afektīvie] traucējumi (F30-F39), Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40-F48), Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50-F59), Pieaugušo personības un uzvedības traucējumi (F60-F69), Garīga atpalicība (F70-F79), Psihiskās attīstības traucējumi (F80-F89), Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90-F98), Neprecizēti psihiski traucējumi (F99)30 SPKC dati, 2012.g.

27

Attēls nr.4

Pēc reģionālā sadalījuma ilgstošas aprūpes institūciju klientu ar garīga rakstura traucējumiem izvietojums ir šāds: 33% Rīgas plānošanas reģionā, 16% Vidzemes plānošanas reģionā, 17% Vidzemes plānošanas reģionā, 16% Kurzemes plānošanas reģionā, 18% Zemgales plānošanas reģionā. Indikatīvo klientu skaitu, kas varētu pamest institūcijas skat. attēlā nr.5.

Attēls nr.5

Analizējot VSAC klientus pēc izcelsmes pašvaldības, tika secināts, ka 1520 personas jeb 35% no kopējā VSAC klientu skaita ir nākuši no 9 republikas pilsētām.

28

Lielākais klientu skaits no novadiem ir no Rēzeknes, Jelgavas un Daugavpils novada. Tomēr ņemot vērā, ka dati par klientu izcelsmes pašvaldībām nav pilnīgi (VSAC nav pieejami dati par 17% klientu izcelsmes pašvaldību), un to precizēšanai būtu nepieciešami ievērojami laika un cilvēkresursi, turklāt klients uzsākot neatkarīgu dzīvi var izvēlēties dzīvot pašvaldībā, kas nav viņa izcelsmes pašvaldība, šis aspekts turpmāk netiks uzskatīts par visbūtiskāko.

2013.gadā VSAC filiālēs tika īstenots izmēģinājumprojekts „Priekšlikumi klientu grupēšanai un nepieciešamā pakalpojuma apjoma noteikšanai”, kā rezultātā tika izstrādāta metodika klientu grupēšanai atbilstoši to aprūpes līmenim un veikta klientu aprūpes līmeņu noteikšana. Līdz 2013. gada beigām tika veikta 4377 VSAC klientu novērtēšana (visu, kas izvērtēšanas periodā atradās institūcijā) un noteikta viņu funkcionālo spēju atbilstība kādam no aprūpes līmeņiem. No izvērtētajām pilngadīgām personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, personām ar redzes traucējumiem un bērniem sadalījums pa aprūpes līmeņiem ir šāds: 1.līmenī - 416 klienti, 2.līmenī - 1310 klienti, 3.līmenī - 1415 klienti, 4.līmenī - 1236 klienti. Kopumā 39% klientu ir 1.un 2. aprūpes līmenī, kas nozīmē, ka ar nelielu atbalstu viņi varētu dzīvot patstāvīgi ārpus ilgstošas aprūpes institūcijas. Vislielākais klientu skaits ar 1.un 2.aprūpes līmeni ir VSAC Vidzeme filiālēs „Ropaži”, „Allaži” un „Rūja”, VSAC „Zemgale” filiālēs „Jelgava”, „Iecava”, „Īle” un „Ziedkalne”, VSAC „Latgale” filiālē „Litene”, VSAC „Kurzeme filiālē „Iļģi”. Līdz šim vēl nav veikta klientu novērtēšana līgumslēdzējorganizācijās.

Sociālos pakalpojumus (skat. tabulu nr.2.) kopumā saņem tikai katrā vienpadsmitā persona no visām personām ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt sabiedrībā balstītos pakalpojumus tikai katra sešdesmitā persona no visām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Tabula nr.2

Institucionālā aprūpe un sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem 2009.-2013.gadā

31.12.2009.

31.12.2010.

31.12.2011.

31.12.2012.

13.12.2013.

Personu ar garīga rakstura traucējumiem kopējais skaits31

69 716

72 131

76 756

79 485

82 993

Personas, kas saņem valsts apmaksātos pakalpojumus ilgstošas aprūpes institūcijās32

4877 5661 5673 5847 5493

t.sk. pilngadīgas personas 4273 5059 5088 5303 4993

t.sk. bērni 604 602 585 544 500

Personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem aprūpi mājās33

250 201 151 184 225

31 Dati no Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatām 2010-2013, http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/32 LM dati33 Statistikas pārskatu kopsavilkumi 2009 – 2012; http://www.lm.gov.lv/text/1382

29

t.sk. pilngadīgas personas 228 182 140 178 220

t.sk. bērni 22 19 11 6 5

Personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu34

310 802 823 938 782

Personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem grupu dzīvokļa pakalpojumu35

59 170 170 179 206

Uz augsto pieprasījumu pēc institucionālās aprūpes valstī norāda pieprasījušo un vēl nesaņēmušo (rindā esošo) personu skaits. Valsts finansēto klientu skaits ilgstošas aprūpes institūcijās, salīdzinot ar 2013.gadu ir praktiski nemainīgs, bet rindā esošo personu skaits šī pakalpojuma saņemšanai ir pieaudzis no 358 personām līdz 485 personām. Dati par 2013.gadā rindā esošajām personām salīdzinājumā ar 2008.gada decembri, kad rindā bija 603 personas un vidējais gaidīšanas laiks bija apmēram 30 mēneši, ir nedaudz zemāki, un arī kopējais rindā gaidīšanas laiks (aptuveni 18 mēneši) ir krietni zemāks nekā 2008.gada decembrī, taču tas ir ļoti pieaudzis salīdzinājumā ar 2009.gada un 2010.gada decembri, kad situācija šai ziņā bija vislabākā.

Pēc LM aptaujas rezultātiem tika noskaidrots, ka 2013.gada 18.janvārī no visām rindā gaidošajām un pirmreizēji pakalpojumu pieprasījušām personām 36,4% personu saņem pašvaldības vai privāto ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, 21,4% personu atrodas psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs un tikai 3,9% saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus. 40% no rindā stāvošajām personām bija vecumā 18-50 gadiem, 27% - vecumā 51-61 gadam, 33% 62+ gadus veci. Rindā gaidošo sadalījums pa reģioniem bija šāds: 39% - Rīgas plānošanas reģions (64% no tiem no Rīgas pilsētas), 21% - Zemgales plānošanas reģions, 20% - Latgales plānošanas reģions, 12% - Vidzemes plānošanas reģions un 8 % - Kurzemes plānošanas reģions. 147 personas jeb 48% no kopējā personu skaita rindā bija no 9 republikas pilsētām, t.sk. 25% no Rīgas, 8,5% no Daugavpils, 6,8% no Jelgavas. Starp novadiem lielākais rindā esošo klientu skaits bija no Daugavpils un Jēkabpils novadiem.

Saskaņā ar pašvaldību iesniegto informāciju 2013.gadā 19 pašvaldībās bija dienas aprūpes centri, kas sniedza pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem36. Personu skaits, kuras saņem sabiedrībā balstītos pakalpojumus 2009.-2013.gadā pieauga pārsvarā uz dienas aprūpes centru rēķina, taču grupu māju (dzīvokļu) un aprūpes mājās klientu skaits joprojām ir zems (skat.1.tabulu). Ar 01.01.2013. valstī tika uzsākts jauns pakalpojums personām ar invaliditāti – asistenta pakalpojums pašvaldībās. 25% no pakalpojuma saņēmējiem ir personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Vienlaikus pastāv būtiskas reģionālās atšķirības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā -  lauku teritorijās pakalpojumu klāsts ir visai minimāls, 5% no

34 Statistikas pārskatu kopsavilkumi 2009 – 2012; http://www.lm.gov.lv/text/138235 Statistikas pārskatu kopsavilkumi 2009 – 2012; http://www.lm.gov.lv/text/138236 Šeit bez dienas aprūpes centriem personām ar garīga rakstura traucējumiem ir iekļauti arī citi dienas aprūpes centri (dienas aprūpes centri bērniem invalīdiem, dienas aprūpes centri pensijas vecuma personām, dienas centri personām ar demenci un citas sociālās rehabilitācijas iestādes starp kuru klientiem ir arī personas ar garīga rakstura traucējumie)

30

pašvaldībām pat netiek nodrošināta aprūpe mājās37. To var izskaidrot gan ar ierobežotiem pašvaldību finanšu līdzekļiem, gan ar cilvēkresursu trūkumu (ekonomiski aktīvi uzņēmēji, kvalificēti speciālisti). Šāda situācija veicina ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumu pieprasījumu, jo īpaši tādēļ, ka šo pakalpojumu finansē no valsts budžeta.

Nav pamata gaidīt, ka cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits samazināsies, tāpēc efektīvu atbalsta pasākumu nodrošināšana personām ar garīga rakstura traucējumiem kļūs arvien aktuālāka. Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.- 2020.gadam projektā38 ir norādīts: „2011. gadā Latvijā palīdzību dažādu psihisko un uzvedības traucējumu gadījumā saņēmuši 7,4% iedzīvotāju, bet 3,7% iedzīvotājiem tika reģistrēti salīdzinoši „nopietnāki” psihiskie un uzvedības traucējumi, kuriem nepieciešama regulāra ārstēšana. Ekspertu pieņēmumi liecina, ka reālais nediagnosticēto psihisko un uzvedības traucējumu īpatsvars Latvijas populācijā varētu būt vēl augstāks39, īpaši ņemot vērā Latvijas sabiedrības ierobežoto gatavību sociāli pieņemt cilvēkus, kuri slimo vai ir slimojuši ar kādu psihisku slimību40, kas var kļūt par nopietnu šķērsli, lai savlaicīgi vērstos pēc palīdzības.41” Savukārt, savlaicīga ārstēšanas nenodrošināšana, rada arvien vairāk cilvēkus, kuri funkcionālo traucējumu dēļ saviem spēkiem nespēj par sevi parūpēties un kuru dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no atbalsta pakalpojumu pieejamības. Ilgstošas aprūpes institūciju klientu skaitu ietekmē arī atkarības problēmu izplatība.

Veicot pasākuma teritoriālo vajadzību analīzi, tika identificētas šādas problēmas, kas var ietekmēt pasākumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā:

- daļa iedzīvotāju, kas dzīvo attālākajos reģionos, var saskarties ar grūtībām saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus transporta nepieejamības dēļ (neregulāri sabiedriskā transporta reisi, neapmierinošs ceļu stāvoklis u.c.);

- ārpus reģionālas nozīmes attīstības centriem bieži vien nav pieejami sociālo pakalpojuma sniedzēji, līdz ar to cilvēkiem ir grūti saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai;

- tāpat ierobežota piekļuve pakalpojumiem var būt arī cilvēkiem, kuri ir pakļauti sociālās atstumtības riskam (ar zemu ienākumu līmeni; kuri saņem pabalstus garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai), kuriem ir konstatētas veselības problēmas (invaliditāte, samazināta darbaspēja u.c. veselības traucējumi, tajā skaitā personas ar dažāda veida atkarībām) vai kuri ilgstoši nestrādā (personai vai ģimenei nav ienākumi).

Lai novērstu minētās problēmas, ir nepieciešams risināt sabiedriskā transporta pieejamības un ceļu infrastruktūras (kvalitāte, pieejamība) jautājumus; nodrošināt izglītības iestāžu pieejamību, it īpaši lauku reģionos un reģionos, kas ir tālāk no

37 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2012.gadā; http://www.lm.gov.lv/text/248638 http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=4033016139 Pulmanis T., Pelne A., Taube M. Psihiskā veselība Latvijā 2011. gadā. SPKC, 2012., 84 lpp.40 Zārde I., Pulmane K., Villeruša A. Psihiatriskā stigma – dzimuma, vecuma, izglītības un iepriekšēja kontakta ietekme uz gatavību sociāli pieņemt indivīdus ar psihisku saslimšanu. RSU 2012. gada Zinātniskā konference. Tēzes. Rīga, RSU., 2012.41 Pulmanis T. Sabiedrības garīgās labklājības veicināšana – izaicinājums? Aktuāla informācija par atkarību problēmām. E-žurnāls. SPKC, Rīga:2013, 16 lpp.

31

nacionālās nozīmes attīstības centriem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem integrēšanai vispārizglītojošajās izglītības iestādēs; nodrošināt ārstniecības iestāžu un personāla (īpaši nozaru speciālistu) pieejamību lauku teritorijā, ārpus reģionālās nozīmes attīstības centriem; palielināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un to sniegšanai nepieciešamo speciālistu pieejamību pašvaldībās (t.sk. dienas aprūpes centros).

Detalizēta klientu teritoriālo vajadzību analīze tiks veikta, izstrādājot reģionālos deinstitucionalizācijas plānus, atbilstoši nosakot katrā pašvaldībā iekļaujamās mērķa grupu personas un tām nepieciešamo pakalpojumu attīstīšanu, kā arī precizējot tā veikšanai nepieciešamā finansējuma apmēru. Veicot plānošanu, ir jāņem vērā arī tas, ka katrs plānošanas reģions ir atšķirīgs pēc to veidojošo pašvaldību iedzīvotāju skaita. Piemēram, 5 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir zem 2 000 iedzīvotājiem, 3 no tām atrodas Kurzemes plānošanas reģionā. Rīgas plānošanas reģionā ir visvairāk novadu ar iedzīvotāju skaitu 5 000 – 20 000 (21 no 30), bet Vidzemes plānošanas reģionā visvairāk ir novadu ar iedzīvotāju skaitu līdz 5 000 (14 no 26)42.

Projektu uzsākšanai nepieciešamais indikatīvais finansējuma sadalījums plānošanas reģionu griezumā ir balstīts uz šādiem datiem:

1) Slimību profilakses un kontroles centra datiem par 2012.gadā uzskaitē esošo pacientu skaitu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem:

Rīgas plānošanas reģionā - 38782 pacienti jeb 40%; Vidzemes plānošanas reģionā - 9001 pacients jeb 9%; Zemgales plānošanas reģionā - 14279 pacienti jeb 15%; Latgales plānošanas reģionā - 20264 pacienti jeb 21%; Kurzemes plānošanas reģionā - 14345 pacienti jeb 15%.

Minētā proporcija piemērota 66% no pasākumam plānotā finansējuma.

2) LM dati par pašvaldību un citu organizāciju izveidotajās bērnu ilgstošas aprūpes institūcijās un VSAC filiālēs esošo bērnu skaitu 2014.gada 1.janvārī:

Rīgas plānošanas reģionā – 713 bērni (t.sk. 324 VSAC) jeb 41%; Vidzemes plānošanas reģionā - 190 bērni jeb 11%; Zemgales plānošanas reģionā - 340 bērni jeb 19%; Latgales plānošanas reģionā - 323 bērni (t.sk. 73 VSAC) jeb 18%; Kurzemes plānošanas reģionā - 191 bērns (t.sk. 56 VSAC) jeb 11%.

Minētā proporcija piemērota 7% pasākumam plānotā finansējuma.

3) VSAA dati par uzskaitē esošo bērnu ar invaliditāti skaitu 2014.gada 1.septembrī:

Rīgas plānošanas reģionā - 3 513 jeb 45%; Vidzemes plānošanas reģionā - 927 jeb 12%; Zemgales plānošanas reģionā - 976 jeb 12%; Latgales plānošanas reģionā – 1 309 jeb 17%; Kurzemes plānošanas reģionā - 1 131 jeb 14%.

Minētā proporcija piemērota 27% no pasākumam plānotā finansējuma.42 CSP dati par iedzīvotāju skaitu uz 01.01.2012.

32

Detalizētāku informāciju skat. tabulā nr.3

Tabula nr.3

Indikatīvais finansējuma sadalījums starp plānošanas reģioniem(85% ESF, 15% valsts budžeta finansējums)

Plān

ošan

as r

eģio

ns

Pers

onu

ar g

arīg

a ra

kstu

ra

trau

cēju

mie

m

Indi

katīv

ais

finan

sēju

ms p

erso

nām

ar

gar

īga

raks

tura

tr

aucē

jum

iem

, EU

R

Ilgs

toša

s apr

ūpes

in

stitū

cijā

s eso

šo

bērn

u īp

atsv

ars,

%

Indi

katīv

ais

finan

sēju

ms b

ērni

em

inst

itūci

jās,

EU

R

Bēr

nu a

r in

valid

itāti

īpat

svar

s, %

Indi

katīv

ais

finan

sēju

ms b

ērni

em

ar fu

nkci

onāl

iem

tr

aucē

jum

iem

ģi

men

ēs, E

UR

Kop

ējai

s att

ieci

nām

ais

finan

sēju

ms i

ndik

atīv

i pa

reģ

ioni

em, E

UR

Indi

katīv

ais

finan

sēju

ma

īpat

svar

s pa

reģ

ioni

em, %

Rīg

as 43 13343140 41 1307813 45 5845011 20495964 41

Vid

zem

es

9 2792750 11 350876.5 12 1558669 4702297 10

Kur

zem

es

15 4654584 11 350876.5 14 1818448 6823908 15

Zem

gale

s

13 4033973 19 606060 12 1558670 6198702 14

Lat

gale

s

20 6206112 18 574162 17 2208115 8988389 20

Kopā 100 31030559 100 3189788 100 12988913 47209260 100

Atbilstoši mērķa grupas izvietojumam un indikatīvajam finansējuma sadalījumam starp plānošanas reģioniem, tiek sadalīti arī plānotie rezultāta rādītāji (skat. tabulā nr.4)

33

Tabula nr.4

Indikatīvais iznākuma rādītāju sadalījums starp plānošanas reģioniem

Plānošanas reģions Indikatīvie iznākuma rādītājiPersonu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā

Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums

Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kas saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus

Rīgas 903 722 1530Vidzemes 189 194 408Kurzemes 315 193 476Zemgales 273 334 408Latgales 420 317 578Kopā 2100 1760 3400

STARPNOZARU SADARBĪBAS LOMA PASĀKUMA PIEEJAMĪBAI VISĀ LATVIJAS TERITORIJĀ

Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmantošana, kas nodrošina personai iespējas dzīvot sabiedrībā, vai bērnu gadījumā - izaugt ģimeniskā vidē, nevis institūcijā, ir cieši saistīta ar plaša spektra vispārējo pakalpojumu pieejamību: mājokļi, veselības aprūpe, izglītība, nodarbinātība, transports, kultūra un brīva laika pavadīšana. Tāpēc visu atbilstošo nozaru ministriju - Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Kultūras ministrija - pārziņā esošo pakalpojumu attīstīšanā jāparedz pieejamības, t.sk. teritoriālās pieejamības nodrošināšana ikvienam iedzīvotājam, neatkarīgi no funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes vai nepieciešamā atbalsta apjoma. Minēto pakalpojumu pieejamības analīze pasākuma mērķa grupām konkrētās teritorijās tiks veikta, izstrādājot reģionālos deinstitucionalizācijas plānus.

9.2.2. SAM tiks īstenots sinerģijā ar LM pārziņā esošo 9.2.1. SAM “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām”, kā ietvaros plānots palielināt profesionāla sociālā darba prakses kvalitāti, speciālistu profesionalitāti un sadarbību darbam ar riska situācijā esošām personām, kā arī vardarbības ģimenē atpazīšanai un mazināšanai un 9.3.1. SAM “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā”, kura ietvaros ar ERAF atbalstu tiks izveidoti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumu sniedzēji ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, izveidota sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu infrastruktūra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī attīstīta infrastruktūra sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem (piemēram, dienas centri, dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, mājokļi, specializētās darbnīcas).

34

Vienlaikus tieša sasaitē ar deinstitucionalizācijas veiksmīgu īstenošanu personām ar garīga rakstura traucējumiem ir Veselības ministrijas pārziņā esošais 9.2.3. SAM, ņemot vērā, ka garīgā veselība ir viena no prioritārajām veselības jomām, uz kuru attiecināma veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrāde un ieviešana, lai attīstītu ambulatoro garīgās veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo pieejamību.

Problēmas, ko nav iespējams risināt ES fondu atbalsta ietvaros, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, jāmin:

nepietiekams finansiālais nodrošinājums audžuģimenēm un aizbildņiem aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzību nodrošināšanai;

audžuģimenēm un aizbildņiem ir nepietiekamas zināšanas par aprūpes procesa nodrošināšanu, problēmsituāciju risināšanu;

pilngadību sasniegušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās trūkst nepieciešamā atbalsta sekmīgai patstāvīgās dzīves uzsākšanai.

Attiecībā uz personām ar funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem, gan pieaugušajiem), kā viena no pamatproblēmām ir jāmin izglītības trūkums, kas, galvenokārt, ir iemesls kādēļ persona ar invaliditāti nevar būt konkurētspējīga darba tirgū, proti, attiecībā uz bezdarbnieku ar invaliditāti izglītības līmeni jāatzīmē, ka gandrīz pusei (47%) ir tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, liela daļa bezdarbnieku ar invaliditāti ir ar profesionālo izglītību (43,2%), savukārt augstākā izglītība ir tikai katram 10. bezdarbniekam ar invaliditāti (9,4%).43 Zems izglītības līmenis palielina šīs personas sociālo atstumtību, un pieaug nabadzības risks. Reālā nepieciešamība pēc speciāla atbalsta audzēkņu vidū pirmsskolas un obligātās izglītības līmenī ir daudz lielāka nekā formāli diagnosticēto bērnu skaits ar speciālajām vajadzībām. 44 Tāpat pirmsskolas izglītība bērniem ar invaliditāti joprojām ir vāji pieejama. Latvijā paliatīvās aprūpes pakalpojums ir pieejams tikai Rīgā – Bērnu universitātes klīniskajā slimnīcā. Tāpat ES fondu ietvaros nav paredzētas aktivitātes:

atbalsta sniegšanai ģimenēm, kuri aprūpē personas ar invaliditāti vai smagiem funkcionāliem traucējumiem un neārstējami slimus ģimenes locekļus, kas pašlaik ir vāji attīstīts vai atsevišķās pašvaldībās nav pieejams vispār;

bērniem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, bērnu Hospisa pakalpojumu ieviešanai;

ģimenēm, kurās ir bērni ar ierobežotu dzīvildzi, bērnu paliatīvās aprūpes multididciplinārās komandas sniegto pakalpojumu izveidei.

Savukārt personām ar garīga rakstu traucējumiem ES fondu ietvaros nav paredzēts:

nodrošināt pilnīgu sociālās aprūpes, sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību iespējami tuvu klientu dzīves vietai, pietiekamu paliatīvās aprūpes pieejamību, pietiekamu ambulatorā garīgās veselības aprūpi, kā arī iedzīvotāju ienākumu palielināšanu;

43 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4559 44 Izglītības iniciatīvu centra pētījums „Bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītības finansēšana un pārvaldība Latvijā”, 2013. http://www.iic.lv/wp-content/uploads/2014/07/B%C4%93rnu-ar-speci%C4%81laj%C4%81m-vajadz%C4%ABb%C4%81m-izgl%C4%ABt%C4%ABbas-finans%C4%93%C5%A1ana-un-p%C4%81rvald%C4%ABba-Latvij%C4%81-sist%C4%93mas-izv%C4%93rt%C4%93jums-p%C4%93t%C4%ABjums-IIC-2013.pdf

35

pašvaldībām palielināt dzīvojamo fonda aprūpes institūcijām alternatīvu pakalpojumu attīstībai tajos gadījumos, kad klientam nav iespēju dzīvot bez atbalsta un nepieciešama izmitināšana;

ilgstošo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras neskars 9.2.2.SAM aktivitātes infrastruktūra turpinās neatbilst labās prakses nosacījumiem (ir nepieciešami ieguldījumi vides pieejamības nodrošināšanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai);

tehnisko palīglīdzekļu klāsta, kas tiek piedāvāts par valsts budžeta līdzekļiem, pieejamība, savukārt klientam pašam daudzkārt trūkst finansējums palīglīdzekļa iegādei.

Gan izglītības, gan citu pakalpojumu pieejamībai ir ļoti būtisks sadarbības trūkums starp pašvaldībām, piemēram, transports, piekļuve (ceļi, infrastruktūra), it īpaši gadījumos, ja izglītības iestāde vai sociālo pakalpojumu sniedzējs nav tuvu dzīvesvietai.

Vienlaikus attiecībā uz nodarbinātības jautājumiem, darba devēju vidū nav izpratnes par invaliditāti, tās sekām un radītājiem ierobežojumiem personas ar invaliditāti dzīvē un darba iespējās. Tāpat darbiniekam ar invaliditāti ir nepieciešama speciāli pielāgota darbavieta, kam nereti uzņēmēji nepiešķir nepieciešamo uzmanību un taupa finanšu resursus. Nav atbalsta programmu nodarbinātībā personām ar smagu invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar strādāt atvērtā darba tirgū un nav nodrošinātas atbalsta personas darbavietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Savukārt veselības jomā ļoti būtiska problēma ir atbalsta trūkums vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpei (iemesls, kādēļ vecāki nereti atsakās no saviem bērniem, kuriem noteikta invaliditāte).

Tāpat, attīstot dažādus pakalpojumus, piemēram, bērna pieskatīšanas pakalpojumus, netiek pievērsta pietiekama uzmanība tam, vai pakalpojums ir pieejams (infrastruktūra, fiziskā vide, personāla kvalifikācija u.c.) arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kuriem ir nepieciešama paliatīvā aprūpe. Vienlaikus psihologa pakalpojums bērniem, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir neefektīvs un maz pieprasīts. Ļoti būtisks atbalsts, kas ir nepieciešams bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri atrodas ģimenē, ir mājokļa pielāgošanas pakalpojums, kas pašlaik nav pieejams (līdz ar to ir maz pieprasīts).

36