View
657
Download
3
Category
Preview:
DESCRIPTION
Citation preview
Ieteikumi un priekšlikumi Att īstības programmas Gala redakcijai, saskaņā ar
veikto stratēģisko ietekmes uz vidi novērt ējumu
15.lpp. „Būtisku pilsētas daļu aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves
teritorijas (8% no kopējās pilsētas platības)”- salīdzinājumā ar citām novadā
izmantojamajām teritorijām ( dzīvojamā apbūve, zaļās zonas u.c.) 8% zona no
teritorijas kopapjoma nav definējama kā būtiska jeb liela apjoma teritorija.
16.lpp. „Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā rūpnieciskai izmantošanai,
gan rekreācijai”- atbilstoši Sabiedrības Veselības aģentūras datiem (2009. un 2010.
gadā) peldēšanās Līvānu ezerā nav ieteicama, tādēļ līdz peldūdens kvalitātes
problēmu novēršanai, ūdens rekreācija pie šīs ūdenstilpnes nav rekomendējama.
83.lpp. „Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 8,1 km garumā, tai skaitā
4,2 km pilsētā, iezīmē Daugava. Tajā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un
Feimanka, kā arī nelielā pieteka Dubiņš”- pēc Līvānu novada integrētās attīstības
programmas 2008.-2014.Vides pārkata datiem- Dubnas upes pieteka ir Dabiņa.
83.lpp. „L īvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 8,1 km garumā, tai skaitā
4,2 km pilsētā iezīmē Daugava”- Daugavas robeža norādīta bez Jersikas pagasta
robežas gar Daugavu (31 km).
84.lpp.- atsevišķi nodalīt Daugavas palu problēmu no Dubnas palu zonas.
85.lpp.- „Ezeri un upes ir nozīmīgi novada vides, tēla un plānojuma struktūras
elementi. Līvānu pilsēta būtiski ietekmē Līvānu ezera kvalitāti, jo tajā ieplūst
notekūdeņi no individuālajām mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijai,
kā arī Daugavas un Dubnas upju ekoloģisko kvalitāti, jo tajās iekļūst piesārņojošās
vielas gan no punktveida avotiem (Līvānu pilsētas un ciematu notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas).... ”- pēc novadā veiktajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI)
rekonstrukcijām, novadīto notekūdeņu kvalitāte atbilst normatīviem, tādējādi NAI nav
uztveramas kā piesārņojumu punkti.
86.lpp.- „Laba vide tūrismam un atpūtai varētu būt Steķu sils (3 km plats mežu
masīvs, kas plešas 18 km garumā līdz pat Līvāniem), taču to ievērojami izpostīja
2010.gada snieglauzes”- saistībā ar masveida mežizstrādi Steķu sils nav uzskatāma
par attīstāmu rekreācijas zonu.
90.lpp.- „Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma
attīstībā Līvānu novadā”- nepieciešams bioloģisko saimniecību lomas un ietekmes
atkārtots pārvērtējums.
94.lpp.- Parastā egle (Pice abies), kas atrodas Vucenos „Silagals” Jersikas pag., pēc
Jersikas pārvaldes vadītāja sniegtās informācijas neeksistē.
98.lpp.- vēlams norādīt, ka būtisku lomu novada kurināmā veidu bilancē, īpaši
privātajā sektorā, ieņem arī malka.
98.lpp.-nozīmīgs mobilais izmešu avots ne tikai autoceļš, bet arī dzelzceļš.
133.lpp.- raksturojot SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” darbību,
vēlams norādīt, ka atkritumu izvešanu šis uzņēmums veic ne tikai no Līvānu pilsētas,
bet arī novadu pagastos.
134.lpp.- sakarā ar to, ka Vides pārskatā ir papildinātas nodaļas 3.2.2., 3.2.3. un
3.2.4.2., sniegt komunālo pakalpojumu pieejamības raksturojumu ne tikai Līvānu
pilsētā, bet arī novada pagastos.
136.lpp.- „L īvānu novadā nav centralizētas bīstamo atkritumu savākšanas un
uzglabāšanas vietas”- saskaņā ar Dienvidlatgales reģionālo atkritumu
apsaimniekošanas plānu, Līvānu novadā šāda atkritumu apsaimniekošanas
infrastruktūras objekta izveide nav paredzēta. Tādējādi uzskatāms, ka ņemot vērā šādu
objektu potenciālo ietekmi uz vides kvalitāti, šādas vietas izveidi novada teritorijā nav
nepieciešams rezervēt.
Recommended