Ģimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijā

Anna Broka

25.10.2011

Saturs

• Kas ir sociālā drošība un nedrošība?

• Ģimenes un bērnu nedrošība

• Definīcija un ietekmes novērtējums

• Sociālā spējināšana teorijā un praksē

• Izaicinājumi

Kas ir sociālā drošība?

Tradicionālā izpratnē balstīta uz pienākumiem un tiesībām

• Izglītība

• Veselība

• Sociālā labklājība

• Darba tirgus un ienākumi u.c.

Kas ir sociālā nedrošība Latvijā? • Pašreizējais darbs ļauj justies droši 45,4% un neļauj justies droši

36,9%

• Darba zaudēšana un nespēja atrast darbu nākotnē satrauc 67,6%

• Algas nepietiekamība, lai segtu pamatvajadzības, satrauc 62,8%

• Nespēja samaksāt īri un komunālos pakalpojumus ir viens no iemesliem, kādēļ 78% jūtas nedroši par savu nākotni

• Nespēja apmaksāt savu vai bērnu izglītību satrauc 44%

• Saslimšanas gadījumā nevarēs apmaksāt ārstēšanās izdevumus, un drošība par savu nākotni ir savstarpēji atkarīgas pazīmes. Tomēr pašreizējais veselības stāvoklis 70% ļauj justies droši

• Mazāk satrauc uzkrājumu zaudējums bankā - 67,8% atzīmēja, ka uz viņiem tas neattiecas vai nemaz nesatrauc, un tikai 28,1% uztrauc nespēja atmaksāt kredītu bankā (SKDS 2010)

Ģimenes un bērnu nedrošība

• Septembrī uzturlīdzekļi tika maksāti 23 478 bērniem (17 396 vecākiem)= 23 133 uzturlīdzekļu parādnieki, kuri izvairās no uzturlīdzekļu došanas saviem bērniem (UGF 2011)

• Nabadzības riskam pakļauti ir 26.6% bērnu (Eurostat dati) (2008 - 102 050 bērnu)

• 61.6% iedzīvotāju mājoklis nav nodrošināts (pietiekami apgaismots, iespējas nomazgāties, grīdas, sienas segums, logi u.c.) (Eurostat dati)

• Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits 8237 (BTAI 2010)

• 236 bērni miruši 2010. gadā (ap 30 000 iedzīvotāju mirst ik gadu VEC 2010)

• Bērni ar invaliditāti un maznodrošinātie atrodas institūcijās (72 internātskolas, aprūpes iestādēs u.c.)?

SOCIĀLĀ NEDROŠĪBA

Nepietiekama izglītība ,nabadzība, bezdarbs, fiziskie apstākļi infrastruktūra, mājoklis, veselība u.c. sociālās spējas

Sociālā izstumtība un nevienlīdzība - psiholoģiskā un

garīgā veselība Sociālā nedrošība

Autors: Anna Broka

DEFINĪCIJA

Sociālā nedrošība - ir dzīves apstākļi un apkārtējā vide, kādēļ cilvēks jūtas nedrošs, apdraudēts un ir pakļauts sociālekonomiskiem riskiem (materiālie, fiziskie un psihosociālie).

Sociāli nedroša indivīda identitāte – cilvēks ar samazinātām spējām vai bezspēcīgs noteikt un kontrolēt savu dzīvi, attīstīties un pilnveidoties, ar ierobežotām spējām vai bezspēcīgs piedalīties apkārtējās vides attīstībā.

Autors: Anna Broka

“A state of complexity”

• The wanderer

• The one who got stuck

• The ignored one

• The abused one

(Hans van Ewijk, Prof. Social Work Theory at University for Humanistics, Utrecht University for Applied Sciences, Visiting Prof. International Social Policy and Social Work, Tartu University)

IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

• SOCIĀLĀ NEDROŠĪBA

• SAMAZINĀTAS SPĒJAS PILNVĒRTĪGI FUNKCIONĒT, PIEDALĪTIES SAVAS DZĪVES VEIDOŠANĀ UN LABVĒLĪGAS VIDES RADĪŠANĀ

• FIZISKĀ UN GARĪGĀ VESELĪBA: NESPĒJĪGS UN BEZSPĒCĪGS INDIVĪDS

Autors: Anna Broka

SPĒJINĀŠANA UN SPĒCINĀŠANA

Brīvību un tiesību dilēma

Kāda jēga no piedāvātajiem pakalpojumiem, ja tie nav nedz pieejami, nedz labi?

Kāda jēga ir tiesībām dzīvot sabiedrībā, ja tām nav nozīmes, nav cieņas un nav resursu?

Having rights but no resources and no services available is a cruel joke (Rappaport 1981)

Sociālā spējināšana

Sociālā spējināšana ir saistīta ar sociālo taisnīgumu, kas paaugstina indivīda, ģimenes un sabiedrības spējas sasniegt vēlamo; ietekmēt domu, rīkoties un ticēt; noteikt resursu pārdali (pēc Rappaport 1994; Cowger 1997; Gutierrez et al., 1995).

Sociālā spēcināšana

Spēcināšanu raksturo izturība, kontrole, vara, pašpaļāvība, izvēle, dzīves izvirzīto mērķu sasniegšana saskaņā ar savu vērtību sistēmu, kapacitāte cīnīties par savām tiesībām, neatkarība, lēmumu pieņemšana, būt brīvam, būt nomodā, prasmes u.c. (pēc Narayan 2002, 13-14).

Spējināšanas teorija praksē

Līdzekļi - materiālie, fiziskie un finansiālie, kuru trūkums var izraisīt spēju samazināšanos, draudus kļūt neaizsargātam un nespēju risināt sev svarīgos dzīves jautājumus (funkcijas) Spējas – (1) Fiziskās spējas (laba veselība, izglītība u.c. dzīves prasmes); (2) Sociālās spējas - sociālā piederība, līderība, attiecības balstītas uz uzticību, identitāte, vērtības, kas piešķir dzīvei jēgu, spēja organizēt savu dzīvi. (3) Politiskās - spēja sevi pasniegt, informācijas pieejamība, asociāciju forma, politiskā līdzdalība kopienā vai valstī (Narayan 2002, 14-18).

Izaicinājums

Sociālā spējināšanas

politika

Izglītības spējināšana

Veselības spējināšanas

plānošana

Ekonomiskā spējināšana

Pilsoniskā sabiedrība

Sociālā spējināšana

u.c.

Sociālās zinātnes vienpusējs skatījums

• Cilvēks nav savas dzīves noteicējs

• Sabiedrības šķelšana

• Institucionalizācija

• Atkarība

Pārdomām: Ģimene 89,4% ļauj justies droši, kamēr pašvaldības sociālās palīdzības sistēma 72% Latvijas iedzīvotāju neļauj justies droši (SKDS

2010)