Mūžizglītības attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam Vidzemes reģionā un tehnoloģiskā risinājuma

prototipa izstrāde.

Dr.sc.ing. Kaspars Osis, Dr.paed. Sarma Cakula,

Dr.phys. Atis Kapenieks

IF SSM studenti: Anete Kļaviņa, Daiga Dzelme, Nauris Metlāns

Vidzemes Augstskolas zinātniskais seminārs (Paplašinātā prezentācijas versija)

2016. gada 01. februāris

Projekta mērķis

MĒRĶIS – ietver divus apakš-mērķus:

o izstrādāt tehnoloģiskā risinājuma prototipu mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai attālinātā režīmā, kas ietvertu arī atbalstu mobilo tehnoloģiju lietojumam;

o izstrādāt mūžizglītības attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam Vidzemes reģionā.

2

Projekta uzdevumi

UZDEVUMI – projekts ietver tādus uzdevumus kā:

• izpētīt esošos normatīvos dokumentus, kas saistīti ar mūžizglītības jomu;

• izpētīt esošo Latvijas un citu valstu pieredzi mūžizglītības attīstības jomā reģionālā kontekstā tai skaitā tālmācības studiju kontekstā; izstrādāt mūžizglītības attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam Vidzemes reģionā;

• izpētīt IKT risinājumu platformas un to adaptēšanas iespējas mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai attālinātā režīmā;

• izstrādāt tehnoloģiskā risinājuma prototipu mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai attālinātā režīmā un veikt tā adaptēšanu mobilo tehnoloģiju lietojumam;

3

Esošie normatīvie dokumenti - 1

• Latvijas „Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (IAP2020):

- cilvēkorientēta izglītība (t.i. personīga izaugsme visās dzīves jomās mūža garumā);

- izglītība ilgtspējīgai attīstībai (t.i. realizēt sevi saskaņā ar sociālo, kultūras, ekonomisko vidi);

- uz zināšanām balstītas sabiedrības veicinošā izglītība

(t.i. vidē, kad strauji mainās zināšanas, kompetences un to izmantojums nepieciešamība pastāvīgi

papildināt savas zināšanas, iemaņas un prasmes veiksmīgai konkurencei darba tirgū );

• IAP2020 nosaka, ka „izglītības politikai jāiet ciešākā kopsolī ar tehnoloģiskajiem sasniegumiem 21. gadsimta izglītības vides un individualizētāku mācīšanās pieeju īstenošanā”;

• informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietojums izglītībai attālinātā režīmā;

• kā arī lai sekmētu mūžizglītības procesu vadību un monitoringu, nepieciešama informācija par pieaugušo izglītības iespējām (IAP2020).

4

Esošie normatīvie dokumenti - 2

• Latvijas nacionālo reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai (NRP)

(MK 2011.04.26, sēdes protokols, lēmums [Nr.27, 34.paragrāfs])

- gudra izaugsme (t.i. uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība);

- ilgtspējīga izaugsme (t.i. resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas ... ekonomika);

- integrējoša izaugsme (t.i. ekonomika ar augstu nodarbinātību, sociālā un teritoriālā kohēzija);

5

Esošie normatīvie dokumenti - 3 ES 2020 prioritātes ES 2020 mērķi Latvijas nacionālā reformu

programmā

„ES 2020” stratēģijas

īstenošanai izvirzītie mērķi

2020

Gudra izaugsme - uz

zināšanām un inovāciju

balstītas ekonomikas

attīstība

Veikt ieguldījumus

pētniecībā un attīstībā 3 %

no IKP

Veikt ieguldījumus

pētniecībā un attīstībā 1,5%

no IKP

Skolu nepabeigušo skolēnu

īpatsvaru (vecuma grupā 18–

24 gadi) nepārsniedz 10%

Skolu nepabeigušo skolēnu

īpatsvaru (vecuma grupā 18–

24 gadi) nepārsniedz 10%

Vismaz 40% jaunākās

paaudzes iedzīvotājiem (30-

34 gadu vecumā) ir augstākā

izglītība

Vismaz 34-36% jaunākās

paaudzes iedzīvotājiem (30-

34 gadu vecumā) ir augstākā

izglītība

6

Esošie normatīvie dokumenti - 4

• "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" ("Latvija 2030"):

izglītošanās mūža garumā – viens no prioritārajiem ilgtermiņa rīcības virzieniem:

- pieejama;

- uz radošumu orientēta;

- informāciju tehnoloģiju (IT) izmantošana .

• Tāpat kā "Latvija 2030" IT izmantošanu nosaka arī „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”.

• Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (25-64 g.v.) īpatsvars – 9,5%.

7

Esošie normatīvie dokumenti - 5

• Eiropas Komisija izvirzītas septiņas pamat-iniciatīvas (saistībā ar Latvija 2030): - "digitālā programma Eiropai" (t.i. tās mērķis ir paātrināt ātrgaitas interneta pakalpojumu ieviešanu un izmantot vienotā digitālā tirgus priekšrocības [mājsaimniecībām / uzņēmumiem]);

- "jaunu prasmju un darbavietu programma" (t.i . dot iespēju cilvēkiem visas dzīves laikā attīstīt savas prasmes, lai palielinātu nodarbinātību un nodrošinātu darba piedāvājuma un pieprasījuma labāku atbilsmi, tostarp izmantojot darba ņēmēju mobilitāti).

• "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam" (NAP 2020) (apstiprināts Saeimā 2012.gada20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments:

- . . .

- jauniešu iesaistīšanās neformālajā izglītībā.

8

Esošie normatīvie dokumenti - 6

• Vidzemes Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030

- uzņēmēju-izglītības iestāžu sadarbība - izšķirīga reģionālā darba tirgus un izglītības

(t.sk.) mūžizglītības attīstībai;

- ņemot vērā sabiedrības novecošanos, izglītības pārkvalificēšanās iespējas

jānodrošina mūža garumā;

- kvalitatīvas un ar darba tirgus vajadzībām sasaistītas izglītības pieejamība lielā mērā

noteiks uzņēmējdarbības vidi reģionā.

• Vidzemes Plānošanas reģiona attīstības programma

- Mērķis- veicināt darba tirgus un izglītības ciešāku sasaisti;

- Rīcības virzieni:

* izglītības, prasmju un mūžizglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus prasībām;

* ar reģiona specializācijas jomām saistīto kompetenču integrācija profesionālās un

augstākās izglītības saturā;

- pašvaldības galvenokārt akcentējušas kvalitatīvas izglītības pieejamību mūža garumā

un nodarbinātības veicināšanu ar konkurētspējīgas izglītības palīdzību

9

Esošie normatīvie dokumenti - 7

• Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020. gadam

- konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana;

- darba tirgus pieprasījumam atbilstošu izglītības programmu nodrošināšana izglītības

iestādēs;

- daudzveidīgas interešu izglītības, karjeras izglītības, mūžizglītības, tālākizglītības un

neformālās izglītības nodrošināšana;

- izglītības iestāžu darbinieku kompetences un izaugsmes veicināšana;

10

Esošie normatīvie dokumenti - 8

• Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa prognozes „Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2015.gada jūnijs”:

- viens no mērķiem izglītības politikā ir palielināt pieaugušo iesaisti izglītībā;

- mērķis paredz līdz 2020.gadam pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvaru 25-64 gadu vecumā palielināt līdz 15%;

- pieaugušo iedzīvotāju piedalīšanās mūžizglītībā rādītāji pēdējos gados pasliktinās.

- 2014.gadā mūžizglītībā bija iesaistīti 5,5% no iedzīvotājiem (25-64 g.v.);

- vismazākā aktivitāte ir iedzīvotājiem ar pamatizglītību, tikai 1,9% no šīs grupas

iedzīvotājiem iesaistījās mūžizglītībā;

11

MI Somijā, Lietuvā, Igaunijā

• Mūžizglītības attīstība visaugstākajā līmenī Eiropā ir ziemeļvalstīs, kur kā piemērs minama Somija.

• Latvija, Lietuva, Igaunija kopumā ir zem Eiropas vidējā līmeņa.

• Somijā no 5,3 miljoniem iedzīvotāju 1,7 miljoni piedalās pieaugušo izglītības programmās.

• Igaunijā ir 1,3 milj. iedzīvotāju. Igaunijas mūžizglītības stratēģijas galvenais mērķis ir motivēt un iesaistīt pieaugušo izglītībā pieaugušos:

- kopš 1993. gada novembra, pieaugušo izglītību regulē pieaugušo izglītības likums, kas

paredz pieaugušo mūža individuālo attīstību.

• Lietuvā iedzīvotāju skaits ir vairāk par 3, 3 miljoniem, 52,4% iedzīvotāju ir vecumā no 25- 64 gadiem:

- skaits, kas iesaistās neformālajā izglītībā nepārtraukti pieaug.

12

Mūžizglītība Somijā

• Somija par galveno pieaugušo izglītības mērķi ir izvirzījusi veicināt darba kompetenci un popularizēt nodarbinātību.

• Somijā mūžizglītību var uzskatīt kā vienu no instrumentiem, lai cīnītos arī pret bezdarbu.

• Sākot no 2007. gada Somijas Izglītības Ministrija ir izstrādājusi vaučeru sistēmu; un izglītības iestādes tādējādi saņem subsīdijas, lai samazinātu vai pilnībā spētu atteikties no reģistrēšanās maksas, kas studentiem ir jāmaksā, lai piedalītos apmācības procesā: – šī sistēma attiecas uz noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, bezdarbniekiem, u.c.);

– vasaras skolas var izmantot piešķirtās subsīdijas, lai atbalstītu tos studentus, kas ir nepabeiguši universitāti vai ir izkritušas eksāmenos.

• Papildus visas izglītības sistēmas var pieteikties subsīdijām no Nacionālās Izglītības Padomes, lai attīstītu noteiktu studiju virzienu.

13

Mūžizglītība Igaunijā - 1

• Igaunijā jēdziens „pieaugušo apmācība” parasti nav saistīts ar apmācāmā vecumu.

• Saskaņā ar Igaunijas likumdošanu pieaugušais izglītojamais ir students, kura galvenā nodarbošanās nav mācības; piemēram, strādā vai pēta un rūpējas par bērnu vienlaicīgi.

• Šodien Igaunijā pieaugušajiem audzēkņiem ir izstrādātas dažādas studiju iespējas, tostarp tālmācības, vakara kursi un nepilna laika studijas.

• Formālā izglītība iegūta pieaugušo izglītības sistēmas ietvaros ļauj pieaugušajiem apgūt pamata un vispārējo vidējo izglītību izmantojot tālmācības kursus.

• Papildus formālās izglītības, profesionālās izglītības iestādēm un augstākajai izglītībai arvien vairāk nodrošina tālākizglītības kursus un pārkvalifikācijas kursus.

14

Mūžizglītība Igaunijā - 2

15

Mūžizglītība Lietuvā - 1

• Lietuvā pieaugušo izglītības jomas sadalījums: mūžizglītība, neformālā ne-profesionālā izglītība un profesionālā apmācība.

• Pieaugušie Lietuvā var apgūt formālo izglītību pieaugušo izglītībā centros/klasēs un pieaugušo orientētās vispārējās izglītības skolās.

• Neformālā pieaugušo izglītības programma ir paredzēta pieaugušajiem (18 gadi un vecāki), kuri vēlas turpināt savu izglītību, paplašināt savu redzesloku, pilnveidot savu kvalifikāciju vai apgūt jaunas sociālās un kultūras kompetences.

• Pēdējo gadu laikā ieguvusi popularitāti ir "trešā vecuma" universitāte. Tā ir nevalstiska organizācija, kuras darbība veicina lielāku sociālo integrāciju vecāka gadagājuma cilvēkiem, palīdz viņiem uzlabot viņu dzīves kvalitāti, uzlabot savu darba efektivitāti, paplašināt savas zināšanas un celt viņu kultūras līmeni: – ņemot vērā finansiālos apstākļus vairākumam studentiem, "trešā vecuma" universitāte parasti piedāvā kursus bez

maksas.

• Lietuvas Virtuālās Universitātes programma 2007-2012 bija apstiprināta 2007. gadā:

– Programmas mērķis ir turpināt attīstīt Lithuanian Distance Learning Network LieDM (Lietuvos nuotolinio mokymosi tinklas) un izveidot integrētas e-mācību telpas, nodrošinot mūžizglītības iespējas katram Lietuvas pilsonim, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.

16

Mūžizglītība Lietuvā - 2

17

Attīstības dokumenti-Somija - 1

• Mācību process un Kompetence 2020 Somijā

– Somijas Izglītības padome;

– Pārskata un uzsver galvenos ar izglītību saistītos jautājumus;

- t.s. galvenās stratēģijas un mērķi izglītības jomā līdz 2020;

- sadalījums posmos: bērnu, pamata un vispārējā izglītība / pamata izglītība mākslā / brīvā laika mācību iestādes / un liberālās pieaugošo mācību iestādes;

– Šajā dokumentā tiek apskatīti veidi un iespējas, lai attīstītu un turpinātu būvēt somu intelektuālo kapitālu;

– Liels uzsvars šajā materiālā tiek likts arī uz vienlīdzības stiprināšanu, skolotāju izglītošanu, mācību popularizēšanu un viedokļu apmaiņu.

– http://www.oph.fi/download/135542_learning_and_competence_2020.pdf

18

Attīstības dokumenti-Somija - 2

• Mūžizglītības ieteikumi Somijai

– Materiāls ir izveidots ļoti pārskatāmā veidā;

– Sākumā tiek sniegta informācija par Somiju un tās galvenajiem faktoriem, kas ietekmē tās izglītības sistēmu;

– Pārskatāmā veidā tiek attēlota arī izglītības uzbūve;

– Galvenais uzsvars šajā materiālā tiek likts uz mūžizglītību;

– Izglītība sākas jau bērnudārzā un turpinās līdz pat cilvēka mūža cikla beigām;

– Tiek sniegts gan pārskats par ekspertu viedokļiem, gan par kopējo valsts stratēģiju.

– https://cica.org.au/wp-content/uploads/25493_Lifelong_guidance_in_Finland.pdf

19

Attīstības dokumenti-Somija - 3

• Izglītības un Zinātnes Attīstības plāns 2011 – 2016:

(Development Plan of Education and Research 2011-2016)

– Somijas Izglītības un Kultūras ministrija;

– Šis dokuments tiek uzskatīts par vadošo dokumentu Somijas izglītības jomā;

– Dokumentu ievada preambula, kas arī pauž dokumenta valstisko nozīmi.

– http://www.minedu.fi/OPM/Julkaisut/2012/Kehittamissuunnitelma.html?lang=en

20

Attīstības dokumenti-Somija - 4

• Somijas Pārskats pār Mūžizglītību 2011:

– Veidots sadarbībā ar Eiropas Savienību;

– Pārskats veidots 2011. gadā (nākamais pārskats 2015- 2016);

– Galvenie likumi un politikas nostādnēs Somijā, nākotnes iestrādnes;

– Pārskats pār mūžizglītību un iestādēm, kas to sniedz;

– Atsevišķa sadaļa atvēlēta e- apmācībai.

– http://www.eaea.org/media/resources/ae-in-europe/finland_country-report-on-adult-education-in-finland.pdf

21

Attīstības dokumenti-Somija - 5

• Somijas Reģionu Attīstība 2020:

– Sniedz plašu ieskatu par stratēģiskajiem mērķiem Somijas reģionu attīstībā;

– Reģionu ietekme no:

- globalizācijas;

- ekonomiskiem kāpumiem un kritumiem;

- imigrācijas;

- pakalpojumu pieejamības;

- izmaiņas nodarbinātībā un apdzīvoto reģionu attīstībā;

– Scenāriji reģionu attīstībai.

– https://www.tem.fi/files/27807/TEM_53_2010_netti.pdf

22

Attīstības dokumenti-Somija - 6

• Somijas Reģionu Attīstība 2020:

– Somijas izstrādātie mērķi līdz 2020. gadam;

– Katrs mērķis piedāvā risinājumus (instrumentus), kā noteikto mērķi var sasniegt;

– http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/nrp2014_finland_en.pdf

– Iesaistīto izglītības iestāžu veidi pieaugušo izglītībā Somijā:

– https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/index.php/Finland:Main_Providers

23

Attīstības dokumenti - Igaunija

• Centrālais dokuments – (1993), Adult Education Act;

• Mūžizglītības stratēģija 2014-2020;

• Nacionālā Reformu politika “Estonia 2020”;

• Ilgtspējīga Igaunija 21;

• Igaunijas Republikas nacionālās frošības jēdziens;

( National Security Concept of the Republic of Estonia )

• Pieaugušo izglītības attīstības plāns 2009-2013;

• Igaunijas informācijas tehnoloģiju pamats izglītībai;

• Projekts: Pieci izaicinājumi Igaunijas izglītībā – Izglītības stratēģija 2012-2020.

24

Attīstības dokumenti - Lietuva

• Pieaugušo izglītība

– Izglītības likums (1991, pēdējā redakcija 2010);

– Likums par neformālo pieaugušo izglītību (1998, redakcija 2010);

– Nacionālā izglītības stratēģija 2003 – 2012 (2003);

– Nacionālā izglītības stratēģija 2003-2012, īstenošanas programma (2005, redakcija 2010);

– Mūžizglītības stratēģija un tās ieviešanas plāns (2004, redakcija 2008);

– Nacionālā Lisabonas stratēģijas īstenošanas programma (2005).

25

e-Mūžizglītība reģionos - 1

SOMIJA - 1 • Šobrīd Somijā ir iespējams apgūt 14 maģistra un 2 bakalaura programmas e-studiju veidā;

• E-studijas tiek nodrošinātas Open University and Open UAS programmas ietvaros;

• Atvērtā universitāte darbojas kā tīkls, kas pārklāj visu Somiju;

• Abu līmeņu programmas ir pieejamas visiem, neatkarīgi no pilsonības, nacionalitātes, vecuma vai iepriekš iegūtas izglītības pamata;

• Abu līmeņu programmas tiek piedāvātas kursu veidos un bieži vien arī nepiedāvā iegūt konkrētu zinātnisko grādu;

• Programmas domātas, lai uzlabotu praktiskās iemaņas un iegūtu jaunas zināšanas;

• Pamatā visi kursi pieejami tikai somu vai zviedru valodās;

• PLATFORMAS: – Open University [ http://www.avoinyliopisto.fi/en-GB/ ];

– Open Studies at UAS [https://studyinfo.fi/wp2/en/higher-education/polytechnics-universities-of-applied-sciences/open-polytechnic-uas-studies/ ];

– Finnish Online UAS [http://www.amk.fi/en/ ].

26

e-Mūžizglītība reģionos - 2

SOMIJA - 2 • Vasaras skolas;

• Salīdzinājumā ar e-apmācību vasaras skolu galvenokārt var apmeklē tie, kas ir reģistrēti kādā universitātē;

• Saraksts ar Vasaras / Ziemas skolām:

- http://www.studyinfinland.fi/what_to_study/other_possitilities/summer_schools

• Apmaiņas programmas:

– Eiropas Savienības apmaiņas programmas;

– Studentu korporācijas;

– Individuālās apmācības.

27

e-Mūžizglītība reģionos - 3

IGAUNIJA - 1 • Pieaugušo izglītības un mūžizglītības aktivitātes tiek veicinātas ar Eiropas Sociālā fonda

programmām;

• Aktivitātes - trīs kategorijas:

– Pieaugušo izglītības popularizēšana;

– Pieaugušo izglītība populāros pieaugušo izglītības centros;

– Ar darbu saistītu apmācību un attīstību aktivitātes pieaugušajiem.

• http://www.eaea.org/media/resources/ae-in-europe/estonia_country-report-on-adult-education-in-estonia.pdf

• Igaunijas universitāšu tālākizglītības tīkls

– http://www.ut.ee/en/estonian-network-university-continuing-education-0

28

e-Mūžizglītība reģionos - 4

IGAUNIJA - 2 • Igaunija ir e-sabiedrība ar elektroniskajām identitātes kartēm, e-pārvaldi, u.c.;

• Igaunijai ir liels trūkums pēc kvalificēta darbaspēka;

• Igaunijā e-apmācība ir dzīves veids;

• Lielākā augstskola, kas praktizē e-apmācību reģionos ir Tartu universitāte;

• Galvenais uzdevums ir veicināt izglītības ieguvi neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma.

• Tālmācība ir nodefinēta Igaunijas mūžizglītības stratēģijā 2014-2020 gadam;

– https://www.hm.ee/en/estonian-lifelong-learning-strategy-2020

• Izglītības iestādes, kas nodrošina pieaugušo tālmācību:

– https://www.hm.ee/en/activities/adult-education

29

e-Mūžizglītība reģionos - 5

LIETUVA – 1 • Lietuva sāka pieaugušo apmācību 1997. gadā;

• Lietuvā pieaugušo izglītotāji ir:

– Vitautas Magnus universitāte;

– Lietuvas Universitātes Izglītības zinātņu fakultāte;

– Klaipēdas universitāte.

• Pieaugušo izglītības centriem ir problēma:

– vai nu apmācības kursi ir dārgi un pieejami tikai daļai iedzīvotāju;

– vai arī tie tiek organizēti saistībā ar fiksēta termiņa Eiropas Savienības projektiem;

– vai arī ir pārāk maz mācīšanās iespēju.

• Tālmācības portāls - iespējas e-apmācībā arī reģionālās universitātēs

– Kauņas Universitāte;

– Vytautas Magnus Universitāte;

http://www.distancelearningportal.com/countries/17/lithuania.html

30

e-Mūžizglītība reģionos - 6

LIETUVA – 2 • Lietuvā tālmācības ceļā var apgūt bakalaura, maģistra un doktorantūras studijas;

• Lai apzinātu cilvēkus reģionos, tiek organizēti reģionālie semināri;

• Lai veicinātu izpratni par situāciju attiecībā uz sociāli atstumto grupu un pieaugušo izglītību pasākumi / semināri ir tādās formās kā:

– "atvērto durvju" dienas;

– apaļā galda diskusijas;

– tikšanās ar reģionālajām un vietējām iestādēm;

– kultūras dienas;

– arī radio un televīzijas apraides.

• Pieaugušie bieži atrod informāciju izglītības centros;

• Parasti pieaugušo izglītības organizatori aicina dalībniekus:

– nosūtot e-pastu ar ziņām par apmācību organizēšanu vai

– ievietojot informāciju reģionālajos laikrakstos un tiešsaistes vietnēs.

31

e-Mūžizglītība reģionos - 7

• KOPSAVILKUMS

• E-apmācības galvenokārt tiek nodrošinātas akadēmiskajā vidē;

• Finansējums

– Somijā pastāv Vaučeru sistēma;

– Lietuvā valsts finansiāli neatbalsta pieaugušo izglītību;

- Dalībniekiem ir ierobežots atbalsts, kas ietekmē viņu motivāciju un mācīšanos mūža garumā;

- Pēc iestāšanās ES pieaugušo izglītības attīstība ir ar jaunu sparu;

http://www.sdcentras.lt/reach/res/Mapping%20Lithuania.pdf

– Pieaugušo izglītība Igaunijā galvenokārt netiek finansēta no valsts budžeta

- Dalībniekiem ir jāmaksā par kursiem, vai arī to apmaksā darba devēji;

- Ir strādāts ar projektiem pieaugušo izglītības veicināšanā:

http://www.andras.ee/client/default.asp?wa_id=837&wa_object_id=1&wa_id_key=

32

Mūžizglītība, īstenošana - 1

Informatīvā ziņojumā par „Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam” īstenošanas gaitu Latvijā tiek secināts, ka:

• pašvaldības atšķirīgi ir piedalījušās pieaugušo izglītības nodrošināšanā iedzīvotājiem savā teritorijā;

• esošā mūžizglītības finansēšanas sistēma nav nodrošinājusi vienlīdzīgas pieejamības iespējas visiem, līdz ar to noteiktām mērķa grupām ir trūcis izglītības piedāvājuma, kamēr citu izglītībai regulāri tiek novirzīts finansējums;

• programmu piedāvājums mūžizglītībā iesaistīto pakalpojumu sniedzējiem ir bijis līdzīgs, nav notikusi specializācija;

• ir nepieciešama struktūra aktuālo zināšanu pārnesei un sadarbības tīklojumu veidošanai, visu iesaistīto pušu funkciju precīzāka noteikšana un to darbības koordinēšana;

• joprojām ir jāturpina veicināt izpratni par izglītības nozīmi visa mūža garumā un mūžizglītību kā neatņemamu procesu personības un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai; jāatzīst ārpus formālās izglītības iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

(Pārresoru koordinācijas centrs, 2012)

33

Mūžizglītība, īstenošana - 2

[1] Vidzemes plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns 2007. – 2013. gadam.

• Rīcības plānā paredzēts izglītības iespēju nodrošināšana visa mūža garumā

- kas nodrošinātu kvalitatīva darbaspēka veidošanos;

- bezdarba samazināšanos un

- rezultātā veicinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanos.

• Vidzemes reģionā aizvien vairāk pašvaldības sāk apzināties mūžizglītības nozīmīgumu;

• Vidzemes reģionā vairākos bijušajos rajonos ir:

- izstrādātas vairākas pieaugušo izglītības stratēģijas: Alūksnes, Madonas, Cēsu;

- izvērsti rajona mūžizglītības tīkli: Cēsu, Valkas, Madonas;

- izstrādāti mūžizglītības attīstības rīcības plāni: Alūksnes, Cēsu, Gulbenes,

Madonas, Valkas, Valmieras;

• Mūžizglītības koordinatorus pārsvarā finansē no projektiem;

• Pieaugušo izglītības piedāvājums ir atkarīgs no darba tirgus prasībām un iedzīvotāju maksātspējas;

• Pārsvarā neformālās izglītības finanšu avots, kas nodrošina tās pieejamību pagastos ir ES projekti.

34

Mūžizglītība, īstenošana - 3

[2] SVID analīze mūžizglītības piedāvājumam un pieejamībai Vidzemes reģionā – Stiprās puses.

• Iedzīvotājiem ir pieejama formālā izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstskolas līmenim;

• Reģionā ir samērā plašs izglītības tīkls;

• Ir pieejamas arī speciālās izglītības iespējas;

• Izglītības piedāvājums ir visaptverošs un plašs, izglītības kvalitāte ir atbilstoša, mācību programmas ir atbilstošas likumam;

• Interešu izglītības piedāvājums un pieejamība Vidzemes reģionā ir attīstīta un daudzpusīga;

• Kā stiprā puse mūžizglītības sistēmas attīstībai jāmin jauno tehnoloģiju ienākšana un nodrošinājums mācību procesā;

• Reģiona pedagogu sniegums ir kvalitatīvs - tiek sasniegts ar pedagogu vēlmi tālāk izglītoties;

• Darbības pieredze starptautiskajos projektos.

35

Mūžizglītība, īstenošana - 4

[3] SVID analīze mūžizglītības piedāvājumam un pieejamībai Vidzemes reģionā – Vājās puses.

• Ne visos pagastos izglītības tīkla sazarojums ir pietiekams;

• Nepietiekams finansējums pašvaldībām un iedzīvotāju zemā maksātspēja;

• Zems dzimstības līmenis;

• Informācija par izglītības iespējām nenonāk līdz katram iedzīvotājam;

• Mūžizglītības koordinatoru atbalsta sistēmas funkcionēšana vēl nav pietiekama;

• Nav pietiekamas sadarbības un koordinācijas starp institūcijām, kas organizē formālo un neformālo izglītību mūžizglītības kontekstā;

• Pieaugušo izglītībai trūkst kvalitātes sistēmas, netiek domāts par pieaugušo izglītības pasniedzēju kvalifikācijas celšanu;

• Nav noteiktas finansēšanas sistēmas pieaugušo izglītības sistēmā;

• Sadarbības un informācijas apmaiņas trūkums starp dažādām institūcijām un pašvaldībām;

• Vājais aspekts ir lauku iedzīvotāju nodrošināšana ar izglītības iespējām visa mūža garumā;

• Uzņēmumi maz izmanto iespēju finansēt studentus vai savu darbinieku pārkvalifikāciju;

• Motivācijas trūkums mācīties visās iedzīvotāju vecuma grupās.

36

Mūžizglītība, īstenošana - 5

[4] SVID analīze mūžizglītības piedāvājumam un pieejamībai Vidzemes reģionā – Iespējas puses.

• Pozitīvs politiskais atbalsts kā priekšnosacījums mūžizglītības politikas piedāvājuma un pieejamības aspekta attīstībai;

• Izglītības infrastruktūras uzlabošana: pedagogu metodiskā darba centra izveidošana, izglītības un informācijas centru izveide, sabiedrības attīstības resursu - karjeras izglītības, psiholoģijas atbalsta centru izveidošana;

• Jaunu finansu resursu piesaiste - aktīva līdzekļu piesaiste ar projektiem;

• Vietējās partnerības veicināšana izglītības projektu izpildei;

• Nostiprināta sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm, izglītības iestādēm un darba devējiem izglītības sistēmas piedāvājuma koriģēšanā atbilstoši darba tirgus vajadzībām;

• Saglabāts un racionāli izmantots patreizējais izglītības iestāžu tīkls un materiāli tehniskā bāze;

• Sabiedrības plaša un regulāra informēšana par izglītības iespējām un darba tirgu;

• Mācību programmu uzlabošana un pielāgošana darba tirgum;

• Informāciju sistēmas modernizācija, paplašinot e-pakalpojumu klāstu;

• Izveidota mūžizglītības koordinatoru sistēma reģionā un rajonos, kas apkopotu informāciju par nepieciešamajām apmācībām un saskaņotu pieprasījumu ar piedāvājumu.

37

Mūžizglītība, īstenošana - 6

[5] SVID analīze mūžizglītības piedāvājumam un pieejamībai Vidzemes reģionā – Draudi puses.

• Vāja sociālekonomiskā situācija, kas neveicina cilvēkā nepieciešamību pēc izglītības mūža garumā;

• Cilvēku aizplūšana no reģiona;

• Iedzīvotāji neprot un nespēj izmantot iespējas - rodas kvalificēta darbaspēka trūkums;

• Iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā rezultātā notiek vairāku izglītības iestāžu slēgšana;

• Nepietiekoša un nekoordinēta profesionālās orientācijas sistēma;

• Projekti ļauj sniegt atbalstu tikai nelielai mērķauditorijai un ierobežotā laikā;

• Pašvaldību un citu institūciju nespēja pilnā apjomā veikt izglītības likumā paredzētās funkcijas finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ;

38

Kā redzam mūžizglītību Vidzemē

digitālajā laikmetā?

39

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 1

Vispārējā tehnoloģiju attīstība [1]

• Interneta tehnoloģijas attīstības cikls un tā ietekme uz sabiedrības un ekonomikas attīstību. Piemēri no iepriekšējiem tehnoloģijas attīstības cikliem.

40

6.04.2005 E-content development and research after internet bubble 4

e-Eiropai vēl priekšā 20-30 gadi

Laiks

IZSTRIZSTRĀĀDESDES PERIODPERIODSS

Pirmie 20-30 gadi

IZMANTOIZMANTOŠŠANASANAS PERIODPERIODSS

Nākošie 20-30 gadi

Pēc burbuļa

recesija

(dažreiz

depresija)

Nestabilitāte

Pēc burbuļa

recesija

(dažreiz

depresija)

Nestabilitāte

PAGRIEZIENAPAGRIEZIENA

PUNKTSPUNKTS

2

GRGRŪŪTTĪĪBASBAS vecajvecajāā eekonomikkonomikāā

PARPARĀĀDDĀĀSS jaunjaunāā ee--ekonomikaekonomika

1

1971

2000 LAIKS RĪKOTIESLAIKS RĪKOTIES

INSTITŪCIJU

PĀRVEIDOŠANA

regulēšana un

izplešānās

politika

INSTITŪCIJU

PĀRVEIDOŠANA

regulēšana un

izplešānās

politika

ZELTA LAIKMETSZELTA LAIKMETS

IZAUGSMEIZAUGSME

3

Viktorijas laikmets,

Jūgendstils Rīgā,

Pēckara Zelta gadi Eiropā

Visas ekonomikas

uzplaukums

KanKanāālulu mmāāninijja,a,

DzelzceDzelzceļļuu mmāāninijja,a,

CauruCauruļļvadivadi 2020 ggs, s,

InternetInternetaa mmāāninijjaa

Seko VISSeko VISĀĀ PASAULPASAULĒĒ

LIELSLIELS FINAFINANSU BURBULISNSU BURBULIS

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 2

Vispārējā tehnoloģiju attīstība [2]

• Svarīgi ir arī panākt, lai izglītība atspoguļotu sabiedrības attīstības vajadzības, kas atbilstoši Latvijas Attīstības plānam ir pāreja uz zināšanu sabiedrību;

• Tehnoloģiskie viļņi nesenajā un paredzamajā IKT attīstībā (avots: Merrill Lynch);

• Pamatnostādnēs ieteiktā rīcība Vidzemē atbilstoši prognozētajam Satura vilnim.

41

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 3

Vispārējā tehnoloģiju attīstība [3]

• Parafrāzējot Koka 2004. gada Lisabonas stratēģiju kritiski izvērtējošo ziņojuma ieteikumu, līdzīgu ieteikumu piemērojam Vidzemes Augstskolai (ViA):

Lai nodrošinātu ViA izaugsmi nākotnē, augstskolai nepieciešama saskaņota un aptveroša (holistic) stratēģija - dot sabiedrībai zināšanas un signālus jaunu darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai, veicināt IKT sektora izaugsmi un IKT difūziju visās pētniecības nozarēs un studiju programmās.

42

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 4

Vispārējā tehnoloģiju attīstība [4]

• Jaunu mācību veidu radīšana IKT ietekmē;

• Eiropas sapņa par „sabiedrību, kas mācās” un „organizācijām kas mācās” piepildīšana būs izšķiroša veiksmīgai pārejai uz zināšanu sabiedrību;

• IST (informācijas sabiedrības tehnoloģijām) raksturīgas inovācijas ir galvenā Eiropas pētniecības un saimniecības attīstības prioritāte;

43

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 5

Vispārējā tehnoloģiju attīstība [5]

• e-Studiju rīku lietošana prasa būtisku tradicionālo mācību programmu attīstību; – tas, savukārt, prasa apmācīt skolotājus veikt nepieciešamās izmaiņas.

• e-Studiju rīki piemērojami, lai: – organizētu elastīgas profesionālās izglītības programmas atbilstoši īstermiņa darba tirgus pieprasījumam;

– tajā skaitā ar iespēju nodrošināt profesionālajā sākotnējā izglītībā vienas izglītības programmas ietvaros iegūt vairākas profesionālās kvalifikācijas.

• e-Studiju rīku lietošana vairumā gadījumu apvienojama ar klātienes semināriem un citu populāru tehnoloģiju izmantošanu: – piemēram: tālrunis, SMS, televizors.

44

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 5

Zināšanu sabiedrība un zināšanu ekonomika

• Zināšanu ekonomika ir patēriņa un ražošanas sistēma, kuras galvenā komponente ir intelektuālais kapitāls;

• Attīstītās valstīs zināšanu ekonomika ir nozīmīga kopīgās ekonomikas daļa;

• Vairums valstu ekonomikas sastāv no visām trijām galvenajām ekonomisko aktivitāšu kategorijām: – mazāk attīstītas valstis tiecas radīt: agrārā ekonomika vai agrāro un preču ražošanas ekonomika;

– attīstošās valstis tiecas radīt: preču ražošanas vai preču ražošanas un servisu ekonomika;

– attīstītās valstis tiecas radīt: servisu ekonomiku;

• Zināšanu ekonomikas aktivitāšu piemēri ir pētniecība, tehniskā palīdzība, konsultācijas;

• Vecā ekonomika ir pretstats jaunajai ekonomikai, kuras izaugsmes atslēga ir inovācijas;

• Kaut arī vecās ekonomikas uzņēmumu tehnoloģijas ir dramatiski mainījušās, tomēr ir robežas tam, cik ar tehnoloģiskiem līdzekļiem iespējams uzlabot industriju.

Ieteikums

• Mūžizglītības attīstības stratēģija jāattīsta konceptuālā vienībā ar zināšanu sabiedrības un zināšanu ekonomikas koncepcijām.

45

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 6

Zināšanu sabiedrība un zināšanu produktivitāte

• Vidzemes mūžizglītības stratēģijai jātiecas uz attīstītu valstu modeli, kur zināšanu ekonomika ir nozīmīga kopīgās ekonomikas daļa;

• Vienlaikus jāattīsta preču ražošanas vai preču ražošanas un servisu ekonomikai vajadzīgā mūžizglītības komponente;

• Mūžizglītības uzdevums ir rūpēties par to, lai pietiekoši lielai sabiedrības daļai būtu prasmes un zināšanas kā produktīvi ar augstu pievienoto vērtību izmantot zināšanas;

• Zināšanas modernā sabiedrībā raksturo: – zināšanas ir dārgas;

– attīstītās valstis 20% IKP (iekšzemes kopprodukta) izlieto zināšanām;

– 10% izlieto pamatizglītībai (salīdzinot ar 2% 1910. gadā);

– darba devēji izglītībai izlieto 5%;

– 3-5% IKP tērē zinātnei un pētniecībai – jaunu zināšanu iegūšanai;

– zināšanu radīšana ir moderno valstu lielākā investīcija;

– zināšanu produktivitāte ir atšķirīga dažādās valstīs.

Ieteikums

• Vidzemē vajadzīga mūžizglītības stratēģija, kas pakāpeniski palielina zināšanu ekonomikas daļu. Vidzemes mūžizglītības modelis tad varētu kļūt par paraugu visai Latvijai.

46

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 7

Mūžizglītības mērķi produktivitātes celšanai

• Zināšanu un prasmju komplekta noteikšana mūžizglītības attīstībai;

• Šim komplektam jāizrauj sabiedrība no zemas produktivitātes slazda un jārāda ceļi, kā pakāpeniski izveidot arvien vairāk ērti lietojamu saturu un rīkus vismaz Eiropas vidējā produktivitātes līmeņa sasniegšanai un uzturēšanai;

• Zināšanu ekonomikas galvenās priekšrocības un zināšanu produktivitāti rada globālo datortīklu un digitālo tehnoloģiju viedi produkti un lietojumi;

• Šī atziņa nosaka veidojamā zināšanu komplekta satura, līmeņa un mācību metožu ievirzi.

Ieteikums

• Satura apgūšana jāsaista ar pievilcīgiem un/vai ambicioziem jaunu zināšanu ekonomikas produktu radīšanas un komercializēšanas mērķiem. Jaunu produktu radītāju grupas visos vecuma līmeņos varētu būt efektīvi sadarbības un zināšanu apmaiņas puduri.

47

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 8

e-Studijas un studentu sagatavotība iestājoties ViA

• ViA reflektanti ir ļoti dažādi sagatavoti studijām augstskolā;

• Dažāda ir to motivācija un to prasmes mācīties;

• Daļai studentu nav pietiekošas zināšanas un prasmes, piemēram, matemātikā;

• Rezultātā daļa studentu tiek atskaitīti pirmajā kursā.

Ieteikums

• Jāpēta inovatīvas pieejas citās nozarēs un tās jāpārnes uz studiju procesu: – izlīdzinoši e-kursi MOOC un daudz-ekrānu e-Studiju eBig3 formātā;

– vecāko kursu studentu iesaistīšana izlīdzināšanas procesā (kā MIT);

– inovatīvas e-spēles, kas motivētu studentus.

48

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 9

Vidzemes Augstskolas personāla attīstība IST kontekstā

• Personāla attīstības iespējas ir svarīgākais cēlonis, kāpēc cilvēki ir ieinteresēti strādāt universitātēs;

• Atšķirībā no industriālās sabiedrības, zināšanu sabiedrībā ir daudz svarīgāk izvēlēties prioritātes;

• e-Studiju un mūžizglītības attīstība radījusi jaunu diskusiju un personāla attīstības telpu;

• «Tradicionālie biznesi pēdējos 50 gados ir auguši tikai tajos gadījumos, kad tiem ir izdevies pārveidoties darbībai ap zināšanām un informāciju» (P. Drukers)

Ieteikums

• Turpināt attīstīt augstskolas kultūru, kurā personāla attīstībai ir nozīmīga loma;

• Uztvert pētniecības un attīstības projektus kā svarīgākos personāla attīstības instrumentus.

49

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 10

Iekļaušanās eStudiju lietotāju vidē

• Pašlaik, mainoties attīstības akcentiem no informācijas sabiedrības uz zināšanu sabiedrību, arvien skaidrāk arī Latvijā digitālo plaisu mazāk nosaka piekļuve IKT, bet gan arvien vairāk tā ir saistīta ar stratēģisku IKT lietošanu;

• Tā attīsta sociāli ekonomiskos apstākļus un kultūru, kas veicina inovatīvu attīstību ekonomiskai izaugsmei un dzīves kvalitātei;

• Stratēģiskā IKT lietošanas attīstība prasa attīstīt e-prasmes un izmantot e-studiju metodes.

Ieteikums

• Noteikt dažus skaidri izmērāmus un reāli sasniedzamus mērķus ViA e-studiju jomā, piemēram, noteikt, ka līdz 2017. gadam katrā studiju kursā ir jābūt e-studiju sastāvdaļai;

• Izvērtēt iespējas līdzīgus mērķus noteikt profesionālās izglītības iestādēs Vidzemē.

50

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 11

Kvalitāte

• Svarīgi ir e-Studiju jomā nodrošināt augstu kvalitāti, citādi Vidzemes konkurētspējas un labklājības attīstība nebūs droša;

• Lai paātrinātu mūžizglītības kvalitātes attīstības procesus, jau 2001. gadā IZM kopā ar augstskolu speciālistiem sagatavoja un izdeva grāmatu „Tālākizglītības kvalitātes vērtēšanas rokasgrāmata”, Juris Dzelme u.c.;

• Šajā materiālā apvienota modernā augstākās izglītības kvalitātes filozofija ar IKT risinājumiem un maz-birokrātisku lēmumu pieņemšanu;

• Pašlaik, daļēji sakarā ar robustajām un kvalitāti apdraudošajām iepirkuma procedūrām, šis materiāls nogaida plašāku pielietošanu.

Ieteikums

• Svarīgi ir panākt, lai būtu izdevīgi izstrādāt un piedāvāt augstākas kvalitātes (nevis vislētākos) e-Studiju un mūžizglītības risinājumus;

• Tādēļ nepieciešams izstrādāt un popularizēt maz-birokrātisku kvalitātes novērtēšanas sistēmu, kā arī panākt tās atzīšanu ar nacionālās politikas līdzekļiem.

51

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 12

Mūžizglītība, e-Studijas un sabiedrības integrācija

• Izglītībai ir izšķiroša nozīme sabiedrības integrācijā;

• Jau 2004. gada martā Eiropas IT ministru konferencē Budapeštā Bill MacBeth nolasīja referātu „Using ICT to bridge ethnic divides?”, kurā autors iepazīstināja ar Lielbritānijas pieredzi imigrantu integrācijā, izmantojot multimediju mācību materiālus.

Ieteikums

• Augstas kvalitātes e-Studijas latviešu valodā ceļ latviešu valodas prestižu;

• Plaši pieejami un mākslinieciski noformēti e-Studiju materiāli un mācību elementi radīs papildus interesi par Latvijas valsti un latviešu valodu, līdz ar to veicinot sabiedrības integrāciju;

• Daudzveidīgas tematikas, augsti kvalitatīvi un konkurētspējīgi e-Studiju kursi latviešu valodā būtu papildus stimuls bēgļiem un cittautiešiem apgūt latviešu valodu, lai spētu izmantot šajos kursos apgūstamās augstvērtīgās zināšanas un prasmes.

52

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 13

Mūžizglītība, e-Studijas un reģionālā attīstība • Mūžizglītības un e-Studiju attīstība veicina valsts vienmērīgāku attīstību, perspektīvā

novēršot pārmērīgu iedzīvotāju koncentrāciju lielajās pilsētās; • Inovatīvas e-Studijas Latvijā kopš 1999. gada ir veiksmīgi pielietotas vairākos reģionālās

attīstības projektos; • Tieši interaktīvu multimediju materiālu lietojums kopā ar labi organizētiem semināriem

nodrošinājis to panākumus, piemēram: – Līvānu novadā e-kursi biznesa plānošanā, datoru lietošanā un profesionālajā saziņā ir atkārtoti kopš 2000. gada

daudzas reizes; – Latvijā izstrādātā Daudz-ekrānu e-Studiju tehnoloģija eBig3 2013 gadā ieguva lielo BOLDIC balvu par labākajām

inovācijām e-Studiju jomā Skandināvijā un Baltijā; – ViA Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts jau vairāk kā 10 gadus attīsta modelēšanas metodes sarežģītām un

neskaidrām sociālām un attīstības situācijām; – Par Latvijas pieredzi e-Studiju izmantošanā reģionālajai attīstībai Latvijas speciālisti ir ielūgti 2003-2015. gados

nolasīt referātus Eiropas valstīs, Abu Dabi, Indijā, Ķīnā, Ēģiptē.

Ieteikums • e-Studijas kopā ar viegli pieejamām konsultācijām, studiju atbalstu mobilajā tālrunī un

teledarbu efektīvi veicina reģionālo attīstību. Lai veicinātu valsts vienmērīgu apdzīvotību, ieteicams plašāk izmantot Latvijā veiksmīgi uzkrāto pieredzi e-Studiju izmantošanā reģionālās attīstības veicināšanai.

53

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 14

Mūžizglītība, e-Studijas un teledarbs

• Teledarbs jau daudzus gadus tiek uzskatīts par jaunu augsti produktīvu darba vietu radīšanas avotu;

• Arvien noteiktāk iezīmējas redzējums, ka zināšanu sabiedrībā 50% biznesa būs tīmekļa bizness (web-bizness).

Ieteikums

• Atbalstīt pētījumus un inovācijas jaunu teledarba vietu radīšanas dažādās jomās, īpaši tīmekļa biznesa (web-biznesa) jomā;

• Iekļaut teledarba jautājumus mūžizglītības/eStudiju kursos un programmās.

54

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 15

e-Studijas/e-Mācības un e-Ekosistēma [1]

• eStudijas, eMācības ePārvalde, eBizness eVeselība ir zināšanu sabiedrības vārdi, kuru semantisko nozīmi sabiedrība precizē un modernizē jau kopš 1995. gada;

• Divas krīzes - 2000. gada Dot.com burbulis un globālā krīze/dižķibele 2010 radikāli modernizēja izpratni par šiem vārdiem;

• E-Studiju lietotāju nepietiekošais skaits (Latvijā 7%, Eiropā vidēji 6%) salīdzinot ar Interneta lietotāju skaitu (ap 70%) norāda uz skaidru vajadzību modernizēt mūžizglītības koncepciju;

55

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 16

e-Studijas/e-Mācības un e-Ekosistēma [2]

• Autori ir jau savlaicīgi saskatījuši tuvojošos izaicinājumus, kā arī rosinājuši un veikuši virkni pētījumu eEkosistēmu jomā: – konceptuāli eEkosistēmas ir pētītas Gintas Majores doktora disertācijā;

– lietojams eEkosistēmu paraugs ir daudzekrānu e-Studijas eBig3.

• eBig3 koncepcija un tehniskais risinājums apvienos trīs savstarpēji papildinošus uz tehnoloģijām balstītus mācīšanās veidus: – eLearning – mācīšanās, izmantojot datoru un/vai internetu;

– tLearning – mācīšanās, izmantojot televīziju (arī Interneta televīziju);

– mLearning – mācīšanās, izmantojot mobilās ierīces.

• eBig3 sistēma apvieno plašu televīzijas pārklājumu, mobilo tehnoloģiju ikdienas pieejamību ar ātrdarbīga interneta pieslēguma jaudu un elastību.

56

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 17

e-Studijas/e-Mācības un e-Ekosistēma [3]

• Līdz ar ciparu televīzijas un interneta tehnoloģiju attīstību televīzijas frekvenču josla vairs praktiski neierobežo televīzijas kanālu skaitu;

• To apstiprina arī LMT un Lattelecom interneta televīzijas risinājumi;

• Līdz ar to augstas kvalitātes satura, tajā skaitā izglītības satura, pieprasījumam vērojama tendence nozīmīgi pieaugt.

Ieteikums

• Padziļināti izpētīt izglītības potenciālu Latvijā nesen ieviestajām interneta televīzijas tehnoloģijām (LMT, Lattelekom);

• Izveidot sadarbības modeļus ar tehnoloģiju uzturētājiem nākošās paaudzes mūžizglītības mērķu efektīvākai sasniegšanai;

• Latvijā ir radīta globāli jauna lietotājam draudzīga mūžizglītības tehnoloģija, kura ir lietotājam būtiski draudzīgāka, kā tradicionālās tehnoloģijas. Plaša eBig3 tehnoloģijas izmantošana Vidzemē radītu salīdzinošas priekšrocības.

57

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 18

Modernās Vidzemes mūžizglītības saturs pieaugušajiem

• Mūžizglītībai pieaugušajiem ir vairāki mērķi: – mūžizglītībā jāpiedalās vismaz 15% iedzīvotāju, lai novērstu strukturālo bezdarbu;

– mūžizglītībai jāpiedāvā tāds prasmju un zināšanu komplekts, kurš papildus tradicionālajai dažādu līmeņu izglītībai nodrošina veiksmi zināšanu sabiedrības pamattehnoloģiju pieejamības apstākļos;

– mūžizglītībai jāpiedāvā jauno pamat-prasmju kursu komplekts;

– mūžizglītībai jāpiedāvā elastīgas profesionālās izglītības programmas atbilstoši īstermiņa darba tirgus pieprasījumam;

– mūžizglītībai jānodrošina profesionālajā sākotnējā izglītībā iespēja vienas izglītības programmas ietvaros iegūt vairākas profesionālās kvalifikācijas;

– mūžizglītībai jāpiedāvā nozīmīgs skaits hobija līmeņa satura kursi.

Ieteikums

• Jāturpina apzināt esošā mūžizglītības satura piedāvājumus. Noskaidrot deficītus satura, līmeņa, organizēšanas metodes un pieejamības jomā.

58

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 19

Modernās Vidzemes mūžizglītības saturs skolēniem

• Skolēni nozīmīgākā Vidzemes sabiedrības daļa, kura ir ļoti ieinteresēta sasniegt tos mērķus, kuri aprakstīti šajā materiālā;

• Lai to atbalstītu Izglītības un Zinātnes ministrija organizēja konkursus, kuru rezultātā: – 2014-2015. gadā 500 skolotāji beidza RTU skolotāju kursus – kā vadīt pulciņus skolās:

(mobilo tālruņu programmēšana / robotu programmēšana / audio,video satura radīšanā un apstrādē);

– 2015. gadā 200 skolotāji beidza RTU skolotāju kursus „Kā strādāt ar talantīgiem bērniem”;

– 2015. gadā kā 180 skolotāji beidza Liepājas Universitātes kursus modernajā programmēšanā.

• RTU kursi pulciņu vadītājiem skolās - kursi tika organizēti daudz-ekrānu e-Studiju formātā ar 32 stundām klātienes nodarbību, 16 stundām pastāvīgā darba un 112 stundām tiešsaistes semināru (vebināru) formā katru vakaru.

Ieteikums

• Augstskolām arī turpmāk ieteicams attīstīt un īstenot kursus skolotājiem arvien jaunās daudzekrānu e-Studiju versijās.

59

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 20

Līdzīgi izaicinājumi mūžizglītības jomā Vidzemes vēsturē

• Vidzemes vēsturē ir spilgti periodi, kad vidzemnieki ir spoži atbildējuši globālajiem izaicinājumiem ar mūžizglītības metodi;

• 19. gadsimta vidū bija izveidojies globālais preču tirgus ar ostām gandrīz visās valstīs, kam bija pieeja pie jūras;

• Arvien jaunas tirdzniecības vajadzības, kas radīja iespēju iesaistīties jauniem dalībniekiem;

• Krišjānis Valdemārs izveidoja un izlobēja jaunu liela mēroga projektu attīstīt jūras skolu tīklu;

• Tas vidzemniekiem piedāvāja zināšanu komplektu, kuģu būvēšanā, kuģu vadīšanā un tirdzniecības organizēšanā;

• Projekts pēc apjoma, stila un rezultātiem spoži atbilda laika garam. Tas iedvesmoja daudzas uzņēmēju paaudzes un turpina mūs iedvesmot vēl tagad.

Ieteikums

• Pievērsīsim uzmanību zināšanu komplektam: kuģu būvēšana, kuģu vadīšana un tirdzniecības organizēšana. Meklēsim līdzīgas situācijas mūsdienu Vidzemē un izmantosim tās.

60

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 21

21. gadsimta situācija un iespējas mūžizglītības jomā Vidzemes vēstures pieredzes kontekstā

• 21. gadsimta sākumā Vidzemē ir radusies līdzīga situācija kā 19. gadsimta vidū;

• Pasaulē ir radīts globālais Interneta tīkls (toreiz bija radīts ostu tīkls);

• Tuvākajās desmitgadēs globālajā tīklā tiks radīti ļoti daudz jauni komerciāli nozīmīgi produkti un pakalpojumi;

• Jaunos produktus spēj konceptuāli un tehniski radīt mazas grupas;

• Mums jārada labvēlīgi apstākļi šādu grupu radīšanai un darbībai, – tas jādara gan augstskolu, gan arī skolu līmenī.

• Šīs vietas būtu Interneta globālo produktu un servisu ostas pie Gaujas, Daugavas, Salacas un to pietekām;

• Mēs varam radīt projektu Krišjānis Valdemārs 2.0.

Ieteikums

• Sagatavot un īstenot projektu Krišjānis Valdemārs 2.0, lai tas kļūtu par 21. gadsimta Vidzemes veiksmes stāstu.

61

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 22

Mūžizglītības attīstības pamatnostādņu kopsavilkums [1]

• Mūžizglītība kā ceļš uz zināšanu sabiedrību, tās aizvien pieaugošā nozīme – atspoguļojums stratēģiskajos dokumentos Vidzemē;

• Tehnoloģiskās attīstības tendences un mūžizglītības prioritātes - tehnoloģiskais risinājums Vidzemei;

• Līdzšinējā mūžizglītības attīstība laika periodā no 1995 līdz 2015 - pozitīvā Eiropas pieredze, ko ņemt vērā;

• Nacionālās attīstības plāns 2014-2020 kā pamats stratēģiskajām izmaiņām mūžizglītības attīstībā;

• ES programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) un mūžizglītības inovācijas;

• Mūžizglītības izaicinājumi Vidzemes Augstskolai pārejā uz zināšanu sabiedrību;

• Globalizācija un jaunās iespējas – angļu valodas apguves stimulēšana iedzīvotājiem, lai varētu izmantot šīs iespējas;

• Mūžizglītības kompetenču centri, e-apmācība un zināšanu sabiedrības tehnoloģijas;

• Mūžizglītības stratēģija un sadarbības tīkla aktivitātes starp Vidzemes Augstskolu un pārējām Latvijas augstskolām.

• ERAF programmas prioritātes mūžizglītībā - projektu piesaiste;

62

MI attīstības pamatnostādnes Vidzemē - 23

Mūžizglītības attīstības pamatnostādņu kopsavilkums [2] • E-apmācība, mūžizglītība un studentu zināšanu apguve Vidzemes Augstskolā; • Personāla attīstība mūžizglītības ilgtspējai; • Pētniecība un doktorantūras studijas mūžizglītības jomā; • Vidzemes IT infrastruktūra un virtuālās mācīšanās vides; • Starptautiskā sadarbība un starptautiskie tīkli; • Mācību objektu attīstība; • Augstskolas un skolu vienotas aktivitātes; • Autortiesības un to aizsardzība; • Mācību materiālu un procesa kvalitāte; • Konkursu un atzinību nozīme mūžizglītības veicināšanā; • Konsultācijas mūžizglītības un e-Studiju jomā; • Mūžizglītības un e-Studiju integrācija sabiedrībā; • Mūžizglītības un e-Studiju ietekme reģiona attīstībā; • Mūžizglītības, e-Studiju un teledarba iespējas; • Modernās Vidzemes mūžizglītības saturs skolēniem; • Modernās Vidzemes mūžizglītības saturs pieaugušajiem; • e-Studijas/e-Mācības un e-Ekosistēma.

63

Projekta rezultāti, pielietojums - 1

• Zinātniskas publikācijas:

• Kaspars Osis, Sarma Cakula, Atis Kapenieks «Actual demands based knowledge intensive technological model for lifelong learning development in Vidzeme Region»

• Sarma Cakula, Kaspars Osis, Atis Kapenieks, Georgios Zarifis, «Lifelong Learning Strategy Framework for the Vidzeme Region»

64

Projekta rezultāti, pielietojums - 2

Tehniskais risinājums un adaptēšana mūžizglītības piedāvājuma atbalstam [1]

• Pasaulē tiek pielietotas dažādas pieejas e-Studiju platformu, studiju pārvaldības sistēmu (angliski: Learning Management System - LMS) tehniskiem risinājumiem, piemēram:

– ģenētiskie algoritmi (M.Huang, et.al.; u.c.);

– neironu tīkli (J.E. Vellaverde, et.al.; u.c.);

– izkliedētā loģika (Y.H. Chen; u.c.);

– intelektuālo aģentu risinājumi (H. M.El-Bakry, N.Mastorakis; K.Osis, J.Grundspenkis, u.c.);

– personīgo zināšanu pārvaldības sistēma balstīta uz aģentu un mobilo risinājumu tehnoloģijām e-Studiju atbalstam (K.Osis, S.Cakula, B.Ose; K.Osis, J.Grundspenkis);

– mobilo teh. risinājumu e-Studiju platformas (A.A.S.Elfetouh, H.M.El-bakry; G.X.Wang, Y.L.Gao; u.c.);

– daudz-ekrānu e-Studiju vide eBig3 izmantojot internetu, TV un mobilo teh. apvienotu risinājumu (A.Kapenieks, et.al.).

65

Projekta rezultāti, pielietojums - 3

Tehniskais risinājums un adaptēšana mūžizglītības piedāvājuma atbalstam [2]

• Ir pieejamas virkne e-Studiju un LMS atbalstošas tehnoloģiskās platformas: – atvērtā koda sistēmas;

– komerciālas sistēmas.

• Ir veikti vairāki šādu platformu izvērtējumi un salīdzinājumi, piemēram: – izmantojot kvalitatīvo svaru un summas (QWS) pieeju;

– pielietojot minimāli sasniedzamos kritērijus izvēlētas tiek 6-10 atbilstošākās (no liela skaita kā 36);

– detalizētākam izvērtējumam izvēlētas atlasītās 6-10:

– [*] ATutor 1.4.11, Dokeos 1.5.5, dotLRN 2.0.3, ILIAS 3.2.4, LON-CAPA 1.1.3, Moodle 1.4.1, OpenUSS 1.4, Sakai 1.0, un Spaghettilearning 1.1;

– [*] +CMS 2.0.0, ATutor 1.5.4, Claroline 1.8.1, Dokeos 1.6.4, Drupal 5.3, Ilias 3.8.3, Mambo 4.6.1 un Moodle 1.9;

– [*] vēl citā izvērtējumā: ATutor, Claroline, Dokeos, Ilias, Sakai un Moodle.

• Līdz šim veicot dažādu atvērtā koda LMS apkopojumu izceļas Moodle platforma.

66

Projekta rezultāti, pielietojums - 4

Tehniskais risinājums un adaptēšana mūžizglītības piedāvājuma atbalstam [3]

• Balstoties uz ES, nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentiem, līdzšinējās pieredzes reģionā mūžizglītības jomā un uz LMS platformu tehnoloģisko risinājumu izvērtējumu ir izstrādāts nepieciešamo zināšanu un prasmju veicināšanas tehnoloģiskais modelis pieaugušo izglītības atbalstam Vidzemē (skat. nākamo attēlu).

• Šā modeļa sastāvdaļas (gan no tehniskā, gan sistēmiskā griezuma): – studiju pārvaldības sistēma / LMS [pielāgota izstrādātajam konceptam] – prototips izveidots;

– vajadzību iegūšanas sistēma [vēl veicams uzdevums ārpus šā projekta ietvara];

– kvalitātes kontroles sistēma [vēl veicams uzdevums ārpus šā projekta ietvara];

– pašvaldības,

– pieaugušo izglītības pakalpojuma sniedzēji,

– pieaugušo izglītības pakalpojuma ņēmēji.

67

Projekta rezultāti, pielietojums - 5

68

Projekta rezultāti, pielietojums - 6

TEHNOLOĢISKĀ RISINĀJUMA PROTOTIPS MŪŽIZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMA NODROŠINĀŠANAI ATTĀLINĀTĀ REŽĪMĀ UN TĀ

ADAPTĒŠANA MOBILO TEHNOLOĢIJU LIETOJUMAM - EKRĀNŠĀVIŅI

69

Projekta rezultāti, pielietojums - 7

70 PRP-01. Attēls. Platformas prototipa sākuma ekrāns

Projekta rezultāti, pielietojums - 8

71 PRP-02. Attēls. Platformas prototipa sākuma ekrāns

Projekta rezultāti, pielietojums - 9

72 PRP-03. Attēls. Platformas prototipa Izglītības sniedzēja kursa pieteikuma forma

Projekta rezultāti, pielietojums - 10

73 PRP-04. Attēls. Platformas prototipa viens no Izglītības sniedzēja partnera profiliem

Projekta rezultāti, pielietojums - 11

74 PRP-05. Attēls. Platformas prototipa viens no diviem izveidotiem paraug-kursiem

Iestrādes perspektīvai (klātienes diskusija)

75

Paldies par uzmanību!