balticcycling.combalticcycling.com/.../wordpress/wp-content/uploads/2016/03/Metodm… · Web viewbalticcycling.com

“Inovatīva alternatīvo sociālo pakalpojumu iniciatīva Amatas novada kultūrvidē” (Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)

“Āraišu ezerpils – sena dzīvesvieta ezerā” (16.12.2014.)

Lekcijas plāns:

1. Āraišu ezerpils atrašanās vieta.2. Kāpēc šo senvietu, atšķirībā no pārējām Latvijas teritorijas senāko laiku dzīvesvietām,

dēvē par ezerpili;3. Kad pirmo reizi uzzināja par dzīvesvietu Āraišu ezera saliņā;4. Ezerpils arheoloģiskās izpētes divi posmi (1965 – 1969; 1975 -1979) un izrakumos iegūto

materiālu nozīme Latvijas senākās vēstures izzināšanā;5. Izrakumu darbu īpatnības ezerpilī (ezera līmeņa svārstības, darbs poldera apstākļos u.c.);6. Kas raksturīgs Āraišu ezerpils kultūrslānim;7. Izrakumos atrasto priekšmetu (senie darbarīki, ieroči, rotaslietas u.c.) analīze – pamats

ezerpils iedzīvotāju etniskās piederības un apdzīvotības laika noteikšanai;8. Ezerpils apdzīvotības laiks;9. Kā izskatījās ezerpils iedzīvotāju dzīvojamās, no apaļkokiem celtās mājas;10. Ar ko nodarbojās senie āraišnieki;11. Kad un kāpēc radās doma atjaunot seno ezerpili- pašlaik vis vairāk izpētīto šī veida

dzīvesvietu visā ZA Eiropā;12. Rekonstrukcijas projekts ( zinātniskais pamatojums, grafiskais risinājums, eksperimentālā

ēka;13. Praktiskā ezerpils celtniecība ( darbarīki, kokmateriāli, celtnieki, seno darba paņēmienu

pielietojums);14. Āraišu ezerpils rekonstrukcijas – palīgs Latvijas senākās vēstures apguves procesam

skolās.

Tēmas labākai uztverei sagatavoti speciāli šī projekta mērķauditorijai piemēroti attēli.

Sagatavoja arheoloģe, Dr.hist.h.c. Zigrīda Apala

Šis informatīvais materiāls, ir sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu atbild nodibinājums “Āraišu ezerpils fonds” un Amatas novada pašvaldība.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEZ piešķirtais līdzfinansējums - EUR 16732,09.


“Ezerpilis meklējot. Teikas un īstenība” (15.01.2015.)

Lekcijas plāns:

1. Ko mēs saucam par ezerpilīm;2. Pirmās ziņas par ezerpilīm rodamas latviešu tautas teikās, kas stāsta par lidojošiem

ezeriem, nogrimušām pilīm un baznīcām;3. Šīs teikas parasti sākas ar vārdiem …senos laikos ezeri esot lidojuši pa gaisu, meklēdami

sev vietu, kur nolaisties. Ja kāds uzminējis ezera vārdu, tas tūdaļ nolaidies, pārklādams visu, kas tur apakšā bijis – pilis, mājas, lopus, cilvēkus…

4. Kad un kam radās interese pārbaudīt teikās minētos ezerus;5. Kur atrodams teiku kopums un, cik teikas ir caurskatītas;6. Cik ezerus apsekoja un cik ezeros atklāja senu dzīvesvietu paliekas;7. Kurā Latvijas daļā lokalizējas atklātās ezerpilis (karte);8. Kādi atradumi ezera dzelmēs liecina par ezerpils esamību;9. Kuros ezeros atrodas arheoloģiski pētītas dzīvesvietas;10. Spilgtāko teiku stāstījums par Āraišu, Auļukalna, Bakanu, Bricu, Ižezera, Dūķu, Liezēres,

Lisas un Ušuru ezeriem;11. Vai ir iespējams atklāt vēl joprojām nezināmas ezerpilis;12. Nogrimušās pilis teikās glabā ziņas par kādreiz eksistējušām dzīvesvietām, kas cauri

laikiem teiksmainā veidā saglabājas no paaudzes paaudzē.





“Nodarbība Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā” (21.05.2015.)

Nodarbība mērķis: nostiprināt lekcijās dzirdēto un attēlos skatīto, apmeklējot arheoloģijas pieminekļus vēsturiskajā vidē Āraišu Arheoloģiskā muzejparka teritorijā.

1. Ievadam informācija par Latvijas ezerpiļu atklājēju, pētnieku un Āraišu ezerpils rekonstrukcijas autoru, arheologu Jāni Apalu un viņa veikumu Āraišu muzejparka tapšanā (pie teritorijā uzstādītā, ilustrētā stenda);

2. Rekonstruētās 9.gs. dzīvesvietas – ezerpils apskate. Skaidrojumi par ēku izvietojumu, izmēriem, būvveidu, u.c.;

3. Kāpēc šīs no apaļiem baļķīšiem būvētās mājiņas sauc par bezbēniņu ēkām;4. Kā apsildīja (māla krāsnis bez dūmvada) un iekārtoja (guļamās lāvas, plaukti, sēžamie

bluķīši) mājiņas;5. Skolēniem dota iespēja ieiet šajās mājiņās, aplūkot bronzas apstrādes meistara māju ar visu

iekārtojumu un amata rīkiem, kā arī senā dravnieka māju;6. Demonstrētas izgatavoto Āraišu ezerpils izrakumos atrasto priekšmetu (koka kausi,

muldiņas, vērpjamās vārpstas skriemeļi u.c.) precīzas kopijas, kādai meitenei uzlikts bronzas spirāļu vainags, villaine labākai senlaiku uztverei;

Āraišu mūra pilsdrupās skatīti izrakumos atsegto celtņu pamati, krāšņu vietas, paskaidrojumu stendā vēlreiz aplūkoti atrasto priekšmetu zīmējumi.

Nodarbība noslēdzās t.s. “Meitu salā”, kur izvietotas akmens un bronzas laikmeta dažādu mājokļu rekonstrukcijas. Sīkāka informācija sniegta par bronzas laikmeta mājokli, pie kura jaunieši darbosies vasarā demonstrējot apgūtās seno amatu prasmes.

Pārrunas par redzēto un dzirdēto pie ugunskura, cepot maizi uz iesmiem.




Projekts “Inovatīva alternatīvo sociālo pakalpojumu iniciatīva Amatas novada kultūrvidē”

(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Bronzas laikmeta māla trauku izgatavošana” un

“Ievads muzeju darbā ar apmeklētājiem”

Apmācības semināru plāns

(novadīts Spāres Internātpamatskolā 08.01.- 30.07. 2015.)

Nr.p.k. Nodarbības norises laiks

Izmantotie materiāli

Īss pielietotās metodoloģijas un nodarbības satura apraksts

1. 08.01.2015. Prezentācija,

Māls,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Nodarbības gaitā dalībnieki tiek teorētiski iepazīstināti ar:

1. Bronzas laikmeta māla trauku atradumu vietām Latvijā;

2. Kā arheologi rekonstruē māla trauku kādreizējo izskatu;

3. Māla trauku formu dažādība;4. Māla trauku izgatavošana Bronzas

laikmetā;5. Māla trauku pielietojuma veidi Bronzas

laikmetā.

Nodarbības dalībnieki lektores vadībā uzsāk praktisku apmācību seno māla trauku veidošanā:

1. Skaidrojums un praktiski demonstrējumi, kā sagatavot mālu darbam;

2. Skaidrojums un praktiski demonstrējumi, kā izveidot neliela, līdz 10 cm diametrā trauka dibenu;

3. Skaidrojums un praktiski demonstrējumi, kā veidot māla trauka sienas.

4. Izveidoto trauku apskate un analīze grupā.

Rezultāts: Katrs nodarbības dalībnieks ir izveidojis nelielu, līdz 10 cm diametrā māla trauku.

Apmācības metodika: Teorētiskas un praktiskas darbības lektora vadībā. Diskusija par darba rezultātiem.

2. 26.02.2015. Attēls,

Māls,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Nodarbības mērķis: Nostiprināt un pilnveidot nodarbības dalībnieku zināšanas, prasmes un iemaņas par bronzas laikmeta trauku izgatavošanas pamat paņēmieniem, kā arī attīstīt izpratni par trauka formu un tās nozīmi .

Nodarbības gaitā tiek:

1. Atkārtoti teorētiski skaidroti māla trauku izgatavošanas paņēmieni Bronzas laikmetā un analizētas attēlā redzamā trauka formas.

2. Katrs nodarbības dalībnieks lektora vadībā veido savu trauku, kas ir iespējami līdzīgs attēlā redzamajam.

3. Tiek pastiprināti vērsta uzmanība uz trauku sienu nostiprināšanas un gludināšanas paņēmieniem.

Rezultāts: Katrs nodarbības dalībnieks ir izveidojis savu māla trauku, pilnveidojot zināšanas, prasmes un iemaņas bronzas laikmeta trauku atdarināšanā.

Izmantotā metodoloģija: teorētisks stāstījums, praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā.

3. 27.02.2015. Attēls,

Māls,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Nodarbības mērķis: Ar grupas darba palīdzību, pilnveidot dalībnieku zināšanas prasmes un iemaņas bronzas laikmeta trauku veidošanā, uzlabot dalībnieku pašnovērtējumu, nostiprināt lektora individuālo kontaktu ar katru no nodarbības dalībniekiem.

Nodarbības gaitā tiek (grupa darbojas pie viena liela galda, nostājoties ap to):

1. Lektores vadībā izveidota attēlā redzamā trauka pamatne, skaidrojot trauka izmērus un plānoto formu;

2. Dalībnieki veido māla ripas un ar lektores palīdzību tās nostiprina uz trauka malām;

3. Lektore rāda un skaidro, kā pareizi nostiprināt un nogludināt trauka malas, lai iegūtu vēlamo formu.

Rezultāts: izveidots 1 kopīgs grupas Bronzas laikmeta māla trauks, uzlabota grupas savstarpējā komunikācija, uzlabojušās dalībnieku prasmes un iemaņas.

Izmantotā metodoloģija: stāstījums, praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā, grupas un individuālas konsultācijas.

4. 02.03.2015. Prezentācija Nodarbības mērķis: sniegt dalībniekiem vispārēju priekšstatu par muzejiem, to lomu sabiedrībā, kā arī skaidrot priekšmetu un ar tiem saistītās informācijas nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē.

Teorētiskās nodarbības gaitā tiek skaidroti sekojoši jautājumi:

1. Muzeju dažādība (ārējais izskats, tematika u.c.);

2. Ko glabā muzejos;3. Priekšmetu dažādība;4. Ko un kāpēc izstāda muzeju ekspozīcijās;5. Kā apmeklētāji iepazīstas ar izstādītajiem

priekšmetiem;6. Kā muzeju darbinieki palīdz apmeklētājiem

iepazīt priekšmetus;7. Par ko liecina priekšmeti, kurus

izmantojam mūsdienās.

Rezultāts: Dalībnieki ieguvuši zināšanas par priekšmetu īpašībām raksturot laiku un cilvēku, kā arī iepazinuši muzeju darba pamatprincipus.

Izmantotā metodoloģija: Lektores stāstījums, jautājumi, diskusija.

5. 05.03.2015. Māls,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Nodarbības mērķis: trenēt praktiskās iemaņas bronzas laikmeta trauku veidošanā.

Nodarbības gaitā lektores vadībā katrs dalībnieks:

1. Izveido māla trauka pamatni;2. Izveido māla trauka sienas, kas pēc

iespējas ir līdzīgas iepriekšējās nodarbībās redzētajam.

3. Izgatavoto māla trauku analīze individuāli un grupā.

Rezultāts: katrs nodarbības dalībnieks ir izveidojis māla trauku, bez priekšā nolikta un redzama parauga. Pilnveidota spēja veikt pašnovērtējumu atdarinātā trauka atbilstībai vēlamajam paraugam.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā, individuālas konsultācijas, grupas diskusija.

6. 11.03.2015. Māls,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Nodarbības mērķis: skaidrot atšķirību starp māla masu, kuru izmanto trauku izgatavošanai mūsdienās un bronzas laikmetā.

Nodarbības gaitā:

1. Notiek lektores praktiski demonstrējumi un skaidrojumi par to, kādas organiskas

Plastmasas bļodas ,

Organiskie materiāli māla

masas veidošanai

vielas (granīta šķembas, augi, dzīvnieku spalvas u.c.) tika pievienotas mālam, lai iegūtu masu, kuru izmantoja trauku izgatavošanai bronzas laikmetā.

Rezultāts: Dalībnieki ir apguvuši autentiskas Bronzas laikmeta māla trauku izgatavošanā izmantotās masas sagatavošanas paņēmienus.

Izmantotā metodoloģija: teorētisks stāstījums, praktiski demonstrējumi, diskusija grupā.

7. 12.03.2015. Māls,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,


Organiskie materiāli māla

masas veidošanai

Nodarbības mērķis: skaidrot atšķirību starp māla masu, kuru izmanto trauku izgatavošanai mūsdienās un bronzas laikmetā.

Nodarbības gaitā:

1.Dalībnieki praktiski eksperimentē ar dažādiem piejaukumiem māla masai.

2. No iegūtās masas veido traukus, vai citus brīvi izvēlētus priekšmetus.

3. Ar lektori grupā apspriež, kā ir mainījies māla sastāvs un tā plastiskums.

Rezultāts: Dalībnieki ir apguvuši autentiskas Bronzas laikmeta māla trauku izgatavošanā izmantotās masas sagatavošanas paņēmienus.

Izmantotā metodoloģija: teorētisks stāstījums, praktiski demonstrējumi un darbības, diskusija grupā.

8. 19.03.2015. Prezentācija Nodarbības mērķis: Sniegt auditorijai vispārēju priekšstatu par cilvēku dzīvi bronzas laikmetā, lai nodrošinātu nepieciešamās zināšanas seno amatu demonstrējumiem vasaras periodā.

Nodarbības gaitā lektors izmantojot attēlus stāsta par dzīvi bronzas laikmetā, uzdodot jautājumus auditorijai, rosina to salīdzināt ar dzīvi mūsdienās, meklēt kopīgo un atšķirīgo:

1. Kā izskatījās bronzas laikmeta cilvēku mājokļi;

2. Kā ģērbās bronzas laikmeta cilvēki;3. Ar ko nodarbojās un par ko sarunājās

bronzas laikmeta cilvēki;4. Ko bronzas laikmeta cilvēki mācēja darīt,

kā tas atšķiras no mūsdienām;5. Vai mūsdienu cilvēks varētu izdzīvot

bronzas laikmetā;6. Kur mūsdienās var uzzināt par dzīvi

bronzas laikmetā;7. Ko un kā var pastāstīt citiem par to, kā

cilvēki dzīvoja bronzas laikmetā.

Rezultāts: dalībnieki ieguvuši nepieciešamās pamatzināšanas par cilvēku dzīvi bronzas laikmetā, lai spētu piedalīties amatu demonstrējumos vasarā Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā.

Izmantotā metodoloģija: Lektora stāstījums, attēli, diskusija.

9. 24.03.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,


Nodarbības mērķis: trenēt praktiskās iemaņas bronzas laikmeta trauku veidošanā, akcentējot individuālas konsultācijas atdarināto trauku kvalitātes uzlabošanai.






Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku

darbības lektora vadībā, individuālas konsultācijas, grupas diskusija.

10. 25.03.2015. Skolas klasē esošie priekšmeti

Nodarbības mērķis: Uzlabot dalībnieku izpratni par priekšmetu lomu sabiedrībā, pilnveidot dalībnieku prasmes skaidrot priekšmetu nozīmi un uzstāties sabiedrības priekšā ar savu stāstījumu.

Nodarbības gaitā:

1. Dalībnieki tiek sadalīti 3 grupās;2. Katra grupa apspriežoties izstrādā savas

veidojamās izstādes ideju un nosaukumu;3. Katra grupa no klases telpā esošajiem

priekšmetiem izveido nelielu izstādi;4. Katra grupa sagatavo stāstījumu par savu

izstādi;5. Katra grupa prezentē savu izstādi.6. Grupas diskusija par nodarbības

rezultātiem.

Rezultāti: Praktiski darbojoties lektores vadībā, dalībnieki ir pilnveidojuši savas prasmes uzstāties sabiedrības priekšā un veidot stāstījumu par priekšmetiem u to nozīmi.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas darbības, diskusija, grupu darbs.

11. 16.04.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas






Rezultāts: katrs nodarbības dalībnieks ir izveidojis

māla trauku, bez priekšā nolikta un redzama parauga. Pilnveidota spēja veikt pašnovērtējumu atdarinātā trauka atbilstībai vēlamajam paraugam.


12. 21.04.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas








13. 28.04.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas








Lektore, Indra Vīlistere:


(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Bronzas laikmeta māla trauku izgatavošana”

Seno amatu demonstrējumu nodarbību plāns

(novadīts Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 21.06.- 25.07. 2015.)




1. 21.06.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Bronzas laikmeta trauku atdarinājumu veidošanas demonstrējuma laikā katrs dalībnieks:

1. Izveido māla trauka pamatni;2. Izveido māla ripas trauka sienām un tās

nostiprina;3. Ar lektora palīdzību, izlīdzina sienas un

uzlabo trauka formu;4. Māla trauki tiek novietoti bronzas

laikmeta ēkas rekonstrukcijā žūšanai un ekspozīcijas papildināšanai.

Demonstrējumu metodika: Praktiskas darbības lektora vadībā.

2. 28.06.2015. Māla masa, Bronzas laikmeta trauku atdarinājumu veidošanas demonstrējuma laikā katrs

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

dalībnieks:

1.Izveido māla trauka pamatni;

2. Izveido māla ripas trauka sienām un tās nostiprina;

3. Ar lektora palīdzību, izlīdzina sienas un uzlabo trauka formu.

4. Māla trauki tiek novietoti bronzas laikmeta ēkas rekonstrukcijā žūšanai un ekspozīcijas papildināšanai;

5. Lektore rosina dalībniekus apmeklētājiem stāstīt par savu nodarbi.


3. 18.07.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Bronzas laikmeta trauku atdarinājumu veidošanas demonstrējuma laikā visi dalībnieki kopā veido vienu māla trauku:


2.Izveido māla ripas trauka sienām un tās nostiprina;

3.Ar lektora palīdzību, izlīdzina sienas un uzlabo trauka formu;

4.Māla trauks tiek novietots bronzas laikmeta ēkas rekonstrukcijā žūšanai un ekspozīcijas papildināšanai.

5. Lektore rosina dalībniekus apmeklētājiem stāstīt par savu nodarbi


4. 25.07.2015. Māla masa, Bronzas laikmeta trauku atdarinājumu

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

veidošanas demonstrējuma laikā katrs dalībnieks:



3.Ar lektora palīdzību, izlīdzina sienas un uzlabo trauka formu.

4.Māla trauki tiek novietoti bronzas laikmeta ēkas rekonstrukcijā žūšanai un ekspozīcijas papildināšanai;

5.Lektore rosina dalībniekus apmeklētājiem stāstīt par savu nodarbi.




(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Bronzas laikmeta māla trauku izgatavošana”






1. 02.08.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas




3.Ar lektora palīdzību, izlīdzina sienas un uzlabo trauka formu.

4.Māla trauki tiek novietoti bronzas laikmeta ēkas rekonstrukcijā žūšanai un ekspozīcijas papildināšanai;

5.Lektore rosina dalībniekus apmeklētājiem stāstīt par savu nodarbi.

Demonstrējumu metodika: Praktiskas darbības

lektora vadībā.

2. 08.08.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas



6. Izveido māla ripas trauka sienām un tās nostiprina;

7. Ar lektora palīdzību, izlīdzina sienas un uzlabo trauka formu.

8. Māla trauki tiek novietoti bronzas laikmeta ēkas rekonstrukcijā žūšanai un ekspozīcijas papildināšanai;

9. Lektore rosina dalībniekus apmeklētājiem stāstīt par savu nodarbi.


3. 09.08.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Nodarbības mērķis: uzlabot dalībnieku pašnovērtējumu par iegūtajām zināšanām un iemaņām.

Nodarbības gaitā dalībnieki stāsta un apmāca muzejparka apmeklētājus seno māla trauku veidošanā.

1. Dalībnieki patstāvīgi uzsāk māla trauka izgatavošanu;

2. Dalībnieki iesaista nodarbē apmeklētājus uzsākot stāstījumu un tad praktiski palīdz tiem veidot nelielu māla trauciņu;

3. Lektore asistē darbībām, ja nepieciešams sniedz konsultāciju.

Demonstrējumu metodika: Praktiskas darbības

lektora vadībā.

4. 16.08.2015. Māla masa,

Paliktņi,

Naži,

Irbulīši,

Plastmasas bļodas

Nodarbības mērķis: uzlabot dalībnieku pašnovērtējumu par iegūtajām zināšanām un iemaņām.

Nodarbības gaitā dalībnieki stāsta un apmāca muzejparka apmeklētājus seno māla trauku veidošanā.

4. Dalībnieki patstāvīgi uzsāk māla trauka izgatavošanu;

5. Dalībnieki iesaista nodarbē apmeklētājus uzsākot stāstījumu un tad praktiski palīdz tiem veidot nelielu māla trauciņu;

6. Lektore asistē darbībām, ja nepieciešams sniedz konsultāciju.




(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Senākā aušanas tehnika celoša”

Apmācības semināru un demonstrējumu plāns (novadīts Spāres Internātpamatskolā un Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 15.01.- 30.07. 2015.)

Nr.p.k.

Nodarbības norises laiks



1. 15.01.2015.

Spāres Internātpamatskolā

Attēli,

Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

Apmācības gaitā auditorija tiek teorētiski iepazīstināta ar:

1. Celaiņu veidiem;2. Celaiņu izmantošanas laiku senatnē;3. Celaiņu izmantošanu mūsdienās4. Celaiņu un to rakstu veidošanas

shēmām.

Tiek uzsākta praktiskā apmācība celaiņu aušanā:

1. Izveidota parauga celaines raksta shēma;

2. Skaidrota vilnas diegu garuma attiecība pret gala celaines garumu;

3. Katram dalībniekam atlasītas vilnas diegu krāsas.

Apmācības metodika: Teorētiskas un praktiskas darbības lektora vadībā.

2. 22.01.2015. Attēli,

Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

Teorētiskajā daļā, ar attēlu palīdzību tiek skaidrots:

1. Dažādas arheoloģisko tērpu rekonstrukcijas sievietēm un vīriešiem.

2. Arheoloģisko tērpu rekonstrukciju izmantošanas veidi mūsdienās.

Praktiskajā nodarbības daļā:

1. Tiek izdalīti 9 celu dēlīši katram nodarbības dalībniekam;

2. Lektora vadībā tiek savērti vilnas diegi celu dēlīšos atbilstoši plānotajam rakstam.

3. Nodarbības dalībnieki, izmantojot linu diegus uzsāk aušanu.

Izmantotā metodoloģija: teorētisks stāstījum, praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā.

3. 29.01.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

Lektores vadībā, nodarbības dalībnieki turpina celošanu, veidojot katrs savu celaini.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā, individuālas konsultācijas.

4. 05.02.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi



5. 12.02.2015. Celu dēliši ,

Dzija,


Linu diegi Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā, individuālas konsultācijas.

6. 09.03.2015. - Nodarbības norises vieta – aušanas darbnīca “Vēverīšas”.

Nodarbība mērķis: iepazīstināt semināru cikla dalībniekus ar dažādu laikmetu(arheoloģiskie, etnogrāfiskie) tērpu rekonstrukcijām un to izgatavošanas veidiem, kā arī parādīt, kā praktiski darbojas aušanas darbnīca.

Nodarbības laikā tiek rādīts un skaidrots:

1. Kāds aprīkojums ir nepieciešams, lai darbotos aušanas darbnīca (dažādu veidu stelles, materiāli).

2. Demonstrēts Lielvārdes jostas aušanas process.

Izmantotā metodoloģija: teorētisks stāstījums, praktiski demonstrējumi.

7. 13.03.2015. - Nodarbības norises vieta – aušanas darbnīca “Vēverīšas”.

Nodarbība mērķis: iepazīstināt semināru cikla dalībniekus ar dažādu laikmetu(arheoloģiskie,

etnogrāfiskie) tērpu rekonstrukcijām un to izgatavošanas veidiem, kā arī parādīt, kā

praktiski darbojas aušanas darbnīca.

Nodarbības laikā tiek rādīts un skaidrots:

1. Sieviešu un vīriešu arheoloģisko tērpu rekonstrukcijas (krekli, brunči, bikses, villaines, kājauti, ādas apavi, rotas). Nodarbības dalībnieki var uzvilkt tērpu rekonstrukcijas.

2. Sieviešu un vīriešu etnogrāfisko tērpu rekonstrukcijas (krekli, brunči, bikses, villaines, zeķes, galvassegas).

Izmantotā metodoloģija: teorētisks stāstījums, praktiski demonstrējumi.

8. 20.03.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi


Noslēdzas celaiņu aušana. Tiek izveidota improvizēta noausto celaiņu izstāde un analizēti darba rezultāti.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā, individuālas konsultācijas, diskusija.

Lektore, Dagnija Kupče:


(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)









1. 06.06.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

Katram dalībniekam tiek:

5. Parādīts un izskaidrots celaines raksts un tā shēma;

6. Atlasītas dažādas krāsas dzijas;7. Ar lektora palīdzību, dzija tiek savērta

atbilstoši rakstam celu dēlīšos.

Apmācības metodika: Praktiskas darbības lektora vadībā.

2. 14.06.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

Nodarbības gaitā.

4. Nodarbības dalībnieki, izmantojot linu diegus demonstrē aušanu ar celu dēlīšiem.

Izmantotā metodoloģija: Praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā.

3. 27.06.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

Lektores vadībā, nodarbības dalībnieki turpina celošanas demonstrējumus, veidojot katrs savu celaini.

Notiek pārrunas ar dalībniekiem par to, kā apmeklētājiem paskaidrot celošanas demonstrējumu būtību. Dalībnieki tiek rosināti apmeklētājiem stāstīt par celošanu.


4. 04.07.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi


Notiek pārrunas ar dalībniekiem par to, kā apmeklētājiem paskaidrot celošanas demonstrējumu būtību. Dalībnieki tiek rosināti apmeklētājiem stāstīt par celošanu.


5. 05.07.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi


Dalībnieki tiek rosināti apmeklētājiem stāstīt par celošanu.


6. 19.07.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi


Dalībnieki tiek rosināti apmeklētājiem stāstīt par celošanu.




(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)




Seno amatu demonstrējumu nodarbības plāns

(novadīts Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 16.08. 2015.)




1. 16.08.2015. Celu dēliši ,

Dzija,

Linu diegi

1. Tiek izveidota izausto celaiņu izstāde.2. Lektores īss stāstījums par celainēm.3. Dalībniekiem tiek dots uzdevums

iepazīstināt apmeklētājus ar seno aušanas tehniku un pastāstīt par izaustajām celainēm.

4. Izstādes novākšana

Apmācības metodika: Praktiskas darbības lektora vadībā, akcentējot kontaktus ar apmeklētājiem.



(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



Apmācības semināra 12.05.2015. nodarbības plāns. Lekcija nolasīta Spāres Internātpamatskolā.

“Bronzas priekšmetu liešana Bronzas laikmetā”.

Lekcijas gaitā mērķauditorijai tika skaidroti sekojoši jautājumi:

1. Bronzas laikmets Latvijā (periodizācija);2. Kas ir bronza, tās sastāvs, pielietojums;3. Kā bronza nokļuva tagadējās Latvijas teritorijā;4. Kādas liecības par bronzas priekšmetu liešanu bronzas laikmetā ir saglabājušās Latvijā;5. Kur šīs liecības ir atrodamas;6. Kas ir nepieciešams, lai bronzu kausētu un atlietu priekšmetus;7. Kādu priekšmetu izgatavošanai galvenokārt lietoja bronzu;8. Kā atlēja priekšmetus (vaļējās un divdaļīgās formās, liešana veidzemē);9. Atlieto priekšmetu pēc apstrāde (apdarināšana ar vīli, nelīdzenumu pieslīpēšana);10. Kādas izskatās plēša, kā tās lieto;11. Bronzas priekšmetu izgatavošana Latvijas arheoloģijas pieminekļos.

Minēto jautājum skaidrojuma labākas uztveres nolūkos izmantotas ilustrācijas no speciālajiem iespieddarbiem.

Lektors: Andris Roze


(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Bronzas priekšmetu liešana Bronzas laikmetā” praktiskās apmācības un demonstrējumu plāns Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 01.06.2015. – 30.07.2015.




1. 07.06.2015. Bronzas kausējamā ēze,

Plēšas, tīģeļi, māla veidnes,

kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Nodarbības gaitā dalībnieki tika praktiski iepazīstināti ar bronzas liešanai ugunskurā nepieciešamo aprīkojumu (māla ēze, plēšas, stangas, tīģeļi), materiāliem (bronza, alva, kokogles, māls formu izgatavošanai, kā arī darbu secību (māla veidnes izgatavošana, priekšmeta atspieduma iegūšana, metāla kausēšana, lietojot plēšas, lai iegūtu vajadzīgo temperatūru, izkausētās bronzas ieliešana veidnē, un izņemšana pēc bronzas atdzišanas, pēcapstrāde).

Apmācības metodika: galvenokārt lektora demonstrējums un stāstījums, iesaistot audzēkņus plēšu pūšanā. Nodarbības sākumā tika veikta dalībnieku drošības instruktāža.



kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Nodarbības gaitā katram dalībniekam tiek dots individuāls uzdevums atliet bronzas piekariņu. Nodarbības norise ir sadalīta vairākos posmos.

1. Iepazīstināšana ar atlejamo priekšmetu;2. Priekšmeta atspieduma iegūšana divdaļīgā

māla veidnē;3. Bronzas kausēšana ēzē;4. Bronzas ieliešana veidnē (drošības

apsvērumu dēļ veic lektors).5. Atlietā priekšmeta izņemšana no veidnes

pēc tā atdzišanas;6. Gūto rezultātu vērtējums.

Visos posmos darbs notiek lektora vadībā, pārbaudot katrā posmā veiktā darba kvalitāti, analizējot pieļautās kļūdas un to iemeslus.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku individuālas un grupas kopumā darbības lektora vadībā.



kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Gūto zināšanu un prasmju nostiprināšanai, šīs nodarbības uzdevums un norise ir analoģiska iepriekšējai nodarbībai. Lielāku uzmanību pievēršot darba procesa un rezultātu skaidrojumam veidā, kas ir vienkārši izstāstāms apmeklētājiem, kā arī mudinot dalībniekus iesaistīties sarunās ar apmeklētājiem.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā. Dalībnieku individuāla iesaistīšana kontaktos ar apmeklētājiem.



kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Nodarbības mērķis : demonstrēt dalībniekiem dažādu priekšmetu bronzas liešanas sarežģītību. Lektors demonstrē bronzas rotadatas izgatavošanu, kas būtiski atšķiras no piekariņu liešanas. Nodarbības gaitā lektors sniedz:

1. Skaidrojumu par rotadatu izmantošanas veidiem un uzsāk diskusiju ar dalībniekiem par iespējamiem veidiem, kā šī rotadata tikusi gatavota.

2. Lektors demonstrē skaidrojot rotadatas izgatavošanas procesu.

Izmantotā metodoloģija: lektora demonstrējums un stāstījums. Dalībnieku iesaistīšanās plēšu pūšanā metāla kausēšanai.



kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Nodarbības uzdevums – katram dalībniekam atliet nelielu, no mājām līdzi paņemtu priekšmetu. Darba procesu vada lektors:

1. Apspriež ar dalībniekiem priekšmeta izvēles iemeslus, to piemērotību liešanai.

2. Vada izvēlēto priekšmetu liešanas procesu un kopīgi grupā izvērtē rezultātus.

3. Sniedz instruktāžu izlietā priekšmeta pēc

apstrādei mājās.

Izmantotā metodoloģija: grupas diskusija, praktiskas darbības, konsultācijas.

Lektors Andris Roze:


(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Bronzas priekšmetu liešana Bronzas laikmetā” demonstrējumu plāns Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 01.08.2015. – 15.08.2015.






kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Nodarbības gaitā katrs dalībnieks lektora vadībā veic piekariņa atliešanu akcentējot praktisko iemaņu uzlabošanu un kontaktēšanos ar muzejparka apmeklētājiem, tos iepazīstinot ar savu veicamo amatu.

Darba plāns:

1. Lektora īss stāstījums par bronzas liešanai nepieciešamo aprīkojumu, galvenajiem paņēmieniem un atlejamo priekšmetu.

2. Dalībnieku individuāls darbs lektora uzraudzībā.

3. Dalībnieku stāstījums apmeklētājiem ar lektora palīdzību, ja nepieciešams.

4. Rezultātu analīze pārrunājot darba gaitu.

Apmācības metodika: lektora demonstrējums un stāstījums, informatīvs atbalsts veicot individuālu darbu.



kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Ar mērķi nostiprināt iemaņas bronzas priekšmetu liešanā un, lai veicinātu dalībnieku kontaktēšanos ar apmeklētājiem, atkārtoti tiek īstenots iepriekšējās nodarbības plāns.



kokogles,

Stangas,

Nodarbības mērķis: attīstīt dalībnieku individuālā dara iemaņas.

Nodarbības plāns:

1. Lektors dalībniekiem izskaidro uzdevumu – patstāvīgi veikt nepieciešamā aprīkojuma atlasi un bronzas priekšmeta atliešanu;

2. Dalībnieki veic uzdevumu;3. Lektora vadībā notiek darba rezultātu

bronza, alva analīze.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības. Dalībnieku individuāla iesaistīšana kontaktos ar apmeklētājiem.



kokogles,

Stangas,

bronza, alva

Nodarbības mērķis : Nostiprināt dalībnieku individuālā darba iemaņas.

Tiek atkārtots iepriekšējās nodarbības plāns.

Lektors Andris Roze:


(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Ēdieni un ēšana bronzas laikmetā”

Lekcijas plāns (nolasīta Spāres Internātpamatskolā 09.05.2015.)

1. Nodarbošanās veidi bronzas laikmetā.2. Ēdienu gatavošanas veidi un paņēmieni (trauki, atklāta uguns).3. Pārtikas produktu iegūšanas veidi un paņēmieni (medības, lopkopība, kas pirmo reizi tiek

ieviesta bronzas laikmetā).

4. Seno ēdienu gatavošanas receptes.

“Seno ēdienu gatavošanas” praktiskās apmācības un demonstrējumu plāns Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 01.06.2015. – 30.07.2015.




1. 07.06.2015. 2 māla trauku rekonstrukcijas

ēdiena pagatavošanai

ugunskurā,

žāvēta gaļa,

miežu putraimi,

sīpoli,

ūdens, naži, paliktņi

griešanai,

ugunskura vieta,

Malka ugunskura

kurināšanai, vienreizējās

lietošanas trauki dalībniekiem un apmeklētājiem

ēdiena nogaršošanai

Miežu putras pagatavošana: Nodarbības gaitā tiks izkurināta ugunskura vieta, pēc tam vienā no traukiem apcepta sagriezta gaļa ar sīpoliem. Otrā traukā vārīsies ūdens. Kad, tas karsts, pievieno miežu putraimus tik daudz, lai tos apsedz ūdens. Pievieno apcepto gaļu un visu vāra, līdz putra gatava.


Jaunieši veic: produktu sagriešanu, uguns uzturēšanu ugunskurā, ēdiena pārbaudi un apmaisīšanu, ēdiena degustācijas piedāvāšanu apmeklētājiem, darba vietas sakopšanu pēc nodarbības beigām.



ugunskurā,

žāvēta gaļa, svaiga gaļa,

Kāļu sautējuma un gaļas cepšana: Ugunskuru kurina līdz ir malka ir izdegusi līdz oglēm. Sagriež gabalos kāļus, žāvētu gaļu un sīpolus. Vienā traukā apcep žāvētu gaļu un sīpolus. Otrā traukā liek vārīties ūdeni, līdz tas karsts. Pievieno kāļus un apcepto gaļu, tā lai ūdens tos apsedz. Sautē pēc vajadzības pievienojot ūdeni līdz kāļi ir mīksti.

Svaigas gaļas cepšana ir iespējama vai nu zemes krāsnī (izraktā, 0,5 m dziļā apaļas formas bedrē,

kāļi,

sīpoli,


griešanai,

ugunskura vieta,

malka ugunskura




kuru nosedz ar velēnām) ietinot gaļu bērzu tāsīs. Vai arī uz atklātas uguns, gaļu uzdurot uz koka iesma. Izmantotā metode nodarbībā tiks izvēlēta atkarībā no materiālu (bērza tāss) pieejamības un ēdiena pagatavošanai atvēlētā laika.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā.

Jaunieši veic: produktu sagriešanu un ievietošanu traukos uz ugunskura, ugunskura uzturēšanu, sautējuma apmaisīšanu, ēdiena piedāvāšanu degustācijai apmeklētājiem. Darba vietas sakopšana pēc nodarbības beigām.

3. 20.06.2015. 1 māla trauka rekonstrukcija


ugunskurā,

Svaigas gaļa stilbs,

nātres, miežu putraimi,

ūdens, miežu miltu mīkla

maizes cepšanai, lazdu rieksti,

medus,

ugunskura vieta,

malka ugunskura


lietošanas trauki

Nātru zupa un maizes cepšana: Ugunskuru iekurina un malku izdedzina līdz oglēm . Māla traukā liek vārīties ūdeni un gaļas stilbiņu. Kad stilbiņš mīksts, pievieno saplucinātas nātres un miežu putraimus.

Maizes cepšanai, paņem mīklu, tik cik saujā, un uzvelk uz koka mieta. Mīklu izlīdzina vienmērīgi. Liek cepties mietu uz mazas uguns no visām pusēm. Maize gatava, kad viegli noņemama no mieta. Pilda ar lazdu riekstiem un medu.

Izmantotā metodoloģija: praktiskas dalībnieku darbības lektora vadībā. Dalībnieku individuāla iesaistīšana kontaktos ar apmeklētājiem.

Jaunieši veic: ugunskura iekurināšanu, zupas gatavošanu, maizes cepšanu, ēdiena degustācijas piedāvāšanu apmeklētājiem. Apmāca apmeklētājus maizes mīklas uzlikšanai uz koka mietiem un cepšanai. Darba vietas sakopšana pēc nodarbības beigām.

dalībniekiem un apmeklētājiem




ugunskurā,

žāvēta gaļa,

miežu putraimi,

sīpoli,


griešanai,

ugunskura vieta,

Malka ugunskura




Miežu putras pagatavošana: Nodarbības mērķis: atkārtot un nostiprināt 1. nodarbībā gūtās zināšanas un pieredzi. Nodarbības gaitā tiks izkurināta ugunskura vieta, pēc tam vienā no traukiem apcepta sagriezta gaļa ar sīpoliem. Otrā traukā vārīsies ūdens. Kad, tas karsts, pievieno miežu putraimus tik daudz, lai tos apsedz ūdens. Pievieno apcepto gaļu un visu vāra, līdz putra gatava.


Jaunieši veic: ugunskura iekurināšanu, produktu sagriešanu, uguns uzturēšanu ugunskurā, ēdiena pārbaudi un apmaisīšanu, ēdiena degustācijas piedāvāšanu apmeklētājiem, darba vietas sakopšanu pēc nodarbības beigām.

5. 26.07.2015. Svaiga gaļa ,

miežu miltu mīkla maizes

cepšanai, lazdu rieksti, medus,

ugunskura vieta,

malka ugunskura

kurināšanai,

Gaļas un maizes cepšana: Svaigas gaļas cepšana ir iespējama vai nu zemes krāsnī (izraktā, 0,5 m dziļā apaļas formas bedrē, kuru nosedz ar velēnām) ietinot gaļu bērzu tāsīs. Vai arī uz atklātas uguns, gaļu uzdurot uz koka iesma. Izmantotā metode nodarbībā tiks izvēlēta atkarībā no materiālu (bērza tāss) pieejamības un ēdiena pagatavošanai atvēlētā laika.

Maizes cepšanai, paņem mīklu, tik cik saujā, un uzvelk uz koka mieta. Mīklu izlīdzina vienmērīgi. Liek cepties mietu uz mazas uguns no visām

vienreizējās lietošanas trauki dalībniekiem un apmeklētājiem


pusēm. Maize gatava, kad viegli noņemama no mieta. Pilda ar lazdu riekstiem un medu.

Izmantotā metodoloģija: grupas praktiskas darbības lektora vadībā, konsultācijas.

Jaunieši veic: ugunskura iekurināšanu, gaļas sagatavošanu cepšanai, maizes cepšanu, ēdiena degustācijas piedāvāšanu apmeklētājiem. Apmāca apmeklētājus maizes mīklas uzlikšanai uz koka mietiem un cepšanai. Darba vietas sakopšana pēc nodarbības beigām.

Lektors, Inese Roze:


(Līg. Nr. 2013/EEZ/PP/1/MIC/011/035)



“Seno ēdienu gatavošanas” praktiskās apmācības un demonstrējumu plāns Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā 01.08.2015.






ugunskurā,

žāvēta gaļa,

miežu putraimi,

sīpoli,


griešanai,

ūdens, miežu miltu mīkla

maizes cepšanai, lazdu rieksti,

medus,

ugunskura vieta,

Malka ugunskura




Miežu putras pagatavošana un maizes cepšana: Nodarbības gaitā tiks izkurināta ugunskura vieta, pēc tam vienā no traukiem apcepta sagriezta gaļa ar sīpoliem. Otrā traukā vārīsies ūdens. Kad, tas karsts, pievieno miežu putraimus tik daudz, lai tos apsedz ūdens. Pievieno apcepto gaļu un visu vāra, līdz putra gatava.

Maizes cepšanai, paņem mīklu, tik cik saujā, un uzvelk uz koka mieta. Mīklu izlīdzina vienmērīgi. Liek cepties mietu uz mazas uguns no visām pusēm. Maize gatava, kad viegli noņemama no mieta. Pilda ar lazdu riekstiem un medu.


Jaunieši veic: produktu sagriešanu, uguns uzturēšanu ugunskurā, ēdiena pārbaudi un apmaisīšanu, ēdiena degustācijas piedāvāšanu apmeklētājiem, darba vietas sakopšanu pēc nodarbības beigām.

Lektors, Inese Roze:


( 2013/EEZPP/1/MIC/011/035)

Atskaite par individuālo un grupu pārrunu rezultātiem apmācības semināru ciklā senajos amatos Spāres Internātpamatskolā (16.12.2015. – 21.05.2015).

Nr.p.k.

Tēma Datums Dalībnieku skaits

Secinājumi

1. Informācija par projektu. “Āraišu ezerpils- sena dzīvesvieta ezerā”.

16.12.2014.

15 Lielākā daļa respondentu pauda interesi par dalību projektā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mērķauditorijas spējai koncentrēties un iegaumēt informāciju, kas ir lēna. Kā teorētiskās, tā praktiskās nodarbībās ir nepieciešams vairākkārtīgi atkārtot mācāmo vielu un pārbaudīt tās izpratnes un iegaumēšanas kvalitāti rosinot diskusijas.

2. “Bronzas laikmeta māla trauku izgatavošana”

08.01.2015.

23 Praktisko apmācību gaitā ir nepieciešams pastāvīgs, individuāls atbalsts katram dalībniekam, lai sasniegtu nodarbības laikā plānotos rezultātus. Kā individuālās, tā grupas pārrunās skolēni nespēj noformulēt savas problēmas paši, taču ar jā/nē labprāt atbild uz uzdotajiem jautājumiem. Tāpēc liela nozīme ir pastāvīgai dalībnieku novērošanai un tūlītēja atbalsta sniegšanai nodarbību laikā.

3. “Ezerpilis meklējot – teikas un īstenība”.

Senie aušanas paņēmieni - celošana

15.01.2015.

17 Skolēni joprojām pauž interesi par projekta nodarbībām. Skolēniem labāk patīk praktiskās nodarbības, kā teorētiskās. Uzņemot īsā laikā lielu jaunas informācijas apjomu, skolēni apjūk un nogurst, kas traucē efektīvi apgūt mācāmo vielu.

4. Senie aušanas paņēmieni - celošana

22.01.2015.

14 Skolēniem patika praktiskā nodarbība. Joprojām bija nepieciešams sniegt pastāvīgu individuālu atbalstu semināra norises gaitā.

5. Senie aušanas paņēmieni -

29.01.2015.

6 Skolēni bija pacilātā noskaņojumā, jo semināra dalībnieki pabeidza savu

celošana pirmo celaini. Nodarbības vērtējums bija pozitīvs.


05.02.2015.

13 Skolēni kā individuāli, tā grupā negribīgi atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem par esošajām problēmām un vēlmēm. Visā grupā bija vērojams atslābums un nogurums.


26.02.2015.

14 Skolēniem patīk darboties ar mālu, jo rezultāts – māla trauks - ir ātrāk sasniedzams. Daļa skolēnu nodarbības laikā izturējās pasīvi, jo viņiem šķita, ka trauks neizdodas tik labs, kā citiem. Tādēļ, viņi ieņēma novērotāja lomu. Taču, pēc pārrunām, iedrošināti darbam, tomēr pabeidza māla trauka veidošanu.


27.02.2015.

12 Katrā nodarbībā ir vērojami savi grupas līderi, kuri aktīvi un ar pārliecību veic uzdevumu. Kaut arī skolēniem nodarbības šķiet interesantas, joprojām ir vērojama tendence daļai nodarbības dalībnieku palikt novērotāja lomā, tāpēc ir nepieciešams pastāvīgi viņus stimulēt darbam.


05.03.2015.

13 Skolēni joprojām izrāda lielu interesi un patiku darboties ar māliem. Veidojot individuāli katrs savu trauku, dalībnieki vairāk iesaistījās nodarbībā. Lai gan katram nodarbības gaitā bija nepieciešams sniegt individuālu atbalstu, lielākā daļa skolēnu šķita vairāk pārliecināti par savām spējām, kas atspoguļojās kopējā aktivitātes līmeņa pieaugumā.


09.03.2015.

13 Visi aptaujātie izteicās pozitīvi par nodarbību un tā viņiem šķita interesanta. Nodarbības gaitā bija nepieciešams mazāk kontaktēties ar

dalībniekiem, jo tie vairāk vēroja kā praktiski darbojās.


12.03.2015.

13 Dalībniekiem joprojām patīk seno māla trauku veidošana. Ir nepieciešams mazāk individuālā kontakta nodarbības laikā. Skolēni jūtas pārliecinātāki un zinošāki kā iepriekš.


20.03.2015.

13 Šajā nodarbībā dalībnieki izrādīja mazāk entuziasma. Daļa izteica viedokli, ka labprāt veidotu māla traukus. Celošana ir viens no sarežģītākajiem amatiem, kuros skolēnus apmāca, kas prasa precizitāti, koncentrēšanos un uzcītību. Ne visiem tas ir pa spēkam. Tādēļ, bija nepieciešams pastāvīgs individuāls kontakts un atbalsts semināra dalībniekiem visā tā norises laikā.


16.04.2015.

13 Semināra norises laikā notika daudz individuālo kontaktu, jo skolēni tika “izspiesti” no komforta zonas, liekot pēc iespējas precīzi atdarināt seno māla trauku formas un pašiem izvērtējot to atbilstību paraugiem. Reakcija bija atšķirīga. Daļa – labprāt kontaktējās, citi ierāvās sevī un atbildēja “es nemāku” , “es negribu” vai “es nevaru”.


21.04.2015.

15 Nodarbību individuālās un grupu pārrunās dalībnieki vērtēja pozitīvāk, ko ietekmē pašpārliecības pieaugums. Mērķauditorijas lielākajai daļai ir raksturīgs apjukums un noliedzoša attieksme situācijās, kas viņiem ir jaunas. Ir vērojama arī zema spēja ātri adaptēties jaunas informācijas vai situācijas apstākļos. Taču, viņi to spēj labi izdarīt, ja tiek atvēlēts pietiekoši ilgs laiks adaptācijai. Daļa no skolēniem

izturas negatīvi (izvairās) no šādām situācijām. Tādēļ, ir nepieciešami papildus stimuli.


28.04.2015.

13 Skolēni jūtas pietiekoši pārliecināti, ka spēs demonstrēt seno māla trauku veidošanu Āraišu Arheoloģiskā muzejparka apmeklētājiem. Zināmas bažas izraisa viņu spēja uzņemties iniciatīvu, lai kontaktētos ar apmeklētajiem un paskaidrotu, ko viņi dara. Šim aspektam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, sniedzot individuālu atbalstu demonstrējumu laikā vasarā.

16. “Uzturs un ēdieni bronzas laikmetā”

09.05.2015.

14 Skolēni nodarbības laikā bija aktīvi un iesaistījās diskusijās ar lektori. Anketēšanas rezultāti liecina, ka sniegtā informācija ir uztverta labi. Dalībnieki izrādīja lielu interesi par praktisku seno ēdienu gatavošanu.

17. “Bronzas priekšmetu liešana Bronzas laikmetā”

12.05.2015.

14 Semināra dalībnieki nodarbību vērtēja viduvēji, jo nebija izpratuši teorētisko stāstījumu par bronzas liešanu un nespēja to iztēloties dzīvē. Viņiem stāstījums šķita pārāk sarežģīts. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš praktiskai apmācībai vasarā, lai uzskatāmā veidā varētu parādīt, kā notiek bronzas liešanas process. Tā kā šis amats ir samērā sarežģīts, ir apmācības procesam ir jāatvēl pietiekoši ilgs laiks un mācību viela ir vairākkārtīgi jāatkārto.

Vaira Zauere, projekta sociālā darbiniece


( 2013/EEZPP/1/MIC/011/035)

Atskaite par individuālo un grupu pārrunu rezultātiem seno amatu demonstrējumu laikā Āraišu Arheoloģiskajā muzejparkā (01.08.2015. – 09.08.2015.).

Nr.p.k.

Tēma Datums Dalībnieku skaits

Secinājumi

1.

Seno amatu demonstrējumi ĀAMP

06.06.2015. 8 Mērķauditorija bija grūti rosināma uz diskusiju, pasīva un nogaidoša. Nav skaidri uzvedības modeļi, valda apjukums, jo ir uzsākta darbošanās nepazīstamā vidē.

2. Seno amatu demonstrējumi ĀAMP

07.06.2015. 8 Joprojām notiek mērķauditorijas adaptācija socializācijai jaunā vidē. Nodarbības laikā vienlaicīgi tika apgūti un demonstrēti divi jauni amati, kas uzlika papildus psiholoģisko slodzi mērķauditorijai. Nepatīk komunikācija ar apmeklētājiem, kas izraisa diskomfortu.


13.06.2015. 8 Turpinās mērķauditorijas adaptācija ĀAMP. Grupa sāk saliedēties kopīgai uzdevuma veikšanai. Pārrunu laikā visaktīvāk savu viedokli pauž A.Moļniks, kas ir pozitīvs.


14.06.2015. 6 Visi atzīst, ka celošana ir prasījusi piepūli un koncentrēšanos. Speciālistu atbalsts ir bijis pietiekošs. Taču grupai ir nepieciešams laiks adaptācijai ĀAMP .


20.06.2015. 6 Visaktīvāk komunicē A.Moļņiks, kurš arī grupā veido pozitīvu noskaņojumu un rosina aktīvāk darboties. Mērķauditorija bija apmierināta ar nodarbības norises gaitu un tā ir bijusi interesanta.


21.06.2015. 6 Skolēni ir ieinteresēti un aktīvi iesaistās viedokļu apmaiņā par nodarbības norises gaitu. Viņi to vērtē

kā interesantu. Problēmas vēl rada sarunas uzsākšana ar apmeklētājiem, jo daļa no tiem runā svešvalodās, kuras skolēni nepārvalda, kas rada apjukumu.


27.06.2015. 9 Pēc nodarbības ir vērojams nogurums un koncentrēšanās trūkums sarunai. Viedokļi par nodarbības gaitu tiek pausti pasīvi, kas nesniedz pietiekošu informāciju secinājumu veikšanai.


28.06.2015. 7 Grupas viedoklis par komunikāciju ar apmeklētājiem bija pozitīvs, paužot viedokli, ka sarunas ir patikušas un apmeklētāju attieksme ir bijusi atbalstoša un ieinteresēta. Uz jautājumu, vai dalībnieki ir izjutuši baiļu vai uztraukuma sajūtu satiekot apmeklētājus ĀAMP, lielākā daļa sarunas dalībnieku atbildēja, ka- nē.


04.07.2015. 8 Pārrunu gaitā noskaidrojās, ka grupai kopumā nodarbība nav šķitusi interesanta, lai gan pārrunu dalībnieki nevarēja paskaidrot - kāpēc. Sarunā aktīvāk iesaistījās puiši, kuri galvenokārt nodarbības laikā ir uzņēmuši apmeklētājus un ar tiem komunicējuši.


05.07.2015. 7 Grupas viedoklis par celošanas amata demonstrējumiem nav mainījies. Tas auditorijai šķiet pārāk sarežģīti un garlaicīgi. Puiši, strādājot ar apmeklētājiem jutušies komfortabli un ir apmierināti ar nodarbības gaitu.


11.07.2015. 9 Dalībnieki aktīvi pauda savu viedokli un kopumā bija apmierināti ar nodarbībā paveikto.


12.07.2015. 7 Dalībnieki sarunā piedalījās aktīvi, katrs paužot savu viedokli par iespaidiem, kas pieredzēti nodarbības laikā. Kopējais noskaņojums ir pozitīvs.


18.07.2015. 9 Pārrunu dalībnieki ir jutušies komfortabli nodarbības laikā. Ir jūtams intereses pieaugums par darba rezultātiem un apmierinātības sajūta.


19.07.2015. 9 Ir vērojama intereses mazināšanās par paveikto. Sarunas gaitā jaunieši tiek motivēti turpmākam darbam.


25.07.2015. 9 Sarunas dalībnieki ir aktīvi un apmierināti ar nodarbības norises gaitu. Viņi labprāt dalās iespaidos par satiktajiem apmeklētājiem.










09.08.2015. 9 Sarunas dalībnieki ir aktīvi un apmierināti ar nodarbības norises gaitu. Viņi labprāt dalās iespaidos par

satiktajiem apmeklētājiem.

Vaira Zauere, projekta sociālā darbiniece


Teksts skolēniem paskaidrojumu sniegšanai Āraišu Arheooģiskā muzejparka apmeklētājiem.

Labdien! Mani sauc ……Mācos Amatas novada Spāres internātpamatskolas …. klasē, un esmu iesaistījies projektā, ko finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomiskā zona, Sabiedrības Integrācijas fonds, Amatas pašvaldība un Āraišu ezerpils fonds. Ziemas mēnešos mūs apmācīja senajos amatos – celošana, māla trauku veidošana, ēst gatavošana un bronzas liešana. Mēs arī uzzinājām par novada nozīmīgākajiem senatnes pieminekļiem – Āraišu ezerpili, viduslaiku pilsdrupām, senām cilvēku apbedījumu vietām.

Tagad vasarā, mūsu projekta galvenie darbi notiek šeit, Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā , vietā, kas iesaukta par Meitu salu.

Te meitu salā ir uzceltas vairākas atšķirīgas senu laiku cilvēku mājokļu rekonstrukcijas. Tās sniedza mums priekšstatu par to, kādās mājiņās cilvēki dzīvojuši ļoti, ļoti senos laikos – akmens un pēc tam arī bronzas laikmetā.

Mēs ietērpjamies senatnīgos tērpos un skolotāju uzraudzībā darbojamies tieši pie bronzas laikmeta mājokļa. Izrādās, ka tas ir pirmais un pagaidām vienīgais šādas celtnes rekonstrukcijas mēģinājums Latvijā. Aptuveni šādās mājiņās mūsu senči dzīvojas laikā starp 750.- 500.g. priekš Kristus.

Šo mājokli te uzcēla pirms desmit gadiem. Šovasar pielaboja, uzklājot jaunu jumtu.

Kā tika veidota mājokļa rekonstrukcija?

Pirmkārt, arheologs Jānis Apals izpētīja visus materiālus, kas iegūti bronzas laikmeta dzīvesvietu arheoloģiskajos izrakumos Latvijā, konkrētāk Brikuļu un Mūkukalna apmetnēs atklāto ēku vietu paliekas.

Otrkārt, tika izmantota citu Eiropas valstu pieredze līdzīgu ēku rekonstrukcijā. Rezultātā varēja uzcelt nelielu divdaļīgu ēku. Ēkai ir stāvkoku sienas un niedru jumts, bet nav griestu. Tādas mājas bez griestiem dēvē par bezbēniņu celtnēm. Mājiņas iekštelpas viena puse ir nedaudz iedziļināta. Grīdu šajā daļā veido zemju klons. Centrā ir novietots no akmeņiem izlikts pavards. Virs tā atrodas dzirksteļu uztvērējs.

Telpas otrā pusē ir koka kāršu grīda. Te atrodas ar meža zvēru ādām klātas guļamās lāvas.

Telpā gar sienām ir plaukti, dažādu saimniecības priekšmetu novietošanai. Ir soli, sēžamie bluķīši. Pašreiz telpā ir izvietoti bronzas laikmetam atbilstoši māla trauki, daļu no tiem esam darinājuši mēs – Spāres skolas skolnieki.

Telpa pamazām tiek papildināta, izvietojot arī mūsu tērpus un citu seno priekšmetu atdarinājumus.

Ārpusē. Uz vienkārša koka režģa žāvējas nesen nomedītas mežacūkas āda!

Te mājiņas priekšā darbojamies arī mēs. Skolotāju uzraudzībā veidojam senos traukus, celojam, uz ugunskura māla podos vāram putras, uz iesmu galiem cepam maizi un kausējam bronzu.

Tā caur šāda veida darbošanos mēs paši mēģinām tuvināties un izprast tos tālos laikus , par ko ir tik maz zināms.

To rādām un stāstam arī apmeklētājiem, lai šī senā vieta kļūtu bagātāka.

Sagatavoja arheoloģe, Dr.hist., Dr.h.c. Zigrīda Apala

Documents

balticcycling.combalticcycling.com/.../wordpress/wp-content/uploads/2016/03/Metodm… · Web viewbalticcycling.com