� Kop�j� zivsaimniec�bas politika (KZP )garant� to, ka zvejas un akvakult�ras darb�bas ir ekolo�iski ilgtsp�j�gas un tiek p�rvald�tas ar m�r�i nodrošin�t ieguvumus ekonomiskaj�, soci�laj� un nodarbin�t�bas jom� un veicin�t p�rtikas pieejam�bu.

� KZP tiek iev�rota piesardz�ga pieeja zvejniec�bas p�rvald�bai, lai j�ras biolo�isko resursu izmantošanas rezult�t� sugu popul�cijas tiktu atjaunotas un uztur�tas virs l�me�a, kas nodrošina maksim�lo ilgtsp�j�gas ieguves apjomu.

� KZP �steno ekosist�mas pieeju zvejniec�bas p�rvald�b�, lai nodrošin�tu to, ka tiek mazin�ta zvejas darb�bu negat�v�ietekme uz j�ras ekosist�mu, un akvakult�ras un zvejas darb�bas neveicina j�ras vides degrad�ciju.

� KZP veicina zin�tnisko datu v�kšanu.

� zvejniec�bas p�rvald�ba, � starptautisk� politika, � tirgus un tirdzniec�bas politika, � politikas finans�jums.

� Saska�� ar KZP zvejniec�bas p�rvald�bas galvenais m�r�is ir ieviest maksim�lo ilgtsp�j�gas ieguves apjomu ja iesp�jams, l�dz 2015. gadam, bet ne v�l�k k� l�dz 2020. gadam.

� Cits m�r�is- pak�peniski ieviešot nozveju oblig�t�s izkraušanas pien�kumu, l�dz minimumam samazin�t nev�lamo nozveju vai izbeigt to pavisam.

� Tiek ieviests re�ionaliz�cijas princips un plaš�ka konsult�šan�s ar ieinteres�taj�m pus�m.

� Zvejniec�bas p�rvald�ba var b�t daudz�j�da – t� var b�t zvejas l�dzek�u kontrole, produkcijas izlaides kontrole vai abu šo kontroles veidu kombin�cija. Zvejas l�dzek�u kontrole ietver:

� noteikumus par piek�uvi �de�iem, lai var�tu kontrol�t, kuriem ku�iem kuri �de�i un apgabali ir pieejami,

� zvejas piep�les kontroli, lai ierobežotu zvejas kapacit�ti, � tehniskos pas�kumus, lai regul�tu zvejas r�ku izmantojumu un to, kur un

kad zvejnieki var zvejot. � Produkcijas izlaides kontrole galvenok�rt ir konkr�tu

zvejniec�bu nozvejas apjoma ierobežojumi, jo �paši nosakot kop�jo pie�aujamo nozveju.

� Nosaka zivju kr�jumu p�rvald�bas m�r�us, kas izteikti k�zvejas izrais�t� mirst�ba un/vai v�lamais kr�juma lielums.

� Dažos pl�nos ir ietvertas ar� s�ki izstr�d�tas un konkr�tajiem apst�k�iem piem�rotas vadl�nijas m�r�a sasniegšanai.

� Atseviš�os daudzgadu pl�nos iek�auj zvejas piep�les ierobežojumus, ko papildina gada kop�j� pie�aujam� nozveja (KPN) un �paši kontroles noteikumi.

� Daudzgadu pl�n� var ietvert ar� citus kr�jumu saglab�šanas pas�kumus, jo �paši pas�kumus, lai pak�peniski izskaustu izmetumus, �emot v�r� lab�kos pieejamos zin�tniskos ieteikumus, lai l�dz minimumam samazin�tu zvejas negat�vo ietekmi uz ekosist�mu.

� Dal�bvalstis ir pilnvarotas pie�emt saglab�šanas pas�kumus, kuri neietekm� citu dal�bvalstu zvejas ku�us un kurus piem�ro ar� to suverenit�t� vai jurisdikcij� esošos �de�os;

� Pien�c�gi pamatotu un steidzamu iemeslu d�� saist�b� ar j�ras biolo�isko resursu saglab�šanas vai j�ras ekosist�mas nopietnu apdraud�jumu, Komisija p�c dal�bvalsts pamatota l�guma vai p�c savas ierosmes pie�em nekav�joties piem�rojamus �stenošanas aktus, kas piem�rojami ne ilg�k k� sešu m�nešu laikposm�.

� Visas kvot�to sugu nozvejas, kas ieg�tas zvejas darb�b�s Savien�bas �de�os vai ko Savien�bas zvejas ku�i ieguvuši �rpus Savien�bas �de�iem, j�patur uz zvejas ku�iem, j�re�istr�, j�izkrauj un j�ieskaita kvot�.

� Baltijas j�r�: � lašu zveja - ne v�l�k k� no 2015. gada 1. janv�ra� ne v�l�k k� no 2015. gada 1. janv�ra attiec�b� uz zvejniec�bas

galvenaj�m sug�m un ne v�l�k k� no 2017. gada 1. janv�ra attiec�b� uz vis�m p�r�j�m sug�m Baltijas j�r�, uz kur�m attiecas nozvejas limiti.

� Dal�bvalstis v�c biolo�iskos, vides, tehniskos un soci�li ekonomiskos datus, kas vajadz�gi zivsaimniec�bas p�rvald�bai un dara tos pieejamus galalietot�jiem, tostarp Komisijas izraudz�t�m strukt�r�m.

� Datu v�kšanas pamatprincipi:� precizit�te,� ticam�ba un savlaic�gums,� dubulta darba nov�ršana, uzlabojot koordin�ciju,� droša glab�šana,� uzlabota datu pieejam�ba,� atbilst�ba ties�bu aktiem par personas datu aizsardz�bu,� at�auja Komisijai piek��t datiem, lai p�rbaud�tu datu pieejam�bu un kvalit�ti un

v�kšan� izmantot�s metodes.

� Vair�k nek� ceturto da�u lomu, ko ieg�st Eiropas zvejas ku�i, paties�b� nozvejo �rpus ES teritori�lajiem �de�iem. Apm�ram 8 % no ES lomiem ieg�st saska�� ar zvejas nol�gumiem, ko ES nosl�gusi ar cit�m pasaules valst�m, savuk�rt 20 % tiek nozvejoti t�lj�r�, liel�koties re�ionos, ko kontrol� re�ion�l�s zivsaimniec�bas p�rvald�bas organiz�cijas.

� KZP reforma paredz veicin�t lab�ku zvejas resursu p�rvald�bu, t.sk. sadarb�b� ar vair�k�m starptautiskaj�m organiz�cij�m.

� Trešaj�s valst�s Eiropas Savien�bas zvejas ku�i var ieg�t tikai pie�aujam�s nozvejas p�rpalikumu, ko nosaka, pamatojoties uz zin�tnes ieteikumiem un inform�ciju, par attiec�go kr�jumu kop�jo izmantošanu vis�m zvejas flot�m.

� Tirgus kop�g� organiz�ciju (TKO) izveidoja 1970. gad�, lai stabiliz�tu tirgu un nodrošin�tu ražot�jiem pien�c�gus ien�kumus.

� Zvejniec�bas un akvakult�ras nozares organiz�cij�m p�c reformas ir uztic�ts vair�k pien�kumu un pieš�irtas liel�kas pilnvaras.

� TKO aptver divas noz�m�gas jomas:� nozares organiz�cija un sadarb�ba, � zvejniec�bas un akvakult�ras produktu tirdzniec�ba.

� sekm�t KZP noteikto m�r�u sasniegšanu un jo �paši saist�b� ar dz�vo j�ras biolo�isko resursu ilgtsp�j�gu izmantošanu;

� nostiprin�t ES zvejniec�bas un akvakult�ras nozares, jo �paši ražot�ju, konkur�tsp�ju;

� uzlabot tirgu p�rredzam�bu un stabilit�ti;� pal�dz�t nodrošin�t god�gas konkurences nosac�jumus;� pal�dz�t nodrošin�t zvejas un akvakult�ras produktu

daudzveid�bu;� nodrošin�t pat�r�t�jiem p�rbaud�mu un prec�zu inform�ciju

par produkta izcelsmi un t� ražošanas veidu.

� Pamatm�r�i: � a) uzlabot akvakult�ras nozares konkur�tsp�ju un atbalst�t t�s

att�st�bu un inov�ciju;� b) samazin�t administrat�vo slogu un padar�t ES ties�bu aktu �stenošanu efekt�v�ku un atbilst�g�ku iesaist�to personu vajadz�b�m;

� c) rosin�t saimniecisko darb�bu;� d) daž�dot un uzlabot dz�ves kvalit�ti piekrastes un iekšzemes

apvidos;� e) integr�t akvakult�ras darb�bas j�ras, piekrastes un

iekšzemes telpiskaj� pl�nošan�.

� ����������������� ���������������������������������������� ������������