1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI

Projekts „Jelgavas skolotāju profesionālās kompetences pilnveide tehnoloģiju un zinātņu jomā” Jelgava, 2006 – 2007

Līgums Nr. 2006/0116/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0152/0207

1. MODULISSKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES

PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI

1. 1. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati1. 1. 3. Subjektīvās attieksmes pret dabas vidi veidošanās saistība ar skolēnu izziņas aktivitāti1. 1. 4. Sistēmiskuma, sistemātiskuma, daudzveidīgas uztveres un novadpētniecības principu realizācija dabaszinātņu jomas mācību priekšmetu apguvē



Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati

Izziņas procesi un mnemonikas stratēģijas Informācijas apstrādes veidi Subjektīvās attieksmes pret dabas vidi veidošanas saistība

ar skolēnu izziņas aktivitāti Sistēmiskuma, sistemātiskuma, daudzveidīgas uztveres un

novadpētniecības principu realizācija dabaszinātņu jomas mācību priekšmetu apguvē



1. Skolēns un vide

2. Cilvēka darbības mērķi saistībā ar dabas objektiem

3. Jutekliskās uztveres iespaidu nozīme

4. Emocionālo iespaidu nozīme

5. Sabiedrības stereotipu loma

6. Praktiskās pieejas nozīme

7. Estētiskās modes loma

8. Ētisko vērtību apzināšanās

9. Subjektīvās attieksmes pret dabu diagnostika

10. Vērtību orientācijas veidošanās un korekciju iespējas izziņas procesā



Lietu vide

Sociālā vide

Kultūr - vide

Emocionālā

vide

Dabasvide

Skolēns



Cilvēka darbība Estētiskie mērķi Izziņas mērķi Praktiskie mērķi

Visa dabas objekta vai tā daļu kā „derīgā

produkta” izmantošana, ar ko

beidzas objekta pastāvēšana

Zvērādas, dzīvnieku galvas ar ragiem,…………………..

Eksperimenti ar augiem un

dzīvniekiem,……………………

Augu un dzīvnieku izmantošana pārtikā, apģērbu gatavošanā,

………………….

Dabas objekta vai tā daļas izmantošana, nepārtraucot paša

objekta pastāvēšanu

Putnu spalvas, nomestie ragi, grieztie

ziedi,…………………

Augu lapu, ziedu, augļu izpēte

…………………….

Dzīvnieku vilna, ārstniecības augi,………………….

Dabas objektu izmantošana,

nepārtraucot ne pašu objektu, ne tā daļu

pastāvēšanu

Zirgu sports, dzīvnieku dresūra, krāšņumaugi telpās

un āra vidē

Augu un dzīvnieku selekcija, dzīvnieku

etoloģijas izpēte,………………….

Dzīvnieku izmantošana darbam,

norobežojošie stādījumi,

…………………..



1. Sistēmiskuma princips

2. Sistemātiskuma princips

3. Daudzveidīgas uztveres princips

4. Novadpētniecības princips

5. Šo principu realizācija konkrētu tēmu apguvē

Vides pedagoģijas principi



SISTEMĀTISKUMAPRINCIPS

DAUDZVEIDĪGASUZTVERESPRINCIPS

NOVADPĒTNIECĪBASPRINCIPS

SISTĒMISKUMA PRINCIPS



skolēna priekšstatu veidošanos par veselo, par kopām māca saskatīt šo veselumu būtiskās pazīmes, noteikt to

atsevišķās daļas un vienlaicīgi arī šo daļu mijiedarbību pedagoģiskie pētījumi ir apliecinājuši, ka pat jaunākajiem

skolēniem var pakāpeniski izveidot sapratni par to, ka atsevišķi dabas elementi iekļaujas kādā kopumā, nevis eksistē katrs par sevi, ka to izvietojums dabā nav nejaušs un haotisks

SISTĒMISKUMA PRINCIPA ievērošana sekmē



Sistēmas telpā

Visums Galaktikas Zvaigznāji Saules sistēma Planēta Sēne Augs Dzīvnieks Cilvēks Siltuma josla

Okeāns Kontinents Jūra Upe Ezers Purvs Mežs Pļava Gaiss Augsne

Visas tās aizņem vietu un telpu. Šīs sistēmas var gan sadalīt apakšsistēmās, gan apvienot lielākās kopās.

Valsts Novads Pagasts Pilsēta

u.c.



Ūdens aprite dabā Dzīvās vielas aprite (barības ķēdes un cikli) Fotosintēze Dabas parādības u.c.

Šīs sistēmas ietver gan telpiskuma, gan laika aspektu

Sistēmas – procesi



Sistēmas laikā

Diennakts Gads Gadalaiks Auga dzīves cikls Dzīvnieka mūžs Cilvēka mūžs u.c.

Šīs sistēmas mērāmas ar kādu noteiktu laika periodu.



Pozitīvs rezultāts šādai pieejai izpaužas dažādos veidos:

skolēns labāk atceras to, kas ietverts kādā sistēmā sistēmskatījums ļauj labāk iztēloties to, kas tiešai uztverei

nav pieejams (sistēmas - procesi) tas noderēs cēloņsakarību izpratnei tas noderēs prasmei kaut ko uzbūvēt, salabot skolēns varēs prognozēt notikumu gaitu utt.



neatdalīt vienu apgūstamo tēmu no otras, veikt tematisku starppriekšmetu saistījumu

izmantot modelēšanas, grupēšanas darbus (shēmas, darbības ar priekšmetiem, spēles elementus)

meklēt trūkstošo vai lieko elementu (attēlā, tekstā, rotaļā)

kādam objektam pievienot (zīmēt, rakstīt) pārējos attiecīgās vides objektus

Daži metodiskie ieteikumi:



MEŽS

SAULES GAISMA

GAISS SILTUMS

AUGI

ŪDENS

DZĪVNIEKI

IEŽI

AUGSNE

SĒNES

KOKI

KRŪMI

LAKSTAUGI

priedes

bērzi

ozoli

kadiķi

lazdas

zaķskābenes

papardes

ZĪDĪTĀJI

PUTNI

KUKAIŅI

TĀRPI

RĀPUĻI

vilki

zaķi

aļņi

dzeņi

krustknābji

skudras

vaboles

ķirzakasčūskas

mušmires

gailenes



Kā vērtējat šādus izteikumus (avots – laikraksti, žurnāli, TV, izkārtnes):

Sargāsim putnus un dzīvniekus Šajā pilsētā ir daudz koku un augu Pie mājas var iestādīt jaunas puķes un augus Sausums gan ražu esot attālinājis – neaugot ne augi, ne nezāles Bērni iejutīsies kāda dzīvnieka vai putna lomā Domāju, ka putni, zivis un dzīvnieki apzinās, ka Galapagu salās tie ir

saudzējami Pļavā bija daudz kukaiņu un tauriņu Putnu un zooloģiskie liegumi Gaisa temperatūra Rīgā būs plus 5 grādi, Latvijā plus 8 grādi Silts laiks būs visā Eiropas kontinentā Siers un piena produkti Cukura un pārtikas preču vairumtirdzniecība

Tie radušies, ignorējot sistēmiskuma principu, nezinot vai nepadomājot par to, kas ir veselais, kas - tā daļas.

Kā šo pašu domu varētu pateikt pareizi?



Sistēmiskuma izpratnes priekšnosacījumi

Sistēmiska un regulāra dabas vērošana

Dabas izziņas process, izmantojot visus sajūtu orgānus

Apzināta vispusīgu priekšstatu veidošana

par dabas objektiem

Zināšanas par cēloņsakarībām dabā

Zināšanas par cēloņsakarībām cilvēka un

dabas vides attiecībās Sākotnējo priekšstatu veidošana par dabas parādību cēloņiem un

dinamiku

Sistēmiskuma izpratnes priekšnosacījumi



Sistēmiskuma izpratnesapliecinājums

Prasme iztēloties(prognozēt)

notikumus dabā

Prasme veidot saturiski sakārtotu stāstījumu par dabas objektiem

un parādībām

Prasme veidot statiskus vizuāli un taktīli uztveramus modeļus

- dabas objektu attēlojumus

Prasme veidot dinamiskus modeļus dabas parādību un

kopsakaru attēlojumam

Prasme saprast un veidotgrafiskus modeļus objektu

raksturošanai un salīdzināšanai

Prasme plānot savu rīcību un uzvedību saskaņā ar dabas

loģiku un harmoniju

Sistēmiskuma izpratnes apliecinājums



Liek skolēniem saskatīt noteiktu secību dabas norisēs, izprast cēloņu un seku sakarības dabā, ļauj izjust dabas

ritmus, saskatīt simetriju, atsevišķas cikla daļas to secībā

Cilvēkam jārespektē šī kārtība un secība

Daži piemēri: Rīts – Diena – Vakars – Nakts Pavasaris – Vasara – Rudens – Ziema Kukaiņa oliņa – Kāpurs – Kūniņa – Pieaudzis kukainis

Sistemātiskuma princips



Dabas elementu raksturošana

Saudzēšana un aizsardzība

Dabas elements

Darbība, funkcionēšana

Loma un nepieciešamība

dabā

Raksturīgā vide

Saistība ar citiem elementiem

Ārējais izskats Būtiskās pazīmes Uzbūve



palīdz veidot pēc iespējas pilnīgāku dabas objektu un parādību tēlus bērna apziņā, izmantojot visus sajūtu orgānus

līdz ar to izplatītais jēdziens “uzskatāmība” būtībā ir kļuvis par šauru, tāpēc iesakām šādā aspektā lietot nosaukumu “daudzveidīga uztvere”

uztvere ir pamatakmens mācību celtnē

Daudzveidīgas uztveres princips



saista zināšanu ieguvi ar apkārtnes izzināšanas praktisko darbu

vārds “novadpētniecība” jāattiecina uz visu veidu dabas, saimniecisko un kultūras objektu izpētes darbu savā apkārtnē

līdz ar to notiek pilnvērtīgāka izziņas darbība - informācijas ieguves un praktiskā pielietojuma vienība motivē mērķtiecīgākai zināšanu apguvei, tiek sekmēta kritiski vērtējošās attieksmes veidošanās pret apkārtnes objektiem un situācijām

Novadpētniecības princips



Novadpētniecība

Etnogrāfiskie, lingvistiskie pieminekļi

Zinātnes un tehnikas pieminekļi

Mākslas pieminekļi

Dokumentālie pieminekļi

Arhitektūras pieminekļi

Sadzīves kultūras pieminekļi

Kapu vietas

Dabas objekti

Ievērojamu novadnieku dzīves un darba vietas

Vēsturisku notikumu vietas, robežakmeņi

NOVADPĒTNIECĪBA



Dabas objekti

Sēnes

Aizsargājamās teritorijas

Dabas ainavas

Ieži

Aizsargājamie dabas objekti Ūdensbaseini

Augsnes

Zemes virsma

Augi

Laikapstākļi

Dzīvnieki

Dabas objekti




Pasta dienesta pieminekļi

Zinātnieku, izgudrotāju, inženieru, amatnieku dzīves un darba vietas

Ceļi un dzelzceļi

Zinātniskās iestādes

Rūpniecības un lauksaimniecības objekti





Civilā celtniecība

Tautas celtniecība

Sakrālā celtniecība

Pilsētbūvniecība




uztveres loma zināšanu apguvē individuālās uztveres prioritāšu noskaidrošana mācību darba paņēmienu daudzveidība darba paņēmienu izvēle saskaņā ar individuālajām

uztveres un atmiņas īpatnībām

Daudzveidīgu darba paņēmienu izmantošana mācīšanās prasmju pilnveidei



Izglītība 21. gadsimtā /NO EIROPAS KOMISIJAS BALTĀS GRĀMATAS/

ZinātDarīt

Sadarboties

Zināšanu izmantošana dzīvē

Kritiski domātObjektīvi novērtēt sevi un apkārtniRisināt problēmasPieņemt lēmumusPlānot savu darbību



Emocionālais līmenis dabas izjūta pozitīvās emocijas negatīvās emocijas interese

Lietišķais līmenis dabas objektu izpēte, aprakstīšana un raksturošana dabas procesu izskaidrošana

Dabas izpratnes līmeņi



Apziņas līmenis sapratne par dabas daudzveidību sapratne par cēloņsakarībām dabā sapratne par dabu un katru tās elementu kā vērtību cieņa pret dzīvību

Rīcības līmenis uzvedība dabā saskaņā ar vides apziņu praktiskā un pārveidojošā darbība saskaņā ar vides

apziņu

Dabas izpratnes līmeņi



IZZIŅAS DARBĪBA

DABĀ

MODELĒŠANA, PRO-

JEKTĒŠANA

NOVĒROJUMI, PĒTNIECĪBA

SISTEMATIZĀCIJA,RADOŠA DARBĪBA

DAUDZVEIDĪGAS UZTVERES

IZMANTOŠANA

DARBS AR TEKSTU

TEMATISKIE PASĀKUMI,

AKCIJAS

ZINĀŠANU UN PRASMJU

KONSTATĀCIJA

ZĪMĒJUMI UN GRAFISKIE

DARBI

SPĒLE UN ROTAĻA

IZJŪTAS, EMOCIJASINFORMĀCIJA, ATLASE

EMPĀTIJA, REAKCIJA, KUSTĪBAS

IZTĒLE, RADOŠA DARBĪBA,SISTEMATIZĀCIJA

AKTIVIZĀCIJA MĒRĶTIECĪBA

KATRĀ DARBĪBAS

VEIDĀ



Izziņas darbības dabāVislabāko efektu vides izglītībā dod dažādi novērošanas un izpētes darbi tieši dabā un ar dabas materiāliem

Novērojumivieneizējie, periodiskie,

ilgstošie

Mērījumiattālums, garums, augstums, ātrums, biezums, apkārtmērs

Izziņas taku apmeklējumiPašizglītība, izmaiņu

konstatācija

Dabas aizsardzības darbssakopšana, norobežošana,

negatīvu ietekmju novēršana

Ekoloģisko situāciju novērtēšanaaugu, dzīvnieku vitalitāte,

piesārņošana, līdzsvars, cilvēka darbība

Novērojumu datu apkopošana, analīze

sakārtošana, apspriešana, izmantošana

Izziņas darbības dabā

Ekoloģiskās spēles dabāpielāgošanās, barības

ķēdes, dzīves vietas

Ekskursijasrajons, novads,

Latvija

Pētījumiizvietojums, sakārtojums, kopsakari,

cēloņi / sekas, prognozes

Novērojumu fiksācijazīmējums, DK, shēmas,

tabulas, aplikācijas

Vākšana, kolekcionēšanalapas, ieži, sēklas, spalvas,

dažādi paraugi

Mēģinājumi, eksperimentigaiss, ūdens, ieži, augsne,

magnētisms, gaisma, skaņa, augi



Āra nodarbības: saskarsme ar dabu emociju izraisīšana tiešā uztvere sajūtu orgānu trenēšana tiešā (nepastarpinātā)

pieredze kustību iespējas telpiskā orientācija praktiskas darbības

iespējas

Tematika: gaiss, ūdens ieži, augsne zemes virsmas augi (koki, krūmi) augi (lakstaugi) dzīvnieki dabas ainavas (sistēmas) laika apstākļi gadalaiku īpatnības vides kvalitāte



Modelēšana

Telpisko modeļu gatavošana

Zīmēšanasižetisks zīm.,

shematisks zīm.

grafisks attēls

Mozaīku veidošana

VeidošanaKustību rotaļas

Sižeta - lomu rotaļas

Projektēšana

Dinamisko modeļu gatavošana

Vārdisko modeļu veidošana

Apvidus ainavu modelēšanaAplicēšana

Modelēšana



ļauj realizēt sistēmiskuma principu - māca uztvert dabas objektu vai procesu kā vienotu veselumu, un saskatīt tā sastāvdaļas

ir efektīvs līdzeklis dabas kopainas un cēloņsakarību izpratnei

dod iespēju organizēt aktīvu praktisko darbību

Modelēšana



Rotaļas un spēles

Valodas rotaļas (tekstuālās)

Kustību rotaļas

Sižeta - lomu rotaļas

Didaktiskās galda spēles

Grupēšanas, atlases rotaļas

Radošās rotaļas (sacerēšana, prognozēšana, lomu traktējums, zīmējumu un tekstu pabeigšana, labošana, pārveidošana)



Rotaļas un spēles

Spēlēm ir striktāki noteikumi

Rotaļā iespējams vairāk improvizēt

Rotaļa ir mācību darbība

Rotaļa padara mācību procesu interesantāku, uzskatāmāku

Rotaļa prasa radošu pieeju, aktivizē domāšanu

Rotaļa novērš ķermeņa pozu un stāvokļu vienveidību

Rotaļa attīsta domāšanas un reakcijas ātrumu

Rotaļa veicina sadarbību



Zīmējumi un grafiskie darbi

Zīmējumu veidošana Zīmējumu pabeigšana Zīmējumu pārveidošana Zīmējumu labošana Kontūrzīmējumu izkrāsošana Pārklājošo kontūrzīmējumu atšifrēšana Krāsošana ar augu krāsvielām Kompozīcijas no dabas materiāliem Plāna zīmēšana Darbs ar plānu un karti Diagrammu veidošana Shematisko zīmējumu veidošana



Latviešu folklora(tautas dziesmas, pasakas, teikas, parunas, mīklas,

ticējumi)

Bērnu literatūra(stāsti, dzejas)

Izziņas literatūra,

enciklopēdijasMācību grāmata

Darbs ar tekstu

Periodika (bērnu un jauniešu žurnāli, laikraksti)

Cittautu folklora



Teksti noder arī didaktiskajiem un radošajiem uzdevumiem

Teksta pabeigšana

Teksta papildināšana

Teksta labošana

Apraksts

Raksturojums

Sacerējums

Dzejoļa sacerēšana

Mīklu sacerēšana



Darbs ar mācību grāmatu un izziņas literatūras tekstiem

Selektīvā lasīšana Atbilde uz jautājumu

Avots diskusijai

Līdzeklis kooperatīvam

mācīšanās veidam

Vērtējošā lasīšana

Avots ziņojumu, referātu rakstīšanai

Avots tabulas, diagrammas, zīmējuma veidošanai

Darbs ar mācību grāmatu

un izziņas literatūras tekstiem



Modelēšana

Novērošana

Pielietošana

Apguves procesa struktūra

Nostiprināšana

Tekstuālās un vizuālās informācijas ieguve



Pārdzīvojuma pedagoģija

zināšanu pārdzīvojums

mācīšanas tēlainais raksturs

empātija (iejušanās)

cilvēks un loma attieksmē pret kādu dabas objektu vai parādību – un + emocijas

iztēloties, klausoties lasīto, stāstīto, to attēlot vai izteikt iespaidus

iztēloties turpinājumu, izteikt prognozi



veidot emocionāli interesantu stāstījumu fiksēt zīmējumā iztēles ainas saistībā ar doto problēmu meklēt interesantas formas mākoņos, straumē, lapotnē … iztēloties situācijas, klausoties mūziku sacerēt "biogrāfijas" dažādiem dabas objektiem (augiem, dzīvniekiem

u.c.) ko mums varētu pastāstīt koks, akmens u.c. (konkrēti objekti apkārtnē) kas te ir noticis …

Sagatavots, izmantojot:

1. Baltā grāmata: Mācīšana un mācīšanās – ceļš uz izglītotu sabiedrību.- Rīga: Akadēmisko programmu aģentūra, 1998

2. Rubana I. M. Mācīties darot.- Rīga: RaKa, 2004

3. Lapiņa L., Rudiņa V. Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīšanas metodes.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1997

Pārdzīvojuma pedagoģija

Documents

1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI