1932.–1933. GADA LIELAIS BADS – GOLODOMORS GENOCĪDS · ГОЛОДОМОР 1932–1933 РОКІВ – ГЕНОЦИД УКРАЇНСЬКОГО НАРОДУ Izstādes 1932.-1933

1932.–1933. GADA LIELAIS BADS – GOLODOMORS

GENOCĪDSPRET UKRAIŅU TAUTU

UKRAINAS NACIONĀLAIS MUZEJSUKRAINAS GOLODOMORU UPURU PIEMIŅAS MEMORIĀLS

LATVIJAS UKRAIŅU KONGRESS


GENOCĪDS PRET UKRAIŅU TAUTU

ГОЛОДОМОР 1932–1933 РОКІВ – ГЕНОЦИД УКРАЇНСЬКОГО НАРОДУ

Izstādes 1932.-1933. gada Lielais Bads – Golodomors: genocīds pret ukraiņu tautu tekstus grāmatā apkopojis

Ukrainas Nacionālais muzejs Ukrainas Golodomoru upuru piemiņas memoriāls.

Izdevums latviešu valodā tapis pateicoties Eiropas–Ukrainas fonda, Nikolaja Pavļuka un Volodimira Ivanicka tulkošanas biroja SalTulki.lv atbalstam.

Tulkotājs: Andris Drīliņš

Redaktors: Volodimirs Ivanickis

Makets:Una Spektore

© Ukrainas Nacionālais muzejs Ukrainas Golodomoru upuru piemiņas memoriāls

© Latvijas ukraiņu kongress, tulkojums latviešu valodā


www.memorialholodomors.org.ua

Mūsdienās ir iegūtas un apkopotas daudzas liecības par 1932.-1933. gada Golodomora genocīdu Ukrainā, un šī grāmata sniedz nelielu ieskatu tajās.

Papildus padomju valdības dokumentiem ir savākti vairāk nekā 200 tūkstoši aculiecinieku stāstījumu par šo traģēdiju. Daži no šiem stāstījumiem

kopā ar tā laika dokumentiem veido šīs grāmatas kodolu.

LATVIJAS UKRAIŅU KONGRESSwww.ukrkongress.lv

[email protected]

Formāts 70x100 1/8., krītpapīrs, ofsetdruka, iesējums – skavas.Metiens 500 eksemplāru. Tipogrāfija: SIA “Veiters korporācija”

Rīga 2013

1


GENOCĪDSPRET UKRAIŅU TAUTUPRET UKRAIŅU TAUTU

U K R A I N A S N A C I O N Ā L A I S M U Z E J SU K R A I N A S G O L O D O M O R U U P U R U P I E M I Ņ A S M E M O R I Ā L S

RīgaLatvijas ukraiņu kongress

2013

2Zemnieks iesēj graudus viņam piederošajā zemē, 1929. gads.

3

Šī grāmata atspoguļo Ukrainas vēstures traģiskās lappuses, kas ir saistītas ar 1932.–1933. gada Lielo Badu jeb Golodomoru (ukraiņu valodā: Голодомор, kas tulkojumā nozīmē bada nāve). Grāmatas un izstāžu par Golodomoru koncepcijas pamatā ir likti šādi principi: - katra tauta ir dabiski saistīta ar savu dzimto zemi. Ukrainas zeme ir dzemdinājusi ukraiņu tautu; - PSRS komunistiskā vara balstījās kļūdainajos un utopiskajos ideoloģiskajos priekšstatos, kuru nepamatotību parāda vienkārša doma – ir pilnīgi neiespējami radīt stabilu un noturīgu sociālu sistēmu, nododot zemi un ražošanas līdzekļus valsts pārziņā; - cilvēciskā loģika nepieņem nezinātniskos principus, un to ieviešanai pastāvīgi tika pielietota vardarbība un iebiedēšana.

Visaptverošais terors, kas neizbēgami pavadīja padomju valsts celtniecību, dažādos vēstures posmos izpaudās dažādi. Tomēr enerģijas, kas bija nepieciešama, lai pastāvīgi turētu cilvēkus bailēs, galu galā pietrūka, un padomju sistēma sabruka. 1932.–1933. gada Golodomora periodu vislabāk raksturo vārdi: neizsakāmas šausmas. Cik briesmīgi ir vērot, kā cilvēki lēni un mokoši mirst bada nāvē. Kā pazūd visas cilvēciskuma pazīmes. Tas bija noziegums pret cilvēci, kam ne-bija precedenta, ko raksturoja apmelojumi, nodevība, zādzības, laupīšanas, izvarošanas, piekaušanas, kad cilvēki tika apcietināti, izdzīti no mājām, sodīti ar nāvi, kad tika iznīcināta visa viņu iedzīve – tas bija šarlatānu, dīkdieņu un zagļu laiks. Tajā laikā cilvēkos radās vienaldzība pret nāvi. Ukrainas lauku ļaudis, vienkāršu un loģisku apsvērumu vadīti, noraidīja komunistiskās sistēmas ekonomisko modeli. Un valsts politiskā policija jeb GPU („Valsts politiskā pārvalde”) ķērās pie totālā terora metodēm. Padomju Savienībā galvenā valsts vara piederēja Komunistiskajai partijai un tās Centrālajai Komitejai, formāli arī tautas deputātiem un komisāru padomēm. Taču saskaņā ar 1924. gada konstitūciju tika izveidota politiskā policija – valsts vardarbības aparāts, ko nodēvēja par Galveno politisko pārvaldi (GPU), un kas kļuva par boļševiku slepenpolicijas jeb čekistu darba turpinātāju. Čekisti bija galvenai spēks, kas īstenoja Padomju diktatora Josifa Staļina gribu. Lielā Bada laikā čekisti bija Staļina režīma galvenais soda spēks, viens no mērķiem kuram bija ukraiņu tautas iznīcināšana.

Grāmata parāda vairākus Golodomora genocīda posmus un tā vēsturisko kontekstu. Tā iesākas ar īsu aprakstu par Ukrainas zemi un ukraiņu tautas dzīvi gadsimtu gaitā. Uz zemes, kas ir ārkārtīgi auglīga, mājo strādīgi, viesmīlīgi, brīvību mīloši cilvēki. Vēsturiskajā kontekstā cīņas par Ukrainas valstisko neatkarību, kas aizsākas pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā, un 1920. gados Ukrainas Padomju Sociālistiskajā republikā notiekošie ukrainizācijas procesi tiek pretstatīti politiskās policijas ziņojumiem Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejai, kuros izskan brīdinājumi par nacionālpatriotisku noskaņojumu izplatību ukraiņu vidū. Tam seko apraksts par boļševiku ļaundarībām, kas aizsākās 1928. gadā – pret kulakiem vērstās represijas, kolektivizācija, baznīcu sagraušana, ukraiņu inteliģences iznīcināšana, tautas sacelšanās un protestu apspiešana. Šis peri-ods, kuru raksturo psiholoģiska, sociāla un fiziska varmācība, ilga četrus gadus. Ukrainas lauku ļaudis noraidīja kolektīvo zemes apsaimniekošanas sistēmu. Šie četri represiju pilnie gadi ievadīja 1932.–1933. gada Golodomora genocīdu. Grāmatā ir ietverta atziņa, kā apzināti īstenotais genocīds atbilst Apvienoto Nāciju 1948. gada konvencijā minētajām pazīmēm, tostarp: - „melno sarakstu” izveidošana par ukraiņu ciemiem Ukrainā un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņā (Krievija); - aizliegums zemniekiem izceļot ārpus Ukrainas; - aizliegums izplatīt jebkādu informāciju par badu Ukrainā; - pret ukraiņu inteliģenci, garīdzniecību un zemniekiem vērstais genocīds. Šī neliela grāmata sniedz priekšstatu par to, kādus demogrāfiskos zaudējumus cieta ukraiņu tauta. Īpašās tabulās apkopota informācija par to, kā tukšajos ukraiņu ciemos tika izmitinātās krievu un baltkrievu ģimenes.

Šī nozieguma sekas bija izpostīta zeme un smagi satriekta tauta, kas tagad bija pilnībā atkarīga no komunistiskās vadības žēlastības. Mēs noliecam savas galvas, pieminot miljoniem noslepkavoto mūsu tautas dēlu un meitu. Grāmatas nobeigumā ir ietverts Ukrainas Augstākās Radas jeb Padomes 2006. gadā pieņemtā likuma „Par 1932.–1933. gada Golo-domoru Ukrainā” fragments, kas kalpo par spilgtu liecību ukraiņu tautas nelokāmībai un komunisma bezjēdzībai. Ir iegūtas un apkopotas daudzas liecības par 1932.–1933. gada Golodomora genocīdu. Papildus padomju valdības tā laika dokumentiem ir apkopoti aptuveni 200 tūkstoši aculiecinieku stāstījumu. Katrā no 17 Ukrainas apgabaliem, kas ir pārdzīvojuši Golodomoru, ir sastādītas reģionālas piemiņas grāmatas, kas kopā veido „1932.–1933. gada Golodomora upuru nacionālo piemiņas grāmatu”. Šajās grāmatās apkopoti to Golodo-mora upuru vārdi, kurus bija iespējams noskaidrot no tā laika civilajiem ierakstiem un aculiecinieku stāstījumiem.

Mēs ceram, ka šī grāmata palīdzēs jums labāk saprast, kādas šausmas pieredzēja cilvēki, kas pārcieta Golodomo-ru jeb Lielo Badu, un just līdzi ukraiņu tautai, kurai tas viss bija jāpārcieš, kā arī sniegs vēl vienu argumentu par labu tam, ka cilvēki visā pasaulē ir jāatbrīvo no komunisma tagad un uz visiem laikiem.

I. R. Juhnovskis

4

CEĻOJUMU PIERAKSTI16. gadsimts

“Augsne Kijevas apkaimē ir tik auglīga un to ir tik viegli apstrādāt, ka viens vienīgs buļļu pāris, ar ko apar zemi, ļauj iegūt bagātīgu ražu... Par šo upi (Dņipro) saka, ka tajā “tek medus un piens”...”

Mihailo Litvina dienasgrāmata, 1550. gads

17. gadsimts

“Ukraina... ir impērijas visnozīmīgākā province... Ukraiņi ir labi izglītoti, un viņi ir vislabākie audzētāji visā impērijā... lielākā daļa šejienes zemju ir neizsakāmi bagātas un tiek ļoti labi apsaimniekotas...”

Pāvels, Alepas arhidiakons, apciemojot Ukrainu kopā ar patriarhu Makariju 1654.-1656. gados

18. gadsimts

“Kazaki, šie brīvību mīlošie cilvēki, ir neapmierināti ar caru... Apgabalos, ko apdzīvo Ukrainas kazaki, ir vērojama plaukstoša labklājība.... visi Ukrainas kazaki ir izcili pieklājīgi un ārkārtīgi tīrīgi. Viņi valkā tīras drēbes un uztur kārtībā savas mājas.”

Dānijas vēstnieks Juls Justs, 1711. gads

19. gadsimts

“Nav nekādu šaubu, ka reiz šī milzīgā Krievijas impērijas daļa atšķelsies, un Ukraina atkal kļūs brīva un neatkarīga valsts. Šis laiks tuvojas lēnu, bet nenovēršami. Ukraiņu tautai ir pašai sava valoda, kultūra un vēsturiskās tradīcijas... Ukrainas kaimiņi to ir sadalījuši savā starpā. Bet Ukrainas valsts celtniecības akmeņi jau ir gatavi: ja ne šodien, tad rīt parādīsies kāds cēlājs, kas uzcels varenu un neatkarīgu Ukrainas valsti!”

Citāts no grāmatas “Ukraina. Malorossija”, ko ir sarakstījis Vācijas zinātnieks un ceļotājs Jogans Georgs Kols. 19. gadsimta vidus.

19. gadsimta otrajā pusēUKRAINĀ STRAUJIEM SOĻIEM ATTĪSTAS LAUKSAIMNIECĪBA, GRAUDU

UN CUKURNIEDRU PĀRSTRĀDE, METALURĢIJA UN OGĻU IEGUVE

1865. gadsUZBŪVĒ PIRMO DZELZCEĻA LĪNIJU NO BALTAS LĪDZ ODESAI

1872. gadsANGĻU INŽENIERIS DŽONS HJŪ KATERINOSLAVAS GUBERŅĀ DIBINA PIRMO METALURĢIJAS RŪPNĪCU

1880. gadsDONECKAS OGĻU BASEINS IR LIELĀKAIS OGĻU IEGUVES BASEINS

KRIEVIJAS IMPĒRIJĀ, KUR IEGŪST 43% VALSTĪ IEGŪTO OGĻU

1881. gadsKRIVIJRIHAS PILSĒTAS APKAIMĒ TIEK ATKLĀTAS DZELZSRŪDAS IEGULAS,

KAS IR VIENAS NO BAGĀTĀKAJĀM KRIEVIJAS IMPĒRIJĀ

19. GADSIMTĀ UN 20. GADSIMTA SĀKUMĀ PAR LIELĀKAJIEM ZEMES ĪPAŠNIEKIEM, TIRGOTĀJIEM, RAŽOTĀJIEM UN MĀKSLAS MECENĀTIEM UKRAINĀ

KĻŪST SIMIRENKO, HARITONENKO UN JAHENENKO ĢIMENES

20. GADSIMTA SĀKUMĀ 90% NO KRIEVIJAS IMPĒRIJAS LABĪBAS EKSPORTA NĀCA NO UKRAINAS, UKRAINAS ZEMNIEKI IEVĀCA 43% NO PASAULES MIEŽU RAŽAS UN 20% PASAULES GRAUDU RAŽAS.

5

1918. GADĀ UKRAINA PASLUDINA VALSTISKU NEATKARĪBU

1917. gada februāra revolūcija radīja labvēlīgus apstākļus neatka-rīgas Ukrainas valsts dibināšanai. 1917. gadā tika izveidota Ukrainas Centrālā Rada, ko vadīja vēlākais pir-mais Ukrainas prezidents Mihailo Hruševskis.

Tajā pat laikā iniciatīvu ar mērķi izveidot neatkarīgo Ukrainas Autokefālo Pareizticīgo Baznīcu realizē Vasils Lipkivskis.Mihailo Hruševskis

Ukrainas Centrālās Radas pirmais ģenerālsekretariātsSēž (no kreisās uz labo): S. Petļura, S. Jefremovs, V. Vinničenko, H. Baranovskis, Ivans Stešenko.Stāv: B. Martoss, M. Stasjuks, P. Hristjuks. Ovālā: Valentīns Sadovskis. 1917. gads

CENTRĀLĀS RADAS DEKLARĀCIJAS

Pirmā vispārējā1917. gada 10. jūnijā

Ukraina pasludina savu autonomiju.

1917. gada 15. jūnijā Centrālā Rada izveido ģenerālsekretariātu.

Otrā vispārējā1917. gada 3. jūlijā Krievijas Pagaidu val-dība atzīst Centrālo Radu, ģenerālsek-retariāts kļūst par

augstāko izpildvaras orgānu Ukrainā.

Trešā vispārējāKad boļševiki sagrābj varu Krie-vijā, Centrālā Rada 1917. gada

7. novembrī proklamē Ukrainas Nacionālo Republiku (UNR).

UNR sastāvā ietilpst Kijevas, Voli-ņas, Podiļas, Poltavas, Čerņihivas, Donbasas un Harkivas apgabali,

kā arī Dienvidukraina.

Ceturtā vispārējā1918. gada 9. janvārī

tiek proklamēta Ukrainas Nacionālās Republikas valstiskā

neatkarība.

UKRAINAS VALSTS HETMAŅA PAVLO SKOROPADSKA VALDĪŠANĀ

Ukrainas Centrālās Radas ceturtā vispārējā deklarācija.

“Ukrainas Valsts” – šāds bija Ukrainas oficiālais nosaukums hetmaņa Pavlo Skoropadska valdīšanas laikā (1918. gada 29. aprīlis – 14. decembris). Šajā laikā tika dibināta Ukrainas Nacionālā bibliotēka, universitāte un Zinātņu Akadēmija akadēmiķa Vo-lodimira Vernadska vadībā. Ukrainas diplomāti īstenoja aktīvu ārpolitiku, lai pievienotu Ukrainas Valstij ukraiņu etniskās zemes, proti, Čerņihivas apgabala ziemeļu daļu, Voronežas un Kurskas apgabalu rietumu un dienvidrietumu daļu, Holmas un Pidļasjas apgabal-us, ziemeļu Besarābiju un Krimu.Hetmanis Pavlo Skoropadskis

UKRAINAS NACIONĀLĀS REPUBLIKAS DIREKTORIJA

Direktorija, ko vadīja Volodimirs Vinničenko, bet pēc tam Simons Petļura, atkārtoti pasludināja Ukrainas Nacionālo Republiku (1918. gada 13. novembris – 1920. gada 20. novembris), un aizstāvēja Ukrainas neatkarību no boļševiku tīkojumiem.1918. gada novembrī Ļvivā tika pasludināta Rietumukrainas Nacionālā Republika (RUNR) ar Jevhenu Petruševiču priekšgalā.1919. gada jaungada dienā UNR direktorija pasludināja neatkarīgu Ukrainas Autokefālo Pareizticīgo Baznīcu.1919. gada 22. janvārī, kad Ukrainas un Rietumukrainas Nacionālās Republikas apvienojās, lielākā daļa ukraiņu etnisko zemju tika apvienotas vienotā valstī. Jevhens Petruševičs

Simons Petļura

1920. GADA NOVEMBRĪ VARU UKRAINĀ SAGRĀBA BOĻŠEVIKI

6

UKRAINA KĀ NEIZSMEĻAMA RESURSU BĀZE1917. gada decembris

BOĻŠEVIKU KRIEVIJAS TAUTAS KOMISĀRU PADOME PIETEICA KARU UKRAINAS NACIONĀLAJAI REPUBLIKAI. Boļševiki izveidoja īpašu kara padomi, kas pārraudzīja notiekošo karadarbību. Šīs padomes locekļi bija Vladimirs Ļeņins, Ļevs Trockis, Josifs Staļins.1917. gada 12. decembrī boļševiki nodibināja Krievijā padomju varu. Kā alternatīva Ukrainas Nacionālās Republikas valdībai tika izveidots Nacionālais departaments.

NO 1918. GADA JANVĀRA LĪDZ 1918. GADA APRĪLIM BOĻŠEVIKI IZVEDA NO UKRAINAS 14-15 MILJONUS PUDU LABĪBAS. VISS ŠIS LABĪBAS DAUDZUMS TIKA ATŅEMTS CILVĒKIEM VARDABRĪGĀ PIESPIEDU KĀRTĀ

(V. Turčenko. Ukrainas jauno laiku vēsture. – Kijeva, 97. lpp.)

1919. gadā boļševiki sāka ieviest valstī komunistisko ideoloģiju, nodibinot “proletariāta diktatūru” un īstenojot “kara komunisma” politiku: nacionalizējot zemi, darbnīcas un rūpnīcas, izveidojot ciemos “nabadzīgo padomes”, dibinot

komūnas un kolektīvās saimniecības, ieviešot pārtikas “plānošanas” orgānus un izveidojot strādnieku armijas vienības un politiskās policijas ārkārtas komitejas. Visa labība zemniekiem tika atņemta ar varu bez jebkādas kompensācijas.

ŠĀDAS POLITIKAS REZULTĀTS BIJA KATASTROFISKS DARBA RAŽĪGUMA,LAUKSAIMNIECĪSKĀS UN RŪPNIECĪSKĀS PRODUKCIJAS RAŽOŠANAS KRITUMS

“... Pavēlu izmantot vēl efektīvākas revolucionāras metodes, lai sagādātu vairāk labības! Citādi Petrograda ies bojā...” 1918. gada 15. janvāra Ļeņina telegram-

ma boļševiku vadītājiem Ukrainā (izvilkums)Ļeņins. Pilnais darbu krājums. 30. sēj. 30. lpp.)

BRUŅOTAS ZEMIEKU VIENĪBAS IZRĀDĪJA MASVEIDA PRETESTĪBU BOĻŠEVIKU VARAI TĀS RĪCĪBAS DĒĻ

1920.-1921. gadā desmitiem tūkstošu dumpinieku izveidoja simtiem vienību, lai cīnītos ar boļševikiem. Padomju varu apdraudēja ekonomiskas grūtības un liela mēroga karš ar zemniekiem.

KARA KOMUNISMA SEKAS BIJA PIRMAIS MĀKSLĪGI IZRAISĪTAIS BADS, KAS 1921.–1922. GADĀ PLOSĪJĀS UKRAINĀ UN KRIEVIJAS DIENVIDOS. BADS KĻŪST PAR VALDĪBAS POLITIKAS INSTRUMENTU.

Ņemot vērā visus faktorus, V. Ļeņins un citi boļševiku vadoņi nolēma nedaudz atkāpties, paziņojot par liberālākas ekonomiskās politikas ieviešanu – Jauno ekonomisko politiku (kr. val. – NEP).

“MUMS NO JAUNA IR JĀIEVIEŠ TERORS, IT ĪPAŠI EKONOMIKAS JOMĀ.” Vladimirs Ļeņins, 1922. gada pavasaris. (V. Ļeņins. Pilnais darbu krājums. 44. sēj., 428. lpp.)

7

1919. GADĀ PADOMJU VALDĪBA UZSĀKA NEŽĒLĪGU SAVU PRETINIEKU VAJĀŠANU UKRAINĀ

BOĻŠEVIKI IZVEIDOJA UKRAINAS “ČEKU” (VISUKRAINAS ĀRKĀRTAS KOMISIJU), GALVENO SODĪŠANAS INSTITŪCIJU, KO VADĪJA M. LĀCIS. REVOLUCIONĀRIE TRIBUNĀLI, “STRĀDNIEKU UN ZEMNIEKU MILICIJA” UN “TAUTAS” TIESAS SĀKA SAVU DARBĪBU.

PADOMJU UKRAINĀ IZDOTAIS SLEPENAIS CIRKULĀRS PAR UKRAIŅU SEPARĀTISMA APKAROŠANU 1926. gada 4. septembris Pilnīgi slepeni Aizliegts pavairot Nodrukāti 75 eksemplāri

UKRAINAS GPU VĒSTULE PAR UKRAIŅU SEPARĀTISMUPirms kāda laika novērotā antiboļševiku “kultūras pretoša-nās kustība” Padomju varai atkal pieņemas spēkā, un separā-tiskās idejas [turpina] izplatīties Ukrainas sabiedrībā.

SEPARĀTISMS UKRAIŅU KONTRREVOLŪCIJAS VĒSTURĒ ... Cīņa starp Ukrainas buržuāziju un Padomju varu ir ie-krāsota spilgtās nacionālās krāsās, un tās galamērķis ir neatkarīgas ukraiņu valsts nodibināšana.

TAKTIKAS MAIŅA – “KULTŪRAS PRETOŠANĀS KUSTĪBA”Fakts, ka ukraiņu nacionālisti ir pārtraukuši atklātu pre-testību Padomju varai... nebūt nenozīmē, ka viņi ir apmie-rināti ar pastāvošo kārtību...... Jēdzienu “bruņota ciņa par neatkarību” ir nomainījis jēdziens “kultūras pretošanās kustība”... ... “Ukrainizācijas” kustība palīdzēs apvienoties nacionālo ideju piekritējiem...... Tie ir izveidojuši Ukrainas autokefālo baznīcu – varenu nacionālisma balstu un ideālu propagandas ieroci.Ukrainas Zinātņu Akadēmijā vadošajos amatos atrodas vairāki bijušās Ukrainas Nacionālās Republikas vadītāji.

NACIONĀLISMA IDEJAS LAUKU APGABALOSLauki ir nonākuši nacionālistu uzmanības fokusā. ... Ukraiņu šovinistu neatlaidīgie pūliņi iedvest zemnie-kiem naidu pret Maskavu ir nesuši savus augļus.

ORGANIZATORISKI SECINĀJUMIViss iepriekšminētais skaidri parāda, ka darbam Ukrainas sabiedrībā ir jāveltī visnopietnākā uzmanība......2. Nedrīkst aprobežoties tikai ar vērošanu, ir jānodrošina Ukrainas tautas kustības līderu pastāvīga izsekošana.

UkrPSR GPU vadītāja vietnieks KarlsonsUkrPSR GPU departamenta vadītāja vietnieks Abugovs

UkrPSR GPU Pirmā departamenta vadītājs Kozeļskis

(U. Šapovals, V. Pristajko, V. Zolotarjovs. SP-GPU-NKVD Ukrainā: personas, fakti, dokumenti. Kijeva, 1997. g., 254-267. lpp.)

Felikss Dzeržinskis

1923. GADA NOVEMBRĪ OGPU (APVIENOTĀ VALSTS POLITISKĀ PĀRVALDE, kr. val. abreviatūra), KAS IR JAUNĀS VARAS ĪSTENOTĀ GALVENAIS TERORA INSTRUMENTS, VADĪTĀJS IR FELIKSS DZERŽINSKIS.

VSEVOLODS BALICKIS IR PADOMJU UK-RAINAS GPU VADĪTĀJS NO 1923. GADA AUGUSTA, UN REPUBLIKAS NKVD VADĪTĀJS NO 1924. GADA MARTA.

Vsevolods Balickis

“TAGAD UKRAINU ... MĒS NEDRĪKSTAM PAZAUDĒT, (TAI) IR JĀKĻŪST “GODĪGAI – PADOMJU UKRAINAI”(Politiskais terors un terorisms Ukrainā. 19. un 20. gadsimts. Kijeva, 2002. g., 235. lpp.)

8

EKONOMIKAS SABRUKUMS UN BRUŅOTA PRETESTĪBA PIESPIEDA BOĻŠEVIKUS MĪKSTINĀT SAVU POLITIKU

Boļševiki atteicās no “kara komunisma” politikas. 1921. gada martā tika izziņota Jaunā ekonomiskā politika (kr. val. NEP):tika atļautas brīvā tirgus attiecības un komercdarbība.“Sagādes plānu” aizstāja ar naturālo preču nodokli.Zemnieki un lauku saimniecības varēja rīkoties ar saražoto lauksaimniecības produkciju pēc saviem ieskatiem.

NEP periods, kas ilga no 1921. gada līdz 1928. gadam, deva iespēju zemniekiem un lauksaimniekiem atjaunot savas izpostītās saimniecības. 20-to gadu vidū kviešu un citu graudaugu ražas apjomi un ganāmpulku skaits sāka pietuvoties pirmskara līmenim.

1922. GADA 30. DECEMBRĪ TIKA NODIBINĀTA PSRS, UKRAINAS PADOMJU SOCIALISTISKĀ REPUBLIKA TIKA UZŅEMTA TĀS SASTĀVĀ.

Vladimirs Ļeņins kļuva par PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāju.Josifs Staļins kļuva par Krievijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ģenerālsekretāru.Kristians Rakovskis kļūst par Ukrainas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāju un ieņem Ukrainas PSR Ārlietu ministra posteni.

Staļina gūst iespēju pilnībā pakļaut sev Vissavienības Komunistisko (boļševiku) partiju.Daži svarīgākie komisariāti (ministrijas) atradās Padomju Tautas Komisariātu (Boļševiku izpild-varas orgānu) pakļautībā.

Ukraiņu nacionālās kustības spiediens piespieda boļševikus pievērsties ukrainizācijas politikai: paplašināt ukraiņu valodas lietojumu valsts pārvaldē, ieviest obligātu ukraiņu valodas lietojumu Ukrainas Komunistiskās partijas dokumentos un citā oficiālajā korespondencē.

Laikposmā no 1923. gada līdz 1933. gadam Izglītības Tautas Komisariāta vadītāji Oleksandrs Šumskis un Mikola Skripņuks bija atbildīgi par ukrainizācijas īstenošanu.

Ukrainizācija sekmēja nacionālās pašapziņas veidošanos lauku iedzīvotāju vidū. Pēc 1926. gada tau-tas skaitīšanas datiem 80,8 procenti Ukrainas iedzīvotāju dzīvoja laukos.

“... Valsts uzdevums ir dot iespēju attīstīties kultūrai, kas ilgu laiku ir tikusi mākslīgi ap-spiesta un ierobežota.”

No Kristiana Rakovska uzrunas Krievijas Komunistiskajai (boļševiku) partijai 1923. gadā.

(V. Volkonskis, S. Kulčinskis. Kristiana Rakovska politiskais portrets. Kijeva, 1990. gads, 183-184. lpp.)

Kristians Rakovskis Oleksandrs Šumskis

20. GADU BEIGĀS 97 PROCENTI UKRAIŅU SKOLĒNU MĀCĪJĀS SAVĀ DZIMTAJĀ VALODĀ.

UKRAINIZĀCIJAS LAIKĀ UKRAIŅI PĀRVEIDOJĀS PAR PAŠPIETIEKAMU, MŪSDIENĪGU NĀCIJU

9

UKRAINIZĀCIJA NEBIJA SAVIENOJAMA AR “PROLETARIĀTA DIKTATŪRU”

SOCIĀLUS UN EKONOMISKUS PROCESUS PSRS NOTEICA KOMUNISTISKĀS PARTIJAS CENTRĀLKOMITEJA JOSIFA STAĻINA VADĪBĀ

Boļševiki bija ļoti noraizējušies par situāciju Ukrainā. Spēcīga nacionālā elite un ekonomiski neatkarīgā zemniecība tika uzskatīti par vienu no lielākajiem draudiem komunistiskajam režīmam.

Komunistiskās partijas vēlme pakļaut visu savai totālai kontrolei arvien pieņēmās spēkā. Politikas mīkstināšana, kas iepriekš izpaudās na-cionālajā, kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā, izgaisa kā nebijušas. No ukrainizācijas un Jaunās ekonomiskās politikas tika nolemts atteikties. Boļševiki atkal pievērsās komandu ekonomikas metodēm.

1928. GADA JANVĀRĪ BOĻŠEVIKU REŽĪMS ATKAL PIEVĒRSĀS KARA KOMUNISMA METODĒM: PIESPIEDU LABĪBAS REKVIZĪCIJAI, VISU “LABĪBAS PĀRPALIKUMU” KONFISKĀCIJAI, PIESPIEDU “AIZŅĒMUMIEM” UN NODOKĻU PAŠAPLIKŠANAI.

“Padomju vara ir nekas cits kā Ukrainas zemju iekarotāji. Boļše-viku politika ir “lielās Krievi-jas caru” politikas turpinājums. Ukraina ir pārvēsta par koloniju, kas nodrošina Maskavai pārpilnību, bet pati ir spiesta dzīvot pusba-dā, nožēlojamos apstākļos”.

Skolotājs no Spičinci ciema, Berdičevas rajons. 1929. gada decembris.(GPU slepenās nodaļas dokumenti)

BOĻŠEVIKI NOSŪTĪJA DESMITIEM TŪKSTOŠU SAVU PĀRSTĀVJU, LAI TIE ATŅEMTU UKRAINAS LAUKU

IEDZĪVOTĀJIEM VISU LABĪBU.“Sējai mums nekas nebija palicis pāri, naturālais nodoklis un ra-žas pārpalikumu nodoklis paņēma visu, kas bija. Pašapliekamie nodokļi un obligātie aizņēmumi ir nodarījuši zemniekiem milzī-gu postu. Ciemus pārņem nemieri. Lauku iedzīvotāji nekad nav bi-juši tik neapmierināti kā boļše-viku valdīšanas laikā, vienpad-smit gadu pēc revolūcijas.”Gončarovs, bijušais sociālrevolucionārs, 1928. gada maijs.

(GPU slepenās nodaļas dokumenti)

UKRAINU ARVIEN VAIRĀK PĀRŅĒMA PRETPADOMJU NOSKAŅOJUMI

10

KOPŠ 1928. GADA,

KAD BOĻŠEVIKI

SĀKA IZMANTOT TERORU,

VIŅI IR PASTRĀDĀJUŠI

NEIEDOMĀJAMAS NEŽĒLĪBAS UN

NOZIEGUMUS PRETCILVĒCI.

UKRAINĀ TERORA KULMINĀCIJA BIJA

1932.–1933. GADA LIELAIS BADS jeb GOLODOMORS.

11

PREAMBULA

... ka visnopietnākie noziegumi, par kuriem kopumā ir nobažījusies starptautiskā sabiedrība, nedrīkst palikt nesodīti, un ka vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības ir nepieciešama rīcība kā valsts līmenī, tā arī stiprinot starptautisko sadarbību.

6. pants

GENOCĪDS

Šo Statūtu mērķiem „genocīds” nozīmē jebkuru darbību, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu, tādas kā:(a) šādas grupas locekļu nogalināšana;(b) nopietnu miesas bojājumu vai garīgas traumas radīšana šādas grupas locekļiem;(c) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana grupai, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu;(d) tādu līdzekļu izmantošana, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā;(e) bērnu pārvietošana piespiedu kārtā no vienas grupas uz citu.

7. pantsNOZIEGUMI PRET CILVĒCI

1. Statūtos ar terminu „noziegums pret cilvēci” tiek apzīmētas jebkuras sekojošas darbības, ja tās tiek veiktas kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma, apzinoties šā uzbrukuma būtību, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem: e) ieslodzīšana vai citi fiziskās brīvības ierobežošanas veidi, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatnoteikumus; h) jebkuras identificējamas grupas vai kolektīva vajāšana, pamatojoties uz politisko, rasu, nacionālo, etnisko, kultūras, reliģijas vai dzimuma piederību, kā definēts 3.punktā, vai tamlīdzīgiem iemesliem, kas starptautiskajās tiesībās ir vispāratzīti kā nepieļaujami saistībā ar jebkuru darbību, kas norādīta šajā punktā, vai jebkuru noziegumu, kas atro-das Tiesas jurisdikcijā; k) cita tamlīdzīga nehumāna rīcība nolūkā radīt lielas ciešanas vai nopietnu miesas traumu, kā arī traumu fiziskajai vai garīgajai veselībai.

2. 1. punkta mērķiem:b) „Iznīcināšana” ietver apzinātu tādu dzīves apstākļu radīšanu, inter alia, liedzot pieeju pārtikai un medikamentiem nolūkā iznīcināt daļu iedzīvotāju;

8. pantsKARA NOZIEGUMI

2. c (iv) Soda mēra pasludināšana un soda izpildīšana bez iepriekšēja sprieduma, ko pasludinājusi atbilstošā veidā izveidota tiesa, ievērojot visas tiesiskās garantijas, kas vispārēji atzītas par nepieciešamām.

Romā, 1998. gada 17. jūlijā.

12Bada skartie meklē ēdamo Harkivas ielās. 1933. gads. Fotogrāfijas autors: A. Vinerbergers.

13

TURĪGI ZEMNIEKI VEIDOJA LAUKSAIMNIECĪBAS MUGURKAULU

PĒC 1913. GADA ZIŅĀM, VIŅU SAIMNIECĪBĀS IEVĀCA 50 % NO KOPĒJĀ UKRAINĀ IEVĀKTO GRAUDU DAUDZUMA. REŽĪMS APZINĀTI IZNĪCINĀJA LABĀKĀS UKRAINAS ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS.„Kulaki ir padomju varas niknākie ienaidnieki... Tie ir bez žēlastības jā-apkaro! Nāvi viņiem!”

Vladimirs Ļeņins, 1919. gada augustā

„... Lai iznīcinātu kulakus kā šķiru, ir nepieciešams salauzt viņu pretestību at-klātā cīņā, liedzot viņiem pārtiku un jebkādu iespēju attīstīties.”

Josifs Staļins, Komunistiskās partijas Centrāl-komitejas ģenerālsekretārs, 1930. gada 21. janvārī

Graujoša propaganda tiek vērsta pret to tautas daļu, kas negrib pievienoties kolektīvajām zemnieku saimniecībām. Ukrainā šī tautas daļa nicinoši tiek dēvēta par „kulakiem”. Labāko saimniecību iznīcināšanas process ciniski tiek dēvēts par „kulaku īpašumu atņemšanu”.

Komunistiskais režīms iznīcināja strādīgus, sekmīgus un turīgus zemniekus. Daudzi kulaki, kuriem atņēma visus īpašumus, tika izsūtīti uz ziemeļiem, uz Sibīriju un uz teritorijām aiz Urālu kalniem, kur daudzi no tiem gāja bojā. Kā liecina dokumenti, no Padomju Ukrainas tika izsūtītas 285 tūkstoši tā saucamo kulaku ģimeņu, kopumā ap vienu miljonu cilvēku.

Īpašumu atņemšanas un izsūtīšanas mērķis bija iebiedēt palikušos. REŽĪMA RĪCĪBA UKRAINAS LAUKU ĻAUDĪM IEDVESA ŠAUSMAS.

Aculiecinieka stāstījums

„Mani vecāki nomira 1933. gadā, bet mani negribēja pieņemt bērnu namā. Es klaiņoju līdz 1935. gadam, kad mani pieņēma kādā lauku patversmē. Kad es palūdzu gabalu maizes, man to iedeva tā, lai neviens to neredzētu, jo es taču biju kulaku bērns. Viņi atņēma mums visu, tēvam palika tikai tas, kas viņam bija mugurā, tāpēc neviens negribēja mani pieņemt. Visu, kas mums piederēja – govi, teli, desmit aitas, paņēma kolektīvā zemnieku saimniecība...”

Marija Titarčuka, dzimusi 1927. gadā, Žitniku ciemā, Žaškivas apgabalā, Čerkasu apgabalā.

Udačnes ciema iedzīvotāji blakus zemnīcai Doneckas apgabalā, 1934. gads.

“Kulaka” P. Jemeca īpašumu atņemšana Doneckas apgabalā, 1930. gadi.

Zemniekiem atņemtā lauksaimniecības inventāra

nogādāšana brigādes sētā Doneckas apgabalā, 1930. gads.

„ETNOGRĀFISKAIS MATERIĀLS IR JĀNOMAINA”, CINISKI IZTEICĀS LIELS GPU PRIEKŠNIEKS.(„Bads un ukraiņu jautājums”. Itālijas konsuls Sergio Grandenigo. Vēstules no Harkivas – Harkiva, 2007. – 158. lpp.)

14

VISI ĪPAŠUMI, KAS TIKA ATŅEMTI ZEMNIEKIEM, TIKA ATDOTI VAI PĀRDOTI PAR NELIELU MAKSU

BOĻŠEVIKU AKTĪVISTIEM

Tetjanas Poltavecas sūdzība Represētai zemniecei Tetjanai Poltavecai konfiscēto mantu saraksts

Ukrainas PSR 1929. gada septembrī kolektīvajā zem-nieku saimniecībā vidējā mēnešalga bija 39,4 rubļi.

Maizes cena (1,5 kg kukulis) 1,50–1,90Kurpju cena 35Sviesta cena 3,10–3,85

(Avoti: Darbs PSRS. 1926.-1930. gada peri-ods. Maskava, 1930. 57-58. lpp.; E. Osokina. Kas slēpās aiz „Staļina pārpilnības” fasādes. Tautas patēriņa preču ražošana un sadale industrializācijas gados. 1927–1941. Maskava, 1999.)


„Viņi nemitīgi ņirgājās par cilvēkiem. Atņēma visu: zirgus, ratus, arklus, vagotājus, izlaupīja darbarīkus...”

Vira Konovola, dzimusi 1918. gadā Gnivaņas ciemā, Tivrivas rajonā, Vinnicjas apgabalā

Aktīvisti Doneckas apgabalā, 1932. gads. Zemniekiem atņemtie īpašumi brigādes sētā Doneckas apgabalā, 1932. gads.

Zemniekiem atņemtie īpašumi brigādes sētā Doneckas apgabalā, 1932. gads.


15


„Es piedzimu 1920. gadā. Es pieredzēju šo badu, man bija tikai 12 gadi... (sāk raudāt). Sākās kolektivizācija un mums atņēma visu – mūsu zirgu, pajūgu, māte noslēpa nedaudz graudu un sēklu kādā podā, bet viņi to arī atņēma. Viņi paņēma visu, kas mums bija... Manā ģimenē bija trīs puikas... mani brāļi nomira, būdami vēl ļoti mazi... daudzi cilvēki nomira.”

Vira Oļijnika, dzimusi 1920. gadā, Sitņaku ciemā, Makarivas rajonā, Kijevas apgabalā


1929. GADĀ VALDĪBA IZVĒRSA TOTĀLU KOLEKTIVIZĀCIJU

MĒRĶIS – IZNĪCĪNĀT PRIVĀTĀS ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS, KAS GADSIMTIEM ILGI BIJA TRADICIONĀLS SAIMNIEKOŠANAS VEIDS UKRAINAS LAUKSAIMNIECĪBĀ

Katra ģimene bija spiesta atdot visu savu īpašumu kolektīvās zem-nieku saimniecības rīcībā, ieskai-tot visus darbarīkus, piederumus,

zirgus, govis un aitas.

UKRAINAS ZEMNIEKIEM TIKA LIEGTS VIŅU VISVĒRTĪGĀKAIS ĪPAŠUMS –

NO TĒVIEM MANTOTĀ ZEME.

Rezolūcija, ko 1932. gada 7. augustā pieņēma PSRS Tautas komisāru padomes Krievijas Centrālā izpildkomiteja, piešķīra valdībai neierobežotas noteikšanas tiesības pār visas lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

LAUKU ĻAUDIS ZAUDĒJA SAVUS ĪPAŠUMUS. REŽĪMAM PAVĒRĀS IESPĒJA PILNĪBĀ REKVIZĒT VISU GRAUDU RAŽU.

1932. gada beigās gandrīz 70 procenti zem-nieku saimniecību tika apvienotas kolektīvajās

saimniecībās, kurām tagad piederēja 80 procenti lauksaimnieciski apstrādājamas zemes.

KOLEKTIVIZĀCIJAS EKONOMISKĀS SEKAS:

SLIKTĀKAS RAŽAS;ZEMĀKA DARBA

PRODUKTIVITĀTE;PĀRMĒRĪGAS GRAUDAUGU

REKVIZĪCIJAS;SĀKĀS BADS.

Zemnieki ved zirgus uz Oktobra revolūcijas 13. gadadienas vārdā nosaukto kolhozu

Vinnicjas apgabalā. 1931. gads.

Zemnieki nodod savu lauksaimniecības inventāru Oktobra revolūcijas 13. gadadienas vārdā nosauktajā

kolhozā Vinnicjas apgabalā. 1931. gads.

Zirgu sabiedriskošana Kijevas apgabalā, 1929. gads. Inventāra sabiedriskošana Kijevas apgabalā, 1929. gads.

Niecīgas algas izmaksa graudā Doneckas apgabalā.

16„ETNOGRĀFISKAIS MATERIĀLS IR JĀNOMAINA”, CINISKI IZTEICĀS LIELS GPU PRIEKŠNIEKS.

(„Bads un ukraiņu jautājums”. Itālijas konsuls Sergio Grandenigo. Vēstules no Harkivas – Harkiva, 2007. – 158. lpp.)

MASVEIDĪGS TERORS TIEK UZSKATĪTS PAR VALSTS POLITIKAS INSTRUMENTU

PIRMAIS represiju vilnis skāra ukraiņu inteliģenci 1928. gada martā. Tika arestēti apmēram 450 valsts, kultūras un lauksaimniecības darbinieku.

Lielākā daļa tika notiesāti vai izsūtīti no Ukrainas.

Akadēmiķi, profesori, studenti, skolotāji, garīdznieki, rakstnieki un aktieri nonāca uz apsūdzēto sola...

PADOMJU REŽĪMS REPRESĒJA LĪDZ 30 TUKSTOŠUS CILVĒKU, KAS VEIDOJA UKRAIŅU NACIONĀLO ELITI

Apsūdzētie uz tiesājamo sola “Ukrainas atbrīvošanas savienības” tiesas prāvas laikā. Harkiva, 1930. gads.

Apcietinātie sākumā noliedza jebkādu saistību ar izdomātām organizācijām, taču pēc tam, kad viņus pakļāva spīdzināšanai (GPU to dēvēja par „īpašām metodēm”), atzinās visā, ko GPU gribēja dzirdēt. Tikai viens piemērs: 1929. gada 25. jūlijā Sergijs Jefremovs noliedza Ukrainas atbrīvošanas savienības pastāvēšanas faktu; 10. septembrī viņš atzinās, ka bijis šīs organizācijas „vadītājs”.

Akadēmiķis S. Jefremovs

Sākot ar 1929. gadu, represijas tiek vērstas pret ukraiņu eliti. GPU safabricēja apsūdzības (piemēram, piederību pie izdomātas nacionālistiskas organizācijas) un sarīkoja vairākas paraugprāvas.

TO MĒRĶIS BIJA IZNĪCINĀT UKRAIŅU NACIONĀLO ELITI, IEDVEST BAILES, KAS PARALIZĒTU UKRAINAS SABIEDRĪBU

GPU SAFABRICĒTĀS ORGANIZĀCIJAS

UKRAINAS ATBRĪVOŠANAS SAVIENĪBA

UKRAIŅU NACIONĀLAIS CENTRS

UKRAIŅU MILITĀRĀ ORGANIZĀCIJA

UKRAIŅU NACIONĀLISTU ASOCIĀCIJA

KONTRREVOLUCIONĀRĀ MILITĀRĀ UN SACELŠANĀS ORGANIZĀCIJA

POĻU MILITĀRĀ ORGANIZĀCIJA

UKRAIŅU JAUNIEŠU ASOCIĀCIJA

VISUKRAINAS NACIONĀLISTU PAGRĪDES ORGANIZĀCIJA

Ukrainas Atbrīvošanas savienības lietā

apsūdzētais A. Nikovskis paraugprāvas laikā, Harkiva, 1930. gads

Ukrainas Atbrīvošanas savienības lietā apsūdzētais M. Podhajotskijs paraugprāvas laikā, Harkiva, 1930. gads

M. Biļašivskis – etnogrāfs, mākslas kritiķis

L. Boičenko – priesteris

M. Boičuks – aktieris

G. Brasjuks – rakstnieks

M. Vasilenko – izglītības ministrs Ukrainas valdībā

M. Voronijs – rakstnieks

J. Germaize – vēsturnieks

V. Golubovičs – Ukrainas Tautas Republikas valdības vadītājs

F. Ernsts – mākslas kritiķis

S. Jefremovs – Ukrainas Centrālās Radas ģenerālsekretārs ārlietu jautājumos, Zinātņu Akadēmijas viceprezidents

M. Zerovs – rakstnieks

M. Ivčenko – rakstnieks

M. Irčans – rakstnieks P. Kapilgorodskis – rakstnieks

F. Kozubovskis – mākslas kritiķis

O. Kurbass – režisors, teātra skatuves direktors

D. Kučerenko – Kijevas Pečerskas klostera priekšnieks

V. Lipkivskis – Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolīts

M. Kulišs – rakstnieks

M. Makarenko – arheologs, mākslas kritiķis

I. Mikitenko – rakstnieks

K. Mošenko – arhitekts

A. Nikovskis – Ukrainas Tautas Republikas ministrs

V. Sidļars – aktieris

M. Slabčenko – vēsturnieks

S. Taranušenko – mākslas kritiķis

P. Filipovičs – rakstnieks

G. Hotkevičs – rakstnieks, komponists

V. Čehivskis – Ukrainas Tautas Republikas valdības vadītājs

F. Šmits – mākslas kritiķis

TŪKSTOŠU NOGALINĀTO STARPĀ BIJA:

Ukrainas Atbrīvošanas savienības paraugprāva, Harkiva, 1930. gads



1930. GADĀ SĀKĀS MASVEIDA BAZNĪCU IZPOSTĪŠANA UN GARĪDZNIEKU APCIETINĀŠANA

BAZNĪCA VEIDO VIENU NO MEHĀNISMIEM, KĀ UKRAIŅU TAUTĀ TIEK SAGLABĀTAS UN NODOTAS TĀLĀK GARĪGĀS VĒRTĪBAS. DZIĻA RELIĢIOZITĀTE IR VIENA NO GALVENAJĀM UKRAIŅU KULTŪRAS SASTĀVDAĻĀM.

REŽĪMS AR VARU CENTĀS IZNĪCINĀT TAUTAS GARĪGUMU.

1930. gadā sākās masveida baznīcu izpostīšana un garīdznieku apcietināšana. Galvenais trieciens tika vērsts pret Ukrainas Autokefālo pareizticīgo baznīcu.

1930. gadā janvārī varas iestādes oficiāli likvidēja Ukrainas Autokefālo pareizticīgo baznīcu, ko vadīja metropolīts V. Lipkivskis.

„Jo vairāk mums izdosies nošaut reakcionāro garīdzniecības un buržuāzijas pārstāvju, jo labāk.”

No V. Ļeņina vēstules KKP (b) Centrālkomitejas Politbirojam.(“Politiskais terors un terorisms Ukrainā. 19.-20. gs. Vēsturiskais

apraksts. Kijeva, 2002. 301. lpp.”)


„Mūsu ciemā bija baznīca... Viņi to postīja vairākas dienas. Meklējot zeltu, viņi izraka apbedījumus baznīcas apkaimē. Atrada tikai vienu zelta krustiņu. Saniknotie komandieri lika sagāzt kapakmeņus vienā vietā un sadauzīt tos ar āmuriem. Tas vīrs, kas to visu darīja, tagad ir miris. Pirms nāves viņš teica: „Es biju dumjš, es biju jauns...”. Viņš nožēloja izdarīto.”

Stepans Omeļkovičs Mačaks, dzimis 1912. gadā, Rozumivkas ciemā, Oleksandrivkas rajonā, Kirovogradas apgabalā

Sv. Pārveidošanās katedrāle Harkivā pirms nojaukšanas

Sv. Pārveidošanās katedrāle Harkivā pēc nojaukšanas

Graudu svēršana graudu noliktavā (kādreizējā baznīcā) Kijevas apgabalā, 1934. gads.

Artemivskas novadpētniecības politiskā muzeja ēka - kādreizējā baznīca, 1932. gads.

Zvanu torņa nojaukšana baznīcā, kura kļuva par kultūras namu, Makijivkā, 1929. gads.

No baznīcām noceltie zvani, Zaporižjā, 1930. gads.

Demonstrācija ar prasībām pārvaidot sinagogas un baznīcas par kultūras centriem. Kinodokumenta kadrs. Vinnicjā, 1927. gads.

Jaunie ateisti gatavo antireliģiskus saukļus pirms Lieldienām. Čuhujivas pilsētā Harkivas apgabalā, 1931. gads.

No Sv. Volodimira katedrāles noceltais zvans Kijevā, 1930. gads.



BOĻŠEVIKU REŽĪMS AR VARU CENTĀS UZSPIEST KOMUNISTISKO IDEOLOĢIJU

UKRAIŅIEM TIKA AIZLIEGTA TĀDU TRADICIONĀLU RELIĢISKU SVĒTKU SVINĒŠANA KĀ ZIEMASSVĒTKI, LIELDIENAS UN SVĒTĀS TRĪSVIENĪBAS SVĒTKI.

TO VIETĀ BOĻŠEVIKI IEVIESA JAUNUS SVĒTKUS: „STARPTAUTISKO SIEVIEŠU DIENU 8. MARTĀ, STARPTAUTISKO STRĀDNIEKU SOLIDARITĀTES SVĒTKUS 1. MAIJĀ UN BOĻŠEVIKU REVOLŪCIJAS GADADIENU 7. NOVEMBRĪ.

BOĻŠEVIKU REŽĪMS NORAIDĪJA TRADICIONĀLĀS GARĪGĀS VĒRTĪBAS UN IEVIESA JAUNU, NIHILISTISKU VĒRTĪBU KOPU.REŽĪMS SAGRĀVA SABIEDRĪBAS MUGURKAULU – ĢIMENES.

IEBIEDĒŠANA UN REPRESIJAS SKĀRA VISAS DZĪVES JOMAS – GAN PERSONISKO ĪPAŠUMU, GAN ARĪ DOMU IZTEIKŠANU, SVĒTKUS UN TRADĪCIJAS.

TAJĀ LAIKĀ ZĒLA NOZIEDZĪBA, ZIŅOŠANA, NEIZGLĪTOTĪBA UN NESODĀMĪBA

JAUNĀS VĒRTĪBAS IR AMORĀLAS,

NEHUMĀNAS, PRET RELIĢIJU VĒRSTAS

Harkivas rūpnīcas strādniece, antireliģiskās organizācijas biedre, vada lekciju ar ciema

iedzīvotājiem pret Ziemassvētku svinēšanu,Harkivas apgabalā, 1930. gadi.

Kolhoznieku kongresa delegāti apskata propagandisko stendu pret kulakiem Dņipropetrovskas apgabalā, 1933. gads.Marksisma-ļeņinisma propagandas vagons-skola,

Harkivā, 1932. gads.

Politskolas absolventi Doneckas apgabalā, 1930. gadi. Komsomola propagandisti, Doneckas apgabalā, 1930. gadi.

19 Golodomora upuris Harkivas ielā. 1933. gads. Fotogrāfijas autors: A. Vinerbergers.



ZEMNIEKU SACELŠANĀS VĒRSĀS PLAŠUMĀ, SASNIEDZOT SAVU KULMINĀCIJU 1930. GADA PAVASARĪUKRAINAS CIEMI DUMPOJAS. REŽĪMS AR IEROČIEM VĒRŠAS PRET IKVIENU NEMIERNIEKU

„Cilvēki izposta ko-lektīvo saimniecī-bu ēkas un atņem at-pakaļ savu īpašumu. 1930. gadā apmēram 1,2 miljoni lauku iedzīvo-tāju pievienojās pretošanās kustībai.”(Padomju ciema traģiskais liktenis. Kolektivizācija un kulaku represēšana. 1927.-1939. g. Dokumen-

ti un materiāli. Maskava, 2000. 787.-808. lpp.)

„Lieli sieviešu pūļi, vicinot kokus, gāja uz kolektīvajām saimnie-cībām, atvēra staļļus, kūtis un palaida vaļā lopus... Lai apkarotu dumpinieces, tika iz-veidotas īpašas bruņo-tas vienības”.

(1933: Lielais Bads. Tautas memoriālā grāmata. Kijeva, 1991.)

Pretestība padomijas režīmam izpaudās dažnedažādās formās. Visbiežāk izvirzītās prasības bija: atgriezt zemi un īpašumu, atbrīvot apcietinātos un likvidēt vietējās padomju varas iestādes.

To iniciatori un aktīvie dalībnieki bieži vien bija sievietes, tāpēc daži dumpji tika nodēvēti par „sieviešu dumpjiem” un „volinkām” (pēc Volīnijas apgabala nosaukuma).

1931.–1932. GADA BADA TERORS ZEMNIEKU DUMPJI UKRAINĀ 1930. GADĀ

Dumpju skaits, rēķinot uz 100 tūkstoši lauku iedzīvotājiem, nepilnīgi dati par laikposmu no 1930. gada 20. februāra līdz 2. aprīlim

vairāk nekā 4020-227-123-7līdz 3teritorijas, kas nebija iekļautas Ukrainas PSR

Nosacītie apzīmējumi

Tagadējās Ukrainas robežasUkrainas PSR robežasapgabalu robežas un Moldāvijas Autonomās PSR robežasUkrainas PSR, Krimas un Moldāvijas APSR galvaspilsētasapgabalu centri un citas pilsētas

VKP Centrālkomitejas rezolūcija par īpašu pilnvaru piešķiršanu GPU trijotnei1933. gada 10. martā.Piešķirt trijotnei Balicka, Karlsona un Leplevska sastāvā tiesības izmantot augstāko soda mēru, lai pasargātu Ukrainas sabiedrību no dumpjiem un kontrrevolūcijas. Šie trīs Ukrainas PSR GPU (politiskās policijas) vadītāji ir tiesīgi izpildīt nāvessodus bez pienācīga tiesas sprieduma.

Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) parti-jas Dņipropetrovskas apgabala komitejas operatīvā informācija par zemnieku sacelšanos Dņipropetrovskas apgabalā. 1930. gada marts.

Lapiņa zemniekiem. Podiļļas reģions. 1920. gadu beigas.

Lapiņa zemniekiem. Podiļļas reģions. 1920. gadu beigas.

21

BOĻŠEVIKU UZBRUKUMI UKRAINĀ KĻŪST ARVIEN BIEŽĀKI

„Viss apgabals ir sadalīts militārās zonās; katrā šādā sektorā atrodas bru-ņotas komunistu vienības un GPU kavalērijas spēki. Ir izdotas pavēles ap-spiest dumpjus bez žēlas-tības. Palieku šeit, lai kontrolētu neatliekamo pa-sākumu izpildi.”

Ukrainas PSR GPU vadītājs V. Balickis, 1930. gada 16. martā.

(Kolektivizācija un lauku iedzīvotāju cīņa pret to Ukrainā. 1920. gada novembris – 1930. gada marts. Vinnicja, 1997. 213.-214. lpp.)

„Zemnieku pielieto dažā-du taktiku... Tie vēlas, lai graudaugu raža aizie-tu bojā, domādami nosma-cēt padomju varu ar savām kārnajām bada rokām. To-mēr ienaidnieki pieredzēs neveiksmi. Mēs tiem parā-dīsim, kas ir īsts bads. Jums ir jāatņem tiem pil-nīgi viss, līdz pēdējam graudam.”

UKP Centrālkomitejas pirmais sekretārs S. Kosiors. 1930. gada vasara.

„Vakar es ierados Tuļčinas apgabalā. Visu apgabalu ir pārņēmuši nemieri un dumpji. Sacelšanās patlaban notiek 153 ciemos. Padomju varas pārstāvji un aktīvisti ir pilnībā padzīti no 50 ciemiem. Kolektīvās saimniecības lielākajā daļā apgabala ciemu ir likvidētas... Dažos ciemos ir notikušas bruņotas sacelšanās. Apkārt dažiem ciemiem ir izraktas tranšejas, kur bruņoti [vīri] sargā pieejas ciemam. Dažos ciemos cilvēki dzied neatkarīgās Ukrainas himnu „Ukraina vēl nav mirusi!” un ir dzirdami sauk-ļi „Nost ar padomju varu! Lai dzīvo neatkarīgā Ukraina!”...

Ukrainas PSR GPU vadītājs V. Balickis, 1930. gada 16. martā.(Kolektivizācija un lauku iedzīvotāju cīņa pret to Ukrainā. 1920. gada novembris – 1930. gada marts

Vinnicja, 1997. 213.-214. lpp.)

Militārās sagatavotības mācības. Harkivas apgabala Osnovjanska rajona Karasivas ciems, 1932. gads.

Zemnieku īpašumu atņemšana Doneckas apgabala Udačnes ciemā, 1930. gadi.

Zemnieka P. Masjuka īpašumu atņemšana Doneckas apgabala Udačnes ciemā, 1934. gads.

Pajūgi ar graudu ražuHadjačas rajonā, 1930. gads.

VISU UKRAINU IR PĀRŅĒMUŠAS PRETPADOMJU SACELŠANĀS



NO KOMUNISTU AKTĪVISTIEM TIKA VEIDOTAS ĪPAŠAS VIENĪBAS – „VARAS BRIGĀDES”, KAS PĀRMĒKLĒJA

MĀJAS UN PILNĪBĀ KONFISCĒJA VISU ATRASTO PĀRTIKU„Jums ir jāsagatavojas un jāsāk rīkoties, lai jūs va-rētu pilnībā izpildīt obli-gātās graudu nodevas plānu, izlēmīgi pārvarot jebkā-da veida kapitulācijas vai piekāpšanās jautājumā par maizes sagatavošanu...”

Lazars Kaganovičs, 1932. gada 6. jūlijā.

MOLOTOVA TELEFONOGRAMMA STAĻINAM – KAS BŪTU VAJADZĪGS, LAI IZPIL-DĪTU OBLIGĀTĀS GRAUDU NODEVAS PLĀNU UKRAINĀ

1932. gada 30. oktobrī....5) mums ir jāapsver iespēja [nosū-tīt] 50 vai 70 biedrus ar partijas pieredzi no Maskavas, lai ieceltu tos par rajonu un vietējo partijas komiteju sekretāriem, un tas būtu jāizdara viena mēneša laikā, lai nodrošinātu obligātās graudu node-vas izpildi. Tas ir nepieciešams, lai apkarotu izplatītos demobili-zējošos noskaņojumus.

Vjačeslavs Molotovs(1932-1933. gada Golodomors Ukrainā. Dokumenti

un materiāli. - Kijeva 2007. 366. lpp)

„VARAS BRIGĀDES” BIJA PILNVAROTI IEKŠLIETU TAUTAS KOMISARIĀTA

PĀRSTĀVJI – KOMUNISTISKĀS PARTIJAS LOCEKĻI UN VIETĒJIE

AKTĪVISTI. VIŅI AR VARU ATŅĒMA ZEMNIEKIEM VISUS PĀRTIKAS

KRĀJUMUS LĪDZ PĒDĒJAI DRUSKAI.

Nereālistiski augstā obligātā graudu nodeva tika izmantotas kā valdošā režīma

ekonomiskā terora instruments.

Brigādes iet no mājas uz māju un ņem nost visu, ko vien vēlas, bet nav nekādas skaidrības, kur tas viss galu galā nonāk. Ir gadīju-mi, kad tiek atņemti pilnīgi visi graudu krājumi, un tie, kas neat-dod pāri palikušos krājumus, tiek apcietināti un viss viņu īpašums – konfiscēts. Tie, kas nepakļau-jas, tiek piekauti. Ja never vaļā durvis, tās tiek izlauztas. Daži cilvēki patiesībā graudus bija no-pirkuši, bet brigādes locekļi pasa-ka, ka tie esot nozagti no kolektī-vās saimniecības vai arī vienkārši paņem visus kabačus, gurķus un visu pārējo no pagrabiem.

Avīzes “Radjanske selo” (Padomju lauki) korespondents, 1932. gada decembris.

1933. gada Jaungada dienā nosūtītā telegramma UKP Centrālkomitejai par obligāto graudu nodošanu.b) Tās kolektīvās saimniecības, to strādnieki vai privātie zemnie-ki, kas stūrgalvīgi pastāv uz sava un slēpj graudus no uzskaites, ir jāpakļauj visstingrākajam sodam, kā to nosaka PSRS Centrālās izpildko-mitejas 1932. gada 7. augusta re-zolūcija „Par valsts uzņēmumu, ko-lektīvo saimniecību un kooperatīvu īpašuma pareizas apsaimniekošanas nodrošināšanu un tautas (sociālis-tiskā) īpašuma stiprināšanu.”

J. Staļins

1932. GADA OKTOBRĪ UKRAINĀ IERODAS ĪPAŠĀ OBLIGĀTĀS GRAUDU NODEVAS KOMITEJA MOLOTOVA VADĪBĀ. TĀS DARBĪBAS REZULTĀTĀ

ZEMNIEKIEM TIKA ATŅEMTI PILNĪGI VISI GRAUDI.

Nereālistiski augstu obligātās graudu nodevas plānu Ukrainai 1932. gada noteica Maskavā. Tā paša gada jūlijā, partija palielināja šo plānu līdz 356 miljoniem pudu (5,831 miljonu tonnu mūsdienu ekvivalentā). Jūlijā notikušajā Ukrainas partijas konferencē obligātā graudu nodeva bija vienīgais dienaskārtības jautājums. Konferenci apmeklēja Staļina tuvākie līdzgaitnieki Vjačeslavs Molotovs un Lazars Kaganovičs.

Aculiecinieka stāstījums„No varas iestādēm nekur nebija glābiņa. Uz katru ciemu tika nosūtīts pārstāvis no apgabala, kas pats izvēlējās cilvēkus savai tā saucamajai brigādei vai kā viņi to sauca, un tie sāka ņemt nost visu... Viņam bija ierocis un viņš varēja darīt jebko, ko gribēja: nošaut jebkuru jebkurā brīdī. Un kas viņam palīdzēja, kas? Kas gāja viņu brigādēs? Pēc mūsu domām, tie visi bija muļķi, dzērāji vai dīkdieņi. „Izsūknēt” no ļaudīm visu viņiem bija vieglākais par vieglāku. Viņi atņēma visu, ko atrada. Viņiem bija gari dzelzs spieķi, ar kuriem viņi izbakstīja visur – krāsni, grīdu un pat sienas.”

Antons Čabanenko, Kušugumu pilsētciemats, Zaporižjas rajons, Zaporižjas apgabals

Pieaicinātie liecinieki zemnieka sētā graudu pārmeklēšanas laikā. Doneckas apgabalā, 1930. gadi. Maizes sagatavošanas brigāde. Obuhiva.

Graudu pajūgu rinda Krimennes ciemā, 1929. gads.



Aculiecinieka stāstījums„Ak, vai! Cik briesmīgi ir mirt mocībās!!! Šīs mocības ir šausminošs bads, kas tika izveidots mākslīgi, atņemot mums visus graudus un dārzeņus. Parastais bads raisa cilvēkos līdzjūtību, nožēlu, viņu sirdīs parādās vēlēšanās darīt līdzcilvēkiem kaut ko labu, tā priecējot Dievu. Bet bads, ko izraisa citi spēki – tie, kuru pienākums ir rūpēties par cilvēkiem, raisa cilvēkos spītu, naidu, alkatību, neuzticēšanos, viltu, apmānu un daudzas citas sliktas īpašības.”

No K. Laškeviča vēstules, Mačuhu ciems, Poltavas rajons. 1932. gads

UKRAINA UZ KATASTROFAS SLIEKŠŅABADS SALAUŽ CILVĒKUS FIZISKI UN PSIHOLOĢISKI,

MORĀLĀS VĒRTĪBAS IZZŪD

ŠO VĒSTULI VISUKRAINAS CENTRĀLAJAI IZPILDKOMITEJAI 1931. GADA 1. NOVEMBRĪ UZRAKSTĪJA BRACLAVAS RAJONA PEČERSKAS SKOLAS SKOLĒNI, KAS SMAGI CIETA NO BADA 1931. gada 1. novembrī.

Dārgie vadoņi!Mēs, Braclavas rajona Pečerskas skolas skolēni, vēr-šamies pie jums pēc palīdzības, jo mirstam no bada. Kaut gan mums vajadzētu mācīties, mēs nevaram nekur aiziet, jo vienkārši nav spēka paiet. Privātie un kolhoza zemnieki, tāpat kā mēs, ir pietūkuši no bada, jo nespēj pastrādāt, bet maizi dod tikai tiem, kuri ir nopelnījuši darbadienas. Tuvojas Oktobra svētki, kad mums vajadzētu priecāties, bet mūsu acis ir pa-likušas dzeltenas no bada un mūsu vēderi sāp no tiem atkritumiem, ko mēs ēdam. Mums atņēma graudus, kar-tupeļus, pupas un citu pārtiku līdz pēdējām graudam. Kamēr no kartupeļiem tiek taisīta degvīns, mums nekā nav ko ēst. Mēs labāk nepieminēsim par mūsu apģērbu un apaviem, bet lūdzam, lai mūs nenogalina ar badu. Mēs ceram, ka padomju valdība neļaus mums nomirt un maizes vietā nepabaros mūs ar lodēm, kā savulaik cari izdarīja ar mūsu tēviem. Mēs ticam, ka padomju valdī-ba mums palīdzēs un izglābs no bada nāves.

Šo lūgumu ir parakstījuši skolēni Miļhota, Siroha, Moskaļuks, Barans, Mahdičs, Pilipenko, Antonišina, Vistjaks un citi.

VĒSTULE, KO STAĻINAM UZRAKSTĪJA KOMJAUNIETIS PASTU-ŠENKO NO POLONISTE CIEMA, BABANAS RAJONA, VINNICJAS APGABALA (IZVILKUMI) 1932. gada 10. februārī

Labdien, cienījamais KKP sekretār, biedri Staļin!... Uzklausiet šo, biedri Staļin! Mūsu ciems, kur ir 317 mājas, ir kolektivizēts par visiem 100 procentiem. Vai jūs domājiet, ka pie mums te ir padomju vara?Nē, tā nav padomju, bet gan pilnībā buržuāziska. Vai atceraties dzimtbūšanu, kad sešas dienas bija jā-strādā kungam, bet septītā bija svētdiena, kad neva-rēja strādāt, jo tā bija svēta diena? Mūsu ciema ko-operatīvā mēs arī strādājam katru dienu. Mājās mums nekas nav palicis, vienīgi tukšas sienas, bet mums joprojām ir jāmaksā nodokļi par to darbu, kas tiek darīts kolhozā, izlietojot tam savus iekrājumus; ja tu paraksties uz aizņēmumu kolektīvajā saimniecī-bā par 40 karbovanciem, tev tas ir jāatdod no savas mājsaimniecības. Nu jau trīs gadi ir pagājuši, kad visas saimniecības tika kolektivizētas un apvienotas kolhozā, bet mums joprojām ir jāpilda obligātā grau-du nodeva par to zemi, ko nu jau trīs gadus izmanto kolhozs. Maizi tur mums nedod, bet mums pašiem ir jāsarūpē 45 pudi no trim desmitām lauka, jāsamaksā 28 karbovanci par daļu kooperatīvā un 15 karbovanci kā celtniecības avanss par māju; viss, kas mums no pārtikas ir palicis pa šiem trim gadiem, ir vērts dažas kapeikas – tāda ir mūsu dzīve. Mūsu ciems iz-pildīja plānu par 65 procentiem. Kolhozs nodeva vi-sus graudus līdz pēdējam. Lai pabarotu zirgus, mums nekas nav palicis, vienīgi sakapāti kvieši, aplais-tīti ar melasi; 56 zirgi jau ir nobeigušies. Katru dienu trīs, četri, seši zirgi nobeidzas no bada; mums nav palicis pat viens vienīgs grauds. Mums bija 500 cūkas, no tām 184 jau ir nobeigušās, [pāri palikušās] pārtiek no cukurbiešu pārpalikumiem. Ir palikušas tikai 60 govis, no tām 46 ir paredzēts nokaut, atstājot mūsu ciemam ar 1932 iedzīvotājiem vien 14 govis. Šo ganāmpulku mēs audzējam jums. Mūsu apgabals ir pazīstams ar cukurbiešu audzēšanu un lopkopību, bet tagad ir sagaidāms, ka visi ganām-pulki nobeigsies divu mēnešu laikā. Cilvēki sāk mirt no bada, viņi ķermeņi pietūkst, bet bērni visu laiku prasa - „maizīti, maizīti”. Nedomājiet, dārgais va-doni, ka cilvēki atsakās strādāt, vai ka bija negai-dīti slikta raža. Pagājušogad raža bija vidēja, un cilvēki knapi izdzīvoja, jo plāns bija 38 tūkstoši pudu. Šogad tas ir 57 tūkstoši pudu... 86 cilvēku brigāde trīs mēnešus neko citu nedarīja [kā vien] diendienā pārmeklēja katru māju. Šajā laikā katra māja ir pārmeklēta 60 reižu. Viņi paņēma no kolho-za visus dārzeņus līdz pēdējām, [atstājot] kolhoza strādniekiem vien divus pudus kartupeļu uz cilvēku, viss pārējais aizgāja, lai izpildītu obligāto node-vu. Pavasara sējai mums nav palicis pilnīgi nekas – ne kādas saujiņa sēklu, ne kaut kas no graudaugiem: nav ne kartupeļu, ne pupu, ne pākšaugu, ne lēcu, ne zirņu, ne griķu, ne zāles lopiem, ne miežu, ne auzu, ne sojas pupu – pilnīgi nekā. Viņi ir paņēmuši mūsu bietes un skābētos kāpostus un patlaban ņem nost mūsu vistas. Ciema iedzīvotāji stāsta, ka cilvēki slepenībā kauj trušus, jo nav nekā cita, ko ēst. Tādas tad nu ir tās lietas, biedri Staļin. [...]

Komjaunietis, nodaļas sekretārs, RKM strādnieku un zemnieku milicijas biroja biedrs Pastušenko.



LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU RAŽA STRAUJI KRĪTAS

DARBA RAŽĪGUMS SAMAZINĀS

UZLIKTĀ OBLIGĀTĀ GRAUDU NODEVA IR NESAMĒRĪGI AUGSTA

SĀKAS BADS

Graudaugu ražas dinamika Ukrainas PSR 1929.–1933. gadā

UKRAINAS EKONOMIKA IR SAGRAUTA

obligātās graudu nodevas plāns

sējai nepieciešamais daudzums

pārtikas un lopbarības graudu daudzums, kas palika iedzīvotāju rīcībāpārtikas graudu daudzums, kas palika iedzīvotāju rīcībā

nepieciešamais pārtikas un lopbarības graudu daudzums

Neefektīvā kolektīvo zemnieku saimniecību sistēma noveda pie graudaugu ražas samazinā-šanās. 1932. gadā graudu raža kritās par 10,6 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 1930. gadu. Taču valsts obligātās graudu nodevas plānu samazināja tikai par 1,1 miljonu tonnu.

1931. gadā graudu daudzums, kas palika iedzīvotāju rīcībā, bija nepietiekams, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Ukrainā sākās bads.1932. gadā Ukrainas iedzīvotājiem tika atstāti vien 2,8 miljoni tonnu graudu, bet lopbarībai paredzēto graudu daudzums tika samazināts līdz 2,7 miljoniem tonnu. Tā kā faktiskais graudu daudzums, kas bija nepieciešams, lai pabarotu iedzīvotājus un mājdzīvniekus, bija 11 miljoni tonnu, bads kļuva neizbēgams.



Aculiecinieka stāstījums„Rezolūcija par obligātās graudu nodevas plāna izpildi tika pieņemta laikā, kad gaisotne jau tā bija nokaitēta līdz baltkvēlei. „Un kur lai mēs ņemam graudus? Izmēziet visu ar sarkano slotu!” Tā nu tie „aktīvisti” sāka atņemt zemniekiem pilnīgi visu. Viena tāda „sarkanā slota” ieradās ciemā divās kamanās. Diviem nelokāmajiem „aktīvistiem” bija izteikti piesārtušas, pārdzertas sejas. Viens no viņu kompānijas skapī atrada nelielu kulīti ar miltiem, cits zem krāsns atrada podu ar kādu daudzumu labības. Trešais izmeta no krāsns visus podus un izlēja boršču, kas tur tika gatavots. No pagrabiem viņi paņēma pilnīgi visus kartupeļus, bietes, salādēja to visu kamanās un aizveda kolektīvās saimniecības vadībai kopā ar podu ar labību un kulīti ar miltiem... Cilvēki sāka mirt...”

Pavlo Vojcicskis, dzimis 1920. gadā Kamjanske (patlaban Dņiprodzeržinska)

MĒRĶIS: IZNĪCINĀT UKRAIŅU ZEMNIEKUSOBLIGĀTĀS GRAUDU NODEVAS PLĀNA IZPILDE: VALSTS ĪSTENOTAIS TOTĀLAIS TERORS KĻUVA PAR

OBLIGĀTĀS GRAUDU NODEVAS PLĀNA IZPILDES MEHĀNISMU.BOĻŠEVIKU REŽĪMS UKRAIŅU CIEMU IEDZĪVOTĀJIEM ATŅĒMA VISUS PĀRTIKAS KRĀJUMUS,

TĀDĒJĀDI FIZISKI IZNĪCINOT UKRAIŅUS.

APSŪDZĪBAS PAR GRAUDU SLĒPŠANU TIKA IZMANTOTAS KĀ IEGANSTS, LAI ĪSTENOTU MASU ARESTUS UKRAIŅU VIDŪ

UKP CENTRĀLKOMITEJAS POLITBIROJA REZOLŪCIJA PAR PASĀKUMIEM OBLIGĀTĀS GRAUDU NODEVAS PLĀNA IZPILDES NODRO-ŠINĀŠANAI (IZVILKUMI)

1932. gada 18. novembrī

1) Biedriem Redenam un Kosioram līdz 23. novembrim ir jāizstrādā efektīvs rīcības plāns, lai likvidētu kulaku un petļuroviešu kontrrevolucionāros grupējumus, pirmām kārtām Pavlogra-das, Umaņas un Bilacerkvas rajonos, kā arī citās vietās Borznijas un Miņas pilsētu apkaimē (Čerņihivas apgabalā).

2) Ukrainas GPU ir jāpieliek visas pūles, lai apkarotu valsts uzliktā plāna kulaku sabotāžas organizētā-jiem un iedvesmotājiem...

3) Ukrainas GPU ir jāpadzen un jā-soda tie kolektīvo saimniecību va-dītāji, kur obligātās graudu nodevas ievākšana tiek tīšuprāt sabotēta un kur kolektīvo saimniecību graudi tiek izsaimniekoti. Šī mērķa īste-nošanai un obligātās graudu nodevas plāna izpildei papildus ir jānorīko 300 cilvēki.

4) Visas GPU darbības kontrrevolu-cionāro šūniņu likvidēšanā un kulaku apkarošanā, kas nodarbojas ar graudu nodevas ievākšanas sabotāžu, ir jāīsteno kopā ar pareizu partijas organizāciju politisko un organiza-torisko darbību vietējos ciemos.

Ukrainas GPU vadītāja S. Redena vēstule UKP Centrālkomitejas sekretāram S. Kosioram.

1932. gada novembris.

MOLOTOVA, ČUBARA, STROGANOVA UN KALMANOVIČA TELEGRAMMA STAĻINAM AR IEROSINĀJUMU PIEŠĶIRT VISSAVIENĪBAS KOMUNISTISKĀS PARTIJAS (BOĻŠEVI-KU) ĪPAŠAJAI GRAUDU NODEVAS KOMISIJAI PILNVA-RAS PIESPRIEST NĀVESSODUS.

1932. gada 21. novembrī.

Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) parti-jas Centrālkomitejas vārdā ierosinām piešķirt īpašajai komisijai (Kosiors, Redens, Kiseļovs) pilnvaras obligātās graudu nodevas ievākšanas laikā piespriest nāvessodus par pārkāpumiem, un ziņot par šiem lēmumiem KKP Centrālajai komitejai reizi desmit dienās.

Molotovs, Čubars, Stroganovs, Kalmanovičs

1932. GADA 22. NOVEMBRĪ VISSAVIENĪBAS KOMUNISTISKĀS

PARTIJAS (BOĻŠEVIKU) CENTRĀLKOMITEJAS POLITBIROJS

PIEŅĒMA ŠO REZOLŪCIJU

APCIETINĀTO CILVĒKU SKAITS UKRAINĀ 1929.–1940. G.

tūkstoši cilvēku

SAISTĪBĀ AR OBLIGĀTO GRAUDU NODEVU APCIETINĀTO CILVĒKU SKAITS,

1932. g. augusts – 1933. g. janvāris

Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembrapirmā dekāde

Ukrainas GPU vadītāja S. Redena vēstule UKP Centrālkomitejas sekretāram S. Kosioram. 1932. gada 22. novembris.

(No UPSR GPU operatīvā biļetena “Par darbībām pret zemnieku kontrrevolūciju”. 1932. gada decembris).



BADS TIEK IZMANTOTS KĀ LĪDZEKLIS, LAI APSPIESTU NACIONĀLO UN SOCIĀLO PRETOŠANOS

VISSAVIENĪBAS KOMUNISTISKĀS PARTIJAS (BOĻŠEVIKU) CENTRĀLKOMITEJAS UN PSRS TAUTAS KOMISĀRU PADOMES 1932. GADA 14. DECEMBRA REZOLŪCIJA „PAR OBLIGĀTO GRAUDU IEVĀKŠANU UKRAINĀ, ZIEMEĻKAUKĀZĀ UN RIETUMU APGABALĀ” SKAIDRI PARĀDA, KA BOĻŠEVIKU „PAREIZĀS

UKRAINIZĀCIJAS” POLITIKA BIJA ĪPAŠI VĒRSTA PRET UKRAIŅU NACIONĀLISTIEM

BOĻŠEVIKU VARAS BEZGALĪGAIS CINISMSVKP CENTRĀLKOMITEJAS UN PSRS TAUTAS KOMISĀRU PADOMES (TKP) 1932. GADA 14. DECEMBRA REZOLŪCIJA „PAR OBLIGĀTO GRAUDU NODEVAS IEVĀKŠANU UKRAINĀ, ZIEMEĻKAUKĀZĀ UN RIETUMU APGABALĀ”...5. Centrālkomitejai un TKP ir jāpaskaidro Padomju savienības partijas un valdības organizācijām, ka partijas, darbaļaužu un kolhoza zem-nieku niknākie ienaidnieki ir labības ievākšanas sabotieri ar par-tijas biedru kartēm kabatā. Darbodamies kulaku un citu pretpadomju elementu interesēs, viņi organizē valsts apkrāpšanu un veic dubul-to grāmatvedību, tādējādi nepildot partijas un valdības izvirzītos uzdevumus. Centrālkomiteja un TKP uzliek par pienākumu attiecīgajām struktūrām vērst pret šiem Padomju varas un kolhozu nodevējiem un ienaidniekiem, kuriem vēl aizvien ir partijas biedra karte kabatā, visbargākās represijas, piespriežot tiem 5–10 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnēs, bet dažos gadījumos arī nāvessodu.6. Centrālkomiteja un TKP vērš uzmanību uz faktu, ka tā vietā, lai pareizi īstenotu boļševiku nacionālo politiku, daudzu Ukrainas ra-jonu „ukrainizācija” tika veikta mehāniski, neņemot vērā katra ra-jona īpatnības un neveicot rūpīgu boļševistisko kadru atlasi. Tas ir atvieglojis buržuāziskiem un nacionālistiskiem elementiem, petļuriešiem un tiem līdzīgiem slēpties aiz legālās fasādes un veidot kontrrevolucionāras šūniņas un organizācijas.7. Centrālkomiteja un TKP vēlas īpaši vērst Ziemeļkaukāza partijas organizāciju un izpildu komiteju uzmanību uz faktu, ka bezatbildīga, neboļševistiskā „ukrainizācija”, kas ir skārusi gandrīz pusi Ziemeļkaukāza rajonu, neatbilst tautas kultūras interesēm. Tāpat kā skolu un preses „ukrainizācija”, tā tika veikta bez pienācīgas atbildīgo teritoriālo institūciju pārraudzības, un ir devusi iespēju tādiem padomju varas ienaidniekiem kā kulaki, cara armijas virsnieki, reemigrējušie kazaki, Kubaņas radas biedri un citi tiem līdzīgi, zem legālas fasādes organizēt pretestību padomju varas centieniem.Lai salauztu kulaku un viņš partejisko un bezpartejisko līdzskrējēju pretestību obligātajai graudu ievākšanai, Centrālkomiteja un PSRS TKP ir nolēmuši sekojošo:...d) Ierosināt UKP un Ukrainas TKP pievērst nopietnu uzmanību parei-zas „ukrainizācijas” īstenošanai, novēršot tās mehānisko pielietojumu, atbrīvoties no petļuriešiem un citiem buržuāziski nacionālistiskiem elementiem partijas un valdības organizācijās un rūpīgi izvēlēties un apmācīt Ukrainas boļševiku kadrus. „Ukrainizācijas” procesiem turpmāk jānotiek ar pastāvīgu partijas līdzdalību un partijas pārraudzībā.e) Ziemeļkaukāza „ukrainizētajos” rajonos nekavējoties nomainīt padomju varas orgānos un kooperatīvajās sabiedrībās, kā arī laikrak-stos un žurnālos, lietoto valodu no ukraiņu uz krievu, paskaidrojot, ka krievu valoda Kubaņas iedzīvotājiem ir labāk saprotama. Būt gata-viem līdz rudenim nomainīt apmācības valodu skolās uz krievu valodu. Centrālkomiteja un TKP pavēl reģionālajām partijas organizācijām un izpildkomitejām nekavējoties izvērtēt visu skolas darbinieku atbilstību „ukrainizētajos” rajonos.

PSRS TKP priekšsēdētājs V. MolotovsVKP Centrālkomitejas sekretārs J. Staļins

Šis dokuments ir oficiāla vēršanās pret Ukrainas tautu

Bada terors tika īstenots tikai divos Padomju savienības reģionos – Ukrainā un tajā Kubaņas daļā, kur ukraiņi veidoja iedzīvotāju vairākumu.

Sākot ar 1933. gadu, valsts organizētās represijas tiek vērstas pret kādu konkrētu tautu. Ukrainā represijas tiek vērstas pret lauku iedzīvotājiem, mākslīgi izraisot badu, kā arī pret tautas inteliģenci, masveidā apcietinot un notiesājot tās

pārstāvjus.



Aculiecinieka stāstījums„Manam onkulim bija mazs krustiņš, un manai tantei arī. Ar tiem viņi devās uz Kijevu, uz „Torgsina” veikalu. Man bija govs, ko neatņēma, jo es biju bārene. Tā mēs izdzīvojām... Pa ciemu brauca līķu rati. Kāds vīrs, kas gulēja zemē, nespēdams piecelties, lūdzās: „Nemetiet mani ratos, es vēl esmu dzīvs...” Tie uzmeta viņu virsū, sacīdami: „Tāpat tu rīt nomirsi.” Cilvēkiem nebija ko ēst, tomēr tie atņēma pēdējos graudus. Ļoti daudz cilvēku nomira!”

Haļina Kovtuna, dzimusi 1918. gadā, Pisčanijas ciemā, Zolotonošas rajonā, Čerkasu apgabalā

„1933. gadā man bija 16 gadi. Es dzīvoju Poltavas apgabalā, Gadjačas rajonā, Veļbovkas ciemā. Cilvēki mira uz ielām, mira savās mājās. Gadjačā bija „Torgsina” veikals. Šajos veikalos bija jebkāda pārtika: gaļa, maize, bekons, milti un pat dažādas konfektes, bet to visu varēja nopirkt tikai par zeltu. Mums bija jānodod savas vērtslietas, jāsaņem čeks, ko pēc tam varēja apmainīt pret pārtiku. Neviens nezināja, kāda ir dārglietu un kāda ir pārtikas cena. Mēs ņēmām to, ko mums teica, nemaz nejautājot par cenu.”

Nadija Gluhota, dzimisi 1917. gadā Kupjanskas pilsētā Doneckas apgabalā

„Zemnieki, kas ir izbadējušies savos kolhozos, un strādnieki, kuru pārtikas deva nav pietiekama, ubago pēc maizes. Cenas tirgū un kooperatīvajos veikalos visu laiku tikai palielinās; „Torgsina” veikalos cenas ir uzpūstas. Cilvēki veido lielas rindas pie „Torgsina” veikaliem, galvenokārt tiek pirkti milti. Tā kā maksāt var ne tikai ar naudu, bet arī ar zeltu, cilvēki norēķinās ar zelta izstrādājumiem, gredzeniem, krustiņiem un zelta lūžņiem. Vietējā „Torgsina” veikala plāns ir iepirkt divus kilogramus zelta dienā.”

Vācijas konsulāta Harkivā ziņojums Vācijas vēstniecībai PSRS par situāciju lauksaimniecībā (izvilkumi), 1932. gada 12. martā.

REŽĪMA MĒRĶIS BIJA LIKVIDĒT VISUS IEPRIEKŠĒJOS SIMBOLUS, TRADĪCIJAS, PARAŽAS UN TICĒJUMUS

1932.–1933. gadā režīms ne tikai konfiscēja cilvēkiem visus pārtikas krājumus, bet arī radīja apstākļus, lai atņemtu zemniekiem visas viņu ģimenes vērtības: zeltu, sudrabu un citas vērtslietas, kā arī izšūtus „rušnikus” (dvieļus) un „višivankas” (kreklus).

1933. gada novembrī Ukrainā bija 263 „Torgsina” veikali.

Parasti „Torgsina” veikalos pārdeva maizi apmaiņā pret rituālo zeltu: krustiņiem, laulības gredzeniem, auska-riem, ģimenes dārglietām, cara monētām.

1932. gada ziemas pavasara mēnešos tika izpildīta lielākā daļa no gada iepirkumu plāna. Tas notika vissmagākajā laika posmā, kad cilvēki visvairāk cieta no bada.

1933. gadā iepirktā zelta daudzums divreiz pārsniedza 1932. gada līmeni. Tam par iemeslu ir fakts, ka 1933. gadā „Torgsina” veikali galvenokārt „strādāja” lauku apvidos.

„TORGSINA” DĀRGLIETU IEPIRKUMU RĀDĪTĀJI 1933.–1932. GADĀ

1932. gads: 21 tonna zelta (26,8 miljoni rubļu), 18,5 tonnas sudraba (0,3 miljoni rubļu)

1933. gads: 44,9 tonna zelta (52 miljoni rubļu), 1420,5 tonnas sudraba (22,9 miljoni rubļu)

VIENS KILOGRAMS MAIZES MAKSĀJA 2 GRAMUS ZELTA JEB 130 GRAMUS SUDRABA

Putivļas ciema „Torgsins”, 1930. gads.

Rindas pēc maizes pie „Torgsina” veikala Harkivā, 1933. gads.

Rindas pēc maizes pie „Torgsina” veikala Harkivā, 1933. gads.




„„Komunāri atņēma visu līdz pēdējam graudam. Viņi izmeklējās visur – šķūņos, pieliekamajos, meklēdami pārtikas krājumus, dūra ar dakšām zemē. Es atceros bēdīgi slaveno piecu vārpu likumu. Zemniece Kupčiha (viņa bija 37 gadus veca) par vārpu zādzību saņēma piecu gadu ieslodzījumu. Viņai bija pieci bērni, kas gribēja ēst.”

Olga Vasiļivna Kozlenko, Krušņiku ciems, Maliņas rajons

VISS KOLEKTĪVO ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU ĪPAŠUMS TAGAD PIEDER VALSTIJ

Padomju valdība radīja likumdošanas bāzi un nepieciešamās procedūras, lai visu zemnieku izaudzēto pārtiku iegūtu savā kontrolē.

Aizbildinoties ar kolektīvo zemnieku saimniecību sistēmas interešu aizstāvību, valdība atņēma zemniekiem visus īpašumus un visu ražu.

1932. gada 7. augustā Padomju Savienības vadība pieņēma likumu, ka kolektīvo saimniecību īpašuma zādzības ir sodāmas ar nošaušanu vai ne mazāk kā 10 gadu ieslodzījumu. Likumā tika doti arī norādījumi par nošaušanas organizēšanu. Tautas valodā likumu nodēvēja par „Piecu vārpu likumu”, jo cilvēku varēja nošaut, ja viņu noķēra pat ar piecām labības vārpām.

DEKRĒTS „PAR VALSTS UZŅĒMU-MU, KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU UN KOOPERATĪVU ĪPAŠUMA PAREIZAS APSAIMNIEKOŠANAS NODROŠINĀ-ŠANU UN TAUTAS (SOCIĀLISTIS-KĀ) ĪPAŠUMA STIPRINĀŠANU.”1932. gada 7. augusts

II.1) Visi kolektīvo zemnieku saimnie-cību un kooperatīvu īpašumi (audzes uz lauka, sabiedriskās rezerves, ganāmpulki, kooperatīvu noliktavas un veikali) ir pielīdzināmi valsts īpašumam, lai pilnībā aizsargātu šo īpašumu no zādzībām.

2) Izmantot (sekojošos) bargos ju-ridiskos sodus kā sociālos aizsar-dzības pasākumus pret kolektīvo saimniecību un sabiedriskā īpašuma zādzībām: nāvessodus un īpašuma kon-fiskāciju, kas piemērotā gadījumā var tikt aizstāts ar desmit gadu ieslo-dzījumu un īpašuma konfiskāciju.

3) Noziedznieki, kas ir notiesāti par kolektīvo saimniecību un koope-ratīvu īpašumu zādzību, nevar tikt amnestēti.

NORĀDĪJUMI PAR 1932. GADA 7. AUGUSTA CIK UN PSRS TKP DEKRĒTA PIELIETOJUMU1. Tie, kas ir atzīti par vainīgiem sabiedriskā un komunālā īpašuma bojāšanā ar arsēnu, spridzināša-nu vai masu bojāšanu, ir sodāmi ar nāvessodi no-šaujot, neparedzot [soda] mīkstināšanu....5. Kulaki, kas ir ie-filtrējušies kolektīva-jās saimniecībās, vai ir piedalījušies kolektīvo saimniecību īpašuma un labības izlaupīšanā, ir sodāmi ar nāvessodu no-šaujot, neparedzot [soda] mīkstināšanu.

6. Zemnieki un kolhoza strādnieki, kas ir pie-ķerti kolektīvo saimnie-cību īpašuma un labības izlaupīšanā, ir jāsoda ar 10 gadu ieslodzījumu.

Skolēnu grupa vāc vārpas kolhoza „Nadija” laukā. Jaņivkas ciems, Bohuslavas rajons, Kijevas apgabals. 1934.-1935. gads.

29

1933. GADA RUDENĪ VARAS IESTĀŽU RĪCĪBA UKRAINĀ SĀKA ARVIEN VAIRĀK ATBILST PAZĪMĒM,

KAS TIEK DEFINĒTAS KĀ GENOCĪDS

Šāda rīcība, atbilstoši ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 9. decembra Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

saskaņā ar tās II paragrāfu, ir uzskatāma par genocīdu.

1948. gada 9. decembra ANO Konvencija par genocīda

nepieļaujamību un sodīšanu par to

I pants

Līgumslēdzējas Puses atzīst, ka genocīds neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts miera vai kara laikā, ir noziegums, kas pārkāpj starptautiskās tiesības un kuru tās apņemas novērst un sodīt par to.

II pants

Šajā konvencijā ar genocīdu saprotama jebkura tālāk izklāstīta darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu:a) šādas grupas locekļu nogalināšana;b) nopietnu miesas bojājumu nodarīšana vai garīga kaitējuma radīšana šādas grupas locekļiem;c) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas aprēķināta, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu;d) pasākumu ieviešana, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā;e) bērnu nodošana spaidu kārtā no vienas grupas otrai.

III pants

Sodāmai jābūt šādai darbībai:a) genocīdam;b) sazvērestībai, kuras mērķis izdarīt genocīdu;c) tiešai un publiskai kūdīšanai izdarīt genocīdu;d) mēģinājumam izdarīt genocīdu;e) līdzdalībai genocīdā.

IV pants

Personas, kuras izdara genocīdu vai kādu citu III pantā minēto darbību, jāsoda neatkarīgi no tā, vai tās ir saskaņā ar konstitūciju atbildīgi vadītāji, publiskās varas amatpersonas vai privātpersonas.

Padomju valdības dekrēti, pavēles un rezolūcijas, kas atbilst ANO

Konvencijas par genocīda nepieļauja-mību un sodīšanu par to pazīmēm.

Vardarbīga visas pārtikas atņemšana• Ukrainas Komunistiskās partijas (boļševiku) Centrālkomite-jas politbiroja 1932. gada 18. novembra dekrēts „Par pasā-kumiem obligātās graudu nodevas izpildes nodrošināšanā”.

• PSRS Tautas Komisāru padomes Centrālās izpildkomitejas 1932. gada 20. novembra dekrēts „Par pasākumiem obligā-tās graudu nodevas izpildes nodrošināšanā”.

• Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomite-jas 1932. gada 24. novembra rīkojums izmantot visas kolek-tīvo saimniecības rezerves, ieskaitot sējai paredzētās graudu rezerves, lai izpildītu obligāto graudu nodošanas plānu.

Izolēšana, iekļaujot ciemus melnajos sarakstos• Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Zie-meļkaukāza apgabala komitejas 1932. gada 4. novembra dekrēts „Par graudu uzglabāšanu un sēšanu Kubaņā”;

• PSRS Tautas Komisāru padomes Centrālās izpildkomitejas un Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomi-tejas 1932. gada 6. decembra dekrēts „Par obligātā graudu nodošanas plāna sabotējošo ciemu iekļaušanu melnajā sa-rakstā”.

• Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) partijas Dņipropetrov-skas reģionālās komitejas 1932. gada 23. decembra rezolū-cija „Par obligātā graudu nodošanas plāna sabotējošo ciemu iekļaušanu melnajā sarakstā”.

Izceļošanas ārpus Ukrainas aizliegums• Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas un PSRS Tautas Komisāru padomes 1933. gada 23. janvāra lēmums „Par lauku iedzīvotāju masu izceļošanas novēršanu”.

Aizliegums izplatīt informāciju• Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālko-mitejas 1933. gada 23. februāra dekrēts „Par ārvalstu kores-pondentu pārvietošanos PSRS”.

Aizliegums pieņemt starptautisko palīdzību

Graudu un pārtikas eksports

30Golodomora upuris. Harkiva, 1933. gads. Fotogrāfijas autors: A. Vinerbergers.



1932.–1933. GADA GOLODOMORA GENOCĪDA INICIATORI

„Zemniecība ir galvenais nacionālistiskās kustības spēks... Bez šāda spēka nav un nevar būt spēcīgas nacionālas kustības. Tātad nacionālais jautājums būtībā ir zemnieku jautājums.”

(Staļins. Ļeņinisma jautājumi. 2. papildinātais izdevums. – M. – Ļ. 1930. g., 129. lpp.)

„Ja mēs nesāksim uzlabot situāciju Ukrainā, mēs to varam pazaudēt... Atcerēsimies, ka Ukrainas komunistiskās partijas rindās ir daudz sabojātu elementu [500 000 biedru]... Ja situācija vēl vairāk pasliktināsies, šie elementi nekavējoties atvērs fronti partijas iekšpusē [un ārpusē], cīnoties pret partiju. Tas nevar tā turpināties.”

Vēstule Kaganovičam. 1932. gada 11. augusts. (Staļins un Kaganovičs. Korespondence. 1931.-1936. – M.: 2001 – 274. lpp.)

„Jautājums ir tāds: ja mums ir maize, tad mums būs padomju vara. Ja mums maizes nebūs, tad arī padomju vara ies bojā. Kam tagad ir maize? Maize ir reakcionārajiem Ukrainas zemniekiem un reakcionārajiem Kubaņas kazakiem. Un viņi neatdos mums maizi labprātīgi. Tā viņiem ir jāatņem.”

V. Molotovs, 1932. g.

„Reģionālajam partijas aparātam ir šādi konkrēti uzdevumi... Visu slepeno dienestu mobilizācija, lai atrastu bedrēs, slepenajos šķūņos, atkritumos un citās paslēptuvēs nobēdzināto labību.”

V. Balickis, 1933. gada 13. februāris.

„Pagājušais gads (1933) bija nacionālas kontrrevolūcijas iznīcināšanas gads... Aktīvisti, partijas un komjaunatnes biedri, tāpat kā boļševiki, nopietni ķērās pie darba, un situācija kolektīvās zemnieku saimniecības uzlabojās.”

P. Postiševs. (Komunistiskās (boļševiku) partijas cīņa par Ļeņina nacionālās politikas īstenošanu Ukrainā. // Sarkanais ceļš. – 1934. g., Nr. 2-3., 165-176. lpp.)

„Notiek nikna cīņa starp zemniekiem un mūsu varas institūcijām. Tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi. Bads viņiem parādīja, kas šeit ir saimnieks. Miljoniem dzīvību tika zaudētas, tomēr kolektīvo saimniecību sistēma būs dzīvotspējīga. Mēs uzvarējām šajā karā...”

M. Hatajevičs.

„Ir jāsagatavojas un jāsāk rīkoties, lai varētu pilnībā izpildīt obligātās graudu nodevas plānu, izlēmīgi pārvarot jebkāda veida kapitulācijas vai piekāpšanās graudu sagādes problēmu atrisinājuma jautājumā...”

Lazars Kaganovičs.Harkiva, 1932. gada 6. jūlijā

„Padomju Ukraina ir viena no centrālajām vietām, kur tiek izcīnīta smaga klašu cīņa un pārvarēta sīva pretestība. Pēdējo gadu (1932.-1933.) notikumi Padomju Ukrainā ir ļoti pamācoši.”

V. Čubars(Runa KKP (b) XVII kongresā, 1934. gada 4. janvārī.)

„Neapmierinoša gatavība sējai visatpalikušākajos rajonos parāda, ka bads nav iemācījis daudziem kolektīvo saimniecību zemniekiem nepieciešamību rīkoties gudri.”

S. Kosiors, 1933. g.(Citēts no Kuļčickas grāmatas „Bads ir 1932.-1933. gada genocīds Ukrainā”, – K., 2006.)

„Zemniekam ir jauna taktika... Viņš vēlas sapūdēt graudus, lai nožņaugtu padomju varu ar bada kaulainajām rokām. Tomēr ienaidnieki ir kļūdījušies. Mēs viņiem parādīsim, ko nozīmē bads. Jums ir jāatņem tiem viss līdz pēdējam graudam.”

S. Kosiors, 1930. g. (Citēts no R. Konkvesta grāmatas „Bēdu pļauja. Padomju kolektivizācija un Golodo-mors”. – K., 1993., 182. lpp.)

Josifs STAĻINSKomunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas ģenerālsekretārs

Vjačeslavs MOLOTOVSPSRS Tautas Komisāru padomes (valdības)

priekšsēdētājs.Ārkārtas pārtikas rekvizīciju komisijas

priekšsēdētājs UkraināVsevolods BAĻICKISPSRS Apvienotās Galvenās politiskās pārvaldes (OGPU) priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 1933. gada februāra OGPU pārstāvis Ukrainā. Ukrainas OGPU priekšsēdētājs.

Pavlo POSTIŠEVSUkrainas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas otrais sekretārs, kopš 1933. gada janvāra Ukrainas komunistiskās (boļševiku) partijas Harkivas apgabala komi-tejas sekretārs.

Mendels HATAJEVIČSUkrainas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas sekretārs, kopš 1933. gada janvāra Ukrainas komunistiskās (boļševiku) partijas Dņipropetrovskas apgabala komitejas sekretārs.

Lazars KAGANOVIČSVissavienības komunistiskās

(boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja loceklis, Ārkārtas pārtikas

rekvizīciju komisijas priekšsēdētājs Ziemeļkaukāzā, kur viņš pirmo reizi

ieviesa „melno sarakstu” sistēmu.

Vlass ČUBARSTautas Komisāru padomes (valdības) priekšsēdētājs Ukrainas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Staņislavs KOSIORS

Ukrainas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas pirmais sekretārs



MĀKSLĪGI RADĪTAIS BADS IR VISEFEKTĪVĀKAIS CILVĒKU NOGALINĀŠANAS VEIDS

1932. gada 20. novembrī boļševiku valdības rezolūcija ieviesa sava

veida „naturālos” sodus. Šie sodi paredzēja visas pārtikas un ganāmpulku konfiskāciju tajās saimniecībās, kuras palika „parādā”

valstij par graudu nodošanas plāna neizpildīšanu.

UKRAINAS KP CENTRĀLKOMITEJAS POLITBIROJA REZOLŪCIJA PAR PASĀKUMIEM GRAUDU NODOŠANAS PLĀNA IZPILDES VEICINĀŠANAI (IZVILKUMI)

1. Partijas organizāciju uzdevums ir pilnībā izpildīt graudu nodošanas plānu līdz 1. janvārim, un izveidot sēklu rezerves līdz 15. janvārim....2. Jebkāda veida pārtikas piešķiršana avansā tām kolektīvajām saimniecībām, kas neizpilda graudu nodošanas plānu, pēc šī dekrēta saņemšanas ir jāpārtrauc....3. Privātām zemnieku saimniecībām, kas ļaunprātīgi sabotē graudu nodošanas plāna izpildi (neizpildīdami līgumiskās vai labprātīgi uzņemtās saistības) ir jāsoda, uzliekot tiem obligāto gaļas nodošanas nodevu 15 mēnešu gaļas kvotas lielumā.


„To ir briesmīgi atcerēties. Mēs visu laiku bijām izsalkuši. Bet mums nekā nebija... Viņi atņēma visu līdz pēdējam graudam, pēdējai kripatai, pēdējai miziņai.”

Olena Jankova, dzimisi 1926. gadā Gnučas ciemā, Gaisinskas rajonā, Vinnicas apgabalā

„1932. gada raža bija laba. Mūsu ciems pilnībā nodeva uzlikto graudu kvotu. Bet mūsu valdībai ar to bija par maz. Rudenī un ziemā varas pārstāvji vairākas reizes ieradās ciemā, lai atņemtu mums pilnīgi visus graudus. Sākumā viņi paņēma to, kas glabājās redzamās vietās. Pēc tam izmeklējās, vai kaut kas nav noslēpts. Viņi pat atņēma mums visas pupas, zirņus un pat prosu. „Savējā” padomju vara iztīrīja mūsu mājas pa tīro. Tālāk no pilsētas, lauku apvidos, ciemi tika izmēzti pa tīro, atstājot cilvēkus mirt bada nāvē.”Oleskandra Krasnoščoka (Korotja), dzimusi 1914. gadā Puškarivkas

ciemā, Verhņodņiprovskas rajonā, Dņipropetrovskas apgabalā




„Skats bija baismīgs. Izpostīti un izmiruši ciemi. Nebija redzami ne cilvēki, ne suņi, ne govis un pat kaķu nebija...”

Grigorijs Čalijs, dzimis 1918. gadā, Bezruku ciemā, Dergačivas rajonā, Harkivas apgabalā.

BRUŅOTAS GPU VIENĪBAS UN KOMANDAS IZOLĒJA CIEMUS UN PAT VESELUS RAJONUS NO PĀRĒJĀS

PASAULES, LIKDAMI CILVĒKIEM MIRT BADA NĀVĒ1932. gada 4. novembrī melno sarakstu sistēmu Kubaņā ieviesa Lazars Kaganovičs. Par savu mērķi viņš izraudzījās tos rajonus, kur vairākums iedzīvotāju bija ukraiņi.

Sarakstos tika iekļauti 13 Kubaņas rajoni. Šādi saraksti ieguva „melno sarakstu” nosaukumu.

Divas nedēļas vēlāk melno sarakstu sistēmu ar savu 1932. gada 18. novembra dekrētu Ukrainā ieviesa VK(b)P Centrālkomitejas Politbirojs. 1932. gada 6. decembrī Vissavienības un Ukrainas Komunistiskās partijas izdeva kopīgu dekrētu par melno sarakstu sistēmas ieviešanu.

Partija turpināja papildināt melnos sarakstus, iekļaujot tajos arvien jaunus ciemus un rajonus.

UKRAINAS LAUKU IEDZĪVOTĀJI BIJA NOLEMTI BOJĀEJAI

MELNAJOS SARAKSTOS IEKĻAUTĀS SAIMNIECĪBAS IELENCA ARMIJAS VIENĪBAS.TĀM TIKA ATŅEMTI VISI GRAUDU UN SĒKLAS KRĀJUMI.VISU PREČU TIRDZNIECĪBA UN IMPORTS TIKA AIZLIEGTI

TĀ PADOMJU VALDĪBA ĪSTENOJA GENOCĪDU.UKRAINAS LAUKU IEDZĪVOTĀJIEM DRAUDĒJA PILNĪGA IZNĪCINĀŠANA

1. Tūlītēja preču piegādes, vietējo kooperatīvu un valsts tirdzniecības pārtraukšana, pilnīgi visu preču izņemšana no kooperatīvajiem un valsts veikaliem.

2. Pilnībā aizliegt kolhoziem pārdot preces saviem strādniekiem vai privātajiem zemniekiem.

3. Pilnībā pārtraukt jebkādas kreditēšanas operācijas, īstenot pirmstermiņa kredītu piedziņu un citu finansiālu saistību tūlītēju izpildi.

Dņipropetrovskas reģionālās partijas komitejas 1932. gada 23. decembra lēmums „Par ciemu,

kas ļaunprātīgi sabotē graudu nodošanas plānu, iekļaušanu melnajos sarakstos”.



UKRAINAS REĢIONI, KAS CIETUŠI NO „MELNO SARAKSTU” REŽĪMA

VINNICJAS APGABALS:Antonovas rajons Baras rajonsBerdičivas pilsētas dome Braclavas rajonsVoronovicjas rajonsGaisinas rajonsGricivas rajonsDeražņas rajonsDzeržinskas rajonsDunajivcu rajonsŽmerinkas rajonsIļļincu rajonsKaliņivas rajonsKopaigorodas rajonsKrižopiļas rajonsLipovcu rajons Ļubaras rajonsMahņivas rajonsMedžibihas rajonsMohiļivpodiļskas rajonsNemirivas rajonsPiščankas rajonsSmotričas rajonsTepliču rajonsTivrivas rajonsTuļčinas rajonsHmiļnickas rajonsČudnivas rajonsŠargorodas rajons

DŅIPROPETROVSKAS APGABALS:Apostoloves rajonsBerdjanskas rajonsBožedarivkas rajonsVasiļkivkas rajonsVelikobilozerskas rajonsVelikalepetihas rajonsVelikijtokmakas rajonsVerhņodņiprovskas rajonsVerhņijrogačikas rajonsVisokopiļļas rajonsGeņičeskas rajonsDņipropetrovskas pilsētas dome Dolinas rajonsZaporižjas pilsētas dome Kamjankas pilsētas dome Kamjankas rajonsKolarivas rajonsKrivijrihas pilsētas dome Lihivas rajons Luksemburgas rajonsMagdaliņivkas rajonsMežovas rajonsMeļitopoles rajonsMihaiļivkas rajonsMoločanskas rajonsNižņisirogozu rajonsŅikopoles rajonsNovovasiļivkas rajonsNovijzlatopiļas rajonsNovijmikolajivas rajonsNovomoskovskas rajonsNovotrojickas rajonsOleksandrivkas rajonsOrihivas rajonsPavlogradas rajonsPjatihatu rajonsSolones rajonsSofijivkas rajonsStaļindorfas rajonsTerpiņivskes rajons Tomakas rajons

Carekostjantinivas rajonsČubaras rajonsJakimivkas rajons

DONECKAS APGABALS: Artemas pilsētas dome Bilavodas rajonsVolnovahas rajonsVorošiļivas pilsētas dome Hrišinas rajonsKadijivkas pilsētas dome Krasnoluckas pilsētas dome Limanas rajonsMarjinas rajonsMakijivkas pilsētas dome Rikivkas pilsētas dome Roveņku rajonsRubižas rajonsSvativas rajonsStaļinas pilsētas dome Starakaraņas rajonsStarabilas rajonsStaramikiļskas rajonsStarijmlinas rajonsČistjakivas pilsētas dome

KIJEVAS APGABALS: Barišivas rajonsBobrinecas rajonsBohuslavas rajonsVolodaras rajonsIvankivcu rajonsKaharlikas rajonsMakarivas rajonsMalinas rajonsNovohradvolinskas rajonsOvručas rajonsRadomišļas rajonsRžiščivas rajonsRužinas rajons Slovečnes rajonsTrojaņivas rajonsFastivas rajons

ODESAS APGABALS: Andrijevoivanivkas rajonsBaštankas rajonsBerezivkas rajonsBobrinecas rajonsBratskas rajonsVarvarivkas rajonsVelikaviskivkas rajonsVelikaoleksandrivkas rajonsVoznesenskas rajonsHarbuzinas rajonsDobroveličkivkas rajonsDomaņivkas rajonsŽovtnevijas rajonsZeļckas rajonsZinovjevas rajonsZnamjankas rajonsKahovkas rajonsKompanijivkas rajonsKriveozeras rajonsĻubašivkas rajonsMikolajivas pilsētas domeNovijbuhas rajonsNovomirhorodas rajonsNovaodesas rajonsNovoukrajinkas rajonsRozdiļnas rajonsSkadovskas rajons

Snihurivkas rajonsTilihuloberezankas rajonsTrojickas rajonsFrunzes rajonsHersonas pilsētas dome

HARKIVAS APGABALS: Balaklijevkas rajonsBarvinokas rajonsBohoduhivas rajonsBrihadirivkas rajonsValku rajonsVelikabahačkas rajonsVelikapisarivkas rajonsHadjačas rajonsHlobines rajonsZinkivas rajonsZoločivas rajons Izjumas rajonsKišenkas rajonsKobeļaku rajonsKremenčukas pilsētas domeLebedinas rajonsLubnas rajonsMirhorodas rajonsNehvoroščanskas rajonsNovaheorhijivkas rajonsNovavodolahas rajonsNovisanžaru rajonsOleksijivkas rajonsOnufrijivkas rajonsPetrivkas rajonsPečenehu rajonsPirjatinas rajonsPoltavas pilsētas domeRešetiļivas rajonsSahnovščinas rajonsStarijsaltivas rajonsTrostjanecas rajonsHarkivas pilsētas domeČutoves rajons

ČERŅIHIVAS APGABALS: Bahmačas rajonsBorznas rajonsBurinas rajonsDmitrivkas rajonsDobres rajonsIčņas rajonsKozelecas rajonsKonotopas rajonsKoropas rajonsKorjukivkas rajonsNedrihaiļivas rajonsNosivas rajonsPriluku rajonsPutivļas rajonsRipkinas rajonsRomnas rajonsSemenivas rajonsSeredinabudas rajonsSonas rajonsČerņihivas pilsētas dome Šostkas rajons

1933. gadā Ukrainas PSR sastāvā bija 7 apgabali: Vinnicjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kije-vas, Odesas, Harkivas, Čerņihivas apgabali un Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika.




„1933. gada janvārī, skolas brīvdienu laikā, es devos uz Kurskas apgabalu, kur nebija bada. Tuvinieki man iedeva līdzi kartupeļus un maizi. Ceļā man patrāpījās Iekšlietu Tautas komisariāta kareivju vienība, kas apcietināja ukraiņus [kas centās bēgt] un atgrieza viņus atpakaļ Ukrainā. Es mēģināju slēpties, taču trīs kareivji ienāca pagalmā un lika mums kravāt savas mantas, un pēc tam aizveda mūs uz dzelzceļa staciju. Apcietinātajiem visu nakti bija jāstāv kājās. Pēc tam mūs ar varu sadzina vilcienā. Karavīri pameta vilcienu uzreiz pēc tam, kad tas šķērsoja Krievijas robežu.”

Mikola Ivanovičs Miņailo, dzimis 1912. gadā Kostjantinivkas ciemā, Melitopoles apgabalā

„1933. gada pavasarī es devos uz Krieviju, lai paglābtos no bada. Nonākusi Orlas apgabalā [Krievijā] es iekārtojos darbā, taču tiku apcietināta Orlas stacijā. Katru, kas bija no Ukrainas, saņēma ciet un aizveda kravas vagonos. ”

Paraskeva Vjunika, dzimusi 1905. gadā Kostjantinivkas ciemā, Meļitopoļas apgabalā

SĀKOT AR 1933. GADA JANVĀRI, ZEMNIEKI IZCEĻOŠANA ĀRPUS UKRAINAS UN KUBAŅAS TERITORIJU ROBEŽĀM IR AIZLIEGTA

Staļina dekrēts aizliedz zemniekiem pamest Ukrainas PSR un Kubaņas teritoriju robežas un pārcelties uz dzīvi uz citiem padomju reģioniem.Ukrainas zemniekiem netiek pārdotas dzelzceļa un prāmju biļetes. Ceļus uz pilsētām bloķē bruņotas politiskās policijas vienības.

PSRS TKP UN KK(B)P CENTRĀLKOMITEJAS 1933. GADA 22. JANVĀRA RĪKOJUMS PAR BADACIETĒJU MASVEIDA IZCEĻOŠANAS NEPIEĻAUŠANU

KK(B)P Centrālkomiteja un PSRS Tautas Komisāru Padome ir saņēmuši ziņojumus par zemnieku masveida izceļošanu „pēc maizes” uz Centrālajiem melnzemes apgabaliem, Volgas un Maskavas apgabaliem, Rietumu apgabalu un Baltkrieviju. ...Pirmkārt. KK(B)P Centrālkomiteja un PSRS Tautas Komisāru Padome pavēl vietējām padomēm un oficiālajiem OGPU pārstāvjiem Ziemeļkaukāzā novērst zemnieku masveida izceļošanu no Ziemeļkaukāza uz citiem apgabaliem, kā arī nepieļaut zemnieku ieceļošanu no Ukrainas.

Otrkārt. KK(B)P Centrālkomiteja un PSRS Tautas Komisāru Padome pavēl UK(b)P Centrālkomitejai, Ukrainas Tautas Komisāru Padomei, Baļickim un Redensam nepieļaut zemnieku masveida izceļošanu no Ukrainas uz citiem reģioniem, kā arī nepieļaut zemnieku ieceļošanu no Ziemeļkaukāza.

Treškārt. KK(B)P Centrālkomiteja un PSRS Tautas Komisāru Padome pavēl oficiālajiem OGPU pārstāvjiem Maskavas apgabalā, Centrālajā melnzemes apgabalā, Rietumu apgabalā, Baltkrievijā, Volgas zemteces un vidienes rajonos apcietināt „zemniekus”, kas bēg uz ziemeļiem no Ukrainas un Ziemeļkaukāza, un pēc kontrrevolucionāru elementu filtrācijas, nogādāt viņus atpakaļ savās dzīvesvietās.

V. MolotovsJ. Staļins

Tie, kas izceļoja no savām dzīvesvietām, tika apcietināti un nosūtīti atpakaļ. Patiesībā, visa Ukraina ir iekļauta melnajā sarakstā. Jau pirmajā mēnesī pēc dekrēta izdošanas tika apcietināti 220 tūkstoši zemnieku. 186 tūkstoši tika piespiedu kārtā nogādāti savās dzīvesvietās, kur tie nomira no bada. Nekur citur Padomju Savienībā varas orgāni nerīkojās līdzīgā veidā.

Meklējot pārtiku, izbadējušies zemnieki pamet savus ciemus. 1933. gadsFotogrāfijas autors: A. Vinerbergers.




„Es izlasīju laikrakstā Izvestija, ka Bernards Šovs neieraudzīja nevienu no tiem tūkstošiem bērnu, kuru ķermeņi ir pietūkuši no bada... Esmu ceļojis no Odesas līdz Maskavai un visās Ukrainas stacijās redzēju tūkstošiem šādu bērnu, kas vijas ap vilciena pasažieriem. Kā jūs nācionālajā avīzē uzdrošināties apgalvot, ka viss ir kārtībā? Labāk būtu organizējuši komisiju, lai palīdzētu Ukrainas bērniem, kas cieš badu... To ir briesmīgi redzēt. Grūti ticēt, ka kaut kas tāds varētu notikt pēc piec-padsmit padomju varas valdīšanas gadiem.”

Vēstule no Konotopas pilsētas laikraksta Izvestija birojam, 1932. g.

OFICIĀLI NEKĀDA BADA UKRAINĀ NAV1933. gada janvārī PSRS Ārlietu Tautas komisārs Maksims Litvinovs izplatīja oficiālu paziņojumi starptautiskajai sabiedrībai, kurā kategoriski noliedza ziņas par jebkādu badu Padomju Savienībā.

1933. gada 16. janvārī vietējās partijas organizācijas saņēma rīkojumu, kas „kategoriski aizliedza reģistrēt badacietēju un no bada mirušo cilvēku skaitu jebkurai citai organizācijai, izņemot GPU”, Ciemu padomēm neļāva veikt mirušo civi-los ierakstus un norādīt tajos nāves cēloni. To darīt bija atļauts vienīgi GPU.

AIZLIEGUMS IZPLATĪT JEBKĀDU INFORMĀCIJU PAR BADU PADOMJU SAVIENĪBĀ BIJA SPĒKĀ LĪDZ 1987. GADAM

„Es pavēlēju reģionālo GPU nodaļu vadītājiem par pārtikas apgādes problēmām ziņot vienīgi reģionālajām partijas komitejām, un tikai mutiskā formā, iepriekš rūpīgi pārliecinoties... vai tā nesatur dažādas baumas.”Ukrainas GPU vadītāja V. Baļicka ziņojums

(Padomju ciems GPU-NKVD acīm. 3. sēj. 1930.–1934. B. 2Dokumenti un materiāli. Maskava, 2005. g. 351.–352. lpp.)

Kad Francijas premjerministrs Edvards Erio devās vizītē uz PSRS, viņš apmeklēja arī Ukrainu. Viņa vizītes maršruts tika rūpīgi izvēlēts. Boļševiku valdība organizēja viņam paraugekskursiju uz labākajām kolektīvajām saimniecībām Kijevas apkaimē, kur strādnieku dienas alga bija līdzvērtīga astoņām angļu mārciņām. Ielās viņš redzēja lielu daud-zumu labi ģērbtu cilvēku, kas sagaidīja viņu ar sālsmaizi.

1933. gada februārī ziņas par badu PSRS sāk parādīties Rietumu presē. 1933. gada 19. februārī Staļins jautāja Molotovam un Kaganovičam: „Vai jūs gadījumā neziniet, kas atļāva amerikāņu reportieriem Maskavā apmeklēt Kubaņas apgabalu? Viņi ir uzrakstījuši riebīgas lietas par situāciju tur. Šādas lietas ir jāiznīdē pašā iedīglī un jāaizliedz viņiem ceļot pa PSRS teritoriju.”

(Staļins un Kaganovičs. 1931.-1936. gada korespondence. Maskava, 2001., 284. lpp.)

1933. GADA 23. FEBRUĀRĪ PARTIJAS CENTRĀLKOMITEJA IZDEVA DEKRĒTU „PAR ĀRVALSTU KORESPONDENTU CEĻOŠANU PSRS”. ŠIS DEKRĒTS NOTEICA, KA ĀRVALSTU ŽURNĀLISTI DRĪKST PĀRVIETOTIES PSRS TERITORIJĀ TIKAI

AR ĪPAŠU IEKŠLIETU MINISTRIJAS ATĻAUJU.

1932. GADA 17. SEPTEMBRA KK(B)P POLITBIROJA REZOLŪCIJA PAR ĀRVALSTU ŽURNĀLISTA IZRAIDĪŠANU

Divu dienu laikā izraidīt Daily Express korespondenti Klaimani par klaji apmelojošu, provoka-torisku un pilnīgi safabricētu informāciju par PSRS (raksts par „sieviešu nacionalizāciju”

Kanādas žurnālā, raksts par „protestiem un bada dumpjiem” Daily Express), kuras mērķis ir bez žēlastības diskreditēt PSRS starptautiskas sabiedrības acīs. Publicēt atbilstošu ziņojumu.

(Golodomors 1932.–1933. gadā. Dokumenti un materiāli. K., 2007., 325. lpp.)




„Es strādāju 12 līdz 15 stundas katru dienu, kraujot eksportam... labību, kaut gan pats neesmu lāgā paēdis. Nav iespējams tā dzīvot.Kas mums liek ciest badu? Kas neļauj mums dziedāt ukraiņu dziesmas?Par ko mēs cīnījāmies?Par maizi un brīvību. Un ko mēs dabūjām? Badu un nāvi.”

No krāvēja Torgala vēstules, Odesas apgabals, 1932. g

1932.–1933. GADA BADU NEIZRAISĪJA SLIKTA RAŽA VAI SAUSUMS

UKRAINĀ BIJA LIELI GRAUDU KRĀJUMIBet Padomju valdība pārdeva tos uz ārzemēm. Spirta ražotnes strādāja dienu un nakti, ražojot degvīnu eksportam, tā

vietā lai ceptu maizi un pabarotu badacietējus.

1932. GADĀ NO UKRAINAS TIKA EKSPORTĒTI 1,72 MILJONI TONNU LABĪBAS. 1933. GADĀ EKSPORTĒTĀS LABĪBAS DAUDZUMS BIJA 1,68 MILJONI TONNU.

PAR EKSPORTU NOPELNĪTĀ VALŪTA TIKA IZTĒRĒTA VALSTS MILITARIZĀCIJAI. TIEK ĪSTENOTS GRAUDU EKSPORTS.

PADOMJU REŽĪMS GRIBĒJA IZSKATĪTIES VARENS STARPTAUTISKĀS SABIEDRĪBAS ACĪS, UN TĀPĒC VALSTS NOLIEDZA JEBKĀDU BADU.

Plūstošais graudu elevators Hersonas ostā, 1933. gads Pajūgu rinda graudu savākšanas punktā. Gadjači, 1930. gads Maizes ešelona atiešana, Dņipropetrovska, 1932. gads

Vlasa Čubara telegramma ar ziņām par labības eksportu. 1932. gada decembris

Liela elevatora celtniecība. Hersona, 1932.-1933. gads. Kuģa iekraušana blakus graudu elevatoram.

Mikolajivas osta, 1931. gads.

Eksportējot uz ārzemēs milzīgus labības daudzumus, valdība atteicās pieņemt starptautiskās sabiedrības palīdzību un pilnībā slēdza savas rietumu robežas.Oficiāli, valstī nekāda bada nebija.

PSRS TAUTAS KOMISĀRU PADOMES DEKRĒTS PAR DEGVĪNA RAŽOŠANU

1932. gada 19. novembrī

Sagādes Tautas Komisariātam visi tā rīcībā esošie labības krājumi 1932. gada ceturtajā ceturksnī ir jāpiegādā vienīgi degvīna ražošanai.

PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks V. Kuibiševs




„Bērni ir galīgi novājējuši. Daži pirmsskolas vecuma bērni ir tik vāji, ka var tikai gulēt gultā. Ārsti viņiem nozīmē labu ēdināšanu, siltumu un svaigu gaisu un konstatē, ka viņu vidū nav neviena vesela bērna. Viņi visi cieš no anēmijas, ausu iekaisumiem un citām slimībām. No ārstu nozīmētās pārtikas Pirjatinā visu ziemu nekas nav atrodams.”

Pirjatinas bērnu nama vadītāja ziņojums, 1932. g.

BADS NOGALINĀJA NEVAINĪGUS BĒRNUSMirstības rādītāji bada dēļ bērnu vidū bija vairāk kā 50 procenti.

Pēc nepilnīgiem datiem, skolēnu skaits bērnudārzos, pamatskolās, vidusskolās un profesionālās skolās trijos bada gados samazinājās līdz 1 071 000.

Kijevas apgabalā vien 1933. gada maijā uzskaitē bija gandrīz 333 000 klaiņojošu bērnu.

Mazuļiem tiek piešķirti jauni uzvārdi. Bērniem tiek pateikts, ka viņu vecāki ir noziedznieki, kulaki, nacionālisti utt.

BĒRNI TIEK MUDINĀTI NOSODĪT SAVUS VECĀKUS UN NORAIDĪT TOS.Bērni bezpajumtnieki tiek pulcēti īpašos namos, kas tiek izveidoti ciemos un mazpilsētās.

Tie ir bērni, kuru vecāki ir izsūtīti uz Sibīriju.

OTO ŠILLERA, LAUKSAIMNIECĪBAS EKSPERTA VĀCIJAS VĒSTNIECĪBĀ PSRS, ZIŅOJUMS IMPĒRISKAJAI PĀRTIKAS UN

LAUKSAIMNIECĪBAS MINISTRIJAI (IZVILKUMI)

1933. gada 18. septembrī

„...bada skartajos apvidos lielākai daļai izdzīvojušo iedzīvotāju ir nopietnas veselības problēmas, ko ir izraisījušas pārciestās grūtības. It sevišķi to var teikts par bērniem, kas ir tā cietuši nepietiekamā uztura dēļ, ka vairs nevar izaugt par pilnvērtīgiem cilvēkiem.”

(Golodomors 1932.-1933. gadā. Dokumenti un materiāli. K., 2007., 325. lpp.)

ITĀLIJAS KONSULA HARKIVĀ SERGIO GRANDENIGO ZIŅOJUMS ITĀLIJAS ĀRLIETU MINISTRIJAI

PAR „BADU UN SITUĀCIJU UKRAINĀ”

1933. gada 31. maijā

„Pirms nedēļas tika izveidots īpašs dienests, kura uzdevums ir ķert nepieskatītus bērnus. Pilsētā ir vērojams ne tikai liels lauku iedzīvotāju pieplūdums, jo lauku apvidos cilvēkiem nav ne mazākās izredzes izdzīvot, bet arī liels skaits bērnu, kurus uz šejieni ir atveduši viņu vecāki, kas paši ir atgriezušies savos ciemos, lai nomirtu. Viņu vecāki cer, ka varbūt kāds pilsētā piedāvās tiem pajumti un par viņiem parūpēsies. Pēdējā laikā šie bērni ir vērojami sēžam uz ietvēm un raudām.”

Itālijas konsuls Sergio Grandenigo

Kolhoza “Nove žittja” (“Jaunā dzīvē”) bērnu nama bērnu un audzinātāju grupa Lukjaņivkas ciemā. 1934. gads.

Dņipropetrovskas pilsētas 3. bērnu nama audzēkņi. 1935. gads



1932.–1933. GADĀ UKRAINAS IEDZĪVOTĀJU ZAUDĒJUMI TIEK LĒSTI AP 10,5 MILJONI CILVĒKU

1932.–1933. GADĀ CILVĒKU MIRSTĪBA PAR 3,4 MILJONIEM CILVĒKU PĀRSNIEDZA VIDĒJOS

RĀDĪTĀJUS. VĒL 1,1 MILJONS CILVĒKU TIKA ZAUDĒTI, JO IEVĒROJAMI SAMAZINĀJĀS DZIMSTĪBA.

TĀDĒJĀDI KOPĒJIE DEMOGRĀFISKIE ZAUDĒJUMI TIEK LĒSTI AP 6 MILJONIEM CILVĒKU.

Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Demogrāfijas un sociālo studiju institūta jaunākais pētījums, 2008. g.

PĒC R. KONKVESTA APLĒSĒM, UKRAINA 1930.–1937. GADĀ IR ZAUDĒJUSI

5 MILJONUS CILVĒKU.

PĒC S. MAKSUDOVA DOMĀM, BADS KOLEKTIVIZĀCIJAS LAIKĀ IR

PRASĪJIS NE MAZĀK KĀ 3 MILJONI, BET NE VAIRĀK KĀ 6,5 MILJONI CILVĒKU DZĪVĪBU.

PĒC OFICIĀLAJIEM PADOMJU DATIEM, UKRAIN-AS IEDZĪVOTĀJU SKAITS 1927-1936 GADĀ

SAMAZINĀJĀS PAR 4 286 000 CILVĒKU.

PĒC S. KUĻČICKA APLĒSĒM, KOPĒJIE DEMOGRĀFISKIE ZAUDĒJUMI IR

NO 5,5 LĪDZ 6 MILJONI CILVĒKU (NEŅEMOT VĒRĀ IEDZĪVOTĀJU MIGRĀCIJU).

S. MAROČKO UKRAINAS ZAUDĒJUMUS LĒŠ AP 6 MILJONI CILVĒKU

(Avots: S. Kuļčickis. Golodomora demogrāfiskās sekas Ukrainā 1933. gadā)Ukrainas NZA. Vēstures institūts. – Kijeva, 2003. 3.–72. lpp.

V. Maročko. 1932–1933. gada Golodomors. – Kijeva, 2007. 54. lpp.)

Demogrāfiskos zaudējumus Ukrainā izraisīja ne tikai bads, bet arī terors, tīrīšanas un represijas, samazinātā dzimstība un pieaugusī mirstība, izsūtīšana uz Sibīriju un tālajiem ziemeļu apgabaliem, kā arī piespiedu prasība par tautības maiņu, kas tika izvirzīta ārpus Ukrainas dzīvojošiem ukraiņiem (piemēram, Kubaņā, Donas un Volgas upes apgabalos).

„Pagājušajā gadā Ukrainā izveidojās kritis-ka situācija. Bija nenormāls bads vai, kā to dēvē varas iestādes – „sociālistiskās lauksaimniecības sistēmas uzvara”. Uzticami informācijas avoti no oficiālajām aprindām vēstī, ka kopējie iedzīvotāju zaudējumi bada dēļ ir gandrīz 7 miljoni cilvēku.”

Vācijas vēstniecības Harkivā ziņojums, 1934. gada 26. janvāris.



CILVĒKU MIRSTĪBAS RĀDĪTĀJI GOLODOMORA LAIKĀ 1932.–1933. GADĀ

Apzīmējumipašreizējās Ukrainas robežaspašreizējās Ukrainas apgabalu robežasapgabalu un autonomo republiku administratīvie centri 1932.–1933. gadā.

citas pilsētas

Mirstības rādītāji Golodomora laikā1933. gadā mirstība pārsniedz 1927. gada rādītājus vairāk nekā 9 reizes

1933. gadā mirstība pārsniedz 1927. gada rādītājus vairāk nekā 6 reizes

1933. gadā mirstība pārsniedz 1927. gada rādītājus vairāk nekā 4 reizes

Teritorijas, kas piederēja Padomju Savienībai, bet kuras Golodomors skāra mazāk.

Teritorijas, kas 1933. gadā nepiederēja Padomju Savienībai, līdz ar to Golodomors cilvēkus tajās neskāra.

Pilsētu nosaukumi, kādi tie bija 1933. gadā (iekavās ir pašreizējie pilsētu nosaukumi).

Laikposmā starp 1924. un 1940. gadu PSRS sastāvā iekļāva Moldovas APSR, kuras teri-torija iepriekš atradās Odesas apgabala un Moldovas (Transnitrijas) administratīvajās robežās.

Laikposmā starp 1926. un 1937. gadu PSRS vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums bija 17 procenti. Tādā gadījumā Ukrainas iedzīvotāju skaitam būtu jāpieaug par 5,3 miljoniem, sasniedzot 36,5 miljonus cilvēku.

Ņemot vērā šos aprēķinus, Ukrainas iedzīvotāju zaudējumi ir 10,1 miljons cilvēku.

Laikposmā starp 1926. un 1937. gadu Krievi-jas Padomju Federatīvajā Republikā vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums bija 21 procents. Tādā gadījumā Ukrainas iedzīvotāju skaitam 1937. gadā būtu jāsasniedz 37,8 miljoni. Patiesais iedzīvotāju skaits tajā laikā bija 26,4 miljoni cilvēku.PĒC OFICIĀLIEM TAUTAS SKAITĪŠANA DATIEM UKRAINAS IEDZĪVOTĀJU

SKAITS LAIKPOSMĀ STARP 1926. UN 1937. GADU SAMAZINĀJĀS PAR 4,8 MILJONIEM CILVĒKU.

miljoni iedzīvotāju zaudējumi

Ukraiņu skaits (pēc oficiālās

statistikas)

Kāds būtu bijis ukraiņu skaits, ja tas pieaugtu

atbilstoši vidējiem rādītājiem PSRS

(nerēķinot Ukrainas zaudējumus)

Kāds būtu bijis Ukrainas

iedzīvotāju skaits, ja tas pieaugtu

atbilstoši vidējiem rādītājiem Krievijā

Ukraiņu tautības cilvēku zaudējumi

(milj. cilvēku) saskaņā ar oficiālo informāciju

1926. gadā un 1937. gadā

TĀDĒJĀDI, UKRAIŅU TAUTAS KOPĒJIE ZAUDĒJUMI TIEK LĒSTI AP 11,4 MILJONIEM CILVĒKU.

10,1

milj

.

11,4

milj

.

41

1933. GADA BEIGĀS

IEDZĪVOTĀJU SKAITS UKRAINĀ

IEVĒROJAMI SAMAZINĀJĀS MĀKSLĪGI IZRAISĪTĀ BADA DĒĻ

UKRAINAS NACIONĀLĀ ELITE TIKA IZNĪCINĀTA

UKRAINAS BAZNĪCAS UN GARĪGĀ DZĪVE GULĒJA DRUPĀS

UKRAINAS ĢIMENES VĒRTĪBAS BIJA ZUDUŠAS

UKRAINA UZ DAUDZIEM GADU DESMITIEM ZAUDĒJA SAVU NACIONĀLO, POLITISKO UN

SOCIĀLO DZĪVI



ĢIMENES NO KRIEVIJAS UN BALTKRIEVIJAS TIKA IZMITINĀTAS IZMIRUŠAJOS CIEMOS1933. gada 28. decembrī, plāns par iedzīvotāju skaitu papildināšanu Ukrainā tika

izpildīts par 104,8 procentiem. 21 tūkstotis 856 kolektīvā saimniecība un 117 tūkstoši 149 cilvēki pārcēlās uz dzīvi Ukrainā. Šajā mēnesī 329 ešeloni ar krievu un baltkrievu ieceļotājiem ieradās Dņipropetrovskas, Odesas un Harkivas apgabalos.

IEDZĪVOTĀJU MIGRĀCIJA UZ IZMIRUŠAJIEM CIEMIEM (1933. GADS)IIZCEĻOŠANAS VIETA IECEĻOŠANAS VIETA

Gorkijas apgabals (Krievija) Odesas apgabals

Ivanovas apgabals (Krievija) Doneckas apgabals

Baltkrievijas PSR Odesas apgabals

Centrālie apgabali (Krievija) Harkivas apgabals

Rietumu apgabals (Krievija) Dņipropetrovskas apgabals

EŠELONU SKAITS PLĀNA IZPILDE, %

Laikposmā no 1933. līdz 1937. gadam šajos trijos Ukrainas apgabalos tika izmitināti vairāk nekā 220 tūkstoši iebraucēju. Galvenokārt tie bija ieceļotāji no

Krievijas Centrālās daļas un apgabaliem Volgas upes augštecē. Vairāk nekā 30 tūkstoši tika izmitināti izmirušajos ukraiņu ciemos Kubaņā.

(P. Poļans. Pret paša gribu... Piespiedu migrācijas vēsture un ģeogrāfija PSRS. – Maskava, 2001. 79-80. lpp.)

KRIEVU UN BALTKRIEVU SKAITS UKRAINAS PSR, 1926. UN 1929. GADA TAUTAS SKAITĪŠANAS DATI

TAUTĪBA 1926. g., miljoni 1929. g., miljoni Pieaugums, miljoni Pieaugums, %

krievi

baltkrievi

Izmiruši Ukrainas ciemi. Harkiva, 1933. gads. A. Vinerbergera foto.



Vārds, uzvārds Vārds, uzvārds Vārds, uzvārds

Dzi

mša

nas

gads

Mir

šana

s ga

ds

Dzi

mša

nas

gads

Mir

šana

s ga

ds

Dzi

mša

nas

gads

Mir

šana

s ga

ds

Varvara Babjara

Motrja Babjara

Ivans Bordjuks

Mikola Bordjuks

Volodimirs Bordjuks

Stepa Bordjuka

Jevhena Bordjuka

Anastasija Bileņka

Josips Hurins

Natālija Hurina

Oksana Hurina

Romans Hurins

Anastasija Hurina

Javdokims Hurins

Vasiļs Hurins

Oleksijs Hurins

Jakivs Hurins

Zina Hurina

Feofans Hurins

Modests Hurins

Ivans Hurins

Stepans Hurins

Javdokims Hurins

Natālija Hurina

Arsenijs Hurins

Vasiļs Hurins

Jakivs Hurins

Hļors Žaļuks

Ivka Žaļuks

Jakivs Žaļuks

Todors Žaļuks

Ieva Žaļuka

Karlo Kazmirčuks

Mihailo Kazmirčuks

Olga Kazmirčuka

Seņka Kazmirčuks

Todors Kazmirčuks

Sergijs Kazmirčuks

Nadija Kazmirčuka

Oleksandrs Kazmirčuks

Natālija Kazmirčuka

Domka Koveņa

Vasiļs S. Koveņa

Vasiļs A. Koveņa

Pavlo Koveņa

Marija Koveņa

Panass Koveņa

Oleksandrs Koveņa

Uļjans Koveņa

Prokips Koveņa

Grigorijs Koveņa

Jarina Koveņa

Vitālijs Koveņa

Ivans Kozorizs

Zahars Koveņa

Ludmila Koveņa

Hanna Koveņa

Uļana Koveņa

Katerina Koveņa

Marija Koveņa

Iļļa Koveņa

Stepans Koveņa

Marija Koveņa

Fedots Koveņa

Grigorijs Kovaļčuks

Vasiļs Kovaļčuks

Ļuba Kozdrevska

Andrijs Kozdrevskis

Stepa Kozira

Ukraina Hmeļnickas apgabals Polonnes rajons

Hmeļnicka Koteļanka

1933. GADĀ BADA NĀVĒ MIRUŠIE HMEĻNICKAS APGABALA POLONNES RAJONA KOTEĻANKAS CIEMA IEDZĪVOTĀJI



Ukraina Čerkasu apgabals Kamjankas rajons

Čerkasi

Kohaņivka

Vārds, uzvārds Vārds, uzvārds Vārds, uzvārds Vārds, uzvārds

Ģim

enes

lo

cekļ

u sk

aits

1933

. gad

ā ba

da

nāvē

mir

ušo

ģim

.lo

cekļ

u sk

aits

1933. GADĀ BADA NĀVĒ MIRUŠIE ČERKASU APGABALA KAMJANKAS RAJONA KOHAŅIVKAS CIEMA IEDZĪVOTĀJI

Ģim

enes

lo

cekļ

u sk

aits

1933

. gad

ā ba

da

nāvē

mir

ušo

ģim

.lo

cekļ

u sk

aits

Ģim

enes

lo

cekļ

u sk

aits

1933

. gad

ā ba

da

nāvē

mir

ušo

ģim

.lo

cekļ

u sk

aits

Ģim

enes

lo

cekļ

u sk

aits

1933

. gad

ā ba

da

nāvē

mir

ušo

ģim

.lo

cekļ

u sk

aits

Himka Pahiļa

Semens Nataļčenko

Jakivs Mikolenko

Ihors Pohorilijs

Onoprijs Babenko

Petro Mikolenko

Marfa Mikolenko

Oksana Nataļčenko

Domaha Žurba

Nikifors Kucenko

Jakivs Mikolenko

Nastja Pahiļa

Andrijs Pahiļs

Marko Šutenko

Jurko Puhirs

Stepans Nataļčenko

Oksana Karjuka

Josips Kuzjava

Tetjana Nataļčenko

Ovsijs Nataļčenko

Trohims Lebids

Solomija Gorbačova

Mihailo Pahiļs

Makars Bereza

Mikola Babenko

Stepans Puhirs

Mikita Pahiļs

Pilips Bilouss

Mikita Žurba

Oleksandrs Lebids

Vasiļs Haburs

Semens Šutenko

Kosts Šutenko

Oleksandrs Rišņaks

Ivans Rahuba

Haritina Rahuba

Antons Kuzjava

Paraska Odnokoza

Jelizaveta Odnokoza

Palažka Odnokoza

Samijlo Bereza

Petro Šutenko

Palažka Puhira

Andrijs Mikolenko

Stepans Odnokozs

Marko Pahiļs

Andrijs Mikolenko

Oļana Mikolenko

Hapka Lebida

Viktors Puhirs

Stepans Nataļčenko

Prohirs Nataļčenko

Semens Šutenko

Homa Babenko

Semens Ožuhs

Javtuhs Ožuhs

Mikita Hudzenko

Sviridins Bereza

Jakivs Bereza

Semens Nataļčenko

Semens Nataļčenko

Todoss Nataļčenko

Marko Bereza

Semens Čisenko

Petro Drahans

Oleksa Puhirs

Grigorijs Pucenko

Onisjko Bereza

Avrams Fesenko

Javdoha Odnokoza

Mikola Šutenko

Mikola Babenko

Semens Šutenko

Josips Kuzjava

Fedirs Kuzjava

Matvijs Dziļinskis

Jelisejs Šutenko

Fedirs Jisakins

Jalena Kimlika

Neonila Bereza

Kostjantins Bereza

Vasiļs Šutenko

Andrijs Gončarovs

Pavlo Lebids

Jelizaveta Volineca

Petro Volinecs

Petro Pisarka

Fedirs Puhirs

45 Golodomora upuri Harkivas ielās. 1933. gads. Fotogrāfijas autors: A. Vinerbergers.

46

2007. gada 1. novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 34. sesija vienbalsīgi pieņēma rezolūciju

„PAR GOLODOMORA UPURU PIEMIŅU UKRAINĀ”

Valstis, kas 1932.–1933. gada Golodomoru ir atzinušas par genocīdu

Valstis, kas oficiāli piemin Golodomora upurus

2003. gada 7. novembrī Ņujorkā ANO dalībvalstis pieņēma kopīgu deklarāciju, lai pieminētu 1932.–1933. gada Golodomora 70 gadskārtu.

2007. gada 24. novembrī Baltijas asambleja pieņēma deklarāciju „1932.–1933. gada genocīda un politisko represiju upuri Ukrainā”

2007. gada 30. novembrī Madrīdē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis pieņēma kopīgu deklarāciju,

lai pieminētu 1932.–1933. gada Golodomora 75. gadskārtu.

2008. gada 3. jūlijā EDSO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju „1932.–1933. gada Golodomors Ukrainā”

47

Secinājumi, ko var izdarīt saistībā ar 1932.–1933. gada Golodomora atzīšanu par genocīdu pret Ukrainas tau-

tu, atbilstoši 1948. gada ANO konvencijai „Par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to”.

Nacionālā komisija demokrātijas un likuma varas jautājumos

Kijeva, Ukraina2008. gada 3. marts

...2. Golodomors bija apzinātas un sistemātiskas totalitārā padomju režīma rīcības rezultāts, kuras galvenais mērķis bija:Nežēlīgi apspiest ukraiņu tautas vēlmi iegūt neatkarību. Liekot zemniekiem ciest badu, vara vēlējās sagraut ukraiņu nacionālās idejas sociālekonomisko pamatu un demoralizēt pārējo Ukrainas sabiedrību, lai beigu beigās varētu īstenot totalitārā Staļina režīma mērķi iznīcināt ukraiņu nacionālo apziņu un izveidot vienotu valsti, kurā dzīvotu vienota padomju tauta, kurai būtu vienota apziņa. Sagraut līdzšinējo ekonomiskā sistēmu un ievi-est īpašu uzturēšanās režīmu:– panākt kulaku (turīgu zemnieku) masveida iznīcināšanu;– veikt zemnieku saimniecību piespiedu kolektivizāciju;– izpildīt obligātā labības nodevas plānu, pirmām kārtām jau uz zemnieku rēķina;– Ukrainas veikalos un noliktavās uzglabāto preču un pārtikas krājumu eksports;– ar varu atņemt zemniekiem visus pārtikas krājumus;– jebkādas tirdzniecības, kā arī graudu importa ai-zliegums;– aizliegums izsniegt jebkādu kredītus un piespiedu izs-niegto kredītu piedziņa.Piespiedu iedzīvotāju izolācija, kas tika īstenota gan lielā daļā Ukrainas, gan arī tajās PSRS teritorijās, kur dzīvoja ukraiņi:– liedzot zemniekiem tiesības saņemt pasi;– aizliegums zemniekiem atstāt savas dzīvesvietas un izceļot un citiem Padomju Savienības reģioniem;– zemnieku, kas ir atstājuši savas dzīvesvietas, aresti un deportācijas;– Ukrainas, Kubaņas un Zemeļkaukāza teritoriju, kur vairākums iedzīvotāju bija ukraiņi, izolācija no pārējās Padomju Savienības teritorijas;– aizliegums sarakstīties un izplatīt informāciju par pat-ieso situāciju Ukrainā.Centieni noslēpt traģēdijas iemeslus un patiesos mērogus:– cilvēki, kas 1939. gada tautas skaitīšanas laikā atklāja faktus par ukraiņu tautas diskrimināciju un augsto mirstības līmeni, tika nošauti;– aizliegums ārvalstu žurnālistiem iebraukt Ukrainā;– strikti ierobežota pieeja informācijai par Golodomoru....5. Atzīstot 1932.–1933. gada Golodomoru Ukrainā par ukraiņu tautas genocīdu atbilst ANO konvencijā „Par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to” (1948) izvirzītajiem mērķiem. Tās galvenais uzdevums ir ne-vis genocīda tiesiskā definīcija, bet gan neizbēgama atbildība par šādu rīcību.

Demokrātijas un likuma varas jautājumu nacionālās komisijas vadītājsUkrainas Tieslietu ministrs

Mikola Oņiščuks

1984. gada oktobrī Amerikas Savienoto Valstu kongress izveidoja komisiju, lai izmeklētu faktus par 1932.–1933. gada

Lielo Badu Ukrainā.Par šīs komisijas vadītāju tika iecelts profesors Džeimss Meiss.

ASV Komisijas secinājumi, veicot izmeklēšanu par 1932–1933. gada

Lielo Badu Ukrainā.

1. Nav nekādu šaubu, ka liels iedzīvotāju skaits Ukrainas PSR un Ziemeļkaukāza teritorijās 1932–1933. gadā mira no mākslīgi izraisītā bada, jo Padomju vara tiem atņēma 1932. gada ražu.

2. Bada upuru skaits Ukrainā ir lēšams miljonos cilvēku.

4. Bads nebija saistīts, kā bieži tiek apgalvots, ar sausumu.

7. Padomju varas nespēja izpildīt labības nodevas plānu lika tiem pielietot arvien bargākas represi-jas, lai atņemtu zemniekiem pēc iespējas vairāk labības.

8. 1932. gada rudenī Josifs Staļins izmantoja Ukrainā izveidojušos krīzes situāciju par ieganstu, lai pastiprinātu savu kontroli pār Ukrainu un vērstu plašumā labības rekvizīcijas.

9. 1932.-1933. gada badu Ukrainā izraisīja gandrīz visu lauksaimniecības produktu atņemšana lauku iedzīvotājiem.

11. Josifs Staļins zināja, ka 1932. gada beigās cilvēki Ukrainā mirst no bada.

13. Pāvelam Postiševam Maskava piešķīra pil-nvaras darboties divās jomās: pirmām kārtām veikt arvien plašākas labības konfiskācijas (un līdz ar to arī pastiprināt badu) un likvidēt pat tās pieticīgās nacionālās pašnoteikšanās iezīmes, ko PSRS līdz šim atļāva īstenot ukraiņu tautai.

15. Cilvēki centās bēgt no bada, izceļojot uz citiem reģioniem, kur pārtika bija vairāk pieejama.

16. Josifs Staļins un viņa padotie 1932.–1933. gadā īstenoja genocīdu pret ukraiņu tautu.

...

...

...

...

...

48

UKRAINAS AUGSTĀKĀ RADA (PADOME) NOLEMJ:

Lai godinātu miljoniem mūsu tautiešu, kas ir kļuvuši par upuriem 1932.–1933. gada Golodomoram Ukrainā un tā sekām;Aiz cieņas pret visiem pilsoņiem, kas ir pārdzīvojuši Ukrainas tautas briesmīgo vēsturisko traģēdiju;

Apzinoties savu morālo pienākumu pret ukraiņu paaudzēm pagātnē un nākotnē, nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu un stiprināt sabiedrības neiecietību pret jebkādām vardarbības formām;

Atzīstot, ka PSRS valdība daudzus gadu desmitus noliedza 1932.–1933. gada Golodomora traģēdiju Ukrainā;

Nosodot PSRS totalitārā režīma noziedzīgo rīcību, organizējot Golodomoru, kura dēļ miljoniem cilvēku gāja bojā, tika sagrautas ukraiņu tautas sociālās vērtība, gadsimtiem senās tradīcijas, garīgā kultūra un etniskās piederības apziņa.

Izsakot līdzjūtību citām bijušās PSRS tautām, kas arī ir cietušas no Golodomora;

Ar lielu pateicību starptautiskajai sabiedrībai par solidaritāti un atbalstu, nosodot 1932.–1933. gada Golodomoru Ukrainā, kā tas ir minēts atbilstošajos likumdošanas aktos, ko ir pieņēmuši parlamenti Austrālijā, Argentīnas Republikā, Gruzijas Republikā, Igaunijas Republikā, Itālijas Republikā, Kanādā, Lietuvas Republikā, Polijas Republikā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī kopīgajā paziņojumā, kas pieņemts Golodomora 70. gadadienā – 1932.-1933. gada Lielais Bads Ukrainā – kas ir publicēts kā oficiālais dokuments Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 58. sesijā un ko ir parakstījuši Argentīnas Republika, Azerbaidžānas Republika, Bangladešas Tautas Republika, Balt-krievijas Republika, Beninas Republika, Bosnijas un Hercegovinas Republika, Gvatemalas Republika, Gruzijas Republika, Ēģiptes Arābu Re-publika, Irānas Islāma Republika, Kazahstānas Republika, Kanāda, Katara, Kirgīzijas Republika, Kuveita, Maķedonijas Republika, Mongolija, Nauru Republika, Nepālas Karaliste, Apvienoto Arābu Emirāti, Pakistānas Islāma Republika, Peru Republika, Dienvidāfrikas Republika, Ko-rejas Republika, Moldovas Republika, Krievijas Federācija, Saūda Arābijas karaliste, Sīrijas Arābu Republika, Amerikas Savienotās Valstis, Sudānas Republika, Tadžikistānas Republika, Turkmenistāna, Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, Uzbekistānas Republika, Ukraina un Jamaika, un ko atbalstīja Austrālija, Izraēla, Serbijas un Melnkalnes Republika un Eiropas Savienības 25 dalībvalstis;

Ņemot vērā ieteikumus, kas ir minēti Ukrainas Augstākās Radas 2003. gada 6. martā pieņemtajā rezolūcijā Nr. 607–IV „Par 1932.–1933. gada Golodomora upuru piemiņu”, kā arī uzrunā Ukrainas tautai un Ukrainas Augstākās Radas 1932.–1933. gada Golodomora upuru piemiņai veltītajai 2003. gada 14. maija īpašās sesijas dalībniekiem, ko Ukrainas Augstākās Rada 2003. gada 15. maijā pieņēma kā rezolūciju Nr. 789–V, un kas atzina Golodomoru par genocīdu pret ukraiņu tautu, ko apzināti īstenoja Staļina totalitārais represīvais režīms un kura mērķis bija iznīcināt daļu Ukrainas tautas un citu tautu pārstāvjus bijušajā PSRS.

Atzīstot, ka 1932.–1933. gada Golodomors Ukrainā atbilst 1948. gada 9. decembra konvencijai „Par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to”, kā apzināta rīcība, vērsta uz cilvēku masveida iznīcināšanu, pieņemt šo likumu:

1. pants1932.–1933. gada Golodomors Ukrainā ir genocīds pret ukraiņu tautu.

2. pants1932.–1933. gada Golodomora publiskā noliegšana ir pielīdzināma necieņai pret miljoniem Golodomora upuru un ukraiņu tautas cieņas un goda aizskaršanai, un pasludināma par nelikumīgu.

3. pantsValdības un vietējo varas institūciju pārstāvjiem, atbilstoši savām pilnvarām, uzliekams par pienākumu:– piedalīties valdības politikas formulēšanā un īstenošanā, lai atjaunotu un saglabātu ukraiņu tautas nacionālo piemiņu. – sekmēt ukraiņu tautas konsolidāciju un attīstību, tās vēsturisko un kultūras apziņu, izplatīt informāciju par 1932.–1933. gada Golodo-moru Ukrainā un starptautiskajā sabiedrībā, sekmēt Golodomora traģēdijas studijas Ukrainas izglītības iestādēs;– darīt visu nepieciešamo, lai iemūžinātu Golodomora upuru un to cilvēku piemiņu, kas cieta no Golodomora, tajā skaitā ceļot memoriālus un uzstādot apdzīvotās vietās memoriālās plāksnes.– atbilstoši pastāvošajai kārtībai, nodrošināt pieeju arhīva materiāliem un citiem informācijas avotiem par Golodomoru zinātniskajām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī institūcijām, zinātniekiem un atsevišķiem pētniekiem, lai varētu pētīt 1932.–1933. gada Golodomora notikumus un to atstātās sekas.

4. pantsValstij ir jārada apstākļi pētījumu veikšanai un pasākumu organizēšanai, lai iemūžinātu 1932.–1933. gada Golodomora upuru piemiņu Ukrainā uz atbilstošu nacionālās programmas bāzes. Līdzekļi augstākminētās programmas īstenošanai katru gadu ir jāparedz Ukrainas valsts budžetā.

5. pantsNobeiguma noteikumi1. Šis likums stājas spēkā ar tā publicēšanas datumu.2. Ukrainas Ministru kabinetam uzliekams par pienākumu:1) Noteikt Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta uzdevumus un funkcijas un parūpēties, lai to uzturētu no valsts budžeta līdzekļiem kā izpildu varas centrālo institūciju ukraiņu tautas nacionālās piemiņas atjaunošanas un saglabāšanas jautājumos.2) Trīs mēnešu periodā no šī likumā stāšanās spēkā:sagatavot ierosinājumus Ukrainas likumdošanas bāzes saskaņošanai ar šo Ukrainas Augstākās Radas likumu;saskaņot savus normatīvos un likumdošanas aktus ar minēto likumu; pārliecināties, lai valsts izpildu varas institūcijas pārskatītu savu normatīvos un likumdošanas aktus, kas neatbilst šim likumam.3) Atbilstoši pastāvošajai kārtībai, atrisināt jautājumu par Golodomora upuru memoriāla izbūvi Kijevā līdz 1932.–1933. gada Golodomora 75. gadadienai, iesaistot tajā Kijevas valsts administrāciju.

Ukrainas prezidents Viktors Juščenko2006. gada 28. novembrī.


LATVIJAS UKRAIŅU KONGRESS


GENOCĪDS PRET UKRAIŅU TAUTU

ГОЛОДОМОР 1932–1933 РОКІВ – ГЕНОЦИД УКРАЇНСЬКОГО НАРОДУ

Izstādes 1932.-1933. gada Lielais Bads – Golodomors: genocīds pret ukraiņu tautu tekstus grāmatā apkopojis

Ukrainas Nacionālais muzejs Ukrainas Golodomoru upuru piemiņas memoriāls.

Izdevums latviešu valodā tapis pateicoties Eiropas–Ukrainas fonda, Nikolaja Pavļuka un Volodimira Ivanicka tulkošanas biroja SalTulki.lv atbalstam.

Tulkotājs: Andris Drīliņš

Redaktors: Volodimirs Ivanickis

Makets:Una Spektore

© Ukrainas Nacionālais muzejs Ukrainas Golodomoru upuru piemiņas memoriāls

© Latvijas ukraiņu kongress, tulkojums latviešu valodā


www.memorialholodomors.org.ua

Mūsdienās ir iegūtas un apkopotas daudzas liecības par 1932.-1933. gada Golodomora genocīdu Ukrainā, un šī grāmata sniedz nelielu ieskatu tajās.

Papildus padomju valdības dokumentiem ir savākti vairāk nekā 200 tūkstoši aculiecinieku stāstījumu par šo traģēdiju. Daži no šiem stāstījumiem

kopā ar tā laika dokumentiem veido šīs grāmatas kodolu.

LATVIJAS UKRAIŅU KONGRESSwww.ukrkongress.lv

[email protected]

Formāts 70x100 1/8., krītpapīrs, ofsetdruka, iesējums – skavas.Metiens 500 eksemplāru. Tipogrāfija: SIA “Veiters korporācija”

Rīga 2013


GENOCĪDSPRET UKRAIŅU TAUTU

Documents

1932.–1933. GADA LIELAIS BADS – GOLODOMORS GENOCĪDS · ГОЛОДОМОР 1932–1933 РОКІВ – ГЕНОЦИД УКРАЇНСЬКОГО НАРОДУ Izstādes 1932.-1933