1  

WWW.BIOSAN.LV

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES “JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA” 3.KĀRTAS UZDEVUMI

 

Atrisināt  tālāk dotos  sešus uzdevumus un atbildes  ierakstīt MS Word  atbilžu datnē,  ko kā pievienoto  dokumentu  līdz  13.03.2011.  plkst.  24:00  nosūtīt  uz  e‐pasta  adresi kimijas_olimpiades@inbox.lv.  Vēlāk  saņemtās  atbildes  netiks  vērtētas.  Datnes  nosaukums jāizveido  no  vārda,  uzvārda  un  klases,  un  skolas,  piemēram, Jaanis_Beerzinsh_Rigas_61.vsk._9.klase  (datnes  nosaukumā  neizmantot  garumzīmes  un mīkstinājuma  zīmes;  par  datnes  nenosaukšanu  atbilstoši  prasībām  tiks  piemērots  3  punktu sods).  

Aktīvākie skolēni 2011. gada 19. martā tiks aicināti uz 4. kārtu, kas norisināsies LU Ķīmijas fakultātē un kuras noslēgumā skolēnus gaida balvas. 

Par katru pareizi izrēķinātu uzdevumu ir iespējams nopelnīt 10 punktus. Punktus skaita par katru pareizu starprezultātu. Katrai klašu grupai pēdējā uzdevuma otrā puse  ir apzīmēta kā cietais  rieksts  –  papildus  grūtības  jautājumi,  kuru  atbildēšanai  pašiem  nepieciešams  studēt literatūru.  Par  šo  daļu  papildus  var  saņemt  10  punktus.  Tātad  kārtā  kopā  iespējams  saņemt 6·10+10 = 70 punktus. Šai kārtā papildus piedāvājam risināt arī 7. uzdevumu, kas pamatā domāts 12. klasei, bet to var pildīt arī citu klašu skolēni! Ja pildāt šo uzdevumu, obligāti norādiet to atbilžu lapā! 

Reakciju vienādojumu rakstīšanai var lietot parastos augšējos un apakšējos indeksus, kā arī Word Objektu Microsoft Equation 3.0. Organisko reakciju rakstīšanai ar struktūrformulām var lietot programmas ChemSketch vai MDL ISIS Draw 2.5. Tās  iespējams atrast  internetā un pēc lūguma  nosūtīsim  tās  Jums  uz  Jūsu  e‐pastu.  Struktūrformulas  var  rakstīt  arī  ar  roku  un  tās ieskenēt. 

Viesiem attēliem un uzdevumu nosaukumiem ir tikai ilustratīvs raksturs, ja nav norādīts savādāk! 

Uzdevumus 3. kārtai sastādījuši un panākumus uzdevumu risināšanā vēl ķīmijas studenti: 

   Agris Bērziņš1 

Kristīne Krūkle‐Bērziņa1  Laura Avena2  Edgars Skarbulis3 Eduards Baķis4  Roberts Bluķis5

 1LU Ķīmijas fakultāte, 2. kursa maģistranti    2Macalester College, 1. kursa studente 3LU Ķīmijas fakultāte, 3. kursa students     4LU Ķīmijas fakultāte, 2. kursa students 5Kembridžas Universitāte, 1. kursa students  

2  

8.-9.klases uzdevumi

1. uzdevums  Fotomīkla  

1.  6. 

 

2.  7. 

 

3.  8. 

 

4.  9. 

 

5.  10. 

 Uzrakstīt ķīmiskos elementu, kas dots attēlā! 

 

 

3  

2. uzdevums  Vielas zilā krāsā 

Savienojumi A, B un C ir cietas vielas zilā krāsā. A  pie  spiediena  1  atmosfēra  ir  debeszila  cieta  viela,  tā  ir magnetizējama  un  zemās  temperatūrās  tai  piemīt  supravadītspēja. Ja  spiedienu palielina  līdz 10 GPa,  tad savienojums maina krāsu uz sarkanu.  Ja  zilo  vielu A  silda,  sākumā  tā  izkūst,  veidojot  gaiši  zilu paramagnētisku  šķīdumu.  Ja  temperatūru  paaugstina  vēl  vairāk, veidojas bezkrāsaina gāze bez smaržas. B  ir  spilgti  zila cieta viela, kas sildot maina krāsu uz pelēcīgi baltu. Šai procesā vielas masa samazinās. Ja sildīšanu turpina, paaugstinot temperatūru, rodas melna viela. Sildīšanu var turpināt, un,  ja temperatūra pārsniedz 1000 oC, rodas sarkana viela, bet  ja temperatūra  pārsniedz  1800 oC,  no  sarkanās  vielas  rodas  sarkani  oranža  viela.  Visos  trijos pēdējos procesos cietās vielas masa pakāpeniski samazinās. Savienojums C  ir  zila viela, kas  tiek  iegūta no kāda metāla  joniem un no kompleksa  jona, kas satur šo pašu metālu. Lai gan ir divi reaģentu pāri, kā iegūt šo zilo savienojumu, un atkarībā no iegūšanas metodes tam ir nedaudz atšķirīga krāsa, ir pierādīts, ka abos gadījumos iegūts viens un tas pats savienojumus. 

1. Uzrakstīt vienu A, B un C formulas un nosaukumus! 2. Uzrakstīt vienādojumus visiem aprakstītajiem (ķīmiskajiem un fizikālajiem) procesiem! 

 

3. uzdevums  Hlora pārvērtības 

 

Cl2 BrCl

PCl3

HCl

NaI

H2O2

konc.HCl

Cl2, p O2, 60 oC

KCl

NaOHNaBrO3 +...+...+...

H2O1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9. 10.  

Uzrakstīt visu notikušo ķīmisko reakciju vienādojumus!  

4. uzdevums  3 dažādas izvēles  

KI HI

A

A B

1.2. 3.

4.

5.6.

  Zināms, ka A ir vienkārša viela, bet B ir binārs savienojums, kur elementu masas attiecība ir 1:1,848.

4  

1. Atšifrēt vielas A un B! 2. Uzrakstīt visu notikušo ķīmisko reakciju vienādojumus! 

5. uzdevums  Lāzeru ķīmija  

Cietos lāzerus parasti pamatā izgatavo no sintētiska minerāla, kas sastāv no trim elementiem daudzumattiecībās 1,977:1:1,423. Pirms šo minerālu sāka lietot šai tehnoloģijas nozarē, to izmantoja par mākslīgo dārgakmeni. 

1. Kādi elementi ietilpst minerāla sastāvā?  2. Kāda ir minerāla formula? 

Pats minerāls bez piejaukumiem jeb dopantiem nav lietojams lāzeru izgatavošanā, bet ja tam piejauc dažus procentus kāda cita metāla, iegūst materiālus, no kuriem ražo lāzerus. Šādi metāli, ko pievieno lāzeriem, ir visai daudz, un no tā, kuru metālu pievieno, stipri mainās lāzera īpašības. Šai gadījumā minerālam piejauc metālu X. Šis metāls ir ar spilgtā sudraba krāsā, tas ir tik mīksts, ka to var griezt ar nazi. Metāls gaisā lēnām apsūbē, bet paaugstinātā temperatūrā viegli aizdegas, veidojot baltu, vāji higroskopisku pulverveida vielu. Metālam plaši pazīstama tikai viena oksidēšanās pakāpe. Metāls reaģē gan ar siltu, gan aukstu ūdeni, veidojot hidroksīdu. Temperatūrās virs 200 oC metāls reaģē ar visiem halogēniem, veidojot zaļu fluorīdu, baltu hlorīdu un bromīdu un zaļu jodīdu. Tāpat tas 600 oC temperatūrā reaģē ar sēru, veidojot dzeltenu sulfīdu. Metāls viegli šķīst sērskābē, veidojot dzeltenu šķīdumu. Zināms, ka metāla sulfīda un hidroksīda molmasu attiecība ir 1,97260 (molmasas izmantot ar diviem cipariem aiz komata!). 

3. Kas ir metāls X? 4. Uzrakstīt visu aprakstīto ķīmisko reakciju vienādojumus! 5. Aprēķināt metāla masas daļu materiālā, ja tā atomu daudzums ir 1% no kopējā atomu 

skaita! 6. Kādiem mērķiem specifiski izmanto tieši lāzerus ar šo metālu? 

 

6. uzdevums  Karbonātu krāsas maiņa  

  

kalcīts  C  B  

5  

Elements A veido karbonātu, kas, ja to iegūst sintētiski, parasti ir brūnā krāsā. Elementam A šai karbonātā ir stabilākā oksidēšanās pakāpe +2. Dabā šis karbonāts atrodas spilgti sarkana minerāla B veidā. Tomēr šis minerāls nav ļoti plaši sastopams, jo bieži tas veido jaukto karbonātu C ar kalcija karbonātu AxCa1‐xCO3. Šis minerāls ir rozā krāsā. Kādā ģeoloģijas muzejā glabājās minerāls C, taču laika gaitā bija pazudusi tā sastāvu raksturojošā informācija, bija palicis tikai uzraksts ...0%, kas norāda uz faktu, ka minerāls satur veselu desmitu procentus elementa A (tas norāda uz to, ka minerāls satur 10%, 20%, ... vai 90% elementa A, līdz ar to tā formula ir A0,1Ca0,9CO3, A0,2Ca0,8CO3 ... vai A0,9Ca0,1CO3, attiecīgi). Lai noskaidrotu minerāla sastāvu, zinātnieks paņēma 10,00 g minerāla un to izšķīdināja sālsskābē. Noteica, ka izdalās gāze, kuras tilpums ir 2,1182 L, kad spiediens ir 110,00 kPa un temperatūra 293,00 K. 

1. Noteikt elementu A! Aprēķinos lietot molmasas ar diviem cipariem aiz komata! 2. Kādas ir minerālu B un C vispārīgās formulas? 3. Kāda ir muzejā esošā minerāla precīza (aprēķinātā) formula? 4. Atrodiet vispārīgu matemātisku izteiksmi, kā mainītos izdalītās gāzes tilpums 

standartapstākļos (T = 298,15 K, p = 100,00 kPa; tie nav normālie apstākļi!), mainoties elementa A saturam! Vienīgajam mainīgajam vienādojumā jābūt x! 

5. Uzzīmējiet grafiku, kas attēlo Jūsu vienādojumu, x mainoties no 0,01 līdz 1,00!  

Cietais rieksts 

Šāda sastāva mainība minerālam C tiek nodrošināta, jo savienojums B veido cieto šķīdumu ar kalcija karbonātu, kur A daudzums var mainīties attiecībās no 0(kalcīts) līdz 1(B), pa vidu pastāvot cietajam šķīdumam C. 

6. Kādi ir nosacījumi, lai divi minerāli varētu veidot savstarpējo cieto šķīdumu? Cietajā šķīdumā elementu daudzumattiecības var aprēķināt, uzņemot rentgendifraktogrammas abiem tīriem savienojumiem un arī pašam cietajam šķīdumam. Cietajam šķīdumam spēkā ir Vegarda likumība – vielas režģa parametra (a vai c) izmaiņas ir tieši proporcionālas klāt nākošā elementa koncentrācijai: 

a(AxCa1‐xCO3) = x∙a(ACO3) + (1‐x)∙a(CaCO3) Tātad, ja mēs zinām a parametrus tīrām vielām un cietajam šķīdumam, ir iespējams aprēķināt lielumu x. Kalcija karbonāts kristalizējas heksagonālās singonijas veidā, tālab tā refleksu pozīciju d ar režģa parametriem saista šāds vienādojums: 

2

2

2

22

2 3

41

c

l

a

kkhh

d

 

Uz difraktogrammas refleksa pozīcija parādās lieluma 2 veidā, no kura d aprēķina kā: 

6  

2

2sin2

d  

(2 ir lielums, ko Jūs nolasāt no ass, tālab divniekus nedrīkst saīsināt!); λ = 1,54180 Å. 

Tālāk dotas difraktogrammas, kur sarkanā krāsā parādīts kalcīts, tumši zaļā minerāls B, gaiši 

zaļā savienojums C1, zilā savienojums C2, bet rozā savienojums C3! Tālāk dotas 

difraktogrammas, kur uzdota viena refleksu mainība šiem savienojumiem, kur refleksam h = 1, 

k =1, l = 0. 

7. Nosakiet katra refleksa pozīciju 2 un d skalā! 

8. Aprēķiniet tīra kalcīta un savienojuma B režģa parametru a! 

9. Aprēķiniet minerālu C1, C2 un C3 režģa parametru a! 

10. Pēc iegūtajām vērtībām aprēķiniet minerālu C1, C2 un C3 x vērtības! 

 

h = 1, k =1, l = 0 

 

   

0

100

200

300

400

500

600

35.9 36 37

7  

10.-11. klases uzdevumi

1. uzdevums  Fotomīkla  

1. 

 

2.  3. 

 

4. 

 

5. 

 

6. 

 

7. 

 

8. 

 

9. 

 

10.         

Tabulā dotas liesmu krāsas astoņiem elementiem, kuru identificēšanai bieži izmanto šādus 

novērojumus.,  Tāpat  dota  arī  borskābes  metilestera  liesma  un  amonjaka  un  skābekļa 

maisījuma liesma. 

Katrai  no  liesmām  identificējiet  liesmu  veidojošo  elementu  vai  savienojumu!  Ja  atbilde  nav 

viennozīmīga, norādiet iespējamās alternatīvas! 

 

 

 

 

 

 

 

  

8  

2. uzdevums  Vara pārvērtības  

Cu2SO4 Cu CuSO4 Cu(OH)2

mitrs gaiss

b.u. H2SO4, 200oC k. H2SO4atsk NH3 (auksts)

atsk NH3 (karsts)

Cu2SO4(OH)2konc. NH3

YNaOH

H2SO4

[Cu(NH3)5]SO4

NH3(g)NaHCO3

X

konc. KCN

konc. NH3

konc. NH4Cl

CO2, 150oC, p

t, o

HCl, O2konc. HNO3

atsk. HNO3H2O,CO2,O2

4.

1. 2. 3.5.

6.

7.

8.

9.

10.11. 12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

 1. Identificējiet savienojumus X un Y! 

2. Uzrakstiet visu notikušo ķīmisko reakciju vienādojumus!  

3. uzdevums  Cieto savienojumu ķīmija  

A  ir  pelēks,  trausls  elements  ar  metālisku  spīdumu.  Tas  ir  plaši  izplatīts zemes  garozā  un,  ja  to  karsē  ar  oglekli  1300 oC  temperatūrā,  tas  veido savienojumu B, kas ir gandrīz tik pat ciets kā dimants, ir ļoti grūti kūstošs un to  plaši  izmanto  abrazīvo  izstrādājumu  ražošanā.  Ja B  karsē  virs  kušanas temperatūras,  tas  sadalās.  Apstrādājot  B  ar  koncentrētu  slāpekļskābi, veidojas  uz  zemes  ļoti  plaši  izplatīts  savienojums C  un  divas  gāzes.  Cita C iegūšanas metode ir B karsēšana 1300 oC temperatūrā kopā ar ūdens tvaiku. Ja  elementu  A  karsē  slāpeklī  1500 oC  temperatūrā,  veidojas  cits  ļoti  ciets  un  izturīgs augsttemperatūras materiāls D, kam ir ļoti liela izturība pret plaisu veidošanos. D var iegūt arī karsējot B ar slāpekli 1400 oC temperatūrā. Tāpat D iegūst, karsējot savienojumu C ar oglekli un slāpekli 1200 oC temperatūrā. Ja  A  apstrādā  ar  hlorūdeņradi,  veidojas  savienojums  E,  kuru  karsējot,  izveidojas  gāze  F. F karsējot kopā ar amonjaku, iegūst savienojumu D. 

1. Atšifrēt vielas A – F! 2. Uzrakstīt visu notikušo ķīmisko reakciju vienādojumus! 

     

9  

4. uzdevums  Gumijas stiepšanas uzdevums  

Lai  labāk  izprastu  šo  uzdevumu  būs  nepieciešama  visparastākā kancelejas  gumija.  Paņem gumiju  rokās,  ātri  izstiep  un pieliec  pie augšlūpas, jo tā ir visvieglāk sajust temperatūras izmaiņas.  

1. Vai process    ir eksotermisks vai endotermisks? Vai entalpijas izmaiņa (H) šim procesam  ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar 0? 

2. Vai Gibsa enerģija (G )šim procesam ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar 0? Paskaidro! 

3. Vai entropija (S) šim procesam ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar 0? Paskaidro! 4. Šādā pati kancelejas gumija tiek piestiprināta pie statīva un tajā tiek iekārts atsvars. Ja ar 

fēnu  gumija  tiks  pasildīta,  vai  gumija  izstiepsies  un  atsvars  nolaidīsies  zemāk,  gumija sarausies un atsvars pacelsies vai arī atsvars savu atrašanās vietu nemainīs? Paskaidro! 

 

5. uzdevums  Visu oksīdu pavēlnieks  

Elementam X ir zināni pieci oksīdi A, B, C, D un E (doti oksidēšanās pakāpes pieaugšanas secībā). Ir zināms, ka B ir šī elementa jauktais oksīds, kurā tas eksistē divās oksidēšanās pakāpēs, tādās pat kā oksīdos A un C, pietam oksīda B formula ir summa no oksīdiem A un C. Oksīdā B elementa X masas daļa ir 72,03%. Zināms, ka elements ietilpst kādā no pirmajiem pieciem periodiem. 

1. Aprēķināt, kas ir elements X! 2. Dot oksīdu A – E formulas un elementa oksidēšanās pakāpi 

tajās! 3. Uzrakstīt ķīmisko reakciju vienādojumus katra oksīda 

iegūšanai! 4. No kuriem oksīdiem tieši (ar vienu ķīmisko reakciju) var iegūt elementu X? Uzrakstīt 

ķīmisko reakciju vienādojumus! 5. Uzrakstīt oksīdu A, C un D reakciju vienādojumus ar koncentrētu sālsskābi! 6. Izskaidrot faktu, kādēļ E šķīst tetrahlorogleklī un kūst 6 oC temperatūrā, kamēr pārējie 

oksīdi nav šķīstoši līdzīgos šķīdinātājos un to kušanas temperatūras ir virs 500 oC! 7. Kurš(­i) oksīds(­i) var disproporcionēties? Uzrakstīt ķīmisko reakciju vienādojumus! 8. Kuram(­iem) elementam(­iem) vēl ir zināmi šādi jauktie oksīdi? Dot oksīda(­u) formulu(­

as)!       

10  

6. uzdevums  Fāžu pāreju uzdevums  

Students veica eksperimentus, sajaucot ūdeni dažādās temperatūrās un sagaidot,līdz sistēmā iestājas līdzsvars. 

1. Aprēķināt, kāda būs pēc eksperimenta iegūtā ūdens temperatūra, kad kopā salies 250 mL ūdeni ar temperatūru 10,0 oC un 500 mL ūdeni ar temperatūru 40,0 oC. 

2. Aprēķināt, kāda būs pēc eksperimeta iegūtā ūdens temperatūra, ja 500 mL ūdens ar temperatūru 20 oC iemetīs 50 g ledus ar temperatūru ­10 oC. 

3. Kādā traukā būtu jāveic šādi eksperimenti? Kādi fizikāli lielumi un procesi vēl būtu jāņem vērā aprēķinos? 

Cp(ūd) = 4,1813 J·g‐1·K‐1, Cp(led) = 2,11 J·g‐1·K‐1, Ckuš,ūd = 333,55 J·g‐1. Students, lai eksperimentāli noteiktu ūdens siltumkapacitāti, ledus siltumkapacitāti un ūdens īpatnējo kušanas siltumu, veica trīs eksperimentus, iegūstot šādus rezultātus: 

  m(led), g  t(led), oC m(ūd), g  t(ūd), oCt(beigu), 

oC 1  5  ‐10  100  20  15,13 2  10  ‐10  120  20  12,13 3  15  ‐10  150  20  10,70 

4. Aprēķināt ūdens siltumkapacitāti, ledus siltumkapacitāti un ūdens īpatnējo kušanas siltumu! 

5. Aprēķināt katra lieluma relatīvo kļūdu.  Attēlā dota sēra fāzu diagramma, kas parāda stāvokļus, kādos eksistē sērs dažādās temperatūrās un spiedienos. 

 6. Cik un kādās formās sērs var eksistēt: 

a. 3·10­6 atm; b. 1·10­5 atm; c. 10 atm; 

11

d. 1500 atm? 7. Cik trīskāršie punkti ir šai fāžu diagrammā? Atr ko īpaši ir trīskāršīe punkti? 8. Kādā temperatūru intervālā 1 atm spiedienā termodinamiski stabilākā forma ir

monoklīnais sērs? 9. Kādēļ šai fāžu diagrammā neparādās citas sēra alotropās formas?

Cietais rieksts

Zemāk dota „krust-formulu” mīkla – shēma, kurā ar burtiem apzīmētas vielu formulas un šo vielu savstarpējās pārvērtības bultiņu norādītajā virzienā. Tas nozīmē, ja, piemēram, bultiņa vērsta virzienā pa kreisi „←”, tad vienādojuma sākums jeb kreisā puse attēlota pa labi no šīs bultiņas. Tāpat līdzīgi ar augšup un lejup vērstajām bultiņām. Vieni un tie paši savienojumi iesaistīti pārvērtībās vairākkārt.

„Mezgls” ķīmiķu gaumē

Lai pavērtu ceļu tālākajiem meklējumiem, nav aizklātas metāna, litija hlorīda un alumīnija hlorīda formulas, tāpat zināms, ka vielas rūtiņās zilā krāsā satur fluoru, bet vielas rūtiņās rozā krāsā satur dzelzi. Tāpat dots, ka savienojums N cietā un šķidrā agregātstāvoklī ir zilā krāsā, bet gāzveida agregātstāvoklī bezkrāsains.

1) Atšifrējiet vielu formulas A – Z! 2) Uzrakstiet attēlotajām pārvērtībām ķīmisko reakciju vienādojumus, īsi norādot konkrētās reakcijas apstākļus! Vienādojumi shēmā ir savā starpā nesaistīti - koeficientiem katrā vienādojumā, nav obligāti jāatbilst citā virzienā vērstas reakcijas koeficientiem pie šīs pašas vielas formulas.

A J

+ ↑

B + C → D E + F + G → H + I

↑ + + ↓ +

B + K → CH4 L + M → G + C + N

+ ↑ ↑ +

C + O ← N + P Q + K → R + CH4 S

+ + + ↓ ↑

T ← I + U V + W → X

↓ +

Y + Z → AlCl3 + K + LiCl

12  

3) Kā vispārīgi dēvē tādas reakcijas kā X  S ?   4) Zināms, ka reakcijā C + I  J iegūtajam savienojumam J līdzīgi savienojumi rodas arī   no dažām cēlgāzēm. Kā sauc šāda tipa savienojumus kā J?   5) Kāda tipa savienojums pēc uzbūves ir P? Kādas ir P galvenās fizikālās īpašības?   Nosakiet elementu oksidēšanas pakāpes savienojumā P!   6) Kā var sintezēt savienojumu Q? Uzrakstiet reakcijas vienādojumu!   7) Kādēļ savienojumu L nevar iegūt līdzīgi tam, kā laboratorijā iegūst savienojumu V?   8) Kas rodas, ja reaģē T un U? Uzrakstiet reakcijas vienādojumu!  

13  

12. klases uzdevumi

1. uzdevums  Fotomīkla 

A  Fenolsarkanais 

F  Fenolftaleīns  1. 6. 

 B  Timolzilais  G  Bromtimolzilais  2. 7. 

 

C  Metilvioletais  H  Lakmuss  3. 8. 

 D  Kango 

sarkanais I  Bromkrezolvioletais  4. 9. 

 

14  

E  Metiloranžs      5.

 

10. 

 1. Atrast katram indikatoram atbilstošo(­ās) bildi(­es)! (Katram indikatoram, izņemot vienu, atbilst viena bilde!) 2. Dot kara indikatora protonētās (skābes) formas struktūrformulu! 3. Kādēļ mainās indikatora krāsa? 4. Kādā krāsā ir fenolftaleīns ļoti skābā (pH = 0) un ļoti bāziskā (pH > 12) vidē? 

 

2. uzdevums  Fotomīkla  

Savienojums A no ūdens šķīduma bieži kristalizējas oranža tetrahidrāta B veidā. Sildot B hlora plūsmā, to izdodas dehidratēt par A. Ja B silda SOCl2 plūsmā, savienojums A dehidratējas un sadalās par C un sālsskābi. Ja C apstrādā ar ūdeņraža peroksīdu, izdodas iegūt koloidālu metāla D šķīdumu, kas atkarībā no daļiņu lieluma var būt sarkanā vai  dzeltenā  krāsā. C  apstrādājot  ar  koncentrētu  sālsskābi,  iegūst A,  bet  ja C  karsē,  rodas  savienojums E.  Cita metode E iegūšanai ir A karsēšana paaugstinātā temperatūrā. Ar A  var  veikt  arī  daudz  citas  reakcijas.  Tā,  piemēram,  apstrādājot A  ar  karstu  nātrija  sārmu,  rodas  oksīds F, apstrādājot A ar sēra (IV) oksīdu un ūdeni, rodas G, kas ir līdzīgs savienojumam A. Ja A apstrādā ar koncentrētu amonjaka šķīdumu, rodas H. Apstrādājot A ar kālija  jodīdu, rodas divi ūdenī nešķīstoši savienojumi I un  J, bet, apstrādājot A ar cēzija hlorīdu, rodas nešķīstoša viela K. Ja A apstrādā ar sērūdeņradi, izgulsnējas metāls D. Metālu D var izšķīdināt karaļūdenī, selēnskābē un kālija cianīdā. Ja šķīdināšanu veic kālija cianīdā, veidojas L, kuru apstrādājot ar koncentrētu sālsskābi,  izdodas izgulsnēt dzeltenu vielu M.  Ja L apstrādā ar sērūdeņradi un atšķaidītu sālsskābi,  izgulsnējas savienojums N. 

1. Atšifrēt vielas A – N! 2. Uzrakstīt visu notikušo ķīmisko reakciju vienādojumus! 

15  

3. uzdevums  Benzola ķīmija  

Dota šāda pārvērtību shēma: Cl OH

ClCOOH

CO2 + H2O

1. 2. 3. 4.

5. 6. 7.

8.

 1. Uzrakstīt reaģentus ar pareiziem koeficientiem un apstākļus, ko  lietosit šādu pārvērtību realizēšanai! 2. Salīdzināt 1. un 5. reakcijas mehānismu (uzrakstot un klasificējot)! 3. Pēc kāda mehānisma notiek 2., 3. un 6. reakcija (klasificējot)? 

Benzols  ir  ļoti  svarīgs  reaģents  industriālajā  ķīmijā.  Aptuveni  15%  benzola tiek  lietoti cikloheksāna ražošanā. Šo pārvērtību veic, apstrādājot benzolu ar ūdeņradi katalizatora klātienē. 

4. Uzzīmējiet  divas  atšķirīgas,  bet  pareizas  mūsdienās  lietotas  benzola grafiskās  formulas  (rezonanses  formas  tiek  uzskatītas  par  vienu  grafisku formulu)! 5. Uzzīmējiet  vismaz  divas  vēsturiskas  benzola  struktūras,  ko  piedāvāja  vairāki  zinātnieki 19. gadsimtā. 6. Viena  reakcija,  kas  benzolam  ir  tāda  pati,  kā  alkēniem,  ir  benzola  katalītiska hidrogenēšana.  Uzrakstiet  ķīmiskās  reakcijas  vienādojumu  benzola  katalītiskai hidrogenēšanai un dodiet vienu katalizatoru, ko izmanto šai reakcijā! 

Viens  no  iespējamajiem  katalizatoriem  (tas  nereaģē  ar  atšķaidītu  sērskābi,  bet  reaģē  ar elementu („vienkāršu elementu”) X, kas arī reaģē ar zeltu, sudrabu un varu, un kurš nekad nav ticis lietots kā ķīmiskais ierocis). 

7. Identificējiet elementu X un uzrakstiet tā ķīmisko reakciju vienādojumus ar zeltu, sudrabu un varu! 8. Kādēļ elements X nekad nav izmantots kā ķīmiskais ierocis? 9. Uzrakstiet ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kur elements X reaģē ar cikloheksānu, kur X ir ņemts pārākumā. 

 Reakciju mehānismu klasifikācija gan šim uzdevumam, gan citiem uzdevumiem citām reizēm: 

Radikāļu  Aizvietošanās Atšķelšana Pievienošanās 

Var dalīt sīkāk, bet to 

nevajag  Elektrofīlā 

Nukleofīlā 

Elektrofīlā 

Nukleofīlā 

Elektrofīlā 

Nukleofīlā  

16  

4. uzdevums  Ķīmiskās kinētikas burvība  

Ķīmisko reakciju kinētiku parasti apraksta ar reakcijas molekularitāti (molekulu skaitu,  starp  kurām  notiek  sadursme  vienā  elementāraktā)  un  reakcijas  pakāpi (koeficients, kas apraksta katra reaģenta ieguldījumu kinētiskajā vienādojumā). Ja aplūkojam divas reakcijas (1) un (2): 

A  B + C    (1) D + 2E  F + G.    (2) 

Tad  pirmā  reakcija  ir monomolekulāra  (ja  reakcija  nav  salikta),  bet  otrā  varētu būt trimolekulāra, lai gan šāda iespēja ir visai maza, un, lai to noteiktu, jāzin, vai reakcija  sastāv  tikai  no  viena  vai  vairākiem  elementāraktiem.  Ja  teorētiski rakstām šo reakciju ātruma vienādojumus kā 

V = k[A]      (1) V = k[D][E]    (2a) V = k[E]2    (2b) 

Tad reakcija (1) ir pirmās pakāpes reakcija (A koncentrācija ir pirmajā pakāpē), bet 2 reakcija a gadījumā ir pirmās pakāpes pēc D, pirmās pakāpes pēc E (kopā otrās pakāpes), bet gadījumā b tā ir nulltās pakāpes pēc D un otrās pakāpes pēc E (kopā otrās pakāpes). Reakcijas  pakāpi  var  noteikt,  linearizējot  reakcijas  izejvielas  koncentrāciju  atkarībā  no  laika. Pirmās  pakāpes  reakcijām  šie  punkti  būs  lineāri  koordinātēs  ln(c)  –  laiks;  otrās  pakāpes reakcijām  koordinātēs  1/c  –  laiks,  bet  trešās  pakāpes  reakcijām  koordinātēs  1/c2  –  laiks. Atliekot  punktus  koordinātēs,  kur  tās  dod  taisni,  nosaka  gan  reakcijas  pakāpi,  gan  reakcijas ātruma konstanti k, kas kas  ir vienāda ar  iegūtās  taisnes virziena koeficientu  (izņemot  trešās pakāpes reakcijām, kur ātruma konstante ir taisnes virziena koeficients dalīts ar 2). Reakcijas  ātruma  izmaiņas  atkarību  no  temperatūras  vienkāršoti  apraksta  ar  temperatūras 

koeficientu γ, kas iekļaujas šādā vienādojumā: 1012

1

2

TT

T

T

k

k

 

Kur k – reakcijas ātruma konstante, T2 – augstākā temperatūra, bet T1 – zemākā temperatūra. Uzdevumā aplūkosim slāpekļa (IV) oksīda reducēšanu: 

NO2 + CO  NO + CO2 Kas patiesībā notiek kā divu reakciju elementārakts: 

1. solis:    NO2 + NO2  NO3 + NO    (lēni) 2. solis:    NO3 + CO  NO2 + CO2    (ātri) 

Novēro, ka CO koncentrācija neietekmē reakcijas ātrumu,  to  ietekmē  tikai NO2 koncentrācija. Divās dažādās temperatūrās iegūs šādu NO2 koncentrācijas atkarību no reakcijas laika: 

Laiks, min 

C, mol/L (100 oC) 

C, mol/L (120 oC) 

0  1,000  1,000 10  0,892  0,557 20  0,805  0,389 40  0,674  0,243 60  0,579  0,178 100  0,453  0,115 150  0,356  0,0804 200  0,293  0,0617 

17  

1. Kāda ir katra reakcijas soļa molekularitāte? 2. Kāda ir reakcijas pakāpe pēc oglekļa (I) oksīda? 3. No izmantotajiem datiem noteikt reakcijas pakāpi pēc slāpekļa (IV) oksīda! Uzzīmēt 

linearizētos garfikus! 4. Uzrakstīt reakcijas ātruma vienādojumu (tādu kā piem. 2a vai 2b)! 5. Noteikt reakcijas ātruma konstanti abās temperatūrās! 6. Noteikt reakcijas temperatūras koeficientu! 

 

5. uzdevums  Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmija  

Savienojums D  ir kāda organismā esoša aktīva viela. D ārpus organisma var iegūt, to sintezējot pēc šādas shēmas: 

OH

H2O2A1

C6H6O2

Cl

O

Cl

B1

C8H7O3ClAlCl3

C

H2NCH3

C9H11O3N

[H]

[H]

C9H13O3N

D

 Ir  zināms, ka A1  eksistē  arī divi  citi  izomēri  – A2  un A3. A2  veidošanās  ir mazāk iespējama,  bet  A3  veidošanās  tikpat  iespējama  kā  A1  veidošanās.  Ir  zināms,  ka izomērā A1 abi skābekļa atomi ir telpiski tuvāk viens otram kā A2 un A3 molekulās. Otrajā  reakcijā  reaģē  tikai  aktīvākā  2‐hloracetilhlorīda molekulas  vieta,  arī  šajā reakcijā  var  rasties  divi  izomēri:  B1  un  B2.  B1  molekulā  jaunais  aizvietotājs novietojas  telpiski  tālāk  no  jau  esošajiem  aizvietotājiem.  Trešā  reakcija  notiek tikai attiecībā 1:1. 

1. Uzzīmēt savienojumu A1, A2, A3, B1, B2, C un D struktūrformulas. 2. Pēc IUPAC nomenklatūras nosaukt savienojumus A1, A2, A3, B1 un B2. 3. Uzrakstīt mehānismu reakcijai B1  C. 4. Kādi blakusprodukti varētu veidoties reakcijā B1  C? 5. Vai D ir optiski aktīvs? Kas to nosaka? 6. Ko varētu izmantot kā reducētāju reakcijā C  D. 7. Kas ir savienojums D? Kāda ir tā funkcija organismā? 

    

18  

6. uzdevums  Nejaukie maisījumi 

Laboratorijai  bija  jāanalizē  trīs  karbonātu  –  kalcija  karbonāta,  magnija 

karbonāta un stroncija karbonāta – maisījums. Analīzēm ņēma 10,00 g šo 

trīs karbonātu maisījumu un tam pievienoja sālsskābi. Noteica, ka  izdalās 

2,219  L  gāzes  (n.a.,  gāzes  šķīdību  neievērot!).  Tad  atkal  ņēma  10,00  g 

identiska  maisījuma,  pievienoja  oglekli  pārākumā  un  karsēja  līdz  800 oC 

temperatūrai. Šai procesā  izdalās gāze, kuras  tilpums 800 oC temperatūrā 

un 150 kPa spiedienā ir 9,669 L. (Ņemiet vērā savienojumu termisko stabilitāti un reaģētspēju!!!) 

Aprēķināt  karbonātu maisījuma  sastāvu masas  daļās!  Aprēķinos  lietojiet molmasas  ar  diviem 

cipariem aiz komata! 

Cietais rieksts 

Laboratorijai tika piegādāts paraugs, kas satur kalciju, tā oksīdu, stronciju un tā oksīdu. Analīzei 

ņēma 10,0 g parauga un apstrādāja ar sālsskābes pārākumu. Šai procesā  izdalās 3,68 L gāzes 

(n.a.), bet kad reakcijas produktus iztvaicē līdz sausam atlikumam, pāri paliek 22,92 g sāļu. Ar 

elementanalīzi nosaka, ka galā iegūtajā sāļu maisījumā n(Ca)/n(Sr) = 3,188. 

Aprēķināt sākotnējā maisījuma sastāvu masas daļās!  

Lai gan ir iespējams sastādīt četru vienādojumu sistēmu, uzdevuma autoriem to klasiski neizdevās atrisināt, jo vienmēr iegūtais galarezultāts bija izteiksme, kur abās pusēs ir vienādi lielumi. Tālab mēs piedāvājam šo uzdevumu risināt datorprogrammā ar pievienojumprogrammas (Add‐Inn) Solver palīdzību. Šāda funkcija nav standarta Ms Excel pogu sadaļā, taču to var pievienot: 

Excel 2003 – Tools – Add‐Ins. Logā, kas parādas, ieliek ķeksīti pie „Solver Add‐in” un spiež OK. Poga parādās zem sadaļas Tools – Solver. 

Excel 2007/2010 – Labā peles poga uz neitrālas vietas augšā rīkjoslā „Customize the Ribbon”vai „Customize Quick Access Toolbar”, tad kreisajā pusē izvēlas „Add‐Ins”, apakšā pie „Manage” izvēlas „Excel Add‐Ins”, nospiež Go. Logā, kas parādas, ieliek ķeksīti pie „Solver Add‐in” un spiež OK. Poga parādās zem sadaļas Data labajā pusē kā Solver. 

Dažreiz programma prasa MS Office instalācijas disku. Šādā gadījumā prasiet palīdzību informātikas skolotājam. 

Visas darbības veic aprēķinu programmā. Uzdevumu risina tādā veidā, ka katram savienojumam ņem brīvi izvēlētu masu un, pamatojoties uz šo masu, aprēķina, kāds Jūsu gadījumā būtu izdalītais gāzes tilpums, pāri palikušo sāļu masa un kalcija/stroncija attiecība (pēdējo aprēķina lauciņā A). Tad ievadam uzdevumā dotos nosacījumus un lielumiem izdalītais gāzes tilpums, pāri palikušo sāļu masa un kopējā izejas savienojumu masa aprēķina starpības kvadrātu (aprēķina starpību starp uzdevumā doto un Jūsu atrasto lielumu un to kāpina kvadrātā). Tad visus šos trīs starpību kvadrātus sasummē lauciņā B. 

Tālāk atver programmu Solver un aizpilda šādus logus: „Set Objective” ir šūna B; To: Value of 0; By changing variable cells: Iezīmē visas četras šūnas kur ir Jūsu ievadītās vielu masas. Vēl nepieciešams laukā „Subject to the constraints”: ar Add pievienot nosacījumu, ka A = uzdevumā dotā kalcija/stroncija attiecība. Tad spiež OK, tad Solve un logā solver results ieliek ķeksi pie keep solver solution un spiež OK. 

19  

Pēc šādām darbībām parādīsies masas, kas izpildīs uzdevuma nosacījumus. Pārbaudiet, vai visi uzdevuma nosacījumi tiešām ir izpildīti. 

 

7. uzdevums  Kafija – vides piesārņotājs! 

Viena cilvēka vidējais kofeīna (sk. attēlu) patēriņš ir apmēram 50‐70 mg dienā. Līdz ar to nav pārsteigums, ka kofeīns ir sastopams gan  notekūdeņos, gan virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos  visā pasaulē. Tā ietekme uz apkārtējo vidi nav pilnīgi skaidri zināma, taču ir svarīgi noteikt un kontrolēt tā daudzumu ūdeņos monitoringa nolūkos. Jūsu uzdevums ir ieteikt analīzes metodi kofeīna daudzuma noteikšanai ūdenī koncentrāciju intervālā 0,1‐10 μg kofeīna litrā ūdens.  

1. Salīdziniet, iesakiet un pamatojot izvēlieties, jūsuprāt, labāko metodi a) parauga ievākšanai un uzglabāšanai, b) parauga apstrādei, c) vielu atdalīšanai, d) vielu identificēšanai, e) vielas kvantificēšanai! 

2. Norādiet nepieciešamo aparatūru un reaģentus!  3. Aprēķiniet, kāds sākotnējais tilpums ūdens parauga vajadzīgs, lai veiktu analīzi pēc 

ieteiktās metodes! 4. Kurā posmā no parauga ievākšanas līdz vielas daudzuma noteikšanai pēc ieteiktās 

metodes varētu rasties vislielākā kļūda?  

N

NN

N

CH3

CH3

CH3

O

O

1  

WWW.BIOSAN.LV

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES “JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA” 3.KĀRTAS ATBILDES

 

8.-9.klases uzdevumi

1. uzdevums  Fotomīkla  

  Elements    Elements 1.  Dzīvsudrabs  6.  Jods 2.  Fosfors  7.  Varš 3.  Sērs  8.  Sudrabs 4.  Zelts  9.  Silīcijs 5.  Ogleklis  10.  Broms 

 

2. uzdevums  Vielas zilā krāsā 

 Apzīmējums  Formula  Nosaukums 

A  O2  Skābeklis B  CuSO4∙5H2O  Vara sulfāta pentahidrāts C  Fe4[Fe(CN)6]3 vai Fe3[Fe(CN)6]2  Dzelzs  ferrocianīds,  Berlīnes 

zilais un Turnbula zilais Ķīmisko  un  fizikālo procesu vienādojumi: 

αO2 →(10GPa) εO2 αO2(c.) →(temp.) O2(šķ.) O2(šķ.) →(temp.) O2(g.) CuSO4∙5H2O →(temp.) CuSO4 + 5H2O CuSO4 →(temp.) CuO 4CuO →(1000 oC) 2Cu2O + O2 2Cu2O →(1800 oC) 4Cu + O2 4Fe3+ + 3K4[Fe(CN)6] → Fe4[Fe(CN)6]3 + 12K+ 3Fe2+ + 2K3[Fe(CN)6] → Fe3[Fe(CN)6]2 + 6K+ (Fe3+ + K4[Fe(CN)6] → KFe[Fe(CN)6] + 3K+ Fe2+ + K3[Fe(CN)6] → KFe[Fe(CN)6] + 2K+) 

  

3. uzdevums  Hlora pārvērtības 

 

2  

Ķīmisko  reakciju vienādojumi: 

1. Cl2 + H2 → 2HCl 

2. Cl2 +2NaI → 2NaCl + I2 

3. Cl2 + 3H2O2 → 2HCl + 2H2O + 2O2 

4. Cl2 + Br2 → 2BrCl 

5. 3Cl2 + 2P → 2PCl3 

6. BrCl + H2O → HBrO + HCl 

7. 3BrCl + 6NaOH → NaBrO3 + 3NaCl + 2NaBr + 3H2O 

8. BrCl + KCl → K[BrCl2] 

9. PCl3 + Cl2 →(p) = PCl5 

10. 2PCl3 + O2 → 2POCl3 

  

4. uzdevums  3 dažādas izvēles  

A  I2 

B  BaI2 

Ķīmisko  reakciju vienādojumi: 

1. KI + H3PO4(100%) → KH2PO4 + HI 

2. 2KI + Br2 → 2KBr + I2 

3. I2 + H2 → 2HI 

4. KI + O3 + H2O → I2 + O2 + 2KOH‐ 

5. I2 + Ba → BaI2 

6. BaI2 + H2SO4 → BaSO4  + 2HI 

 

5. uzdevums  Lāzeru ķīmija  

Minerāla sastāvā ietilpstošie elementi:  Itrijs, alumīnijs un skābeklis Minerāla formula  Y3Al5O12 X:  Dy (disprozijs) Ķīmisko reakciju vienādojumi:  1. 2Dy + O2 + 2H2O → 2Dy(OH)O + H2 

2. 4Dy + 3O2 →(temp.) 2Dy2O3 3. 2Dy + 6H2O → 2Dy(OH)3‐ + 3H2 4. 2Dy + 3F2 → 2DyF3 5. 2Dy + 3Cl2 → 2DyCl3 6. 2Dy + 3Br2 → 2DyBr3 7. 2Dy + 3I2 → 2DyI3 8. 2Dy + 3S → Dy2S3 9. 2Dy + 3H2SO4 → Dy2(SO4)3 + 3H2 

Metāla masas daļu materiālā  5,24% 

3  

Kādiem  mērķiem  specifiski  izmanto  tieši lāzerus ar šo metālu 

Šis lāzeris ir uz temperatūru jutīgs luminofors, tālab to izmanto temperatūras mērīšanā. 

acbM

cMbaMOHMSM

c

ba

−−

=

+=+==>=

97260,1553926,3307,32

553926,3397260,107,32)(

97260,1 

Izvēloties visas oksidēšanās pakāpes, pārbauda derīgos elementus oks pak.  1  2  3 4 5 6  7 8 

a  2  1  2 1 2 1  2 1 

b  1  1  3 2 5 3  7 4 

c  1  2  3 4 5 6  7 8 

M  54,15788  ‐36,0249  162,4736  ‐72,0499 270,7894 ‐108,075  379,1052 ‐144,1 Redzams, ka vienīgais derīgais elements ir disprozijs Dy. Ja Dy ir 1% no atomu skaita, tad 99% no atomiem būs x∙( Y3Al5O12). Kopā šai formulvienībā ir 20 atomi, tālab x = 99/20 = 4,95. Lāzera formula būtu DyY14,85Al24,75O59,4 un Dy masas daļa: 

%24,5%100164,5998,2675,2491,8885,1450,162

50,162=⋅

⋅+⋅+⋅+=w  

 

6. uzdevums  Karbonātu krāsas maiņa  

A  Mn (mangāns) B formula:  MnCO3 C vispārīgā formula:  MnxCa1‐xCO3 Muzejā esošā minerāla precīza formula: 

Mn0,3Ca0,7CO3 

Vispārīga matemātiska izteiksme gāzes tilpuma aprēķināšanai:  x

V86,1409,100

882,247+

=  

Grafiks 

Aprēķina izdalīto ogļskābās gāzes daudzumu, kas ir vienāds ar karbonāta daudzumu: 

molRTpVn 095649,0

00,293314,81182,200,110

=⋅⋅

==  

Vispārīga formula karbonāta daudzuma aprēķināšanai, iekļaujot tajā x ir šāda: 

4  

00,10739896,583361,3)1(095649,000,4801,1208,40)1(

00,10095649,0

=+−+⋅⋅++−+⋅

=

xxMxxM  

xxM⋅

−−=

095649,083361,3)1(260104,4

Tā kā zināms, ka x vērtības var būt tikai veselos desmitos 

procentu, tad pārbauda šīs vērtības x  0,1  0,2  0,3 0,4 0,5 0,6 0,7  0,8 0,9A  84,67  62,37  54,94  51,23 49,00 47,51 46,45  45,65 45,03Redzams, ka derīgais elements ir mangāns. Gāzes tilpuma aprēķināšanai lietojama jau iepriekš iegūtās formulas modifikācija: 

xxxn

86,1409,10010

00,4801,1208,40)1(94,5400,10

+=

++−+⋅=  

xn

pnRTV

86,1409,100882,247

00,10015,298314,8

+=

⋅==  

Cietais rieksts 

 

Nosacījumi cietā šķīduma veidošanai: 

Veidojoties cietajam šķīdumam tā saucamā šķīdinātāja (vielas, kas ir vairāk) struktūra nemainās, pievienojoties izšķīdušajai vielai un maisījums paliek vienā homogēnā fāzē. Parasti tas notiek, ja divi līdzīgi elementārobjekti (parasti metālu joni) var veidot vienādas struktūras. Iegūtais cietais šķīdums ir struktūra, kur atrodas abi elementārobjekti. 

 

  Pozīcija 2Θ, ο  Pozīcija d, Å  Režģa parametrs a, Å  x kalcīts  36,013  2,4938  4,9876   C1  36,338  2,4723  4,9446  0,203 C2  36,537  2,4592  4,9184  0,326 C3  37,043  2,4268  4,8536  0,632 B  37,670  2,3878  4,7756   Refleksa pozīciju d aprēķina šādi: 

Å4938,2

2013,36sin2

54180,1

22sin2

=⋅

=Θ

⋅=

λd

 Tā kā h = 1, k = 1 un l = 0, tad režģa parametru aprēķina šādi: 

22

22

2

2

2

22

2

411113401111

341

aacad=⎟⎟

⎠

⎞⎜⎜⎝

⎛ +⋅+⋅=+⎟⎟

⎠

⎞⎜⎜⎝

⎛ +⋅+⋅=

5  

Å9876,44938,2224 22

=⋅==

=

dada

Tālāk x aprēķināšanai izmanto doto vienādojumu a(AxCa1‐xCO3) = x∙a(ACO3) + (1‐x)∙a(CaCO3)  jeb: a(C1) = x∙a(B) + (1‐x)∙a(kal) a(C1) = x∙a(B) + a(kal) – x∙a(kal) 

203,04,98764,77564,9876-4,9446

)()()()1(

=−

=−−

=kalaBakalaCax  

  

6  

 

10.-11. klases uzdevumi

1. uzdevums  Fotomīkla  

1.  Borskābes metilesteris  6.  Bārijs 2.  Amonjaks + skābeklis  7.  Nātrijs 3.  Rubīdijs (vai Cs, K)  8.  Cēzijs (vai Rb, K) 4.  Kalcijs (vai Li, Sr)  9.  Kālijs (vai Rb,. Cs) 5.  Litijs (vai Sr, Ca)  10.  Stroncijs (vai Ca, Li) 

  

2. uzdevums  Vara pārvērtības  

X  Cu2(OH)2CO3 

Y  [Cu(NH3)4]SO4 

Ķīmisko  reakciju vienādojumi: 

1. 2Cu + 2H2SO4(b.ū.) → Cu2SO4 + 2H2O +SO2 

2. Cu + 2H2SO4(konc.) → CuSO4 + 2H2O + SO2 

3. CuSO4 + 2NH3(atšķ., auksts) + 2H2O → Cu(OH)2 + (NH4)2SO4 

4. Cu2SO4 + H2O → CuSO4 + CuO + H2 

5. Cu + 4HNO3(konc.) → Cu(NO3)2 + 2NO2 + 2H2O 

6. 3Cu + 8HNO3(atšķ.) → 3Cu(NO3)2 + 2NO + 4H2O 

7. 2Cu + 4HCl + O2 → 2CuCl2 + 2H2O 

8. 2Cu + H2O + CO2 + O2 → Cu2(OH)2CO3 

9. Cu2(OH)2CO3 + CO2 →(t,p) 2CuCO3 + H2O 

10. Cu2(OH)2CO3 + 8KCN → 2K2[Cu(CN)4] + K2CO3 + 2KOH 

11. Cu2(OH)2CO3 + 8NH3(konc.) → [Cu(NH3)4]CO3 + [Cu(NH3)4](OH)2 

12. Cu2(OH)2CO3 → 2CuO + CO2 + H2O 

13. Cu2(OH)2CO3 +4NH4Cl(konc.) → 2CuCl2 + CO2 + 3H2O + 4NH3 

14. 2CuSO4 + 4NaHCO3 → Cu2(OH)2CO3 +2Na2SO4 + 3CO2 + H2O 

15. 2CuSO4 + 2NH3(atšķ., karsts) + 2H2O →Cu2SO4(OH)2 + (NH4)2SO4 

16. CuSO4 + 4NH3(konc.) →[Cu(NH3)4]SO4 

17. CuSO4 + 5NH3(g) →[Cu(NH3)5]SO4 

18. [Cu(NH3)5]SO4 →(temp.) [Cu(NH3)4]SO4 + NH3 

19. [Cu(NH3)4]SO4 + 2NaOH → Cu(OH)2 + Na2SO4 + 4NH3 

20. [Cu(NH3)4]SO4 + 2H2SO4 → CuSO4 + 2(NH4)2SO4 

 

  

7  

3. uzdevums  Cieto savienojumu ķīmija  

A  Si 

B  SiC 

C  SiO2 

D  Si3N4 

E  HSiCl3 

F  SiH4 

Ķīmisko  reakciju vienādojumi: 

1. Si + C →(1300oC) SiC 

2. SiC →(2900oC) Si + C 

3. 3SiC + 8HNO3 → 3SiO2 + 3CO2 + 8NO + 4H2O 

4. SiC + 2H2O →(1300oC) SiO2 + CH4 

5. 3Si + 2N2 →(1500oC) Si3N4 

6. 6SiC + 7N2 →(1400oC) 2Si3N4 + 3C2N2 

7. 3SiO2 + 6C + 2N2 → (1200oC) Si3N4 + 6CO 

8. Si + 3HCl → HSiCl3 + H2 

9. 4HSiCl3 → SiH4 + 3SiCl4 

10. 3SiH4 + 4NH3 → Si3N4 + 12H2 

  

4. uzdevums  Gumijas stiepšanas uzdevums  

  Atbilde  Paskaidrojums Vai process ir eksotermisks vai endotermisks? 

eksotermisks (gumija sasilst) 

 

Vai  entalpijas  izmaiņa  (ΔH)  šim procesam ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar 0? 

ΔH<0   

Vai  Gibsa  enerģija  (ΔG)  šim procesam ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar 0? 

Gibsa enerģija šim procesam ir pozitīva (ΔG>0) 

Process nav spontāns, ir jāpievada enerģija, lai izstieptu gumiju. 

Vai  entropija  (ΔS)  šim  procesam ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar 0? 

ΔS<0  ΔG=ΔH‐TΔS. Tā kā ΔG  ir pozitīva, bet ΔH – negatīva  un  temperatūra  Kelvina  skalā  ir vienmēr pozitīva, tad ΔS<0 

Vai  gumija  izstiepsies  un  atsvars nolaidīsies  zemāk,  gumija sarausies un atsvars pacelsies vai arī  atsvars  savu  atrašanās  vietu nemainīs? 

a) Gumija sarausies un atsvars pacelsies augšup.  b) Atsvars nolaidīsies uz leju. 

a) Tā kā pats izstiepšanas process ir eksotermisks, tad papildus siltuma pievadīšana pēc Le Šateljē principa līdzsvaru nobīdīs uz pretējo, proti, saraušanās procesu b) Ja gumija tiks sildīta visai ilgi, tā varētu sākt kust, līdz ar to tās stinguma koeficients samazināsies un atsvars nolaidīsies uz leju. 

  

8  

5. uzdevums  Visu oksīdu pavēlnieks  

X  Mn A formula un X oksidēšanās pakāpe tajā  MnO (+2) B formula un X oksidēšanās pakāpe tajā  Mn3O4 (+2,+3) C formula un X oksidēšanās pakāpe tajā  Mn2O3 (+3) D formula un X oksidēšanās pakāpe tajā  MnO2 (+4) E formula un X oksidēšanās pakāpe tajā  Mn2O7 (+7) Ķīmisko reakciju vienādojumi katra oksīda iegūšanai: 

Mn2O3 + H2 → 2MnO + H2O 3Mn + 2O2 →(virs 1000oC) → Mn3O4 4Mn + 3O2 →(līdz 800oC) 2Mn2O3 Mn + O2 →(līdz 400oC) MnO2 2КМnО4 + 2H2SO4(konc.) → 2KHSO4 + Мn2О7 + Н2О 

Ķīmisko reakciju vienādojumi X iegūšanai no oksīdiem: 

MnO + H2 → Mn + H2O Mn2O3 + 2Al → Mn + Al2O3 MnO2 + C → Mn + CO2 2Mn2O3 + 3H2 → 4Mn + 6H2O 

A + konc. sālsskābe  MnO + HCl → MnCl2 + H2O C + konc. sālsskābe  Mn2O3 + 6HCl → 2MnCl2 + Cl2 + 3H2O D + konc. sālsskābe  MnO2 + 4HCl → MnCl2 + Cl2 + 2H2O Izkaidrojums E atšķirīgajām īpašībām:  Mn2O7 ir molekulārs savienojums ar šādu 

molekulas formulu. Pārējiem savienojumiem ir jonu tipa struktūras. 

Kurš(‐i) oksīds(‐i) var disproporcionēties? Uzrakstīt ķīmisko reakciju vienādojumus! 

Mn2O3 → MnO + MnO2 

Kuram(‐iem) elementam(‐iem) vēl ir zināmi šādi jauktie oksīdi? Dot oksīda(‐u) formulu(‐as)! 

Piemēram: Dzelzim – Fe3O4 Slāpeklim – N2O3 

Abu oksīdu formulas, no kā veidojas jauktais oksīds var rakstīt kā MaOb un McOd. Metāla masas 

daļa jauktajā oksīdā, kas ir summa no abiem oksīdiem ir: 

)1)(()(16

)()()(16

16)()()(

wcadbw

cawcadbwM

dbMcaMcaw

−++

=+−+

+=

++++

= 

Sastāda  tabulu,  kur  aplūko  visas  oksidēšanās  pakāpes  abiem  oksīdiem,  lietojot  attiecīgos 

koeficientus  a,  b,  c  un  d.  Sarkanā  krāsā  dotās  molmasas  neatbilst  uzdevuma  noteikumiem, 

violetā  krāsā  aprēķinātajiem  lielumiem  nav  atbilstoša  elementa,  zilā  krāsā  atrasto  elementu 

9  

oksīdiem  nav  attiecīgo  oksidēšanās  pakāpes.  Vienīgais  uzdevuma  nosacījumiem  atbilst 

mangāns. 

1  2 3 4 5  6 7oks. pak. 

2  1 2 1 2  1 2 a 1  1 3 2 5  3 7 b 

1  1  1  27,46943  41,20415 54,9389  61,80622 82,40829  82,40829 109,87772  2  3  41,20415  54,9389  61,80622 68,67358 82,40829  82,40829 103,01043  1  2  41,20415  61,80622 68,67358 82,40829 96,14301  103,0104 123,61244  2  5  61,80622  82,40829 82,40829 96,14301 103,0104  109,8777 123,61245  1  3  54,93886  82,40829 82,40829 103,0104 109,8777  123,6124 137,34726  2  7  82,40829  109,8777 103,0104 123,6124 123,6124  137,3472 144,21457  1  8  123,6124  185,4187 151,0819 206,0207 178,5513  226,6228 206,0207

oks. pak.  c  d 

 

6. uzdevums  Fāžu pāreju uzdevums  

Temperatūra pēc 1. punkta eksperimenta  30 oC Temperatūra pēc 2. punkta eksperimenta  10,5 oC Kādā traukā būtu jāveic šādi eksperimenti? Kādi fizikāli lielumi un procesi vēl būtu jāņem vērā aprēķinos? 

Šādi eksperimenti jāveic kalorimetrā – traukā kam nenotiek siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi un kas pats nepatērē vai nedod enerģiju, ja tas sasilst vai atdziest. Jāņem vērā iespējamā kalorimetra konstante – siltuma daudzums, ko patērē kalorimetrs. Tāpat jāņem destilēts ūdens un no tā iegūts ledus, lai nemainītos siltumkapacitātes. 

Aprēķinātie lielumi:, un ūdens īpatnējo kušanas siltumu! 

No dotās informācijas nav iespējams noteikt. 

Katra lieluma relatīvā kļūda, %:  No dotās informācijas nav iespējams noteikt. Cik un kādās formās sērs var eksistēt 

a. 3·10‐6 atm: 2 (rombiskais un gāze) b. 1·10‐5 atm: 3 (rombiskais, monoklīnais un gāze) c. 10 atm: 4 (rombiskais, monoklīnais, šķidrums un gāze) d. 1500 atm: 3 (rombiskais, šķidrums un gāze) 

Cik trīskāršie punkti ir šai fāžu diagrammā? 

3 

Ar ko īpaši ir trīskāršīe punkti?  Šajā punktā (tādos apstākļos) līdzsvarā ir trīs fāzes. Šo līdzsvaru nav iespējams saglabāt, ja izmaina kaut vai vienu sistēmas mainīgo (šajā gadījumā spiedienu vai temperatūru) 

Kādā temperatūru intervālā 1 atm spiedienā termodinamiski 

95,39 – 115,21 oC 

10  

stabilākā forma ir monoklīnais sērs? Kādēļ šai fāžu diagrammā neparādās citas sēra alotropās formas? 

Jo šīs formas dotajos apstākļos nav termodinamiski stabilas. Ja tās iespējams iegūt, tad tās ir metastabilas. 

Saņemtais siltuma daudzums ir vienāds ar atdoto: Qsas = Qatdz: 

Cmmtmtm

t

tmtmtmtm

ttmttmttmcttmc

o

silauk

aukauksilsilb

aukaukbaukbsilsilsil

aukbaukbsilsilaukbpbsilp

30500250

4050010250

)()()()(

=+

⋅+⋅=

++

=

−=−

−=−−=−

 

Otrā gadījumā ir tāpat, tikai jāņem vērā vairāki procesi: 

Cmcmc

tmcCmtmct

tmctmctmcCmtmc

tmcCmtmctmctmctmcCmtmcttmc

o

ūpūledpū

ledledpledudkusledūūpūb

būpūbledpūledledpledudkusledūūpū

ledledpledudkusledbledpūbūpūūūpū

ledledpledudkusledbledpūbūūpū

47,1072,22995,24080

5001813,4501813,4)10(5011,25055,333205001813,4

)0()0()(

,

,

,

,

==⋅+⋅

−⋅⋅+⋅−⋅⋅=

+

+−=

+=+−

−+=−

−++−=−

Lai eksperimentāli noteiktu siltumkapacitātes, var lietot jau iegūto vienādojumu: 

būpūbledpūledledpledudkusledūūpū tmctmctmcCmtmc +=+− ,  

Ledus un ūdens temperatūras vienmēr ir vienādas. Sagrupē vienādās konstantes: 

( ) 01020

1020

,

,

=−−−−

+=−−

ledpledudkusledbūbledūpū

būpūbledpūledpledudkusledūpū

mcCmtmtmmc

tmctmcmcCmmc 

Tad sastāda vienādojumu sistēmu, izmantojot dotos lielumus: ( )( )( ) 010151570,1015070,101520150

010101013,1212013,121020120

0105513,1510013,15520100

,

,

,

=⋅−⋅−⋅−⋅−⋅

=⋅−⋅−⋅−⋅−⋅

=⋅−⋅−⋅−⋅−⋅

pledudkuspū

pledudkuspū

pledudkuspū

cCc

cCc

cCc

 

0150155,1234

0100101,823

050535,411

,

,

,

=−⋅−

=−⋅−

=−⋅−

pledudkuspū

pledudkuspū

pledudkuspū

cCc

cCc

cCc

 

Iegūst trīs identiskus vienādojumus, kas norāda uz faktu, ka no dotās informācijas konstantes noteikt nav iespējams. 

Cietais rieksts „Mezgls” ķīmiķu gaumē 

 

A  FeSO4, dzelzs(II) sulfāts  N  O2, skābeklis B  C, ogle  O  Fe2O3, dzelzs(III) oksīds C  CO2, oglekļa (IV) oksīds  P  Fe(CO)5, dzelzs karbonils 

11  

D  CO, oglekļa(II) oksīds  Q  Al4C3, alumīnija karbīds E  Al(OH)3, alumīnija hidroksīds  R  Al, alumīnijs F  HF, fluorūdeņražskābe  S  Poli(1,2‐dihlor)etēns G  NaF, nātrija fluorīds  T  H2SO4, sērskābe H  Na3AlF6, nātrija heksafluoralumināts  U  SO3, sēra(VI) oksīds I  H2O, ūdens  V  Cl2, hlors J  8CO2∙46H2O vai CO2∙6H2O, oglekļa(IV) oksīda hidrāts  W  C2H2, etīns K  H2, ūdeņradis  X  C2H2Cl2, 1,2‐Dihloretēns L  F2, fluors  Y  LiAlH4, litija alumohidrīds M  Na2CO3, nātrija karbonāts  Z  HCl, sālsskābe Ķīmisko reakciju vienādojumi: 

C + CO2 → 2CO  > 1000 oC jeb paaugst. temperatūra Al(OH)3 + 3HF + 3NaF → Na3AlF6 + 3H2O  ūdens šķīdumā C + H2 → CH4  600oC jeb paaugst. temp. un p, kat. Pt 2F2 + 2Na2CO3 → 4NaF + 2CO2 + O2  istabas apstākļos 13O2 + 4Fe(CO)5 → 20CO2 + 2Fe2O3  500 oC jeb paaugst. temperatūra Al4C3 + 6H2 → 4Al + 3CH4  650‐700oC jeb paaugst. temperatūra SO3 + H2O → H2SO4 Cl2 + HC CH → HClC=CClH  tieši hlorējot 40 oC LiAlH4 + 4HCl → AlCl3 + 4H2 + LiCl  reakcija ar sālsskābes šķīdumu O2 + C → CO2  sadegot gaisā H2SO4 + Fe(CO)5 → H2 + 5CO + FeSO4  ētera sķīdumā 12H2O + Al4C3 → 3CH4 + 4Al(OH)3 2HF → F2 + H2  šķidra HF elektrolīze 2Al + 3Cl2 → 2AlCl3  tieši hlorējot 2CH4 → HC CH + 3H2  ~ 1500 oC jeb paaugst. temperatūra 6CO2 + 48H2O → 6CO2∙48H2O  pazemināta temperatūra 

Kā vispārīgi dēvē tādas reakcijas kā X → S ? 

Polimerizācijas reakcijas. 

Kā sauc šāda tipa savienojumus kā J? 

Klatrāti 

Kāda tipa savienojums pēc uzbūves ir P? 

Tas ir kompleksais savienojums.  

Kādas ir P galvenās fizikālās īpašības? 

Dzelzs karbonils Fe(CO)5 ir tumšs, blīvs šķidrums. Ļoti indīgs. 

Nosakiet elementu oksidēšanas pakāpes savienojumā P! 

Skābekļa oksidēšanas pakāpe ‐2, oglekļa ‐ +2, bet dzelzs oksidēšanas pakāpe ir 0. 

Q sintēzes reakcijas vienādojums: 

Alumīnija karbīdu var sintezēt vai nu tieši, vai arī no alumīnija oksīda: 4Al + 3C → Al4C3  1500‐1700 oC 2Al2O3 + 9C → Al4C3 + 6CO  1800 oC 

12  

Kādēļ savienojumu L nevar iegūt līdzīgi tam, kā laboratorijā iegūst savienojumu V? 

Hloru laboratorijā iegūst iedarbojoties ar spēcīgu oksidētāju uz koncentrētu sālsskābi, piemēram: 2KMnO4 + 16HCl → 2MnCl2 + 5Cl2  + 2KCl + 8H2O 

Tā kā fluors no oksidētājiem ir visspēcīgākais, nav tāda ķīmiska oksidētāja, kas  fluorīdjonus  spētu  oksidēt  par  F2.  Šim  nolūkam  izmanto  šķidra fluorūdeņraža elektrolīzi. 

Kas rodas, ja reaģē T un U? Uzrakstiet reakcijas vienādojumu! 

Ja reaģē sērskābe ar sēra(VI) oksīdu, reāli tās šķīdumā esošais ūdens izreaģē, radot sērskābi. Pēc tam sērskābe piesātinās ar sēra(VI) oksīdu (tas izšķīst), iegūst oleumu, kurā eksistē disērskābes H2S2O7 molekulas: H2SO4 + SO3 → H2S2O7  bezūdens vidē 

 

13  

12. klases uzdevumi

1. uzdevums  Fotomīkla 

  Nos.  Fotoattēla Nr.  Protonētās (skābes) formas struktūrformula A  Fenolsarkanai

s 9 

B  Timolzilais  6 un 5 (4) 

 un   C  Metilvioletais  1 

D  Kango sarkanais 

2 

 E  Metiloranžs  7 

 F  Fenolftaleīns  10 

14  

G  Bromtimolzilais 

4 (5) 

H  Lakmuss  3 

I  Bromkrezolvioletais 

8 

Kādēļ mainās indikatora krāsa?  Protonējoties vai deprotonējoties notiek izmaiņas konjugēto saišu sistēmā, kas izmaina konjugētās sistēmas gaismas absorbcijas maksimumu un līdz ar to arī krāsu. 

Fenolftaleīna krāsa ļoti skābā (pH = 0) vidē? 

Oranžs 

Fenolftaleīna krāsa ļoti bāziskā (pH > 12) vidē? 

Bezkrāsains 

 

2. uzdevums  Fotomīkla  

A  HAuCl4 

B  HAuCl4∙4H2O 

C  AuCl3 

D  Au 

E  AuCl 

F  Au2O3 

G  HAuCl2 

H  Au(NH2)2Cl 

I  AuI 

J  I2 

K  Cs[AuCl4] 

L  KAu(CN)2 

15  

M  AuCN 

N  Au2S 

Ķīmisko  reakciju vienādojumi: 

1. HAuCl4∙4H2O →(Cl2 pl.) HAuCl4 + 4H2O 

2. HAuCl4∙4H2O →(SOCl2 pl) AuCl3 + HCl + 4H2O 

3. 2AuCl3 + 3H2O2 → 2Au + 3O2 + 6HCl 

4. AuCl3 + k.HCl → HAuCl4 

5. AuCl3 →(temp.) AuCl + Cl2 

6. HAuCl4 →(temp.) AuCl + HCl + Cl2 

7. 2HAuCl4 + 8NaOH → Au2O3 + 8NaCl + 5H2O 

8. HAuCl4 + SO2 + 2H2O → H[AuCl2] + 2H2SO4 + 2HCl 

9. HAuCl4 + 5 k.NH3 → Au(NH2)2Cl + 3NH4Cl 

10. HAuCl4 + 3KI → AuI + I2 + HCl + 3KCl 

11. HAuCl4 + CsCl →Cs[AuCl4] + HCl 

12. 2HAuCl4 + 3H2S → 2Au + 3S + 8HCl 

13. Au + HNO3 + 4HCl → HAuCl4 + NO + 2H2O 

14. 2Au + 6H2SeO4 → Au2(SeO4)3 + 3SeO2 + 6H2O 

15. 4Au + 8KCN + O2 + 2H2O → 4K[Au(CN)2] + 4KOH 

16. K[Au(CN)2] + k.HCl → AuCN + HCN + KCl 

17. 2K[Au(CN)2] + H2S + 2atšķ. HCl → Au2S + 2KCl + 4HCN 

 

3. uzdevums  Benzola ķīmija  

Reakcija  Reaģenti ar koeficientiem  Reakcijas apstākļi 1.  Cl2  UV gaisma 2.  NaOH  Ūdens šķīdums 3.  ‐  Temperatūra, kat. = H2SO4 4.  ‐  Temperatūra. Katalizators 5.  Cl2  Katalizators AlCl3 6.  C2H5Na  Temperatūra 7.  12/5 KMnO4 + 18/5H2SO4  Temperatūra 8.  7,5 O2  Temperatūra 1. un 5. reakcijas mehānisms (uzrakstīt un klasificēt) 

1. – radikāļu reakcija 

16  

Cl2UV

2Cl

H

Cl

-HCl

Cl Cl

-Cl

Cl

 5. – elektrofīla aizvietošana 

Cl ClAlCl3

AlCl4-Cl+H H

Cl

AlCl4-

H

Cl

AlCl4-

Cl

-HCl-AlCl3  

2.,3. un 6. reakcijas mehānismu klasifikācija 

2. – nukleofīla aizvietošana 3. – elektrofīla atšķelšana (Ja lieto NaOH spirta šķīdumu – nukleofīla atšķelšana) 6. – nukleofīla aizvietošana 

Divas atšķirīgas, bet pareizas mūsdienās lietotas benzola grafiskās formulas 

 un   

17  

Uzzīmējiet vismaz divas vēsturiskas benzola struktūras 

Uzrakstiet ķīmiskās reakcijas vienādojumu benzola katalītiskai hidrogenēšanai un dodiet vienu katalizatoru, ko izmanto šai reakcijā! 

 

X  F2 X reakciju vienādojumi ar zeltu, sudrabu un varu: 

2Au + 3F2 → 2AuF3 Ag + F2 → AgF2 Cu + F2 → CuF2 

Kādēļ elements X nekad nav izmantots kā ķīmiskais ierocis? 

Jo tas ir pārāk reaģētspējīgs, to ir apgrūtinoši uzglabāt un transportēt. 

Uzrakstiet ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kur elements X reaģē ar cikloheksānu, kur X ir ņemts pārākumā.  

4. uzdevums  Ķīmiskās kinētikas burvība  

1. Soļa molekularitāte  2 2. Soļa molekularitāte  2 Reakcijas  pakāpe  pēc oglekļa (I) oksīda 

0 (nulltās) 

Reakcijas  pakāpe  pēc slāpekļa (IV) oksīda 

2 (Otrās) 

18  

Linearizētie  grafiki (visās  trīs koordinātēs) 

19  

Reakcijas  ātruma vienādojumu 

V = k[NO2]2 

Ātruma  konstante abās temperatūrās: 

100 oC – 0,0121 120 oC – 0,0760 

Reakcijas temperatūras koeficients: 

2,51 

51,20121,00760,0

1012

1

2 ===−TT

T

T

kk

γ  

 

5. uzdevums  Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmija  

  Struktūrformula  Nosaukums A1 

 

1,2‐dihidroksibenzols, 2‐hidroksifenols, pirokatehīns 

A2 

 

1,3‐dihidroksibenzols, 3‐hidroksifenols, rezorcīns 

A3 

 

1,4‐dihidroksibenzols, 4‐hidroksifenols, hidrohinons 

B1 

 

2‐hlor‐1‐(3,4‐dihidroksifenil)etanons 

B2 

 

2‐hlor‐1‐(2,3‐dihidroksifenil)etanons 

C 

 

1‐(3,4‐dihidroksifenil)‐2‐(metilamino)etanons 

20  

D 

 

4‐(1‐hidroksi‐2‐(metilamino)etil)benzol‐1,2‐diols 

Reakcijai  B1  →  C mehānisms 

Blakusprodukti reakcijā B1 → C 

Piem.   Vai D ir optiski aktīvs? Kas to nosaka? 

Jā, to nosaka oglekļa atoms sānu virknē ar aizvietotājiem hidroksilgrupu, ūdeņradi, benzola gredzenu un metilaminometil radikāli. 

Ko varētu izmantot kā reducētāju  reakcijā  C → D? 

Varētu lietot LiAlH4 vai NaBH4. 

Kas ir savienojums D? Kāda  ir  tā  funkcija organismā? 

Tas  ir  adrenalīns.  Tas  ir  virsnieru  dziedzera  stresa  hormons,  kas paātrina  sirdsdarbību,  sašaurina  asinsvadus  un  rada  citas  izmaiņas orgānu  darbībā,  lai  nodrošinātu  organisma  funkcionēšanu  stresa apstākļos. 

 

6. uzdevums  Nejaukie maisījumi 

 

Viela  Masas daļa procentos 

kalcija karbonāts  50% 

magnija karbonāts  30% 

stroncija karbonāts  20% 

Jāņem vērā, ka magnija karbonāts sadalās ap 500 oC. Rodas CO2, kas ar oglekli reaģētu tikai virs 

1000 oC temperatūras. Kalcija un stroncija karbonāts sadalās temperatūrā virs 1000 oC, bet ar 

oglekli reaģē 800 oC temperatūrā. Ar sālsskābi reaģē visi savienojumi. 

MgCO3 + HCl → MgCl2 + H2O + CO2 

21  

CaCO3 + HCl → CaCl2 + H2O + CO2 

SrCO3 + HCl → SrCl2 + H2O + CO2 

MgCO3 →(temp) MgO + CO2 

CaCO3 + C → CaO + 2CO 

SrCO3 + C → SrO + 2CO 

Aprēķina izdalīto gāzu daudzumu: 

n(CO2) = V/Vo = 2,219/22,4=0,09906mol 

molRTpVn 1626,0

1073314,8669,9150

=⋅

⋅==  

No visiem zināmajiem lielumiem sastāda vienādojumu sistēmu: 

gSrCOmCaCOmMgCOm 0,10)()()( 333 =++  

gSrCOMSrnCaCOMCanMgCOMMgn 0,10)()()()()()( 333 =⋅+⋅+⋅  

⎪⎩

⎪⎨

⎧

=++=++

=⋅+⋅+⋅

molSrnCanMgnmolSrnCanMgn

gSrnCanMgn

1626,0)(2)(2)(09906,0)()()(

0,1063,147)(09,100)(32,84)( 

No 3. Vienādojuma atņem otro: 

)(06354,0)(06354,0)()( SrnmolCanmolSrnCan −===>=+  

Ievietojot pēdējā rezultāta labo pusi otrajā vienādojumā, iegūst: 

molMgn 03552,0)( = gMgCOm 00,332,8403552,0)( 3 =⋅=  

Ievietojot n(Ca) un n(Mg) pirmajā vienādojumā: 

gMgCOmSrCOmgCaCOm

gSrCOmmolSrn

SrnSrnSrnSrn

0,50,30,20,10)()(0,10)(

00,263,14701347,0)(01347,054,47

6403,0)(

10)(63,147)(09,1003597,600,30,1063,147)(09,100))(06354,0(32,8403552,0

333

3

=−−=−−=

=⋅===

=+−+=⋅+⋅−+⋅

 

Cietais rieksts 

 

Viela  Masas daļa procentos 

Kalcijs  50% 

Kalcija oksīds  10% 

Stroncijs  35% 

Stroncija oksīds  5% 

22  

Sastāda piemērā doto tabulu. Lai aprēķinātu tālākos lielumus ir nepieciešamas gan Ca, Sr, CaO 

un SrO molmasas, gan CaCl2 un SrCl2 molmasas. Rozā laukos (1) kolonnā ievada sākuma masas, 

piem., visur 2,5 un aprēķina iegūto hlorīdu masas (3) kolonnā, izdalītās gāzes tilpumu kolonnā 

(4)  un  Ca/Sr  attiecību  kolonnā  (5).  Aprēķinātie  lielumi  doti  zilā  krāsojumā.  Tad  ievada 

uzdevumā dotās vērtības (sarkani burti,  treknrakstā) un aprēķina starpību kvadrātus sarkani 

iekrāsotajos  laukos.  Starpību  kvadrātus  summēvioletajā  laukā.  Ar  solver  veic  optimizāciju  kā 

dots skaidrojumā, laukā Set objective ievadot violeto lauku, To value of 0, By changing variable 

cells ievada rozā šūnas, un papildus Subject to the Constraints ievada, ka zaļo šūnu summa pret 

gaiši zilo šūnu summu ir vienāda ar 3,188. Pēc optimizēšanas iegūst šādus rezultātus. 

      (1)  (2)  (3)  (4)      (5)Ca/Sr  3,188

M(MCl2)  Molmasa  m  n  m MCl2  V H2  3,188 111  40  Ca  4,966167  0,124154 13,78111271 2,781053 159  88  Sr  3,527799  0,040089 6,374090816 0,897985 111  56  CaO  1,026012  0,018322 2,033702397159  104  SrO  0,478678  0,004603 0,731824292

9,998655  22,92073022 3,679038 10  22,92  3,68 

1,81E‐06  5,33214E‐07 9,24E‐07 3,26679E‐06

 

23  

Visiem

7. uzdevums  Kafija – vides piesārņotājs! 

 Šim uzdevumam nav konkrētas atbildes – par pareiziem var uzskatīt vairākus risinājumus, daži no kuriem ir precīzāki un ticamāki par citiem. Atbildēs citējam labāko skolēnu darbus, tos papildinot.  Stadija  Ieteiktā metode, pamatojums, citas iespējas parauga ievākšana un uzglabāšana 

Paraugu jāievāc izvēlētajā udenstilpē, ņemot vienādus tilpumus ūdens no vairākām ūdenstilpes vietām (piem.: pie krasta un ūdenstilpes centrā) , salejot tos kopā, samaisot un analīzei izmantojot daļu no iegūta maisījuma. Tā kā kofeīna koncentrācija ir ļoti maza, tāpēc jāsavāc apmēram 10 litri ūdens tīrā necaurspīdīgā plastmasas tvertnē ar aizbāzni. Pirms savākšanas tvertni jānoskalo ar šo pašu ūdeni. Jāielej uzmanīgi pa sienām, lai lieks skābeklis nešķīstu ūdenī. Paraugu uzglabā zemā (4 oC) temperatūrā, lai novērstu paraugā esošo vielu savstarpēju reaģēšanu. Paraugu var arī sasaldēt. 

parauga apstrāde  Paraugu mehāniski (filtrējot) jāattīra no piemaisījumiem: zemes daļiņām, putekļiem, dzīviem organismiem u.t.t. Paraugu pazeminātā spiedienā pa mazākām porcijām var ietvaicēt (paaugstināta temperatūra var sadalīt organiskus savienojums). Pēc tam visu salej vienā kolbā. Tā koncentrāciju var palielināt 10 reizes. Tālāk iztvaicēt nedrīkst, jo izšķīdinātas vielas pāries nogulsnēs. 

vielu atdalīšana  Jāpievieno 0,1 M sālsskābi līdz pH būs 4,0‐5,5. Šajā skābumā kofeīns vislabāk atdalās ar hloroformu. Tālāk ekstrahē ar hloroformu, kurā kofeīns labi šķīst. Hloroforma ekstraktu atdala ar dalāmo piltuvi un ietvaicē, lai palielinātu koncentrāciju. Var izmantot arī metilēnhlorīdu. Cits vielu sākotnējās atdalīšanas veids ir cietfāzes ekstrakcija, kur kofeīnu koncentrē uz cieta sorbenta un tad desorbē ar kādu organisku šķīdinātāju. Vielu atadīšanu pēdējā stadijā var veikt ar augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju. Šāda vielu atdalīšana ar ciefāzes ekstrakciju kam seko augsti efektīvā šķidruma hromatogrāfija tiks veikta jebkurā modernā analītiskās ķīmijas laboratorijā šādu mērķu īstenošanai. Cita iespēja: pāraugs jāiztvaicē, un jākarsē sausās nogulsnes tvaicējamā bļodiņā, uzlikot tai virsū stikla pituvi. Kofeīns līdzīgi jodam var viegli sublimēties. Karsēšanas laikā tas sublimējās un kristalizējās uz piltuves sienām (baltie kristāliņi). 

vielu identificēšana 

Ja atdalīšanu veic ar šķidruma hromatogrāfiju, tad ir nepieciešams vielas standarts un jāsalīdzina parauga izdalīšanās laiks ar standarta izdalīšanās 

24  

laiku. Šiem laikiem ir jāsakrīt. Citas iespējas vielas identificēšanai: Atdalīšanu un identificēšanu var veikt ar plānslāņa hromatogrāfiju, vielu identificējot, to salīdzinot ar standartu un hromatogrammu attīstīt var joda tvaikiem, aplūkojot UV gaismā vai kādu citu attīstītāju. Pēta pēc ietvaicēšanas iegūtās vielas kušanas temperatūru. Paraugu, ievieto kušanas temperatūras noteikšanas aparātā un lēnām uzkarsē. Nofiksē temperatūru, kad paraugs sāk kust, un ,kad viss paraugs ir izkusis. Kofeīns kūst pie 227oC‐228oC. Iegūto vielu jāizšķidina amonjaka šķīdumā un jāpievieno koncentrēto sālsskābi. Par kofeīna klātbutni liecina tumši‐brūna nokrāsojuma paradīšanās. Kofeīns reaģē ar koncentrēto sālsskābi amonjaka šķīdumā. 

vielas kvantificēšana 

Ja atdalīšanu veic ar šķidruma hromatogrāfiju, tad jānosaka izdalītās kofeīna joslas laukums, kas ir proporcionāls tā daudzumuam. Lai zinātu daudzumu, jāveic kalibrēšana – jāanalizē standartšķīdumi ar zināmu kofeīna koncentrāciju. Detektēšanu var veikt ar UV detektoru. Citas iespējas kvantificēšanai: Ja veikta ietvaicēšana un iegūts tīrs kofeīns, var veikt vielas svēršanu.  

nepieciešamā aparatūru un reaģenti: 

Atkarīgs no izvēlētās metodes. Ja izvēlas ietvaicēšanu, cietfāzu mikroekstrakciju un šķidruma hromatogrāfiju: Aparatūra ietvaicēšanai pazeminātā spiedienā, Cietfāzu ekstrakcijas kolonna, vakumsūknis, Šķidruma hromatogrāfs (ievadīšanas bloks, šķīdinātājs, kolonna, termostats, UV detektors) Kofeīna standartviela 

Sākotnējais ūdens tilpums:  10 L vai vairāk. Kurā posmā varētu rasties vislielākās kļūdas: 

Parasti vislielākās kļūdas rodas paraugu ievākšanas sagatavošanas gaitā. Šeit jāpievērš uzmanība pareizai savākšanas metodes izstrādei (vietu skaits un izvēle, parauga lielums), pareiziem un tīriem traukiem parauga savākšanai un glabāšanai. Uzmanīgi jāveic parauga koncentrēšana. Ja veic cietfāžu ekstrakciju jāpievērš uzmanība parauga zudumam šajā procesā. To var kontrolēt, veicot analogu procedūru ar standartšķīdumu. Ja veic svēršanu, uzmanīgi jāveic ietvaicēšana vai sublimācija un jābūt pilnīgai pārliecībai, ka nogulsnēs vienīgā viela ir kofeīns. 

 

WWW.BIOSAN.LV

5.LATVIJASUNIVERSITĀTESĶĪMIJASFAKULTĀTES“JAUNOĶĪMIĶUKONKURSA”REZULTĀTIPĒC3.KĀRTAS

Nr. Vārds Uzvārds Klase Skola Skolotājs(‐a) 1.uzd. 2.uzd. 3.uzd. 4.uzd. 5.uzd. 6.uzd. 7.uzd. CR Kopā KOPĀ Uzped.K1 Luka Ivanovskis 9 Rīgas Zolitūdes ģimnāzija Natāļja Popova 9 8 9 9,5 9,23 10 10 10 74,73 206,73 20,952 ArtūrsJānis Pētersons 9 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 10 6,7 10 9,5 2,8 10 0 0 49 176,7 17,93 Tomass Bērziņš 9 DACVG ArnisAndersons 10 9 10 9 7 6,7 0 0 51,7 169,7 17,194 Armands Mitčenko 9 Pildaspamatskola ValentīnsBuļs 9,5 7 9,5 9,5 9,6 6,7 0 0 51,8 167,9 17,015 Mārtiņš Mitčenko 9 Pildaspamatskola ValentīnsBuļs 9,5 7 9,5 9,5 9,6 6,7 0 0 51,8 167,9 17,016 Matīss Seņkova 9 Pildaspamatskola ValentīnsBuļs 9,5 7 9,5 9,5 9,6 6,7 0 0 51,8 167,9 17,017 Uģis Rībens 9 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 8 4 10 9,5 6 7 0 0 44,5 166,45 16,868 Sandijs Zvirbulis 9 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 8 4 10 9,5 6 7 0 0 44,5 166,45 16,869 Jūlija Šablinskis 9 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 8 4 10 9,5 6 7 0 0 44,5 166,45 16,8610 Alīna Strods 9 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 10 9,5 9 9,5 0,6 0 0 0 38,6 151,6 15,3611 Ivars Klepikovs 9 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 10 9,5 9 9,5 0,6 0 0 0 38,6 151,6 15,3612 Valērija Smirnovs 9 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 10 9,5 9 9,5 0,6 0 0 0 38,6 151,6 15,3613 Andrejs Sitkova 9 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 10 9,5 9 9,5 0,6 0 0 0 38,6 151,6 15,3614 Vladislavs Meļņiks 9 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 0 124,7 12,6315 Vladislavs Kampars 9 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 0 121,95 12,3616 Vladislavs Terliņš 9 TukumaRaiņaģimn. EvitaGrinberga 8 2,68 4 4 5 0 0 0 23,68 118,78 12,0317 Jana Sorokins 9 TukumaRaiņaģimn. EvitaGrinberga 8 2,68 4 4 5 0 0 0 23,68 117,78 11,9319 Paula Balaško 9 TukumaRaiņaģimn. EvitaGrinberga 8 2,68 4 4 5 0 0 0 23,68 117,78 11,9320 Ilze Jakimenko 9 Pildaspamatskola ValentīnsBuļs 0 116,1 11,7621 VendijaAmanda Ančs 8 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 113 11,4522 Juta Liepiņa 9 Viesītesvsk. SanitaBerģe 0 111,2 11,2723 Ilga Kalniņs 9 Viļānuvidusskola FelīcijaLeščinska 9 2,68 9 9,5 1,7 0 0 0 31,88 110,18 11,1624 Andris Migliniece 8 LiepājasValsts1.ģimn. ElizabeteSirotina 0 103,8 10,5225 Aleksandrs Kozlovska 8 LiepājasValsts1.ģimn. ElizabeteSirotina 0 103,8 10,5226 Gvido Kirilova 9 Jaunsilavaspamatskola LīgaSlica 0 103,2 10,4627 Jānis Melne 8 Galgauskaspamatskola IvetaZiepniece 0 97,2 9,8528 Antons Zdanovska 9 Viļānu vidusskola Felicija Leščinska 9 3 10 9,5 7 0 0 0 38,5 76,5 7,7529 Arturs Dorosconoks 9 RigasPardaugavaspmsk. TatjanaPetrosjana 0 74,95 7,59

8.‐9.KLAŠUGRUPA

30 Ilja Lannijs 9 RigasPardaugavaspmsk. TatjanaPetrosjana 0 74,95 7,5931 Vladislavs Lukjanovs 9 RigasPardaugavaspmsk. TatjanaPetrosjana 0 74,95 7,5932 Elvijs Monakovs 9 RigasPardaugavaspmsk. TatjanaPetrosjana 0 74,95 7,5933 Kārlis Viļķels 9 Zvejniekciemavsk. SvetlanaGrūbe 0 66 6,6934 Ieva Kosmačevs 9 Zvejniekciemavsk. SvetlanaGrūbe 0 66 6,6935 Guna Juzuma 9 Skrundasvidusskola InesePickaine 0 60,2 6,136 Dīna Pujāte 9 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 58 5,8837 Laura Zariņa 9 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 57,5 5,8338 Tessa Kalniņa 9 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 57,5 5,8339 Zane Vermahere 8 LiepājasValsts1.ģimn. ElizabeteSirotina 0 54,3 5,540 Ēriks Āboliņa 9 Skrundasvidusskola InesePickaine 0 54,2 5,4941 Alīna Mekšs 9 Pildaspamatskola ValentīnsBuļs 0 51,5 5,2242 Berta Beketova 8 RīgasZolitūdesģimn. NatālijaPopova 0 18,7 1,89

WWW.BIOSAN.LV

5.LATVIJASUNIVERSITĀTESĶĪMIJASFAKULTĀTES“JAUNOĶĪMIĶUKONKURSA”REZULTĀTIPĒC3.KĀRTAS

Nr. Vārds Uzvārds Klase Skola Skolotājs(‐a) 1.uzd. 2.uzd. 3.uzd. 4.uzd. 5.uzd. 6.uzd. 7.uzd. CR Kopā KOPĀ Uzped.K1 Georgijs Treņins 10 Rīgas95.vidusskola TatjanaCigankova 10 10 9,1 9 10 9 5 10 72,1 205,85 20,862 Jeļena Timošenko 11 Rīgas95.vidusskola TatjanaCigankova 10 10 9,1 9 10 9 5 10 72,1 205,85 20,863 Veronika Saharuka 11 Rīgas40.vidusskola VjačeslavsKorotins 10 10 10 8,1 9,8 9,5 7 9,5 73,9 189,83 19,234 Artūrs Feldmanis 10 Salasvidusskola DainaSondore 10 10 10 6,25 9,55 9,23 7 9,75 71,78 188,75 19,125 Edgars Kakarāns 11 Salasvidusskola DainaSondore 10 10 10 6,25 9,55 9,23 7 9,75 71,78 188,75 19,126 Jānis Briška 11 Salasvidusskola DainaSondore 10 10 10 6,25 9,55 9,23 7 9,75 71,78 188,75 19,127 Jurģis Grandāns 10 Salasvidusskola DainaSondore 10 10 10 6,25 9,55 9,23 7 9,75 71,78 188,75 19,128 Katrīna Krieviņa 11 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 10 9,1 10 1 10 10 0 8 58,1 164,8 16,79 Madara Dārziņa 10 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 10 9,1 10 1 10 10 0 8 58,1 164,8 16,710 Māris Seržāns 10 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 10 9,1 10 1 10 10 0 8 58,1 164,8 16,711 Ilze Buža 11 DACVĢ ArnisAndersons 10 8,3 9,1 3,75 7,6 9 0 6 53,75 158,2 16,0312 Dāvis Štelbaums 11 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 8 10 9,1 2,25 9,55 1,9 0 9,5 50,3 155,5 15,7613 Elza Liniņa 10 RīgasValsts3.ģimn. AlvisZvirgzdiņš 10 10 10 3,75 6 7,6 0 8,5 55,85 148,45 15,0414 Valdis Dakuļs 11 Viļānuvidusskola FelīcijaLeščinska 9 10 10 3 8 6,18 0 8 54,18 146,67 14,8615 Diana Suhareva 11 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 9 10 9,1 3,75 0 0 0 0 31,85 111,35 11,2816 Olga Ivanova 11 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 9 10 9,1 3,75 0 0 0 0 31,85 111,35 11,2817 Annija Jekale 11 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 0 106,7 10,8118 Katrīna Epnere 11 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 0 106,7 10,8119 Kristiāna Bruzgule 11 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 0 106,7 10,8120 Milāna Ņikitina 11 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 0 106,7 10,8121 Tomas Brazovskis 10 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 0 106,7 10,8122 Marta Samma 10 Liepājas1.Valstsģimn. E.Sirotina 0 96,3 9,7623 Lauris Avotiņš 11 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 0 83,25 8,4324 Kristaps Folkmanis 11 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 0 82,25 8,3325 Alīna Kozlova 11 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 79,5 8,0626 Anželika Strogonova 11 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 79,5 8,0627 Artjoms Borodulins 10 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 79,5 8,0628 Diāna Vozņuka 10 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 79,5 8,0629 Oksana Strogonova 11 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 79,5 8,06

10.‐11.KLAŠUGRUPA

30 Elīna Kaire 10 Liepājas1.Valstsģimn. E.Sirotina 0 78,7 7,9731 Roberts Fridrihsons 10 DACVĢ AndersonsArnis 10 9,35 9,19 4,4 8 5 0 2 47,94 78,64 7,9732 Valentīns Persaņs 11 DACVĢ AndersonsArnis 0 78,2 7,9233 Dmitrijs Plaunovs 10 RīgasZolitūdesģimn. NatālijaPopova 0 77,4 7,8434 Santa Kulakova 11 RēzeknesValstsģimn. MarutaLadusāne 0 65,79 6,6735 DiānaViktorija Broka 10 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 0 64,5 6,5436 Mārīte Desaine 10 Viļānuvidusskola FelicijaLeščinska 8 10 10 3 8 6,18 0 8 53,18 63,18 6,437 Artūrs Šilovs 10 Rīgas65.vsk. Alvina Petrova 0 62,05 6,2938 Katrīna Gabaliņa 10 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 0 54 5,4739 Kristiāna Bērziņa 10 TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 0 54 5,4740 Liene Neimane 10 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 0 47 4,7641 Mārcis Vijups 11 CēsuValstsģimnāzija SarmīteDreijalte 0 46 4,6642 Ervīns Caube 11 RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 0 44,7 4,5343 Elvis Rubīns 10 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 44 4,4644 Jānis Ozoliņš 11 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 44 4,4645 Jogita Kupča 11 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 44 4,4646 Toms Cišs 11 Pļaviņunovadaģimn. MārisSiliņš 0 44 4,4647 Oksana Reinikova 10 Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 9 10 9,1 3,75 0 0 0 0 31,85 31,85 3,2348 Normunds Eliņš 11 MadonasValstsģimn. LīvijaTomiņa 0 31 3,1449 Edvarts Pocs 11 RīgasValsts3.ģimn. AlvisZvirgzdiņš 0 30,5 3,0950 Harijs Bariss 11 RīgasValsts3.ģimn. AlvisZvirgzdiņš 0 30,5 3,0951 Jēkabs Lapiņš 11 RīgasValsts3.ģimn. AlvisZvirgzdiņš 0 30,5 3,0952 Lauris Kūms 11 RīgasValsts3.ģimn. AlvisZvirgzdiņš 0 30,5 3,0953 Roberts Voronovs 11 RīgasValsts3.ģimn. AlvisZvirgzdiņš 0 30,5 3,0954 Krists Daubaris 10 Skrundas novada Skrunda Inese Pickaine 0 6,93 0,7

WWW.BIOSAN.LV

5.LATVIJASUNIVERSITĀTESĶĪMIJASFAKULTĀTES“JAUNOĶĪMIĶUKONKURSA”REZULTĀTIPĒC3.KĀRTAS

Nr. Vārds Uzvārds Klase Skola Skolotājs(‐a) 1.uzd. 2.uzd. 3.uzd. 4.uzd 5.uzd. 6.uzd. CR 7.uzd. Kopā KOPĀ Uzped.K1 Mārtiņš Stepiņš 12. RīgasValsts1.ģimn. KasparsVeldre 10 10 9,5 10 9,5 0 8 7 64 192,2 19,472 Jānis Briška 11. Salasvsk. DainaSondore 9,7 9 9,5 10 10 0 10 7 65,2 185,7 18,823 Antons Kozlovs 12. TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 8 8 9,5 3 6,5 0 5 0 40 138,3 14,014 Tatjana Gerasimova 12. Rīgas72.vsk. PāvelsPestovs 9 0,7 5 9 1 0 0 2 26,7 130,5 13,225 Valdis Dakuļs 11. Viļānuvsk. FelīcijaLeščinska 10 7 7 2 7 0 0 0 33 129,4 13,116 Agija Lāce 12. DACVG ArnisAndersons 7,7 2 6,7 0 5 0 0 0 21,4 126,6 12,837 Agnese Zdanovska 12. Viļānuvsk. FelīcijaLeščinska 9 3,5 4 5,5 8,5 0 0 0 30,5 121 12,268 Kristers Ozols 12. RīgasValsts3.ģimn. EviKūriņa 0 108,7 11,019 Nora Ķibilda 12. DACVG ArnisAndersons 10 0,5 3,5 0 3 0 0 0 17 106,2 10,7610 Reinis Kauliņš 12. Viļānuvsk. FelīcijaLeščinska 0 101,5 10,2811 Oskars Ozers 12. TukumaRaiņaģimn. LudmilaReimate 0 98,3 9,9612 Alīna Vinogradova 12. Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 89 9,0213 Anastasija Matvejeva 12. Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 89 9,0214 Anete Romanauska 12. Saldus2.vsk. AntoņinaJapina 0 85,8 8,6915 Armands Ancāns 12. JēkabpilsValstsģimn. SandraTurkupole 0 80,9 8,216 Ēriks Gopaks 12. RīgasZolitūdesģimn. NatālijaPopova 0 76,7 7,7717 Darja Gromova 12. RīgasZolitūdesģimn. NatālijaPopova 0 76,7 7,7718 Zane Šmite 12. KandavasK.Mīlenbahavsk. InāraBatņa 0 47,5 4,8119 Kārlis Pleiko 12. JēkabpilsValstsģimn. SandraTurkupole 0 47 4,7620 Karīna Konstantinova12. Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 29 2,9421 Karīna Jelagova 12. Rēzeknes6.vsk. IrinaMatule 0 29 2,9422 Olga Gavrilova 12. Rīgas72.vsk. PāvelsPestovs 0 26,5 2,69

12.KLAŠUGRUPA