4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā · dzirdes aizsardzības līdzekļi) Veicot darbus ar virbroplati, atskaldāmo āmuru, rokas urbjmašīnām, slīpmašīnām

4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā

Darba vides risks – varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma pakāpe.

Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz novērtēt tos darba vides riska faktorus, kas pastāv konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kādus darba aizsardzības pasākumus veikt, lai šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm jāsūta (atbilstoši darba vides riska faktoriem, kam tie ir pakļauti), kādi kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi būtu nepieciešami.

Darba vides risku novērtēšanu būvniecībā veic saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba vides iekšējā uzraudzības veikšanas kārtība”.

Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi būvniecībā.

4.1. Biežākie darba vides riska faktori būvniecībāBūvniecībā pastāv vairāki kaitīgie darba vides faktori, kas var radīt arodslimības un nelaimes gadījumu iespējamību. Lai samazinātu kaitīgo darba riska faktoru ietekmi un nelaimes gadījumus, nepieciešams apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību (skatīt 4.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā”). Lai savlaicīgi konstatētu arodslimības pazīmes, nepieciešams ne tikai apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību, bet arī nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm2.

1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti –CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.

1

4.1. tabulaBiežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā

Nr. p.k. Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir

sastopamsIespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai

Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska

novērtēšanai vai samazināšanai1 2 3 4

1. Fizikālie faktoriPaaugstināts troksnis(trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta nodarbinātā dzirde ir 87 dB(A) un augstāks3, bet līmenis, pie kura iesakāms lietot dzirdes aizsardzības līdzekļus, ir 80 dB(A), no trokšņa līmeņa (85 dB(A)) obligāti jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi)

Veicot darbus ar virbroplati, atskaldāmo āmuru, rokas urbjmašīnām, slīpmašīnām un citiem rokas instrumentiem.Troksnis, ko darbības laikā rada būvmašīnas.

Dzirdes traucējumi, pat abpusējs dzirdes zudums (kurlums).

Veikt trokšņa laboratoriskos mērījumus.Iepazīstināt nodarbinātos ar trokšņa mērījumu rezultātiem.Ievērot darba organizāciju, nepārsniedzot pieļaujamo trokšņa ekspozīcijas ilgumu.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par trokšņa iespējamo ietekmi uz veselību un pareizu individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem –antifoniem.Veikt darba aprīkojuma tehniskās pārbaudes, ja nepieciešams, veikt remontu vai jauna darba aprīkojuma iegādi.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Vispārējā vibrācija (visa ķermeņa vibrācijai standartizētā astoņu stundu

Pārvietojoties kravas automašīnā, strādājot ar ekskavatoru, buldozeru, grunts veltni, autoiekrāvēju u.tml.

Mugurkaula bojājumi ar starpskriemeļu disku izmaiņām. Vibrācijas slimība – asinsrites

Veikt vibrācijas laboratoriskos mērījumus.Iepazīstināt nodarbinātos ar

3 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu trokšņa līmeni darba vidē un trokšņa robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumos Nr. 66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”.

2





perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 1,15 m/s2, standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) ir 0,5 m/s2)4

traucējumi, asinsvadu spazmas (īpaši kājās), sāpes un tirpšana.Nervu sistēmas darbības traucējumi, centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi – galvassāpes, reiboņi.

vibrācijas mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par vibrācijas iespējamo ietekmi uz veselību un pareizu individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu.Ievērot darba organizāciju, nepārsniedzot pieļaujamo vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Veikt darba aprīkojuma tehniskās pārbaudes, ja nepieciešams, veikt remontu vai jauna darba aprīkojuma iegādi.

Plaukstas un rokas vibrācija(plaukstas un rokas vibrācijas līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauti nodarbinātie, ir 5 m/s2

un augstāks, bet līmenis, pie kura jālieto aizsardzības līdzekļi, ir 2,5 m/s2).

Veicot darbus ar virbroplati, atskaldāmo āmuru, rokas urbjmašīnām, slīpmašīnām, un citiem rokas instrumentiem.

Elkoņa artroze. Plaukstas pamatnes locītavas bojājumi. Vibrācijas slimība – asinsrites traucējumi, asinsvadu spazmas (rokās), sāpes, salšana un tirpšana. Nervu sistēmas darbības traucējumi, perifērās nervu sistēmas darbības traucējumi (roku tirpšana, nejūtīgums, sāpes) un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi (galvassāpes, reiboņi). „Balto pirkstu” jeb Reino sindroms.

Veikt vibrācijas laboratoriskos mērījumus.Iepazīstināt nodarbinātos ar vibrācijas mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par vibrācijas iespējamo ietekmi uz veselību un pareizu individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu.Ievērot darba organizāciju, nepārsniedzot pieļaujamo vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.Nosūtīt nodarbinātos uz

4 Prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrāciju radīto risku ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”.

3





obligātajām veselības pārbaudēm.Veikt darba aprīkojuma tehniskās pārbaudes, ja nepieciešams, veikt remontu vai jauna darba aprīkojuma iegādi.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem ar vibrāciju slāpējošām īpašībām.

Mikroklimats transporta līdzekļu (ekskavatora, kravas automašīnas) kabīnē (paaugstināta vai pazemināta temperatūra (norma gada aukstajā periodā – +19–25oC, gada siltajā periodā – +20–28oC), pazemināts vai paaugstināts gaisa mitrums (norma – 30–70%), palielināts vai samazināts gaisa kustības ātrums (norma – 0,05–0,15 m/s))

Visās autotransporta kabīnēs, īpaši vecāka izlaiduma, ja nav nodrošināta atbilstoša temperatūra, ventilācija vai gaisa mitrums.

Pārkaršana, sirdsdarbības paātrināšanās, saaukstēšanās, nervu apsaldēšana.

• Nodrošināt nodarbināto ar piemērotu darba apģērbu atbilstoši laika apstākļiem.

• Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par mikroklimata ietekmi uz veselību un pareizu aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu izvēli un lietošanu.

• Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

• Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

• Nodrošināt nodarbinātos ar piemērotām atpūtas telpām, kur nelabvēlīgos laika apstākļos atpūsties un sasildīties.

Pazemināta vai paaugstināta gaisa temperatūra, kad darbi tiek veikti ārpus telpām

Visos darba procesos, kas tiek veikti ārpus telpām.

Pārāk ilgi uzturoties aukstumā:- saaukstēšanās;- nervu apsaldēšana;- ķermeņa atdzišana;- apsaldēšanās.

Pārāk ilgi uzturoties karstumā, saulē:

- pārkaršana;

4





- saules dūriens. • Nodrošināt darba vietu ar dzeramo ūdeni.

2. Ergonomiskie faktoriSmags darbs, fiziska piepūle, smaguma pārvietošana

Visos celtniecības darbos. Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā – locītavu un muguras sāpes, tirpšana, stīvums, funkciju ierobežošana, pat invaliditāte.

Nodrošināt darba vietu ar tehniskiem palīglīdzekļiem smagumu pārvietošanai (hidrauliskie palešu ratiņi, ratiņi, telferi, autokrāns).Apmācīt nodarbinātos par pareizu smaguma celšanu un pārvietošanu.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem ar neslīdošu plaukstas daļu, darba apaviem ar neslīdošu zoli.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Vienveidīgas, atkārtojošas kustības, monotons darbs

Darbs ar kravas celtni, ekskavatoru, buldozeru, darbs ar vibroplati, grunts rakšana ar lāpstu, darbs ar rokas instrumentiem u.tml.

Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā – locītavu un muguras sāpes, tirpšana, stīvums, funkciju ierobežošana, pat invaliditāte.

Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu. Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai.Pārtraukumos dažādot kustības, izpildīt vingrinājumus.

5





Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darbs piespiedu pozā (stāvus, tupus, sēdus, saliecoties)

Ilgstošs darbs dažādās piespiedu pozās visos būvniecības darbos.

Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā – locītavu un muguras sāpes, tirpšana, stīvums, funkciju ierobežošana, pat invaliditāte.

Ierīkot darba vietu atbilstoši ergonomikas prasībām, ievērojot nodarbinātā pareizas pozas ieņemšanu darba procesā, nodrošinot iespēju apsēsties un mainīt darba pozu.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos. Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai.Pārtraukumos dažādot kustības, izpildīt vingrinājumus.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

3. Psiholoģiskie un emocionālie faktoriDarba laiks (laika trūkums, virsstundas)

Visos būvniecības darbos. Galvassāpes, nogurums, miega traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, depresija.


Sliktas attiecības ar vadību, kolēģiem, konfliktiDarbs komandējumos

6





• Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem.

• Organizēt regulāras nodarbināto sapulces.

• Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darbs izolācijā Darbs torņa celtnī.

4. Ķīmiskie faktoriKrāsas, lakas, betona papildvielas, koksnes antiseptiskie līdzekļi, metināšanas aerosoli u.c.

Veicot krāsošanas, lakošanas vai betonēšanas darbus, apstrādājot koksni ar aizsardzības līdzekļiem.Ēku remonta laikā, noņemot veco krāsu.

Atkarībā no ķīmiskajām vielām un to ietekmes uz organismu visbiežāk sastopama saindēšanās (ja īsā laika posmā organismā nonāk liels daudzums ķīmiskās vielas), ķīmiskie apdegumi (nokļūstot uz ādas vai acī), elpceļu kairinājums, elpošanas sistēmas slimības – hroniskas iesnas, faringīts, bronhīts (ieelpojot ķīmiskās vielas).

Veikt laboratoriskos mērījumus, lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju gaisā.Iepazīstināt nodarbinātos ar laboratorisko mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību par ķīmisko vielu un maisījumu ietekmi uz veselību un pareizu kolektīvo, individuālo aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu izvēli un lietošanu.Iegādājoties ķīmiskās vielas un maisījumus, no pārdevēja pieprasīt ķīmisko vielu datu drošības lapas.

7





Iepazīstināt nodarbinātos ar attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumu datu drošības lapā minētajām drošības prasībām. Nodrošināt to pieejamību.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – darba apģērbu, ķīmiski izturīgiem cimdiem, respiratoriem, aizsargbrillēm – un kontrolēt to izmantošanu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

4. PutekļiKoka, metāla, silīcija dioksīdu putekļi, azbesta putekļi u.c.

Kokmateriāla, metāla izstrādājumu piezāģēšana, zemes darbi, metināšanas darbi. Ēku remonta laikā konstrukciju demontāžas darbu laikā.

Elpošanas orgānu saslimšanas – iesnas, faringīts (rīkles iekaisums), bronhīts (obstruktīvs, alerģisks).

Veikt laboratoriskos mērījumus, lai noteiktu putekļu koncentrāciju gaisā.Iepazīstināt nodarbinātos ar laboratorisko mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par putekļu ietekmi uz veselību un pareizu kolektīvo, individuālo aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu izvēli un lietošanu.

8





Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – darba apģērbu, cimdiem, respiratoriem, aizsargbrillēm – un kontrolēt to izmantošanu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

5. Bioloģiskie faktoriĒrces un citi kukaiņi Veicot darbus ārpus pilsētas, klajā

laukā. Ērču encefalīts, Laima slimība, anafilaktiskais šoks, ja nodarbinātajam ir kāda alerģija pret kukaiņu (piemēram, lapseņu) kodumiem. Alerģija, ādas izsitumi. Vīrusi, saslimšanas.

• Nosūtīt nodarbinātos uz vakcināciju pret ērču encefalītu.

• Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.

• Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par ērču un dzīvnieku koduma ietekmi uz veselību un pareizu aizsardzības līdzekļu, darba

9





apģērbu izvēli un lietošanu.• Nodrošināt nodarbinātos ar

repelentiem – vielām, kas atbaida dzīvniekus un kukaiņus.

• Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – darba apģērbu, apaviem, cimdiem, sejas maskām.

• Plānot un ievērot darba organizāciju. Darbu vadītājam apsekot plānoto darba zonu vecā ēkā un noteikt nepieciešamos drošības pasākumus.

Mikroorganismi, vīrusi Veicot renovācijas darbus vecās mājās. Veicot darbus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos vai attīrīšanas iekārtās.

6 Traumatisma faktoriNeuzmanīga rīcība vai strādājot ar bojātu darba aprīkojumu, iekārtu, instrumentu

Visos būvniecības darbos. Gan mazas un nenozīmīgas traumas, gan nozīmīgas, pat letāls iznākums.

• Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem pret mehānisku iedarbību, darba apaviem ar prettrieciena izturīgu purngalu, aizsargbrillēm, ķiveri.

• Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par darba drošības prasībām, veicot

Krītoši priekšmetiPaklupšanas, pakrišanas iespējasDarbs augstumā (no 1,5 metriem) un augstkāpēju darbs (no 5 metriem)

Konstrukciju montāžas un jumiķa darbi, logu montāža, mūrēšanas un apdares darbi, kā arī darbi 1,5 metru augstumā virs darba pamatnes.

10





darbus būvobjektā, kā arī par pareizu aizsardzības līdzekļu izvēli un to lietošanas nepieciešamību.

• Nodrošināt, lai objektā būtu vismaz viens nodarbinātais, kurš apmācīts sniegt pirmo palīdzību un prot to darīt.

• Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.

• Apzīmēt bīstamās vietas ar drošības zīmēm.


Ceļu satiksmes negadījumi. Būvobjektos, kuros ir intensīva gājēju un transportlīdzekļu kustība.Ceļa būvniecības darbos, rekonstrukcijas un renovācijas darbos.Nepietiekama darba zonas pārredzamība (slikti laika apstākļi, migla, sniegs, lietus).

11

4.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskums

Lai kvalitatīvi veiktu darba vides riska novērtēšanu, ir nepieciešams ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus:1. solis . Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana . 2. solis . Risku ( iespējamības un iedarbības seku ) novērtēšana . 3. solis . Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana . 4. solis . Pasākuma īstenošana . 5. solis . Uzraudzība un pārbaude .

PIEMĒRS, kur tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi:Uzņēmuma apraksts Būvniecības uzņēmums, kas veic zemes darbus (būvlaukuma attīrīšana, melnzemes noņemšana, būvbedres vai tranšeju rakšana, būvbedres vai tranšeju pamatnes blietēšana, šķembu ierīkošana un blietēšana) nodarbina 16 cilvēkus, no kuriem četri strādā ar ekskavatoriem, četri – ar buldozeriem, četri – ar kravas automašīnām, četri – ar vibroplatēm un ar grunts veltņiem, divi veic palīgdarbus (piemēram, tranšeju nostiprināšanu, līdzināšanu un piebēršanu ar lāpstu, tranšeju rakšanu ar lāpstu grūti pieejamās vietās). Būvobjekta teritorija ir iežogota, līdz ar to nepiederošu personu vai dzīvnieku iekļūšana teritorijā nav iespējama. Pa būvobjekta teritoriju pārvietojas gan nodarbinātie, gan transportlīdzekļi (kravas automašīnas, ekskavatori, buldozeri), kuru pārvietošanās ceļi nav atdalīti un apzīmēti. Bīstamās vietas (piemēram, būvbedres) ir ierobežotas un apzīmētas ar brīdinošiem uzrakstiem – „Stāt! Bīstami!”. Būvobjektā ierīkots vispārējais mākslīgais apgaismojums (laternas).Darba laiks – astoņas stundas dienā (ar vienas stundas pusdienas pārtraukumu) un piecas dienas nedēļā. Darbi notiek gan gada siltajos, gan aukstajos periodos. Darbi netiek veikti nelabvēlīgos laika apstākļos – intensīvas līšanas, snigšanas, krusas, miglas laikā.Darba mašīnas (ekskavatori, buldozeri, grunts veltņi un kravas automašīnas) ir tehniskā kārtībā, to apliecina dokumenti par ikgadējo tehnisko apkopi. Vibroplatēm nav veiktas tehniskās pārbaudes. Nav veikti trokšņa un vibrācijas mērījumi.Kravas automašīnas, ekskavatora, buldozera un grunts veltņa degvielas tvertnes uzpilde notiek degvielas uzpildes stacijās. Vibroplates degvielas uzpildes tvertne tiek uzpildīta objektā.Degvielas uzpildes kannai ir uzraksts „Degviela vibroplatei”, tā ir novietota speciāli paredzētā vietā (vagoniņā, kas paredzēts darba aprīkojuma un palīgmateriālu uzglabāšanai).Nodarbinātajiem izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi (aizsargķivere, atstarojošā veste, apavi un darba cimdi). Darba vieta nodrošināta ar atpūtas telpām (vagoniņš), kurā nodarbinātie atpūšas un pusdieno. Nodarbinātajiem ir pieejamas dušas un tualetes.Nodarbinātie pirms stāšanās darbā (pirms pieciem gadiem) ir izgājuši obligātās veselības pārbaudes. Nodarbinātie ir instruēti un apmācīti darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumos. Darba vietas nodrošinātas ar pirmās palīdzības aptieciņām un ugunsdzēšamajiem aparātiem.

12

1. solis . Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto nodarbināto apzināšana.

Darba aizsardzības speciālists kopā ar nodarbināto pārstāvi, apsekojot darba vietas un runājot ar nodarbinātajiem, konstatēja darba vides riska faktorus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai.• Ekskavatora un buldozera operatoram:- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);- piespiedu darba poza (sēdus);- vispārējā ķermeņa vibrācija, vadot ekskavatoru vai buldozeru;- paaugstināts troksnis, kas var rasties, ja ekskavatoram vai buldozeram ir kādi tehniski bojājumi;- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju vai kāpjot ārā no ekskavatora vai buldozera vai kāpjot

tajos iekšā;- ķīmisko vielu (degviela) izgarojumu ieelpošana, saskare ar ādu, norīšana vai šļakatu trāpīšana acīs, kad tiek uzpildīta

ekskavatora vai buldozera degvielas tvertne.• Kravas automašīnas vadītājam:- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);- piespiedu darba poza (sēdus);- vispārējā ķermeņa vibrācija, vadot kravas automašīnu;- paaugstināts troksnis, kas var rasties, ja kravas automašīnai ir kādi tehniski bojājumi;- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju vai kāpjot ārā no kravas automašīnas vai kāpjot iekšā.• Vibroplates vai grunts veltņa operatoram:

- vispārējā ķermeņa vibrācija, vadot grunts veltni;- plaukstas un rokas vibrācija, strādājot ar vibroplati;- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);- paaugstināts troksnis, ko rada vibroplate vai ko var radīt grunts veltnis, ja tam ir kādi tehniski bojājumi;- smaguma pārvietošana (vibroplates vadīšana darba procesā, tās celšana, pārvietošana u.c.);- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju vai kāpjot ārā no grunts veltņa vai kāpjot tajā iekšā;- piespiedu darba poza (sēdus, saliecoties, stāvus);- traumatisms, ko var radīt blietējamā materiāla šķembas, krītoši priekšmeti;- ķīmisko vielu (degviela) izgarojumu ieelpošana, saskare ar ādu, norīšana vai šļakatu trāpīšana acīs, kad tiek uzpildīta vibroplates degvielas tvertne.

13

• Palīgstrādniekiem:- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);- paaugstināts troksnis, ko izdala blakus strādājošais darba aprīkojums;- traumatisms, ko var izraisīt tranšeju sienas noturības zudums (nogruvumi, nobirumi u.tml.);- traumatisms, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un ja darba aprīkojums nav darba kārtībā;- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju;- smaguma pārvietošana;- piespiedu darba poza (stāvot, pieliecoties);- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra.

2. solis . Risku ( iespējamības un iedarbības seku ) novērtēšana Jebkuram riskam jānosaka riska līmenis. To var izdarīt, nosakot riska iespējamību (cik bieži un kādu laika periodu nodarbinātā veselība tiek pakļauta konkrētajam riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas nodarbinātā veselībai var būt, ja nodarbinātā drošība un veselība tiek pakļauta attiecīgajam riskam).

Novērtējot darba vides riskus, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas 5 ballu matricas metodi (skatīt 4.2. tabulu „Somijas 5 ballu matrica”)5, kurā noteica riska iespējamību un riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību.

4.2. tabulaSomijas 5 ballu matrica

Riska iespējamībaRiska sekas

Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstamsNeiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņemams risks II Ciešams risks III

Maz iespējams Pieņemams risks II Ciešams risks I INozīmīgs risks IV

Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks V Tika konstatēts:- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi) – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo līdz šim nav

notikuši ceļu satiksmes negadījumu, nodarbinātajiem nav izsniegtas atstarojošās vestes, kas nodrošina, lai nodarbinātie būtu pamanāmi, kā arī būvobjektā nav atdalīti un apzīmēti gājēju un transportlīdzekļu pārvietošanās ceļi. Ja notiek negadījums, tad sekas uz nodarbināto drošību un veselību var būt „Ļoti bīstams”, līdz ar to – IV riska līmenis (nozīmīgs risks);

5 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumus skatīt CD materiāla 5. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes būvniecībā”.14

- paaugstināts troksnis, ko izdala blakus strādājošais darba aprīkojums – riska iespējamība, ka nodarbinātā dzirde tiek pakļauta paaugstinātam troksnim – „Iespējams”, jo nav veikta darba aprīkojuma apkope, nodarbinātie nav nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī nav veikti trokšņa laboratoriskie mērījumi. Riska sekas uz nodarbināto drošību un veselību – „Maz bīstamas”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- traumatisms, ko var izraisīt tranšeju sienas noturības zudums (nogruvumi, nobirumi u.tml.) – riska iespējamība – „Neiespējams”, jo tranšejas sienas tiek nostiprinātas ar veidņiem, darbus izpilda augsti kvalificēti darbinieki, kuriem ir veikta apmācība darba drošības jautājumos, kā arī līdz šim nav bijuši negadījumu. Ja notiek negadījums, tad riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību var būt „Ļoti bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- traumatisms, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un ja darba aprīkojums nav darba kārtībā – riska iespējamība – „Neiespējams”, jo darba aprīkojums (lāpstas), ar ko strādā palīgstrādnieks, ir darba kārtībā, ir veikta instruktāža un apmācība darba drošībā, kā arī līdz šim nav bijuši negadījumi. Riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību, ja notiek negadījums – „Bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams risks);

- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju – riska iespējamība –„Maz iespējams”, jo bīstamās vietas (piemēram, būvbedres) ir ierobežotas un apzīmētas ar brīdinošiem uzrakstiem („Stāt! Bīstami!”), nodarbinātajiem ir izsniegti darba apavi, kā arī nodarbinātie ir instruēti un apmācīti darba drošībā, bet pārvietošanās pa būvobjektu notiek pastāvīgi. Riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību, ja notiek negadījums – „Maz bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams risks);

- smaguma pārvietošana – riska iespējamība – „Neiespējams”, jo nodarbinātie fiziskai slodzei tiek pakļauti visu darba laiku, bet pārvietojamā smaguma masa nepārsniedz pieļaujamās normas (vīriešiem nepārsniedz 50 kg), nodarbinātajiem ir veikta instruktāža un instruktāža darba drošībā. Riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību, ja netiek ievērotas darba drošības prasības – „Bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams risks);

- piespiedu darba poza (stāvot, pieliecoties) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātie darbus piespiedu pozā veic visu darba laiku un nav ieviestas atpūtas pauzes. Riska sekas uz nodarbināto veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra – riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātie veic darbu gan paaugstinātā, gan pazeminātā gaisa temperatūrā, nav ieviestas atpūtas pauzes, nodarbinātie nav nodrošināti ar darba apģērbu. Riska sekas uz nodarbināto drošību un veselību – „Maz bīstamas”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks).

Vērtējot darba vides riska faktorus, var izvēlēties metodi, kas ļauj esošo risku subjektīvi aprēķināt, izmantojot formulu R = Q x p, kur R ir risks, Q – varbūtība, p – sekas5.

3. solis . Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana Nosakot pasākumus darba vides riska novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā attiecīgais darba vides risks var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors nekavējoties ir jānovērš vai jāsamazina, lai izslēgtu vai samazinātu to ietekmi uz nodarbināto drošību

15

un veselību. Tomēr jāatceras, ka pastāv tādi darba vides riska faktori, kurus nav iespējams pilnībā novērst, taču to ietekmi uz nodarbinātā veselību un drošību var samazināt.

4. solis . Pasākuma īstenošana Būvniecībā pastāv tādi darba vides faktori, kuru radīto risku ir nepieciešams novērst uzreiz, jo tie rada nozīmīgu risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī tādi riska faktori, kurus var viegli novērst vai samazināt nekavējoties, lai arī tie nerada tik būtisku apdraudējumu nodarbināto veselībai. Bet ir arī riski, kuru novēršanai nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina, ka tiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, kurā norāda atbildīgās personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī pasākumu īstenošanai piešķirtos nepieciešamos līdzekļus.

PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam:Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas darba aizsardzības speciālists izstrādāja darba aizsardzības pasākumu plānu, kurā norādīja nepieciešamos pasākumus (skatīt 4.3. tabulu „Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi”), izpildes termiņus, atbildīgo personu par pasākumu izpildi.Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas darba aizsardzības speciālists izstrādāja darba aizsardzības pasākuma plānu, pamatojoties uz 2. soļa aprakstu (skatīt 4.4. tabulu „Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs”).

4.3. tabulaRiska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi

Riska pakāpe Nepieciešamie pasākumiNenozīmīgs risks I Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams.

Pieņemams risks II Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi, jāizvērtē, kādi tie būtu veicami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu.

Ciešams risks III Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vēra iespējamā kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi jāveic vismaz 3–5 mēnešu laikā pēc riska novērtējuma.

Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav veikti pasākumi riska samazināšanā vai novēršanā. Ja darbu nav iespējams pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi jāveic 1–3 mēnešu laikā.

Neciešams risks V Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav iespējams veikt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā aizliegts.

16

4.4. tabula Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs

Nr. p.k. Riska faktors

Riska līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš

Nepieciešamie finansiālie

līdzekļi6, Ls1 2 3 4 5 6 7

1. Ceļu satiksmes negadījumi, kas var notikt būvobjektā

IV Apzīmēt transportēšanas un gājēju pārvietošanas maršrutus, kā arī izvietot ceļu satiksmes drošības zīmes.

Darba devējs sadarbībā ar būvobjekta vadītāju

Nekavējoties 150,00 (iekļaujot visas nepieciešamās drošības zīmes)

Veikt apgaismojuma mērījumus tumšajā dienas periodā (no rīta vai vakarā) transporta un gājēju pārvietošanās ceļos.

Darba aizsardzības speciālists sadarbībā ar

laboratoriju7

5 dienu laikā 100,00 (iekļaujot visus nepieciešamos laboratoriskos

mērījumus)Iepazīstināt nodarbinātos ar apgaismojuma mērījumu rezultātiem.

Darba aizsardzības speciālists

2 dienu laikā pēc apgaismojuma laboratorisko

mērījumu rezultātu saņemšanas

0,00

Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošībā, veicot būvdarbus.


1 x 6 mēnešos 0,00

2. Paaugstināts troksnis, ko izdala blakus strādājošais darba aprīkojums

III Veikt darba aprīkojuma, kas rada troksni, tehniskās pārbaudes un, ja nepieciešams, veikt remontu.

Darba devējs, darba aizsardzības

speciālists sadarbībā ar uzņēmumu, kas

piedāvā tehniskās apskates vibroplatēm

Nekavējoties 25,00 (vienam darba

aprīkojumam, ja nepieciešams –

tiks piešķirti papildu līdzekļi)

Veikt trokšņa laboratoriskos mērījumus.

Darba aizsardzības speciālist sadarbībā ar

laboratoriju

5 dienu laikā 100,00 (iekļaujot visus nepieciešamos

6 Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemēra sadaļai „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs.7 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www . latak . lv .

17

http://www.latak.lv/



Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls

1 2 3 4 5 6 7

mērījumus)Iepazīstināt nodarbinātos ar trokšņa mērījuma rezultātiem.


1 dienas laikā pēc rezultātu

saņemšanas

0,00

Nodrošināt nodarbinātos ar dzirdes aizsardzības līdzekļiem (austiņām).

Darba devējs 1 dienas laikā pēc rezultātu

saņemšanas

60,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos aizsardzības līdzekļus, ja

nepieciešams –tiks piešķirti

papildu līdzekļi)Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc divām nostrādātām stundām.

Darba devējs Nekavējoties 0,00





Darba devējs 4 nedēļu laikā 30,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus)

3. Paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra

III Nodrošināt nodarbinātos ar darba apģērbu atbilstoši laika apstākļiem:gada siltajā periodā – garās bikses, flaneļa krekli ar garām piedurknēm;

Darba devējs Nekavējoties 60,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos aizsardzības līdzekļus, ja

18




1 2 3 4 5 6 7

gada aukstajā periodā – siltās garās kombinezona bikses, siltās jakas un virsjakas, ziemas cepure, cimdi.

nepieciešams –tiks piešķirti

papildu līdzekļi)

Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc divām nostrādātām stundām.







Nodrošināt nodarbinātos ar dzeramo ūdeni.

Darba devējs Nekavējoties, pēc tam regulāri

10,00 (vienai nedēļai)

4. Piespiedu darba pozas (stāvus, saliecoties, pieliecoties)

III Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc divām nostrādātām stundām.







5. Traumatisms, ko var izraisīt tranšeju sienas

III Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošībā,



19




1 2 3 4 5 6 7

noturības zudums (nogruvumi, nobirumi, u.tml.)

veicot būvdarbus.

6. Smaguma pārvietošana ar rokām

II Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc divām nostrādātām stundām.


Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošībām pārvietojot smagumus.





7. Aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju vai kāpjot ārā no transporta līdzekļa vai kāpjot tajā iekšā

II Sekot, lai darba vietas tiek uzturētas tīras un kārtīgas.

Būvobjekta vadītājs Regulāri 0,00




8. Traumatisms, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un ja darba aprīkojums nav darba kārtībā

II Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošībā, strādājot ar darba aprīkojumu.



20

5. solis . Uzraudzība un pārbaude Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, pārbaudīt, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas ir izdarīts noteiktā termiņā. Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tad tā pārvērtēšanu veikt ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav izmainījusies un darba vidē ir tādi paši riski kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, jaunu dokumentu risku novērtēšanai var nesastādīt, bet esošajā veikt atzīmi, ka riski darba vietā nav mainījušies.

Darba vides risku novērtējumu pārskatīt šādos gadījumos:1. Organizācijā notiek svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana, būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi:

PIEMĒRS:Uzņēmumā darbu izpildes laikā tika izmantotas 110 kilogramu benzīna vibroplates zemes blietēšanai. Uzņēmumam attīstoties, tas iegādājās 11,5 tonnu dīzeļdegvielas grunts veltni. Mainījies darba aprīkojums, kas papildus izraisa darba vides riska faktoru – vispārējo ķermeņa vibrāciju –, tāpēc nepieciešams veikt atkārtotu riska novērtējumu.

2. Praktiski uzsākot citu darbības veidu.

PIEMĒRS:Uzņēmums, kas veic zemes rakšanas darbus, kā papildus darba virzienu nolemj attīstīt arī betonēšanas darbus, lai piedāvātu klientiem pilno nulles cikla pabeigšanu. Nepieciešams veikt risku novērtēšanu betonēšanas darbiem.

3. Konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

PIEMĒRS:Darba vides riska faktoru novērtēšanā tika konstatēts, ka vibroplates astoņu stundu plaukstas un rokas vibrācijas iedarbības ekspozīcijas vērtība ir 7 m/s2 (dienas ekspozīcijas vērtība – 5 m/s2). Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē” pie šādas ekspozīcijas nodarbinātais ar vibroplati drīkst strādāt četras stundas un piecas minūtes dienā. Tika izstrādāts blietēšanas darba grafiks, kurā tika iekļautas atpūtas pauzes, un nodarbinātie tika nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm.

21

4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma8.

PIEMĒRS:Veicot tranšeju rakšanu, apgāzās ekskavators. Notika nelaimes gadījums darbā, cieta ekskavatora vadītājs un garāmejošs strādnieks. Negadījuma cēlonis bija nepareiza ekskavatora atrašanās vieta, kura bija pārāk tuvu tranšejai, un bīstamās zonas neievērošana citiem nodarbinātajiem. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas vēlreiz tika novērtēti darba vides riski, apzinoties šāda veida riska biežumu un sekas. Riska novērtēšanas rezultāti sekmēja darba aizsardzības pasākumu plāna papildināšanu, kolektīvo aizsardzības līdzekļu plašāku lietošanu, jaunas instrukcijas izstrādi un nodarbināto informēšanu par šāda veida risku, lai novērstu nelaimes gadījuma atkārtošanās iespējamību.

4.3. Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi būvniecībāDarba vides riska faktoru novērtēšanas viena no sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi9, kas sniedz konkrētus datus attiecībā uz kādu darba vides risku, ļaujot noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī prognozēt turpmākās darbības attiecībā uz nodarbināto aizsardzību (piemēram, nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes, lietojamos individuālo aizsardzības līdzekļus).

4.3.1. Trokšņa līmeņa noteikšana Troksni būvniecībā var radīt jebkura iekārta (piemēram, ekskavators, vibroplate, perforators un rokas instrumenti). Trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta nodarbināto dzirde, ir 87 dB(A) (ekspozīcijas robežvērtība) un augstāks, bet trokšņa līmenis, no kura jābūt pieejamiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem un nodarbinātajiem jāveic obligātās veselības pārbaudes, ir 80 dB(A) (zemākā trokšņa darbības vērtība), savukārt no trokšņa līmeņa 85 dB(A) (augstākā trokšņa darbības vērtība) dzirdes aizsardzības līdzekļi jālieto obligāti. Ja darba vietā vai darba telpā tiek darbinātas iekārtas vai elektriskie darbarīki, kas rada troksni un spēj ietekmēt nodarbinātos, var būt nepieciešami trokšņa mērījumi (trokšņa ietekme ir lielāka, ja tiek darbinātas vairākas iekārtas vai elektriskie darbarīki vienlaicīgi, ja iekārtām ir vibrējošas, nodilušas detaļas un ja darba telpās ir rezonanse). Troksnis var ietekmēt arī nodarbinātos, kas paši ar troksni radošu aprīkojumu nestrādā, bet atrodas tajā pašā telpā. Iespējams, trokšņa līmenis ir pārsniegts, ja sarunājoties ir jāpaaugstina balss. Lai noteiktu trokšņa līmeni, sākotnēji var veikt indikatīvos mērījumus (tos veic ar kalibrētu mēraparatūru darba aizsardzības speciālists vai cita persona). Ja tie uzrāda trokšņa līmeni, kas ir tuvu paaugstinātam, vai indikatīvo mērījumu rezultāti ir mainīgi un neskaidri, lai noteiktu precīzu trokšņa līmeni, nepieciešams piesaistīt akreditētu laboratoriju. Tāpat arī laboratorija jāpiesaista mērījumu veikšanai, ja nodarbinātajiem ir sūdzības par veselības traucējumiem, kas var būt trokšņa ietekmes rezultāts (piemēram, dzirdes traucējumi, džinkstēšana ausīs, galvassāpes, pastiprināts nogurums).

8 Par nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību skatīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.9 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www . latak . lv .

22

http://www.latak.lv/

PIEMĒRS:Nodarbinātais sūdzas, ka, beidzot darbu ar vibroplati, ir džinkstoņa ausīs un kādu laiku jārunā paceltā balsī pašam un apkārtējiem. Veicot vibroplates rādīta trokšņa līmeņa mērījumus un attiecinot to uz ekvivalentu trokšņa līmeņa ietekmi uz cilvēku, tika konstatēts, ka vibroplate darba laikā rada paaugstinātu troksni – 89 dB (augstākais pieļaujamais trokšņa līmenis, kas neprasa veikt pasākumus ir 80 dB). Tātad darba devējam bija nepieciešams veikt pasākumus trokšņa samazināšanai vismaz līdz 80 dB. Nodarbinātais, kas strādā ar attiecīgo vibroplati, tika nosūtīts uz obligāto veselības pārbaudi. Arodslimību ārsts nekonstatēja veselības problēmas. Vibroplatei veica tehnisko apkopi un remontu, pēc tā atkārtotie trokšņa mērījumi uzrādīja 85 dB. Nodarbinātajam tika izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – ausu ieliktņi, kas samazina troksni par 20 dB.

Laboratoriskos mērījumus nepieciešams veikt regulāri, ja troksnis ir paaugstināts: • reizi gadā – ja trokšņa līmenis iepriekšējos mērījumos pārsniedza 85 dB(A), pīķa līmenis – 140 dB;• reizi trijos gados – ja troksnis bija 80–85 dB(A) un pīķa līmenis nepārsniedza 140 dB.

Trokšņa mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā.

4.3.2. Vibrāciju līmeņu noteikšana Vibrāciju iedala:Vibrāciju iedala:• plaukstas un rokas, kas iedarbojas uz rokām (piemēram, strādājot ar rokas instrumentiem, slīpēšanas, pulēšanas un citām mašīnām). Plaukstas un

rokas vibrācijai standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)), kas nedrīkst tikt pārsniegta, ir 5 m/s2, standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) ir 2,5 m/s2;

• visa ķermeņa, kas iedarbojas uz visu nodarbinātā ķermeni (piemēram, strādājot smagajā automašīnā, strādājot uz vibrējošām iekārtām). Visa ķermeņa vibrācijai standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 1,15 m/s2, standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) ir 0,5 m/s2.

23

PIEMĒRS:Nodarbinātais sūdzas par rokas tirpšanu, regulāri (vidēji astoņas stundas dienā) strādājot ar vibroplati, līdz ar to ir aizdomas, ka šī instrumenta vibrācija var radīt risku nodarbinātā veselībai. Vibroplate darba procesā rada nelielas, bet ātras roktura kustības (sitienus) – vibrāciju, kas tiek pārnesta uz nodarbinātā roku, tādēļ viņš ir pakļauts plaukstas un rokas vibrācijai. Veicot vibrācijas mērījumus piecas darba dienas, konstatē, ka plaukstas un rokas vibrācijas līmenis ir 8 m/s2 (pieļaujamā dienas ekspozīcijas robežvērtība, strādājot astoņas stundas, ir 5 m/s2). Nodarbināto, kurš pakļauts plaukstas un rokas vibrācijai, nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm, viņam izsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus (cimdus ar vibrācijas slāpējošām īpašībām), kā arī darba laiku, kad nodarbinātais strādā ar vibroplati, samazina līdz četrām stundām dienā.

Ekskavatora vadītājs sūdzas par sāpēm mugurkaula un gurnu rajonā. Pēc iepazīšanās ar ekskavatora tehnisko dokumentāciju ir aizdomas, ka tās vadītājs ir pakļauts visa ķermeņa vibrācijai. Veicot vibrācijas mērījumus piecas darba dienas, konstatē, ka vispārējās ķermeņa vibrācijas līmenis ir 1,30 m/s2 (pieļaujamā dienas ekspozīcijas robežvērtība, strādājot 8 stundas, ir 1,15 m/s2). Nodarbināto, kurš pakļauts vispārējai ķermeņa vibrācijai, nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm, ekskavatorā nomaina krēslu, kas samazina visa ķermeņa vibrāciju. To apstiprina atkārtoti veiktie vibrācijas mērījuma rezultāti (pēc krēsla nomaiņas vibrācijas līmenis ir 0,9 m/s2).

4.3.3. Ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas noteikšana gaisā darba vietā Būvniecībā nodarbināto veselību var ietekmēt daudzas ķīmiskās vielas un maisījumi, kas ir krāsu, laku un celtniecības materiālu sastāvos. Ķīmiskās vielas un maisījumi var būt ar kairinošu un kodīgu iedarbību, kā arī var izraisīt alerģiskas reakcijas. Ja darba vides gaisā ir vairākas kaitīgās vielas un maisījumi, tad kontrolē bīstamākās un raksturīgākās. Par paaugstinātu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā var liecināt arī nodarbinātā sūdzības par augšējo elpošanas ceļu kairinājumu, iekaisumiem un alerģiskām reakcijām (elpceļu vai ādas). Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, nepieciešams pieaicināt akreditētu laboratoriju laboratorisko mērījumu veikšanai. Pēc laboratoriskajiem mērījumiem laboratorija darba devējam iesniedz laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu, kurā norādīta noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā (C), kā arī aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER).Aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā.Ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss (EI) – matemātiski aprēķināts koeficents, ņemot vērā: C – ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā (pēc laboratoriskajiem mērījumiem);AER – noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtību10:

EI = CAER

Aprēķinot EI, darba devējs var noteikt, pēc cik ilga laika būs jāveic atkārtoti mērījumi un cik bieži nodarbinātais, kura veselība tiek pakļauta 10 Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā skatīt Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumos Nr. 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”.

24

attiecīgajai ķīmiskajai vielai, jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm11 (skatīt 4.5. tabulu). 4.5. tabula

EI Pasākumi Atkārtotie mērījumi jāveic Obligātās veselības periodiskums10

> 1 Jāveic nekavējoties. Pēc pasākumu īstenošanas 1 x gadā

0,75–1 Ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, jāveic pasākumi, lai samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību.

24 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem

1 x 2 gados

0,5–0,75 52 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem

1 x 3 gados

< 0,5 104 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem

Obligātās veselības pārbaudes neparedz

PIEMĒRS:Nodarbinātais sūdzējās, ka pēc veiktiem iekšdarbiem (sienu līdzināšanas, špaktelēšanas un krāsošanas darbiem) asaro acis, niez sejas āda un sāp galva. Nodarbinātais ir nodrošināts ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (respiratoru, cimdiem), bet tie bieži netiek lietoti. Apskatot izmantoto celtniecības materiālu datu drošības lapas, secināja, ka celtniecības materiālu sastāvos ir kodīgas un kairinošas vielas un paaugstinātā koncentrācijā gaisā ir iespējami simptomi, ko minēja nodarbinātais. Lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas līmeni darba vides gaisā, tika pieaicināta akreditēta laboratorija, kura veica laboratoriskos mērījumus, nosakot 2-(2-butoksietoksi) etanola acetona un cementa putekļu koncentrāciju darba vides gaisā. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas laboratorija uzņēmumam iesniedza testēšanas pārskatus, kurā tika uzrādīts, ka:2-(2-butoksietoksi) etanola koncentrācija darba vides gaisā (C) – 67,4 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 67,5 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 67,4/67,5 = 0,99;acetona koncentrācija darba vides gaisā (C) – 1190 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 1210 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 1190/1210 = 0,98;cementa putekļu koncentrācija darba vides gaisā (C) – 5,6 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 6 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 0,93.Apsekojot darba vietu un atkārtoti iztaujājot nodarbināto, noskaidroja, ka, veicot iekšdarbus, bieži netiek lietoti aizsardzības līdzekļi (respiratori, aizsargbrilles un cimdi). Pēc laboratorisko mērījumu rezultātu saņemšanas darba devējs, ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, veica pasākumus, lai samazinātu

11 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti –CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.

25

ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību – esošās ķīmiskās vielas un maisījumus nomainīja pret mazāk kaitīgiem, nodrošināja nodarbināto instruktāžu un apmācību par darba aizsardzības prasībām, veicot iekšdarbus, īpaši akcentējot individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību. Pamatojoties uz 4.5. tabulu, darba devējs atkārtotus laboratoriskos mērījumus veica pēc 24 nedēļām un nolēma, ka nodarbināto uz obligātajām veselības pārbaudēm sūtīs vienu reizi divos gados.

26

Documents

4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā · dzirdes aizsardzības līdzekļi) Veicot darbus ar virbroplati, atskaldāmo āmuru, rokas urbjmašīnām, slīpmašīnām