4. Mācību priekšmets Sitaminstrumentu spēle · 4.klase. Nošu ilgumi, metroritms – sinkope, taktsmēri – 6/8, 9/8, 12/8. 1 programmas satura realizēšanai paredzētais kontaktstundu

131

Mg. art Atis Vintuks

4. Mācību priekšmets Sitaminstrumentu spēle

Sitaminstrumenti ir vissenākie mūzikas instrumenti. Sitaminstrumentus izmanto

ļoti plaši – simfoniskajā mūzikā, daţādu pūšaminstrumentu orķestru sastāvā, populārajā un

dţeza mūzikā.

Mācību procesā sitaminstrumentu spēlē audzēkņi apgūst daţādus instrumentus –

mazās bungas, ksilofonu, marimbu, sitaminstrumentu komplektu, trijstūri, tamburīnu,

kastaņetes, tomus, bongus, u.c.

I Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta Sitaminstrumentu spēle mērķis ir radīt priekšnosacījumus audzēkņa

mūzikas uztveres, izpratnes un praktiskās – muzikāli radošās – darbības pieredzei

nepieciešamo zināšanu apguvei; muzikālo un radošo spēju attīstībai un sitaminstrumentu

spēles pamata prasmju veidošanai, motivējot audzēkni atbilstoši savām spējām un

interesēm turpināt sitaminstrumentu spēles apguvi nākamajā izglītības pakāpē.

2. Mācību priekšmeta Sitaminstrumentu spēle uzdevumi:

2.1. Veicināt audzēkņa mūzikas uztveres un muzikālo, intelektuālo, emocionālo un radošo

spēju attīstību.

2.2. Radīt apstākļus kvalitatīvu sitaminstrumentu spēles pamata prasmju veidošanai.

2.3. Rosināt izpratnes un sitaminstrumentu spēles pamata prasmju veidošanos, interpretējot

daţādu stilu un ţanru skaņdarbus.

2.4. Sekmēt audzēkņa individuālās un kolektīvās muzikāli radošās darbības pieredzes

veidošanos.

II Mācību priekšmeta obligātais saturs

1. Mūzikas uztvere.

1.1. Muzikālo spēju – ritma izjūtas, muzikālās dzirdes un muzikālās atmiņas attīstība.

1.2. Muzikāli intelektuālo spēju attīstība.

1.3. Prasmes klausīties un uztvert mūziku attīstība, mūzikas daudzveidības iepazīšana un

izpratne.

2. Mūzikas valodas apguve.

2.1. Sitaminstrumentu uzbūve, tehniskās un mākslinieciskās iespējas skaņdarbu

interpretācijā.

132

2.2. Daţādu stilu un ţanru muzikālo sacerējumu izteiksmes līdzekļi un to pielietošana

interpretācijā.

2.3. Iepazīšanās ar izciliem mūzikas paraugiem.

3. Muzikāli radošā darbība.

3.1. Individuālās muzikālās darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.

3.2. Kolektīvās muzikālās darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.

3.3. Pamatiemaņu veidošanās improvizācijā.

3.4. Lasīšana no lapas.

3.5. Patstāvīgais darbs instrumentspēles pilnveidē.

133

III Programmas satura izvērsums

1

1. Praktiskajā – muzikāli radošajā darbībā apgūstamie sitaminstrumentu spēles tehnikas pamatelementi un mūzikas satura elementi –

mūzikas valoda, stilistika, žanri un skaņdarbu formas.

Mācību gads

Instrumentspēles tehnikas pamatelementi Mūzikas satura elementi – mūzikas valoda, stilistika, žanri un skaņdarba forma

1.–2. 1.klase.

1. pusgads tiek veltīts sitaminstrumentu spēles pamatiemaņu apguvei.

2. pusgadā papildus apgūst maţora un minora gammas:

iekļaujot nošu garumus – no veselas nots līdz astotdaļai un

ceturtdaļu ar punktu; tonalitātēs līdz 1 zīmei.

Spēlē vingrinājumus un apgūst 6-8 etīdes.

Mācību sākumposmā audzēkņi iepazīstas ar sitaminstrumentiem –

skanējumu, vēsturi, uzbūvi, galveno daļu nosaukumiem.

Mācību gada laikā apgūst 4-6 skaņdarbus.

Nošu ilgumi, taktsmēri – 2/4, ¾, 4/4, akcenti.

Dinamika – p; f; mp; mf; crescendo, diminuendo.

Apgūstamie muzikālās formveides elementi un muzikālās formas –

motīvs, frāze, teikums, periods, vienkārša trīsdaļu forma.

Ţanru piemēri – tautas dziesma, deja, maršs, polka, valsis.

Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – tautas mūzika, baroks,

klasicisms, 20.gs.vidus.

Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Moderato, Andante,

Allegretto, ritenuto, Tempo I , dolce, Allegro, Lento.

2. klase. Apgūst vingrinājumus labās un kreisās rokas tehnikas attīstībai.

Apgūst maţora un minora gammas:

līdz 2 alterācijas zīmēm;

2. oktāvās;

ar apgūtajiem nošu ilgumiem un ritma formulām;

trijskaņu arpēdţijas.

Apgūst 6-8 etīdes (daţādi skaņveides paņēmieni un ritmiskais

zīmējums).

3.–4. 3.klase. Turpina vingrinājumu spēli tehnisko paņēmienu apguvei un

nostiprināšanai.



2. oktāvās;


Mācību gada laikā apgūst 4-6 skaņdarbus:

3.klase. Nošu ilgumi, metroritms – visi nošu ilgumi, triole, uztakts, fermāta,

taktsmēri ‒ Alla breve, 3/8, 6/8, jaukts un maiņu metrs.

4.klase. Nošu ilgumi, metroritms – sinkope, taktsmēri – 6/8, 9/8, 12/8.

1 programmas satura realizēšanai paredzētais kontaktstundu skaits nedēļā: 1.-4. klasei – 1,5 stundas (10 V), 5.-7. klasei – 2 stundas (20 V)

134

ar daţādu dinamiku;

trijskaņu arpēdţijas.

Apgūst 6-8 etīdes (daţādi skaņveides paņēmieni un ritmiskais

zīmējums).

Skaņveides paņēmieni – legato (tremolo).

Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms,

romantisms, 20.gs.vidus – mūsdienu komponistu sacerējumi.

Dinamika – pp, ff, sfz, fp.

Formas – divdaļu, trīsdaļu formas.

Ţanru piemēri – dziesma, prelūdija, dejas – menuets, gavote,

polonēze, ţīga; rondo.

Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Maestoso, Scherzando,

accelerando, Adagio, Graciozo, Da capo, Fine, Capricioso, Largo,

Marciale, fermata, ritardando, rallentando.

4. klase. Pārcelšanas eksāmenā atskaņo trīs daţādus skaņdarbus uz daţādiem

instrumentiem (mazās bungas, marimba vai ksilofons, trijstūris,

tamburīns, kastaņetes, tomi, bongi, u.c.).

4.klase. Turpina vingrinājumu spēli tehnisko paņēmienu apguvei un

nostiprināšanai.



2. oktāvās;



arpēdţijas;

D7 , VII 7.

Apgūst 6-8 etīdes (daţādi taktsmēri, punktētais ritms).

5.-6.


nostiprināšanai, no jauna apgūst:

lielās trioles;

tremolo gan uz ksilofona, gan mazajām bungām.



2. oktāvās;



arpēdţijas;

D7 ar apvēsumiem, VII 7;

hromatiskā gamma 2 oktāvās;

Apgūst 8-10 etīdes (daţādi taktsmēri, punktētais ritms, sinkopes, maiņu

un saliktie taktsmēri).

Mācību gada laikā apgūst 6-8 skaņdarbus.

Nošu ilgumi, metroritms – salikts, jaukts un maiņu metrs.

Skaņveides paņēmieni – lielās trioles, tremolo, visu veidu akcenti,

foršlāgi.

Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms.

romantisms, 20.gs.vidus – mūsdienu komponistu akadēmiskās

mūzikas sacerējumi, dţeza un populārās mūzikas skaņdarbi.

Ţanru piemēri – dejas: fokstrots, čardašs.

Tempa un rakstura apzīmējumi ‒ Piu/meno mosso; poco a poco,

Grave, Largo, Prestissimo, accelerando, Tempo di Valse, Tempo di

Marcia, Brillante, Grave, allargando, Animato, Calmato, Dollaroso,

Espressivo, senza, stringendo.

Dinamika – sub p, sub f.

6. klase. Skolas noslēguma eksāmenā atskaņo trīs daţādus skaņdarbus uz

daţādiem instrumentiem (mazās bungas, marimba vai ksilofons,

trijstūris, tamburīns, kastaņetes, tomi,bongi,u.c.).

Skaņdarbiem, kurus izvēlas mazajām bungām, jāietver –

sešpadsmitdaļnotis, akcenti, trioles, tremolo, maiņu taktsmērs,

sinkopes daţāda dinamika u.c.).



foršlāgus.


135


2. oktāvās;



arpēdţijas;

D7 , VII 7 ar apvēsumiem;

hromatiskā gamma 2 oktāvās.

Apgūst 8-10 etīdes (daţādi taktsmēri, maiņu taktsmērs, lielās trioles,

foršlāgi).

7. 7.klase. Turpina vingrinājumu spēli tehnisko paņēmienu apguvei un


kvintoles, septoles.



2. oktāvās;



arpēdţijas;

D7 , VII 7 ar apvēsumiem;

hromatiskā gamma 2 oktāvās;

Apgūst 8-10 etīdes (daţādi taktsmēri, maiņu taktsmērs, lielās trioles,

foršlāgi, kvintoles, septoles).

Mācību gads paredzēts spēju, iemaņu un prasmju pilnveidošanai un

patstāvīgā radoša darba veicināšanai, nodrošinot iespēju sagatavoties

mācību turpināšanai nākamajā profesionālās izglītības pakāpē.

Nošu ilgumi, metroritms – kvintole, septole, sinkopētās ritma

formulas.

Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms,

romantisms, 20.-21. gs. akadēmiskā mūzika un mūsdienu populārā

un dţeza mūzika.

Tempa, dinamikas, raksturas apzīmējumi – con Fuoco, Morendo,

Misterioso, Sostenuto, Recitando.

Formas – regtaims, dţeza valsis, fokstrots u.c.

7. klase. Eksāmenā atskaņo trīs daţādus skaņdarbus uz daţādiem

instrumentiem (mazās bungas, marimba vai ksilofons, trijstūris,


Skaņdarbiem, kurus izvēlas mazajām bungām, jāietver –

sešpadsmitdaļnotis, akcenti, kvintoles, septoles, tremolo, maiņu

taktsmērs, sinkopes daţāda dinamika u.c.).

2. Mācību radošā darba pārbaudes formu piemēri:

klase I pusgads II pusgads

1.

Tehniskā ieskaite:

gammas, tehniskie vingrinājumi.

Mācību koncerts – 2 pretēja rakstura skaņdarbi.

136

2. Tehniskā ieskaite:



Tehniskā ieskaite:






Tehniskā ieskaite:






Tehniskā ieskaite:

Pārcelšanas eksāmens:

3 daţāda rakstura, stila miniatūras ar daţādiem instrumentiem

(mazās bungas, ksilofons, marimba u.c.).





Tehniskā ieskaite:





Mācību koncerts – tiek atskaņota daļa no skolas noslēguma

eksāmena programmas.


Tehniskā ieskaite:


Skolas noslēguma eksāmens – 3 daţāda rakstura, stila

miniatūras ar daţādiem instrumentiem (mazās bungas, ksilofons,

marimba u.c.).



Mācību koncerts – audzēknis atskaņo daļu no eksāmena programmas,

Mācību koncerts – 2 skaņdarbi

Tehniskā ieskaite:


137

ar kuru gatavojas iestājeksāmeniem nākamajā izglītības pakāpē. Eksāmens ‒ 3 daţāda rakstura, stila skaņdarbi ar daţādiem

instrumentiem (mazās bungas, ksilofons, marimba, trijstūris,


3. Prasības audzēkņa spēju, zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstības pakāpei programmas noslēgumā

Programmas

satura daļa

Uzdevumi Saturs Audzēkņa zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes 7.klasē.

Mūzikas

uztvere.

1. Veicināt

audzēkņa muzikālo

spēju attīstību.

1.1. Muzikālā ritma izjūta. Attīstīta muzikālā ritma izjūta. Spēj atskaņot skaņdarbus vienmērīgā pulsācijā,

nemainot tempu.

Prot atskaņot divdaļu, trīsdaļu, saliktā un maiņu metrā sarakstītus skaņdarbus.

Attīstīta vieglās un smagās taktsdaļas izjūta.

Orientējas tempa apzīmējumos un spēj atskaņot skaņdarbu attiecīgajā tempā un

skaņdarbā prasītajās tempa izmaiņās (rit., allarg., Tempo I, accel.., utt.).

Prot atskaņot sareţģītākus ritma zīmējumus ‒ punktētie ritmi, sinkope, lielās

trioles, duoles, kvartoles, kvintoles, sekstole, septoles u.c..

1.2. Muzikālās dzirdes

attīstība.

Attīstīta spēja klausīties instrumenta tembrālo skanējumu.

1.3. Muzikālās atmiņa

attīstība.

Attīstīta muzikālā atmiņa, izkopta atmiņas precizitāte, paplašināts tās apjoms,

paaugstināts atmiņas noturīgums. Visi programmā paredzētie skaņdarbi

atskaņojami no galvas, izņemot skaņdarbus mazajām bungām un

sitaminstrumentu komplektam.

1.4. Iekšējā dzirde. Attīstīta sitaminstrumentu spēlei nepieciešamā iekšējā dzirde – tembrālais

priekšstats, kas atskaņojuma laikā ļauj, nepieciešamības gadījumā, koriģēt

sniegumu.

2. Sekmēt muzikāli

intelektuālo spēju

attīstību.

2. Muzikāli intelektuālās

spējas.

Izveidojies priekšstats par muzikālās attīstības loģiku – intonatīvs motīvs, frāze,

teikums, periods, daļa un forma veselumā.

Attīstīta spēja veidot skaņdarba dramaturģiju (piemēram, prasme veidot

skaņdarba attīstību līdz kulminācijai).

Iepazinies ar IT iespējām mācību procesa nodrošināšanā.

3. Rosināt

klausīties citu

3.Prasmes klausīties un

uztvert mūziku, mūzikas

Attīstīta prasme klausīties citu atskaņotāju sniegumu.

Prot analizēt savas izjūtas pēc skaņdarba noklausīšanās (emocijas, pārdomas).

138

atskaņotāju

sniegumu.

daudzveidības iepazīšana

un izpratne.

Prot raksturot skaņdarbu (stils, ţanrs, komponists, mūzikas valoda).

Mūzikas

valodas

apguve

1. Sniegt zināšanas

par

sitaminstrumentu

uzbūvi,

tehniskajām un

mākslinieciskajām

iespējām skaņdarbu

interpretācijā,

vēsturi un

ievērojamākajiem

atskaņotājmākslinie

kiem.

1.1. Zināšanas par

sitaminstrumentu uzbūvi.

Apgūtas zināšanas par sitaminstrumentu uzbūvi – prot nosaukt instrumenta

daļas un tās raksturot.

1.2. Zināšanas par

sitaminstrumentu

spēles vēsturi un

ievērojamākajiem

atskaņotājmāksliniekiem.

Apgūtas pamatzināšanas par sitaminstrumentu izcelsmi, prot nosaukt

ievērojamākās izgatavotāju firmas: piemēram, Yamaha, Premier, Tama, Pearl,

Sonor, Ludvig, Musser u.c.

Prot nosaukt pazīstamākos atskaņotājmāksliniekus pasaulē un Latvijā,

piemēram, Keiko Abe, N. J. Ţivkovičs, M. Burits, D. Frīdmens, E. Glenija,

N. Rozauro, P. Sadlo, E. Sammuts, D. Samuels, G. Stauts, M. Klimasara, K.

Mička, L. Belsons, Ţ. Delaklūzs, B. Ričs, Dţ. Votons, F. Makarēzs, P. Erskins,

D. Vekls; pazīstamākie atskaņotājmākslinieki Latvijā – E. Saksons, R. Zaļupe,

E. Endzele, A. Vintuks.

1.3. Saudzīga attieksme

pret instrumentiem.

Prot kopt un saudzēt instrumentus.

Rūpējas par savu instrumentu un tiem instrumentiem, kas veido mācību iestādes

materiāli tehnisko bāzi.

2. Sniegt zināšanas

par daţādu stilu un

ţanru muzikālo

sacerējumu

mūzikas izteiksmes

līdzekļiem un

veicināt prasmes

veidošanos tos

pielietot

interpretācijā.

2.1. Skaņdarba metriskā,

ritmiskā organizācija,

temps, akcenti.

Izprot daţādu ritmisko zīmējumu un izvēlētā tempa nozīmi skaņdarba

emocionālā kodola (tēla) atklāsmē.

Apgūtas zināšanas par ritma akcentiem to atskaņošanu un maiņu.

Apgūts tremolo gan uz ksilofona, mazajām bundziņām un citiem

sitaminstrumentiem.

Apgūti foršlāgi.

2.2. Pamatizpratne par

skaņdarba akustisko

uzbūvi – skaņurindas

(tonalitāte), tembri,

dinamika.

Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba tonalitāti, akustisko krāsu (ksilofons,

marimba).

Apgūtas pamatprasmes izmantot sitaminstrumentu tembrālās iespējas

skaņdarbu atskaņošanā.

Prot izmantot dinamiku muzikālā tēla atklāsmei.

2.5. Skaņdarba tematika –

skaņveides paņēmieni un

skārumi tās atklāsmei.

Izprot atskaņojamo skaņdarbu skaņveides paņēmiena legato veidošanu uz

marimbas un ksilofona ar tremolo un ķermeņa kustību palīdzību.

Prot veidot staccato ar plaukstas un rokas kustībām.

3. Iepazīstināt

audzēkni ar

izciliem mūzikas

paraugiem.

Mūzikas klausīšanās. Apmeklē koncertus, klausās skaņu ierakstus.

Veidojas estētiski pilnvērtīga muzikālā gaume.

Muzikāli 1. Sekmēt 1.1. Stājas veidošanās. Izveidojusies pareiza, sitaminstrumentu spēlei atbilstoša stāja.

139

radošā

darbība

audzēkņa

individuālās

muzikālās darbības

pieredzes pilnveidi

radošā darbībā.

Spēj kontrolēt roku stāvokli, un ir apgūtas iemaņas izvēlēties pareizo ķermeņa

stāvokli pie instrumenta.

Ievēro ķermeņa un kustību atbrīvotības un ekonomijas pamatprincipus, spēlējot

sitaminstrumentus.

1.2. Sitaminstrumentspēles

tehnisko iemaņu un

prasmju attīstība.

Apgūti instrumenta skaņveides paņēmieni – legato, staccato, tremolo, foršlāgi.

Apgūti spēles tehnikas pamatelementi – rudimenti (40 pamatrudimenti).

- izveidojusies prasme spēlēt uz marimbas un ksilofona ar tembrāli

izlīdzinātu skaņu visos reģistros;

- apgūta prasme veidot pareizas kustības, veidojot skaņas sākumu un

nobeigumu;

- fleksibilitātes (elastīguma, kustīguma) izmantošana skaņas tembra un

krāsas veidošanā.

Apgūta gammu spēle līdz 6 zīmēm.

Apgūti vingrinājumi daţādu ritmisko zīmējumu, skaņveides paņēmienu,

akcentu un to maiņas, daţādu taktsmēru un dinamikas atskaņošanai.

1.3. Sitaminstrumentu

spēles māksliniecisko

pamatprasmju attīstība.

Muzicējot prot lietot daţādas dinamiskās gradācijas, skaņveides paņēmienus,

instrumenta tehniskās iespējas, kā arī radošumu un fantāziju, sajūtot mūzikas

formas un tēla vienotību.

Apgūtas priekšnesuma artistiskuma un izpildījuma atraktivitātes iemaņas.

Praktiski muzicējot, ir iepazinies ar daţādu ţanru skaņdarbu atskaņošanas

pamatprincipiem

Praktiski muzicējot ir iepazinies ar baroka, klasikas, romantisma, mūsdienu

(20.,21. gs.) vēsturisko laikmetu un stilu akadēmiskās mūzikas sacerējumiem,

kā arī latviešu tautas dziesmām un to apdarēm.

Apgūti mūsdienu populārās un dţeza mūzikas daţādu ţanru un stilu sacerējumi

(piemēram, regtaims, fokstrots, bossa-nova, dţeza balāde u.c.).

Spēj atskaņot sitaminstrumentu spēles apguves noslēguma programmu, kurā

iekļauti – ne mazāk kā trīs daţāda stila un ţanra sacerējumi uz daţādiem

instrumentiem (ievērojot skolas materiāli tehniskās iespējas).

1.3. Ārpusklases

muzicēšanas repertuāra

veidošanās.

Audzēknim izveidojies repertuārs, kuru var atskaņot koncertos, klases

koncertos, mājas muzicēšanā u.c.

1.4. Uzstāšanās kultūra. Izprot un ievēro uzstāšanās kultūras pamatnosacījumus.

Prot gatavoties priekšnesumam – psiholoģiskā (emocionālā un intelektuālā )

gatavība.

Uzstājoties prot sagatavoties skaņdarba sākumam un novadīt priekšnesumu līdz

140

tā nobeigumam (pēdējās savas un koncertmeistara atskaņotās skaņas

izklausoties līdz galam).

Zina un ievēro skatuves kultūru – tērps, apavi, sasveicināšanās ar klausītāju

(paklanīšanās).

1.5. Mācību un

mākslinieciskās darbības

pašvērtējums.

Veidojas mācību un mākslinieciskās darbības pašvērtējuma prasmes.

Izprot atšķirības mācību darba un mākslinieciskā snieguma vērtējumā.

2. Veicināt

audzēkņu

kolektīvās

muzikālās darbības

pieredzes

veidošanos radošā

darbībā.

2.1. Muzicēšanas partneru

klausīšanās prasmes.

Izprot kolektīvās muzicēšanas partneru klausīšanās prasmju nozīmi, kopīga

skaņdarba muzikālā tēla veidošanā.

Spēj ieklausīties, uztvert un reaģēt uz saspēles partneru muzikālo sniegumu.

Spēj pielāgot sava instrumenta tembrālo, dinamisko skanējumu atbilstoši

situācijai (telpas akustikas īpatnības, partneru spēle, u.c.).

2.2. Sadarbības prasmes. Apgūta prasme sadarboties ar kolektīvās muzicēšanas partneriem – prot

saskatīties, sadarboties priekšnesuma laikā un nodarbībās.

Prot klausīties skolotāja, kolektīva vadītāja norādes.

Prot sekot ansambļa koncertmeistaram vai orķestra diriģentam priekšnesuma

laikā.

3. Rosināt

pamatiemaņu

veidošanos

improvizācijā.

Eksperimentēšana ar

instrumentu un

improvizācijas

pamatiemaņas.

Ir pieredze eksperimentēt ar skaņām, to daţādām īpašībām, saskaņām,

klusumu, ţestiem, muzikālajiem trokšņiem, šim nolūkam izmantojot

instrumenta tehniskās un mākslinieciskās izteiksmes iespējas.

Prot pabeigt skolotāja iesāktas vienkāršas ritmiskās frāzes, teikumus uz

sitaminstrumentiem.

Improvizē par skolotāja piedāvātu vai paša izvēlētu ritma motīvu teikuma

robeţās, lietojot daţādas dinamiskās gradācijas un ritma zīmējuma variantus.

4. Veicināt prasmju

attīstību lasīšanā no

lapas

Lasīšana no lapas. Apguvis pieredzi lasīšanā no lapas.

Prot nospēlēt jaunus, vēl neapgūtus skaņdarbus no lapas, atbilstoši savām

spējām, instrumentspēles prasmēm un iemaņām.

5. Motivēt

patstāvīgam mājas

darbam.

Audzēkņa patstāvīgais

darbs.

Apguvis prasmi patstāvīgi vingrināties.

Izprot apgūstamā skaņdarba un tā apguvei atbilstošu vingrinājumu, kas risina

konkrētā muzikālā materiāla tehniskās problēmas, mācīšanās mijsakarību.

Izprot patstāvīgā darba nozīmi instrumentspēles pilnveidē un mākslinieciskā

snieguma kvalitātes nodrošināšanā.

Prot lietderīgi un apzināti vingrināties, sasniedzot vajadzīgo mērķi.

141

IV Repertuāra piemēri

1.klase

1. Latviešu tautas dziesma Bērīt’s manis kumeliņš L. Amoliņa apdarē, K. Vensna pārlikums.

2. Latviešu tautas deja Jandals P. Jurjāna apdarē, M. Vēriņa pārlikums.

3. N. J. Ţivkovičs. Der Drehorgelmann.

4. V. Hausmans. Deja.

5. J. B. Lulli. Balets.

6. H. Persels. Gaiss.

7. J. Fišers. Menuets.

8. Korelli. Largo.

9. Latviešu tautas dziesma Āvu, āvu baltas kājas J. Vītola apdarē, M. Vēriņa pārlikums.

10. Latviešu tautas deja Rucavietis M. Vēriņa aranţējums.

11. J. Haidns. Skerco.

12. N. J. Ţivkovičs. Ksilofona polka.

13. L. Mocarts. Ertree.

14. L.van Bēthovens. Valsis.

15. J.F.Reihards. Vivace.

2.klase

1. V. A. Mocarts. Menuets.

2. L.van Bēthovens. Menuets.

3. N. J. Ţivkovičs. Holzschul-Tanz.

4. J. S. Bahs. Menuets.

5. F. Lists. Ungāru melodija.

6. D. Šostakovičs. Leijerkaste.

7. D. Kabaļevskis. Klauni.

8. Latvju polka Ābelskalna apdarē.

9. J. Lipšāns. Tautiska polka.

10. F. Šūberts. Muzikāls moments.

3.klase

1. D. Šostakovičs. Deja no baleta Zelta gadsimts.

2. I. Ivanovs. Mazurka. P.Šāvēja pārlikums.

3. Īru tautas melodija Londonderry Air.

4. D. Kabaļevskis. Lēnais valsis.

5. V. Kosenko. Skercino.

6. V. A. Mocarts. Rondino.

7. O. Zēle. Koncertpolka.

8. M. Vanjans. Prelūdija.

4.klase

1. S. Dţoplins. The Entertainer.

2. N. Lisenko. Elēģija.

3. D. Šostakovičs. Valsis-joks.

4. N. J. Ţivkovičs. Der Kanfstorch.

142

5. N. J. Ţivkovičs. Glissando–Polka.

6. J. S. Bahs. Joks.

7. J. Haidns. Ungāru rondo.

8. P. Izolfsons. Burleska.

Nošu krājumi

1.-4.klase

1. Percussion Music for Beginers. Budapest: Musica, 1987.

2. Skaņdarbu krājums ksilofonam un klavierēm. Sast. M. Vēriņš, Rīga, 1984.

3. Stoune, G.L. Stick Control (1-6.lpp.).

4. Кcилофон. Учебный репертуар. ДМШ 4 класс.Киев: Музыка Украина.,1978.

5. Произведения для ксилофона и фортепиано. Москва: Музыка, 1982.

6. Произведения для ксилофона и фортепиано. Москва: Музыка, 1989.

7. Хрестоматия для ксилофона и малого барабана. Москва: Музыка, 1991.

8. Хрестоматия для ксилофона и малого барабана. 1-3.kласс. Москва: Музыка, 1973.

5.klase

1. A. Polonskis. Koncertčardašs.

2. D. Šostakovičs. Valsis.

3. D. Hamiltons-Grīns. Blūzs.

4. H.Broijers.1908 Regtaimes.

5. G. Diniku. Hora stakkato.

6. Č.L. Dţonsons. Doc Brown’s Cake Walk.

7. Dţ. Hamiltons-Grīns. Hromatiskais fokstrots.

8. A. Lobkovskis. Koncertskaņdarbs.

6.klase

1. R. Gliērs. Pie strauta.

2. Ţ. Bizē. Menuets.

3. Dţ. Hamiltons-Grīns. Džovials Džaspers.

4. Dţ. Rosīni. Neapoliešu tarantella.

5. F. Šopēns. Valsis.

6. Š. Guno. Valsis no operas Fausts.

7. A. Ţaks. Galops-Skerco.

8. Dţ. Hamiltons-Grīns. Ielu šķērsotāji.

7.klase

1. A. Dvorţaks. Divas slāvu dejas.

2. V. Cibins. Koncertetīde.

3. Dţ. Hamiltons-Grīns. Robina Regtaims.

4. Dţ. Hamiltons-Grīns. Trioles (džeza fokstrots).

5. Dţ. Hamiltons-Grīns. Briljanta valsis.

6. F. Šopēns. Valsis Nr. 7.

7. F. Šopēns. Valsis Nr. 10.

143

8. F. Kreislers. Ķīniešu tamburīns.

Nošu krājumi 5.-7.klase

1. Ţivkovic , N. J. Funny Xylophone Bk 1. Grete Verlag., 1996.

2. Stoune, G. L. Accents and Rebonds. For Snare Drummer. G.BStone & Son, Inc., 1961.

3. Произведения для ксилофона и фортепиано, Москва: Музыка, 1982.

4. Сборник пьес для ксилофона и фортепиано. Переложение К. Купинского. Москва:

Музыка, 1961.

5. Сборник пьес советских композиторов для ксилофона и фортепиано. Москва:

Музыка, 1968.

6. Сборник пьес советских композиторов для ксилофона и фортепиано. Москва:

Музыка, 1970.

V Pārcelšanas un noslēguma eksāmena prasībām atbilstošas sarežģītības pakāpes

skaņdarbu piemēri

4.klase

1. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; S. Prokofjevs. Meiteņu deja no baleta Romeo un

Džuljeta;

2. V. A. Mocarts. Figaro ārija no operas Figaro kāzas.

3. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; E. Grīgs. Norvēģu deja Nr.2; S. Dţoplins.

Reflection Rag.

4. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; J. Haidns. Ungāru rondo; N. Lisenko. Elēģija.

6.klase

1. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; N. J. Ţivkovičs. Dee-Didle-Do; V. A. Mocarts.

Uvertīra operai Figaro kāzas.

2. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; A. Polonskis. Koncertčardašs; Š. Guno. Valsis no

operas Fausts.

3. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; Dţ. Rosīni. Neapoliešu tarantella. R. Gliērs. Pie

strauta.

7. klase

1. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; V. Cibins. Koncertetīde; F. Šopēns. Valsis Nr. 7.

2. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; Dţ. Hamiltons-Grīns. Trioles (džeza fokstrots); F.

Šopēns. Valsis Nr. 10.

3. D. Palijevs. Skaņdarbs mazajām bungām; Dţ. Hamiltons-Grīns. Briljanta valsis; F.

Kreislers. Ķīniešu tamburīns.

VI Literatūra:

Lintiņš, G. Ritma izjūtas attīstība sitaminstrumentu spēles apguvē, Rīga: Drukātava, 2005,

88 lpp.

Gţibovskis T. Jauniešu spēju attīstība sitaminstrumentu spēles apguvē. Promocijas darbs,

Rīga: LU, 2009, 188 lpp.

144

VII Interneta resursi:

http://classon.ru/product_info.php?products_id=645&osCsid=d2d8404d585487426374fd20e89

12331 (notis)

http://www.4shared.com/document/TgHl68Mk/GL_Stone_-_Stick_Control_For_T.htm (notis)

http://drum-class.narod.ru/mul4.html(notis)

http://narod.ru/disk/start/04.dl4sd-

narod.yandex.ru/17858141000/hb8ce8e30152cb5e80ae4c18ed8b3bc55/Paliev.pdf (notis)

http://www.4shared.com/get/2vyHIBNY/GL_Stone_-_Accents_And_Rebound.html (notis)

Interneta saites par vēsturi, firmām, atskaņotājmāksliniekiem:

www.yamaha.de,

www.percussion-creative.de,

www.drumhouse.at,

www.allepak.com,

www.rockshop.de,

www.tunesdayrecords.de,

www.timpanisticks.com,

www.adams.nl,

www.MostlyMarimba.com,

www.top-drum.de,

www.percussion-bags.de,

http://www.drummerworld.com



http://www.4shared.com/document/TgHl68Mk/GL_Stone_-_Stick_Control_For_T.htm

http://drum-class.narod.ru/mul4.html

http://narod.ru/disk/start/04.dl4sd-narod.yandex.ru/17858141000/hb8ce8e30152cb5e80ae4c18ed8b3bc55/Paliev.pdf

http://narod.ru/disk/start/04.dl4sd-narod.yandex.ru/17858141000/hb8ce8e30152cb5e80ae4c18ed8b3bc55/Paliev.pdf

http://www.4shared.com/get/2vyHIBNY/GL_Stone_-_Accents_And_Rebound.html

http://www.yamaha.de/

http://www.percussion-creative.de/

http://www.drumhouse.at/

http://www.allepak.com/

http://www.rockshop.de/

http://www.tunesdayrecords.de/

http://www.timpanisticks.com/

http://www.adams.nl/

http://www.mostlymarimba.com/

http://www.top-drum.de/

http://www.percussion-bags.de/

http://www.drummerworld.com/

Documents

4. Mācību priekšmets Sitaminstrumentu spēle · 4.klase. Nošu ilgumi, metroritms – sinkope, taktsmēri – 6/8, 9/8, 12/8. 1 programmas satura realizēšanai paredzētais kontaktstundu