Aktualittes infekcijas slimbs

Dr. Velga seRAKUS stacionrs Latvijas Infektoloijas centrsRga2013.gada 17.maijs

dzvs ierosintjskontagiozittecikliskumsspecifiskas imunittes veidoansInfekcijas slimbm raksturgs

- veselbas aprpes darbiniekipolicistiugunsdzsji- sanitrs robeinspekcijas darbinieki- robesargi- jebkur apkalpojo sfr strdjoais

Riska grupas

Saruna:sdzbasslimbas anamnzeepidemioloisk anamnzedzves anamnzealergoloisk anamnzeObjektv izmeklana:visprj stvoka izvrtjumsdas, gotdu apskatelimfmezglu palpcijaizvrtjums pa orgnu sistmmvdera palpcijasirds, plauu auskultcija Pacienta izmeklana

Neskaidras etioloijas drudzis

Druda iemesli atkarb no pacienta vecuma

Akta vrusa izraista infekcijas slimba, kas raksturojas ar intoksikciju, CNS bojjumiem.Sezonls raksturs.Izir Rietumu (Krievijas pavasara un vasaras, pavasara un vasaras encefalts) Austrumu (Centrleiropas) ru encefaltuRietumu ru encefalts- vieglku norisi- labvlgku slimbas iznkumu- zemku letalitti (1-3%)

Austrumu ru encefalts - smagku norisi - CNS perkainu bojjumu izpausmes - augstku letalitti (20-40%) - mdz lni progrest, hronizties - var novest ldz smagai invaliditteiSaslimstot brnb var tikt ietekmta brna fizisk un intelektul attstba. ru encefalts

Eirop nav vienotas klnisks klasifikcijas.Neizdala ru encefalta druda formu.Eiropas Slimbu kontroles un Profilakses centrs (ECDC) ierosina gadjuma definciju: ru encefalts (TBE)klniskie kritriji jebkura persona ar iekaisga rakstura izpausmm CNSmeningtsmeningoencefaltsencefalomieltsencefaloradikultslaboratoriskie apstiprinoie - TBE specifisks IgM un IgG antivielas asinskritriji (1 no 5) - TBE specifisks IgM antivielas likvor - serokonversija ar 4-krju TBE antivielu titra pieaugumu asins - TBE vrusa RNS konstatana klnisk materil - TBE vrusa izolcija no klnisk materilaKlasifikcija

KlnikaInfictas rces pieskansGripai ldzga simptomtika(druda forma)Imunittes attstansInkubcijas periodsEncefalomieltsMeningoencefaltsMeningtsSlimbas manifestcijaEncefaloradikultsAtlieku pardbasIzveseoansIznkumsLetls

trs vakcincijas rems TICOVAX*TICOVAX brnu deva 0,25 ml (1-16 g.v.)** jaunkiem par 60 gadiem

VakcincijaDeva (ml)Intervls1.0,5/0,25*2.0,5/0,25 pc 2 nedm3.0,5/0,25 pc 5 12 mneiemRevakcincija0,5/0,25 pc 3 5** gadiem

Tradicionlais vakcincijas rems TICOVAX*TICOVAX brnu deva 0,25 ml (1-16 g.v.)** jaunkiem par 60 gadiem

VakcincijaDeva (ml)Intervls1.0,5/0,25*02.0,5/0,25pc 1 3 mneiem3.0,5/0,25 pc 5 12 mneiemRevakcincija0,5/0,25 pc 3 5 gadiem**

Tradicionlais vakcincijas rems ENCEPUR*12-49 g.v.** >49 g.v.

VakcincijaDeva (ml)Intervls1.0,5/0,252.0,5/0,25pc 1 3 mneiem3.0,5/0,25 pc 9 12 mneiem1.revakcincija0,5/0,25 pc 3 gadiemTurpmks vakcincijas0,5/0,25 pc 5 gadiem*pc 3 gadiem**

trs vakcincijas remsENCEPUR*ENCEPUR brnu deva 0,25 ml (1-12 g.v.)**>49 g.v. ik 3 gadus*** 12-49 g.v. ik 5 gadus

VakcincijaDeva (ml)Intervls1.0,5/0,25*02.0,5/0,25 7.diena3.0,5/0,2521.dienaRevakcincija0,5/0,25pc 12 18 mneiemTurpmk revakcincija0,5/0,25 pc 3 gadiem**pc 5 gadiem***

Laimborelioze1975.g. Laimas pilst (ASV Konektikutas tat) novroja poliartrtu brniem visi pavadja vasaru lauku mjs daudziem piescs rces daudziem rces koduma viet novroja eritmu1981.g. ameriku rsts Vilijs Burgdorfers (Willy Burgorfer) atklja slimbas ierosintju borliju1984.g. Borrelia burgdorferi1986.g. Latvij reistr pirmos saslimanas gadjumus

PatoenzeBorrelia burgdorferi no koduma vietas pa limftiskm spraugm izplats apkrtj d vairojas Erythema chronicum migransReionros limfmezglos LymphadenitisHematogna izplatans orgnu un orgnu sistmubojjumi CNS sirds loctavas da u.c.

KlnikaAgrna lokalizta laimboreliozedas borelioze migrjo eritma

Nespecifiskas izpausmes vro reti (to, nespks, mialijas)

Agrna diseminta laimboreliozedas izpausmes multiplas migrjoas eritmas labdabga das limfocitoma

Neiroborelioze meningts meningoradikuloneirts (Banvarta sindroms) encefalts (reti) kranils neirtsLoctavu bojjumi artrtsSirds bojjumi endo(mio)(peri)kardtsHepattsAcu bojjumi uvets panoftalmtsMioztsOrhts reti

Vlna diseminta laimborelioze Neiroborelioze hroniska encefaloptija, hronisks progresjos encefalomielts hroniski mono(poli)neirti das izpausmes hronisiks atrofisks akrodermatts

Loctavu bojjumi hronisks artrts

Migrjos eritmas klnisks diagnostikas kritriji (60-80% pacientu): pc 3-30 dienm rces pieskans viet izveidojas gredzenveida eritma, kas palielins un saglabjas vismaz vienu nedu: eritmas izmrs - vismaz 5 cm diametr; ts rj robea ir srtka; rces pieskans viet eritmas centr redzama mkula.

rstanaMigrjo eritmaAmoksicilns 500 mg p/o 3 reizes dien Doksiciklns 100 mg p/o 2 reizes dien Cefuroksms 500 mg p/o 2 reizes dien Penicilns V 1000 mg p/o 3 reizes dien ArtrtsAmoksicilns 500-1000 mg p/o 3 reizes dien Doksiciklns 100 mg p/o 2 reizes dien Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dien Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienKardts Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dien Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienPenicilns G 3000 mg i/v 3 reizes dien

Akta neiroboreliozeAmoksicilns 500-1000 mg p/o 3 reizes dienDoksiciklns 100 mg p/o 2 reizes dien Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dien Penicilns G 3000 mg i/v 3 reizes dienCefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dien

Drudzis ar respirators sistmas izpausmmIzsaucji vrusigripasparagripasrespiratori sincitilie (RSV)adenovrusirinovrusienterovrusi u.c. mikoplazmas baktrijasstreptokokistafilokokilegionellashlamdijas u.c.Diferencildiagnostika alergni miskas vielas

Gripas vrusa struktra

Komplikcijas

Primri mikrobu infekcijas rezultts ( hemoltiskaisstreptokoks,A grupas stafilokoki,meningokoki)intoksikcijadrudzislimfoidlo audu iekaisumsklniski: katarls folikulrs lakunrsTonsilti

Specifiski difterijaklniski: lokalizta izplatta toksiska Simanovska-Plauta-Vensnasimbioz mutes dobuma spiroheta un spirlveida njia snuTonsilti

PatoenzeDifterijas njias eksotoksnasirds mm nervaudinieresvirsniereshipermijatskamandeu hipertrofijaaplikumi (plves) vairoans produkcijaGotdaasinsrite- bojjums

Mazspgs tonsilts un/vai faringts ar aplikumu biezas, skstas, balti-pelkas plves veidKakla zemdas audu galertveidga tskaBalss aizsmakums un inspirators stridorsMksto aukslju un rkles muskuu paralzesSerosangvinozi izdaljumi no deguna vienlaikus ar plvainu deguna un/vai vas gotdas bojjumuTemperatra reti prsniedz 39,40Asins aina mrena leikocitoze, urna analze albumns un cilindrrijaDifterijas pamatsimptomi

Sekundri - skarlatna- masalas- tularmija- herpangna- sifiliss- infekcioz mononukleoze- adenovrusu infekcija- hematoloiskas slimbas- avitaminozesTonsilti

Vadoie simptomi slikta da vemana spes vder (epigastrij) spes pa visu vderu, idra vdera izeja (apjom bagtga, reti asins piejaukums) biea vdera izeja

spes vder pa resns zarnas gaitu, sigmas rajon tenezmi vdera izeja oti biei ar katru vdera izeju fu apjoms samazins gotu, asiu piejaukums (biei) paaugstinta ermea to (izemot holra) intoksikcija organisma atdeoans

gastrts(prtikas Toksikoinfekcija)gastroenterts(prtikas toksikoinfekcija)gastroentero-kolts(salmoneloze)enterts(vrusu izraistscaurejas salmonelozeholra)enterokolts(vrusu izraistscaurejas salmoneloze)kolts(igelozekampilobak-terioze)Aktas zarnu infekcijas slimbas

HIV/AIDS

KAS IR HIV Human (cilvka) Immunodeficiency (imndeficta) Virus (vruss)

RNS vruss Retroviridae dzimta Lentivirinae apakklaseVruss eksist un vairojas tikai dzvs cilvka ns (limfoctos, makrofgos, monoctos, neiroglijas, taisns zarnas epitlija ns)

HIV ir lni progresjoa infekcijas slimba,kuras gala stadija ir AIDS

KAS IR AIDS Aquired (iegts) Immuno (imn) Deficiency (deficta) Syndrome (sindroms)

AIDS ir slimbu komplekss, kas attsts HIV infekcijas gala stadij uz novjinta aizsargspju fona organism

HIV infekcijas evolcija cilvka organismInficans Akts retrovrusa Asimptomtiska(inkubc. sindroms HIV infekcijaperiods (3-12 gadi)2-4 ned.)

Simptomtiska HIV infekcija AIDS(oportnistisks slimbas)- infekcijas slimbas- nervu sistmas bojjumi- audzji

HIV KLASIFIKCIJACDC (Center of Disease Control) rekomendt)

CD4 skaits 1 mm3Klnisks kategorijasABCI (>500)AIBICIII (200-499)AIIBIICIIIII (

Klnisks izpausmes

A kategorijaasimptomtisk slimbas norisepersistjoa eneralizta limfadenoptijaakts retrovrusu sindroms

B kategorijamatain leikoplakijarecidivjoa herpes zosteridioptiska trombocitopniska purpuralisteriozemaz iegura iekaisuma slimbaperifriska neiroptijabacilra angiomatozemutes, kakla kandidozepersistjoa vulvovaginla kandidozedzemdes kakla karcinoma Ca in situermea temperatra virs 38oC ilgk k 1 mnesicaureja ilgk k 1 mnesi

C kategorijabarbas vada, bronhu, trahejas, plauu eneralizta kandidozeinvazva dzemdes kakla karcinomarpusplauu kokcidomikozerpusplauu kriptokokozekriptosporidizeeneralizta CMV infekcijaHSV infekcija eneralizta vai ilgk par 1 mnesi nedzstoa larpusplauu histoplazmozeHIV demenceHIV izskuma sindromsizosporizeKapoi sarkomaimunoblastiska, Brkita, primra CNS limfomaAtipisko mikobaktriju disseminta infekcijaM.tuberculosis izraista infekcijaP.carinii pneimonijarecidivjoa bakterila pneimonija 2x vai biek 12 mneosprogresjoa multifokla leikoencefaloptijasalmonellu sepsetoksoplazmoze

Inficans risks

VHBVHCHIVPc adatas driena30%3%0,3%IVNL60-80%60-90%22%Asins daudzums, lai infictos0,00004 ml~0,3 ml0,1 ml

Personla aizsardzbaSpecifiskie paskumi vakcincija pret difteriju pret stingumkrampjiem pret gripu pret B vrushepattu pret A vrushepattu pckontakta profilakse (PEP) pret HIV infekcijuUniverslie drobas aizsargldzeku lietoana - haltipaskumi - cimdi - maskas - acu aizsargi - priekauti roku mazgana roku dezinfekcija pareiza instrumentu lietoana

Roku higinaUz das pastvg mikroflora (koagulzes (-) stafilokoki,difterodi), pagaidu mikroflora (atrodas slaicgi S.aureus, E.coli, enterococci).Dekontamincija:sadzvisk roku mazganahiginisk roku mazgana (dezinfekcija) pirms un pc pacienta aprpes, invazvu procedru veikanas, bru prsieanas, katetru ievietoanas, saskares ar asinm vai asiainiem sekrtiem, ar pacientu, kur kolonizts ar MRSAirurisk roku mazgana pagaidu mikrofloras izncinana un samazinanaPirms kontakta ar pacientu rokas vispirms mazg, pc tam dezinficPc kontakta ar pacientu rokas vispirms dezinfic, pc tam mazg, noslauka papra dviel