Apmācības modulis 3. Vides komunikācija: sadarbības princips

COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra

Apmācību modulis 3

Vides komunikācija: sadarbības princips

1. nodaļaIevads: informācija un izglītība, līdzdalība un rīcība


Apmācības modulis 3.Vides komunikācija: sadarbības princips

Moduļa saturs3.2. Sadarbības komunikācijas princips vides

pārvaldībā3.3. Vides informācija un indikatori 3.4. Vides izglītība3.5. Sabiedrības iesaiste un piedalīšanās3.6. Videi draudzīga rīcība: ilgtspējīgs patēriņš3.7. Vides apziņa3.8. Bibliogrāfija


Sadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā

Raimonds Ernšteins, Sintija Kuršinska

LU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Nodaļas saturs

1. Ievads vides komunikācijā2. Sadarbības komunikācijas modelis3. Vides komunikācijas kā sadarbības

komunikācijas instrumenti pašvaldībā– Vides informācijas instrumenti– Vides izglītības instrumenti– Sabiedrības līdzdalības instrumenti– Videi draudzīgas rīcības instrumenti– Sadarbības instrumenti

4. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās


Vides pārvaldības instrumenti

Vides pārvaldības efektīvai un pilnvērtīgai realizācijai nepieciešams savstarpēji komplementāri izmantot visus pieejamos pārvaldības instrumentus:

• likumdošanas instrumenti;

• politikas plānošanas instrumenti (politikas dokumenti, utml.);

• ekonomiskie instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika, atbalsta programmu/ fondu līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās partnerības veicināšana, ekosertifikācija, zaļais iepirkums u.c.);

• infrastruktūras/administratīvie instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu/organizāciju strukturāla pilnveide; kvalitātes vadības/vides pārvaldības sistēmu izveide u.c.);

• komunikācijas instrumenti (dažādu sadarbības formātu attīstība/ sabiedriskās attiecības, sociālais mārketings u.c.).


Marks Meisners, Environmental Communication Network (Mark Meisner)

• Vides komunikācija ir komunikācija par vides jautājumiem.

• Tāpat kā citi komunikācijas virzieni, vides komunikācija ir gan process/ fenomens, gan arī pētniecības joma, kas šo procesu/fenomenu pēta.

• Vides komunikācija kā process/ fenomens ietver visa veida starppersonu, starpgrupu, publisko, organizāciju un masu komunikāciju, kas veido sociālo diskursu par vides jautājumiem un problemātiku, un cilvēka-vides mijattiecībām.

• Vides komunikācija kā pētniecības joma ir komunikācijas un vides teoriju sintēze, kas pēta komunikācijas lomu, metodes un ietekmi vides jautājumu kontekstā


Vides komunikācijas mērķi

• Vides izpratnes/ apziņas veidošana• Vides pārvaldības efektivizēšana (caur sadarbību,

ieinteresēto pušu partnerību)• Uz līdzdalību/dialogu balstītas vides politikas

plānošana un realizācija• Ilgtspējīga ekonomika/ ilgtspējīgs dzīvesveids• Sadarbība kopēju mērķu vārdā• Viedokļu saskaņošana• Konfliktu preventīva novēršana/ risināšana• utt.


Sadarbības komunikācijas četrdimensiju modelis (R. Ernšteins)

Vides komunikācija - daudzpusējs informācijas apmaiņas, izpratnes veidošanas un sadarbības paplašināšanas process:

- kurā iesaistītas visas puses jeb mērķgrupas - Vides ministrija un tās pakļautības iestādes, citas ministrijas un institūcijas, pašvaldības, sabiedrība un sabiedriskās organizācijas, uzņēmējus, plašsaziņas līdzekļi, izglītības un zinātnes sektors

- kurš sevī ietver četras savstarpēji komplementāras dimensijas: 1) vides informāciju; 2) vides izglītību; 3) sabiedrības līdzdalību;4) videi draudzīgu rīcību.

• Šāds vides komunikācijas process ir nepieciešams visu vides

pārvaldības etapu (problēmu identifikācija – politikas plānošana – rīcībprogrammēšana - politikas ieviešana un pārbaude) veiksmīgai realizācijai.


Pēctecīgas vides komunikācijas process – četrdaļīga cikla modelis (R.Ernšteins)


Jēdzieni

Mērķgrupa ir konkrētā gadījumā apskatāma sabiedrības daļa, kuru vieno kādas kopējas intereses un kura kopumā noteiktā veidā ietekmē vides stāvokli un politiku. Viena un tā pati persona var piederēt dažādām mērķgrupām dažādos gadījumos vai vienlaicīgi (Vidm).

Vides informācija ir rakstīta, vizuāla, audio, elektroniskā vai cita veida pieejama informācija par vides elementu stāvokli un to mijiedarbību, kura nepieciešama vides politikas izstrādē, īstenošanā un monitoringā, ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un realizācijā

Vides izglītība ir vides un cilvēka mijiedarbības izziņas process un iegūto zināšanu, izpratnes, prasmju un attieksmju kopums.

Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības gatavība un iesaistīšanās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, veidojot un pārstāvot savu viedokli, intereses un vēlmes.

Videi draudzīga rīcība ir sabiedrības un katra indivīda motivēta rīcība profesionālajā un ikdienas dzīvesdarbībā vides problēmu identifikācijā un novēršanā.

Vides apziņa ir videi draudzīgu attieksmju kopums, kas nosaka indivīda un sabiedrības uzvedības izvēli un rīcību ieviešot ilgtspējīgas attīstības principus ikdienas darbībās mājā, darbā, atpūtā un sociālajās aktivitātēs.

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanai (ANO).


Vides komunikācijas partneri (mērķgrupas)

Uzņēmējdarbības sektors

Valsts pārvaldes iestādes

Pašvaldības

Sabiedrība

NVOPlašsaziņas līdz.Izglītības sektorsZinātnes sektors


Sadarbības komunikācijas modelis(R. Ernšteins)

• Visaptveroša sistēmiska pieeja vides komunikācijas plānošanā un realizācijā, uzsverot šo 4 dimensiju savstarpēji papildinošo efektu

• Uzsvars šajā modeļpieejā tiek likts uz pašpieredzes attīstības procesu, kas sekmē vispārējās vides apziņas paplašināšanos, taču, līdz ar to arī uz rezultātu – uz vides apziņu kā šī komunikācijas procesa „produktu”, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības un vides kvalitātes saglabāšanas galvenajiem priekšnosacījumiem.

• Modelis paredz to, ka caur šīm 4 dimensijām, iesaistot visas stratēģiskās mērķgrupas, tiek realizēts gan dialogs, gan sadarbība, gan pašpieredze, kas nozīmē, ka tas pirmām kārtām ir lietišķi orientēts komunikācijas process, kurā caur katru no elementiem tiek iegūts kāds konkrēts lietišķs rezultāts, savukārt visā kopējā ciklā – šo rezultātu kopums jeb lietišķā vides apziņa, t.i., gūtās zināšanas un pieredze, izpratnes pieaugums, lietišķās rīcības prasmes, motivācija un gatavība konkrētai rīcībai.

• Efektīvi izmantojams kā lietišķi orientēts vides komunikācijas, dialoga un sadarbības iniciācijas mehānisms, kā instruments, ar kuru tiek veicināta vietējo mērķgrupu sadarbība un tuvināšanās.


Vides komunikācijas instrumenti pašvaldībā:informācija, izglītība, līdzdalība, rīcība

Nacionāla līmeņa

instrumenti

Vietēja līmeņa

instrumenti


Vides informācijas instrumenti pašvaldībā


Videi draudzīgas rīcības veicināšanas instrumenti pašvaldībā


Sadarbības instrumenti pašvaldībās


Vides informācija un indikatori

Jānis Kauliņš

LU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Nodaļas saturs

1. Ievads 2. Vides informācija un indikatori3. Piekrastes informācijas kopīgas un sistēmiskas

uzkrāšanas iespējas4. Indikatori kā komunikācijas instruments 5. Indikatori pašvaldības komunikācijā


Jēdziens par vides informāciju

Orhūsas konvencijas un Vides aizsardzības likuma izpratnē informācija par:– a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas,

dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību,

– b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē),

– c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem vides jomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citām ekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām,

– d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu,

– e) cilvēku veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, kādā tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori vai minētie pasākumi.

Eiropas terminoloģiskajā izpratnē– “Knowledge communicated or received concerning any aspect of the ecosystem,

the natural resources within it or, more generally, the external factors surrounding and affecting human life.”


Indikatoru izmantošanas galvenie mērķi

Problēmu identificēšana – indikators kā esošā stāvokļa raksturotājs un norādītājs uz esošām vai paredzamām grūtībām vai iespējām.Stratēģijas formulēšana un mērķu nospraušana – indikatori kā lēmumu pieņemšanas katalizatori un palīgi mērķu un uzdevumu noteikšanā.Stratēģijas izpilde – indikatori raksturo tuvošanos izvēlētajiem attīstības mērķiem un to sasniegšanu.Komunikācija ar sabiedrību:– indikatoru grupa, kuri raksturo sabiedrības informētību,

iesaisti un līdzdalību izvēlētās attīstības stratēģijas īstenošanā;

– sabiedrības līdzdalība mērījumos;– informācija, ko sabiedrībai sniedz indikatoru rādījumi– ir lietderīgi izdalīt atsevišķu indikatoru grupu, kuri

raksturo sabiedrības informētību, iesaisti un līdzdalību izvēlētās attīstības stratēģijas īstenošanā.


Indikators kā komunikācijas elements I

Skaidri definēts pēc vērtībām - nedrīkst būt neskaidrību, kurš virziens ir negatīvais, kurš pozitīvais.Skaidri definēts pēc satura – formulējot, kurām vienībām ir reāla nozīme (piem., ienākumi uz mājsaimniecību, utml.).Ar politisku nozīmi visiem politiskajā sistēmā piedalošajiem spēkiem.Novērtējams (mērāms) ar attaisnotām finansiālajām izmaksām.Sniedzošs adekvātu pārskatu par situāciju – ne pārāk daudz, ne pārāk maz.Interesants, ierosinošs sabiedrības mērķgrupas uz konkrētām darbībām un aktivitātēm.Vēlams, jau šobrīd mērāmam, vai kombinācija no tiem rādītājiem, kuri šodien ir mērāmi.


Indikators kā komunikācijas elements II

Sistēmas mērogiem atbilstošs.Demokrātisks - sabiedrībai ir jāzin mērījumu, kurus veic eksperti, metodiku un jābūt pieejamība to rezultātiem.Papildinošs un sabiedrību iesaistošs - indikatoru izvēles procesu ir jāveic ekspertiem, taču indikatoru sarakstā ir jābūt ne tikai ekspertu novērtētiem indikatoriem, bet arī tādiem, kurus iedzīvotāji var paši novērtēt (izmērīt).Hierarhisks – jānodrošina iespēja iegūt gan detalizētu informāciju “ejot lejup”, gan iegūt pietiekami ātri galveno informāciju.Gan fizikālo, gan ekonomisko informāciju iekļaujošs – piem., gan ienākumi no mežizstrādes, gan izcirstie mežu ha.Atvērts diskusijām, izmaiņām un attīstībai.


Vides informācija vides pārvaldības sektorā

Nosaka Vides aizsardzības likumsVides informācija tiek gatavota atbilstoši ES likumdošanas prasībāmVides informācija valsts institūcijās tiek gatavota galvenokārt speciālistu uztveres līmenimTikai daļa informācijas, kas sagatavota par nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir brīvi pieejamaValsts vides informācijas sistēma atbilstoši likuma 1.20. p. definīcijai nav izveidota, jo tā nefunkcionē kā integrēta starpnozaru valsts informācijas sistēma


Piekrastes ĢIS kā vides informācijas instrumenta piemērs


Piekrastes IS veidošana Latvijā

Vienošanās par mērķtiecībuVienošanās par partnerībuVienošanās par veidošanas mehānismuVienošanās par saturu

PašvaldībaPašvaldība

PašvaldībaPašvaldība

Pašvaldība

DATU BĀZES UZTURĒTĀJS

DA

TI

INFO

RM

ĀC

IJA

KO

NSU

LTĀ

CIJ

AS

DARBA GRUPA

Pārstāvji

Vadītājs

LĒM

UM

I

KONSULTĀCIJAS RAPLM

VidM

CSPKONSULTĀCIJAS

INFO

RM

ĀC

IJA

INFO

RM

ĀC

IJA

VZD

PIEKRASTES INTEGRĒTĀS PĀRVALDĪBAS PLĀNS

INFO

RM

ĀC

IJA

INFO

RM

ĀC

IJA


Vides informācija vides komunikācijas sistēmā

o Valsts sektorā vides informācijas integrācija izglītības, līdzdalības, un rīcību jomā ir ierobežota. Likumdošana to strikti neprasa ne likumu ne Ministru kabineta noteikumu līmenī.

o Pozitīvi piemēri ir vairāku īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju, piemēram, Ķemeru Nacionālā parka, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbība. Šeit notiek izglītojoša darbība, kas satur (dažkārt pat bagātīgi) arī līdzdalības un rīcību elementus.

o Nevalstiskā sektora – komercuzņēmumu un NVO sfērās vides informācijas aprite ir samērā vāji integrēta ar pārējiem vides komunikācijas sektoriem; katrā ziņā, tam nav sistēmiska rakstura.


Indikatori un sabiedrības mērķgrupu līdzdalība

Indikatoru izstrāde ir viena no visefektīvākajām formām sabiedrības līdzdalības veicināšanai, jo:– indikatori sniedz sabiedrībai jauna veida informāciju,– indikatoru izstrāde un aprēķināšana iesaista tos, kuriem ir

pieejama svarīga informācija.Pats indikatoru ierosmes process ir vismaz tikpat nozīmīgs, kā tā rezultāts – izstrādāti indikatori.Nav nepieciešams veltīt lielu laika patēriņu teorētiskiem apsvērumiem, bet galvenais ir uzsākt un izmantot iespējas, kuras noteikti parādīsies.

Indikatori ir informācijas instrumenti, kas palīdz vienkāršot informāciju, un nosaka datu vākšanas prioritātes, nodrošina iegūtās informācijas uzskatāmību. Izvēlētā konkrētā indikatoru kopa ir daļa no informācijas plūsmas, kuru mēs izmantojam, lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus un plānotu darbību. Tādējādi ilgtspējības indikatoru izstrādes process ir tieši saistīts ar stratēģiskās attīstības plānošanu.


Iespējamie ieguvumi no indikatoru metodes lietošanas

Pašvaldība iegūst:– aptverošu un sakārtotu informāciju par savā

teritorijā notiekošajiem attīstības un ilgtspējības procesiem,

– uzskatāmu salīdzinājumu ar saviem kaimiņiem un konkurentiem,

– efektīvu instrumentu, kas ļauj novērtēt plānošanas dokumentu darbības un izpildes sekmīgumu,

– prognožu instrumentu tālāko rīcību plānošanai,– spēcīgu argumentu līdzfinansējuma saņemšanai

infrastruktūras attīstības projektos,– informāciju par iedzīvotāju viedokļiem un to

izmaiņām.


Iespējamie ieguvumi no indikatoru metodes lietošanas

Indikatori dod iespēju arī kā spēcīgs komunikācijas instruments:

– pārvaldības sekmju demonstrēšanai sabiedrībai,

– sabiedrības pārliecināšanai par nepieciešamiem ieguldījumiem vai citām rīcībām.


Vides izglītība

Ērika LagzdiņaLU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Nodaļas saturs

1. Vides izglītības pārvaldība– Vides izglītības jēdziens– Vides izglītības vēsturiskās attīstības svarīgākie posmi un koncepti

pasaulē, Eiropā un Latvijā– Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi – Vides izglītības pārvaldības instrumenti – Vides izglītību nodrošinošā infrastruktūra un institucionāla sistēma

2. Vides izglītības saturs– Vides izglītības metodiskie aspekti– Vides izglītības saturs, formas un līdzekļi – SVID analīze: Vides izglītības stiprās un vājās puses, iespējas

3. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas – Vides izglītības piemēri dažādās mērķa grupās– Vides komunikācija atkritumu saimniecības uzņēmumos:

Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piemērs


Kas ir vides izglītība ?

• Vides izglītības (VIz) jēdziens sabiedrībā ir veidojies ilgstošā laika periodā. Vārdu salikums „ vide” un „ izglītība” literatūrā ienāk 1960-jos gados, jēdziena evolūciju ietekmē virknes 18.un 19.gadsimta domātāju, rakstnieku un izglītotāju, kā Gēte, Russo, Humbolts. Montessori u.c., darbi.

• Vides izglītībai teorijā nav vienotas definīcijas, tās būtību var izprast, iepazīstoties ar VIz mērķiem, uzdevumiem un pamatprincipiem

• LR Vides aizsardzības likums (2006)• vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas

zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;


Kāpēc vajadzīga vides izglītība ?“Vides apziņas/rīcības” modelis

• Zināšanas • Vērtības, attieksmes• Motivācija un interese, pārdzīvojums• Uzvedība/rīcība


Vides izglītības vēsturiskās attīstības tendences

• Sākotnēji Vides izglītībā raksturīga bija mācīšanas izteiktā dabaszinātniskā pieeja.

1970. gadi svarīgas bija mācību metodes, kur dominēja personiskās pieredzes, piedzīvojuma radīšanas, lauka studijas.

• Publikācijas un zinātniskie darbi Lielbritānijā definē trīs vides izglītības komponentes „izglītība vidē, par vidi un videi”, kas ir savstarpēji saistītas un papildina cita citu. Šāda struktūra Lielbritānijas skolu sistēmā tika formalizēta jau 1972.gadā.

1980. gadi gadi ienesa globālās izglītības, attīstības un vērtību izglītību aspektus.

• Vides izglītība citu starpā tiek saistīta arī ar ētikas un kultūras aspektiem, paralēli dabaszinātniskajai pieejai pastiprinot sociālo disciplīnu lomu un savstarpējo integrāciju.

1990. gadi ir raksturīgi ar problēmu risināšanu, iedrošināšanu, līdzdalību, partnerības veidošanu, ar lēmumu pieņemšanu kopienā

2000. gadu sākumā Vildes izglītība pāraug Izglītībā ilgstpējīgai attīstībai


Vides izglītības komponentes - „izglītība vidē, par vidi un videi” (UK Schools Council, 1974.)

• Izglītība par vidi – ir izglītība ne tikai par dabisko vidi, bet arī sociālo, politisko, ekonomisko un kultūrvēsturisko faktoru iepazīšana un izzināšana. VIz ir kopainas, viengabalaina pasaules skatījuma veidošana, uzsverot lietu, parādību savstarpējo saistību un mijiedarību.

• Izglītība vidē – ir pieeja procesam, kur macību līdzeklis ir pati vide, kas sniedz tiešu, nepastarpinātu pieredzi par apkārtējo pasauli un sevi tajā.

• Izglītība videi - tiek veidota analizējoša un vērtējoša attieksme pret pasauli un videi draudzīga vērtību orientācija, spēja aplūkot problemas no dažādiem viedokļiem, aizstāvēt savas un pieņemt citu prasības, vēlēšanās un prasme darboties vides labā. Tā ir divu procesu- vides aizsardzības un sabiedrības attīstības- saskaņošana


Vides izglītības modelis

• Modelis parāda, ka skolēni vidē iegūst tiešu pieredzi, attīsta savu interesi par vidi, līdz ar to rodas personiskā attieksme un atbildība par savu rīcību videi


LR Vides aizsardzības likums definē:

• izglītība ilgtspējīgai attīstībai — izglītība, kura sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām

• vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;


Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai salīdzinājums (Baltic21E, 2002, BUP, 2009)

Vides izglītība Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

• Aplūko vides problēmas

• Integrēti aplūko dabas aizsardzību, efektīvu dabas resursu izmantošanu, ekosistēmas saglabāšanu, labi darbojošos sabiedrības sistēmu un veselīgu ekonomiku

• Vides problēmas ir balstītas uz cilvēku aktivitātēm un to ietekmi uz apkārtējo vidi

• Problēmas balstītas uz konfliktu starp cilvēces dažādajiem vides, sociālajiem, kultūras un ekonomiskajiem mērķiem

• Izceļ bioloģisko daudzveidību

• Izceļ kultūras, sociālo, ekonomisko un bioloģisko daudzveidību

• Darbības mērķis- laba vide

• Darbības mērķis- laba dzīves kvalitāte šodien un nākamajām paaudzēm

• Rīcība videi • Motivācija mainīt dzīves veidu, kas balstīts uz personīgajai dzīvei nozīmīgiem labumiem

• Atbildība par vidi • Atbildība par cilvēces un ekosistēmu stāvokli

• Aplūko individuālo uzvedību (vides ētika)

• Pieaug rīcības kompetence, iekļaujot morālo kritēriju attīstību un atbalstot pilsonisku līdzdalību lēmumu pieņemšanā

• Ir vietējs un globāls konteksts

• Tiek īstenota un ir balstīts uz vietējo ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un klutūras kontekstu un sabiedrību, ievērojot reģionālo, nacionālo un globālo kontekstu

• Tiek īstenota dažādos priekšmetos

• Integrēta skolas dszīvē dažādos mācīšanas un mācīšanās aspektos


Vides izglītības formas

• formālā izglītība (mācību iestādēs)• neformālā (ārpus skolas procesos)• informālā (ikdienas komunikācijas vidē/sadzīvē)

Kas virza ne (in-) formālo vides izglītību ?mediatori

– masu mediji, nevalstiskās organizācijas NVO, bibliotēkas, neformālo tīklu struktūras


Likumdošana un koordinējošie institucionālie instrumenti

• Vides izglītību pieprasa likums – tā ir unikāla situācija valstu praksē– Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka – lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un

koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā, – bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās

jāiekļauj kurss par ilgtspējīgu attīstību

• Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai no 2004. gada darbojas Vides izglītības un zinātnes padome

• Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols


Vides izglītības infrastruktūra un institucionāla sistēma: piemēri neformālās izglītības sektorā• Interešu izglītības struktūras valsts un pašvaldību līmenī:

– IZM uzturēts VIz kā interešu izglītības koordinatoru tīkls– Jaunatnes iniciatīvu centri rajonos, lielajās pašvaldībās

• NVO tīkli: Vides izglītotāju asociācija • Starptautiskā Vides izglītības fonda (FEE) programmas

Latvijā :– Ekoskolas, Zilie karogi, Jaunie vides reportieri u.c.

• Latvijas Dabas Muzeja struktūrvienība Vides gidu koordinācijas centrs (VITILA)

• Nacionāla mēroga vides izglītības projekti – Baltijas jūras projekts– Dabas vērotāji– LVM programma Mammadaba meistarklases– ZAAO izglītības programmas Cilvēks vidē - skolām un Cilvēks vidē -

bērnudārziem

• Šiem institucionālajiem mehānismiem ir cilvēku resursi, arī telpas, savas mājas lapas, kur aktivitātes tiek regulāri plašai sabiedrībai paziņotas. Tie regulāri tiek finansēti vai piesaista papildus līdzekļus.


Vides izglītības formas, līdzekļi

• Vides izglītībā tiek izmantotas standarta klasiskās mācību metodes un formas atbilstoši mūsdienu izglītības uzdevumiem:– Lekcijas– Projektu darbi– Mācību ekskursijas– Grupu darbi– Eksperimenti u.c.

• Interaktīvās formas ir raksturīgākas neformālajai izglītībai, tās dod nepastarpinātu kontaktu attiecībās ar vides jautājumiem (īpaši dabas aizsardzības problemātikā)

• Vides izglītības koordinācijai skolās tiek izmantots vides izglītības koordinatoru tīkls, kas darbojas gan metodiski (formālā izglītība), gan (daļēji pārklājoties) neformālajā jeb interešu izglītībā – Latvijā 28 vides izglītības aktīvie koordinatori

• Dabas takas un izglītības centri reģionos iegūst arvien nozīmīgāku lomu Viz realizācijā caur satura un formu attīstību

• Skolu grupu ekskursijas un ģimeņu Vides izglītības pieredze dabā ir populārākās Vides izglītības formas

• Tematisko dienu /pasākumu organizēšana ir neformālās Vides izglītības pamatiezīme


Vides izglītības aktivitātes izpaužas pašvaldībās, kur eksistē sekojoši priekšnoteikumi:

• ir tradicionāli spēcīgi Vides izglītības aktīvisti tieši skolu izglītības sistēmā (Jūrmala, Ainaži u.c.);

• ir izstrādāti vides politikas plāni ( Cēsis, Liepāja, Ventspils);• ir iesaistījušās Zilo karogu kustībā, ka kā obligātu uzliek par

pienākumu organizēt Vides izglītības• ir mazās pašvaldības, kurās aktīvi darbojas Ekoskolas, kas

iesaista pašvaldības administrāciju Vides izglītības procesos (Amatas novads, Priekuļu novads)

• kur ir laba sadarbība ar uzņēmējiem, kas saistīti ar vides jautājumiem (piem., ZAAO Valmierā, Cēsīs)

• pašvaldība ir realizējusi nozīmīgu vides (infrastruktūras) projektu, kur Vides izglītība ir bijusi kā komponente un tādejādi veidojusi pašvaldības kapacitāti

• Starptautiskie pašvaldību sadarbības tīkli (UBC u.c.) ir būtiski iniciatīvu veicināšanai

• Koncentrētākās Vides izglītības aktivitātes risinās ap Vides dienām (Diena bez auto, Zemes diena)


Kā novērtēt vides izglītības procesus?indikatori

• Ieguldītais finansējums vides izglītībā (Ls/g.);– Vides izglītības projektos ieguldītie līdzekļi (Ls/g.)

• Vides apmācībās pavadīto dienu skaits darbiniekiem (dienas/g.)

• Rīkoto VI aktivitāšu skaits gadā(sk.);• VI tēmu skaits gadā, par ko izdoti informatīvie

materiāli(sk.);• Izplatīto informatīvo materiālu skaits(sk.)• Pētījumu un aptauju skaits (sk./g.);• Pozitīvu piemēru apzināšana un popularizēšana

(gad.sk.gadā);


Vides izglītība: apmācības materiāli


Sabiedrības iesaiste un piedalīšanās

Alda OzolaLU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Nodaļas saturs

• Sabiedrības līdzdalības jēdziens un pilsoniska sabiedrība

• Vides nevalstiskās organizācijas (NVO), to darbība un attīstības vēsture

• Līdzdalības loma un vieta Vides pārvaldības sistēmā• Līdzdalības tiesiskais regulējums• Līdzdalība rīcībpolitikas veidošanā• Līdzdalības struktūras un mehānismi• Līdzdalības formas• NVO īstenotās kampaņas un Vides aktīvisms• NVO realizēto kampaņu piemēri• Līdzdalības efektivitāte


Kas ir līdzdalība?

• Iesaistīšanās lēmumu veidošanā un/vai pieņemšanā

• Ietekme uz pieņemto lēmumu • Līdzdalība kā:

– Princips – Prakse un process – Tiesības


Līdzdalība kā “win-win” situācija(ideālais modelis)

Sabiedrība, iedzīvotāji:

• Iedzīvotāji ir ieinteresēti iesaistīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēs viņu dzīves kvalitāti vai vidi;

• Nostiprina un veido aktīvu un savas pilsētas/pagasta attīstībā ieinteresētu kopienu

• Līdzdalība kā priekšnoteikums uzraudzībai pār lēmumu īstenošanu

Projekta, priekšlikuma virzītāji:• Projekta iniciatoriem,

plānošanas dokumenta autoriem ir vēlme uzlabot izstrādājamo projektu, plānu uzklausot komentārus un viedokļus, kā arī ņemot vērā dažās intereses un apsvērumus

• Ļauj pieņemt gudrus lēmumus, jo var apsvērt vairāk argumentu

• Ļauj ņemt vērā dažādas sabiedrības intereses


Pieejas un līdzekļi izmaiņu panākšanai

• Ekoloģiskā sabotāža • Blokādes • Simboliskas akcijas un pasākumi • Vides izglītība• Petīcijas, atklātas vēstules • Lobēšana • Ietekmes uz vidi izvērtēšana, pētījumi • Iesaistīšanās politikā • Strādāt valsts iestādē • Strādāt uzņēmumā, kas piesārņo vidi

Nav viena vienīgā pareizā risinājuma!

Nepieciešamas dažādas metodes un to kombinācija


Līdzdalība demokrātiskā sistēmā

• Pilsoniskā līdzdalība ir viena no demokrātijas pamatiezīmēm

• Reprezentatīvās demokrātijas ierobežojumi - pilsoņi parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās ievēl deputātus deleģējot viņiem tiesības pieņemt lēmumus

• Pieņemto lēmumu leģitimitāte un atbalsts sabiedrībā

• Kā iedzīvotājiem sistemātiski iesaistīties un aizstāvēt savas intereses? – Deputātu tikšanās ar vēlētājiem? – Sistemātiska viedokļu apmaiņa starp deputātiem un interešu

grupām?– Iedzīvotāju dalība sabiedriskās apspriešanās? – Līdzdalība caur interešu grupām, organizācijām


Vides NVO jēdziens Latvijā

• Reģistrētas biedrības, nodibinājumi un organizētas sociālas grupas, kuru mērķis ir vides aizsardzība: – Profesionālas organizācijas – Brīvprātīga darbība – Vides aktīvisms

• Literatūrā (vides) NVO tiek saistītas ar šādiem jēdzieniem: – Pilsoniskā sabiedrība – (Vides) demokrātija – Laba pārvaldība


Līdzdalības dažādi līmeņi

• Konkrētu problēmsituāciju risināšana – Smaka no tuvumā esošas rūpnīcas

– Nelegāla izgāztuve mežā • “No problēmsituācijas līdz likumdošanai”

– Izmaiņas tiesību aktos

– Jaunas aizsargājamās dabas teritorijas • Politikas dokumentu plānošana

– Vērtību definēšana un vīzija – Prioritāšu noteikšana – Politikas efektivitātes izvērtējums

Līdzdalība politikas procesā


Līdzdalības efektivitāte

Līdzdalības efektivitāte

Politikas plānošana un ieviešana

Konkrēta problēmsituācija


Līdzdalības institucionālais ietvars

• (starpinstitūciju) darba grupas • (Komisijas) • Konsultatīvās padomes

• Saskaņošanas sanāksmes • Citas sanāksmes:

– Valsts sekretāru sanāksmes– Ministru kabineta komitejas sēdes

– Ministru kabineta sēdes Lo

bēša

na &

inte

rešu

aizs

tāvī

ba


Līdzdarbības mehānismi

• vēstules (Ministru prezidentam, Ministru kabinetam vai Valsts kancelejai par problēmu, priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem u.c.);

• tikšanās ar amatpersonām apmeklētāju pieņemšanas laikos;

• līdzdalība ministriju organizētajās konsultācijās, • līdzdalība dokumenta izstrādes darba grupās; • dalība Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru

kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs;

• atzinumu sniegšana par politikas dokumentu vai normatīvo aktu projektiem.

Avots: Valsts kanceleja


Sabiedriskās apspriešanas

• Visbiežāk sastopamā forma • Nereti vis-neefektīvākā

• Parasti ierodas kritiski noskaņotā sabiedrības daļa un reti iespējams saprast kopējo sabiedrības noskaņojumu (pozitīvi noskaņotie neiet izteikt viedokli)

• Iespējas manipulēt ar viedokļiem • Kādā valodā jānotiek sanāksmei?

• Piemēri: – Ietekmes uz vidi novērtējuma process; – Teritorijas plānošanas dokumentu izstrāde – Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējuma process


Līdzdalības piemēri: PIKETS(vietējais līmenis)

• Suiti protestēs pret cūku lielfermas būvi Gudeniekos

• Trešdiena, 24. februāris (2010) 14:09 • Biedrības „Suitu novads” valde ir pieņēmusi

lēmumu atbalstīt 25.februārī pie Kuldīgas novada domes iecerēto piketu, aicinot savus biedrus un atbalstītājus tajā aktīvi piedalīties. Šajā protesta akcijā savu nostāju pret dāņu uzņēmēju ieceri būvēt Kuldīgas novada Gudenieku pagastā cūku nobarošanas kompleksu ar jaudu 54 tūkstoši cūku gadā paudīs gan dažādu suitu organizāciju pārstāvji, gan arī Alsungas, Kuldīgas un Aizputes novadu iedzīvotāji. Pasākumu saturiski kuplinās arī divi etnogrāfiskie ansambļi: Alsungas suitu sievas un Gudenieku suiti. /.../


Līdzdalība nacionālajā līmenī – kā panākt efektīvu līdzdalību?

• sadarbība ar lēmumu pieņēmējiem jau lēmumu tapšanas stadijā. Piemēram, piedalīšanās darba grupās, kas izstrādā konkrētu likuma vai cita politikas dokumenta projektu.

• piedalīšanās ministriju rīkotajās lēmumu projektu sabiedriskajās apspriedēs (ja tādas notiek), kā arī līdzdarbība sabiedrisko apspriežu iniciēšanā un organizēšanā;

• mēģinot ietekmēt jau izstrādātus lēmumu projektus (piemēram, sniedzot atzinumus par iknedēļas valsts sekretāru sanāksmei pieteiktajiem lēmumu projektiem, kuri organizācijai ir aktuāli.


Komunikācijas un līdzdalības iniciatīva – ne vienmēr NVO pusē! (PIEMĒRI)

• VIDM vēršas pie NVO, lai stimulētu aktīvāku darbību ĢMO jautājumos

• VIDM meklē atbalstu pie NVO, lai nesamazinātu finansējumu dabas aizsardzības pasākumiem (saistībā ar ekonomisko krīzi un nepieciešamību samazināt valsts budžeta izdevumus);

• Lietuvas parlamenta spīkeris vēršas pie Greenpeace ar aicinājumu iesaistīties diskusijā par Nord Stream projektu norādot uz to, ka šis projekts nopietni apdraud vidi;

• Simbiotiska vides NVO un VIDM sadarbība, piemēram, jautājumā par Daugavas – Dņepras kanālu


Sabiedrības līdzdalības “standarti”

• Iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām izteikt viedokli par lēmumiem, kas ietekmēs viņu dzīvi;

• Sabiedrības līdzdalība ir orientēta uz to, lai sabiedrības ieguldījums ietekmētu gala lēmumu;

• Procesā parādās dažādas intereses un dažādu dalībnieku vajadzības;

• Procesā ir jānoskaidro un jāveicina tās iedzīvotāju daļas līdzdalība, kuru potenciāli visvairāk ietekmēs attiecīgais lēmums;

• Process iesaista dalībniekus un definē līdzdalības noteikumus, procesa struktūru;

• Sabiedrības līdzdalības process sniedz tā dalībniekiem informāciju, lai līdzdalība būtu jēgpilna;

• Sabiedrības līdzdalības procesā notiek komunikācija ar dalībniekiem par to kā viņu līdzdalība ir ietekmējusi lēmumu.

*Avots: International Association for Public Participation; Delli Priscolli, 1997


Videi draudzīga rīcība: ilgtspējīgs patēriņš

Jānis BrizgaLU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Nodaļas saturs

• Sociālekoloģiskās slodzes• Ilgtspējīga attīstība• Ilgtspējīgs patēriņš• IPR pārvaldība• Videi draudzīga rīcība un iracionālais cilvēks• Padomi un Ekomarķējumi


Galvenās problēmas

Iedzīvotāju skaita straujš pieaugums (1950 – 5 miljardi;2010 - 7 miljardi, 2050 – 9 miljardi);

• 20. gs. rūpnieciskā revolūcija, kura balstās uz dabas un energo resursu intensīvu izmantošanu un tehnoloģiju attīstība;

• Planētas robežas;• Bagātības un nabadzības galējības.


PārtikaMājoklis

TransportsRestorāni

IzklaideCitas

ApģērbsSakari

Veselības aprūpeIzglītība

0

5

10

15

20

25

30

35

%Patēriņa kategorijas ar lielāko ietekmi uz vidi (Tokker et al., 2006)


Kas ir Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana (IPR)?

Agenda 21 + Johannesburga –> neilgtspējīgie patēriņa unražošanas paradumi.

“Ilgtspējīgs patēriņš ir preču un pakalpojumu lietošana, laiapmierinātu pamatvajadzības un celtu dzīves kvalitāti, tajā

pašālaikā mazinot dabas resursu izmatošanu un piesārņojumu,

preču unpakalpojumu dzīvescikla laikā, tā, lai neapdraudētu nākamo paaudžu

vajadzības”,(1994.gads, Norvēģijas simpozijs “Ilgtspējīgs patēriņš”)

2 pieejas:• - Ilgtspējīga ražošana - ekoefektivitāte un ekodizains,• - Ilgtspējīgs patēriņš - patēriņa modeļu maiņa.


Dzīvesveida izmaiņas – optimizācija

Vajadzības, vēlmes un dzīves kvalitāte un īstermiņa domāšana

• informācija par videi draudzīgu dzīvesveidu ir būtisks, taču nepietiekams faktors uzvedības modeļu maiņai;

• tā kā indivīda uzvedības modeļi ir atkarīgi gan no paša indivīda, gan kolektīvām praksēm, izmaiņām ir jānotiek abos līmeņos: indivīda un kopienas/ sabiedrības līmenī;

• tā kā patēriņa un uzvedības modeļus lielā mērā nosaka paradumi un rutīnas, dzīvesveida izmaiņas ir vairāk iespējamas brīžos, kad notiek būtiskas izmaiņas cilvēka dzīvē: ejot pensijā, veidojot ģimeni u. tml.;

• centieniem mainīt uzvedību nav jābūt vērstiem tikai uz cilvēka psiholoģiskajām un funkcionālajām vajadzībām, bet ir jāņem vērā arī moderno uzvedības un patēriņa modeļu sociālo un simbolisko vērtību.


Patēriņa ietekmes faktori

• Ekonomika: izaugsme, ienākumu pārdale, cenas, tirdzniecība

• Demogrāfija: augošais iedzīvotāju skaits, mazās mājsaimniecības, pieaugošais dzīves ilgums

• Sociālie faktori: dzīves stilu un kultūru daudzveidība, individuālisms, darba / brīvā laika sadalījums

• Izglītība un informācija: apziņa, mēdiji, reklāmas

• Tehnoloģijas un infrastruktūra: produktu dizains, pakalpojumi

• Politika: ekonomiskie instrumenti, likumdošana.


Ilgtspējīga patēriņa instrumenti

• Plānošanas un normatīvie instrumenti - nosaka attīstības, nozaru un teritoriālos plānus, tiesības, pienākumus un aizliegumus, kā arī standartus ar normatīvo aktu palīdzību, piemēram, emisiju ierobežojumi, piesārņojuma un otrreizējās pārstrādes kvotas, zaļā iepirkuma politika un vadlīnijas u. c.;

• Ekonomiskie instrumenti - ietver subsīdijas, nodokļus un tarifus, tirdzniecības atvieglojumus, finanšu atbalsta mehānismus (fondi, kredīti, garantijas) un emisiju tirdzniecības sistēmas.

• Infrastruktūras instrumenti - vērsti uz VDR nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, veloceliņi, atkritumu apsaimniekošanas sistēma u.tml., izveidi.

• Informatīvie instrumenti - ietver informatīvos pasākumus, apmācības, publikācijas, kā arī obligātās un brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas, piemēram, ekomarķējumi, patērētāju izglītojošās kampaņas u. tml..

• Horizontālie līdzekļi - vērsti uz pārvaldības procesa uzlabošanu, un paredz uzlabot informāciju un vides statistiku (nepieciešamība pēc standartiem, kritērijiem un metodoloģijas), veicināt zinātniskos pētījumus un tehnoloģisko attīstību, uzlabot sektoru un telpisko plānošanu kā arī sabiedrības līdzdalību un profesionālo apmācību.


Ilgtspējīga patēriņa pārvaldības instrumenti

• Eko-efektīva ražošana (investīcijas, inovācijas, dizains, standarti, zaļais iepirkums)

• Sabiedrības izglītošana (izglītībā, dati un indikatori, IKP).

• Korporatīvā atbildība (caurspīdīgums, reklāma)

• Pieeja informācijai un sabiedrības līdzdalība (marķējumi, tiesības zināt)

• Ētiskās investīcijas (pensiju fondi, depozīti)

• Zaļā budžeta reforma• Zaļais iepirkums• u.c.


Dizains Ražošana Realizācija Lietošana

•Standarti•Sertifikācijas sistēmas•Aprites cikla analīzes metodes•Telpiskā plānošana

Nodokļi un subsīdijasVadības sistēmasBrīvprātīgās vienošanās

•Nodokļi un subsīdijas•Vadības sistēmas

•Atbalsta tarifi•Nodokļu atlaides•Ekomarķējumi

Politikas instrumenti


Informācija un izglītība

Minimālie standarti

Nodokļi un sankcijas

Izvēļu rediģēšana

Infrastruktūra

Finanšu stimuli un balvas

Ekomarķējumi

Labā piemēra rādīšana

VDR atbalsts Izskauž videi

kaitīgas rīcībasMotivācija labākajiem

Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas instrumenti


4E modelis + Neilgtspējīgu paradumu ierobežošana


Kas ir uzvedība?

• Individuālu un kolektīvu paradumu un rutīnu kopums.

• Uzvedība veidojas no daudzām, bet savstarpēji saistītām rīcībām.

• Prakšu komplekts, kas aktīvi jāveido, jāuztur un jāmodificē (Voss, 1995).

• Uzvedību vēl joprojām nosaka dzimuma atšķirības.


Videi draudzīgas rīcības barjeras

Individualitāte• Nevēlēšanās• Intereses trūkums

Atbildība• Efektivitātes un uzticības trūkums

Prakse• Naudas trūkums• Informācijas trūkums• Iedvesmas trūkums• Infrastruktūras trūkums


Videi draudzīgas rīcības motivējošie faktori

• Infrastruktūra

• Līdzekļu taupīšana

• Personīgie ieguvumi

• Sociālās normas

• Grupas un Līderi

• Finanšu instrumenti

• Informācija


Vides apziņa

Roberts JūrmalietisLU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Nodaļas saturs

1. Ievads: cilvēka vides dimensijas un to attiecību dinamika

2. Vides apziņas dimensijas: uzvedība3. Vides apziņas dimensijas: zināšanas4. Vides apziņas dimensijas: pārdzīvojums un

interese5. Vides apziņas dimensijas: attieksme un

vērtības6. Vides psiholoģija


Vides apziņa

• vides zināšanu (plašā nozīmē: Iņ+Jan) struktūras (ticība, vērtības, koncepcijas), kas veicina / motivē pozitīvu cilvēka uzvedību attiecībā pret vidi (Nickum, 1999; Zelezny & Schultz, 2000)

interese un zināšanas par (dabas) vidi, attieksmju esamība pret dabas un sabiedrības mijattiecībām (Telešiene, 2004)

kultūr-psihotopapsihotopa ekoloģiskā dimensija (Jūrmalietis, 2011)


Vides apziņa

ZināšanasZināšanas

Pārdzīvojums, interese

Pārdzīvojums, interese

Attieksmes & vērtības

Attieksmes & vērtības

UzvedībaUzvedībaAtt.

http://www.ideachampions.com/

ETOSSETOSS PATOSPATOSSS

LOGOSLOGOSSS

Vides apziņas dimensijas (Prof. Dietmar Bolscho, Univ. of Hannover)


Švarca vērtību inventarizācija (1992, 1994):

60.000 respondentu dažādās ģeogr., etn., reliģ., ekon. u.c. vidēs

Drošība (kā saasin. uztraukuma avots respondentiem: bērnības traumas?)

Tradīcija (pasaules kārtības saglabāšana.: diskomforts)

Konformisms (paklausība skaidriem likumiem, instrukc. kontroles izjūta)

Panākumi (izvirz. mērķu sasniegšana)

Vara (soc.statuss, domin., resursu kontrole)

Hedonisms (“uzdzīve”)

Universālisms (taisnīgums, iecietīgums, miers, etc. visiem)

Labvēlība (altruisms, cilvēki-“Zemes Mātes”)

Stimulācija (tuvu hedonismam, bet ekstrem.sports vs sēdēšana bārā)

Hedonisms Pašnoteikšanās (brīvība no ārējas kontroles, kreativitāte)


Vides apziņa: paradigmas

• Antropocentrisms: tikai cilvēks ir patiesa vērtība: daba tiek saudzēta cilvēka labā - vairums politisko dokumentu (Rio Deklarācija, BD Konvencija) ir antropocentriski. Dabai – tikai instrumentāla vērtība (kalpot cilvēkam)

• Antrop. reformisms: ekol.krīzes cēlonis nav antropocentrisms kā tāds, bet gan tā tuvredzīgā, alkatīgā, ekoloģiski neinformētā forma.

• Tehnocentrisms: ekol.problēmas tiešām eksistē, taču (dabas)zinātne spēj tās atrisināt; līdz ar to nav nekāda vajadzība tehnol./industriālās attīstības mazināšanai

• Vides skepticisms: Bjørn Lomborg The Skeptical Environmentalist: antropogēnās ekol.ietekmes pārspīlējumi, vides datu viltojumi (piem., Klimatgeita) utml.


Vērtību klasifikācija pēc Neil Carter (cit. pēc Ģ.Baranovskis)

instrumentālā vērtība (instrumental value): piemīt, ja objekts kalpo kā līdzeklis kāda vēlmju realizēšanai

piemītoša vērtība (inherent value): piemīt, ja kāds to atzinis, bet nekalpo kā līdzeklis vēlmju realizēšanai - noteiktai personai objekts šķiet vērtība pati par sevi. Iebildumi: estēt.vides komerciālā & psih.veselības vērtība, skat. arī ekocentr.

patiesā vērtība (intrinsic value): piemīt neatkarīgi

no tā, vai kāds to novērtē


Antropocentriskais Ne-antropocentriskais

Egocentriskais Homocentriskais Biocentriskais Ekocentriskais

Labs indivīdam labs sabiedrībaiLaissez-fair (valsts min.

iejaukš.ekonomikā)

Soc.taisnīgums: labums vairumamDabas pārvaldība cilvēka interesēs

Morālā sabiedrība =

organismi ekosistēmas

Klasiskā ekonomika, kapitālisms

Marksisms, eko-sociālisms, “seklā” ekoloģija

Bioētika, bio-egalitārisms, ētiskais ekstension.

Dziļā ekoloģija, Gaija, zemes ētika

Tomass Hobss (soc.kontrakts), Tomass Maltuss

Murrejs Bukčins, Barijs Komoners

Alberts Šveicers, Roberts Lanza, Pīters Singers (bioēt.filosof.)

Aldo Leopolds, Arne Ness

Vides ētikas nostādņu tipoloģija, pēc Benson & Roe,

2007, modif.

Kopsavilkums Vides ētikas nostādņu tipoloģija (pēc Benson & Roe, 2007, modif.) - kopsavilkums


VIDES FILOSOFIJA

VIDES ĒTIKA

Attiecības starp cilvēci un dabu: daba kā vērtība, un šīs vērtības atzīšanas praktiskās sekas.

Pēc David Kronlid & Piotr Skubala, 2003

antropocentrisms biocentrisms ekocentrisms

dziļā ekoloģija sociālā ekoloģija ekofeminisms

RADIKĀLA EKOFILOSOFIJA

EKOTEOLOĢIJAKristietība kā vidi degradējošu vērtību avots: diskusijas saasināšanās pēc Linna Vaita raksta "The Historical Roots of Our Ecological Crisis“ (1967).

Asīzes Francisks kā ekoteoloģijas simbols. Pjērs Teijārs de Šardēns


“Vides psiholoģija pēta cilvēku un vides mijiedarbību un attiecības”(Oskamp & Schultz, 1998, p. 206)

Saknes: sociālā psiholoģija

Interdisciplinaritāte, e.g., saikne ar antropoloģiju, socioloģiju, estētiku, arhitektūru, pilsētplānošanu

Vides psiholoģija


Uztvertā uzved. kontrole

Nodoms uzvedība

Subj.labklājība, vides kvalitāte

Ticība par

savas uzvedības rezultātiem

citu domām par savu uzvedību (subjektīvā

norma)

Ekonomika Demogrāfija Institūcijas “Kultūra”

Uzv. kontroleMotivācija

Vajadzības:

drošība, vesel., nauda (kā vajadz. vs instr.), soc.attiec., t.sk.

piederība, statuss; brīvība...

pieejamība, cenas, reklāma, veikali...

Iespējas (ārējās)

finansiālās, telp.,

kognit....

Iespējas (iekšējā

s)

Vleka (1997) un Aizena (1986) modeļi, modif.

Kultūra: kognitīvā disonanse

Kopsavilkums

Documents

Apmācības modulis 3. Vides komunikācija: sadarbības princips