Asinsrites sistēmas funkcijas

1. Trofiskā jeb barotājfunkcija. Transportē uzsūktās barības vielas no tievajām zarnām uz visiem audiem. Transportē O2 no plaušām uz audiem. Transportē sintezētās vielas no orgāniem,piemēram,

aknām uz audiem;2. Izvadfunkcija. Slāpekli saturošos olbaltummaiņas galaproduktus aiznes, galvenokārt, uz nierēm. CO2 – no audiem uz plaušām. Nepareizas vielumaiņas procesā radušos acetonu uz plaušām. Urīnvielu, sāļus aizvada uz ādu, lai izvadītu ar sviedriem. Daļu hormonu sabrukšanas produktus, zāļvielas, vecos eritrocītus aiznes uz aknām, no kurām izvadīs ar žults palīdzību;3. Informatīvā funkcija. Asinsrite tiek izmantota kā sakaru kanāls humorālajā regulācijā. Piemēram, hipofīzes izdalīto vazopresīnu (antidiurētiskais hormons) asins straume aiznes līdz mērķšūnām nieres kanāliņos;

1.

Termoregulācijas funkcija. Asinīm ir liela siltumietilpība, lielāka kā ūdenim. Tās plūstot cauri siltākiem iekšējiem orgāniem, kuros intensīvi notiek bioķīmiskās reakcijas, nedaudz uzsilst. Siltās asinis, aiztekot uz perifērajiem audiem un orgāniem, tos sasilda. Tā notiek siltuma pārdale, izlīdzināšana organismā. Audu tO izmaiņas, mainot to apasiņotību. Jo asinsvadi platāki, jo audos vairāk asiņu, jo tie ir siltāki; Mehāniskā funkcija. Audu mehāniskās īpašības atkarīgas no audu apasiņotības. Jo tajos ir vairāk asiņu, jo to blīvums – turgors, ir lielāks;6. Imūnfunkcija. Asinīs ir antivielas, kas neļauj saslimt otru reizi ar vienu infekciju, piemēram, masaliņām, vēja bakām. Asins leikocīti aktīvi fagocitē svešas olbaltumvielas;7. Asiņu skābuma (pH) uzturēšana jeb iekšējās vides homeostāze. Asinīs ir vairākas bufersistēmas: hemoglobīns, hidrogēnkarbonāti, fosfāti un asins olbaltumvielas, kuras neitralizē lielu daļu skābju un sārmu, kas ieplūst asinīs no audiem, tādejādi stabilizējot asiņu pH vidēji 7,36 līmenī.

2.

Krūšu aorta

Kambaru starpsiena

Papilārie muskuļi

Hordas

Kreisais kambaris

Divviru vārstulis

Pusmēness vārstulis

Kreisās plaušas vēnas

Kreisās plaušas artērijas

Plaušu stumbrs

Aortas loks

Labās plaušas artērijas

Augšējā dobā vēna

Muskulatūra

Labais priekškambaris

Trīsviru vārstulis

Labais kambaris

Trabēkulas

Apakšējā dobā vēna

3.

Sirds sieniņas uzbūve (tipiskās šūnas jeb darba miokards)

Šķiedru skelets

Blīvas šķiedras

Irdenie saistaudi

MezotēlijsPerikarda dobums

Sirds muskuļaudi

EndotēlijsIrdenie saistaudi

Mezotēlijs

Irdenie saistaudi

Som

iņa

Epik

ards

- Miokards

Endokards

Tipisko šūnu funkcija ir vienlaicīgi sasprindzināties, saspiest asinis, radot to spiedienu un izgrūst cirkulācijā.

4.

Sirds vadītājsistēma (atipiskās šūnas)

Sinusa un priekškambara mezgls(sinusatriālais)

Priekškambara un kambara mezgls(atrioventrikulārais)

Hisa kūlītis

Hisa kūlīša labā un kreisā kājiņa

Skaitļi rāda, cik liels laiksnepieciešams (s), lai pienāktu impulss no sinusatriālā mezgla

Purkinjē šķiedras

Atipisko šūnu funkcija ir pašuzbudināties un likt uzbudināties tipiskajām šūnā.5.

Sirdsdarbības regulācija

Pašregulācija Neirālā regulācija Humorālā regulācija

Nespecifiskā Specifiskā1/ Sirds saraušanos izsauc pašas sirds atipiskās šūnas;2/ Saraušanās spēks atkarīgs kameras pildījuma pakāpes. Jo vairāk asiņu, jo tās vairāk iestieps muskuli un tas spēcīgāk sarausies;3/ Paātrinoties sirdsdarbībai, muskuļa šūnā uzkrāsies Ca joni un tie izsauks spēcīgāku kontrakciju;4/ Intrakardiālā neirālā regulācija. Sirdī ir neironu tīkls-NS, un tajā var realizēties refleksa loks. Sensorie neironi jutīgi uz iestiepumu vai metabolītiem

Inervē veģetatīvā NS, kura pa diviemneatkarīgiem viensno otra sakarukanāliem sūtakomandas sirdij.Simpatiskā regulācijanāk no apakšējiemkakla un augšējiemkrūšu muguras smadzeņu segmentiem.Sinapsēsvisbiežāk izdalīsiesadrenalīns (A) vainoradrenalīns (NA).Parasimpatiskāregulācija nāk noiegarenajām smadzenēm arklejotājnerva palīdzību.Acetilholīns

Receptori uzmetabolītiem.Piem., CO2koncentrācijaspieaugums izsauc sirdsdarbībaspaātrināšanos.Sirdsdarbībasspēku unbiežumuietekmē jonukoncentrācijaasinīs. Piem.,Ca2+ izsaucbiežāku unspēcīgākusirdsdarbību, bet K+ pavājina

Hormoniemīpaša nozīmesirdsdarbībasregulācijā nav. Nelielaietekme tikaikateholamīniemPiem.,virsnieruserdes daļashormonsadrenalīnsnelielā devāpaātrinās un pastiprināssirdsdarbību,bet lielākādevā to nomāks

6.

Asinsrites gultnes secīgu etapu asinsvadu pamatfunkcijas:

Aorta (plaušu artērijas) sākuma daļa – elastiskais rezervuārs, kas samazina sirds darbu un nodrošina nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados;

Artērijas - caurules ar necaurlaidīgu sieniņu;

Sīkās artērijas, arteriolas – pretestības asinsvadi, kuru sieniņas muskulatūras tonuss nosaka t.s. asinsvadu perifēro pretestību;

Kapilāri – apmaiņas asinsvadi, kuru sieniņas endotēlija šūnu slānis veido t.s. histo-hematisko barjeru vielu

apmaiņai starp asinīm un audu šķidrumu;

Vēnas - tilpuma asinsvadi, kuru sieniņas stiepjamību (un līdz ar to venozā rezervuāra ietilpību) var regulēt, mainot vēnu sieniņas plānā muskulatūras slānīša tonusu.

7.

Asinsvadi un to uzbūve

Elastīgā tipa artērija

Muskuļu tipa artērija

Arteriola

Nepārtrauktie kapilāriKapilāri ar lodziņiem

Venula

Vidēja izmēra vēna

Liela izmēra vēna

Iekšējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalksIekšējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu apvalksVidējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu apvalks

Ārējais asinsvadu apvalks

Ārējais asinsvadu apvalks

Ārējais asinsvadu apvalks

Ārējais asinsvadu apvalks

Endotēlija šūnas

Endotēlija šūnasĀrējais asinsvadu apvalks

Gludo muskuļu šūnas

Elastīgā logotā membrānaElastīgā logotā membrāna

Kolagēnās un elastīgās šķiedrasKolagēnās un elastīgās

šķiedras

Endotēlija šūnas

PorasBazālā membrāna Bazālā membrāna 8.

Asinsvadu tonusa (muskuļu sapringtības pakāpe) regulācijāpiedalās asinsvada endotēlija šūnas (tās izklāj asinsvadu un sirds dobumu iekšējo virsmu). Endotelocīti piedalās kā

1. Asinsvadu sienas iestiepuma un asins plūsmas lineārā ātruma sensori;

2. Šūnas, kas uztver un integrē neiromediatoru un vazoaktīvu hormonu ietekmes;

3. Šūnas, kas sintezē un sekretē vielas, kas regulē asinsvadu gludās muskulatūras šūnu tonusu:

- NO – vazodilatātoru (asinsvadu paplašinātājs), kas nomāc asinsvada muskulatūras kontrakcijas,

- hiperpolarizējošu vazodilatatoru,- PGI2 – prostaciklīnu, kas arī ir vazodilatators,- endotelīnus, kas ir spēcīgi vazokonstriktori

(asinsvadu sašaurinātāji). Asinsvada tonusa regulācija ir atšķirīga plānsienu un biezsienuvados. Sienas cirkulāri novietotā gludā muskulatūra visu laiku irsaspringusi, pretojoties asiņu izraisītajam iestiepumam, savādāksieniņa pārplīstu.

9.

Asinsvadu gludā muskulatūra ir jutīga uz iestiepumu: a/ vidējais iestiepums ir optimālais spēcīgai kontrakcijai,b/ iestiepums ir arī adekvāts kairinājums, tas var izsaukt muskulatūras kontrakciju.

Regulāciju, pateicoties paša asinsvada muskulatūras īpatnībām,sauc par miogēno regulāciju. Šāda regulācija tiek izmantota adaptācijas laikā. Piemēram, nierei nav darīšana par to, ka jūs skrienat uz tramvaju, viņa attīra asinis. Tāpēc, lai neizmainītu asinsplūsmu nierē, ir jāpalielina asinsvadu pretestība (jāsašaurina asinsvads). Šāda asinsvada pašregulācija nodrošina stabilu plūsmu.

Asinsvadu diametra neirālā regulācija. Šis regulācijas veids ir būtisks.Impulsācija pa eferentajiem (lejupvadošajiem) nerviem izraisa asinsvadu diametra maiņu sakarā ar gludās muskulatūras kontrakcijuvai atslābšanu, tāpēc tos sauc par vazomotoriskajiem nerviem. Pēcizraisītā efekta vazomotoriskos nervus iedala asinsvadu sašaurinātājosjeb vazokonstriktoros un asinsvadu paplašinātājos jeb vazodilatatoros.Visi vazokonstriktori pieder pie sipatiskās NS. Vazodilatatoru šķiedrasnav atrodamas visos orgānos. Pēc izcelsmes tās pieder gan pie veģetatīvās, gan somatiskās nervu sistēmas.

10.

Vazomotoriskais centrs – nervu šūnu sakopojumi dažādās NS daļās, kuri piedalās asinsvadu diametra regulācijā. Šādas šūnu grupasatrodas muguras smadzenēs un galvas smadzeņu dažādās daļās.Vissvarīgākā ir šūnu grupa iegarenajās smadzenēs. Ja to iznīcina, samazinās asinsvadu tonuss un strauji pazeminās asinsspiediens.Iegareno smadzeņu vazomotoriskais centrs ir cieši saistīts ar hipotalāma kodoliem – augstākajiem veģetatīvajiem centriem, kuripieskaņo iegareno smadzeņu vazomotoriskā centra darbību ikvienai organisma funkcionālajai situācijai. Iegareno smadzeņu centrssavukārt nemitīgi raida impulsus uz muguras smadzeņu simpatiskajiemcentriem un uztur to aktivitāti.

Asinsvadu humorālā regulācija. Tā ir ļoti nozīmīga, jo vielas nostarpšūnu telpas nonākot asinsvadā galvenokārt ietekmē gludomuskulatūru, jo tai ir specifiskie receptori. Uz metabolītiem reakcijair vazodilatācija. Asinsvada paplašināšanos izraisa gan liela CO2

koncentrācija, gan augsta ūdeņraža jonu koncentrācija, kā arīadenozīna savienojumi un pienskābe.

11.

Bez metabolītiem asinsvadu diametru ietekmē hormoni. Virsnieradziedzera serde sekretē adrenalīnu (līdzīgi kā simpatisko postganglionāro šķiedru galā). Adrenalīnam lielos daudzumossaistoties ar α receptoriem, asinsvadi sašaurinās, bet, saistoties arβ receptoriem – mazās devās -, asinsvadi paplašinās. No hipofīzesmugurējās daivas izdalītais vazopresīns lielās devās izraisīs asinsvadu sašaurināšanos. Angiotenzīns, kas veidojas no plazmasolbaltuma globulīna, ir visspēcīgākais no zināmajiem bioloģiskajiemasinsvadu sašaurinātājiem.Histamīns izraisa arteriolu paplašināšanos un palielina kapilārucaurlaidību. Tas atbrīvojas no tuklajām šūnām audu traumas gadījumāun dažās alerģiskās izpausmēs un rada piesarkumu.Pie vielām, kuras paplašina asinsvadus, pieder arī acetilholīns, kasveidojas visu parasimpatisko nervu un simpatisko vazodilatatorunervgalos. Acetilholīns paplašina sīkās artērijas.

12.