Ieinteresētās pusesIzglītība Ietekmes analīze

AtbAlsts socIālo uzņēmumu sektorAm bAltIjAs jūrAs vAlstīs

Projekts „Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā’’ tiek īstenots programmas Erasmus+ ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Atbalsts sociālouzņēmumu sektorambaltijas jūras valstīs

Ieinteresētās pusesIzglītība

Ietekmes analīze

Projekts „Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā’’ tiek īstenots programmas Erasmus+ ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Autorilatvija: Renāte Lukjanska, biedrība “Sociālās inovācijas centrs” - http://socialinnovation.lv/en

Šajā publikācijā izklāstīta autoru sagatavota informācija un viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo oficiālo Komisijas viedokli. Komisija negarantē šajā pētījumā ietverto datu precizitāti. Ne Komisija, ne jebkura persona, kas rīkojas Komisijas vārdā, nav atbildīga par šajā publikācijā ietvertās informācijas izmantošanu.

3

PRiEKŠvāRdSTikai pirms dažiem gadiem sociālo uzņēmumu sektors vairumā Eiropas valstu bija gluži kā “melnā kaste”. Pēc tam, kad tika atklāts un izprasts šī sektora potenciāls pozitīvi ietekmēt izmaiņas sabiedrībā finansiāli ilgtspējīgā veidā, pētnieki un analītiķi sāka tam pievērst uzmanību.

Tikai dažus mēnešus pirms šī dokumenta galīgās versijas apkopojuma internetā bija pieejamas divu pārskatu publikācijas. Eiropas Komisija 2014. gada beigās publicēja sociālās uzņēmējdarbības pirmo salīdzinošo pārskatu. visaptverošajā pētījumā ir noteiktas galvenās sociālo uzņēmumu pazīmes Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs un Šveicē, izmantojot vienotu definīciju un pieeju. Tajā ietverts arī vispārīgs sociālo uzņēmumu ekosistēmas pārskats minētajās valstīs, tostarp norādīti apstākļi, kas ierobežo to attīstību.

Turklāt viens no Eiropas Sociālā fonda (ESF) mācību tīkliem — Sociālās uzņēmējdarbības tīkls (The Social Entrepreneurship Network), 2013.–2014. gadā sagatavoja publikāciju “Policy meets practice - enabling the growth of social enterprises” (Politikas un prakses tikšanās — sociālo uzņēmumu izaugsmes sekmēšana). Tajā ietverti būtiski padomi attiecībā uz politiku un minēti atbilstošas labās prakses piemēri izvēlētās ES dalībvalstīs.

Šajā pārskatā īpaša uzmanība ir pievērsta papildu vajadzībām valstīs, kas atrodas Baltijas jūras reģionā. To ir sagatavojuši pamatlīmeņa ekosistēmas nodrošinātāji, kuri aktīvi veicina sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstību dānijā, igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā. Autori koncentrējas uz trīs galvenajām tēmām: ekosistēmas dalībnieki, izglītības pieejamības un ietekmes analīze sociālās uzņēmējdarbība jomā. Turklāt autori vienojās, ka paudīs subjektīvu un godīgu viedokli. Mēs paļaujamies, ka šāda pieeja lasītājiem ļaus izprast šī sektora vajadzības, saskatīt uzlabojumu iespējas, kā arī piedāvās reģionālās sadarbības iespējas. vairums izaicinājumu ir pārāk apjomīgi, lai jebkura no valstīm varētu tos risināt atsevišķi.

Pārskatā, pirmkārt, ir ietverta specifiska informācija par sociālo uzņēmumu ekosistēmas ieinteresētajām pusēm katrā no valstīm. Agrāk sagatavotajos pārskatos, apspriežot Eiropas Savienības dalībvalstu galveno ieinteresēto pušu lomu un attiecības, informācija ir vispārīga. Šajā pārskatā ir ietverts daudz plašāks apraksts. Neskatoties uz to, ka sagatavotā informācija ir subjektīva, pārskatā ietvertais īsais profils ir ļoti nozīmīgs palīgs tiem, kuri saskaras ar grūtībām, meklējot atbildīgo institūciju sadarbības priekšlikumu izskatīšanai iepriekš minētajās septiņās valstīs.

Otrkārt, pārskatā pastiprināta uzmanība ir pievērsta izglītībai par sociālo uzņēmējdarbību. Šis pārskats ir pirmais šāda veida apkopojums reģionā. Lai gan pārskats ir detalizēts, tajā ir ietverts kopsavilkums par formālās izglītības attīstību un atsevišķu interesantu neformālās izglītības iniciatīvu apraksts.

Treškārt, pārskatā ir izvērtēts sociālās uzņēmējdarbības ietekmes analīzes statuss. Pozitīva sociālā ietekme ir ikvienas sabiedriskā labuma organizācijas, tostarp sociālo uzņēmumu, pastāvēšanas pamats. Neskatoties uz to, joprojām viens no lielākajiem sektora attīstības ierobežojumiem ir sociālās ietekmes definēšana, analīze un informācijas izplatīšana. Pārskatā ir sniegts pastāvošās situācijas apraksts un, cerams, izraisīs pietiekamu ieinteresētību, veicinot stratēģiskas izmaiņas katrā no valstīm.

4

LATvijA1. Ieinteresētās puses un to atbalsts

vispārīgs pārskats Pārskatā “Eiropas sociālo uzņēmumu un to ekosistēmu karte — Latvijas valsts pārskats 2014” (no šīs vietas tālāk tekstā “pārskats”) ir norādīts, ka sociālo uzņēmumu koncepcija Latvijā ir salīdzinoši jauna un mazattīstīta.

Sociālā uzņēmuma vienu no pirmajām definīcijām ieviesa dr.oec. Lāsma dobele savā doktora grāda promocijas darbā “Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā” (aizstāvēts 2014. g.). doktora grāda promocijas darba izpētes daļā tika konstatēts, ka būtiskākie apstākļi Latvijā, kas ierobežo sociālās uzņēmējdarbības attīstību, ir tiesiskā regulējuma un atbalsta instrumentu trūkums. Nozīmīgi apstākļi, kas ierobežo sociālās uzņēmējdarbības izplatību, ir arī informācijas un zināšanu trūkums par sociālo uzņēmējdarbību.

Tas skaidrojams ar to, ka oficiāli darbs pie normatīvās bāzes sociālajiem uzņēmumiem un organizācijām ir sākts tikai 2013. gada martā. Labklājības ministrija ir izveidojusi īpašu darba grupu, kas nodarbojas ar sociālās uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem.

Pārskatā ir norādīts, ka terminu “sociālā uzņēmējdarbība” Latvijā pirmo reizi ieviesa pirms pieciem vai sešiem gadiem (2008.–2009. g.) sociālās uzņēmējdarbības pamatlicēji valstī — labdarības veikals “Otrā elpa”, ko vada nodibinājums “ideju partneru fonds” (neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija Latvijā), un sociālais uzņēmums MAMMU. Ar pienācīga tiesiskā regulējuma attīstības nepietiekamību, skaidrojams arī atbilstošu atbalsta mehānismu trūkums Latvijā. “Sociālās uzņēmējdarbības” tiesiskā definējuma pirmavots ir Labklājības ministrijas izstrādātais dokuments, Koncepcija “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”. Tas tika iesniegts valsts sekretāru sanāksmei (2014. g. februārī) un pēc valdības pārskatīšanas procesa tika pabeigts tikai 2014. g. oktobrī. valdības pamatlēmums bija atbalstīt koncepcijā ierosinātās aktivitātes, un galvenais uzstādījums ir, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās noteikumu projektu, kurā būs ietvertas prasības un atlases kritēriji sociālajiem uzņēmumiem, līdz 2015. g. 30. aprīlim. Labklājības ministrija uzsāks izmēģinājumprojekta īstenošanu no 2016. g. 1. janvāra līdz 2018. g. 31. decembrim. Labklājības ministrijai, pamatojoties uz izmēģinājumprojekta rezultātiem, sadarbībā ar saistītajām ministrijām ir jāsagatavo un jāiesniedz likumprojekts par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. Koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām izstrādāta, pamatojoties uz deklarāciju par Laimdotas Straujumas (Latvijas premjerministres) vadītā Ministru kabineta

iecerēto darbību, un tajā teikts: “izstrādāsim Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, kurā būs izvērtētas alternatīvas iekļaujošas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piedāvāsim atbalsta virzienus sociāliem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām.” Koncepcija izstrādāta, pamatojoties arī uz Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam, kas paredz veicināt sabiedrības iesaisti sociālo problēmu risināšanā un sekmēt sociālo uzņēmumu izveidi un darbību.

Saskaņā ar pārskatu galvenos atbalstītāji un vienlaikus arī ieinteresētās puses var iedalīt četrās lielās grupās:

(1) politikas veidotāji un valsts iestādes (galvenokārt iesaistīti tiesiskā regulējuma izstrādē);

(2) pozitīvie paraugi jeb, citiem vārdiem sakot, veiksmīgi sociālie uzņēmumi;

(3) augstākās izglītības un pētniecības iestādes.

Pārskatā un biedrības “Sociālās inovācijas centrs” prezentācijā Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2014 pausta atziņa, ka sociālās uzņēmējdarbības virzītāji (atbalstītāji) ir pašpasludināti sociālie uzņēmumi. Šo organizāciju juridiskā forma galvenokārt ir bezpeļņas organizācija vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Minētās juridiskās formas nerada priekšrocības, bet pašlaik ir piemērotākās sociālā uzņēmuma saimnieciskās darbības īstenošanai Latvijā. Neviena no esošajām juridiskajām formām neatbilst sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām, tomēr citu iespēju nav un ir jāpiemēro kāda no esošajām formām. Sociālie uzņēmumi, kas izvēlējušies sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridisko formu, šobrīd strādā pēc tiem pašiem principiem un maksā tos pašus nodokļus kā “klasiskie, uz peļņu vērstie” uzņēmumi. Sociālie uzņēmumi, kas darbojas kā bezpeļņas organizācijas, nevar attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību juridiskās formas noteikto ierobežojumu dēļ. Bezpeļņas organizācijas var veikt saimniecisko darbību tikai papildus organizācijas dibināšanas galvenajiem mērķiem.

Papildus tiesiskajiem šķēršļiem ir jāmin, ka nepastāv palīdzības/atbalsta programmas sociālo uzņēmumu attīstībai. Neskatoties uz tiesiskā regulējuma neesamību un valsts atbalsta mehānisma trūkumu, šobrīd sociālās uzņēmējdarbības jomā darbojas entuziasti, kuri Latvijā ir viena no galvenajām ieinteresētajām pusēm sociālo uzņēmumu attīstībā un sociālās uzņēmējdarbības sekmēšanā.

5

tiesiskais regulējums kā atbalsta mehānismsPašlaik (2014. g. decembrī) Latvijā nepastāv sociālo uzņēmumu tiesiskais regulējums. jāatzīmē, ka Labklājības ministrijas darba grupa mērķtiecīgi strādā pie sociālo uzņēmumu tiesiskā regulējuma izstrādes. Tiesiskā regulējuma attīstības galvenais projekts koncepcijas “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām latvijā” projekts (no šīs vietas tālāk tekstā “koncepcijas projekts”), tika iesniegts valdībai 2014. gada februārī, valdība to pārskatīja un pieņēma lēmumu par koncepcijas projektu tikai 2014. gada oktobra vidū. Pozitīvi ir tas, ka ir apstiprināta nepieciešamība sākt jaunu politikas iniciatīvu un saskaņā ar koncepcijas projektu būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansiālais atbalsts.

vienlaikus jāatzīmē, ka tiesību aktus būs iespējams pieņemt ne ātrāk kā 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā, kad būs veikta pienācīga izmēģinājumprojekta, kas notiks no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada beigām, finanšu atbalsta darbību analīze. Labklājības ministrijai, pamatojoties uz izmēģinājumprojekta rezultātiem sadarbībā ar Finanšu ministriju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju, ir jāsagatavo un labklājības ministram noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2018. gada 1. jūlijam likumprojekts par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu.

Lai sāktu izmēģinājumprojekta darbības, Labklājības

ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās un iesniegs valdībai noteikumu projektu par Eiropas Savienības fondu darbības programmas “izaugsme un nodarbinātība” specifiskā mērķa pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenošanu. Tajā būs ietvertas prasības un atlases kritēriji sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Projekta izstrādāšanas termiņš ir 2015. g. 30. aprīlis. valdība ir pieņēmusi lēmumu, īstenot izmēģinājumprojektu, kam sekotu likumdošanas bāzes izstrāde, nesniedzot plašākus paskaidrojumus, kāpēc pieņemts tieši šāds lēmums. vadoties pēc valdības lēmuma, daļēji tika ignorētas ieinteresēto pušu un darba grupas intereses, kuri gaidīja daudz ātrāku pastāvīga atbalsta piešķiršanu.

Koncepcijas par sociālajiem uzņēmumiem un sociālo uzņēmējdarbību attīstībā ieinteresētās puses, proti, dOTS, PROvidUS un Latvijas Samariešu apvienība, nebija apmierināti ar piedāvāto risinājumu un to, ka sociālās uzņēmējdarbības veicējiem ilgu laiku būs jāstrādā bez tiesiskā regulējuma. Šīs organizācijas 2014. gada oktobrī sagatavoja atklātu vēstuli premjerministrei ar lūgumu, pārskatīt pieņemto lēmumu. viņi aicināja uzlikt par pienākumu Labklājības ministrijai izstrādāt tiesisko regulējumu sociālo uzņēmumu darbībai un atbalstam līdz 2015. g. 31. decembrim. vēstulē ir norādīts, ka organizācijas juridiskā forma nav būtisks kritērijs dalībai izmēģinājumprojektā.

sociālie uzņēmumi latvijā kā pozitīvais paraugs un atbalstītājiLatvijā koncepcijas galvenās ieinteresētās puses ir Latvijas sociālie uzņēmumi. Turklāt dažreiz tie ir arī jauno iniciatīvu atbalstītāji. Tālāk norādītas septiņas organizācijas, kas dažādos pētījumos, pārskatos un citos informatīvajos materiālos visbiežāk minētas kā pozitīvais paraugs, un kas tiek klasificētas kā sociālie uzņēmumi

Latvijā:

mammu http://mammu.lv/ otrā elpa http://otraelpa.lv/ HoPP http://www.hopp.lv/ latvijas samariešu apvienība http://www.samariesi.lv/lv/ ziedot.lv http://www.ziedot.lv/en/ luDe http://www.lude.lv/ Wooly World http://www.woolyworld.lv/lv/

6

No šiem septiņiem piemēriem īpašu uzmanību vēlamies pievērst labdarības veikalam “Otrā Elpa”. Organizācija finansiāli un materiāli atbalsta citas organizācijas,

popularizējot sabiedrisko labumu kā veidu, kādā ir jāiesaistās sociālajiem uzņēmumiem.

valsts atbalsta mehānismi un cita veida atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībaiPārskatā ir norādīts, ka pašlaik nepastāv īpaši valsts finansiālā atbalsta mehānismi sociālajiem uzņēmumiem. Tomēr, pamatojoties uz pašpasludināta sociālā uzņēmuma izvēlēto juridisko formu, ir pieejamas tālāk norādītās finansiālā atbalsta sistēmas:

(1) ES dotāciju programmas;

(2) aizdevumi;

(3) infrastruktūra un citas atbalsta programmas (inkubatori, atbalsts darbības uzsākšanai).

ja organizācija ir izvēlējusies bezpeļņas organizācijas juridisko formu, finansiālais atbalsts ir ierobežots galvenokārt ar ES dotācijām vai labdarības organizāciju piešķīrumiem. Parasti konkurence, lai saņemtu šīs dotācijas, ir liela, jo ir ļoti liels skaits bezpeļņas organizāciju, kuru pastāvēšana ir balstīta uz ienākumiem, kas tiek gūti dotāciju veidā.

viens no galvenajiem atbalsta mehānismiem, kas sociālajiem uzņēmumiem pašlaik ir pieejams Latvijā, ir informatīvais atbalsts un palīdzība kontaktu dibināšanā. Saskaņā ar pārskatā ietverto informāciju, galvenie uzņēmumi, kas nodrošina informatīvo atbalstu un palīdzību kontaktu dibināšanā, atrodas Rīgas reģionā. Šeit jāmin: Sabiedriskās politikas centrs PROvidUS, Sociālās inovācijas centrs (SiC) un biedrība Sociālās uzņēmējdarbības attīstības fonds. ir jāmin arī fonds dOTS kā viens no galvenajiem informatīvajiem atbalstītājiem, pamatojoties uz tā ilggadējām tradīcijām, kopš 2009. gada organizējot Sociālās uzņēmējdarbības forumu, un diskusijas uzturēšanu Latvijā par sociālās uzņēmējdarbības nozīmīgumu. Tomēr jānorāda, ka pārskatā kā viena no nepilnībām ir minēta sociālo uzņēmumu tīkla neesamība. Sociālās uzņēmējdarbības foruma 2014 laikā biedrības SiC pārstāvis atzina, ka sociālo uzņēmumu starpā nav kontaktu tīkla un efektīvas dalīšanās ar idejām/sakariem. Saskaņā ar SiC ieteikumu Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2014 tika atzīta vajadzība pēc aktīviem kontaktpersonu tīklu veidošanas mehānismiem. Fonds dOTS ierosināja izveidot vietnē Facebook lapu, kurā ātri tiktu publiskoti jaunumi, kā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot sociālo uzņēmumu asociāciju.

informatīvo atbalstu Latvijā nodrošina plašs organizāciju loks. Piemēram, nodibinājums Biznesa attīstības fonds 2013.–2014. gadā īstenoja projektu “Sociālā uzņēmuma izveidošanas spēle jauniešiem”. Projekta mērķis bija īstenot izglītojošu spēli jauniešiem par sociālo uzņēmumu veidošanu un pieredzes apmaiņa ar sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.

Sociālās uzņēmējdarbības mentoringa jomā nozīmīga loma ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE

Riga) Mentoru klubam. Piemēram, 2012. gada vasarā Mentoru klubs ar Sorosa fonda — Latvija atbalstu izsludināja konkursu “Sākums”, nodrošinot finansējumu un pieredzējušu uzņēmēju atbalstu jauniem sociālās uzņēmējdarbības projektiem.

Kopumā ir jāatzīst, ka pieejamā informācija par sociālajiem uzņēmumiem un sociālo uzņēmējdarbību ir ļoti ierobežota, ko izraisa pienācīgas likumdošanas vai reglamentējošās bāzes trūkums. Mentoringa un informatīvā atbalsta jomā ir izveidoti daži atbalsta mehānismi, tomēr nereti tie ir sadrumstaloti un tiek īstenoti atsevišķu projektu ietvaros. Kā galveno šķērsli sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā var minēt specifiska, šai jomai paredzēta finansiālā un tiesiskā atbalsta trūkumu. Tomēr pozitīvi vērtējamas 2014. gada rudenī īstenotās darbības finansiālā atbalsta programmu sociālajiem uzņēmumiem izmēģinājumprojekta īstenošanā, sākot ar 2016. gadu.

Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2014 tika atzīmēts arī, ka sociālo uzņēmumu kopiena Latvijā ir salīdzinoši neliela, tajā nav pietiekamas iekšējās komunikācijas, nemaz nerunājot par ārēju, reģionālu vai Eiropas līmeņa komunikāciju. viennozīmīgi ir nepieciešams izveidot valsts līmeņa atbalsta tīklu. Sekundāri jeb paralēli ir nepieciešams apsvērt sadarbības stiprināšanu ar Eiropas vai reģionālajiem sociālās uzņēmējdarbības tīkliem/atbalsta mehānismiem, lai uzlabotu vietējo ieinteresēto pušu zināšanas par faktisko sociālās ekonomikas attīstību.

7

Gadījumu analīze Sakarā ar to, ka atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir sadrumstalots un viens no galvenajiem šķēršļiem ir finansiālā atbalsta trūkums, īsi tiks aprakstīti trīs dažādi finansiālā atbalsta mehānismi, kas maksimāli atbilst izpratnei par finansiālo atbalstu sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.

Iniciatīva “leADer”No politikas viedokļa tā ir viena no četrām Eiropas Kopienas (EK) iniciatīvām, ko finansē ES struktūrfondi. iniciatīva LEAdER ir uz lauku reģioniem vērsts un savstarpēji koordinēts aktivitāšu kopums, kuru mērķis ir sekmēt lauku reģionu attīstību, aicinot lauku reģionu iedzīvotājus meklēt jaunus risinājumus šajos reģionos pastāvošajām problēmām. iniciatīvas LEAdER ieviešanas nolūks bija lauku reģionos dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana, piedāvājot gan ekonomiskus un sociālus uzlabojumus, gan apkārtējās vides saglabāšanas iespējas. iniciatīva ir viens no finansiālā atbalsta rīkiem dažādām ekonomiska un sociāla rakstura idejām, kas ir īpaši nozīmīgas noteiktā reģionā. dotācijas plānošanas periodā 2007.–2013. gadam tika izsludinātas vairākas reizes gadā, turklāt finansējuma apmērs bija dažāds, vidēji projektam piešķirot EUR 15 000. Pieteikties varēja komersanti un bezpeļņas organizācijas. iniciatīvas LEAdER aktivitāšu īstenošanai un lauku attīstības stratēģijas izstrādei ir izveidots 40 reģionālo institūciju tīkls, kas pārklāj 100 % Latvijas teritorijas. Plānošanas periodā 2014.–2020. gadam atbalsta intensitāte būs 70–90 % robežās, un maksimālais finansējuma apmērs ir noteikts līdz EUR 50 000, atsevišķos izņēmuma gadījumos sedzot līdz EUR 100 000.

Atskaites analīzē “Lauku attīstības programma 2007–2013 LEAdER pasākumu un 3.2.1.pasākuma rezultāti (iespēju robežās ietverot arī 2004.–2006. g. periodu) un to ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību lauku teritorijās” norādīts, ka plānošanas periodā 2007.–2013. gadam Latvijā finansējums ticis piešķirts kopā 3603 projektiem trīs galvenajās tematiskajās grupās : 801 projekts tematiskajā grupā lauku ekonomika (tostarp sociālā uzņēmējdarbība, finansējums piešķirts 27 projektiem); 1577 projekti tematiskajā grupā sabiedrības attīstība un 1225 projekti tematiskajā grupā lauku infrastruktūra. Sociālo uzņēmumu atlases kritērijs ir “paredzēts specifisku sociālo problēmu risināšanai”, savukārt, plašākā kontekstā norādīts, ka sociālā uzņēmējdarbība tiek noteikta, pamatojoties uz vēlēšanos sniegt pakalpojumus vai ražot izstrādājumus apgrozībai tirgū un radīt ienākumus, papildus risinot vietēja līmeņa sociālās problēmas. Sociālās uzņēmējdarbības projektiem piešķirtā finansējuma kopējais apmērs ir EUR 227 000. Tomēr, iespējams, ka ne visi projekti tematiskajā grupā lauku ekonomika ir pareizi klasificēti, un faktiskais sociālo uzņēmumu skaits ir lielāks. Kopumā sociālās uzņēmējdarbības projekti sastāda 3 % no visiem projektiem tematiskajā grupā lauku ekonomika.

iniciatīva LEAdER ir svarīgs un veiksmīgs piemērs, kā nodrošināt netiešu atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai

nelielās lauku teritorijās atbilstoši noteiktu reģionu vajadzībām. Atskaitē ir norādīts, ka apstiprinātie iniciatīvas LEAdER projekti sekmēja plašāku uzņēmējdarbības attīstību. Tiek veidots pieprasījums pēc vietēja ražojuma precēm, radot ienākumus vietējiem ražotājiem aptuveni EUR 13,3 miljonu apmērā (2007.–2013. g.). iniciatīvas ietvaros īstenoto projektu rezultātā ir radītas 68 jaunas darba vietas un saglabātas 420 esošas darba vietas.

Fonda reach for change iniciatīva “labās gribas uzņēmējs” (2014. g.)Fonds “Reach for change” 2014. g. rudenī izsludināja ideju konkursu, kurā tika piedāvāts atbalsts dažādām idejām par to, kā uzlabot bērnu dzīvi Latvijā. Konkursā pieteiktajām idejām īpaši bija jābūt saistītām ar bērniem. Kopā tika iesniegtas aptuveni 100 idejas, no kurām 7 labākās intervijas tika nodotas publiskai balsošanai. Publiskajā komunikācijā ir norādīts, ka iniciatīvas galvenais mērķis ir atrast, atbalstīt un iedvesmot sociālos uzņēmējus Latvijā, kuru darbība ir saistīta ar bērnu dzīves uzlabošanu. Sociālais uzņēmējs ir persona, kura ir identificējusi sabiedrībā problēmu un piedāvā inovatīvu risinājumu.

Uzvarētājs saņēma finansiālu atbalstu (EUR 15 000), kā arī mediju atbalstu un padomdevēju atbalstu 3 gadu laika periodā. Pozitīvi ir vērtējama konkursa plašā mediju kampaņa televīzijā, internetā un citos avotos, netieši popularizējot sociālo uzņēmējdarbību kā pozitīvu virzību. Kampaņas izveidotais tēls bija pozitīvs un motivējošs. No finansiālā atbalsta viedokļa Latvijā tā bija pirmā šāda veida iniciatīva, atklāti uzsverot nepieciešamību pēc sociālajiem uzņēmējiem. Konkursa nepilnība, iespējams, bija dalībnieku apmācību programmu trūkums un nepietiekams izglītības atbalsts, kas motivētu dalībniekus meklēt risinājumus un finansējumu arī tad, ja viņi neuzvar.

iniciatīva ir labs pozitīvais paraugs citām labdarības organizācijām par atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai kā ilgtspējīgai ekonomiskai aktivitātei.

Iniciatīva “brigāde” (2010.–2013. g.)Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Sorosa fondu — Latvija izveidoja finansiālā un informatīvā atbalsta programmu “Brigāde”. dotāciju konkurss notika 2 daļās: pirmā kārta notika Rīgā 2011. gadā, piešķirot finansējumu 12 projektiem; savukārt otrā kārta notika 2013. gadā Rīgā un reģionos, apstiprinot 29 projektus. Lai gan iniciatīvas mērķis bija atbalstīt ilgtermiņa, ilgtspējīgas idejas, kas saistītas ar kultūru un radošo nozari, tomēr tā ietvaros tika piešķirts atbalsts arī sociālajai uzņēmējdarbībai.

Pirmās programmas “Brigāde” (2010. g.) ietvaros piešķirtā palīdzība bija pietiekams sākuma kapitāls, lai darbību uzsāktu vairāki sociālie uzņēmumi, piemēram, MAMMU, Hopp, Buteljons un vēl 6 uzņēmumi. No 11 uzņēmumiem, kam 2010. gadā tika piešķirts finansējums, deviņi aktīvi darbojas vēl šobrīd. Pozitīvi vērtējams tas, ka konkursa uzvarētājiem tiek dota iespēja satikties ar iepriekšējiem

8

finansējuma saņēmējiem un apmainīties ar idejām un pieredzi. 2013. gadā piešķirtā finansējuma apmērs bija līdz EUR 7000. Programmas ietvaros notika vairāki semināri, ko vadīja eksperti no Latvijas un Lielbritānijas, iedvesmojot jaunos un potenciālos uzņēmējus, kā arī viņu konkurentus. Kopā tika piešķirtas 14 dotācijas, kas tika sadalītas 14 jaunām iniciatīvām.

Pozitīvi vērtējams, ka iniciatīva nodrošināja finansiālā un izglītības atbalsta kombināciju, kā arī tās nepārtrauktība. Pārliecinoša ir arī projektu, kam tika piešķirts finansējums, ilgtspēja. Šāda veida iniciatīvas, kurās apvienots ilgtspējības aspekts, izglītības un finansiālais atbalsts, var izmantot kā pozitīvo paraugu sociālās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā. Tomēr uzmanība būtu jāpievērš plašākam sociālo problēmu lokam, nekoncentrējoties tikai uz mākslu, amatniecību un kultūru. Pozitīvi vērtējams tas, ka pašvaldības ārpus Rīgas līdzfinansēja projektus un

bija iesaistītas praktiskas palīdzības sniegšanā projektu īstenošanas laikā. Piemēram, pamatojoties uz iniciatīvas “Brigāde” pozitīvo pieredzi, Cēsu pašvaldība nolēma 2014. gadā īstenot līdzīgu dotāciju programmu. Projektu īstenotāji apliecina, ka iesaistīšanās programmā bija ne tikai lieliska iespēja saņemt finansiālu atbalstu un satikt citus projektu īstenotājus, bet arī īpaši nozīmīgs bijis mediju sniegtais atbalsts.

iepriekš aprakstītā gadījumu analīze potenciāli ir pozitīvais paraugs veiksmīgam valsts un privātā finansējuma atbalsta sadalījumam Latvijā un kaimiņvalstīs. Minētie piemēri ir apliecinājums tam, ka ir nepieciešams sākuma kapitāls sociālu uzņēmumu dibināšanai un saimnieciskās darbības uzsākšanai. Tas apliecina arī to, ka atbalsta summai nav jābūt simtos tūkstošos mērāmai. Sākuma stadijā tās var būt salīdzinoši nelielas summas.

Izglītības atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai

Ieinteresēto pušu profili

latvijas kristīgā akadēmija, profesionālā maģistra studiju programma “sociālās uzņēmējdarbības vadība”, http://en.kra.lv/studies/master-level-studies/ (privāta iestāde, formālā izglītība, programmas apguvi var uzsākt studenti ar bakalaura grādu ekonomikā vai sociālajā darbā. Studiju programma ir pieejama angļu, krievu un latviešu valodā. Tiek uzņemti ārzemju studenti ERASMUS programmu ietvaros.)

Studiju programma akreditēta 2013. g. 3. jūlijā studiju virziena “Sociālā labklājība” ietvaros. iegūstamais grāds: profesionālais maģistra grāds sociālās uzņēmējdarbības vadībā. Studiju ilgums no 1,5 gadiem līdz 2,5 gadiem atkarībā no priekšzināšanām.

izglītības programma ir jauna, proti, tā vēl nav plaši zināma. Studiju gada maksa ir EUR 1450, un tā ir konkurētspējīga. iespējamais mīnuss ir tas, ka akadēmija ir cieši saistīta ar reliģiju. Programmā ir ietverts arī sociālais darbs, kas nozīmē to, ka programma varētu būt vērsta uz sociālā riska grupām.

9

sociālās inovācijas centrs, www.socialinnovation.lv (privāta institūcija, neformālā izglītība par sociālo uzņēmumu darbības uzsākšanu, video materiāli ir pieejami arī angļu valodā; drukātie materiāli galvenokārt ir pieejami latviešu valodā)

Apmācību iniciatīvas projektu ietvaros, kā arī izglītības materiālu un video izstrāde. Materiāli ir brīvi pieejami

lietošanai un izplatīšanai; saites uz izglītības materiāliem angļu valodā.

biznesa attīstības fonds (privāta institūcija, neformālā izglītība par sociālo uzņēmumu darbības uzsākšanu, politikas veidotājiem, NvO; kurss galvenokārt ir latviešu valodā)

Kursa izstrāde sociālajiem uzņēmējiem; sociālo uzņēmēju kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatas izstrāde.

situācijas analīzeiepriekšējā sadaļā tika norādīts, ka Latvijā nav tiesiskā regulējuma, kā arī pienācīga finansiālā un cita veida atbalsta sociālajai uzņēmējdarbībai, bez tam ir redzams, ka arī izglītības atbalsts Latvijā vēl nav pietiekami attīstīts. Tas ir saprotams, jo teorija nav nošķirama no prakses, un ir skaidri redzams, ka Latvijā sociālā uzņēmējdarbība nav plaši izplatīta. Šī iemesla dēļ izglītības atbalsta jomā ir iespējams identificēt tikai dažas ieinteresētās puses.

Formālā izglītība:

latvijas kristīgā akadēmija, augstākās izglītības iestāde Latvijā; vienīgā, kas piedāvā maģistra studiju programmu “Sociālās uzņēmējdarbības vadība”. Programma “starpdisciplināri apvieno sociālo darbu un sociālās uzņēmējdarbības principus un tehnoloģijas”. Studiju programmas kursi cita starpā aptver arī sociālās uzņēmējdarbības organizēšanu un darbību, kā arī sociālo riska grupu sociālās vajadzības. Studiju programma ir ļoti jauna. Akreditācija tika pabeigta 2013. gadā, un pašlaik tajā ir uzņemti 5 studenti.

latvijas lauksaimniecības universitāte maģistra studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadība” ietvaros piedāvā kursu “Sociālā uzņēmējdarbība”. Kurss tika sākts 2012. gada februārī un tā ilgums ir 16 mācību stundas. Kursa apguves rezultātā tiek iegūti 3 ECTS kredītpunkti. Kursa pārskatā norādīts, ka kursa mērķis ir apgūt sociālās uzņēmējdarbības būtību, galvenos principus un identifikācijas kritērijus; kā arī izpratni par sociālo uzņēmumu lomu sociāli ekonomisko problēmu risināšanā. Studenti apgūst praktiskas iemaņas par sociālās uzņēmējdarbības organizēšanu un darbību saskaņā ar tās mērķiem un Latvijas likumdošanu. Pabeidzot kursu, paredzēts, ka studenti iegūs:• zināšanas — par sociālās uzņēmējdarbības būtību un tās darbības principiem. Padziļinātu izpratni par sociālās uzņēmējdarbības lomu, mikrokreditēšanas ietekmi, nabadzības samazināšanu un citām sociāli ekonomiskām problēmām Latvijā un pasaulē;• prasmes — sociāla uzņēmuma dibināšana saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām un izpratne par sociāla uzņēmuma darbības pamatprincipiem;• pieredze — uzņēmējdarbības būtības un sociālo funkciju identificēšana, izpratne par sociāli ekonomisko problēmu nozīmi un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

latvijas universitāte piedāvā kursu “Sociālā ekonomika”, un, veiksmīgi pabeidzot kursu, tiek iegūti

4,5 ECTS kredītpunkti. Kopējais nodarbību ilgums ir 32 akadēmiskās stundas. Kursa pārskats: kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jautājumiem par sociālo ekonomiku, sociālās politikas attīstības principiem un to nozīmi sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Tajā pievērsta uzmanība sociālo jautājumu problemātikai mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī. Teorētiskās idejas tiek saistītas ar realitāti sociālajā jomā Latvijā un citās valstīs. Lai noteiktu labākās alternatīvas dažādos sociālajos jautājumos, notiek aktīvas diskusijas un semināri. Mācību procesa daļa ir Latvijas sociālo problēmu salīdzinājums ar citām valstīm, kas balstīts studentu patstāvīgajā darbā.

banku augstskola Kopš 2012. gada Banku augstskolas vecāko kursu studentiem tiek piedāvāts izvēles kurss “Sociālā uzņēmējdarbība”. Banku augstskola ieviesa šo kursu, lai Latvijā uzņēmējdarbības vadības izglītībā īstenotu jaunu pieeju.

stokholmas ekonomikas augstskola piedāvā izvēles kursu par sociālo uzņēmējdarbību. Pie tam augstskola vairākus gadus ir bijusi viens no Sociālās uzņēmējdarbības foruma atbalstītājiem un organizatoriem. Augstskola ir guvusi atzinību, pateicoties tās radošajai un intensīvajai pieejai praktiskajā apmācībā. jāmin, piemēram, The Grameen Creative Lab darba grupas organizētais izmēģinājumprojekts, proti, holistisku semināru pieeja sociālās uzņēmējdarbības jomā, kas 2014. g. tika īstenota seminārā Connected village, radot praktisku mācību pieredzi.

SSE Rīgā bakalaura studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība” izvēles kursu sadaļā “C” piedāvā kursus par sociālo uzņēmējdarbību (3 ECTS kredītpunkti). Kursu vada Fions dobins (Fionn dobbin). Kurss ir pieejams arī interesentiem. Kopējā maksa ir EUR 300.

10

Neformālā izglītība Neformālā izglītība ir termins, kas apzīmē dažādas organizētas izglītojošas darbības. Latvijā ir tikai dažas neformālās izglītības jomā aktīvi darbojošās organizācijas, kas ir pievērsušās sociālajai uzņēmējdarbībai.

latvijas kristīgā akadēmija piedāvā dažādus kursus, piemēram, “Sociālās ekonomikas jēdziens un globālie tīkli”. Kursu var apgūt vakara nodarbībās. Kurss ilgst 4 vakarus un maksa ir EUR 64. Sākot ar 2015. gadu, akadēmija piedāvās 2 kursus par sociālās uzņēmējdarbības jautājumiem. visticamāk, ka sociālās uzņēmējdarbības jomā, tā turpinās aktīvi darboties formālās un neformālās izglītības sektorā kā ieinteresētā puse.

• “uzņēmējdarbības fondi: sociālo uzņēmumu sektors”. Kurss 2015. g. janvārī ilgst 4 vakarus. Kursā tiek sniegta informācija par sociālajai uzņēmējdarbībai pieejamajiem fondiem, kas paredzēti sociālajiem projektiem, lai rosinātu sociālo uzņēmumu izveidi. • “sociālās uzņēmējdarbības kapitāls un investīcijas”. Kurss 2015. g. janvārī ilgst 4 vakarus. Kursā studenti tiek iepazīstināti ar sociālo kapitālu kā pārvaldības problēmu ekonomikas kategorijā un resursu izmantošanas efektivitāti uzņēmumos. Uzņēmējdarbības sociālā kapitāla un uzņēmuma vadības investīciju aktīvu ietekmes analīze, kā arī konkurētspēja un ilgtspējīgas attīstības mērķi. • iepriekšējos gados akadēmija kā partnerorganizācija piedalījās trīs mūžizglītības ERASMUS intensīvās apmācības programmās (iP) sociālās uzņēmējdarbības jomā. 2012. gadā tika piedāvāta iP “Sociālā uzņēmējdarbība un demokrātijas attīstības dinamika Eiropā”. 2010. gadā tika piedāvāta iP “Sociālās ekonomikas galvenie virzieni: problēmas un risinājumi”, kurā iesaistījās studenti un pasniedzēji no Tartu Universitātes, viļņas Pedagoģiskās universitātes (tagad viļņas izglītības zinātņu universitāte), Rumānijas Babeša–Bojai universitātes (Kluža–Napoka), kā arī studenti un pasniedzēji no dānijas un Ungārijas.Saskaņā ar akadēmijas pārstāvja sniegto informāciju šī gada (2015) martā/aprīlī ir plānots ieviest tālākizglītības kursus par sociālo uzņēmējdarbību. Pašlaik tie ir pieejami studiju programmas ietvaros. Plašāku informāciju skatiet šeit: http://kra.lv/klausitaju-kursi/.

sociālās inovācijas centrs izstrādā izglītības un

mācību materiālus projektu iniciatīvu ietvaros; materiāli tiek sagatavoti latviešu valodā, nodrošinot sabiedrībai vienkāršu bezmaksas piekļuvi materiāliem par sociālo uzņēmējdarbību. Bez tam biedrība uztur tiešsaistes bibliotēku, kurā vienuviet apkopotas saites uz bezmaksas tiešsaistes materiāliem par sociālo uzņēmējdarbību, kas izmantojami mācību nolūkos. Biedrība 2013. gadā projekta “Sociālā inovācija — dzīvesveids” ietvaros Latvijā organizēja 5 apmācību seminārus dažādām mērķauditorijām, kā arī vadīja 2 izglītojošas lekcijas vietējām pašvaldībām video konferences formātā. Biedrībai ir nozīmīga loma bezmaksas izglītības veicināšanā sociālās uzņēmējdarbības sektorā, tomēr aktivitātes ir sadrumstalotas, jo tās tiek organizētas noteiktu projektu ietvaros.

Biznesa attīstības fonds 2014. gadā īstenoja projektu “Sociālā uzņēmuma izveidošanas spēle jauniešiem”. Apmācību tēmas skāra sociālās atstumtības jautājumus. Apmācības tika organizētas 40 jauniešu pārstāvjiem. jauniešiem bija iespēja pieteikties projektam un tikt atlasītiem dalībai tajā. Apmācības bija bez maksas.

Papildus ir jāmin bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrība. NvO (http://www.aflatoun.org) īsteno aktivitātes Latvijā un sociālā uzņēmējdarbība ir viens no programmas galvenajiem elementiem. Pirmā pasniedzēju apmācība tika veikta 2013. gadā, un kopš tā laika programmā Latvijā ir apmācīti vairāk nekā 100 skolotāji. Programmas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 9 līdz 18 gadiem.

Kopumā jāteic, ka ir tikai daži ievērojami piemēri par apmācībām un izglītību sociālās uzņēmējdarbības jomā. Tomēr, cerams, ka sociālās uzņēmējdarbības izmēģinājumprojekts 2016.–2018. gadā (ar ES finansiālo atbalstu) nodrošinās apmācības, kursus un konsultācijas, ko oficiālajos dokumentos ir solījusi Labklājības ministrija. Sakarā ar to, ka nav pienācīga izglītības atbalsta, reģionālā sadarbība izglītības atbalsta jomā ir vāja. viens no galvenajiem ieteikumiem izglītības iestādēm un politikas izstrādes institūcijām Latvijā ir stiprināt īstermiņa un ilgtermiņa sadarbību, uz projektiem balstīta pieeja un nepārtraukta jaunu izglītības moduļu izstrāde ar mērķi, izglītot sabiedrību par sociālo uzņēmējdarbību.

Gadījumu analīzesociālās uzņēmējdarbības forums Neformālā izglītība var būt organizēta dažādās izglītojošās darbībās. Gadījumu analīzei kā veiksmīgāko neformālās izglītības projektu Latvijā var minēt Sociālās uzņēmējdarbības forumu, ko organizē fonds dOTS (agrāk Sorosa fonds — Latvija), centrs PROvidUS un citas nozīmīgas ieinteresētās puses, kas saistītas ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Forums kā kontaktu dibināšanas un neformālās izglītības darbība ir noticis jau septiņus gadus. Forumā ieinteresētajiem dalībniekiem tiek nodrošināta neformālā apmācība, uzaicinot nacionāla un starptautiska līmeņa lektorus. daudzus gadus stokholmas ekonomikas augstskola ir bijusi aktīvs foruma partneris, padarot izglītības daļu spēcīgāku. Forums ir ikgadējs pasākums, kas ilgst vairākas dienas un ko veido paralēli moduļi. Tas ir teicams piemērs, kā dalīties zināšanās neformālā veidā. Pēdējo gadu laikā vidējais apmeklētāju skaits ir bijis no 100 līdz pat vairāk nekā 200 cilvēkiem, kas norāda uz pastiprinātu interesi par sociālo uzņēmējdarbību, vēlmi izglītoties un saņemt informāciju.

11

Nozīmīguma ziņā šim pasākumam ir vislielākā ietekme uz sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tā ietvaros tiek organizētas rezultatīvas diskusijas starp NvO, politikas veidotājiem, potenciālajiem un esošajiem sociālajiem uzņēmumiem, kā arī nodrošinātas mācības. Pasākuma organizācija ir pozitīvs paraugs, jo pastāvīgi tiek mainīta programma, uzaicināti aizraujoši referenti un tiek nodrošināta nepārtrauktība.

Noslēgumā jāatzīst, ka nav pastāvīgi pieejamu kursu par sociālajiem uzņēmumiem, sociālo ekonomiku un sociālo uzņēmējdarbību. Pašlaik projektu ietvaros piedāvātie kursi nenodrošina ilgtspējīgu un veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības attīstību. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības jomai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, it īpaši neformālajai izglītībai šajā jomā, piedāvājot īsas, tiešsaistes, attālinātas izglītības iespējas latviešu valodā. Būtiski strādāt pie tā, lai bakalaura un maģistratūras studiju uzņēmējdarbības vadības programmās tiktu ietverts atsevišķs sociālās uzņēmējdarbības modulis, tādējādi stiprinot sociālās uzņēmējdarbības pozīcijas Latvijā.

3. sociālās uzņēmējdarbības ietekmes analīzeSakarā ar to, ka nav noteikti veidi, kā izvērtēt sociālās ekonomikas Latvijā ietekmi, 2014. g. 30. decembrī, pētījuma ietvaros, tika nosūtīta vēstule ar lūgumu kopīgot saistīto informāciju par sociālās ietekmes mērījumiem vairākām ieinteresētajam pusēm, kā arī lūgums tika publicēts sociālajos tīklos. Līdzīgi kā ar atsauksmēm par izglītības atbalstu, arī attiecībā uz ietekmes mērījumiem netika saņemti nekādi ieteikumi. Bez tam, veicot meklēšanu tīmeklī, ievadot terminu “sociālo izmaiņu analīze” un “sociālā ietekme (analīze)” nebija pozitīvu rezultātu.

Sociālās ietekmes analīzes galvenās ieinteresētās puses ir augstākās izglītības iestādes, kuru galvenais studiju virziens ir socioloģija, kā arī ar minētajām augstākās izglītības iestādēm saistītie institūti un aģentūras; politikas veidotāji, piemēram, Labklājības ministrija, un nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi iesaistās dažādos politiskajos un sociālajos procesos. Eiropas finansējuma pieteikumos vairumā gadījumu ir pieprasīts veikt atsevišķu sociālās ietekmes aspektu mērījumus, kas tiek noteikti kā kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji. Piemēram, cilvēku skaits, kuri pārstāv sociāli neaizsargātas grupas (kvantitatīvais rādītājs), vai īpašu sociālo problēmu atbalsta organizāciju tīkla izveide (kvalitatīvais rādītājs).

Latvijā sociālās uzņēmējdarbības sociālās ietekmes mērījumi ir agrīnā attīstības stadijā, un nav pieejami

plaši piemēri vai apraksti, kas veltīti sociālās ietekmes mērījumu izpētei Latvijā. Attiecībā uz ietekmes jēdzienu ir jāmin Sociālās uzņēmējdarbības forums 2014, jo šī gada forumā īpaša uzmanība tika pievērsta tēmai “ietekme” un tās dažādajiem aspektiem. Foruma programma balstījās uz trīs svarīgām tēmām:Ietekme — jēdziena izpratne. Ko nozīmē “ietekme”, kāda veida ietekmi sociālajiem uzņēmumiem vajadzētu sasniegt? ietekmes jēdzienu arī izmanto kā instrumentu, lai izskaidrotu sociāla uzņēmuma būtību un sociālo investīciju tirgu.

Ietekmes panākšana — praktisko iemaņu daļa. Praktiski semināri par to, kā izveidot sociālo uzņēmumu un to attīstīt, lai panāktu maksimālu ietekmi.

Ietekmes mērīšana un tās komunicēšana — dažādi instrumenti un pieejas, tostarp, formas, kas noderēs maza mēroga uzņēmumiem (kāds ir vairākums sociālo uzņēmumu Baltijas valstīs), stāstu stāstīšana.

vienu no detalizētākajiem mēģinājumiem veikt ietekmes analīzi veica dr. oec. Lāsma dobele. doktora grāda promocijas darba ietvaros veiktajā izpētē noteikti sociālās uzņēmējdarbības Latvijā radīto ieguvumu kvantitatīvie rādītāji, tomēr ir svarīgi izvērtēt valsts un vietējā mēroga valdības ieguvumus no sociālās uzņēmējdarbības. Latvijā netiek apkopoti statistikas dati par sociālo uzņēmējdarbību,

12

aprēķini tika veikti, pamatojoties uz starptautisko pieredzi (galvenokārt Īrijā un Lietuvā). Tiek prognozēts, ka 2015. gadā Latvijā tiks nodibināti 250 sociālie uzņēmumi. Pamatojoties uz Īrijas pieredzi, ir svarīgi, lai katru gadu tiktu palielināts sociālo uzņēmumu skaits, palielinot nodarbinātību sociālajā uzņēmējdarbībā. Tiek pieņemts, ka gadā sociālo uzņēmumu skaits pieaugs vidēji par 50 vienībām. Pamatojoties uz starptautisko pieredzi, pētījumā tika izteikts pieņēmums, ka pirmās aktīvās pieejas laikā attiecībā uz sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā tiks radītas aptuveni 1250 jaunas darba vietas, no kurām 50 % darba vietu tiktu nodarbinātas personas no sociāli mazāk aizsargātajām grupām (saskaņā ar Lietuvas pieredzi, tie galvenokārt ir cilvēki ar invaliditāti). Sešu gadu laikā (līdz 2020. gadam), tiek paredzēts, ka tiks radītas vidēji 4000 darba vietas.

valsts ekonomikā ieguvumus radītu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (vSAOi), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (ieieN) un uzņēmējdarbības riska nodeva. Aprēķini rāda, ka nodarbinot sociālajos uzņēmumos personas no sociāli mazāk aizsargātajām grupām, valsts un pašvaldību finansiālie ieguvumi sastādītu apmēram EUR 341,500 (pirmajā sociālo uzņēmumu darbības gadā). Pētījumā norādīts, ka sociālo uzņēmumu pirmajā darbības gadā valstij rastos zaudējumi EUR 370 000 apmērā. Saskaņā ar prognozēm sociālo uzņēmumu darbības rezultātā palielinātos nodokļu ieņēmumi, 2020. gadā sasniedzot EUR 1,7 miljonus.

Latvijā termins “sociālā ietekme” bieži tiek asociēta ar “sociālās vides (ietekmi)”, ar ko bieži tiek saprasta specifiskas sociālās grupas (ģimenes, skolas, darba vietas u.c.) vides psiholoģiskā ietekme uz zināmām personām vai personu grupām. jēdziens “sociālā vide” ir vairāk saistīts ar sociālo psiholoģiju un sociālo darbu, kuri Latvijā ir cieši saistīti. Latvijā termins “sociāls” bieži vien izraisa negatīvas asociācijas, piemēram, “sociālās problēmas”. Bieži vien termiņš “sociālā (ietekme)” uzreiz asociējas ar negatīvām sociālām norisēm, piemēram, bezdarbu.

vispārpieņemtā tendence ir paralēli analizēt gan ekonomiskos, gan sociālos rādītājus, jo atsevišķa sociālās ietekmes analīze Latvijā ir sastopama reti.

Prof. G. Klāsons publikācijā “Kultūras pasākumu ietekmes novērtējumu iespējas. Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014″ aprakstītais piemērs1 norāda, ka: “Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšana nav jauna tēma kultūras pētniecībā (tās pirmsākumi rodami masu sporta pasākumu ekonomiskās ietekmes mērījumos). Īpaši būtisks lielo pasākumu ietekmes novērtējums ir gadījumos, kad tie tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts un/vai pašvaldību budžeta, dienaskārtībā uzturot jautājumu par nodokļu ieņēmumu izlietojuma efektivitāti. Tomēr praksē šāda veida novērtējuma pētījumi joprojām ir drīzāk izņēmums, nevis pašsaprotama kultūras pasākumu organizēšanas sastāvdaļa.” Parasti socioloģija ir zinātne, kas nodarbojas ar dažādiem sociālajiem procesiem, tostarp dažādiem ietekmes mērījumiem, bet tie ir saistīti ar noteiktām jomām, piemēram, demogrāfiju, nodarbinātību u.c.

Latvijā lielākajā daļā atskaišu un pētījumu galvenā uzmanība ir pievērsta ekonomiskajai ietekmei, nevis sociālajai ietekmei. Tomēr sociālā ietekme var būt ietverta kā apvienotās atskaites daļa. vairumā gadījumu ietekmes mērījumus veic valsts iestādes, izvērtējot neaizsargāto sabiedrības grupu dzīves kvalitātes uzlabojumus. Šos mērījumus sagatavo vai nu pašvaldību sociālie darbinieki, vai Labklājības ministrija. Sociālo ietekmi var noteikt kā bezdarbnieku skaitu, kas izgājuši apmācību kursus, saņēmuši informāciju utt., kā arī nosakot šo aktivitāšu efektivitāti. Sociālās ietekmes mērījums ir ļoti jauns termins Latvijā, it īpaši sociālo uzņēmumu radītās sociālās ietekmes jomā.

visbiežāk ietekmes analīzi sekmē starptautiskās organizācijas, kas iesaistītas projektos, lasot lekcijas. Kā minēts iepriekš, Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2014 tika uzsvērta nepieciešamība veikt sociālās ietekmes mērījumus.

Galvenās ieinteresētās puses sociālo uzņēmumu radītās sociālās ietekmes mērījumos var iedalīt vairākās grupās:• valsts iestādes —Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija. datus par ietekmi var izmantot dažādai modulēšanai un aprakstiem par sociālo uzņēmumu lomu Latvijā;• citas valsts iestādes — piemēram, pašvaldības, var būt ieinteresētas atbilstošos datos par ietekmi saistībā ar konkrētās teritorijas iedzīvotājiem;• pētniecības iestādes — kas veic izpēti jomās, kas saistītas ar sociālajiem procesiem un sociālajiem uzņēmumiem, varētu būt ieinteresētas saņemt ar minēto jomu saistītus datus, lai sagatavotu zinātniskās publikācijas vai izmantotu datus ES projektu vajadzībām;• sociālie uzņēmumi — rīks, kas ļautu veikt ietekmes analīzi būtu nozīmīgs, lai pierādītu, ka sociālā ietekme ir efektīvs mērījumu rādītājs.

kursi: Kā jau norādīts, Latvijā nav pienācīgu sociālās ietekmes mērījumu darbību, tomēr universitātes piedāvā dažus kursus, kas var nodrošināt pamata izpratni par sociālās ietekmes mērījumiem. izpētes laikā (2014. g. novembris — 2015. g. janvāris) tika konstatēts tikai viens atbilstošs kurss:

Sociālā noslāņošanās un sociālās pārmaiņas. Kursu nodrošina: Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte Īss kursa kopsavilkums: Studenti izsmeļoši apgūst sociālās stratifikācijas un sociālo pārmaiņu teoriju, padziļināti izskatot kādu no šīs teorijas aspektiem. Sociālo pārmaiņu sociālo stratifikācija Latvijā (no prasmēm līdz tirgus ekonomikai, no autoritārisma līdz demokrātijai, no piespiedu egalitārisma līdz haotiskai nevienlīdzībai). Kursa mērķis ir nodrošināt padziļinātu izpratni par sociālās stratifikācijas un sociālo pārmaiņu teorijām, rosinot veikt neatkarīgu analīzi. Kopumā kurss aptver 58 akadēmiskās stundas un ir pieejams par noteiktu maksu.

rīki tīmeklī un citi materiāli: pētījuma laikā vienīgie rīki tīmeklī tika konstatēti vietnē www.socialinnovation.lv, kur ir pieejami mācību video materiāli angļu valodā un latviešu valodā par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā un

13

ārzemēs, kā arī sociālās uzņēmējdarbības iespējamo un pastāvošo ietekmi uz sabiedrību, bet nav identificēts neviens no konkrētiem ietekmes novērtējuma mērījuma rīkiem.

rokasgrāmatas:Biznesa attīstības fonds ES finansētā projekta ietvaros izstrādāja dokumentu “Kvalitātes pārvaldības sistēmas rokasgrāmata sociālajā uzņēmumā”. Tā bez maksas ir pieejama vietnē: www.biznesa-attistiba.lv/userfiles/file/Soc_uzn_kval_vad_rksgr.pdf

Sociālās inovācijas centrs nodrošina saiti uz rokasgrāmatu “Sociālā uzņēmuma plānošanas rokasgrāmata”. To izstrādāja Frīrs Sprekli (Freer Spreckley, Local Livelihoods) un rīkkopas izstrādi atbalstīja Lielbritānijas Padome 2011. gadā. Saite: http://www.britishcouncil.org.ua/en/programmes/society/social-enterprise-development. Sociālās inovācijas centrs nodrošina divas vadlīnijas: “Pirmie soļi sociālajā uzņēmējdarbībā” un “Sociālās uzņēmējdarbības vadlīnijas, labā prakse un ieteikumi — kopsavilkums Latvijas pašvaldībām”, bet nevienās no tām nav īpaši skatīts ietekmes izvērtējums.

“Sociālo uzņēmumu izpētes apvienotā metodoloģija” (2013. g.)

Personas:dr.paed. Nina Linde bija viena no pētījuma “Sociālo uzņēmumu izpētes apvienotā metodoloģija” (2013. g.) autoriem, kā arī pētījuma “Sociālo uzņēmumu identifikācija un to ekonomiskās ietekmes novērtējums Latvijā” (2014. g.) autoriem.

dr. oec. Lāsmas dobeles aizstāvētā doktora grāda promocijas darba tēma ir saistīta ar sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. viņa varētu būt viena

no kompetentajiem pārstāvjiem sociālās uzņēmējdarbības jomā, tostarp par ietekmes mērījumiem.

doktorantūras students jānis Balevičs izstrādā izpētes darbu par finansiālā atbalsta mehānismiem sociālajai uzņēmējdarbībai.

divus jaunākos pētījumus par sociālo uzņēmumu ekonomiskās ietekmes mērījumiem veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un dr.oec. Lāsma dobele. Pētījumā LTRK galveno uzmanību pievērsa sociālās uzņēmējdarbības kritēriju identifikācijai; toties doktora grāda promocijas darba ietvaros veiktajā izpētē aprēķināts viens no ekonomiskās ietekmes aspektiem, kādu sociālie uzņēmumi var nodrošināt ilgtermiņā. doktora grāda promocijas darba kopsavilkums ir pieejams vietnē:

http://llufb.llu.lv/dissertation summary/entrepreneurship/LasmaDobele_promoc_d_kopsavilkums_2014_LLU_ESAF.pdf

Labdarības veikals “Otrā Elpa” www.otraelpa.lv ietekmes vērtējumu izsaka naudā un labdarībai ziedoto mantu skaitā. Atskaites vizuālais noformējums ir vienkāršs, tajā ir ietverts visu darbību apraksts, kas klasificējamas kā sociāla ietekme.

Kopumā jāsecina, ka nav pieejama informācija pa sociālo uzņēmumu ietekmes analīzi. Arī Labklājības ministrija norāda, ka vienai no sociāla uzņēmuma pazīmēm ir jābūt spējai demonstrēt mērāmu pozitīvu sociālo ietekmi, bet vienlaikus netiek sniegtas tālākas norādes par specifisku “pozitīvas sociālās ietekmes” mērījumu sistēmu. Cerams, ka šāda mērījumu sistēma tiks izstrādāta sociālās uzņēmējdarbības atbalsta izmēģinājumprojekta rezultātā 2016.–2018. gadā.

1 Pieejams vietnē: https://culturelablv.wordpress.com/2014/05/07/kulturas-pasakumu-ietekmes-novertejumu-iespejas-riga-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2014-piemers/ (pēdējo reizi skatīts 30.12.2014.)

ATBALSTS SOCiāLO UZņēMUMU SEKTORAM

BALTijAS jūRAS vALSTĪSIeinteresētās puses

IzglītībaIetekmes analīze