attīstības programma - Mazsalaca1.daļa SIA „Omnia Pro”, 2012.g. 4 SAĪSINĀJUMI AP Attīstības programma AS Akciju sabiedrība ATR Administratīvi teritoriālā reforma CSDD

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Mazsalacas novada Attīstības programma tiek izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/042

"Mazsalacas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana" ietvaros

Mazsalacas novada

attīstības programma

2012. – 2018.

1. daļa

Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze

Mazsalaca, 2012

Mazsalacas novada attīstības programma 2012.-2018.g. 1.daļa

SIA „Omnia Pro”, 2012.g. 2

SATURS

SAĪSINĀJUMI .............................................................................................................................. 4 TERMINU SKAIDROJUMS ........................................................................................................... 4 IEVADS ....................................................................................................................................... 6 Novada attīstības vēsture .......................................................................................................... 6 1. Novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums ............................................................................. 7

1.1. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija ................................................................... 7 1.2. Klimatiskie apstākļi ................................................................................................... 10 1.3. Dabas vērtības un aizsargājamās dabas teritorijas .................................................. 13

2. Iedzīvotāji un nodarbinātība ................................................................................................ 17 2.1. Apdzīvojuma blīvums un struktūra ........................................................................... 17 2.2. Iedzīvotāju skaita dinamika ...................................................................................... 22 2.3. Migrācija ................................................................................................................... 28 2.4. Vecuma un dzimuma struktūra ................................................................................ 30 2.5. Nacionālais sastāvs un pilsonība .............................................................................. 32 2.6. Nodarbinātība un bezdarbs ...................................................................................... 33 2.7. Sabiedriskā drošība un kārtība ................................................................................. 43

3.Mazsalacas novada ekonomiskā attīstība ............................................................................ 47 3.1.Iekšzemes kopprodukts ............................................................................................. 47 3.2. Investīcijas ................................................................................................................ 48

4. Uzņēmējdarbības vide ......................................................................................................... 55 4.1. Uzņēmējdarbības raksturojums ............................................................................... 56 4.2. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ....................................................................... 65 4.3. Ieguves rūpniecība .................................................................................................... 67 4.4. Rūpnieciskā ražošana ............................................................................................... 69 4.5. Tirdzniecība un pakalpojumi .................................................................................... 70 4.6. Komercdarbība ......................................................................................................... 71 4.7. Zinātniskā pētniecība ................................................................................................ 71

5.Tehniskās infrastruktūras raksturojums ............................................................................... 72 5.1. Transporta un satiksmes infrastruktūra ................................................................... 72 5.2. Inženierinfrastruktūra .............................................................................................. 81

6. Nekustamais īpašums .......................................................................................................... 89 6.1. Zemes ....................................................................................................................... 89 6.2. Dzīvojamā fonda nodrošinājums un apsaimniekošana ............................................ 92 6.3. Industriālās teritorijas un komercplatības ................................................................ 94 6.4. Kapsētas.................................................................................................................... 95 6.5. Degradētās teritorijas ............................................................................................... 96 6.6. Teritoriju labiekārtošana .......................................................................................... 96

7. Vides kvalitāte ..................................................................................................................... 98 7.1. Gaisa kvalitāte .......................................................................................................... 98 7.2. Pazemes ūdeņu kvalitāte .......................................................................................... 98 7.3. Virszemes ūdeņu kvalitāte ....................................................................................... 99 7.4. Sabiedriskā kārtība un aizsardzība ......................................................................... 101 7.5. Atkritumu saimniecība........................................................................................... 102 7.6. Vides riski ................................................................................................................ 104



7.7. Potenciālas un potenciāli piesārņotas teritorijas ................................................... 105 7.8. Troksnis ................................................................................................................... 106 7.9. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana .................................................................. 107

8. Sociālo pakalpojumu nodrošinājums un sociālā drošība ................................................... 109 8.1. Izglītība un tālākizglītība ......................................................................................... 109 8.2. Veselības aprūpe ..................................................................................................... 115 8.3. Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi .............................................................. 117 8.4. Kultūrvide un sports ............................................................................................... 120

9. Jaunatnes politika .............................................................................................................. 130 9.1. Nodarbinātība ......................................................................................................... 130 9.2. Izglītība ................................................................................................................... 130 9.3. Brīvā laika pavadīšana ............................................................................................ 130

10. Tūrisms ............................................................................................................................ 132 11. Publiskā pārvalde ............................................................................................................. 134

11.1. Pārvaldes struktūra un funkcijas .......................................................................... 134 11.2. Budžeta analīze ..................................................................................................... 136

12. Mazsalacas novada sadarbības raksturojums ................................................................. 137 12.1. Starptautiskā sadarbība ........................................................................................ 137 12.2. Sadarbība ar citām pašvaldībām .......................................................................... 138 12.3. Sadarbība ar NVO ................................................................................................. 138

SVID analīze ........................................................................................................................... 142 Esošās situācijas analīzes kopsavilkums ................................................................................ 153



SAĪSINĀJUMI

AP Attīstības programma

AS Akciju sabiedrība

ATR Administratīvi teritoriālā reforma

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija

CSP Centrālā statistikas pārvalde

DUS Degvielas uzpildes stacija

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

EUR Eiro

GMI Garantētais minimālais ienākums

IK Individuālais komersants

IND Individuālais uzņēmums

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons”

VPR Vidzemes plānošanas reģions

LR Latvijas Republika

Ls Latvijas lats

LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

MK Ministru Kabinets

NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO Nevalstiskā organizācija

PII Pirmskolas izglītības iestāde

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi

VAS Valsts akciju sabiedrība

VID Valsts ieņēmumu dienests

VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

ZS Zemnieku saimniecība

TERMINU SKAIDROJUMS

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Demogrāfiskā slodze – darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas vecumā. Dzīvojamais fonds – dzīvokļa fondā ietilpst viendzīvokļa dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvojamās telpas un dzīvojamās telpas neapdzīvojamās ēkās. Ekonomiskais profils – teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo tā ekonomiskās attīstības pamatu un ekonomiskās attīstības virzītājspēku perspektīvu.



Iedzīvotāju blīvums – skaitlisks lielums, kas parāda kādai noteiktai teritorijai piederīgo iedzīvotāju skaita attiecību pret šīs teritorijas platību. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums – starpība starp attiecīgajā periodā dzimušo un mirušo skaitu. Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu. Mājoklis – ir dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas ar palīgtelpām. Dzīvojamās mājas bez dalījuma dzīvokļos palīgtelpas var būt paredzētas kopējai lietošanai un atdalītas no mājokļa. Migrācijas saldo – starpība starp valstī iebraukušajiem un izbraukušajiem (migrācija mīnus emigrācija). Neatliekamā medicīniskā palīdzība – palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām. Neatliekamo medicīnisko palīdzību dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde vai ārstniecības iestāde. Primārā veselības aprūpe – pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ģimenes ārsts, ārsta palīgs, māsa, vecmāte, zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists). Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā, salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem. Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un sabiedriskās domas aptaujās). Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai. Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai. Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji. Sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas – organizācijas, kuras veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa. Latvijā ir divi sabiedrisko (nevalstisko) organizāciju veidi - biedrības un nodibinājumi. Šī dokumenta ietvaros šajā jēdzienā netiek ietvertas reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas. Sekundārā veselības aprūpe – specializēta ambulatorā un stacionārā veselības aprūpe, kas orientēta uz neatliekamu akūtu vai plānveida veselības aprūpi, kuru sniedz ambulatorajā ārstniecības iestādē, slimnīcas ambulatorajā nodaļā, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē, dienas stacionārā, slimnīcā. Stratēģiskā daļa – attīstības programmas sadaļa, kurā definē plānošanas reģiona/pašvaldības vidēja termiņa prioritātes un izvirza uzdevumus to īstenošanai. Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai. Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas ir izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi. Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.



IEVADS Mazsalacas novada attīstības programma (turpmāk tekstā – Attīstības programma) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments 2012. – 2018.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Attīstības programmas izstrāde veikta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1.punktu, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.panta ceturto daļu un Reģionālās attīstības likuma 13.pantu, kā arī saskaņā ar LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātiem „Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī” un 25.08.2009. MK noteikumiem Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Izstrādājot Attīstības programmu, ņemts vērā Mazsalacas novada teritorijas plānojums, kas sastāv no Ramatas pagasta teritorijas plānojuma, Sēļu pagasta teritorijas plānojuma, Skaņkalnes pagasta teritorijas plānojuma un Mazsalacas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojuma, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un to vietējo pašvaldību spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, ar kurām robežojas Mazsalacas novads.

Attīstības programma sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir veikta novada pašreizējās situācijas un SVID analīze. Balstoties uz pašreizējās situācijas analīzes rezultātiem, otrajā daļā ir noformulēta novada attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes. Izejot no ilgtermiņa prioritātēm, ir definētas vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi. Otrās sadaļas nobeigumā iekļauts Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un izstrādāta Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība. Trešā daļa - Rīcības plāns un Investīciju plāns ir sastādīti trīs gadu periodam, kas, ņemot vērā plānu izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto pašvaldības budžetu, tiks aktualizēti.

Novada attīstības vēsture

Ar 2009.gada 1.jūliju, saskaņā ar ATR likumu, tika izveidots Mazsalacas novads, kurā apvienojās Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju ar apkārtnes trim pagastiem - Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes, kuriem ir vēsturiski, ģeogrāfiski un saimnieciski izveidojušās ciešas saites ar Mazsalacas pilsētu.

Ar 2010. gada 15. februāri stājās spēkā grozījumi “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, ar kuriem Mazsalacas novada teritorijā šobrīd ietilpst sekojošas teritoriālās vienības: Mazsalacas pilsēta; Mazsalacas pagasts; Ramatas pagasts; Sēļu pagasts; Skaņkalnes pagasts.

Vissenākās ziņas par Mazsalacas novadu sniedz arheoloģiskie pētījumi Zvejnieku apmetnē un kapulaukā pie Rūjas upes ietekas Burtnieku ezerā un Riņņu kalniņā pie Salacas iztekas. Zvejnieku apmetne bijusi apdzīvota vidējā akmens laikmetā 5000 g. pr. Kr. Tas ir visplašākais no pašreiz zināmajiem akmens laikmeta kapulaukiem Ziemeļeiropā.

Novada centrs Mazsalaca atrodas pie Salacas upes. Te bijusi sena pārceltuves vieta. Pirmās ziņas par Valtenberģu muižu, kas atradusies tagadējās Mazsalacas vidusskolas vietā, ir no 1528. gada. Ar šo muižu saistīta arī Skaņākalna parka izveidošana. Mazsalaca izveidojās par biezi apdzīvotu vietu pēc 1864.gada.

Pilsētas tiesības Mazsalacai piešķirtas 1928. gadā. Tad arī tika izstrādāts pirmais apbūves plāns un sākās rosīga nelielu dzīvojamo māju celtniecība.

(avots: www.mazsalaca.lv )

http://www.mazsalaca.lv/



1. Novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

1.1. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija

Mazsalacas novads, ar administratīvo centru Mazsalacas pilsētā, atrodas Vidzemes ZR daļā, Z robežojas ar Igaunijas Republiku, A ar Rūjienas novadu, D ar Burtnieku novadu un R ar Alojas novadu. Novada teritorija ir 417 km2 liela.

ZD virzienā šī teritorija izstiepjas ap 28 km un AR virzienā maksimāli ap 18 km. Teritorija ir ģeogrāfiski vienota, starp apdzīvotām vietām nav dabisku vai mākslīgu šķēršļu.

Visa novada teritorija atrodas starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts”.

Novada teritorijā atrodas daļa no dabas parka Salacas ieleja, kas ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija NATURA 2000.

Novadu šķērso autoceļš Valmiera - Pērnava (Igaunija) dienvidu - ziemeļu virzienā un autoceļš Valka - Ainaži A-R virzienā.

Attālumi no novada centra: Rīga - 142 km; Valmiera – 44 km; Rūjiena – 21 km; Igaunijas robeža – 20 km.

Mazsalacas novadu, salīdzinot ar pārējiem Vidzemes plānošanas reģiona novadiem, var vērtēt kā vidēji nelielu novadu, nosacīti iedalot to mazo novadu grupā, kas pārstāv 2/3 no visiem novadiem un kuru platība ir no 167 – 544 km2.



1.grafiks Vidzemes plānošanas reģiona novadu platība, km2 (CSP un VZD dati, 2011.g.)



Mazsalacas novada atrašanās vieta kā nomale vērtējama nosacīti. Salīdzinot ar pārējiem pierobežas novadiem Vidzemē un valstī, Mazsalacas novadam, pateicoties ceļu tīklam, apdzīvojuma struktūrai un ekonomiskās attīstības centru ietekmēm un sasniedzamībai, ir salīdzinoši laba situācija – Valmieras pilsētas aglomerācijas ietekme un viegla Igaunijas sasniedzamība, kā arī salīdzinoši ērta un ātra Rīgas sasniedzamība.

Viens no teritorijas raksturojošiem rādītājiem ir teritorijas attīstības indekss (TAI). Atbilstoši 25.05.2010. MK noteikumiem Nr.482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”, kur attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto vairākus rādītājus: IKP uz 1 iedzīvotāju, bezdarba līmeni, IIN apmēru uz 1 iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmeni, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, pastāvīgo iedzīvotāju blīvumu, pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā.

Teritorijas attīstības indekss (TAI) jeb gada indekss raksturo attīstības līmeni attiecīgajā gadā, parādot teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā attīstības līmeņa valstī, savukārt teritorijas attīstības izmaiņu indekss (TAII) jeb ķēdes indekss raksturo attīstības līmeņa izmaiņas pret iepriekšējo gadu, parādot teritoriju atpaliekošu vai apsteidzošu attīstību no vidējā attīstības līmeņa iepriekšējā gadā.

2.grafiks. Novadu teritorijas attīstības līmeņa indeksi un indeksu izmaiņas, pēc 2010.g. datiem

Teritorijas attīstības līmeņa indeksi 2010.gadā 47 novados bija pozitīvi, pārējos 63 novados - negatīvi.

Mazsalacas novada TAI „– 0,895” ierindo to 91.vietā no 110 novadiem, kas salīdzinot ar pārējiem Latvijas novadiem ir viens no zemākajiem, kas savukārt liecina par IKP uz 1 iedzīvotāju, bezdarba līmeņa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) uz 1 iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmeņa, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaita uz 1000 iedzīvotājiem, pastāvīgo iedzīvotāju blīvuma, pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņu pēdējo 5 gadu laikā sliktākiem rādītājiem, salīdzinot ar citiem novadiem.



Viens no būtiskākajiem iemesliem zemam TAI Mazsalacas novadam ir augstais demogrāfiskās slodzes līmenis, kas sīkāk apskatīts sadaļā 2.4. Vecuma un dzimuma struktūra, pastāvīgo iedzīvotāju blīvums, kas apskatīts sadaļā 2.2. Iedzīvotāju skaita dinamika. Salīdzinoši zemāki rādītāji ir arī IIN un iedzīvotāju skaita izmaiņās. Būtiskākais rādītājs, kas raksturo novada teritorijas attīstību ir IKP uz 1 iedzīvotāju, taču dati par šo rādītāju novadu griezumā LR CSB nav pieejami ierobežotā budžeta dēļ. TAI plānošanas reģionu līmenī ir pieejams.

Pozitīvas pārmaiņas 2010.gadā notikušas 98 novados, tai skaitā – Mazsalacas novadā, līdz ar to palielinājusies novadu attīstības indeksa vidējā vērtība. Savukārt 12 Latgales reģiona novados attīstības indeksa vērtība samazinājusies.

Attīstības indeksa aprēķiniem sākotnējie dati tiek ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Valsts zemes dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, izmantojot gan gadā uzkrājušos statistikas rādītājus (IKP, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, nefinanšu investīcijas), gan momenta statistikas rādītājus (demogrāfiskie rādītāji) saskaņā ar stāvokli apskatāmā gada sākumā.

1.2. Klimatiskie apstākļi

Klimatiskos apstākļus novadā nosaka salīdzinoši nelielais attālums līdz Rīgas jūras līcim, atrašanās Latvijas ziemeļos un teritorijas reljefa lielformas, kas savukārt nosaka dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Šeit novērojamas pavēsas vasaras un salīdzinoši maigas ziemas ar atkušņiem. Klimats mēreni vēss un mitrs. Mitruma apstākļus nosaka teritorijas atrašanās Augstrozes paugurvaļņa aizvējā. Nokrišņu daudzums palielinās dienvidu virzienā.

Nokrišņu daudzums ~700 mm gadā. Lielākais nokrišņu daudzums jūlijā un augustā. Siltajā periodā ir ~450 – 500 mm, bet aukstajā 200 – 250 mm nokrišņu. Nokrišņu summa gadā vidēji ir 750 mm. Gada vidējā temperatūra ~5,8°C, bet janvāra – 6° - -7°C, jūlijā +16,5°C – 16,8°C. Aktīvo temperatūru summa 1800 - 1900°C. Vidējais veģetācijas periods ilgst no 17. aprīļa līdz 17. oktobrim, apmēram 180-190 dienas gadā. Vidējais bezsala periods gaisā 130 dienas gadā (Latvijas lielākajā daļā 140 - 150 dienu). Pirmās rudens salnas iesākas vidēji ap 10. septembri, pēdējās pavasara salnas 18. maijā. Valdošo vēju virziens jūlijā ir R, ZR, janvārī D, DR un DA. Arktisko un jūras atlantisko gaisa masu ietekmē novērojamas krasas laika apstākļu svārstības īsā laika periodā, kā arī nokrišņu daudzuma pieaugums.



1.attēls Gada vidējais nokrišņu apjoms, mm (LVĢMA dati, 2011.g.) Vējš kā viens no klimata parametriem nozīmīgs ir saistībā ar vēja enerģiju. 2.attēlā redzams, ka Mazsalacas novadā ir salīdzinoši lielāks gada vidējais vēja ātrums nekā Vidzemes novados, un ir līdzīgs daļai Kurzemes un Zemgales novados esošo vēja ātrumam. Vidējais gada vēja ātrums Mazsalacas novadā ir 4-5 m/s.

2.attēls Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 10m mērīšanas augstumā (Enerģētika un automatizācija, 2011.g., http://www.erec.org/fileadmin/erec_docs/Projcet_Documents/RES_in_EU_and_CC/LVwind.pdf)

Saules enerģija atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un klimata apstākļiem (mākoņainība) ir ne tikai lauksaimniecībā svarīgs faktors, bet pēdējā laikā arī siltuma un elektroenerģijas ieguvē. KPFI finansē

http://www.erec.org/fileadmin/erec_docs/Projcet_Documents/RES_in_EU_and_CC/LVwind.pdf



projektu realizāciju mājsaimniecībām, pašvaldībām un uzņēmējsabiedrībām. Līdz ar to ļoti būtisks ir klimata faktors, kas lielā mērā nosaka, cik lielu saules enerģijas daļu iespējams izmantot.

3.attēls Globālais saules starojums un elektrības potenciāls

Klimatiskie apstākļi nosaka lielā mērā lauksaimniecības ražu un nozares rezultātus, jebkuras krasas novirzes no klimata un negācijas- nokrišņu apjoms vai temperatūras režīms, vētras, krusa- nodara postījumus un tā rezultātā samazinās raža un ieņēmumi.

Secinājumi

2011.gadā, kad elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām bija 0,102 Ls/kWh un vidēji mājsaimniecība mēnesī patērēja 150-350 kWh - ņemot vērā empīriskos pētījumus par potenciāli izmantojamo vidējo vēja un Saules enerģiju Mazsalacas novadā, kā arī iespējamās investīciju izmaksas vēja elektrostacijām, Saules kolektoriem un pV baterijām - izdevīgāk izmantot ir vēja enerģiju, kas bez atbalsta programmu finansēm atmaksājas 8-12 gados, ar KPFI atbalstu 5-7 gados. Saules enerģijas izmantošana ir salīdzinoši neizdevīga, pēc dažu ekspertu sniegtās informācijas Mazsalacas novadā Saules kolektoru sistēma mājsaimniecībai karstā ūdens sagatavošanai atmaksājas apmēram 17 gados.



1.3. Dabas vērtības un aizsargājamās dabas teritorijas

Novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Šajā teritorijā ir spēkā likums ”Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, bet darbības šajā teritorijā nosaka un regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.303, no 2011.gada 19.aprīļa „Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir starptautiskas nozīmes aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā.

ZVBR platība ir 457 708 hektāri sauszemes un 17 806 hektāri jūras akvatorijas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un degradētu ekosistēmu atjaunošanu un veicinātu teritorijas ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, Biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta funkcionālajās zonās. Biosfēras rezervāta teritorijā var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Biosfēras rezervātā ir noteiktas:

• ainavu aizsardzības zona

• neitrālā zona. Novada teritorija ietilpst gan ainavu aizsardzības, gan neitrālā zonā.

Ainavu aizsardzības zona ir: apvidus ar Ziemeļvidzemei raksturīgām kultūrvides ainavām, kuru aizsardzības un izmantošanas noteikumi katrā vietā saskaņojami ar biosfēras rezervāta veidošanas mērķiem. Ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas liegumiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu.

Neitrālā zona ir: biosfēras rezervāta ārējā zona, kurā tiek nodrošināta ilgtspējīga dabsaimniecība kā lokālās attīstības priekšnoteikums. Neitrālā zona ir noteikta, lai veicinātu Biosfēras rezervāta teritorijā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Neitrālajā zonā tiek iekļautas visas pilsētas un ciemi, kas atrodas Biosfēras rezervāta teritorijā.



4.att. Biosfēras rezervāta ārējās robežas un funkcionālo zonu robežu shēma atbilstoši likumam "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu".

Salacas ieleja. Teritorijā gar Salacu noteikts dabas parks "Salacas ieleja", kas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tīklā. Aizsardzības kategorija: dabas parks (ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā). Administratīvais iedalījums Mazsalacas novadā: Mazsalacas novada Ramatas un Skaņkalnes pagasts un Mazsalacas pilsēta, Mazsalacas pagasts. Platība: 6307 ha. Dibināšanas gads: 1977.

Pārvalde: sākot ar 2011.gada 1.februāri dabas parka pārvaldi īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība - Vidzemes reģionālā administrācija.

Dabas vērtības:

Nozīmīga teritorija vairāku ES Biotopu direktīvas biotopu - smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču un sausu pļavu kaļķainās augsnēs u.c. aizsardzībai. Izcila ainaviskā vērtība daudzos upes posmos, īpaši pie Mazsalacas Skaņākalna apkārtnē, lejpus Staiceles Mērnieku krāces un Sarkanās klintis. Teritorija nozīmīga arī no ģeoloģiskā viedokļa (Pietraga Sarkanās klintis, Dauģēnu klintis un alas, Neļķu klintis un alas, Silmaču iezis un alas, Bezdelīgu klintis un alas, Dzelveskalna atsegumi un alas u.c.).

Dabas aizsardzības plāns: izstrādāts atsevišķiem posmiem, tai skaitā, posmam „Mazsalaca – Staicele”. Izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Dabas liegumi Mazsalacas novadā

Ziemeļu purvi.

Aizsardzības kategorija: dabas liegums (ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā), Natura 2000 teritorija, putniem nozīmīga teritorija, pārrobežu Ramsāres vieta. Administratīvais iedalījums Mazsalacas novadā: Mazsalacas novada Ramatas pagasts. Platība: 6791 ha. Dibināšanas gads: 1977., kā dabas liegums kopš 2011.gada. Dabas vērtības: Augstais purvs ar ciņu-lāmu kompleksiem un distrofiem ezeriem. Sastopami arī pārejas purvi, purvaini priežu meži un melnalkšņu staignāji. Dabas aizsardzības plāns: nav. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav

http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/biosferas_rezervati/



Pēc 25.01.2011. (MK 25.01.2011. noteikumu Nr.82 redakcijā) dabas lieguma "Ziemeļu purvi" teritorijas robežu izmaiņām, tajā iekļauti bijušie dabas liegumi Limšānu un Pirtsmeža purvs .

Dabas liegums Limšānu purvs. Platība: 447 ha. Dibināšanas gads: 1977. Dabas vērtība: teritorija ietver rietumu tipa augsto purvu ar ciņu meldru. Sastopami tādi ES Biotopu direktīvas aizsargājami biotopi kā neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži, degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās. Purvu ietver purvains priežu mežs, kā arī sausi skujkoku un jauktu koku meži. Purva apmalēs fragmentāri pārejas purvi. Dabas aizsardzības plāns: nav. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav. Dabas liegums Pirtsmeža purvs. Aizsardzības kategorija: dabas liegums Natura 2000 teritorija. Platība: 571 ha. Dibināšanas gads: 1987. Dabas vērtības: teritorija veidota izcilu augsto purvu aizsardzībai. Teritorijā konstatēts liels skaits aizsargājamu putnu sugu: melnais stārķis, bezdelīgu piekūns, rubenis, mednis, dzērve, grieze, dzeltenais tārtiņš, lietuvainis, kuitala. Dabas aizsardzības plāns: nav. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav.

Dabas liegums Rūjas paliene. Aizsardzības kategorija: dabas liegums ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums Mazsalacas novadā: Mazsalacas novada Sēļu pagasts; Rūjienas novada Vilpulkas pagasts, Jeru pagasts. Platība: 444 ha. Dibināšanas gads: 2004. Dabas vērtības: teritorija ietver palieņu pļavu kompleksu, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retajām un aizsargājamajām putnu sugām. Teritorijas galvenā vērtība ir ķikuts, kam šajā teritorijā esošie riesti pieder sugas riestu kompleksam ap Burtnieka ezeru, kas ir sugai nozīmīgākais Ziemeļlatvijā. Teritorijā konstatēts arī augsts griežu blīvums. Pavisam teritorijā konstatētas 7 ES Putnu Direktīvas 1.pielikumā un viena ES Biotopu Direktīvas 2.pielikumā minētas sugas. Tās visas ir arī Latvijas īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas. Teritorijā konstatēti arī 3 ES Biotopu Direktīvas 1.pielikumā minētie pļavu biotopi. Dabas aizsardzības plāns: ir. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav. Dabas liegums Vidusburtnieks. Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums Mazsalacas novadā: Mazsalacas novada Sēļu pagasts. Platība: 1385 ha Dibināšanas gads: 2006. Dabas vērtības: sastopami vērtīgi ozolu-apšu-priežu meži, ozolu meži un priežu-egļu meži, kā arī vecupes. Konstatētas retas bezmugurkaulnieku sugas. Dabas aizsardzības plāns: ir. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav

Īpaši aizsargājamie un retie koki

Avots: http://vdc2.vdc.lv:8998/lva/dk_read/DK_PCKG_WWW.KOKS_MEK

Mazsalacas teritorijā ir 12 īpaši aizsargājami un reti koki, no tiem 8 dižkoki, 3 potenciālie dižkoki un 1 īpatnējs koks. Īpaši aizsargājamie koki pēc sugas: 1 ir balzambaltegle, 3 parastās liepas, 4 vīksnas, 1 āra bērzs, 2 parastie ozoli un 1 parastā priede.

Mazsalacas pagasta teritorijā ir 2 īpaši aizsargājami un reti koki – parastie ozoli, no tiem 1 dižkoks un 1 potenciālais dižkoks.

Ramatas pagastā ir 10 īpaši aizsargājami un reti koki: 7 dižkoki, 1 potenciālais dižkoks un 2 īpatnēji koki. Pēc sugu iedalījuma 3 no tiem ir parastās liepas, 1 pūpolvītols, 1 rietumu tūja, 1 vīksna, 3 baltie vītoli un 1 parastā egle.

http://vdc2.vdc.lv:8998/lva/dk_read/DK_PCKG_WWW.KOKS_MEK



Skaņkalnes pagastā ir 2 dižkoki un 1 potenciālais dižkoks, tie visi trīs ir parastie ozoli.

Sēļu pagastā ir 4 dižkoki un 2 potenciālie dižkoki, no tiem- 2 parastie ozoli, 1 parastā ieva, 1 parastā kļava, 1 parastā liepa un 1 āra bērzs.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.888 no 2005.gada 22.novembra (prot. Nr.68 33.§) „Noteikumi par aizsargājamām alejām” Mazsalacas novadā noteikts viens dabas piemineklis – aizsargājamā aleja Mazsalacas Parka ielas aleja.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 175 no 2001.gada 17.aprīļa (prot. Nr.18 7.§) „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” Mazsalacas novadā atrodas deviņi dabas pieminekļi – aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi.

1.tabula Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi

Dauģēnu klintis un alas Mazsalacas pagasts

Neļķu klintis un alas Mazsalacas pagasts

Silmaču iezis un alas Mazsalacas pagasts

Ramatas lielakmens Ramatas pagasts

Bezdelīgu klintis un alas Skaņkalnes pagasts

Dzelveskalna atsegumi un alas Skaņkalnes pagasts

Govs ala un avots Skaņkalnes pagasts

Gudzonu ala Skaņkalnes pagasts

Skaņaiskalns Skaņkalnes pagasts



2. Iedzīvotāji un nodarbinātība Iedzīvotāji ir novada sistēmas galvenais elements. No to kvantitātes un kvalitātes ir būtiski atkarīga novada sociālā un ekonomiskā attīstība.

2.1. Apdzīvojuma blīvums un struktūra LR likumā „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (akt.red.03.01.2011.), turpmāk ATAV.

Mazsalacas novada teritorija iedalīta šādās vienībās: 1) novada pilsēta - Mazsalaca; 2) novada pagasti:

- Mazsalacas pagasts; - Ramatas pagasts; - Sēļu pagasts; - Skaņkalnes pagasts.

Atbilstoši LR ATAV likumam Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss. (2.pants). Mazsalacas novadā ir šādas apdzīvotās vietas:

Pilsēta:

• Mazsalacas pilsēta- novada centrs;

Ciemi:

• Skaņkalne;

• Ramata;

• Sēļi;

• Vērsis;

• Idus.

Apdzīvotas vietas:

• Priedāji;

• Parkmaļi;

• Blāķi;

• Tīši;

• Blanka;

• Ungurmuiža;

• Promulti;

• Ķurbēni;

• Jaunate;

• Dzintari;

• Silanģi;

• Kundziņi;

• Talcis;

• Nuķis;

• Pilāti;

• Pantene. Viensētas Apdzīvojuma centra – Mazsalacas pilsētas nozīme neaprobežojas ar tās administratīvajām robežām. Mijiedarbība ar apkārtējo teritoriju ietekmē pašu centru – Mazsalacas attīstību, iedzīvotāju dzīvesveidu, pārvietošanos- darbs/dzīves vieta/ darbs/ atpūta, teritoriālo struktūru veidošanos un citus sociāli-ekonomiskos procesus. Vēsturiski apdzīvotās vietas – ciemati veidojušies ap bijušajām muižām.

Pagastu centri un lielākās apdzīvotās vietas ir bijuši kāda kolhoza vai padomju saimniecības centri, kas savukārt veidojušies uz iepriekš veidotiem apdzīvojuma centriem, kur lielākā daļa no tiem veidojušies pie muižu teritorijām 19.gadsimtā.

Novada teritorija ir 417 km2 liela. Pagastus ar pilsētu saista samērā labi attīstīts autoceļu tīkls.



Novadā 2010.gada beigās dzīvoja 3940 iedzīvotāji (t.sk. 1487 - Mazsalacas pilsētā, 673 – Mazsalacas, 503 – Ramatas, 466 – Sēļu, 811 - Skaņkalnes pagastos). Salīdzinot ar 2009.gada sākumu, iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir samazinājies par 60 cilvēkiem.

Demogrāfiskā situācija 2010.gadā ir negatīva, t.i., piedzimuši 27, bet miruši 73 iedzīvotāji.

Teritoriju var raksturot kā monocentriski apdzīvotu, pēc 2010.g. pašvaldības datiem:

• Mazsalacas pilsētā dzīvo 1487 iedzīvotāju,

• Mazsalacas pagastā 673 iedzīvotāji,

• Ramatas pagastā 503 iedzīvotāji ,

• Sēļu pagastā 466 iedzīvotāji,

• Skaņkalnes pagastā 811 iedzīvotāji.

Pagastu teritorijām lielākoties ir izteikta monocentriska apdzīvojuma struktūra - lielākā apdzīvotā vieta parasti ir viena- pagasta centrs.

Liela daļa no daudzdzīvokļu ēkām, kuras uzbūvētas ārpus pagasta ciema, ir degradētā stāvoklī. Nākotnē nepieciešami risinājumi daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanai, valsts un pašvaldību atbalsts renovācijas, rekonstrukcijas un dažāda veida remontiem.

Vairums viensētu izveidotas labākajās lauksaimniecības zemēs gar autoceļiem. Apdzīvojuma struktūra novada teritorijā nav vienmērīgi vai monolīti vienota. Nosacīti to var iedalīt trijās kategorijās:

1. Viennozīmīgi vienota teritorija. 2. Vienota ar nosacījumiem. 3. Maz vienota teritorija, vairāk vienota ar citu teritoriju.

Apdzīvojuma vienotību nenosaka tikai apdzīvojuma struktūra vien, bet vienotību nosaka arī ceļu infrastruktūra, ekonomisko un sociālo aktivitāšu spektrs, apjoms un infrastruktūras kvalitāte un pieejamība apdzīvotās vietās. Katrai apdzīvotai vietai ir savs ietekmes areāls, saiknes ar blakus esošajām apdzīvotajām vietām.

Sakarā ar ekonomisko un sociālo stagnāciju teritorijas nomalēs, kas ir tālāk no centriem, īpaši ziemeļu, ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu daļā būtiska teritorijas apdzīvojuma struktūras maiņa nav sagaidāma tuvākajos 10-15 gados. Šī teritorija jaunām apbūvēm nav pievilcīga Rīgas vai Valmieras iedzīvotājiem lielā attāluma ziņā. Galvenās apbūves aktivitātes ir saistāmas ar esošā privātā īpašuma atjaunošanu vai rekonstrukciju.



Apdzīvojuma struktūras vienotība

5.att. Apdzīvojuma struktūras vienotība

1. Viennozīmīgi vienota teritorija:

• Mazsalaca, Skaņkalne, Ramata. 2. Vienota ar nosacījumiem:

• Sēļi – vairāk vienota ar Mazsalacu, vājāka tiece arī uz Rūjienu;

• Vecate – Burtnieku novada ciems, daļēja tiece uz Mazsalacu, daļēja tiece arī uz Valmieru, Matīšiem un Burtniekiem (galvenokārt Burtnieku ezera apsaimniekošanas sakarā).

3. Maz vienota teritorija, vairāk vienota ar citu teritoriju:

• Vērsis (Ramatas pagasts) – sakarā ar ērtāku/ īsāku ceļu uz Rūjienu, vairāk vienota ar Rūjienu;

• Idus (Sēļu pagasts) – vienādi vienota arī ar Rūjienu. Attālums līdz Mazsalacai apmēram vienāds ar attālumu līdz Rūjienai.

Mazsalacas pilsētas apdzīvojuma struktūra

Mazsalacas pilsētai ir retināta, monocentriska apbūve, kas izstiepta Z virzienā. Ap Mazsalacas pilsētas centru ir izveidojusies divu stāvu dzīvojamo māju un privātmāju apbūve. Pamatā savrupmājas Mazsalacā ir 1-2 stāvu mūra vai koka celtnes ar divslīpju jumtiem. Daļu apbūves gabalu teritorijas aizņem saimniecības ēkas, siltumnīcas, augļu un sakņu dārzi. Pilsētā dažādās vietās ir saglabājusies vēsturiski atšķirīga apbūve. Mazsalacas centrā (piemēram, Rūjienas ielā, Kļavu ielā), nemainot plānojumu un sākotnējo apbūves blīvumu, ir saglabājusies 20. gs. pirmās puses koka apbūve – kompozicionāli viengabalaina un arhitektoniski vēsturiska telpiskā vide, kuru noteikti jāsaglabā. Vērtīgi ainavas elementi ir kultūras pieminekļi - Sv. Annas luterāņu baznīca un Valtenberģu muižas apbūve. Kopš Pasaules Bankas siltināšanas projekta realizācijas (2000.gads) veiksmīgi ainavā iekļaujas arī Mazsalacas novada vidusskolas ēka.

Ar pilsētas un lauku vēsturisko apbūvi disharmonē padomju laikā celtie objekti – ražošanas ēkas - Pajūgu piederumu rūpnīca „Mazsalaca” (Valsts metāla un kokapstrādes kombināta "Smiltene" ražotne



"Mazsalaca"), Lauktehnikas iecirknis, fermas, kaltes, mehāniskās darbnīcas, Līvānu un daudzdzīvokļu mājas-, kas celtas, neievērojot ne ekoloģiskās, ne estētiskās prasības. Padomju laikā būvētās ēkas ir bezpersoniskas, ar zemu tehnoloģisko un celtniecības kvalitāti. Pilsētas centrā ir saglabājies rūpniecības objekts – linu fabrika, kura daļēji degradējusies un kuras apbūve funkcionāli neiekļaujas šajā teritorijā.

Pēdējos gados sakārtota pilsētas centra daļa – renovēts Mazsalacas novada kultūras centrs, daļa no ēkām ar mazumtirdzniecības funkciju. Vizuāli pievilcīga un draudzīga tūristiem ir centra krustojuma daļa.

Pilsētā ir viena vidusskola, viena pirmsskolas izglītības iestāde, viens muzejs, trīs darbojošies dievnami – luterāņu, baptistu un adventistu, divas aptiekas, vairāki saimniecības un pārtikas veikali, pasta nodaļa, ugunsdzēsēju depo, kultūras centrs, kas funkcionāli nodrošina novada iedzīvotāju un viesu galvenās pamatvajadzības un intereses. Esošā infrastruktūra ir optimāla un atbilstoša iedzīvotāju skaitam un pieejamiem resursiem.

Mazsalacas pagasts

Mazsalacas pagasts kā teritoriāla vienība izveidots 2009.gadā, pamatojoties uz ATR. Iepriekš tas kopā ar Mazsalacas pilsētu veidoja administratīvi – teritoriālu vienību – Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju. Padomju laikā izveidoti lauku ciemati – Priedāji, Parkmaļi, Blanka, Tīši, Ungurmuiža.

Sēļu pagasts

Iedzīvotāju izvietojums Sēļu pagastā:

• Sēļi – 236 iedzīvotāji;

• Ciems Idus (39 iedzīvotāji), apdzīvotas vietas Pantene (16 iedzīvotāji) un Pilāti (27 iedzīvotāji);

• pārējie iedzīvotāji dzīvo viensētās.

Sēļu pagastā jauna būvniecība praktiski nenotiek, tiek remontētas un rekonstruētas esošās dzīvojamās mājas. Sēļu pagastā daudzdzīvokļu mājās 44 dzīvokļos dzīvo ap 23% iedzīvotāju no kopējā pagasta iedzīvotāju skaita. Vairāki dzīvokļi ir neapdzīvoti. Pārējie iedzīvotāji dzīvo viensētās. Šāds apdzīvojuma veids prasa uzlabot un attīstīt ceļu tīklu un sakaru kvalitāti.

Ramatas pagasts

Ramatas pagastā ir Ramatas ciems un apdzīvota vieta Vērsis.

Iedzīvotāji Ramatas pagastā dzīvo gan daudzdzīvokļu, gan individuālajās mājās. Daudzdzīvokļu mājas ir izvietotas Ramatā (4) un apdzīvotā vietā Vērsis (1). Iedzīvotāju īpatsvars daudzdzīvokļu mājās apmēram 35%. Daudzdzīvokļu mājas praktiski visas ir apgādātas ar centrālo ūdensvadu un kanalizāciju. Tā kā pārsvarā šīs mājas ir celtas laikā no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, to kvalitāte neatbilst mūsdienu prasībām. Māju celtniecībā izmantoti nekvalitatīvi materiāli, daudzviet tāds bijis arī celtnieku darbs, tāpēc tām ir zema energoefektivitāte, tās ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šai apbūvei nepieciešama renovācija un siltināšana. Jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecība Ramatas pagasta teritorijā nenotiek, plānota vairāku jaunu dzīvojamu māju būvniecība viensētās.

Skaņkalnes pagasts Skaņkalnes pagastā blīvāk apdzīvota ir Skaņkalnes ciema teritorija. Apdzīvotās vietas Skaņkalnes pagastā: Skaņkalne (Lībieši, Skulberģi, Skaņaiskalns), Jaunate, Krollīši (Dzintari).



Apdzīvojuma struktūra Skaņkalnes pagastā ir izteikti monocentriska. Vairāk kā trešdaļa pagasta iedzīvotāju dzīvo vienīgajā lielajā apdzīvotajā vietā Skaņkalnē, kas ir pagasta centrs. Pārējie pagasta iedzīvotāji dzīvo viensētās, kas vairāk koncentrētas centrālajā daļā. Jaunas, blīvi apdzīvotas vietas netiks veidotas, bet vairāk tiks stiprināts un attīstīts pagasta centrs - Skaņkalnes ciems. Šeit arī turpmāk tiks koncentrētas un attīstītas pakalpojumu un darījumu iestādes, ražošanas uzņēmumi, kā arī tiks paplašināta dzīvojamā apbūve. Pārējā pagasta teritorijā ir saglabājama vēsturiski izveidojusies un Latvijas laukiem raksturīgā viensētu struktūra - galvenokārt gar lielākajiem autoceļiem izvietojušās atsevišķu māju grupas, ko ietver lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meži. Skaņkalnes pagasta teritorijā netiek plānota jaunu blīvi apdzīvotu vietu veidošana, tomēr jārēķinās, ka Skaņkalne ir ļoti saistīta ar Mazsalacas pilsētu, līdz ar to, tās turpmāko attīstību ļoti varētu ietekmēt Mazsalacas attīstība. Atbilstoši Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2007.-2027. gadam sadaļai „Telpiskās attīstības perspektīva”, apdzīvojuma centri ir pilsētas un lauku apdzīvojuma centri, kuri iedalās četros līmeņos. Vietējas nozīmes centrus reģiona plānojums nenosaka, uzskatot, ka to noteikšana vietējo pašvaldību plānojumos būs efektīvāka. Pašreiz spēkā esošajos plānojumos tikai Skaņkalnes pagasta teritorijas plānojumā ir noteikts vietējais apdzīvojuma centrs Skaņkalne. Vietējās nozīmes centrus jānosaka, izstrādājot Mazsalacas novada teritorijas plānojumu. Ekspertu ieteikums- kā vietējās nozīmes apdzīvojuma centrus noteikt arī Sēļus un Ramatu. 2.tabula. Teritorijas apdzīvotība (PMLP dati)

Teritoriālā vienība 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Mazsalaca 1614 2270 1550 1529 1505 1496 1470

Mazsalacas pagasts 748 693 715 713 708 689 665

Ramatas pagasts 553 530 529 518 515 517 497

Sēļu pagasts 549 528 527 499 484 479 468

Skaņkalnes pagasts 862 846 855 840 827 819 799

Kopā novadā 4326 4867 4176 4099 4039 4000 3899

3.tabula. Teritoriju platība un apdzīvojuma blīvums Mazsalacas novada teritorijas vienībās (PMLP dati)

Pašvaldība Teritorija, km2 Iedzīvotāju sk., uz 2011.g. 1.janv. avots: http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedz

ivotaju.html

Apdzīvotība iedz/km2

Mazsalacas pilsēta 2,7 1470 544,4

Mazsalacas pagasts 70,1 665 9,5

Ramatas pagasts 171,4 497 2,9

Sēļu pagasts 61,5 468 7,6

Skaņkalnes pagasts 112,0 799 7,1

Kopā / vidēji 417,7 3899 9,3



3.grafiks. Iedzīvotāju blīvums Vidzemes novados 2010. un 2011.g., iedz./km2 (PMLP dati)

Secinājumi: 1. Mazsalacas novads, salīdzinot ar citiem Vidzemes novadiem, ir zem vidējā rādītāja

apdzīvojuma blīvuma ziņā. 2. Ar lielāko apdzīvojuma blīvumu ir Cēsu, Priekuļu un Līgatnes novadi, jo tur ir salīdzinoši

liels iedzīvotāju skaits kompaktā teritorijā. 3. Aptuveni 1/3 Vidzemes novadu ar mazāko apdzīvojuma blīvumu ir ar līdzīgiem rādītājiem

(7,9-9,5 iedz./km2), lielākā daļa no šiem novadiem ir salīdzinoši tālu no ekonomiskās attīstības centriem.

2.2. Iedzīvotāju skaita dinamika

Iedzīvotāju skaits visās Vidzemes pašvaldībās ir samazinājies, straujākais samazinājums ir Madonas, Gulbenes un Alūksnes novados. Kopumā divdesmit viena gada laikā iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājies par 40226 jeb 16,1%, Mazsalacas novadā attiecīgi samazinājums par 1211 iedzīvotājiem jeb 23,6%.

Iedzīvotāju samazinājums Mazsalacas novadā saistīts ar iedzīvotāju dabisko kustību- izbraukšanu un negatīvu dzimstības/mirstības attiecību. Cēloņi iedzīvotāju izbraukšanai lielākoties saistīti ar darba vietu un uzņēmējdarbības samazināšanos, neapmierinošu atalgojumu, nespēju gūt apmierinošus ienākumus, ar labākām ienākumu gūšanas iespējām citviet Latvijā vai ārvalstīs. Gandrīz visi vidusskolu beigušie, kas turpinājuši mācības augstskolā, darbu atrod ārpus Mazsalacas novada- Valmierā, Rīgā vai citviet, ekonomiski aktīvos centros.

Latvija starp ES dalībvalstīm ir vienā no pēdējām vietām, ja vērtē iedzīvotāju skaita dinamiku, savukārt Mazsalacas novads, kā viens no mazajiem novadiem, kas atrodas salīdzinoši tālu no Vidzemes reģiona ekonomiskās attīstības un darījumu centra Valmieras, nespēj konkurēt ar Kocēnu, Priekuļu, Burtnieku,



Cēsu un citiem attīstītiem novadiem. Rezultātā daļa no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem Mazsalacas novadā ir motivēti pārcelties uz dzīvi attīstības centros, izbraucot no Mazsalacas novada.

Paredzams, ka nākotnē iedzīvotāju samazinājuma tempi samazināsies (Mazsalacas novada pašvaldību empīriskie pētījumi, 2011). Tātad, uz 2020. gadu iedzīvotāju skaits Mazsalacas novadā varētu būt tikai 3450-3750 iedzīvotāji.

4.grafiks. Iedzīvotāju skaita dinamika no 1990. līdz 2011.gadam teritorijās, kas attiecināmas uz novadiem Vidzemē (CSB dati, 2011.g.)

Secinājumi: 1. Pēc iedzīvotāju skaita Mazsalacas novads ir zem vidējā rādītāja starp Vidzemes novadiem. 2. Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis teritorijās, kas attiecināmas uz lielajiem

novadiem - Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadiem. 3. Iedzīvotāju skaita samazinājums Mazsalacas novadā ir bijis līdzīgs kā Rūjienas, Apes,

Varakļānu un Ērgļu novadiem, kas ir tuvu vidējam rādītājam.

4. tabula. Iedzīvotāju skaita dinamika (Mazsalacas novada pašvaldības dati, 2011.g.)

2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Kopā novadā 4326 4269 4176 4099 4039 4000 3899



5.grafiks. Iedzīvotāju skaita dinamika no 2005. līdz 2011.gadam Mazsalacas novada teritoriālās vienībās (PMLP dati, arhīvs)

Secinājumi: 1. Iedzīvotāju skaits samazinājies visās Mazsalacas novada teritoriālajās vienībās. 2. Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir Mazsalacas pilsētai. 3. Samazinājuma process ir tuvu lineārajam, t.n., nav izteiktas eksponenciālas tendences.

5.tabula. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Mazsalacas, kaimiņu novados un vidēji Vidzemes reģiona novados un Latvijā 2009.gadā (CSP dati, 2011.gads)

Pašvaldība Noslēgtas laulības

šķirtas laulības

Dzimuši

Miruši

Dabiskais pieaugums

Noslēgtas laulības uz 1000 iedz.

šķirtas laulības uz 1000 iedz.

dzimuši uz 1000 iedz.

miruši uz 1000 iedz.

dabiskais pieaugums uz 1000 iedz.

Alojas novads 13 3 39 107 -68 2,1 0,5 6,4 17,5 -11,1

Burtnieku novads

46 22 94 133 -39 5,3 2,6 10,9 15,5 -4,6

Mazsalacas novads

9 5 33 58 -25 2,2 1,2 8,2 14,4 -6,2

Naukšēnu novads

13 3 17 32 -15 5,6 1,3 7,4 13,9 -6,5

Rūjienas novads

6 11 47 102 -55 1 1,8 7,6 16,4 -8,8

Vidzemes reģions

782 437 1971 3265 -1294 3,3 1,9 8,4 13,9 -5,5

Latvija 9925 5099 21677 29897

-8220 4,4 2,3 9,6 13,3 -3,7

6.tabula. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Mazsalacas, kaimiņu novados un vidēji Vidzemes reģiona novados un Latvijā 2010.gadā (CSP dati, 2011.gads)



PAŠVALDĪBA

Noslēgtas laulības

Šķirtas laulības Dzimuši Miruši

Dabiskais pieaugums

Noslēgtas laulības uz 1000 iedz.

Šķirtas laulības uz 1000 iedz.

Dzimuši uz 1000 iedz.

Miruši uz 1000 iedz.

Dabiskais pieaugums uz 1000 iedz.

Alojas novads 7 5 45 89 -44 1,2 0,8 7,5 14,8 -11,1

Burtnieku novads 27 15 79 107 -28 3,2 1,8 9,3 12,6 -4,6

Mazsalacas novads 12 2 28 80 -52 3 0,5 7,1 20,2 -6,2

Naukšēnu novads 9 2 25 20 5 3,9 0,9 10,9 8,7 -6,5

Rūjienas novads 21 8 46 104 -58 3,4 1,3 7,5 17 -8,8

Vidzemes reģions 793 421 1781 3201 -1420 3,4 1,8 7,7 13,8 -5,5

Latvija 9290 4930 19219 30040 -10821 4,1 2,2 8,6 13,4 -3,7

7. tabula. Iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes struktūra Mazsalacas, kaimiņu novados un vidēji Vidzemes reģiona novados un Latvijā (CSP dati, 2011.gads)

PAŠVALDĪBA

2010 2011

Iedzīvotāji - darbasp. nesan. un pārsnieg. sk. uz 1000 darbaspēj.

Iedzīvotāji līdz darba spējas vecumam

Iedzīvotāji virs darba spējas vecumam

Iedz. - darbasp. nesan. un pārsnieg.sk uz 1000 darbaspēju.

Iedzīvotāji līdz darba spējas vecumam

Iedzīvotāji virs darba spējas vecumam

Alojas novads 536 205 331 534 203 331

Burtnieku novads 486 201 285 495 201 294

Mazsalacas novads 580 201 379 583 198 385

Naukšēnu novads 505 223 282 497 215 282

Rūjienas novads 531 193 338 536 196 340

Vidzemes reģions 521 208 313 521 205 316

Latvija 514 208 306 520 209 311

8 .tabula. Iedzīvotāju vecumu struktūra Mazsalacas, kaimiņu novados un vidēji Vidzemes reģiona novados un Latvijā 2010.gadā (CSP dati, 2011.gads)

2010

Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju īpatsvars, %

PAŠVALDĪBA

Iedzīvotāji - pavisam

Iedz. līdz d.sp.vec.

Iedz. d.sp.vec.

Iedz. virs d.sp.vec.



Iedz. d.sp.vec.


Alojas novads 6060 807 3946 1307 100,0 13,3 65,1 21,6

Burtnieku novads 8557 1154 5760 1643 100,0 13,5 67,3 19,2

Mazsalacas novads 3993 508 2527 958 100 12,7 63,3 24,0

Naukšēnu novads 2304 342 1531 431 100,0 14,8 66,4 18,7

Rūjienas novads 6164 778 4025 1361 100,0 12,6 65,3 22,1

Vidzemes reģions 233570 31958 153533 48079 100,0 13,7 65,7 20,6

Latvija 2248374 309154 1484581 454639 100,0 13,8 66,0 20,2



9 .tabula. Iedzīvotāju vecumu struktūra Mazsalacas, kaimiņu novados un vidēji Vidzemes reģiona novados un Latvijā 2011.gadā(CSP dati, 2011.gads)

PAŠVALDĪBA

2011

Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju īpatsvars, %



Iedz. d.sp.vec.




Iedz. d.sp.vec.


Alojas novads 5998 794 3911 1293 100,0 13,2 65,2 21,6

Burtnieku novads 8422 1134 5635 1653 100,0 13,5 66,9 19,6

Mazsalacas novads 3912 489 2471 952 100,0 12,5 63,2 24,3

Naukšēnu novads 2278 327 1522 429 100,0 14,4 66,8 18,8

Rūjienas novads 6105 780 3974 1351 100,0 12,8 65,1 22,1

Vidzemes reģions 231067 31086 151932 48049 100,0 13,5 65,8 20,8

Latvija 2229641 306529 1466908 456204 100,0 13,7 65,8 20,5

6.grafiks. Iedzīvotāju skaita dinamika pēc vecuma grupām no 2005. līdz 2011.gadam teritorijā, kas attiecināma uz Mazsalacas novadu (PMLP dati, 2011.gads)

10.tabula. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Mazsalacas, kaimiņu novados un vidēji Vidzemes reģiona novados un Latvijā (CSP dati, 2011.gads)

PAŠVALDĪBA 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Alojas novads 6384 6269 6160 6060 5998

Burtnieku novads 8831 8706 8651 8557 8422

Mazsalacas novads 4176 4099 4035 3993 3912

Naukšēnu novads 2365 2336 2317 2304 2278

Rūjienas novads 6453 6328 6254 6164 6105

Vidzemes reģions 240347 237803 235576 233570 231067

Latvija 2281305 2270894 2261294 2248374 2229641



7.grafiks. iedzīvotāju skaita dinamika no 1990. līdz 2011.gadam teritorijā, kas attiecināma uz Mazsalacas novadu un iespējamais iedzīvotāju skaita samazinājuma scenārijs ar minimālām un maksimālām vērtībām (CSB dati un Mazsalacas novada pašvaldības empīrisks pētījums, 2011.gads)

Secinājumi: 1. Iedzīvotāju skaita samazinājums, kas attiecināms uz Mazsalacas novadu, sācies no 1996.gada un

to var raksturot kā lineāru, ar nelielu tempa samazinājuma eksponenti. 2. Pamatojoties uz iedzīvotāju skaita analīzi, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Mazsalacas novadā uz

2020.gadu var būt robežās no 3450 līdz 3750 iedzīvotājiem.

11.tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2005. līdz 2011. gadam, procentos, salīdzinot ar kaimiņu novadu teritoriālajām vienībām.

Mazsalacas pilsēta ar l.t. -8,5

Ramatas pagasts -9,0

Sēļu pagasts -12,0

Skaņkalnes pagasts -5,7

Rūjiena -6,5

Ipiķi -14,7

Vilpulka -6,5

Jeri -1,1

Burtnieku novads -8,9

Burtnieki -5,5

Rencēni -6,6

Valmieras pagasts -1,5

Aloja ar lauku teritoriju -7,6

Staicele -6,4

Braslava -11,5

Brīvzemnieki -11,5

Divi galvenie faktori iedzīvotāju skaita izmaiņām nākotnē:

1) dzimstība/mirstība; 2) izbraukšana uz dzīvi citur vai ilgstoša uzturēšanās citur, tai skaitā, ārvalstīs, lai gūtu iztikai

atbilstošus līdzekļus,



ir noteicošie, kas var ietekmēt iedzīvotāju skaitu. Atšķirībā no kaimiņvalsts Igaunijas, līdz šim valsts atbalsta politika dzimstības palielināšanā nav bijusi sekmīga. Paredzams, ka dzimstība joprojām būs mazāka par mirstību un iedzīvotāji vairāk izbrauks nekā iebrauks uz dzīvi novadā. Jāsecina, ka, pēc vidējās izglītības iegūšanas, lielākā daļa no jaunās paaudzes dodas uz pilsētām, lai iegūtu augstāko izglītību vai darbu ar apmierinošu atalgojumu vai arī dodas peļņas nolūkos uz ārvalstīm, galvenokārt uz Īriju, Lielbritāniju, Vāciju.

Lai stabilizētu iedzīvotāju skaitu projekta teritorijā ir nepieciešama sistēmiska pieeja, t.i.,- nepieciešams radīt pievilcīgu dzīves un darba vidi, kas ietver atbilstošu infrastruktūru, pieejamus un atbilstošas kvalitātes pakalpojumus, darba un peļņas iespējas un citus faktorus.

Pie atbilstošiem apstākļiem mazpilsētas, tai skaitā, Mazsalaca, var būt pieņemama dzīves vide sociāli mazaizsargātajām grupām – pensionāriem, invalīdiem un mazturīgajiem, jo Rīgā un republikas pilsētās dzīves dārdzība turpina pieaugt straujāk nekā provincē (komunālie maksājumi, transports, pārtika u.c.). Šāda tendence, kad daļa cilvēku, kas ietilpst sociāli mazaizsargātās grupās, no ekonomiskās attīstības centriem pārceļas uz dzīvi provincē, tai skaitā, Mazsalacas novadā, turpinās.

2.3. Migrācija

Viens no novada ilgtspējības attīstības rādītājiem ir migrācijas dati, kas raksturo iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju kustību noteiktā periodā administratīvajās vienībās.

Migrācijas process ne vienmēr raksturo teritorijas pievilcību un iespējas labi nopelnīt. Pozitīvs migrācijas saldo var būt teritorijās, kur ir augsts dzīves līmenis, pievilcīga dzīves vide un iespējas nopelnīt.

Var atsevišķi aplūkot iekšējo migrāciju Mazsalacas novada ietvaros vai Vidzemes reģiona ietvaros, kā arī ārējo migrāciju, īslaicīgo migrāciju un ilglaicīgo migrāciju.

Galvenā migrācija uz izglītības iestādēm: • Sēļu, Ramatas un Skaņkalnes pagastu skolēni mācās Mazsalacas vidusskolā, Valmieras

skolās. • Vecates skolēni mācās Mazsalacas vidusskolā, Matīšu pamatskolā vai Valmieras skolās. • Mazsalacas skolēni mācās Mazsalacas vidusskolā, Valmieras skolās.

Galvenā migrācija uz mazumtirdzniecības un maksas pakalpojumu objektiem: • Ramatas (izņemot apdzīvoto vietu Vērsis), Skaņkalnes un Sēļu pagastu iedzīvotāji uz

Mazsalacu. • Apdzīvotās vietas Vērsis (Ramatas pagasts) uz Rūjienu. • Vecates pagasta iedzīvotāji uz Mazsalacu vai Valmieru, • Matīšu pagasta iedzīvotāji galvenokārt uz Valmieru, mazāk uz Mazsalacu.

Galvenā migrācija uz darba vietām:

• Ramatas (izņemot apdzīvoto vietu Vērsis), Skaņkalnes un Sēļu pagastu iedzīvotāji uz Mazsalacu.

• Apdzīvotās vietas Vērsis (Ramatas pagasts) uz Rūjienu. • Vecates pagasta iedzīvotāji uz Mazsalacu vai Valmieru, Matīšu pagasta iedzīvotāji

galvenokārt uz Valmieru, mazāk uz Mazsalacu. 8.grafiks. Migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem Vidzemes novados 2009. un 2010.gadā. (PMLP dati, 2011.gads)



Mazsalacas novada migrācijas saldo ir starpība starp novada teritorijā iebraukušo un no tā izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā.

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir pieaugošā iedzīvotāju mobilitāte, kas vairāk vai mazāk ir raksturīga visai Latvijas teritorijai, un, kuras pamatiemesli ir nepieciešamība gūt lielākus vai papildus ienākumus, strādājot vai veicot uzņēmējdarbību. Citi iemesli var būt saistīti ar izglītības ieguvi vai indivīda sociāliem apstākļiem.

Mobilo cilvēku skaits, kas izbrauc no dzīves vietas katru dienu un atgriežas, kā arī tie, kas izbrauc uz ilgāku laiku, nav apzināti, tam nepieciešams pētījums, nosakot arī, kādi ir ieguvumi, zaudējumi, riski un iespējas gan indivīdam pašam, gan pašvaldībai un kopienai, nosakot, cik lielā mērā šī izpausme var būt svarīga, kā to ietekmēt, kādi ir nepieciešamie ieguldījumi un kādi būs sagaidāmie ieguvumi.

Mobilo iedzīvotāju piesaiste ir nozīmīga un to varētu uzlabot palielinot attālināti pieejamo pašvaldības pakalpojumu klāstu (e-paraksts, mājas lapa/portāls, e-komunikācija, interneta kvalitāte un pieejamība).

Mobilie iedzīvotāji ir darbaspēka rezerve kvalificētiem speciālistiem.



Pašvaldība objektīvi ir ieinteresēta, lai mobilie iedzīvotāji saglabā dzīves vietas pierakstu Mazsalacā, ar to nodrošinot, ka gan IIN daļa, gan dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ienāk pašvaldības pamatbudžetā.

Secinājumi

• Mazsalacas novadā, salīdzinot ar citiem Vidzemes reģiona novadiem, migrācijas saldo ir negatīvāks- 17.vieta no 26 novadiem.

• Migrācijas saldo 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir vēl negatīvāks un sasniedz „-7,3” iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem.

• Viens no iespējamiem atsevišķu iedzīvotāju vai ģimeņu izbraukšanas cēloņiem no Mazsalacas novada ir ekonomiska rakstura, kas saistīts ar labākas peļņas meklējumiem. Lielākā daļa no Mazsalacas vidusskolu beigušajiem nepaliek uz dzīvi Mazsalacas novadā, bet dodas tālāk mācīties vai meklē darba iespējas Valmierā, Rīgā un citviet.

• Veicinot uzņēmējdarbības attīstību un uzlabojot dzīves vides kvalitāti, iespējams mazināt negatīvo migrācijas saldo.

• Pašvaldība var sekmēt un stiprināt mobilo iedzīvotāju piesaisti, palielinot un veicinot attālināti pieejamo pašvaldības pakalpojumu klāstu.

2.4. Vecuma un dzimuma struktūra Saskaņā ar LR CSP datiem uz 01.01.2011., Mazsalacas novadā no 3912 iedzīvotājiem 1825 jeb 46,7% ir vīrieši un 2087 jeb 53,3% ir sievietes. Sadalījums no 2002.- 2011.gadam ir sekojošs:

9.grafiks. Iedzīvotāju dzimumstruktūra Mazsalacas novadā, 2002.-2011.gadā

Iedzīvotāju struktūrā visus gadus dominē sievietes, kas ir par 12,4-15,0% vairāk nekā vīrieši. Līdzīga aina ir Latvijā un Vidzemes reģiona novados: Vidzemē 2011.gadā sieviešu skaits par 12,1% lielāks un Latvijā par 16,6% lielāks nekā vīriešu skaits (LR CSP dati, 2011.gads). Sieviešu īpatsvars lielāks galvenokārt tāpēc, ka vidējais dzīves ilgums sievietēm ir lielāks apmēram par 10 gadiem. Atbilstoši LR CSP datiem par vecuma un dzimuma struktūru, izvērtējot tendences no 1996.gada, var secināt, ka sabiedrība turpina novecot gan Mazsalacas novadā, gan Vidzemē un visā Latvijā, t.i., turpina palielināties gados vecu iedzīvotāju skaits un samazināties gados jaunu iedzīvotāju skaits. Mazsalacas novadā, Vidzemē un arī caurmērā visā Latvijā raksturīga tendence- līdz 40 gadu vecumam ir neliels vīriešu skaita pārsvars, no 40 līdz 54 gadu vecumam ir neliels sieviešu skaita pārsvars, bet no 55 gadiem un vairāk ir izteikts sieviešu skaita pārsvars:



10.grafiks. Dzimuma un vecuma struktūra Vidzemes reģionā 2011.gadā (LR CSP dati, 2011.gads)

Demogrāfiskā slodze ir darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas vecumā. Demogrāfiskās slodzes līmeni var izteikt procentos vai uz 1 000 iedzīvotājiem.

2010. gada sākumā kopējais demogrāfiskās slodzes līmenis: 12.tabula. Demogrāfiskās slodzes līmenis 2010. un 2011.gadā (CSP dati, 2011.gads)

2010.g. 2011.g.

Latvija 514 520

Vidzeme 521 521

Mazsalacas novads 580 583

Mazsalacā demogrāfiskās slodzes līmenis ir otrs augstākais Vidzemē. 11. grafiks. Demogrāfiskās slodzes līmenis Vidzemes reģiona novados 2010. un 2011.gadā (LR CSP dati, 2011.gads)

Demogrāfiskās slodzes līmeņa struktūra Vidzemes novados: 12. grafiks. Demogrāfiskās slodzes līmeņa struktūra Vidzemes reģiona novados 2010. un 2011.gadā (LR CSP dati, 2011.gads)



2.5. Nacionālais sastāvs un pilsonība

Nacionālais sastāvs Latvijā, Vidzemes reģionā un Mazsalacas novadā ir atšķirīgi. Mazsalacas novadu pamatoti var dēvēt par latvisku, jo latviešu iedzīvotāju īpatsvars ir būtiski lielāks nekā vidēji Vidzemes reģionā un Latvijā: Mazsalacas novadā latviešu īpatsvars uz 2011.gada sākumu ir 89,4%, Vidzemes plānošanas reģionā vidēji – 85,3%, bet Latvijā – 59,5%. 13.grafiks. Nacionālā sastāva struktūra Latvijā, Vidzemes reģionā un Mazsalacas novadā uz 2011.gada sākumu (avots: CSP dati, 2011.gads)

13. tabula. Nacionālā sastāva struktūra Latvijā, Vidzemes reģionā, kaimiņu novados un Mazsalacas novadā uz 2011.gada sākumu(avots:CSP dati, 2011.gads)

Nacionālais sastāvs, % Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Pārējie Kopā

Mazsalacas novads 89,4 5,8 1,6 1,4 1,8 100,0



Alojas novads 89,0 4,7 1,6 1,1 3,6 100,0

Burtnieku novads 83,3 10,0 2,1 1,7 2,9 100,0

Rūjienas novads 90,5 4,1 1,3 1,0 3,1 100,0

Vidzemes reģions 85,3 9,7 1,4 1,0 2,6 100,0

Latvija 59,5 27,4 3,5 2,4 7,2 100,0

14. tabula. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Mazsalacas novadā 2011.gadā (avots: CSP, 2011.gads)

Tautība iedz.skaits Iedz.skaits, %

Latvietis 3487 89,4

Pārējie 69 1,8

Baltkrievs 61 1,6

Krievs 227 5,8

Ukrainis 55 1,4

Kopā 3899 100,0

Mazsalacas novads, salīdzinot ar kaimiņu novadiem, pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības ir salīdzinoši līdzīgs, izņemot Burtnieku novadu, kur latviešu īpatsvars ir zemāks kā vidēji Vidzemes reģionā.

Vēsturiski padomju gados rajonu centru pilsētās un padomju saimniecībās latviešu īpatsvars bija mazāks, jo pēc otrā pasaules kara krievu valodā runājošiem iedzīvotājiem tika sekmēta un dota iespēja iekārtoties uz dzīvi jaunos mājokļos, kā arī saņemt atbilstošu darbu. Savukārt, kolhozu jeb kopsaimniecību saimniecībās, kā arī perifērijās un mazpilsētās krievu valodā runājošie iedzīvotāji uz dzīvi apmetās krietni mazāk. Šobrīd šī padomju laika politika lielā mērā pat pēc vairākiem gadu desmitiem nosaka nacionālo sastāvu un pilsonību apdzīvotās vietās, tai skaitā – Mazsalacas novadā.

Šobrīd, pēdējo desmit gadu laikā, nav vērojamas būtiskas tendences nacionālā sastāva un pilsonības izmaiņās.

2.6. Nodarbinātība un bezdarbs

2.6.1. Nodarbinātība

Nodarbinātība ir viens no teritorijas ekonomiskās attīstības pamatrādītājiem, kas raksturo, cik liela daļa no darbaspējīgiem iedzīvotājiem ir nodarbinātie.

Mazsalacas novadā ir salīdzinoši zema iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Reģistrētais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ne vienmēr precīzi raksturo reālo situāciju – jo daļa uzņēmumu iespējams, par nodarbinātajiem nemaksā nodokļus vai arī maksā minimāli, t.i.,- pastāv nelegālā nodarbinātība. Savukārt, daļa iedzīvotāju nav oficiāli reģistrējušies kā darba meklētāji.

Statistisko informāciju par bezdarba rādītājiem Mazsalacas novadā apkopo Nodarbinātības Valsts Aģentūras Valmieras filiāle, tomēr ir jārēķinās ar to, ka bezdarba īpatsvaru novadā noteikt ir sarežģīti, jo ir ilgstošie bezdarbnieki, kuri uz NVA reģistrēties vairs neiet, jo ir atmetuši cerības iegūt pēc sludinājuma darbu, vai zaudējuši vēlmi un interesi atrast darbu. Daudziem piedāvātajiem darbiem ir izteikta sezonalitāte, kas liedz cilvēkiem nodrošināt sevi ar drošu darbu un pastāvīgu iztikas avotu. Lielākai daļai bezdarbnieku izglītības kvalifikācija neatbilst mūsdienu tirgus prasībām, kas liedz viņiem strādāt noteiktā jomā. Vairākas profesijas nav pieprasītas darba tirgū.



Mazsalacas novadā strādājošo kopskaits pamatdarbā ir 600, sabiedriskajā sektorā strādā 42,6%, privātajā savukārt 57,4%.

14.grafiks. Strādājošo skaita pamatdarbā īpatsvars Latvijā, Vidzemē vidēji un Vidzemes novados no visiem iedzīvotājiem 2009.gadā,% (avots: CSP, 2011.gads)



15.tabula. Aizņemtās darbavietas Mazsalacas un kaimiņu novados 2009.gadā (avots: CSP, 2011.gads)

2009

Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto

skaitu <50

Sabiedriskajā sektorā

vispārējās valdības sektorā

valsts struktūrās ..pašvaldību struktūrās Privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu >=50

Aizņemtās darbvietas kopā

..pamatdarbā ar laika uzskaiti

Aizņemtās darbvietas

kopā

..pamatdarbā ar laika

uzskaiti


kopā


uzskaiti


kopā






Alojas novads 217 158 217 158 197 140 0 0 197 140 0 0

Burtnieku novads 418 385 263 237 246 227 116 114 131 113 155 148

Mazsalacas novads

143 117 126 101 121 97 0 0 121 97 17 17

Naukšēnu novads 137 108 99 70 98 70 32 20 67 50 38 38

Rūjienas novads 313 289 242 218 231 211 71 68 160 143 71 70

Valkas novads 556 475 392 328 387 326 28 27 359 299 164 147

16.tabula. Aizņemtās darbavietas Mazsalacas un kaimiņu novados 2010.gadā (avots: CSP, 2011.gads)

2010

Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto

skaitu <50 Sabiedriskajā sektorā vispārējās valdības sektorā ..valsts struktūrās ..pašvaldību struktūrās

Privātā sektora komersanti ar

nodarbināto skaitu >=50


kopā



kopā



kopā



kopā


uzskaiti


kopā


uzskaiti


kopā


uzskaiti

Alojas novads 426 321 426 321 384 284 0 0 384 284 0 0

Burtnieku novads 823 751 537 472 483 438 230 228 253 210 286 279

Mazsalacas novads

275 206 275 206 263 195 0 0 263 195 0 0

Naukšēnu novads 307 216 228 138 228 138 70 44 158 94 80 78

Rūjienas novads 1097 1001 898 803 876 788 559 520 317 268 199 198

Valkas novads 988 842 728 598 663 555 0 0 663 555 260 244



Mazsalacas novadā sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits: 2009.gadā aizņemtās darba vietas pašvaldības struktūrās- 121, 2010.gadā – 263.

Pirms novadu teritoriālās reformas dažādās pašvaldībās sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu uzskaitīja dažādi, tāpēc nav iespējams veikt šajā sektorā strādājošo skaita salīdzināšanu.

Pamatnozares, kurās nodarbināti Mazsalacas novadā strādājošie ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, mazumtirdzniecība, tūrisms, pašvaldības institūcijas un pārvalde. Daļa no darbaspējīgiem ir pašnodarbinātie. Sīkāka informācija sadaļā 4.1. Uzņēmējdarbības raksturojums.

2.6.2. Bezdarbs Viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezdarba līmenis. Bezdarbs ir viena no smagākajām sociāli ekonomiskajām problēmām valstī un tas tiešā un netiešā veidā ietekmē pašvaldības attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Reģistrētais bezdarba līmenis pašvaldībās nesniedz pilnīgas ziņas par reālo situāciju dažādu iemeslu dēļ. Ne visi iedzīvotāji ir reģistrējušies nodarbinātības dienestā, daļa strādā nenoformējuši darba attiecības. Pēc pagastu pašvaldību sniegtajām ziņām, daļa ilgstošo bezdarbnieku vienkārši necenšas iekārtoties darbā vai tiek atbrīvoti darba disciplīnas pārkāpumu dēļ. Pieprasījums pēc nekvalificēta darbaspēka nav liels. Grūtāk darbu atrast ir sievietēm. Daļa no kvalificētā darbaspēka dodas uz darbu Valmierā, Rīgā vai ārvalstīs. Lai precizētu šos datus, nepieciešams pētījums.

Kvalificētais darbaspēks koncentrējas Mazsalacas tuvumā. Novada veidošanas vēlmi lielā mērā noteica nepieciešamība kopīgi attīstīt infrastruktūru novadā, lai rastu nodarbinātības iespējas un veicinātu kvalificēta darbaspēka palikšanu novadā. Kvalificēta un apzinīga darbaspēka trūkums ir galvenais šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā, kas savukārt sniegtu citiem labas nodarbinātības iespējas (Mazsalacas uzņēmēju mutiska aptauja).

No otras puses, darba devējs maksā pārsvarā minimālo algu, nenodrošina atbilstošus darba drošības apstākļus, kas ir par iemeslu darbinieku neapmierinātībai un aizplūšanai uz pilsētām, Rīgu vai ārvalstīm. Uzņēmumos darbinieki nav tik izglītoti un uzņēmīgi, lai veidotu arodbiedrības, kas ir viens no nosacījumiem, lai darba ņēmēja un darba devēja attiecības būtu līdzvērtīgas un noregulētos dabiskas piedāvājuma – pieprasījuma attiecības.

17.tabula. Bezdarba līmenis (avots: VRAA dati, 2011.gads).

2007. gada sākumā

2008. gada sākumā

2009. gada sākumā

Mazsalaca ar lauku teritoriju* 4,1 2,5 2,9

Sēļu pagasts 4,7 3,9 3,6

Ramatas pagasts 4,0 3,0 2,4

Skaņkalnes pagasts 3,0 2,1 2,4

*- pirms ATR realizācijas

18.tabula. Bezdarbnieku skaits (avots: Mazsalacas apvienošanās projekts, 2009.g.)

01.01.2000. 01.07.2004 01.01.2005.

Mazsalacas pilsēta ar l.t.* 73 80 66

Ramatas pagasts 29 18 29

Sēļu pagasts 21 23 22

Skaņkalnes pagasts 16 40 36



Kopā 139 161 153

*- pirms ATR realizācijas

15.grafiks. Bezdarba līmenis Vidzemes novados un valstī no 2011.gada janvāra līdz maijam (avots: CSP, 2011.gads).

No CSP datiem par 2011.gada bezdarba līmeni Vidzemes novados un valstī redzams, ka Mazsalacas novadā bezdarba līmenis ir nedaudz lielāks nekā valstī vidēji. Līdzīgi ir ar rādītāju Vidzemē, savukārt, vērtējot attīstības tendenci Mazsalacas novadā, bezdarba līmeņa pieauguma tempi mazinās, līdzīgi kā Vidzemes novados kopumā.

Bezdarba līmenis Mazsalacā tieši un pakārtoti saistīts ar valsts, Vidzemes reģiona un globālajiem sociāli ekonomiskajiem procesiem kopumā, sistēmiski savstarpēji saistīts ar ražošanas un pakalpojuma sfēru attīstību Mazsalacas novadā, blakus novados un Valmierā, kā reģiona ekonomiskās attīstības centrā, procesiem tirgū, kā arī nozaru ražošanas uzņēmumu darbību, kurā nodarbināti Mazsalacas novadā dzīvojošie iedzīvotāji.

2.6.3. Darba samaksa

Darba samaksas dati norāda, kāda ir vidējā darba alga attiecīgajā teritorijā. Minētie statistikas dati ir saistīti, un tiem ir tieša sakarība ar Mazsalacas novada pašvaldības pamatbudžeta IIN- jo lielāka darba samaksa un vairāk iedzīvotāju, kas saņem darba samaksu no darba devēja oficiāli, ar līgumu, jo lielāks IIN nonāk pašvaldības budžetā.



19.tabula. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Latvijā vidēji, Ls (CSP, 2011.gads)

2009 2010

Pavisam, bez privātā sektora

komersantiem ar nodarbināto

skaitu <50



valsts struktūrās

pašvaldību struktūrās

privātā sektora

komersanti ar nodarbināto skaitu >=50



skaitu <50



..valsts struktūrās

..pašvaldību struktūrās

privātā sektora komersanti ar


LATVIJA

Bruto 489 480 440 498 391 501 483 470 433 496 380 500

Neto 358 352 323 363 290 366 343 334 310 352 274 353

20.tabula. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Vidzemes novados, Ls (CSP, 2011.g.)

2009 2010



skaitu <50



valsts struktūrās

pašvaldību struktūrās

privātā sektora komersanti ar


Pavisam, bez privātā sektora komersantiem

ar nodarbināto skaitu <50



..valsts struktūrās

..pašvaldību struktūrās

privātā sektora

komersanti ar


Bruto

Alojas novads 342 342 347 - 347 - 293 293 294 - 294 -

Alūksnes novads 329 345 342 . 339 288 335 348 345 . 343 301

Amatas novads 346 371 371 . 377 . 338 369 369 - 369 .

Apes novads 332 332 332 - 332 - 326 326 326 - 326 -

Beverīnas novads 391 367 367 - 367 . 382 341 341 - 341 .

Burtnieku novads 314 339 342 . 349 . 310 321 323 . 324 .

Cesvaines novads 341 336 336 . 333 . 360 361 363 - 363 .

Cēsu novads 423 474 455 479 453 326 410 438 416 405 418 350

Ērgļu novads 370 342 344 . 336 . 339 345 348 . 342 .

Gulbenes novads 319 349 343 366 336 273 329 361 358 . 359 284

Jaunpiebalgas novads 282 277 277 - 277 . 330 323 323 - 323 .



Kocēnu novads 423 451 384 - 384 370 410 428 378 - 378 363

Līgatnes novads 369 386 386 - 386 . 364 394 394 - 394 .

Lubānas novads 330 334 341 . 339 . 340 329 341 . 337 .

Madonas novads 370 387 388 . 383 332 349 367 364 . 362 304

Mazsalacas novads 313 342 341 - 341 . 354 354 353 - 353 -

Naukšēnu novads 357 353 353 . 321 . 342 340 340 . 290 .

Pārgaujas novads 384 354 355 . 361 . 409 364 364 . 374 .

Priekuļu novads 423 363 356 . 353 . 381 409 406 . 389 .

Raunas novads 282 322 322 . 318 . 312 344 344 - 344 .

Rūjienas novads 326 299 298 . 312 . 315 305 304 . 385 .

Smiltenes novads 392 380 382 . 378 401 395 375 378 . 372 408

Strenču novads 341 317 317 . 341 . 368 353 353 . 343 .

Valkas novads 361 393 393 . 400 282 336 342 340 - 340 321

Varakļānu novads 273 308 316 - 316 . 276 299 303 - 303 .

Vecpiebalgas novads 280 280 279 - 279 - 369 369 371 - 371 -

Neto

Alojas novads 259 259 263 - 263 - 216 217 218 - 218 -

Alūksnes novads 249 261 259 . 258 217 244 254 252 . 251 220

Amatas novads 258 277 277 . 281 . 243 265 265 - 265 .

Apes novads 251 251 251 - 251 - 239 239 239 - 239 -

Beverīnas novads 292 273 273 - 273 . 270 239 239 - 239 .

Burtnieku novads 237 254 257 . 257 . 227 237 239 . 236 .

Cesvaines novads 259 255 256 . 252 . 263 263 264 - 264 .

Cēsu novads 311 346 334 349 333 244 294 312 300 301 299 254

Ērgļu novads 274 254 256 . 250 . 245 250 252 . 248 .

Gulbenes novads 241 262 258 271 254 210 239 260 257 . 258 209

Jaunpiebalgas novads 214 212 212 - 212 . 246 234 234 - 234 .

Kocēnu novads 316 338 315 - 315 273 289 299 268 - 268 263

Līgatnes novads 272 287 287 - 287 . 260 285 285 - 285 .

Lubānas novads 249 255 260 . 255 . 248 242 251 . 249 .

Madonas novads 275 287 287 . 284 249 252 264 263 . 261 222



Mazsalacas novads 226 246 245 - 245 . 250 250 250 - 250 -

Naukšēnu novads 265 261 261 . 241 . 257 257 257 . 220 .

Pārgaujas novads 282 260 261 . 265 . 291 262 262 . 269 .

Priekuļu novads 312 268 262 . 263 . 272 291 289 . 280 .

Raunas novads 214 241 241 . 237 . 227 249 249 - 249 .

Rūjienas novads 240 219 218 . 227 . 229 222 221 . 274 .

Smiltenes novads 291 280 281 . 279 298 286 270 271 . 268 295

Strenču novads 254 237 237 . 252 . 265 255 255 . 248 .

Valkas novads 272 296 297 . 302 213 244 250 248 - 248 230

Varakļānu novads 201 226 231 - 231 . 204 218 222 - 222 .

Vecpiebalgas novads 206 206 205 - 205 - 263 263 263 - 263

Pirms novadu teritoriālās reformas dažādās pašvaldībās sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu uzskaitīja dažādi, tāpēc nav iespējams veikt šajā sektorā strādājošo skaita salīdzināšanu. Tāpat arī nav iespējams veikt darba algu salīdzināšanu.



16.grafiks. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2009. un 2010.gadā bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50 Vidzemes novados, LVL/mēnesī (avots: CSP, 2011.gads). Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Mazsalacas novadā 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir palielinājusies un starp Vidzemes novadiem ir vidējā līmenī.



17.grafiks. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju novados 2010.gadā, Ls/iedz. (avots: VRAA, 2011.gads).



Mazsalacas novadam ir viens no zemākajiem IIN rādītājiem uz 1 iedzīvotāju- tikai 150,6 Ls/iedz., kas ir atšķirīgi, ja salīdzina bruto darba samaksu Mazsalacas novadā 2010.gadā, kur Mazsalaca ir virs vidējā rādītāja Vidzemē. Rādītāji var atšķirties, jo bruto darba samaksa tiek attiecināta uz strādājošajiem un šajā rādītājā Mazsalacas novads ir mazliet virs vidējā, bet IIN tiek attiecināts uz visiem iedzīvotājiem, un, tā kā Mazsalacā ir liela demogrāfiskā slodze, IIN rādītājs Mazsalacas novadam ir sliktāks, un tas ir atšķirīgs no bruto darba samaksas rādītāja, ko attiecina tikai uz strādājošajiem.

2.7. Sabiedriskā drošība un kārtība

Mazsalacas novadā sabiedriskās kārtības un drošības funkciju, sadarbībā ar Mazsalacas novada pašvaldību, veic valsts policija, kas rūpējas par personu dzīvības un veselības drošību, aizsargā tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

Mazsalacas novadam, līdzīgi kā vairumam mazo novadu, nav izveidota pašvaldības policista štata vienība. Preventīvo sabiedriskās drošības un kārtības funkciju daļēji veic Sociālais dienests, bāriņtiesa un SIA „ Banga KPU” atbildīgie darbinieki.

Mazsalacas novada Mazsalacas pilsētas, Mazsalacas, Ramatas un Sēļu pagastu teritorijas pārrauga 1 valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors. Skaņkalnes pagasta un Burtnieku novada Matīšu un Vecates pagastu teritorijas pārrauga 1 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors.

Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas NLI (nepilngadīgo lietu inspekcijas) inspektoru apkalpojamās teritorijas Iecirkņa Nr.1 robežas Mazsalacas novadā: Sēļu pagasta, Skaņkalnes pagasta, Ramatas pagasta un Mazsalacas pilsētas un Mazsalacas pagasta teritorija. Uzdevumi, kas veicami atbilstoši Likumā par pašvaldībām (19.05.1994., aktuālā red. 1.01.2011.) 15.pantā, 12) noteiktai funkcijai: piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību. Viens no sabiedriskās drošības aspektiem ir satiksmes drošība, kuru nosaka vairāki faktori:

- ceļu infrastruktūras kvalitāte un tehniskie risinājumi, kas Mazsalacas novadā ir salīdzinoši labi un nerada draudus satiksmei un cilvēkiem;

- satiksmes dalībnieku apzinīgums - Mazsalacas novadā, atbilstoši statistikas datiem, tas ir viens no labākajiem Vidzemē;

- bīstamie satiksmes posmi un teritorijas - Mazsalacas novadā nav sevišķi bīstami satiksmes posmi un teritorijas.



18.grafiks. Ceļu satiksmes negadījumu sadalījums pa Mazsalacas novada teritoriālajām vienībām 2010.gadā uz 1000 iedz. (CSDD, 2011.g.)

19.grafiks. Ceļu satiksmes negadījumu sadalījums uz 1000 iedzīvotājiem Vidzemes novados 2010.gadā. (CSDD, 2011.g.)



Lielākais noziedzīgo nodarījumu skaits Mazsalacas novadā klasificējams kā noziegums pret īpašumu un zādzības- katru piekto dienu viens noziegums 2010.gadā. No 01.01.2010. līdz 31.12.2010. Mazsalacas novadā izdarīta 1 tīša slepkavība, Alojas novadā arī viena, Burtnieku un Rūjienas novadā – neviena. Minētajā laika periodā Mazsalacas novadā reģistrēts 1 gadījums, kad izdarīti tīši miesas bojājumi, Burtnieku novadā – 4 gadījumi, Alojas novadā – 5 un Rūjienas novadā – 5. Šajā laika posmā Mazsalacas un Alojas novadā nav notikusi neviena laupīšana, Burtnieku novadā – 1 un Rūjienas novadā – 1. 2010. g. Mazsalacas novadā reģistrētas 56 zādzības, Alojas novadā – 66, Burtnieku novadā – 93 un Rūjienas novadā – 88. 21.tabula Atsevišķi noziedzīgu nodarījumu veidi, zādzības, CSN, no 01.01.2010. līdz 31.12.2010 (avots: IeM Informācijas centrs, 2011.gads).

Zādzības reliģisko kultu obj

Zādzības no automašīnām

Automašīnu zādzības

Kabatzādzības

Krāpšana 177., 178., 180.p.

Krāpa nelielā apm 180.p.

CSN ar cietušajiem 260.p.

T.sk. 260.p.3.d.

T.sk. CSN ar nāves sekām

Transporta līdzekļa vadīšana

Latvija 22 3631 1251 30 1521 183 603 90 93 1203

Alojas novads 0 4 3 0 1 0 0 0 0 2

Burtnieku novads 0 0 0 0 1 1 6 1 1 6

Mazsalacas novads 0 0 1 0 0 0 1 0 1 1

Rūjienas novads 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0

22.tabula. Noziedz. nodarījumi, saistīti ar šaujamieročiem un noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotiskajiem līdzekļiem, no 01.01. līdz 31.12.2010. (avots: IeM IC, 2011.gads.) Noziedz

nodarīj pielietoj šaujamieroč

T.sk. slepkav un smagi miesas boj 116.-118., 125.p.

T.sk. laupīšanas 176.p.

Šaujamieroču zādzības 175.p.

Šaujamier. neatļ. izgatav, iegāde, glabāš, realizē 233.p.

Noziedzīgi nodarījumi ar sprāgstv pielietoš

Noziedzīgu nodarījumu kopskaits 190'.p., 249.-256.p.

Tai skaitā 253.p.

Tai skaitā 253'.p.

Tai skaitā 253''.p.

Tai skaitā 253'.p., 253''.p.2.d.

Tai skaitā 190'.p.

Tai skaitā 249., 250.p.

Tai skaitā 251., 252.p.

Latvija 42 9 9 18 238 1 2189 516 496 1045 518 158 24 0

Alojas novads 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Burtnieku novads

0 0 0 0 0 0 21 2 19 0 19 0 0 0

Mazsalacas novads

0 0 0 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Rūjienas novads

0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0



Nepilngadīgo noziegumi Mazsalacas novadā ir maz- tikai viens noziegums 2010.gadā. Liela nozīme ir bērnu un jauniešu brīvā laika lietderīgai organizēšanai un preventīviem pasākumiem vai programmai. Alojas novadā 2010. g. tikuši izdarīti 3 nepilngadīgo noziegumi, Burtnieku novadā-1, Rūjienas novadā-1.



3.Mazsalacas novada ekonomiskā attīstība

3.1.Iekšzemes kopprodukts

Jebkuras teritorijas viens no ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP). Sākot ar 2007. gadu, valsts mērogā dati par IKP tiek sniegti tikai Latvijas statistisko reģionu griezumā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt IKP dinamiku Mazsalacas novadā. Dati par laika posmu valstī no 2007. līdz 2009. gadam liecina par to, ka vēl 2008. gadā bija vērojams IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās - 9 % attiecībā pret 2007. gadu (6494 Ls - 2007. gadā, 7144 Ls - 2008. gadā). 2009. IKP kritums uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2008. gadu, bija gandrīz 19 % (IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā - 5802 Ls). (Pēc CSB datiem).

Iespējamais IKP uz 1 iedzīvotāju 2011.gadā Mazsalacas novadā- 4000 Ls.

Ekonomiskās attīstības izvērtējumam ilgtermiņā būtu nepieciešami vismaz šādi rādītāji: 1) IKP faktiskajās cenās, miljoni latu, 2) IKP īpatsvars Latvijas kopproduktā, 3) IKP pieaugums % pret iepriekšējo gadu, 4) IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju.

Augstāk minēto apstākļu dēļ nav iespējams arī raksturot Mazsalacas novada ekonomikas nozaru īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā un nozaru struktūru pēc pievienotās vērtības.

20.grafiks. Plānošanas reģionu IKP faktiskajās cenās, tūkst. Ls, 2004.-2008.g. No grafika var secināt, ka Vidzemes plānošanas reģionam ir mazākais IKP, kā arī mazākais IKP pieaugums. Vidzemes reģionā IKP laika posmā no 1995.gada līdz 2007.gadam palielinājies 6,07 reizes, bet vidēji valstī 6.17 reizes. Savukārt, pēc rādītāja IKP uz 1 iedzīvotāju, Vidzemes plānošanas reģions apsteidz Latgali.



21. grafiks IKP uz 1 iedzīvotāju statistiskajos reģionos, 2002.-2007.gadā, Ls (avots: Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais profils, 2010)

Vidzemes reģionā, tāpat kā citos reģionos, ir pozitīva attīstības tendence, taču tā nav tik strauja kā Rīgas statistiskajā reģionā. Esošās atšķirības ar Rīgas reģionu palielinās katru gadu. 1995.gadā Vidzemes reģionā IKP uz 1 iedzīvotāju bija par 54.2% zemāks kā Rīgas reģionā, bet 2007.gadā jau par 62.9% zemāks (Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais profils, 2010).

Balstoties uz ekonomiskās attīstības rādītājiem Vidzemē un Mazsalacas novadā, kā arī salīdzinot 2007.g. un 2011.gada ekonomiskās attīstības rādītājus, var aptuveni pieņemt, ka IKP uz 1 iedzīvotāju Mazsalacas novadā, iespējams, ir mazliet mazāks nekā vidēji Vidzemē, t.i.,- ap 4000 Ls/iedz. gadā faktiskajās cenās 2011.gadā.

3.2. Investīcijas

Investīcija jeb investēšana ir naudas vai citu aktīvu ieguldīšana komerciālā pasākumā ar mērķi gūt peļņu vai kādu citu labumu.

Investīcija ekonomiskā izpratnē ir saistīta ar kapitālpreču (uzņēmumu, ražošanas iekārtu, infrastruktūras elementu utt.) radīšanu. Citiem vārdiem, tās ir investīcijas uzņēmuma kapitālā.

Valsts vai pašvaldības līmenī investīcijas ir ieguldījumi fiziskajā (ceļi, dzelzceļi, ūdens saimniecība utt.) vai sociālajā (veselība, izglītība utt.) infrastruktūrā. Šādā veida investīcijas ne vienmēr ir saistītas ar tūlītējas peļņas gūšanu.

Finanšu investīcijas Ar finanšu investīcijām parasti saprot ieguldījumus finanšu vai kapitāla tirgū, pērkot fiksētā vai mainīgā ienākuma vērtspapīrus, parādzīmes, depozītu apliecības, zeltu vai cita veida likvīdus aktīvus. Ārvalstu tiešās investīcijas

Liela daļa starptautisko uzņēmumu savas operācijas veic ar ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) palīdzību. Jebkuras valsts valdība pielieto dažādus ĀTI regulēšanas instrumentus. Tie var veicināt, var arī ierobežot ĀTI. Visbiežāk valdības ir nobažījušās, ka starptautisko uzņēmumu globālais raksturs neļaus tām pietiekamā mērā ņemt vērā konkrētās valsts nacionālās intereses. Turklāt daudzu starptautisko uzņēmumu apgrozījums vai peļņa pārsniedz pat samērā lielu valstu iekšzemes kopprodukta apjomu. Līdz ar šādu uzņēmumu lielo ekonomisko potenciālu, tiem ir arī atbilstoša politiskā ietekme.



Investīcijas var iedalīt divās lielās grupās: investīcijas uzņēmējdarbības sektoros un pašvaldību infrastruktūrā.

Lursoft datu bāzē norādītajā informācijā ārvalstu investīcijas uzņēmējdarbības jomās Mazsalacas novadā nav fiksētas, savukārt, pašu uzņēmumu investīcijas savas darbības attīstībai vai pārstrukturēšanai nav pieejamas vai arī pieejamas nepietiekamā apjomā.

Savukārt, tur saskatāmas investīcijas, ko veikušas pašvaldības infrastruktūras renovācijai un attīstībai. Pārskatā par izdevumiem ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai 2011.gada deviņos mēnešos kapitālie izdevumi Latvijā kopā veidoja 578 578 830 latus jeb 258,65 Ls uz 1 iedzīvotāju.

6.attēls. ES fondu aktivitāšu ar vietēja līmeņa ietekmi ieguldījumi uz vienu iedzīvotāju laika periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. februārim sadalījumā pa pašvaldību teritorijām (avots: „Reģionu attīstība Latvijā 2010”, VRAA, 2011.gads). Mazsalacas novada pašvaldība saņēmusi lielākās ESF un pārējās ārvalstu investīcijas infrastruktūras renovācijai un attīstībai, ja to izsaka uz 1 iedzīvotāju no 2007. līdz 2011.gadam.



22. grafiks. No ESF un Kohēzijas fonda saņemtais finansējums


SIA „Omnia Pro”, 2012.g.

51

Lielākie infrastruktūras renovācijas un attīstības projekti Mazsalacas novadam 2010.gadā:

1. projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta” realizācija Mazsalacas pilsētā; 2. ELFLA, LAD projekts „Kultūras centra un bibliotēkas ēkas "Jaunķīši" vienkāršotā rekonstrukcija Ramatas pagastā”; 3. ELFLA, LAD projekts „Mazsalacas novada Kultūras centra vienkāršotā rekonstrukcija” Mazsalacas pilsētā; 4. ELFLA, LAD projekts „Mazsalacas novada muzeja vienkāršotā rekonstrukcija” Mazsalacas pilsētā; 5. ERAF, CFLA projekts „Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija Ramatas pagasta Ramatas ciemā”. 6. IPIA, VIAA projektu „Mazsalacas vidusskolas informatizācija un Mazsalacas novada Ramatas sākumskolas informatizācija”. 7. ELFLA, LAD projekts „Mazsalacas pilsētas bibliotēkas rekonstrukcija”; 8. ELFLA, LAD projekts „Ramatas pagasta Ramatas ciema centra labiekārtošana”; 9. ELFLA, LAD projekts „Brīvdabas estrādes, sporta un bērnu rotaļu laukumu rekonstrukcija Sēļu pagastā”; 10. ELFLA, LAD projekts „Lībiešu pilskalna estrādes rekonstrukcija” Skaņkalnes pagastā; 11. ELFLA, LAD projekts „Kultūras pasākumu un pulcēšanās laukuma izbūve Mazsalacas novadā” Mazsalacas pilsētā; 12. EZF, LAD projekts „Publiskās tualetes izveide Mazsalacas novadā” Mazsalacas pilsētā. 13. Uzsāka ERAF, CFLA projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Mazsalacas novada Sēļu pagasta Sēļu ciemā”.

Pārskata gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pamatlīdzekļu kopsumma palielinājusies par 252 424 LVL, un uz 01.01.2011. ir 7 306 223 Ls, tai skaitā, inženierbūves – 374 214 Ls, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi- 1 056 606 Ls. Mazsalacas novada pašvaldība 2010.gadā saņēmusi valsts budžeta transfertu ESF finansēto projektu īstenošanai– 187 228 Ls jeb 46,81 Ls uz vienu iedzīvotāju (Mazsalacas NP publiskais gada pārskats, 2010.g.).

3.2.1. Nefinanšu investīcijas

Nefinanšu investīcijās ir ietverti ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvobjektu un kapitālā remonta izmaksas. Tās ir investīcijas, kuras ir veikuši gan privātie, gan valsts uzņēmumi, pašvaldības, visbiežāk iegādājoties aktīvus savas darbības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Kocēnu novada Būvvaldes datiem:

23.tabula. Mazsalacas novadā pieņemtās būves

(avots: Kocēnu novada Būvvalde, 2011.g.).

2008.gads Objekts Adrese

Fermas "Gaļinas" rekonstrukcija “ Ataugas” , Sēļu pagasts

Dzīvojamās mājas rekonstrukcija un saimniecības ēka

"Rudiņi", Mazsalacas pils. lauku teritorija

Autoceļa "Lībieši – Krastkalni" rekonstrukcija, 2.kārta

Skaņkalnes pagasts

Sēļu ciema individuālo māju notekūdeņu pieņemšanas speciālās akas izbūve

Sēļu pagasts


Skaņkalnes pagasts

Dzīvojamo telpu grupas rekonstrukcija (kūts "Talči", Ramatas pagasts



52

daļa)

2009.gads Objekts Adrese

Mobilo telefonu bāzes stacija "Sturmes”, Mazsalacas pils. lauku teritorija

Sēļu muižas teritorijas labiekārtošana "Sēļu muižas komplekss"


Skaņkalnes pagasts

2010.gads

Objekts Adrese

Dzīvojamā māja, saimniecības ēka, siltumnīca

Aurupītes 3, Mazsalaca

Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, artēziskās akas, pazemes ūdens rezervuārs, 2.pacēlums

Mazsalaca

Mazsalacas ūdensapgādes un kanalizācijas attīstība

Mazsalaca

Vara kabeļu tīkla izbūve Mazsalaca

Meliorācijas sistēmas rekonstrukcija "Kalnmeirēni'; "Jaunūči"; "Ūči", Skaņkalnes pagasts

Mazsalacas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve

Mazsalacas pils. lauku teritorija

3.2.2. Ārvalstu investīcijas

Pēc Lursoft datiem ārvalstu investīciju Mazsalacas novadā nav.

Vērtējot visa veida ārvalstu investīcijas, tai skaitā, arī investīcijas, kas nav saistāmas ar uzņēmējdarbību, Mazsalacas novads saņēmis gan finanšu, gan pamatlīdzekļu un aprīkojuma investīcijas, lielākā no kurām ir Bruno Klaines (Vācija, Gīterslo) un Gīterslo apgabala pašvaldības dāvinājums sadarbības līguma ietvaros Mazsalacas slimnīcas ēkas būvdarbu pabeigšanai un telpu iekārtošanai. Saņemti dāvinājumi medicīnas, sociālās palīdzības, bērnu un jauniešu brīvā laika, tūrisma jomās.

3.2.3. Iekšējās investīcijas Mazsalacas novadā nav ārvalstu investīciju, tas nozīmē, ka visas veiktās investīcijas ir iekšējās investīcijas.

2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Mazsalacas novada pašvaldības pamatlīdzekļu kopsumma palielinājusies par 252 424 Ls.

24.tabula. Mazsalacas novada pašvaldības bilances aktīvi, 2010.g.

Aktīvs Uz pārskata perioda beigām

Uz pārskata gada sākumu

Izmaiņas

( +, - )

2. Pamatlīdzekļi – kopā 7 306 223 7 053 799 +252 424

1. Zeme, ēkas, būves 4 310 417 4 655 018 -344 601

2. Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas 5 200 6 162 -962

3. Pārējie pamatlīdzekļi 363 827 237 326 +126 501



53

4. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā celtniecība

102 837 92 887 +9 950

5. Turējumā nodotie valsts un pašvaldības nekustamie īpašumi

427 645 0 +427 645

6. Bioloģiskie un pazemes aktīvi 2 085 654 2 055 159 +30 495

7. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos

6 196 6 884 -688

8. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem 4 447 363 +4084

9. Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums 1 632 459 1 410 540 +221 919

Pašvaldības bilancē ir iekļautas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas par summu 1 360 659 Ls. 2010.gadā veiktie kapitālie remontdarbi dzīvojamo ēku vērtību palielināja par 16 070 Ls (logu maiņa dzīvojamai ēkai Parka ielā 9 par 12 070 Ls un telpu remonts Skaņkalnes pagastmājā- 4000 Ls), nedzīvojamām ēkām par 166 548 Ls (jumta nomaiņa pirtij, Rīgas ielā 16 - 9 425 Ls, domes telpu remonts -13 866 Ls, Mazsalacas vidusskolas sporta zāles remonts – 12 014 Ls, Ramatas kultūras centra renovācija – 32 126 Ls, Mazsalacas kultūras centra renovācija – 65 544 Ls, Mazsalacas novada muzeja Rīgas ielā 10 vienkāršotā rekonstrukcija – 33 573 Ls). Sporta zāles remontam tika izlietots SIA Tele 2 ziedojums par 2 419 Ls. Kultūras centru un muzeja ēku remontdarbiem tika piesaistīts LAD finansējums. No uzskaites izslēgta nedzīvojamā ēka par 33 Ls, pamatojoties uz aktu par būves neesamību dabā.

Latvijas Autoceļu direkcijā uz Mazsalacas novada pašvaldības vārda reģistrētas 45 ielas ar kopgarumu 19,49 km un 36 autoceļi ar kopgarumu 69.16 km.

Pašvaldības ielas ar trotuāriem, ceļi un tilti ir ietverti bilancē par summu 1 729 147 Ls. 2010. gadā transporta būvju vērtība pieaugusi par 11 021 Ls: izbūvēts stāvlaukums pie pašvaldības domes ēkas Pērnavas ielā 4.

Bilancē iekļautas inženierbūves ar vērtību 374 214 Ls. Pārskata gadā inventarizācijas rezultātā uzskaitē tika ņemtas divas inženierbūves – ūdens ieguves urbums Sēļu muižā un artēziskais urbums Kalnķīšos. Tās ir reģistrētas Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, par summu 1 826 Ls. No inženierbūvju uzskaites tiek izslēgtas būves, kuras tiek ieguldītas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA ”Banga KPU” pamatkapitālā par summu 188 093 Ls ar nolietojumu 29 781 Ls. 2010.gadā, pēc pabeigtā Kohēzijas ūdensapgādes un kanalizācijas projekta noteikumiem, tika demontētas vecās attīrīšanas iekārtas un artēziskais urbums „Priedājos”. Tie ir norakstīti no uzskaites kā pilnībā nolietoti par summu 139 Ls. Ramatas pagastā tika demontēts un nodots metāllūžņos ūdenstornis „Radziņi” kā pilnībā nolietots par summu 230 Ls. Skaņkalnes pagastā - šūpoles par 61 Ls kā pilnībā nolietotas, par summu 37 Ls.

2010.gadā tika pabeigta ielu apgaismojuma tīklu izbūve par 22 138 Ls un uzbrauktuve invalīdiem pie Mazsalacas Sociālā dienesta par 2 995 Ls. Pārvietots mākslīgi veidotais dīķis Sēļu pagastā no bioloģiskiem un pazemes aktīviem uz inženierbūvēm par 127 Ls.

Bilancē par summu 173 727 Ls ir 19 transporta līdzekļi, kas reģistrēti CSDD un Valsts Tehniskās Uzraudzības Aģentūrā uz pašvaldības vārda. 2010.gadā tika iegādāts vieglais transporta līdzeklis Toyota Corolla par 5 580 Ls domes darba vajadzībām un autobuss Mercedes Intouro skolnieku pārvadājumu nodrošināšanai VRAA Latvijas- Šveices sadarbības projekta ietvaros kopā par 136 780 Ls, no kuriem ārzemju finansējums ir 123 102 Ls un pašvaldības līdzfinansējums – 13 678 Ls. Atsavināšanai tika nodots viens transporta līdzeklis – autobuss KAVZ ar sākotnējo vērtību 50 Ls ar bilances vērtību 0, un krājumu sastāvā tika pārcelts transporta līdzeklis (uguns dzēšamā mašīna) ar sākotnējo vērtību 145 Ls ar bilances vērtību 0, kuru paredzēts nodot lūžņos 2011.gadā. No transporta līdzekļu uzskaites uz pārējo pamatlīdzekļu uzskaiti tika pārcelts traktors - zāles pļāvējs par 975 Ls, kas nav reģistrēts CSDD.

Pārskata gadā ir iegādāti jauni saimniecības līdzekļi par 2 797 Ls. Tās ir iegādātās mēbeles Soross projekta ietvaros nodarbību telpām par 770 Ls, skapis-bīdāmā siena ar plauktiem domes arhīva



54

vajadzībām par 1 245 Ls, apgaismojama vitrīna muzeja ekspozīcijas vajadzībām par 550 Ls un metāla skapis Sociālā dienesta arhīva vajadzībām par 232 Ls. No uzskaites izslēgti bojātie saimnieciskie pamatlīdzekļi par 956 Ls ar nolietojumu 928 Ls.

Bibliotēku fondi gada laikā palielināti ar jaunām grāmatām par 9 184 Ls. Par pašvaldības līdzekļiem pirktas grāmatas par 8 325 Ls, tai skaitā no LR Izglītības un zinātnes ministrijas dotācijas centralizēti pirktas grāmatas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto mācību literatūru sarakstiem par 285 Ls. Bez atlīdzības grāmatu fonds ir palielinājies par 859 Ls, t.sk. no fiziskām personām dāvinātām grāmatām par 212 Ls, no juridiskām personām par 647 Ls.

Muzejā 2010.gadā no jauna iegādāta datortehnika par 1 379 Ls, t.sk. kopētājs Mazsalacas pirmsskolas iestādes vajadzībām par 430 Ls, portatīvais dators par 612 Ls un multifunkcionālā iekārta par 150 Ls Sociālā dienesta darba nodrošināšanai, dators Mazsalacas vidusskolā par 187 LVL. ERAF projekta ”Izglītības iestāžu informatizācija” ietvaros 2010.gadā izbūvēti datortīkli Mazsalacas vidusskolā un Ramatas sākumskolā par 4 158 Ls. Projektu plānots pabeigt 2011.gadā.

2010.gadā no jauna iegādāti pārējie pamatlīdzekļi par 1 200 Ls, tai skaitā krūmgriezis Husqvarna par 256 Ls, digitālā fotokamera Olympus par 228 Ls, ķēdēs iekārtas koka šūpoles par 300 Ls, šujmašīna par 244 Ls, ūdens destilators ķīmijas kabinetam par 172 Ls.



55

4. Uzņēmējdarbības vide Gan valsts, gan arī novada ekonomikas attīstība atkarīga no uzņēmējdarbības vides un uzņēmīgiem cilvēkiem, kas spēj piedāvāt vietējā un ārējā tirgū konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Uzņēmējdarbības ārējās vides līmeņi un vērtējums Mazsalacas novadam Tiesiski – politiskā vide:

• ekonomiskā politika (privatizācija, subsīdijas, nozaru regulācija)- valsts un reģiona līmenis;

• likumdošanas politika (darba devēju un darba ņēmēju attiecības un citi)- valsts līmenis. Ekonomiskā vide:

• % likmes (aizdevumiem, depozītiem)- kredītiestāžu pakalpojumu tirgus, SVF, PB, EURIBOR, RIGIBOR, Valsts kase;

• bezdarba līmenis- statistikas dati, sīkāk 2.7.2. sadaļā, šobrīd ap 11%, 2011.gadā joprojām pieaugums, ar negatīvu eksponenti (pieauguma samazinājums);

• ekonomiskā aktivitāte (IKP pieaugums, budžeta deficīts, ārējās tirdzniecības deficīts)- statistikas dati, sīkāk turpmākajās nodaļās.

Demogrāfiskā vide:

• demogrāfiskais stāvoklis - salīdzinoši augsts demogrāfiskās slodzes līmenis – 580,5 (01.01.2011., VRAA)2.3., 2.4. sadaļas ;

• dzimstība- salīdzinoši neliela, vidēji 28-33 iedzīvotāji gadā, sīkāk 2.2. sadaļā. Kultūrvide:

• kultūrvide- attīstīta, aktīva un latviska, sīkāk 8.4. sadaļā;

• paradumi, dzīvesveids- bagāts nemateriālais mantojums, raksturīga Ziemeļlatvijas mazpilsētu koka ēku apbūve.

Zinātnes un tehnoloģiju vide:

• komunikācijas- labi attīstīta infrastruktūra apdzīvojuma centros, slikta pieejamība novada perifērijā, sīkāk 4.8., 5.2.5., 5.2.6. sadaļās ;

• jauninājumi (inovatīvie risinājumi)- līdz šim atsevišķi risinājumi uzņēmumos un pašvaldības institūcijās.

Ekoloģiskā vide:

• vides resursi, to apjoms, veidi, kvalitāte, ekoloģiskās problēmas- bagāti mežu un lauksaimniecības zemes resursi, grants. Pietiekoši pazemes ūdens krājumi, apmierinošs virszemes ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis, tai skaitā – Salacā.

Ārējā vide ir viens no faktoriem, kas ietekmē uzņēmumus, taču uzņēmumi tieši tos nevar ietekmēt. Lielu daļu no tiem spēj ietekmēt valsts politiskais lēmumpieņemšanas līmenis, daļu no tiem reģiona līmenis, daļu – vietējā novada pašvaldība. Viens un tas pats ārējās vides faktors var dažādi ietekmēt kādu no uzņēmējdarbības jomām, kā arī vienas nozares uzņēmumus. Visi ārējās vides faktori var praktiski arī neietekmēt kādu noteiktu nozari. Iekšējā vide katram novada uzņēmumam ir mikroekonomiskie, sociālie un citi faktori, kas ir uzņēmuma iekšienē. Katra uzņēmuma iekšējā vide sistēmiski saistīta ar uzņēmējdarbības ārējo vidi, un izpausmes ir individuālas, piemēram, uzņēmuma iekšējo vidi veido tā darbinieki, tomēr ārējā vide var ļoti lielā mērā ietekmēt darbinieku attieksmi. Lai veiktu pilnu uzņēmējdarbības vides raksturojumu, nepieciešams izstrādāt Mazsalacas novada uzņēmējdarbības vides sistēmas katalogu, kurā identificēti visi svarīgākie sistēmas elementi, veikta to novērtēšana un ranžēšana atbilstoši izvēlētiem indikatoriem un rādītājiem. Novērtēšana var tik veikta kategorijās: faktors, kas ietekmē citus sistēmas elementus un faktors, kas pats neietekmē citus, bet tiek ietekmēts no citiem faktoriem. Novērtēšanu var veikt pēc ekspertu metodes, ballēs. Mazsalacas novada uzņēmēju aptaujā kā būtiskākie faktori, kas nepieciešami, lai sasniegtu straujāku uzņēmuma izaugsmi atzīmēti: Ļoti svarīgi: elektroapgāde, atbildība, darba spējas, pašizmaksas samazināšanās, mērķa grupas pirktspējas palielināšanās, Latvijas valsts politika un darbaspēka kvalifikācija.



56

23. grafiks. Svarīgi faktori uzņēmējdarbībai (no Mazsalacas novada uzņēmēju aptaujas).

4.1. Uzņēmējdarbības raksturojums

Uzņēmējdarbība nodrošina ilgtspējīgu teritorijas attīstību, nodrošina un rada jaunas darba vietas, savukārt darba vietas veicina intelektuālā potenciāla attīstību. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras novada uzņēmēji, ir ne vienmēr apmierinošie sakari, neapmierinošais ceļu stāvoklis, ierobežotie resursi, darbaspēka kvalitāte. Intervijās uzņēmējdarbības vide visumā tika vērtēta kā labvēlīga.

Uzņēmumi ar savām finansēm var atbalstīt izglītības un sociālās iestādes, kultūras un citus pasākumus. Uzņēmumu atrašanās novadā un darbošanās ceļ pašvaldības prestižu, rada darba vietas, sekmē citu uzņēmējdarbības veidu attīstību. Iedzīvotāji ir motivēti palikt uz dzīvi vietās, kur ir iespējas gūt apmierinošus ienākumus, saņemt nepieciešamos pakalpojumus, dzīvot pievilcīgā dzīves vidē.

Gan valsts, gan arī novada ekonomikas attīstība ir atkarīga no uzņēmējdarbības vides un uzņēmīgiem cilvēkiem, kas spēs piedāvāt vietējā un ārējā tirgū konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits 2009.gadā Mazsalacas novadā uz 1000 iedzīvotājiem bija – 66 (t.sk. pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības) (Vidzemē vidēji 59; Latvijā vidēji 57).

Mazsalacas novadā ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību struktūrā 2009.gadā dominē pašnodarbinātās personas – 54,0% (Vidzemē vidēji 45,2%; Latvijā vidēji 35,2%), kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības – 27,0% (Vidzemē vidēji 20,4%; Latvijā vidēji 9,3%). Salīdzinājumā ar Latvijas (49,1%) un Vidzemes reģiona (27,8%) vidējiem rādītājiem, Mazsalacas novadā ir neliels komercsabiedrību īpatsvars aktīvo uzņēmumu struktūrā – 14,1%. Pēc Lursoft statistikas datiem uz 2011. gada jūniju Mazsalacas novadā bija 265 aktīvi uzņēmumi.



57

24.grafiks. Aktīvo un likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa Vidzemes novadiem un Valmieras pilsētu, 2011.gada jūnijs (LR CSP dati, 2011.gads).



58

25. grafiks. Ekonomiski aktīvās statistikas vienību grupu īpatsvars Latvijā, Vidzemes reģionā un Mazsalacas novadā (LR CSP dati, 2011.gads). Mazsalacas novadā ir salīdzinoši liels pašnodarbināto skaits un zemnieku saimniecību skaits, mazāks komercsabiedrību skaits nekā Latvijā un Vidzemē.



59

26.grafiks. Pašnodarbināto personu un individuālo komersantu skaits Vidzemes novados 2011.gadā

(LR CSP dati, 2011.gads).

Pašnodarbināto personu un individuālo komersantu skaits ir salīdzinoši proporcionāls iedzīvotāju skaitam novados- lielākajos novados pašnodarbināto personu un IK skaits ir lielāks, Mazsalacas novadā, atbilstošs rādītājs- zem vidējā Vidzemē.

27.grafiks. Komercsabiedrību, zemnieku un zvejnieku saimniecību, fondu, nodibinājumu un biedrību skaits 2011.gadā Vidzemes novados (LR CSP dati, 2011.gads).



60

Komercsabiedrību lieluma struktūra Latvijā, Vidzemē un Mazsalacas novadā ir atšķirīga:

28.grafiks. Komercsabiedrību lieluma struktūra Latvijā, Vidzemē un Mazsalacas novadā (LR CSP dati, 2011.gads).

Mazsalacas novadā ir 95,4% mikrouzņēmumi un 4,6% mazie uzņēmumi.

29.grafiks. Mikro un mazo uzņēmējsabiedrību skaits Vidzemes novados 2011.gadā (LR CSP dati, 2011.gads).



61

Mikro un mazo uzņēmumu skaits Mazsalacas novadā ir nedaudz zem Vidzemes vidējā rādītāja, taču salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, tas ir salīdzinoši līdzīgs, kā lielākajā daļā Vidzemes novados.

Mazsalacas novadā dominē Ziemeļvidzemei raksturīgās tautsaimniecības nozares – zemkopība, lopkopība, graudkopība, mežizstrāde un kokapstrāde. Savukārt Mazsalacas pilsētā un pagastu centros ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar mazumtirdzniecību, automobiļu remontu, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniegšanu.

25. tabula. Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības Mazsalacas novadā 2009.gadā (LR CSP dati, 2011.gads).

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 170

Apstrādes rūpniecība (C) 11

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) 1

Būvniecība (F) 4

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) 18

Transports un uzglabāšana (H) 3

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) ...

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) 1

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 1

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 10

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) 3

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) 2

Izglītība (P) ...

Veselības aizsardzība (Q) 4

Māksla, izklaide un atpūta (R) 1

Citi pakalpojumi (S) 32

Nav noteikts 2

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (01) 163

Mežsaimniecība un mežizstrāde (02) 7

Pārtikas produktu ražošana (10) 1

Apģērbu ražošana (14) 2

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (16)

6

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (25) 1

Mēbeļu ražošana (31) 1

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (35) 1

Specializētie būvdarbi (43) 4

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (45) 3

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (46) 1

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (47) 14

Sauszemes transports un cauruļvadu transports (49) 3

Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības (62) 1

Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības (66) 1

Operācijas ar nekustamo īpašumu (68) 10

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (69) 1

Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (74) 1

Veterinārie pakalpojumi (75) 1

Iznomāšana un ekspluatācijas līzings (77) 1

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi (81) 1

Veselības aizsardzība (86) 4

Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (90) 1



62

Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts (95)

1

Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (96) 31

Kā liecina Lursoft dati, vadošais Mazsalacas novada uzņēmums ir SIA "RP 74", tā apgrozījums 2010.gadā ir 983,195.00 latu. Uzņēmuma apgrozījums 2010.gadā attiecībā pret 2009.gadu ir samazinājies par 4%. Otrs mazumtirdzniecības uzņēmums ar lielāko apgrozījumu ir SIA "ĀBELES". Trešais lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Mazsalacas novadā 2010.gadā bija Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EGLĪTES MEŽS", kas nodarbojas ar kokapstrādi.

26.tabula. Mazsalacas novadā esošo uzņēmumu skaits sakārtojumā pēc nozares uzņēmumu kopējā apgrozījuma 2010. gadā (Lursoft dati, 2011.gads)

1 Mežizstrāde (02.20) 2

2 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10) 2

3 Automobiļu apkope un remonts (4.20) 2

4 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (47.11)

2

5 Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (47.1) 2

6 Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.73)

2

7 Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības (02.10) 1

8 Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana (10.71) 1

9 Slānekļa ieguve (14.13) 1

10 Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana (16.29)

1

11 Citu mēbeļu ražošana (31.09) 1

12 Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ieroču vairumtirdzniecība (46.73)

1

13 Mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.54)

1

14 Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (40.09) 1

15 Pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (47.81)

1

16 Pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (47.90) 1

17 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56010) 1

18 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68020) 1

19 Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32) 1

20 Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (77.11)

1

Uzņēmējdarbības jomas Mazsalacas novada teritoriālajās vienībās:



63

Sēļu pagastā svarīgākās nozares ir graudkopība un piena lopkopība. Skaņkalnes pagastā – graudkopība, piena lopkopība, kokapstrāde, tūrisms, mežizstrāde. Ramatas pagastā – piena lopkopība, graudkopība, kokapstrāde. Mazsalacas pagastā - graudkopība, piena lopkopība, kokapstrāde. Nozīmīgs dabas resurss pašvaldībās ir mežs. Koksnes ieguve un tās produkcijas ražošana ir viena no attīstītākajām nozarēm novadā. Koksnes pārstrāde ir visās teritoriālajās vienībās- Sēļu, Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā. Uzņēmējdarbības veicināšanā liela nozīme ir īpaši atbalstāmās teritorijas (ĪAT) statusam, kurš piešķirts Mazsalacas novadam 2011. un 2012.gadam. Teritorijas attīstības indeksa (TAI) aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru. Atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 482, 25.05.2010. (red. 30.04.2011) 2.pielikumam, Mazsalacas novadam TAI = - 0,895, kas ierindo to 91 vietā no 110 novadiem.

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2010.gada datiem, salīdzinot ar 2009.gada vidējiem rādītājiem)= - 0,715.

Nozīmīgākie uzņēmumi Mazsalacā un Mazsalacas pagasta teritorijās:

• lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība ”Lauksalaca” (45 darba vietas);

• uzņēmums a/s “Korall Pluss” (bija 250 darba vietas)- pašreiz nedarbojas;

• piena, gaļas ražošana un graudkopība - z/s “Lojas”, “Vecstrundas”, “Kalnblāķi”, “Zemenes”, “Lazdas”;

• cūkgaļas un liellopu gaļas ražošana - z/s “Dauguļi”;

• biškopība – z/s “Kulpji”,

• aitkopība – z/s “Vecvītiņi”,

• smalkvilnas aitu audzēšana – z/s “ Braslas”.

• tirdzniecība – SIA „RP 74”, SIA „Ābeles”, SIA “Miks”;

• tirdzniecība- SIA “Rants”;

• tirdzniecība – SIA „X-centrs”

Kokmateriālu ražošana:

• Z/s “Apses” – Ražo zāģmateriālus, taras sagataves eksportam uz Vāciju, Angliju. Strādājošo skaits –7, ražošanas apjoms – 100m3 zāģmateriālu/mēnesī;

• Z/s “Melnlībieši” – īpašnieks A.Puķulauks. Ražo taras sagataves eksportam uz Vāciju, Angliju. Strādājošo skaits – 3, ražošanas apjoms – 50m3 zāģmateriālu/mēnesī;

Skaņkalnes pagastā Lielākie no uzņēmumiem ir:

• mežizstrādes uzņēmums SIA “Remak”;

• degvielas un naftas produktu tirdzniecības uzņēmums SIA “Ziemeļu nafta”;

• kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmums SIA “ZVZ”;

• automobiļu remonta un apkopes uzņēmums SIA “Ileks”;

• zemnieku saimniecība “Grobi” – lopkopība;

• zemnieku saimniecība “Ūzēni” – augkopība un tehniskās kultūras;

• SIA „Baltic Forest”, nodarbojas ar meža transporta pakalpojumiem un mežizstrādi;

• Z/s „Ūči” nodarbojas ar mežizstrādi un ar lauksaimniecības preču produkcijas ražošanu;

• Lielākās zemnieku saimniecības, kuras nodarbojas ar lauksaimniecības preču un produkcijas ražošanu: z/s “Rūķi“, z/s “Ozolkrasti“, z/s “Vilciņi“, z/s „Vītiņi”, z/s ”Apses”;

• Z/s „Jaungrūbītes” nodarbojas ar zaķu, strausu un citu putnu, un gliemežu audzēšanu;



64

• Z/s „Jaunbomji” nodarbojas ar augļkopību, puķu audzēšanu un bioloģisko lauksaimniecību;

• Kooperatīvā sabiedrība “Bomis“ nodarbojas ar graudu kaltēšanu.

Nozīmīgākie uzņēmumi Ramatas pagastā ir:

• SIA “Eglītes mežs”- kokapstrāde;

• SIA “Latvijas propāna gāze” – gāzes apgāde;

• SIA „Talcis”;

• Veikals “Ramata” – pārtikas tirdzniecība;

• Veikals “Vērsis” – pārtikas tirdzniecība;

• Veikals “Jānītis” – pārtikas tirdzniecība.

Nozīmīgākie uzņēmumi Sēļu pagastā:

• Kokapstrādes individuālais uzņēmums “Ozols”;

• Lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumi – zemnieku saimniecības “Ozoliņi” un “Pļavnieki” (augkopība un tehniskās kultūras);

• Z/s “Rožkalni” (lopkopība);

• Z/s „Viļļēni” – dārzeņkopība, puķu, dārzeņu stādu audzēšana;

• Z/s „Ataugas” - graudkopība, piena lopkopība, sēklaudzēšana;

• Z/s „Papardes” - piena lopkopība;

• Z/s „Druvas” - piena lopkopība;

• Z/s „Pirļi” - piena lopkopība;

• Z/s „Sprīdīši” - piena lopkopība;

• Z/s „Jaunnuķi” - piena lopkopība.

Uzņēmumi klasificēti pēc teritoriālā principa. 27.tabula. Latvijas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms, sadalījumā pa Latvijas novadiem, kopējais reģistrētais pamatkapitāls latos, vidējais viena uzņēmuma reģistrētā pamatkapitāla apjoms latos novadā/pilsētā (avots: Lursoft, 2011.gads)

NPK Novads Skaits Reģ. pamatkapitāls Vidējais

1 Alojas novads 463 2 491 675,00 5 381,59

2 Beverīnas novads 319 1 790 112,00 5 611,64

3 Burtnieku novads 819 2 888 076,00 3 526,34

4 Kocēnu novads 673 5 010 048,00 7 444,35

5 Limbažu novads 1 476 11 449 856,00 7 757,36

6 Mazsalacas novads 267 1 553 716,00 5 819,16

7 Naukšēnu novads 207 942 556,00 4 553,41

8 Rūjienas novads 362 3 156 876,00 8 720,65

9 Valkas novads 605 2 491 478,10 4 118,15

Uzņēmējsabiedrību skaita ziņā Mazsalaca ir 98. vietā no 118 teritoriālajām vienībām, savukārt reģistrētā pamatkapitāla ziņā, ar 1 553 716,00Ls lielu kapitāla kopapjomu, Mazsalacas novads ir 92. vietā no 118, kas ir salīdzinoši labi, ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu, teritorijas lielumu un ģeogrāfisko novietojumu.

Ja minētos rādītājus attiecina pret iedzīvotāju skaitu, tad uzņēmumu skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem Mazsalacas novads ar 68 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem ieņem jau 62. vietu no 118 teritoriālajā vienībām, un, savukārt reģistrētā pamatkapitāla ziņā uz 1 iedzīvotāju ar 379 Ls/iedz. ieņem 81. vietu no 118.

https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STATS&id=56&tablereorder=yes&tableorder=1&tablesequence=A






65

30. grafiks Vidējais viena uzņēmuma reģistrētā pamatkapitāla apjoms 2010.

4.2. Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Mazsalacas novadam ir raksturīgas tradicionālās lauksaimniecības nozares: zemkopībā – graudu, lopbarības kultūru, rapša audzēšana, lopkopībā – piena un gaļas lopkopība.

Perspektīvas nozares ir biškopība, aitkopība, augļkopība, kā arī netradicionālās nozares – sēņu, dzērveņu audzēšana, bioloģiskā lauksaimniecība un zivsaimniecība.

2010.gadā Mazsalacas novadā reģistrēta 71 zemnieku saimniecība. Tās pārsvarā ir sīkas pusnaturālas piemājas saimniecības, kuras ražo pašpatēriņam. Lielākais lopkopības uzņēmums novadā ir lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība ”Lauksalaca” (45 darba vietas). Lai arī novadā ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, novadā bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu nav. Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Mazsalacas novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus lauksaimniecības izmantošanai ekotūrisma (dabas tūrisma) attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, ka arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. No ekotūrisma produktiem un pakalpojumiem iegūtie līdzekļi var tikt novirzīti dabas un vides saglabāšanai, aizsardzībai, sakārtošanai un uzlabošanai.

Darba grupu diskusijās kā viena no iespējām, lai attīstītu lauksaimniecību, tika minēta zemnieku saimniecību un uzņēmējsabiedrību kooperācijas attīstība.

Nozīmīgs dabas resurss pašvaldībās ir mežs. Koksnes ieguve un tās produkcijas ražošana ir viena no attīstītākajām nozarēm novada teritorijā.



66

31. grafiks. Mežu īpatsvars Vidzemes novados 2011.gadā %.

Meži klāj 53,2% Mazsalacas novada teritorijas un tas ir 11. rādītājs, salīdzinot Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un kaimiņu novadu Aloju.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009. gadā Mazsalacas novadā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā bija 170 ekonomiski aktīvas atbilstošā tirgus sektora statistikas vienības:

28. tabula Ekonomiski aktīvas atbilstošā tirgus sektora statistikas vienības

Tirgus sektors Vienību skaits

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

170

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (01)

163

Mežsaimniecība un mežizstrāde (02) 7

Izvērtējot Mazsalacas novada uzņēmumus ar vislielāko gada apgrozījumu lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā 2010.gadā: 3. vietu Mazsalacas novadā ieņem SIA ”Eglītes mežs”, kas nodarbojas ar kokapstrādi; 5. vietu pēc apgrozījuma ieņem SIA „Stalts”, kas nodarbojas ar kokapstrādi; 7. vietu pēc apgrozījuma ieņem zemnieku saimniecība "Kalnblāķi", kas nodarbojas ar piena lopkopību; 9. vietu pēc apgrozījuma ieņem Mareka Bērziņa zemnieku saimniecība "LOJAS", kas nodarbojas ar cūkkopību, graudkopību, granulu ražošanu no salmiem u.c.

Uzņēmumi ar lielāko apgrozījuma pieaugumu pa gadiem

Lielākais gada apgrozījums starp lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem 2010.gadā bijis Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EGLĪTES MEŽS", tas ir 2.augstākais gada apgrozījuma pieaugums starp visiem Mazsalacas novadā darbojošajiem uzņēmumiem.

Otrs lielākais gada apgrozījums starp lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem 2010.gadā bijis Mazsalacas pagasta zemnieku saimniecībai "LOJAS", tas ir 4.augstākais gada apgrozījuma pieaugums starp visiem Mazsalacas novadā darbojošajiem uzņēmumiem.

Trešais lielākais gada apgrozījums starp lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem 2010.gadā bijis Mazsalacas pagasta zemnieku saimniecībai "KALNBLĀĶI", tas ir 5.augstākais gada apgrozījuma pieaugums starp visiem Mazsalacas novadā darbojošajiem uzņēmumiem

29. tabula Uzņēmumi ar vislielāko gada apgrozījuma pieaugumu attiecīgajā gadā. Pirmajā kolonnā norādīta uzņēmuma firma, otrajā – apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas kompānijas, kā arī uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti, vai vēl nav ievadīti Lursoft Gada pārskatu datu bāzē. Periodā pirms 01.07.2009 tiek pieņemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst jaunajam iedalījumam pēc administratīvi teritoriālās reformas veikšanas.

Uzņēmums pret 2009

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EGLĪTES MEŽS" 52%

Mazsalacas pagasta Mareka Bērziņa zemnieku

saimniecība "LOJAS"

35%

Mazsalacas pagasta zemnieku saimniecība "KALNBLĀĶI" 22%

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "STALTS" 16%

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LQHGLBMKMDVXOLPBOXXYHWAFPMHFGY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PSQBSTKICAEERXFSUNOXLWFKELPIMI



67

Nozīmīgākie uzņēmumi Mazsalacā, Mazsalacas pagastā un kaimiņu novados. (Skatīt iepriekšējo, 4.1. sadaļu.)

4.3. Ieguves rūpniecība

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2009.gada 1.janvāri, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes tirgus sektora ekonomiski aktīvo statistikas vienību Mazsalacas novada teritorijā nav, trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi.

Novada teritorijā atrodas šādi dabas resursi, kurus, izvērtējot iespējas un vajadzības, varētu izmantot ieguvei:

Smilts un smilts-grants.

Mazsalacas pagasts.

Mazsalacas lauku teritorijā agrākajos gados izpētes darbu gaitā atklāta un pētīta tikai viena – Dauģēnu atradne, kas atrodas Salacas upes ielejā, apmēram 5 km ziemeļrietumos no Mazsalacas pilsētas.

Dauģēnu atradne joprojām tiek izmantota. 2005. gadā VAS “Vidzemes ceļi” filiāle Valmieras 9. CP atradnē ieguva 1,22 tūkst.m3 smilts un 0,18 tūkst.m3 smilts–grants materiāla. Kopējais (A un N kateg.) krājumu atlikums atradnē 2006. gada 1. janvārī bija 546.1 tūkst.m3.

Māli

Ramatas pagastā zināma viena māla atradne – Austrumi, kas pētīta diezgan sen – 1959. gadā. Austrumu atradnes māli piemēroti parasto ķieģeļu ražošanai. Vājās termoizolācijas dēļ tie piemēroti caurumoto un dobjķieģeļu ražošanai. Niecīgā karbonātu satura dēļ atradnes māli ir piemēroti augstākā labuma drenu cauruļu un kārniņu ražošanai, kā arī apdares ķieģeļu, klinkera izstrādājumu un dārzu keramikas izstrādājumu izgatavošanai. Atradnē aprēķinātie ģeoloģiskie mālu krājumi ir 99,4 tūkst. m3.

Skaņkalnes pagastā

Planču māla atradne (Nr. datu bāzē 341) detalizēti pētīta jau 1958. gadā. Par pašreizējo krājumu stāvokli atradnē Valsts ģeoloģijas dienestā ziņu nav. Īģes – Skaņākalna (Nr. datu bāzē 693) mālu prognožu laukums, kas izvietots pagasta teritorijā, pētīts 1970. gadā māla meklēšanas darbos. Prognožu laukumā 328 ha platībā aplēsti 35,47 milj.m3.

Kūdra

Mazsalacas pagasts

Mazsalaca ar lauku teritoriju nav īpaši bagāta ar kūdras iegulām.



68

Saskaņā ar Kūdras fonda datiem, kūdras atradņu platība Mazsalacas pagasta teritorijā mainās no 1 līdz 740 ha, kūdras slāņa maksimālie biezumi iegulās mainās no 0,65 līdz 6,5 m. Visu atradņu kopplatība ir 1367 ha un tajās aplēsti apmēram 22,9 milj. m3 lieli kūdras resursi.

Lielākā kūdras iegula, kura gan tikai daļēji izvietota Mazsalacas lauku teritorijā ir Purmuižas atradne (Nr.1245).

Rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi vēl aplēsti arī Dzelmes atradnē (Nr.1280), tie ir 73 tūkst. tonnas (augstā tipa kūdra, pie 40 % mitruma).

Ramatas pagasts

Pārsvarā atradņu resursi aplēsti atbilstoši prognožu P kategorijai un tikai Saklauru un Kogulpītes atradņu krājumi ir novērtēti atbilstoši N kategorijai.

Viss pagasts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, bet Kangara (Nr. 1228) un Saklauru (Nr. 1229) purvi vēl papildus ietilpst dabas liegumā “Ziemeļu purvi”. Dabas liegumos, atbilstoši MK

noteikumiem Nr.264 ”Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, aizliegts iegūt derīgos izrakteņus. Atradņu kopplatība sasniedz 4000 ha un tajās sakopoti vairāk kā 90 milj.m3 lieli kūdras resursi. Nozīmīgākā atradne ir Kogulpītes (Nr. 1233). Šīs atradnes platība tās nulles robežās ir lielāka par 250 ha, bet kūdras dziļums sasniedz 7,0 m.

Sēļu pagasts

Sēļu pagastā nav nozīmīgu kūdras atradņu, kuras varētu rūpnieciski izmantot. Mazākas par 10 ha atradnes izmantojamas tikai vietējām vajadzībām. Kūdras ieguvi ieteicams turpināt jau esošajos kūdras laukos.

Skaņkalnes pagasts

Kopējā kūdras atradņu platība pagastā ir 515,6 hektāri, bet kūdras resursi 13,24 milj. m3. No kūdras atradnēm divas: Mežmuižas un Sūnēnu ir izpētītas atbilstoši N kategorijai. Mežmuižas kūdras atradne atrodas 4 km RZR no Skaņkalnes. Pēc Kūdras fonda datiem purvā 130 ha platībā veikta izpēte un novērtēti kūdras krājumi. Atradnē ir 750 tūkst. t kūdras, kuras nosacītais mitrums ir 40%. Kūdra piemērota pakaišiem, stādu audzēšanai un kurināmajam. Sūnēnu kūdras atradne atrodas 6 km DR no Skaņkalnes. Kūdras atradnes rekognoscija notikusi 1930. gadā. Kūdras krājumi novērtēti atbilstoši N kategorijai. Kūdras krājumi sastāda 6230 tūkst. m3 jeb 794 tūkst. t. Kūdru var izmantot lauksaimniecībā un enerģētikai.

Sapropelis

Ramatas pagasta Lielezerā un Mazezerā ir sapropeļu krājumi, kas nav izpētīti, un kuru izmantošanu ierobežo dabas liegums.

Laukakmeņi

Kā neapgūto derīgo izrakteņu veids ir jāmin laukakmeņi. Pēc masveida meliorācijas laukakmeņi atrodas kaudzēs lauku malās. Tie sastāv no izturīgiem iežiem – gneisiem, granītiem, amfibolītiem un kvarcītiem, kas izmantojami būvniecībai, tēlniecībai, bruģakmeņu izgatavošanai un drupināšanai šķembās.

Pazemes ūdens, minerālūdeņi

Novada teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā, kas ir ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņkopu mija. Litoloģiski viendabīgie ūdens saturošie slāņi, kurus vienu no otra atdala ūdeni vāji



69

caurlaidīgi slāņi (sprostslāņi), veido ūdens horizontus. Blakus ieguļošie un hidrauliski saistītie ūdens horizonti tiek apvienoti ūdens horizontu kompleksos. Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs pārsvarā atbilst dzeramā ūdens kvalitātei. Šis derīgo izrakteņu veids ir maznozīmīgs, jo nepieciešami lieli ieguldījumi, lai veiktu izpēti un urbšanas darbus.

Minerālūdeņi Zemes virspusei tuvāk atrodas Valmierā un uz D no tās. Novada teritorijā ūdeņi ar vājāko mineralizāciju atrodami tikai 500 metru dziļumā, bet stipri sāļo nav vispār. Tātad perspektīvas minerālūdeņu ieguvei novada teritorijā nav.

4.4. Rūpnieciskā ražošana

Rūpnieciskā ražošana ir galvenais uzņēmējdarbības attīstības dzinējspēks, kas savukārt tieši vai pakārtoti ietekmē arī pakalpojumu attīstību. 20.gadsimta 70. un 80. gados Mazsalacā bija attīstīta linu izstrādājumu un zirglietu inventāra un aprīkojuma ražošana.

Šobrīd Mazsalacas novadā no rūpnieciskās ražošanas nozarēm attīstīta mežizstrāde, kokapstrāde, mēbeļu, apģērbu un pārtikas ražošana.

Mazsalacas novadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2009.gada 1.janvāri reģistrētas sekojošas rūpnieciskās ražošanas tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības.

32. grafiks. Rūpnieciskās ražošanas tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības atbilstoši galvenajiem darbības veidiem % Tirgus sektora statistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības. Ārpus tirgus sektora statistikas vienības: fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes, pašvaldību budžeta iestādes. Teritoriālā vienība: Kocēnu novads, līdz 14.02.2010 Valmieras novads Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde Autorība: Jā Kontakti: Uzņēmumu un organizāciju reģistra daļa

Nozīmīgākās rūpnieciskās ražotnes Mazsalacas novadā:

SIA Mefa (Sēļu pagasts) - ražo bērnistabas mēbeles, koridora iekārtas, vannas istabas mēbeles, kā arī mēbeles viesistabai.

Produkcijas, izstrādājumu materiāls ir dabīgais masīvkoks, kura izcelsme ir Latvija. Izstrādājumi ir lakoti, beicēti, vaskoti, eļļoti vai krāsoti. Sabiedrība izmanto tikai augstas kvalitātes kokmateriālus, mēbeļu furnitūru un videi draudzīgus apdares materiālus.



70

Katra mēbeles sastāvdaļa tiek izgatavota, izmantojot gadiem uzkrāto pieredzi, tradīcijas, kvalificētus speciālistus un jaunākās tehnoloģijas. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta uz Vāciju, Franciju, Angliju un citām ES valstīm. SIA Eglītes mežs (Ramatas pagasts) – ražo: bērza sagataves mēbelēm, galvenokārt eksportam uz ASV, Itāliju, Vāciju un Āzijas valstīm eksportam. Ražošanā izmanto kokapstrādes iekārtas- lentzāģus, taras līniju, daudzzāģi u.c. Darbinieku skaits – 36 (2011.gada dati).

SIA Dimanti plus (Ramatas pagasts) – divas ražotnes: apģērbu šūšanas cehs un kokskaidu brikešu ražošanas cehs.

Šūšanas cehs darbību uzsāka 2007.gadā. Pusotru gadu cehs krīzes dēļ nedarbojās. Darbību atsāka no 2010.gada. Cehā strādā 5 šuvējas. Šuj bērnu un jauniešu virsdrēbes- kleitas, svārciņus, blūzītes, vestītes u.c. apģērbus. Ražo apģērbu pēc somu firmas Zalekua pasūtījuma. Lielākā daļa produkcijas nonāk Somijas veikalos, daļu eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Apģērbus var nopirkt Latvijā, Stockmann lielveikalā. Ražotne saņem piegrieztus auduma gabalus, kas pēc parauga jāsašuj. Uzņēmumam noliktava ir Olainē, kur saņem jaunas apģērbu sagataves. Kopumā šuj ap 100 apģērbu modeļu, kuri bieži mainās.

Kokskaidu brikešu cehs darbību uzsāka, meklējot iespējas montēt pašiem savu briketēšanas iekārtu un braucot pieredzes apmaiņā pie citiem ražotājiem. 2010.g. tika saņemts 9250 Ls ESF atbalsts briketēšanas iekārtas iegādei. Uzņēmumā strādā 5-13 cilvēki, pārsvarā Ramatas pagasta iedzīvotāji. Skaidas iepērk no SIA ZVZ, SIA Eglītes mežs un citām kokapstrādes ražotnēm. Ražošanas nodrošināšanai mēnesī nepieciešams 700 m3 skaidas. Mēnesī ražotne saražo ap 100 t skaidu brikešu. Skaidu cenu diktē igauņu ražotāji, kas skaidas iepērk arī Latvijā.

SIA ZVZ (Skaņkalnes pagasts) - ražo: žāvētus un ēvelētus kokmateriālus, sētas un taras sagataves, celtniecības materiālus, galvenokārt eksportam uz Vāciju, Lietuvu, Holandi. Ražošanā izmanto kokapstrādes iekārtas- lentzāģus, taras līniju, daudzzāģi u.c. Darbinieku skaits – 34 (2011.gada dati).

SIA Inko Fish (Mazsalaca) – ražoja zivju konservus, Krievijas, Moldovas, Azerbaidžānas un Kazahstānas tirgum. Strādājošo skaits bija ap 100 darbinieki. No 2008.gada darbība ir pasīva, ražotne nedarbojas.

Turpmākās ražošanas attīstības iespējas novadā nosaka galvenokārt atbilstošu cilvēkresursu pieejamība, infrastruktūra, tirgus pieejamība un konkurences spēja, ražošanas izejvielu resursu pieejamība un sadarbības partneri. Labas iespējas ir attīstīt klasterus kokapstrādē, mēbeļu, apģērbu un pārtikas ražošanā.

4.5. Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazsalacas novada teritorijā nav vienmērīgs tirdzniecības un pakalpojumu pārklājums – pagastu centros visbiežāk ir pieejams tikai pakalpojumu minimums: veikals, pasta nodaļa, feldšeru punkts. Lauku teritorijas, kur nedarbojas pārtikas veikali, apkalpo auto veikali. Novada administratīvajā centrā ir pieejami daudzveidīgāki sadzīves pakalpojumi – darbojas frizieri, apavu darbnīca, aptiekas, ēdināšanas uzņēmumi, autoservisi bankas un citi pakalpojumu sniedzēji. Lielākie mazumtirdzniecības uzņēmumi ir koncentrēti Mazsalacas pilsētā – lielveikali MEGO, ELVI, būvmateriālu, ziedu, kancelejas preču veikali.

Uzņēmējdarbības veicināšanas nepieciešamību nosaka tas, ka lielāko novada pašvaldības budžeta ienākuma daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Veidojot pašvaldību attiecības ar uzņēmumiem, svarīgi ir nevis regulējošā darbība, bet gan sadarbība ar privāto sektoru un tā attīstības veicināšana. No tā, kā veidojas šīs attiecības, lielā mērā atkarīga pašvaldības sociālā un ekonomiskā attīstība.



71

Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības Mazsalacas novadā, galvenokārt, veido mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī citi pakalpojumi. Nelielam provinces novadam, kāds ir Mazsalacas novads, ekonomiski aktīvo vienību skaits un struktūra ir vērtējama kā vidēji apmierinoša, salīdzinājumā ar citiem Vidzemes provinces mazajiem novadiem.

Pakalpojumu apjomu un spektru lielā mērā nosaka tirgus, pieprasījuma apjoms noteiktam pakalpojuma veidam, piemēram, sadzīves tehnikas remonts, fotosalona pakalpojumi, pirts pakalpojumi, frizētavu pakalpojumi, automašīnu un velosipēdu remonts, datortehnikas remonts u.c., kur katrai jomai ir minimālais klientu skaits un regularitāte, pakalpojuma pašizmaksa, klientu maksātspēja un pieprasījums.

4.6. Komercdarbība

Komercdarbība Latvijas Komerclikuma izpratnē ir saimnieciska darbība, kuru veic komersants ar mērķi gūt peļņu. Praksē, lai apzīmētu šo saimniecisko darbību, nereti pielieto arī jēdzienu uzņēmējdarbība. Tas nav pretrunā ar Komerclikumu, kurā komercdarbība tiek traktēta kā uzņēmējdarbības veids, tas ir, šaurākā nozīmē.

Sīkāk skatīt 4.1. – 4.5. sadaļās.

4.7. Zinātniskā pētniecība

Zinātniskā pētniecība kā tautsaimniecības joma ir viens no valsts attīstības un sekmīgas politikas plānošanas pamatnosacījumiem. Pašvaldību, tai skaitā Mazsalacas novada pašvaldības funkcijās, zinātniskā pētniecība neietilpst.

Zinātnisko pētniecību rezultātus un produktus vairāk vai mazāk izmanto daļa no novada uzņēmējiem, ieviešot efektīvākas tehnoloģijas, ražojot kvalitatīvāku produkciju, uzlabojot darba ražīgumu utml.

Viens no zinātnisko pētījumu priekšmetiem Mazsalacas novadā ir kultūras mantojuma, latviskās dzīvesziņas un dzimtu pētījumi.



72

5.Tehniskās infrastruktūras raksturojums

5.1. Transporta un satiksmes infrastruktūra

Transporta un satiksmes infrastruktūra Mazsalacas novadā ir veidojusies sākot no 20.gs. 50.-60. gadiem, teritorija bija iekļauta Rūjienas novadā. Būtiska ceļu infrastruktūras attīstība bija 20.gs. 80. gados, kad lielu daļu no ceļiem pārklāja ar asfaltbetona segumu. Pagājušā gadsimta 60.- 80. gados tika attīstīta energoapgādes un telekomunikāciju infrastruktūra.

Latvijas pirmajos neatkarības gados, mainoties politiskai un sociāli-ekonomiskajai sistēmai, investīcijas bija minimālas, galvenokārt avārijas objektiem. Investīciju iniciatori bija vietējās pašvaldības. Kopumā 90. gadu sākums ir raksturīgs ar ievērojamu investīciju samazinājumu infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. Investīciju apjoms pakāpeniski sāka palielināties sākot no 1995.gada, kad pašvaldības, uzņemoties kredītu saistības, uzsāka neatliekamāko objektu renovācijas vai rekonstrukcijas darbus.

Vēlāk, sākot no 20.gs. 90. gadu otrās puses, atbilstoši valsts attīstības plānošanas dokumentiem (Nacionālais attīstības plāns [NAP], valsts budžeta, tai skaitā, Valsts investīciju programmas (VIP), kā arī valsts uzņēmējsabiedrību darbības attīstības programmām, tika plānota ceļu, energo un telekomunikāciju infrastruktūras attīstība.

Sākot no 1996.gada, atbilstoši valsts dzelzceļa optimizācijas programmai pakāpeniski tika slēgts ceļa posms Limbaži-Mazsalaca-Rūjiena-Igaunijas robeža, kas līdz tam bija būtisks kravu un pasažieru pārvadājumu veids Ziemeļlatvijā.

Sakarā ar dzelzceļa satiksmes slēgšanu posmā Limbaži-Mazsalaca-Rūjiena-Igaunijas robeža, kā arī ar Ziemeļvidzemes ekonomiskās attīstības potenciālu mežizstrādē, kokapstrādē, tūrismā un pārtikas rūpniecībā no 1997.gada tika uzsākta reģionālas nozīmes ceļu infrastruktūras projekta „Ziemeļu Stīga” attīstības plānošana, kuru saistīja ar VIA BALTICA transporta koridora projekta attīstību.

Diemžēl plānotie projekta „Ziemeļu Stīgas” darbi pastāvīgi tika “pārbīdīti” no gada uz gadu un tikai 2004.gada jūlijā-septembrī uzklāja ap 7 km asfaltbetona seguma posmam Mazsalaca – Virķēni.

Iedzīvotāju kustība. no Latvijas uz Igauniju un otrādi caur robežkontroles punktu Ramatas pagasta teritorijā, sākot no 1990.gada strauji samazinājās. Taču, sākot no 2004.gada maija, kad Latvija un Igaunija kļuva par ES dalībvalstīm, tā palielinās.

5.1.1. Autotransports Autotransporta apjoms

Autotransporta apjoms ir viens no sociāli ekonomiskās sistēmas attīstības indikatoriem- jo lielāki ienākumi sabiedrībai, jo lielāks automašīnu skaits. Statistika to uzskatāmi apstiprina: 2009.gadā gandrīz četrkāršojās vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, proti, 402, bet 1990.gadā bija tikai 106.

Mazsalacas novadā automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem arī ir pastāvīgi mainījies atkarībā no ekonomiskās situācijas un iedzīvotāju ieņēmumiem.

30.tabula. Automašīnu skaits Mazsalacas novadā (avots: CSDD, 2011.gads)

Gads

Automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Mazsalacas novadā reģistrēto

automašīnu skaits

2006 376,43 1607

2007 427,44 1785



73

2008 432,54 1773

2009 426,84 1724

2010 273,50 1094

No tabulas datiem redzams, ka automašīnu skaita pieaugums ir no 2006. līdz 2009.gadam, taču pēc 2009.gada krīzes iestāšanās, kas izpaužas visās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā iestāžu, organizāciju, mājsaimniecību un uzņēmējsabiedrību ienākumu samazinājumā, būtiski samazinās arī reģistrēto automašīnu skaits. Šī aina raksturīga vairāk vai mazāk visā Latvijā.

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

Mazsalacas novadā reģistrēto automašīnu skaits

33. grafiks. Mazsalacas novadā reģistrēto automašīnu skaits (avots: CSDD, 2011.gads)

Satiksmes intensitāte Līdz ar reģistrētā autotransporta skaita samazināšanos no 2009.gada, samazinājusies arī satiksmes intensitāte, galvenokārt privātā autotransporta satiksmes intensitāte. Diemžēl statistikas informācija par satiksmes intensitāti visiem autoceļu posmiem novadā ir nepilnīga.

31. tabula Satiksmes intensitāte uz Mazsalacas novadā esošiem autoceļiem (transporta vienības diennaktī) (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”, 2011.gads).

ceļa nr.

ceļa nosaukums

no km līdz km

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

V163 Mazsalaca - Staicele 0.0 25.6

63 56 206 123

V164

Igaunijas robeža - Mazsalaca - Vilzēni - Dikļi 0.0 52.5

125 97 89↓

V165 Matīši - Braslava 0.0 9.0

29



74

V166

Valmiera - Dikļi - Augstroze 0.0 25.0

626 161 98 600 967↑ 792

25.0 34.2 98 67↓

V167 Mazsalaca - Sēļi 0.0 10.7

105 52

V168 Vecstārasti - Ķipēni 0.0 3.2

127 194

V169

Austrumi - Vecate - Rimeikas 0.0 11.4

79 152

V170

Igaunijas robeža - Virķēni - Rūjiena 0.0 24.9

52 224↑

V171 Krogzemji - Sēļi - Rūjiena 0.000 24.200

110 66

V197

Laņģi - Jaunķurbēni - Ruķeļi 0.000 6.600

27 69

V198

Nuķi - Mežgale - Ķūrēni 0.000 9.900

26 25

V199 Radziņtalcis - Kundziņi 0.000 4.100

28 83

V200 Vanagi - Vērši 0.000 7.300 26

V201 Virķēni - Veccelmi 0.000 5.100

11 15

ceļa nr.

Ceļa nosaukums

no km līdz km 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

P16

Valmiera - Matīši - Mazsalaca A3 - P15

2.614 25.250 1897 1846 1784 1446 1876 1876

P15 - Mazsalaca 25.250 44.748 515 736 883

P21 Rūjiena - Mazsalaca P17 - Virķēni

0.000 5.200 628 675 699

Virķēni - P16

5.200 21.500 263 184 227

Satiksmes drošība aprakstīta sadaļā 2.8. Sabiedriskā kārtība un drošība.

Satiksmes infrastruktūra raksturota sadaļā 5.1.4.

Galvenā autotransporta izmantošanas problēma saistīta ar ierobežotiem uzņēmējsabiedrību, iestāžu un mājsaimniecību ienākumiem un budžetu, kas ierobežo autotransporta izmantošanu, kas savukārt samazina iespējas gūt lielākus ienākumus vai realizēt iecerētās aktivitātes.

Otra nozīmīgākā problēma- ceļu segas un tiltu nestspēja – ceļi būvēti 20.gadsimta sešdesmitajos līdz astoņdesmitajos gados pēc toreiz spēkā esošajiem normatīviem, kas noteica maksimālo autotransporta ass slodzi 10t un maksimālo transportlīdzekļa pilnu masu 36t, bet šodienas tirgus nepieciešamība, kā arī Eiropas Savienības prasības nosaka attiecīgi 11,5t un 44t nestspēju. Atsevišķos posmos ir izveidojusies situācija, ka autoceļu kvalitāti ar vienkāršām remonta metodēm nav iespējams nodrošināt. Pie esošā nepietiekamā autoceļu uzturēšanas un attīstības finansējuma, smagsvara transportlīdzekļiem lietojot neatbilstošas kvalitātes seguma ceļus, notiek autoceļu tīkla sabrukums.



75

Autoceļu tīkla attīstība novadā ir viens no priekšnoteikumiem teritorijas sabalansētai attīstībai. Valsts finansējuma trūkuma dēļ un nepievēršot uzmanību novada valsts autoceļu sakārtošanai, pakāpeniski veidojas teritorijas ar apgrūtinātu satiksmi, pasliktinās sasniedzamība. Mazsalacas novada pašvaldībai valsts budžeta mērķdotācija ir vienīgais pašvaldības ceļu finansēšanas avots.

5.1.2. Dzelzceļa transports

1937.gadā atklāja Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līniju, ko kara laikā sapostīja. 1976.gadā satiksmi atjaunoja, bet 1996.gadā slēdza.

Pašvaldību šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Ipiķi, kas ir slēgta 1996.gadā un sliedes demontētas.

Tai pat laikā, sākot no 1996.gada, atbilstoši valsts dzelzceļa optimizācijas programmai, pakāpeniski tika slēgts ceļa posms Limbaži-Mazsalaca-Rūjiena-Igaunijas robeža, kas līdz tam bija būtisks kravu un pasažieru pārvadājumu veids Ziemeļlatvijā.

Pamatojoties uz Eiropas un Latvijas attīstības plānošanas politikas dokumentiem transporta jomā, nākas secināt, ka tuvākajos 20 gados, Mazsalacas novada teritorija netiks saistīta ar dzelzceļa tīkla attīstību.

5.1.3. Sabiedriskais transports

Mazsalacai ir tiešā autobusu satiksme ar Valmieru (maršrutā Valmiera – Mazsalaca 5 reizes dienā), ar Rīgu (1 reizi dienā, svētdienās – 2 reizes), un ar Limbažiem caur Aloju (2 reizes dienā). Starprajonu maršrutos pasažieru pārvadājumus veic autotransporta uzņēmums „VTU Valmiera”, kā arī Cēsu autotransporta uzņēmums A/S “Cata” un uzņēmums A/S “Nordeka” no Rīgas. Skolnieki uz Mazsalacas vidusskolu, Ramatas un Matīšu pamatskolām un atpakaļ pārvietojas gan ar VTU Valmiera autobusiem, gan vietējo pašvaldību autotransportu.

Sabiedriskā transporta pārvadājumus galvenokārt realizē SIA „VTU Valmiera”. 2003.gada 10.jūlijā uzņēmumu reģistrēja Komercreģistrā ar nosaukumu SIA "VTU Valmiera". SIA "VTU Valmiera" sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus starppilsētas nozīmes maršrutu tīkla daļā „Ziemeļaustrumi” un bijušajos Valmieras un Valkas rajonos vietējās nozīmes maršrutos.

SIA "VTU Valmiera", sadarbojoties ar tūrisma firmām, kā arī ar individuālajiem pasūtītājiem, veic transporta pakalpojumus vietējiem un starpvalstu pasažieru pārvadājumiem.

Maršrutu virzieni:

Rīga – Valmiera – Mazsalaca – 2 reizes /dienā; Mazsalaca – Valmiera – Rīga – 1 reize /dienā, svētdienās - 2 reizes /dienā; Mazsalaca – Valmiera – 6 reizes /dienā Valmiera – Mazsalaca – Rūjiena 8 reizes/dienā; Mazsalaca – Limbaži – 2 reizes/dienā; Mazsalaca – Ramata - Rūjiena – 1 reize/dienā - piektdienās; Mazsalaca – Sēļi – Rūjiena – 1 reize/ dienā - darba dienās.

Pēdējo trīs gadu laikā samazināti četri sabiedriskā transporta reisi.



76

5.1.4. Transporta infrastruktūra Sazarota un kvalitatīva satiksmes infrastruktūras sistēma ir svarīgs priekšnoteikums teritorijas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Tas ir viens no pamatnosacījumiem arī novada attīstībai.

Mazsalacas novadu šķērso divi 1.šķiras autoceļi:

P-16 Valmiera – Matīši - Mazsalaca – no 45,3 km - 22,6 km posms, asfaltbetona segums.

P-21 Rūjiena – Mazsalaca – no 21,5 km, - 10,6 km posms, asfaltbetona un grants segums.

Mazsalacas novadu šķērso desmit 2.šķiras valsts autoceļi: V-163 Mazsalaca – Staicele, 12,53 km, t.sk., 2 km ar melno segumu. V-164 Igaunijas rob. – Mazsalaca – Vilzēni – Dikļi, 17,39 km, t.sk., 10,1 km ar melno segumu. V-167 Mazsalaca – Sēļi, no 10,7 km – 5,3 km posms. V-168 Vecstārasti - Ķipēni, 3,2 km. V-170 Igaunijas robeža – Virķēni - Rūjiena, no 24,9 km – 10,0 km posms. V–171 Krogzemji – Sēļi – Rūjiena, no 24,2 km – 6,2 km. V-197 Laņģi – Jaunķurbēni - Ruķeļi, 6,6 km. V–198 Nuķi – Mežgale – Ķūrēni, 9,9 km V-199 Radziņtalcis – Kundziņi, 4,1 km. V-200 Vanagi – Vērši, 7,3 km. Kopējais 1. un 2.šķiras autoceļu garums novadā ir 105,5 km.

32. tabula. Autoceļu struktūra (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”, Mazsalacas novada pašvaldība, 2011.gads).

Valsts autoceļi (VAD), km

Pašvaldību autoceļi (CSP), km

Kopā ceļi, km

Kopējais ceļu blīvums, (km/km2)

Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas pagasts

8,2 12,2 20,4 0,28

Ramatas pagasts 37,8 27,6 65,4 2,62

Sēļu pagasts 25,5 8,5 34,0 0,55

Skaņkalnes pagasts 34,0 18,7 52,7 0,85

Kopā 105,5 67,0 172,5 Vidēji 1,08

Degvielas uzpildes stacijas (DUS) ir:

1. Mazsalacas pagastā - LKS “Lauksalaca”. 2. Skaņkalnes pagastā „Kalnasniedzēni” – SIA “Ziemeļu nafta”- pašlaik nedarbojas.

33.tabula Autoceļu šķira, segums un kvalitatīvais raksturojums (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”, 2009.gads).

Mazsalaca→ Ramata

V164 Igaunijas robeža – Mazsalaca – Vilzēni – Dikļi 7,2 – 16,4 km

2 a Plaisu tīkls, iesēdumi, izdrupumi. Nepieciešama a/b virskārta.

Mazsalaca→ Skaņkalne

V163 Mazsalaca – Staicele 0 – 2,0 km

2 a Plaisu tīkls, iesēdumi, izdrupumi. Nepieciešama a/b virskārta.

Mazsalaca→ Sēļi

V167 Mazsalaca – Sēļi 7,2 – 10,7 km

2 a Plaisas, iesēdumi, nepieciešama a/b virskārta.

V167 1,2 – 7,2 km 2 gr. Nepieciešama a/b virskārta.

1,2 km pilsētas iela (Baznīcas) a gr. Nepieciešama rekonstrukcija



77

Mazsalacā ir 46 ielas, kuru kopgarums ir 19,9km, tai skaitā 7,6 km ir asfaltētas. Trotuāru kopgarums ir 5,3 km, bet laukumi ar segumu 2840 m2. Latvijas Autoceļu direkcijā uz Mazsalacas novada pašvaldības vārda reģistrētas 45 ielas ar kopgarumu 19,49 km un 36 autoceļi ar kopgarumu 69.16 km. Pašvaldības ielas ar trotuāriem, ceļi un tilti ir ietverti bilancē par summu 1 729 147 Ls. 2010. gadā transporta būvju vērtība pieaugusi par 11021 Ls, kas ir izbūvētais stāvlaukums pie pašvaldības domes ēkas Pērnavas ielā 4. (avots: Mazsalacas novada pašvaldības 2010.gada publiskais pārskats) Ceļu infrastruktūra starp novada apdzīvotām vietām un novada centru ir, taču tās kvalitāte ir atšķirīga. Privātā un uzņēmumu autotransporta skaita palielinājums no 90-to gadu vidus uz autoceļiem pakāpeniski pieauga, apogeju sasniedzot 2008.gadā, pašreiz vērojams satiksmes intensitātes samazinājums, kas 2010. un 2011.g. ir stabilizējies. Autoceļu kvalitātes novērtējumu par valsts autoceļu posmiem katru gadu sagatavo VAS „Latvijas Valsts ceļi”, publicējot karti. Kvalitātes vērtējums tiek sniegts tikai atsevišķiem posmiem, kas nesen renovēti vai kurus plānots renovēt un uzlabot segumu. Subjektīvais ceļu kvalitātes vērtējums sniegts SVID analīzē. Objektīvu ceļu kvalitātes salīdzinošo vērtējumu, ņemot vērā kaimiņu novadu ceļu kvalitātes vērtējumu, sagatavot ir sarežģīti, jo ir atšķirīgas ceļu kategorijas un būtu nepieciešams empīrisks pētījums. Ceļu kvalitāte var mainīties un uzlaboties īsā laika periodā, īpaši tas attiecas uz grants seguma ceļiem- rudens lietavu periodā, kad ceļi var būt slikti izbraucami.

1.shēma. Valsts autoceļu iedalījums un kvalitātes novērtējums (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”, 2011.g.). Autoceļu tīkla stāvoklis

Vienīgais nopietnais ieguldījums novada autoceļu infrastruktūrā tika veikts 2004.gada rudenī, kad pēc ilgāka laika tika asfaltēts Ziemeļu Stīgas autoceļa viens neliels 7 km posms no Mazsalacas uz Rūjienu.

Ceļu tīkls pagastos ir labi attīstīts un nodrošina pietiekami labu piekļūstamību. Novada pašvaldības intereses autoceļu uzturēšanā un apsaimniekošanā ir pašvaldības ceļu kopšana un atjaunošana, ceļa apmaļu kopšana, Mazsalacas pilsētas un ciemu ielu sakārtošana.

Pagasta ceļu kvalitāte un apkārtnes sakoptība ir labs pamats velotūrisma maršrutu izstrādei, nākotnē sadarbojoties ar kaimiņu pašvaldībām un TIUAC.



78

Autoceļi ar melno segumu

Novada autoceļi ar melno segumu ir nosacīti apmierinošā kārtībā, jo to noslodze ir salīdzinoši optimāla un pavasara periodā ceļi uz laiku smagajam autotransportam tiek slēgti.

Autoceļi ar grants segumu

81,8 km novada 1. un 2.šķiras autoceļu klāj grants segums, kas ir 77,5%.

Grants ceļu stāvoklis pēdējos trīs gadus nav tik kritisks, galvenokārt pateicoties sarukušajam satiksmes apjomam uz 2.šķiras autoceļiem. Tomēr pēdējos gados, svārstoties mežizstrādes darbu apjomiem valstī un stabilizējoties pasažieru pārvadājumiem, atliktie grants segumu periodiskās uzturēšanas darbi sāk radīt arvien lielākas problēmas. Īpaši nozīmīgs ir Ziemeļu Stīgas autoceļš, jo to izmanto kokmateriālu transportam uz Salacgrīvu un citām vietām, uzņēmējdarbībai, iedzīvotāju kustībai uz darba vietu utml.

Pašlaik gandrīz visa novada teritorijā esošo autoceļu atsevišķu posmu tehniskie parametri neatbilst ne to funkcijām, ne drošības prasībām, kas traucē iespējamā tehniskā ātruma un drošas satiksmes kustības nodrošināšanu.

Avārijas stāvoklī autoceļu posmi Mazsalacas novadā:

V-164 Igaunijas robeža – Mazsalaca – Vilzēni – Dikļi, 17,39 km, t.sk., 10,1 km ar melno segumu, no 9 līdz 12 km, posma garums – 2,9 km.

V–171 Krogzemji – Sēļi – Rūjiena, no 24,2 km – 6,2 km, no 13 līdz 14,3 km, posma garums 1,3 km; no 23,8 līdz 24,1 km, posma garums – 0,3 km.

Vietām, biežāk Mazsalacas tuvumā, autoceļus, kā pārvietošanās vietu nokļūšanai darbā, izglītības iestādēs un pakalpojumu saņemšanai, tuvākajās apdzīvotās vietās, izmanto velosipēdisti un kājāmgājēji, kuru pārvietošanās samazina satiksmes drošību.

Vispārēja problēma novadā ir informācijas zīmju – uzskatāmu ceļa virzienu norāžu un sadalošo joslu apzīmējumu trūkums.

Liels īpatsvars ir autoceļiem, kuru malās augošie koki ir ainaviski nozīmīgi, taču ir potenciāli bīstami satiksmes dalībniekiem, ko norāda statistika par letāliem satiksmes negadījumiem ilgākā laika periodā.

No 2002. līdz 2005.gadam atjaunots un uzlabots asfaltbetona segums posmam Valmiera – Mazsalaca.

Lai sekmētu novada teritorijas attīstību, ir nepieciešams palielināt melnā seguma ceļu īpatsvaru, pirmkārt, realizējot reģionālās attīstības projekta “Ziemeļu stīga” posmu Mazsalaca – Virķēni, 16 km, kuru iesāka 2004.gadā, izbūvējot 8 km posmam asfalta segumu. Atlikušajam grants seguma posmam 8 km starp pagriezienu uz Sēļiem un Virķēniem 2012.gadā plānots uzklāt asfaltbetona segumu.



79

2.shēma Autoceļu remontdarbu karte 2011.gadā (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”, 2011.g.)

Tilti un mākslīgās būves

Mazsalacas novadā ir 9 tilti un mākslīgās būves.

Diviem tiltiem (Mazsalacas un Ramatas pašvaldību teritorijās) ir bojāta hidroizolācija un brauktuves elementi, dažiem tiltiem bojātas nesošās konstrukcijas un tās prasa nekavējošu remontu, lai apturētu bojājumu progresēšanu un iespējamo tiltu nestspējas samazināšanos. Tilti, kuru nesošo konstrukciju bojājumu pakāpe ir pieaugusi tik tālu, ka pazeminājusies to nestspēja, tiek paredzēti rekonstrukcijai. Ramatas pagastā tiltu stāvoklis ir labā stāvoklī.

Nepieciešama Parka ielas tilta pār bijušo dzelzceļu rekonstrukcija. Pašreiz nav skaidrs, vai būs iespējams piesaistīt līdzekļus no atbalsta fondiem. Ir izstrādāts tehniskais projekts.

Kopumā labākā stāvoklī ir gandrīz visas caurtekas, kurām tikai nelieli bojājumi, dažos gadījumos jāplāno nopietni remontdarbi. Iepriekšējos 3 gados tilti netika remontēti.

Valsts autoceļu uzturēšana Saraksts nopublicēts elektroniskajā vidē (web portāls www.lvceli.lv), saskaņā ar MK not. Nr.224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 15.p.

34.tabula Valsts reģionālo autoceļu vai to posmu saraksts ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2011.gada vasaras sezonā (no 2011.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 31.oktobrim) (avots: Latvijas valsts ceļi, 2011.gads)

Autoceļa indekss

Autoceļa nosaukums

Uzturēšanas posms posma garums, km



Uzturēšanas klase

P21 Rūjiena-Mazsalaca

1,970 5,233

5,233 20,801

3,263 15,568

B C



80

P16 Valmiera-Matīši-Mazsalaca

2,700 25,250

25,250 44,748

22,550 19,498

B B

35.tabula Valsts reģionālo autoceļu vai to posmu saraksts ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2011./2012.gada ziemas sezonā (2.pielikums Satiksmes ministrijas 2011.gada 9.septembra rīkojumam Nr.01-03/165) (avots: Latvijas valsts ceļi, 2011.g.)

Autoceļa indekss

Autoceļa nosaukums




Uzturēšanas klase

P16 Valmiera-Matīši-Mazsalaca

2,700 25,250

25,250 44,748

22,550 19,498

B B

P21 Rūjiena-Mazsalaca

1,970 5,233

5,233 20,801

3,263 15,568

B C

Detalizētāki noteikumi autoceļu uzturēšanas prasībām atbilstoši klasēm http://www.lvceli.lv/LV/?i=103

5.1.5. Velotransports Mazsalacā dzimuši tādi velosipēdu meistari kā Gustavs Ērenpreiss un Voldemārs Veide. Mazsalacā velosipēds visos laikos ir bijis populārs transporta un sporta veids. Šogad, 2011.gada 28.augustā pilsēta organizēja pirmos veco velosipēdu svētkus Latvijā. Tos iecerēts veidot kā ikgadējus svētkus velomīļiem.

7.attēls Veco velosipēdu svētki Mazsalacā, 2011.gada 28.augustā (autors: Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada TIUAC).

Mazsalacā, SIA „X Centrs” veikalā iespējams nomāt un iegādāties velosipēdus, iespējams arī veloserviss. Liela daļa Mazsalacas novada iedzīvotāju velosipēdu izmanto ikdienā kā pārvietošanās līdzekli. Mazsalacas novada teritorijā nav īpaši veidotu, prasībām atbilstošu veloceliņu, kā arī no esošās brauktuves vai ietves sevišķi nodalītu joslu, kas paredzētas velotransportam. Viena no iecerēm paredz veloceliņa izbūvi pa bijušo dzelzceļa līniju.



81

Tomēr, biežāk apdzīvoto vietu tuvumā, autoceļus kā pārvietošanās vietu nokļūšanai darbā, izglītības iestādēs un pakalpojumu saņemšanai, kā jau iepriekš minēts, izmanto velosipēdisti, kuru pārvietošanās samazina satiksmes drošību.

Perspektīvā būtu jāapsver veloceliņu būvniecība, lai veicinātu novada teritorijas attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas.

Velotūrisms kļūst aizvien populārāks gan Eiropā, gan Latvijā, tai skaitā Vidzemes reģionā un Mazsalacā, par ko liecina arī statistika. Arvien biežāk vasaras periodā velotūristu grupas no Igaunijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas, Francijas, Čehijas un citām valstīm brauc arī caur Vidzemi un Mazsalacu.

Ieteicams ierīkot arī vietējo veloceliņu maršrutu no Mazsalacas pilsētas centra līdz Skaņkalnes parkam. Reāli tūristi jau veic šo maršrutu, taču pietrūkst informācijas zīmju un norāžu. Veloceliņu ierīkošana veicinātu pieprasījumu pēc tūrisma infrastruktūras attīstības, jo veloceļotāji pārvietojas lēnāk par autobraucējiem, tāpēc viņiem īsākos ceļa posmos nepieciešami ēdināšanas pakalpojumi un naktsmītnes. Veloceļotāji labprātāk piestāj pie muzejiem un citām apskates un izklaides vietām. Tā kā tūristu ieguldījumu valsts ekonomikā aprēķina pēc ceļotāja valstī pavadīto dienu un nakšņojumu skaita, tad, salīdzinot ar autotūristiem, veloceļotājs ir izdevīgāks tūrists.

Eiropas valstīs daudziem velobraucējiem ir zināms Eurovelo maršrutu tīkls, viens no maršrutiem (Nr. 10) šķērso teritoriju netālu no Mazsalacas novada, tāpēc nākotnē iespējams veidot satelītmaršrutus, savienojumus ar Eurovelo tīklu, kuri varētu tikt klasificēti kā reģionālas nozīmes veloceļu tīkls. Šeit liela loma ir sadarbībai ar kaimiņu pašvaldībām- velo ceļu plānošanā, kopīgā maršrutu izstrādē, tēla veidošanā, piedalīšanās tūrisma izstādēs, akcijās utml.

8.attēls Fragments no EuroVelo maršrutu shēmas (avots: Eiropas riteņbraukšanas asociācija, 2007.g.).

5.2. Inženierinfrastruktūra

5.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija Mazsalacas novadā centralizētas ūdenssaimniecības sistēmas izbūvētas Mazsalacas pilsētā, daļēji Mazsalacas pagastā, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes ciemos. Nozīmīgākie būvdarbi veikti 20.gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izbūvējot jaunus artēziskos dziļurbumus, ūdens apgādes maģistrālos tīklus, kanalizācijas tīklus ar bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI).



82

Mazsalacas novada Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes ciemu ūdenssaimniecības sistēmu renovācijas un attīstības būvdarbi veikti no 2004. līdz 2011.gadam, nomainot daļu ūdens apgādes tīklus un izbūvējot jaunus, renovējot un veidojot jaunus dziļurbumus, uzstādos atdzelžošanas stacijas, kā arī atjaunojot un izbūvējot jaunus kanalizācijas tīklus un NAI.

Mazsalacas pilsētā un daļēji Mazsalacas pagastā no 2008. līdz 2010.gadam tika realizēts ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Mazsalacā".

Ūdenssaimniecības sistēmu raksturojums Mazsalacā un Mazsalacas pagastā

Ūdenssaimniecības sistēmas apsaimniekotājs Mazsalacā un daļēji Mazsalacas pagastā ir Mazsalacas novada kapitālsabiedrība SIA „BANGA KPU”. ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Mazsalacā" ietvaros tika izbūvēti 4.7 km jaunu ūdensvadu un 5.1 km kanalizācijas vadu ar 4 kanalizācijas sūkņu stacijām, rekonstruēti 0.2 km ūdensvada, uzstādīti 26 ūdens mērītāji, izbūvēti 2 jauni ūdensapgādes urbumi, ūdens sagatavošanas stacija un 2 pazemes tīrā ūdens rezervuāri ar kopējo tilpumu 350 m3 , tamponētas 4 neizmantojamās artēziskās akas, izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu 400 m3/dnn. Pēc projekta realizācijas centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 1160 iedzīvotājiem jeb 60 % no kopējā iedzīvotāju skaita projekta teritorijā, bet kanalizācijas sistēmas pakalpojumi ir pieejami 1005 iedzīvotājiem jeb 52 % no kopējā iedzīvotāju skaita. ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Mazsalacā” 2010.gada novembrī tika pabeigts. Projekta kopējās izmaksas 4216487 LVL.

Lai turpinātu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārklājuma veidošanu un rekonstruētu vecos, savu laiku nokalpojušos kanalizācijas tīklus, vienlaikus atdalot sadzīves kanalizāciju no lietusūdens kanalizācijas, 2012.gadā ir aktualizēts tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP) un iesniegts iesniegums ES Kohēzijas fonda līdzfinansētam projektam „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Mazsalacā, II kārta”. Prioritāro investīciju programmu paredzēts realizēt līdz 2013.gada beigām, bet ilgtermiņa investīciju programmu – līdz 2020.gadam.

Sēļu pagasts

Ūdenssaimniecības sistēmu apsaimniekotājs Sēļu pagastā ir Sēļu pagasta pārvalde. Sēļu pagastā ūdensapgādei izmanto pazemes ūdeni no 9 artēziskajām akām, 3 akas netiek izmantotas. Ūdens patēriņš pagastā pakāpeniski samazinās. Individuālajās mājās ūdensapgādei lieto individuālās grodu akas, no kurām lielākā daļa ir seklākas par 6 metriem. Gan pašu seklo horizontu izvēle, gan aku tehniskais risinājums, to ekspluatācija, sakoptība daudzos gadījumos ir neapmierinoša. Aku ūdenī ir paaugstināta nitrātu koncentrācija un palielināts dzelzs saturs. Bieži akās ir paaugstināts organisko vielu saturs, kas rodas virszemes ūdeņu pieplūdes dēļ. Sausās vasarās akas izžūst.

Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Sēļu pagasta Sēļu ciemā” ietvaros tika atjaunotas ūdens atdzelžošanas iekārtas, rekonstruēti un izbūvēti jauni ūdensapgādes tīkli, uzstādīti ūdens uzskaites mezgli, spiedkatli un frekvenču pārveidotājs, izbūvētas NAI „Oris” ar jaudu 30 m3/dnn.

Ramatas pagasts

Ūdenssaimniecības sistēmu apsaimniekotājs Ramatas pagastā ir Ramatas pagasta pārvalde. Ramatas pagastā centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi pieejami trijās kompaktās ūdensapgādes sistēmās: "Kalnķīši" Ramatas ciemā, "Radziņtalči" apdzīvotā vietā Talcis un "Gubeņi" apdzīvotā vietā Vērsis.



83

2006. gadā Ramatas un Vērša ciemos tika uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas kopsummā par 67 492,99 Ls (būvniecības un iekārtu iegādes izmaksas). 2007. gadā Ramatas ciemā uzbūvēja jaunas NAI, tika rekonstruētas sūkņu stacijas un kanalizācijas tīkli aptuveni 300 m garumā. Investīciju kopsumma – 44 133 Ls (būvniecības un iekārtu iegādes izmaksas). Kopējās projekta izmaksas (tai skaitā projektēšanas, grāmatvedības un projekta vadības izmaksas) bija 133 209 Ls, no tām ERAF līdzfinansējums 75% - 81 547 Ls, valsts budžeta dotācija 12,5 %, pašvaldības līdzekļi 12,5%.

Centralizēta notekūdeņu savākšanas sistēma Ramatas pagastā ir tikai Ramatas ciemā, pārējās apdzīvotās vietās izbūvētas lokālas sistēmas ar septiķiem. Sistēmai "Kalnķīši" 2007. gadā tika izbūvētas NAI BioDRY-S-20 ar maksimālo jaudu 20 m3/dnn.

Skaņkalnes pagasts

Ūdenssaimniecības sistēmas apsaimniekotājs Skaņkalnes pagastā ir Mazsalacas novada kapitālsabiedrība SIA „BANGA KPU”.

Skaņkalnes ciemā kanalizācijas tīklu izbūve sākta kopš 70-tajiem gadiem. Tīklu garums pakāpeniski palielinājās līdz ar daudzdzīvokļu namu un individuālās apbūves pieaugumu. Līdz 2005. gadam izbūvēti apmēram 3036 m tīklu ar pievadiem. No tiem 1154 m ir no ķeta un tērauda, to nolietojums ir apmēram 50-80%. Lielākā daļa tīklu tika izbūvēti bez tehniskā projekta, t.i.,- “saimnieciskā kārtā.”

2005. un 2006.gadā ERAF līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Skaņkalnes pagasta Skaņkalnes ciemā” ietvaros tika izbūvēti jauni ūdensapgādes tīkli 204 m garumā, apvienojot divas ūdensapgādes sistēmas, sakārtota ūdens ieguves vieta – izskalots un aprīkots ar jaunu sūkni artēziskais urbums, iekonservēts neizmantojamais artēziskais urbums „Lībieši”, uzbūvētas jaunas ūdens atdzelžošanas iekārtas RTS 600 un uzstādīti 38 ūdens mērītāji, izbūvēti jauni kanalizācijas tīkli 1044 m garumā un jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ORIS ar jaudu 40 m3/dnn, nomainot divas vecās NAI BIO-25.

Tīklu kopgarums ar pieslēgumiem 2008. gadā bija 3,24 km, no kuriem 2,086 km tīklu ir no PVC plastmasas caurulēm. Aktuāla kļūst veco tīklu posmu rekonstrukcija. Tāpēc tiek aktualizēts tehniski ekonomiskais pamatojums, lai 2012.gadā iesniegtu investīciju projekta iesniegumu ūdenssaimniecības attīstības otrai kārtai – projektam „Ūdenssaimniecības attīstība Skaņkalnes pagasta Skaņkalnes ciemā, II kārta”.

36. tabula Ūdenssaimniecības IIP Mazsalacas novada apdzīvotām vietām:

Apdzīvotā vieta IIP realizācijas laiks/gads/

Ūdensapgādes sistēma Kanalizācijas sistēma

Mazsalaca un Mazsalacas pagasts

2020 • esošā ūdensvada rekonstrukcija;

• jauna ūdensvada izbūve.

• kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve;

• kanalizācijas spiedvada izbūve un spiediena dzēšanas akas izbūve ar pieslēgumu maģistrālajam kanalizācijas tīklam;

• kanalizācijas tīklu izbūve;

• kanalizācijas tīklu rekonstrukcija;

• SIA „INKO FISH” pieslēgšanās pie Mazsalacas kanalizācijas sistēmas, atjaunojoties tā darbībai



84

Ramatas pagasts

Sistēma „Kalnķīši”

2020 • ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija 1000 m. Izmaksas 78 200 Ls (2008.gada cenās)

• esošo kanalizācijas tīklu rekonstrukcija 870 m. Izmaksas 82 880 Ls (2008.gada cenās)

Sistēma „Gubeņi”

2020 • ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija 700 m. Izmaksas 54 900 Ls (2008.gada cenās)

• jaunu kanalizācijas tīklu izbūve 1000 m un NAI uzstādīšana, pievedceļa 100 m izbūve. Izmaksas 154 650 Ls (2008.gada cenās)

Sistēma „Radziņtalči”

2020 • visas ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija: urbuma rekonstrukcija, atdzelžošanas iekārtas iegāde un montāža, spiedkatla un frekvenču pārveidotāja uzstādīšana, ūdensapgādes tīkla rekonstrukcija 80 m, virszemes hidranti, pievedceļš. Izmaksas 96 170 Ls (2008.gada cenās)

• esošo kanalizācijas tīklu rekonstrukcija 500 m un jaunu NAI uzstādīšana, dūņu uzkrāšanas tilpnes izbūve, pievedceļa 100 m izbūve. Izmaksas 88 400 Ls ( 2008.gada cenās)

Skaņkalnes pagasts

2020 • ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija;

• jauna ūdensvada izbūve

• kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas

• jaunu kanalizācijas tīklu izbūve

Sēļu pagasts

Sistēma „Sēļi” 2017 • Artēziskā urbuma „Centrs – jaunais” rekonstrukcija, 2,0 l/s;

• Artēziskā urbuma „Centrs – vecais” rekonstrukcija;

• Esošā ūdenstorņa rekonstrukcija;

• Esošo ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija 1239 m;

• Jauna ūdensvada izbūve – 890 m;

Izmaksas 126 034 Ls (2009.gada cenās)

• Jaunas KSS izbūve, 2,0 m3/h; • Esošo sadzīves kanalizācijas

tīklu rekonstrukcija 1700 m; • Jaunu kanalizācijas tīklu

būvniecība 1613 m, t.sk., spiedvada izbūves 133 m.

Izmaksas 178 293 Ls (2009.g. cenās)

5.2.2. Elektroapgāde

Kopējais elektroenerģijas patēriņš reģionā ar katru gadu pieaug. Saskaņā ar VAS „Latvenergo” prognozēm tuvākajos gados gaidāms elektroenerģijas patēriņa pieaugums valstī vidēji par 3-5%. Latvijas prioritāte ir maksimāla vietējo energoresursu izmantošana un atkarība no enerģijas importa samazināšana.



85

Elektroenerģijas piegādes tehnisko uzraudzību nodrošina AS “Latvenergo” sadales tīkla Ziemeļu reģions. Elektroapgādi nodrošina VAS “Latvenergo” ZET Valmieras elektrotīklu iecirknis. Elektroenerģijas resursi ir pietiekami arī jaunu, lielu patērētāju pieslēgšanai.

Mazsalacas teritorijā ir transformatoru apakšstacijas – 8 slēgtā tipa un 20 brīvgaisa, KTP tipa 20/0,4 kV, 20 kV līnijas ar kopgarumu 35 km, kabeļu līnijas ar kopgarumu 18,06 km, 0,4 kV līnijas ar kopgarumu 53 km.

Elektroenerģijas resursi ir pietiekami arī jaunu, lielu patērētāju pieslēgšanai.

Augstsprieguma tīkla 110kV un 330kV elektropārvades līnijas vai objektu pašvaldības teritorijā nav. Nav paredzēta arī jaunu objektu celtniecība. Elektroapgādi Skaņkalnes pagastā nodrošina AS „Latvenergo” Ziemeļu elektrisko tīklu Rūjienas elektrisko tīklu rajons. Jaudas rezerves ir pietiekošas. Elektroapgāde ir apmierinoša (elektrificētas vairāk nekā 95 % dzīvojamās mājas).

Pagasta apdzīvotās vietas savieno 20 kV un 0,4 kV elektrības pārvades līnijas. Pagasta teritorijā ir pietiekamā daudzumā transformatoru apakšstacijas, lai nodrošinātu jaunu elektroenerģijas patērētāju pieslēgšanos.

Novada teritoriju šķērso 110 kV augstsprieguma līnija. Jaunu maģistrālo elektroapgādes līniju izbūve pašvaldības teritorijā tuvākajos gados nav plānota. Jaunu vietējās nozīmes līniju izbūve notiek atbilstoši individuālajiem pasūtījumiem.

5.2.3. Siltumapgāde

Apkures pakalpojumus novada teritoriju centros veic galvenokārt nekustamā īpašuma īpašnieki vai apsaimniekotāji. Pagastu centros dažviet izveidoti dzīvokļu kooperatīvi, kuri veic pilnu apkures pakalpojumu ciklu no kurināmā sagādes līdz siltuma centralizētai piegādei un, izmantojot pašvaldības atbalstu, veic investīcijas sistēmu renovācijā un attīstībā. Gan Mazsalacas pilsētā, gan novada pašvaldībās darbojas lokālās apkures sistēmas. Kā kurināmā veids siltumapgādes nodrošināšanai pārsvarā tiek izmantota koksne, izmanto arī skaidu granulas un šķeldu. Akmeņogles izmanto ļoti maz.

Mazsalacas pilsētas dome 1999. un 2000.gadā ņēma kredītu un piesaistīja investīcijas, lai pabeigtu apkures sistēmas izbūvi Mazsalacas jaunajā slimnīcā un sociālās aprūpes centrā. 2001.gada vasarā pilsētas dome ieguldīja 58 000 Ls lielu līdzfinansējumu Mazsalacas vidusskolas Pasaules Bankas atbalstītajā renovācijas projektā (ēkas siltināšanas pasākumi). Nelielas investīcijas veiktas arī daļai no pagastu siltumapgādes sistēmu sakārtošanai.

Viena no lielākajām pašvaldības problēmām ir saistīta ar likvidēto centralizēto apkures sistēmu daudzdzīvokļu mājās. Pašreiz darbojas daudzdzīvokļu māju lokālās apkures sistēmas. Visās daudzdzīvokļu mājās, kas tika projektētas un celtas bez attiecīgās siltumanalīzes, ir lieli siltuma zudumi un nepieciešama ēku siltināšana.



86

5.2.4. Gāzes apgāde

Gāzes realizāciju patērētājiem nodrošina uzņēmums AS “Latvijas gāze”. Iedzīvotāju vajadzībām tiek izmantota šķidrinātā gāze.

Sašķidrināto gāzi balonos ēdiena pagatavošanai izmanto lielākā daļa mājsaimniecību gan Mazsalacas pilsētā, gan novadā. Autotransportam gāzes uzpildes stacijas Mazsalacas novadā nav un tuvākajā laikā izveidot nav paredzēts. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļos gāzes balonus izmanto gandrīz visas mājsaimniecības.

Gāzes balonu realizācija tiek īstenota „Latvijas propāna gāze” SIA, Vidzemes reģionālās pārvaldes 3 balonu realizācijas punktos: Pērnavas iela 28, Avotu iela 13 un Rūjienas iela 25 Mazsalacā un citur.

Mazsalacas pilsētas gāzes apgāde teorētiski iespējama no maģistrālā gāzesvada Vireši – Tallina, taču tik nelielam potenciālo patērētāju skaitam nav ekonomiski izdevīgi veikt maģistrālo gāzes vadu un pievadu izbūvi, tāpēc paredzams, ka tuvākajos 10-20 gados gāzes apgāde paliks līdzšinējā līmenī un veidā.

5.2.5. Sakaru, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Fiksētie elektroniskie sakari

Analogās telefonu līnijas ir pieejamas visā novada teritorijā. Taču tās ir grūti izmantot datu pārraidei, jo tās nespēj nodrošināt datu pārraidi pietiekamā ātrumā un kvalitātē.

Turpinās publiskā fiksētā telefona tīkla modernizācija, paveikts ievērojams darbs ciparizācijas programmas īstenošanā, piedāvāts elektronisko sakaru pakalpojumu klāsta pieaugums. Modernizācijas gaitā novadā jāveic līniju rekonstrukcijas darbi, paredzot dažādus platjoslas piekļuves līdzekļus vai bezvadu tehnoloģijas pielietošanu, abonentu tālruņu pieslēgšanu pie ciparu telefonu centrālēm. Platjoslas piekļuvei internetam ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības iespēju realizēšanā.

Mobilie elektroniskie sakari

Mazsalacas novadā telekomunikāciju sakaru sistēmu pamatā nodrošina SIA “Lattelecom”, SIA "Telia Latvija", SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “TELE2” , SIA “ BITE Latvija”.

Mazsalacas novadā pieejami stacionārā telefona un mobilo sakaru pakalpojumi. Teritorijā ir izvietotas 3 LMT bāzes stacijas – Ramatā, Sēļos un Mazsalacā, 2 Tele2 bāzes stacijas- Mazsalacā un Skaņkalnē un 1 BITE bāzes stacija- Mazsalacā. Mobilo telefonu sakaru pārklājums Mazsalacā un pārējā novada teritorijā ir pietiekams.

Šobrīd, 2011.gadā pieejami ir :

• 3G drošs (max 21.6 Mb/s; vidēji 6 Mb/s)

• 3G nestabils (max 21.6 Mb/s; vidēji 3 Mb/s)

• EDGE (max 236 kb/s; vidēji 120 kb/s)

• GPRS (max 42 kb/s; vidēji 35 kb/s).



87

9.attēls. Mobilo sakaru pārklājumi

Telefona sakaru kvalitāte pēdējos gados ir uzlabojusies, sakari ar apkārtnes pagastiem un citām pilsētām ir apmierinoši, arī mobilo sakaru kvalitāte un pakalpojumu klāsts ir apmierinošs, iedzīvotājiem pieejams Interneta pieslēgums.

Iedzīvotāji nodrošināti ar visu valsts radio un televīzijas raidījumu uztveršanu.

Pašvaldības teritorijā darbojas akciju sabiedrības “Latvijas pasts” pasta nodaļas.

Pierobežas teritorijās ir iespējas izmantot Igaunijas mobilo elektronisko sakaru tīklu operatorus: „Igaunijas Mobilais telefons”, „Igaunijas Tele2”, „Bravocom” un „Radiolinija Eesti AS” pakalpojumus.

Informatizācija

2007.gada 9.martā Nacionālās programmas “Augstas kvalitātes platjoslu tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās” projekta “Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos” ietvaros, par platjoslas piekļuves punktu izveidi tika parakstīts līgums starp Satiksmes ministriju un a/s „Telekom Baltija”, kas paredz līdz nākamā gada vasarai izveidot platjoslas piekļuvi datu tīkliem lielākajā valsts teritorijas daļā.

LMT pārklājums (Avots:www.lmt.lv )

Tele 2 pārklājums (Avots:www.tele2.lv )



88

Platjoslas tīklu attīstības politikas mērķis ir līdz 2012. gadam piedāvāt platjoslas piekļuves iespēju par pieņemamu cenu 85 – 95% valsts teritorijā, tādejādi nodrošinot piekļuvi internetam ar attiecīgu datu pārraides ātrumu fiziskām personām, valsts pārvaldes iestādēm, komersantiem, skolām, slimnīcām u.c.

5.2.6. Meliorācija

Mazsalacas pagastā pēc stāvokļa uz 2006. gada 1. janvāri nosusinātas 2333 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nosusinātajās platībās ierīkotas sekojošas meliorācijas sistēmu būves un ierīces:

- regulētas upes, ierīkotas ūdensnotekas – 131,5 km; - caurtekas – 91 gab.; - liela diametra kolektori >30 cm – 2,3 km; - drenu tīkls – 1531 km; - drenu akas – 159 gab.; - drenu iztekas – 592 gab.

Pēdējie apsaimniekošanas dati rāda, ka pašlaik Mazsalacas pagasta meliorācijas sistēmu tīkls un būves vairs nestrādā projektētajā režīmā 250 ha, t.i., 10,7% no kopējās meliorētās platības.

Skaņkalnes pagastā pēc stāvokļa uz 2007. gada 1. janvāri ir nosusinātas 2157 ha, jeb 70% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurās ierīkotas sekojošas meliorācijas sistēmu būves un ierīces:

- Valsts ūdensnotekas – 22,7 km, - Koplietošanas ūdensnotekas – 26,7 km, - Kontūrgrāvji un susināšanas grāvji – 38,7 km, - Caurtekas – 46 gab., - Drenāža – 1279,9 km, - Drenu akas – 180 gab., - Virszemes ūdens uztvērēji – 53 gab., - Drenu iztekas – 593 gab.

Pēdējie apsekošanas dati rāda, ka pašlaik daudzas Skaņkalnes pagastā atrodošās meliorācijas sistēmu būves un ierīces vairs nestrādā projektētajā režīmā 240 ha platībā, t.i., 11,1% no kopējās meliorētās platības.

Ramatas pagastā uz 2004. gada 1. janvāri nosusinātas 2369 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šajās platībās ierīkotas sekojošas meliorācijas sistēmu būves un ierīces:

• regulētas upes un strauti – 16,8 km;

• ūdensnotekas (novadgrāvji, kontūrgrāvji, susinātājgrāvji) 145,7 km;

• caurtekas un tilti – 164 gab.;

• drenas – 1288,6 km;

• liela diametra kolektori – 6,5 km;

• drenu akas – 85 gab.

Apsekošanas dati rāda, ka pašlaik Ramatas pagastā meliorācijas sistēmu tīkls un būves vairs nestrādā projektētajā režīmā 250 ha, t.i. 10% no kopējās meliorētās platības. Sēļu pagastā meliorācija veikta 2017,3 ha jeb 72% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Jaunākās meliorācijas sistēmas izbūvētas 80-to gadu sākumā, bet daudzas meliorācijas sistēmas izbūvētas pirms vairāk kā 30 gadiem un nepieciešama to rekonstrukcija.

Mazsalacas novadā pēdējos gados nav izbūvēta neviena jauna ūdensnoteka. 2011. gadā tiek rekonstruētas (pārtīrītas) gultnes un caurtekas sekojošām valsts ūdensnotekām: Ārņu strauts; Ķīšupe; Zariņupīte – visas trīs Ramatas pagastā.



89

6. Nekustamais īpašums

6.1. Zemes

Zemes sadalījumā pa izmantošanas veidiem Mazsalacas novada lauku teritorijās dominē meži, kas aizņem 21 936,2 ha jeb 52% no novada kopplatības, un lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 12 101,1 ha jeb 29 % no novada kopplatības. 37.tabula. Zemes lietošanas veidi Mazsalacas novadā, 2011.gadā (avots: VZD, 2011.gads)

Zemes vienību skaits

Kopplatība, ha

Zemes lietošanas veidi

lauksaimn.

izmant. Zeme,

ha

t. sk.

mežs krūmāj

s purvs

ūdens objektu zeme

zeme zem ēkām un pagalmie

m

zeme zem ceļie

m pārējās zemes

aramzeme

augļu

dārzs pļava ganība

s

zeme zem

ūdeņiem

zeme zem zivju

dīķiem

3098 41714.5 12101.1 8627.4 105.

0 1942.

3 1426.4 21936.

2 294.2 4460.6 1134.4 3.2 442.8 640.4 701.6

34. grafiks. Zemes lietošanas veidi Mazsalacas novadā, 2011.gadā, % (avots: VZD, 2011.gads.)

Lielākie mežu masīvi plešas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā. Lielākais mežu īpatsvars ir Skaņkalnes pagastā un Ramatas pagastā, mazākais - Mazsalacas pagastā.

Novada teritorijā ir sausieņu meži – sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša. No sausieņu mežiem vislielāko platību aizņem vēris (21%) un damaksnis (19%).

Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības. Savukārt meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

Lielu platību novada lauku teritorijas aizņem arī purvi un mitrāji – 4460,6 ha jeb 11%, savukārt ūdeņi aizņem 1134,4 ha jeb 3% no novada kopplatības (VZD dati).

Meži slapjās minerālaugsnēs – grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša – aizņem 13%.

Meži slapjās kūdras augsnēs – purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa – aizņem 17%. Āreņi (uz meliorētām minerālaugsnēm) aizņem 10% meža zemju. Kūdreņi (uz meliorētām kūdras augsnēm) aizņem 11% meža zemju.



90

38.tabula. Meža zemju sadalījums pēc lietojuma vai īpašuma veida (avots: VZD, 2011.gads.)

Meža zemju īpašnieka vai lietotāja statuss ha

Valsts institūciju īpašums un valstij piekritīga zeme 8376,4

Fizisko personu īpašums un lietojums 9762,5

Juridisko personu īpašums un lietojums 2947,5

Pašvaldības īpašums un pašvaldībai piekritīga zeme 774,4

Jaukta statusa kopīpašumi 5,6

Zeme zemes reformas pabeigšanai 6,5

Citi 63,3

Kopā: 21936,2

35. grafiks . Meža zemju sadalījums pēc lietojuma vai īpašuma veida, % (avots: VZD, 2011.gads.)

Salīdzinot ar apkārtējiem novadiem – Mazsalacas novadā ir lielāks mežu īpatsvars kā Rūjienas, Burtnieku novadā, bet mazāks nekā Alojas novadā.

No lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) vislielāko īpatsvaru sastāda aramzeme – 8627,4 ha jeb 71 % un pļavas 1942,3 ha jeb 16 %. Pārējo lauksaimniecībā izmantojamo zemi aizņem ganības – 1426,4 ha jeb 12% un dārzi – 105,0 ha jeb 1%.

36.grafiks Lauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījums novada lauku teritorijā, 2011.gads., % (avots: VZD, 2011.gads.) 39.tabula Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. (avots: VZD, 2011.gads.)

Kods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa Kopplatība,



91

ha

01 Lauksaimniecības zeme 22 641.3

02 Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu

17473.4

03 Ūdens objektu zeme 302.8

04 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 551.0

05 Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 71.6

06 Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 84.3

07 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 47.1

08 Komercdarbības objektu apbūves zeme 11.6

09 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 54.9

10 Ražošanas objektu apbūves zeme 39.1

11 Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 423.8

12 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 12.7

13 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav norādīts 0.9

Kopā: 41 714.5

Mazsalacas novada pašvaldības īpašumā atrodas 299,5 ha zemes, no tiem 79,6% aizņem mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 11,9% lauksaimniecības zeme, 4,8% sabiedriskās nozīmes objektu apbūves zeme, un 3,7% - pārējā zeme.

40.tabula. Mazsalacas novada pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas sadalījums, ha (avots: VZD, 2011.gads.)

N.p..k. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa zemes vienību skaits

kopplatība, ha

1 Lauksaimniecības zeme 6 35,7

2

Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu 7 238,3

3 Ūdens objektu zeme 0 0,0

4 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 0 0,0

5 Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 0 0.0

6 Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 2 1,2

7 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 6 4,2

8 Komercdarbības objektu apbūves zeme 1 0,2

9 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 10 14,4

10 Ražošanas objektu apbūves zeme 5 4,0

11 Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 3 1,0

12 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 2 0,5



92

Lielāko platību Mazsalacā aizņem individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme (26,1%). Lielu īpatsvaru sastāda dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme (22,3%) un satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme (14,5%).

37.grafiks. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas Mazsalacas pilsētā, ha (avots: VZD, 2011.gads.)

6.2. Dzīvojamā fonda nodrošinājums un apsaimniekošana Mazsalacas novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, norisinās pārmaiņas mājokļu jomā: pabeigti privatizācijas un denacionalizācijas procesi, kopš 2008. gada ir vērojams ievērojams kritums mājokļu būvniecībā un izmaksās, mainās pieprasījums. Mazsalacas novadā ir daudzveidīga mājokļu struktūra, ir attīstījusies individuālā būvniecība Mazsalacas pilsētā un tai tuvākajās lauku teritorijās.

Mazsalacas novadā dzīvojamā platība 2009. gadā bija aptuveni 41,7 m2/iedz., kas ir skaidrojams ar lielo privātmāju īpatsvaru dzīvojamajā fondā. Lauku teritorijā šis rādītājs ir augstāks. Pagastu centros apbūves struktūra ir sadalīta starp individuālajām mazstāvu un 2-3 stāvu daudzdzīvokļu ēku grupām, kurām raksturīga augsta nolietojuma pakāpe.

Mājokļu apsaimniekošana

Daudzdzīvokļu mājas pagastos praktiski netiek apsaimniekotas, atsevišķu māju iedzīvotāju veiktie pasākumi ēku uzturēšanā uzskatāmi par izņēmumu. Apsaimniekošanas darbus pilsētā veic par iekasētajiem maksājumiem, mājās plānveidīgi remontē jumtus, kāpņu telpas, nomaina ieejas durvis. Namu pagalmos pakāpeniski iekārto jaunus bērnu rotaļu laukumus, izvieto soliņus, veic citus pieguļošo teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

Daudzdzīvokļu māju siltināšana (renovācija) pēdējos 5 gados veikta 1 daudzdzīvokļu mājai. Zemā aktivitāte izskaidrojama ar lielu atšķirību mājsaimniecību ienākumos- daļa no tām nespēj norēķināties par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem: apkuri, piegādāto dzeramo ūdeni, novadīto kanalizāciju, elektroenerģiju, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Parādu dēļ mājas īpašnieki nevar pretendēt uz kredītu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Daļai no dzīvokļu īpašniekiem ir nevēlēšanās uzņemties kredītsaistības.



93

38.grafiks Mājokļu skaits uz 1 iedz. 2009.g. beigās (avots: VSP, 2011.gads.).

41. tabula Dzīvojamās mājas 2008.g. beigās (avots: CSP, 2011.g.)

Dzīvojamās mājās,

pavisam 1 dzīvokļa 2 dzīvokļu

3 un vairāk dzīvokļu

bez dalījuma dzīvokļos

Alojas novads 1366 1145 24 193 4

Burtnieku novads 1950 1710 67 167 6

Kocēnu novads 1318 1088 64 164 2

Mazsalacas novads 1037 869 30 136 2

Rūjienas novads 1711 1494 68 147 2

42.tabula. Dzīvojamo māju kopējā platība, tūkst. m² (avots: CSP, 2011.g.)

Dzīvojamo māju kopējā

platība, pavisam 1 dzīvokļa 2 dzīvokļu

3 un vairāk dzīvokļu

bez dalījuma dzīvokļos

Alojas novads 235.5 130.7 3.0 94.7 7.1

Burtnieku novads 379.2 234.7 9.4 130.7 4.4

Kocēnu novads 274.7 156.8 9.2 107.7 1.0

Mazsalacas novads

167.4 99.5 4.3 63.2 0.5

Rūjienas novads 250.8 136.3 8.4 93.0 13.2



94

39.grafiks. Dzīvojamā platība m² uz 1 iedzīvotāju 2009.g. beigās (avots: VSP, 2011.gads.).

6.3. Industriālās teritorijas un komercplatības Ražošanas ēku tirgus, tai skaitā neizmantoto lauksaimniecības ēku tirgus nav attīstījies tādos tempos kā tirdzniecības telpu tirgus un aktivitāti šajā segmentā lielā mērā ir ietekmējusi ekonomiskā recesija deviņdesmito gadu sākumā. Minēto telpu piedāvājums joprojām ir augstāks nekā pieprasījums. Ņemot vērā, ka vecās ražošanas ēkas ne vienmēr ir piemērotas mūsdienu rūpnieciskās ražošanas prasībām, rūpnieki jauno attīstību veic vietās, kur ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un pieejams nepieciešamais darbaspēks. 43. tabula. Ražošanas un rūpniecības teritorijas un objekti, kuru zemesgabals ir viens hektārs vai lielāks (avots: Valmieras rajona pašvaldības, 2007.gads.)

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha

Mazsalacas pagasts

1. ‘’Vecvītiņi’’ Aitkopība 2,0

2. ’Braslas’’, LKS „Lauksalaca” Lauksaimniecība 3,9

3. „Kukurbaļļas” LKS „Lauksalaca”

Lauksaimniecība 2,8

4. „Priedāju kalte” LKS „Lauksalaca”


5. „Priedāju darbnīca” Lauksaimniecība 3,44



95

LKS „Lauksalaca”

6. „Larelini” Vieglā rūpniecība 1,55

7. „Jurkas” Agris Ludriksons


8. „Lejasblāķi”; Artis Janelis


9. SIA „Elkom” Lauksaimniecība 2,32

Ramatas pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha

Kokzāģētava ‘’Mežeglēs’’, SIA ‘’Eglītes kokapstrāde 2,0

’Talči’’, SIA ‘’Talči’’ lauksaimniecība 2,0

10. ’Zenteri’’, Biruta Lūsīte lauksaimniecība 1,0

11. ‘’Jaunnuķi’’, Velta Meļķe lauksaimniecība 1,0

12. ‘’Rijaskalni’’, Gundars Liepiņš lauksaimniecība 1,0

Sēļu pagasts

1. "Arāji"; Dainis Butāns telpas (daļēji) izīrētas mēbeļu ražotnei

1,0

Skaņkalnes pagasts

1. SIA „ZVZ”, „Krācītes”, Modris Zvirbulis Kokapstrāde,

kokmateriālu iepirkšana 14,15

2. SIA „Remak”, „Lībieši”2, Raitis Vītiņš Autoserviss, kokmateriāli, tūrisms

5,93

6.4. Kapsētas

Mazsalacā ir viena kapsēta, kuru izmanto arī apkārtējo teritoriju iedzīvotāji. Kapsētu apsaimnieko Mazsalacas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nodaļa.

Mazsalacas kapsēta sākta lietot 1773.gadā. Šobrīd tā ir vienīgā kapsēta Mazsalacas apkārtnē, kurā notiek apbedījumi. Kapsētā ir ap 300 senu piemiņas zīmju veltītu senajām Mazsalacas novada dzimtām- Orēm, Dauguļiem, Hincenbergiem. Kapsētā ievērības cienīgi ir 2 pieminekļi. 1939.gadā tēlnieks Arvīds Brastiņš veidojis kapu pieminekli gleznotājam, grāmatu ilustratoram un skolotājam Jānim Saukumam un E.Kurava firma ir veidojusi Pāles saimnieka Jāņa Kukurbala pieminekli. Salacas krasta nogāzes lejas daļā ir atsevišķi nožogoti kapa laukumi muižnieku dzimtām: Felkerzāmiem un Fitinghofiem. Kapsētā atrodas 2 kapličas. Senākā ir Nummersu dzimtas kapliča, celta 18.gs. beigās baroka stilā. Pēc remonta 80.gados tās sākotnējo izskatu pilnībā atjaunot neizdodas. Tagad izmantojamai kapličai ir īpatnēja daudzstūru forma, tā celta 1939.gadā.



96

6.5. Degradētās teritorijas Degradētu teritoriju plānošana Latvijā ir samērā maz pētīta. Degradētās teritorijas, kā problēma, apzināta pirms apmēram desmit gadiem. Vēl joprojām nav izvērstu pētījumu vai vērā ņemamas prakses šo jautājumu risināšanā.

Vizuālie vērojumi liecina, ka Mazsalacas novadā ir salīdzinoši maz teritoriju, kuras varētu definēt kā degradētās teritorijas, taču tam nepieciešams teritoriju apsekojums un novērtējums.

6.6. Teritoriju labiekārtošana

2009.gadā Mazsalacas novada pašvaldība veica sekojošus galvenos pasākumus teritoriju labiekārtošanā: 2009.gada laikā veikta vairāku pašvaldības īpašumu rekonstrukcijas un kapitālā remonta darbi.

Gada laikā pabeigti sekojoši teritorijas labiekārtošanas objekti:

• ietvju Centrs - Krasta iela un Robežu – Lazdu iela rekonstrukcija Mazsalacā;

• Pasta ielas rekonstrukcijas darbi Mazsalacā;

• ietves seguma maiņa Rīgas ielā 10 un Baznīcas ielā 14 Mazsalacā;

• apgaismes tīklu izbūve Sēļu centrā;

• ceļa „Gar Sēļu muižu” rekonstrukcijas darbi;

• ceļa „Lībieši- Krastkalni” rekonstrukcija;

• kapitālo darbu remonti, rekonstruējot Parka ielu, Pasta ielu Mazsalacā;

• bruģakmens ietves izbūve Baznīcas ielā 14 un Rīgas ielā 10 Mazsalacā;

• izbūvēts ārējais apgaismojums pie Mazsalacas kultūras centra;

• pie Ramatas pagasta pārvaldes izbūvēts bruģakmens segums.

Iesākti sekojoši teritorijas labiekārtošanas darbi:

• Bruģa seguma izbūve Mazsalacā;

• Apgaismojuma izbūve Mazsalacā;

Iegādāts inventārs teritoriju sakopšanai. Sēļu pagasta pārvaldē un Skaņkalnes pagasta pārvaldē teritoriju kopšanai iegādāti zāles pļāvējs un krūmgriezis.

Piesaistot ārējo finansējumu:

• Pabeidza visu pašvaldību apvienošanas investīciju projektu realizāciju (tai skaitā, ēkas „Sēļu muiža” teritorijas labiekārtošana);

• Pabeidza ELFLA, LAD projektu „"Sēļu muižas" ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana” Sēļu pagastā.

2010.gadā

• Uzsāka ELFLA, LAD projektu „Ramatas pagasta Ramatas ciema centra labiekārtošana”;

• Uzsāka ELFLA, LAD projektu „Brīvdabas estrādes, sporta un bērnu rotaļu laukumu rekonstrukcija Sēļu pagastā”;

• Uzsāka ELFLA, LAD projektu „Lībiešu pilskalna estrādes rekonstrukcija” Skaņkalnes pagastā;

• Uzsāka ELFLA, LAD projektu „Kultūras pasākumu un pulcēšanās laukuma izbūve Mazsalacas novadā” Mazsalacas pilsētā;

• Uzsāka EZF, LAD projektu „Publiskās tualetes izveide Mazsalacas novadā” Mazsalacas pilsētā.



97

2011. gadā Ramatas pagasta pārvalde 2011. gadā realizējusi Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma "Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem" projektu “Ramatas pagasta Ramatas ciema centra labiekārtošana”.



98

7. Vides kvalitāte

Vides stāvoklis Mazsalacas novadā visumā ir labs un galvenās problēmas saistītas ar dabas resursu neracionālu izmantošanu, dzeramā ūdens kvalitāti, nepietiekamu vides infrastruktūru.

Vides problēmas ir savstarpēji saistītas, tās aizsardzības jautājumi sagrupējami trīs grupās: gaisa, ūdens un sauszemes ekosistēma.

Ģeogrāfiskais novietojums, izteiktais reljefs, teritorijas novietojums nomaļus no galvenajiem ražošanas centriem, no tranzīta automaģistrālēm, kā arī lielais mežu īpatsvars, virszemes un pazemes ūdeņiem bagātais apvidus ir radījis dabiskus priekšnoteikumus augstas kvalitātes videi.

Mazsalacas novadā vēsturiski ir izveidojusies samērā laba infrastruktūra, nav lielu daudzdzīvokļu māju masīvu, kur būtu koncentrēts liels iedzīvotāju skaits, kas rada papildus slodzi videi.

7.1. Gaisa kvalitāte

Gaisa kvalitāti Mazsalacas novadā ietekmē stacionārie un mobilie gaisa piesārņojuma avoti, kā arī gaisa piesārņojuma potenciālie avoti ārpus novada teritorijas. Galvenais mobilais gaisa piesārņojuma avots ir autotransports, kurš kustības rezultātā atmosfērā emitē piesārņojošās vielas – slāpekļa un oglekļa oksīdus, kā arī cietās daļiņas PM10. Mazsalacas novada teritoriju šķērso vairāki valsts 1. un 2. šķiras autoceļi, kas palielina gaisa piesārņojumu. Izmeši no mobilajiem avotiem tiek kontrolēti periodiski: uz ceļiem un uzņēmumos sadarbībā ar CSDD autotransporta tehnisko apskašu laikā un iegūti aprēķinu ceļā. Mazsalacas novadā pašlaik tiek normēti un uzskaitīti stacionārie izmešu avoti, taču netiek aplūkoti decentralizētie siltumapgādes objekti: privātmāju katlumājas vai vienkārši apkures katli, kokapstrādes uzņēmumu emisiju daudzums, kā arī izmeši, kas radušies lauksaimniecībā no lopkopības, minerālmēslu un pesticīdu lietošanas. Valsts statistikā un LVĢMC Valsts statistikas pārskatā "Nr.2-GAISS" apkopoti dati par lielākajiem stacionārajiem emisiju avotiem, taču reālais gaisa piesārņojuma līmenis paliek nezināms. Sakarā ar to, ka Mazsalacas novadā nav attīstītas rūpniecības, galvenie gaisa piesārņotāji ir katlumājas un autotransports. Novada lielākie gaisa piesārņotāji un līdz ar to arī kurināmā izmantotāji atrodas Mazsalacas pilsētā.

Piesārņojošo vielu daudzumi un kompozīcija, emisiju avoti Mazsalacas pilsētā ar lauku teritoriju pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušies. Analizējot uzņēmumu sniegtās atskaites par piesārņojošo vielu daudzumiem, redzams, ka augstākās slāpekļa dioksīda un sēra dioksīda emisijas novērotas 1998.gadā, pēc tam tās samazinājušās par 80 % slāpekļa dioksīda gadījumā, bet par 99% sēra dioksīda gadījumā. Arī modelēšanas ceļā iegūtās slāpekļa dioksīda un sēra dioksīda koncentrācijas nepārsniedz noteiktos gaisa kvalitātes (robežlielumus) normatīvus, tātad gaisa kvalitāte Mazsalacas pilsētā ar lauku teritoriju uzskatāma par normatīviem atbilstošu.

7.2. Pazemes ūdeņu kvalitāte

Pazemes ūdeņi Mazsalacas novada teritorijā sastopami dažāda vecuma nogulumiežu slāņkopās.

Kopumā Mazsalacas novada teritorija ir labi nodrošināta ar pazemes saldūdens krājumiem, jo jebkurā vietā, tikai dažādā dziļumā, var atrast nepieciešamo ūdens daudzumu.

Centralizētās un viensētu ūdensapgādes vajadzībām Mazsalacas novadā galvenokārt tiek izmantoti:

Arukilas-Amatas horizontu kompleksa ūdens: dzeramais pazemes ūdens tiek ņemts no vidusdevona Arukilas (D2ar), Burtnieku (D2brt) un augšdevona Gaujas (D2gj) spiedienūdeņu horizontiem.



99

Kvartāra (Q) ūdens horizontu komplekss: kvartāra ūdeņi pārsvarā ir bezspiediena un bieži vien nav ekranizēti ar mazcaurlaidīgu slāni. Tie veido gruntsūdeni. Novada teritorijā gruntsūdens līmeņi vidēji atrodas 2- 5 m dziļumā. Kvartāra ūdeņi pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem, tie pieder hidrogēnkarbonātu kalcija-magnija tipam ar mineralizāciju līdz 1g/l. Ūdeņi ir mīksti vai mēreni cieti, tos plaši izmanto vietējai ūdensapgādei.

Tomēr Mazsalacas pilsētas apkārtnē, īpaši Salacas upes ielejā, pazemes ūdeņi ir daudz vājāk aizsargāti pret piesārņojumu, jo samērā plānā (dažviet tikai dažus metrus bieza) kvartāra nogulumu sega var neizturēt piesārņojošo vielu infiltrāciju dziļākajos slāņos. Salacas upes krastos pazemes ūdeņi avotu veidā izplūst arī zemes virspusē. Augstais gruntsūdeņu līmenis reljefa pazeminājumos, kur ir apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, veicina pazemināto zemes virsas platību pārpurvošanos.

Lielā daļā privātmāju ir ierīkotas sausās tualetes un izsmeļamās bedres, kas ievērojami piesārņo gruntsūdeņus un apdraud iedzīvotāju veselību.

Mazsalacas pagasta teritorijā lielākos pazemes ūdeņu piesārņošanas draudus radīja sadzīves atkritumu izgāztuve “Zirņubirzs”. Izgāztuve ir rekultivēta.

7.3. Virszemes ūdeņu kvalitāte Virszemes ūdeņu piesārņojumu galvenokārt izraisa notekūdeņu novadīšana. To stāvoklis savukārt ir atkarīgs no attīrīšanas iekārtu esamības, komunālo notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes, rūpniecisko notekūdeņu sastāvā esošajām bīstamajām vielām, difūzā piesārņojuma no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī no robežšķērsojošā un vēsturiskā piesārņojuma, lietus ūdens noteces un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas.

Prioritārie zivju ūdeņi

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu (MK Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"; 12.03.2002.), Mazsalacas novadā kā prioritārie zivju ūdeņi ir noteikti sekojošu ūdensteču posmi:

• Rūjas upei posmā no Rūjienas līdz grīvai ir noteikts prioritāro karpveidīgo zivju ūdeņu statuss;

• Salacai posmā no iztekas līdz Iģes grīvai ir noteikts prioritāro karpūdeņu statuss.

Mazsalacas novada teritorija ietilpst Salacas upes baseinā, kas atūdeņo Vidzemes ziemeļrietumu daļu.



100

10. attēls. Salacas upes baseins (Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns)

Latvijas nozīmīgākā lašupe - Salaca (95 km, baseina platība 3420 km2) iztek no Burtnieku ezera. Salaca ir ceturtā nozīmīgākā upe Baltijas jūras baseinā un pirmā Latvijā dabiskā nārsta laša populācijas atjaunošanā.

Fizikāli ķīmiskie riski

Monitoringā konstatētais BSP līmenis upē ir zems, un pēc šī parametra ūdens atbilst augstai kvalitātei. Nav sagaidāms, ka slodzes līmenis varētu ievērojami paaugstināties. Nav pamata uzskatīt, ka pastāv risks nesasniegt BSP vai ar to saistīto parametru mērķus. Zinot, ka tieši amonjaka koncentrācija ir nozīmīgs zivju populācijas ietekmējošs faktors, nespēja sasniegt vadlīnijās noteikto amonija jonu koncentrāciju nozīmē, ka ūdensobjekts ir pakļauts riskam.

Hidromorfoloģija Šis ūdensobjekts nav pakļauts nozīmīgām hidromorfoloģiskām slodzēm.

Bioloģiskie riski Makrofītu augšana upē kopumā ir samērā maz izteikta, tomēr tā ir ļoti mainīga. Dažās vietās vērojama makrofītu pārmērīga augšana. Tas mazina upes potenciālu nodrošināt lašu nārsta vietas. Attiecībā uz zivīm, upes ekoloģisko kvalitāti nevar definēt kā labu. 44.tabula Riska novērtējums Salacā (augštece)

Kvalitātes elements Ekoloģiskā kvalitāte nākotnē

Ticamība Komentārs

Kopējais piesārņojums

Augsta Pietiekama Monitoringa un slodžu datu kombinēta izmantošana

Biogēnās vielas Laba Pietiekama Monitorings, slodzes un biogēno vielu slodzes aprēķina modelis PASLIKTINĀŠANĀS

Hidroloģija Sliktāka par labu Pietiekama Staiceles aizsprosta ietekme

Morfoloģija Laba Pietiekama Vidēji intensīva meliorācija

Makrofīti Laba Pietiekama Dažas vietējas nozīmes problēmas aizauguma



101

ar makrofītiem dēļ, pēc biogēno vielu līmeņa visticamāk tiks sasniegta laba ekoloģiskā kvalitāte

Fitoplanktons Laba Augsta Ierobežota informācija – ziedoša fitoplanktona; Dreifs lejup pa straumi no Burtnieku ezera; Pēc biogēno vielu līmeņa visticamāk tiks sasniegta laba ekoloģiskā kvalitāte

Makro - bezmugurkaulnieki

Zema Pietiekama Monitoringa un slodžu datu kombinēta izmantošana

Zivis Sliktāka par labu Zema Staiceles aizsprosts kavē zivju migrāciju, un tā rezultātā upē nav tai raksturīgās zivju sugas. Sagaidāms, ka ūdens kvalitāte upē būs zivīm piemērota, bet vēlams to uzlabot, lai sasniegtu NATURA mērķus.

Avots: Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns

Salacas upei posmā no Burtnieku ezera līdz Iģei ir uzstādītas karpveidīgo zivju ūdeņu prasības. (MK noteikumi Nr. 118). Sanitāri bakteorioloģisko indikatoru rezultāti rāda, ka peldūdeņu kvalitātes prasību robežvērtībām atbilst 100%, mērķvērtībām 78 % rezultātu. Ūdensobjekts atbilst augstai ekoloģiskajai kvalitātei pēc ļoti daudziem rādītājiem. Neskatoties uz to, tas balansē uz robežas starp augstu un labu kvalitāti attiecībā uz rādītājiem, kas liecina par eitrofikāciju, īpaši slāpekli, fosforu, fitoplanktona augšanu un makrofītu apaugumu. Lai arī Mazsalacas radītās biogēno vielu slodzes palielināšanās šo situāciju pasliktinās, ūdens kvalitāte upē galvenokārt ir atkarīga no ūdens kvalitātes ezerā. Ja vien netiks uzlabota ūdens kvalitāte pie ezera iztekas, šim ūdensobjektam ir risks nesasniegt ar eitrofikāciju saistīto rādītāju mērķus. Bez tam Staiceles aizsprosta dēļ ūdensobjektā nav un nebūs zivju populācijas, kas pilnībā pārstāv tās dabisko cenozi.

Rūjas upes bioloģiskās kvalitātes monitorings ir veikts laika periodā no 1998. līdz 2002.gadam. Pēc bioloģiskās kvalitātes rādītājiem (saprobitātes indekss) Rūja visā tās garumā vērtējama kā vāji piesārņota. Šāds upju bioloģiskās kvalitātes stāvoklis atbilst upes dabiskajam fona stāvoklim un liecina, ka neskatoties uz nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšanu, upes šobrīd spēj dabiski pašattīrīties. Ietekme no lauksaimnieciskajām aktivitātēm sateces baseinā ir samērā neliela, jo lēzenajos krastos ir mitras pļavas un jauktu koku meži. Šadā situācijā lielāko ietekmi uz upes kvalitāti rada notekūdeņu novadīšana. (Upju bioloģiskā kvalitāte; Valmieras reģions 1998 - 2002)

Ramatas pagastā atrodas vienīgā HES, kas izveidota uz Salacas pietekām – uz Ramatas upes izveidota Rauskas HES uz jau eksistējoša ūdenskrātuves aizsprosta. Negatīva ietekme uz vidi var rasties nepareizas hidroelektrostacijas ekspluatācijas rezultātā – pārmērīgas ūdenslīmeņa svārstības, garantētā caurplūduma nenodrošināšana. Lai to nepieļautu, Rauskas HES izstrādāti ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi, kuros ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvē limitētas ar 20 cm diapazonu.

7.4. Sabiedriskā kārtība un aizsardzība Skat. nodaļu 2.8. Sabiedriskā drošība un kārtība.

40. grafiks. Noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem, 2010. g.



102

Relatīvi vērtējot noziedzīgu nodarījumu skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem starp Vidzemes novadiem, var secināt, ka Mazsalacas novads ir vidējā līmenī, tāpat, kā puse no Vidzemes novadiem. Sīkāku statistiku par sabiedrisko kārtību skatīt nodaļā 2.8. Sabiedriskā drošība un kārtība.

Savukārt civilās aizsardzības (CA) funkcijas sadalītas starp valsts atbildīgajām institūcijām un pašvaldības institūcijām:

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Vidzemes reģiona brigāde, Valmieras daļa, Mazsalacas postenis.

- Mazsalacas novada pašvaldība, atbilstoši nepieciešamībai, var izveidot Ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju, kas sadarbībā ar atbildīgajiem valsts dienestiem koordinē procesu un pieņem atbilstošus lēmumus.

Atbilstoši 26.06.2007. LR MK noteikumiem Nr.423 „Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”, nosaka, ka pašvaldībām jāizstrādā civilās aizsardzības plāns, kurā ir identificēti iespējamie apdraudējumi: dabas katastrofas, tehnogēnās katastrofas, sabiedriskās nekārtības, terora akti, militāri konflikti, epidēmijas, epizootijas, epifitotijas, apzinātas minēto katastrofu iespējamās sekas, noteikta CA organizācija pašvaldībā, resursi, sakaru nodrošinājums, sabiedrības un institūciju apziņošana un informēšana, iesaistāmās institūcijas, atbildības sadale, mobilizējamie formējumi, kā arī citi jautājumi.

7.5. Atkritumu saimniecība

Atkritumu savākšana iekļauta Ziemeļvidzemes atkritumu savākšanas, transportēšanas un noglabāšanas kopējā sistēmā, kuru apsaimnieko SIA „ZAAO”.

Atkritumu apsaimniekošana notiek, balstoties uz izstrādāto „Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam”, kas apstiprināts ar MK noteikumiem Nr. 797 (29.09.2006.).

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu novada teritorijā ir atbildīga pašvaldība. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana, kas ietver atkritumu savākšanu, transportēšanu, šķirošanu un noglabāšanu, notiek centralizēti.

Atkritumu savākšanu veic SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”.

Sadzīves atkritumi tiek nogādāti SA poligonā Daibe, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā.



103

Sākot ar 2000.gada pavasari SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) slēdz līgumus ar iedzīvotājiem un juridiskām personām par sadzīves atkritumu savākšanu, izvešanu un noglabāšanu.

Mazsalacas pagasta teritorijā, 1,5 km attālumā no apdzīvotas vietas “Promulti” atrodas rekultivētā sadzīves atkritumu izgāztuve “Zirņubirzs” 2,6 ha platībā, kura apkalpoja Mazsalacas pilsētu un lauku teritoriju, kā arī Sēļu un Vecates pagastus. Izgāztuvē ir speciāla vieta bioloģisko un šķidro atkritumu kompostēšanai.

Dzīvnieku apglabāšanas vietas novada teritorijā nav, ar kritušo dzīvnieku savākšanu nodarbojas SIA „ZAAO” atbilstoši savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumiem.

Mazsalacas pilsētā ar ZAAO par atkritumu apsaimniekošanu uz 2011.gadu noslēgti 275 līgumi, Mazsalacas pagastā 69 līgumi, Sēļu pagastā 36 līgumi, Ramatas pagastā 79 līgumi, Skaņkalnes pagastā 90 līgumi, kopā Mazsalacas novadā par atkritumu apsaimniekošanu noslēgti 549 līgumi ar fiziskām un juridiskām personām.

Mazsalacā izveidots EKO laukums, kur iespējams bez maksas novietot šķirotus atkritumus- pudeļu un burku stiklus, logu stiklus, kartonu, papīru, tetrapakas, PET pudeles, polietilēna plēves, metāla bundžas, sadzīves bīstamos atkritumus, nolietotu, neizjauktu sadzīves tehniku. Ieviesta atlaižu sistēma, kas motivē iedzīvotājus šķirot sadzīves atkritumus un nodot tos bez maksas, līdz ar to ievērojami samazinot izdevumus par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

SIA ZAAO aicina Mazsalacas iedzīvotājus izmantot ZAAO pastkastīti, kas atrodas EKO laukumā Mazsalacā, Pērnavas ielā 16. Mazsalacas iedzīvotāju ērtībām pie Eko laukuma ir novietota pastkastīte, kurā iedzīvotāji var atstāt informāciju, kas adresēta ZAAO. Iedzīvotājiem ir iespēja izmantot šo pastkastīti gadījumos, ja tas ir ērtāk nekā doties uz pastu, lai nosūtītu informāciju, vai arī tiem mazsalaciešiem, kam nav pieejams e-pasts vai fakss.

Vislielāko apjomu no savāktajiem atkritumiem Mazsalacas novadā sastāda nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinot ar Rūjienas novadu, to apjoms ir 2 reizes mazāks, 3 reizes mazāks nekā Burtnieku novadā, par 44% mazāks kā Alojas novadā.

Apjoma ziņā otru lielāko atkritumu apjomu sastāda - jaukts iepakojums, tas aptuveni vienāds kā Rūjienas novadā, apmēram 2 reizes lielāks kā Burtnieku novadā, apmēram 2 reizes mazāks kā Alojas novadā.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir izveidota un pilnveidota atbilstoši iespējām. Joprojām ir vairākas mājsaimniecības, kas nav noslēgušas līgumu par SA apsaimniekošanu, līdz ar to nav skaidrs, kā mājsaimniecības rīkojas ar atkritumiem.

Tarifu politika Ziemeļvidzemē nosaka divas tarifu zonas- viena novadiem, otra – Cēsīm un Valmierai.

ZAAO, realizējot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu „Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona „Daibe” infrastruktūras pilnveidošana”, izbūvēs nākamo atkritumu apglabāšanas krātuvi, kas kalpos atkritumu noglabāšanai pēc pirmās krātuves piepildīšanas, kā arī izveidos atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, un ir iegādājies atkritumu smalcināšanas un šķirošanas iekārtas, kas nodrošinās sadzīves atkritumu šķirošanu un priekšapstrādi pirms atkritumu noglabāšanas, tādējādi samazināsies noglabājamo atkritumu apjoms.



104

7.6. Vides riski

Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība vai atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka kategorijas: cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums, materiālie zaudējumi, kaitējums vai nevēlamas pārmaiņas vidē.

Ģeoloģiskie riski

Nozīmīgākie ģeoloģiskā riska faktori, kas rada atsevišķu teritoriju dabas vides apdraudētību, ir sufozija, upju ieleju erozija un akumulācija, nogāžu procesi un eolie procesi. Pašvaldības teritorijā šie procesi visiespējamākie ir Salacas krastos. Sufozijas riska apgabali ir atsevišķi posmi Salacas upes ielejā. Sufozijas (iežu daļiņu izskalošana virszemes ūdeņu infiltrācijas un pazemes ūdens plūsmu iespaidā) ietekmē Salacas krastu smilšakmeņos ir radušās alas un nišalas, iespējamas nelielas sufozijas piltuves.

Gar Salacu ir sastopamas arī senas gravu erozijas formas. Nogāžu slīpums būtiski ietekmē zemes apstrādi. Strauji pieaug erozija un riteņtraktoru izmantošana nav ieteicama nogāzēs, kuru krituma leņķis no 10 – 160. Vēl stāvākās nogāzēs notiek intensīva erozija un nogāžu apstrādāšana nav ieteicama.

Eolo procesu riska teritorijas ir vietas, kur notiek vai ir iespējama vēja izsaukta smilts daļiņu izpūšana, pārpūšana un uzkrāšanās. Mazsalacas novadā šie procesi iespējami Salacas krastos. To aktivizēšanās iespējama tikai pastiprinoties mežu izciršanai, aramzemes un apdzīvoto vietu veidošanās procesiem.

Bīstamās kravas visvairāk pārvadā pa valsts nozīmes autoceļiem un dzelzceļu. Valsts autoceļi uzskatāmi par vienu no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem novadā. Autoceļi novada teritorijā ir salīdzinoši droši, tomēr pastāv risks iedzīvotāju drošībai gadījumos, ja avārijās iesaistītas automašīnas, kas pārvadā bīstamās kravas.

Elektromagnētiskais starojums (turpmāk tekstā - EMS) ir saistīts ar radio un mikroviļņu frekvences diapazonu. Mobilo telefonu staciju radīto EMS iedzīvotāji nereti uzskata par vienu no riskiem savai veselībai, taču elektromagnētiskā lauka jaudas plūsmas blīvums, kuru rada mobilo telefonu bāzes stacijas, ir ļoti minimāls (nepārsniedz 0,001 W/m2). Trokšņa piesārņojuma novērtējums nav veikts.

Radiācija un kodoldrošība nav uzskatāma par prioritāru problēmu, jo Latvijai nav savas kodolprogrammas un tās teritorijā kopš 1998. gada, kad tika apturēts Salaspils kodolreaktors, nav kodolobjektu. Mazsalacas novadā radioaktīvais piesārņojums varētu rasties iespējamo kodolavāriju vai kodolnegadījumu rezultātā kaimiņvalstīs.

Mazsalacas novads var līdzdarboties SEG emisiju samazināšanā, veicot ēku siltināšanu, nomainot apkuri uz videi draudzīgāku, kā arī stimulējot iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas.

Mazsalacā un tās lauku teritorijā nav izvietoti uzņēmumi, kas ražotu un pārvadātu bīstamas ķīmiskas vielas, tāpēc nozīmīgākie ārkārtējo situāciju cēloņi ir autoavārijas un drošības noteikumu neievērošana uz ūdens.

45.tabula. Potenciālie ārkārtējo situāciju cēloņi un riska teritorijas

Ārkārtējo situāciju cēloņi Riska teritorijas un objekti Avārijas varbūtība

Satiksmes negadījumi Autoceļi Ļoti iespējama*

Uguns un sprādzienbīstamas teritorijas

Kokapstrādes uzņēmumi Degvielas uzpildes stacijas Kūdras purvi Meži

Iespējama Iespējama Iespējama Iespējama

Avārijas komunālās saimniecības objektos

Ūdensvadi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ticama



105

Dabas katastrofas Plūdu apdraudētas teritorijas Iespējama

Vētras Vētru radītie postījumi Iespējama

Ēku un būvju sagrūšana Neizmantotās ēkas, tilti Ticama

Cilvēku masu pulcēšanās vietas Izglītības, kultūras, sporta u.c. publiskas ēkas

Ticama

Drošības noteikumu neievērošana uz ūdens

Salaca Ļoti iespējama

*Ļoti iespējama – biežāk kā reizi gadā ;Iespējama – reizi 1-10 gados; Ticama – reizi 10 – 100 gados.

Par iedzīvotāju un mantisko vērtību glābšanu ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos atbild Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) Valmieras brigāde.

Pašvaldības teritorijā nav valsts aizsardzības teritoriju vai objektu.

7.7. Potenciālas un potenciāli piesārņotas teritorijas

Potenciāli piesārņota vieta

Piesārņotās vietas var būt: augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēku, ražotņu teritorijas. Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, tiek nodrošināta šo vietu inventarizācija un uzskaite, lai pēc tam varētu veikt to sanāciju.

No 2003. līdz 2005. gadam visā Latvijas teritorijā veikta piesārņoto vietu apzināšana un uzskaite. Informācija ir apkopota LVĢMC datu bāzē par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām. Datu bāzē piesārņotās vietas ir iedalītas 2 kategorijās:

1) potenciāli piesārņota vieta, kur, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu, ilgumu un citus apstākļus, iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums;

2) piesārņota vieta, kur, veicot apsekojumu, konstatēts grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums.

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē pieejamo informāciju Mazsalacas novadā ir 16 potenciāli piesārņotās vietas. Piecas piesārņotās vietas ir saistītas ar augkopību; dārzeņkopību; dārzkopību (esošās un bijušās minerālmēslu noliktavas).

Piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesārņoto vietu īpašnieki, operatori vai apsaimniekotāji ir atbildīgi par piesārņoto vietu sanāciju. Par šādām teritorijām var uzskatīt lopbarības kompleksus, fermas, kā arī degvielas uzpildes stacijas, sadzīves atkritumu izgāztuves. Piesārņojuma draudu novēršanā, kā arī šādu teritoriju sakopšanā un sanācijā, ja tas nepieciešams, iesaistāmi piesārņojuma radītāji, teritorijas īpašnieki un/vai apsaimniekotāji, atbilstoši integrēto atļauju nosacījumiem.

46.tabula. Potenciāli piesārņotās vietas Mazsalacas novadā (avots: LVĢMC datu bāze, 2011.g.)

Npk. Reģistrācijas

numurs Vietas nosaukums Vietas kategorija Darbības nozares

1. 96317/2233 LKS "Lauksalaca" minerālmēslu noliktava

2 Potenciāli piesārņota vieta

0110-Augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība

2. 96155/2232 Mazsalacas vidusskolas katlu māja


4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

3. 96317/2231 LKS "Lauksalaca" 2 Potenciāli 0141-Lauksaimnieciskie pakalpojumi



106

ķimikāliju noliktava, kodinātava

piesārņota vieta

4. 96317/2228 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Zirņubirzs"


9000-ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, TERITORIJAS TĪRĪŠANA

5. 96282/2109 Cūku ferma "Pantene", mēslu krātuves


0123-Cūku audzēšana

6. 96282/2108 Bijusī katlu māja 2 Potenciāli piesārņota vieta

4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

7. 96282/2107 Bijusī ķimikāliju noliktava, kodinātava



8. 96282/2106 Bijusī minerālmēslu noliktava un graudu kalte



9. 96282/2105 Bijušās "Agrosēļi" mehāniskās darbnīcas


5020-Automobiļu tehniskā apkope un remonts

10 96282/2104 Bijusī naftas bāze 2 Potenciāli piesārņota vieta

5151-Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

11. 96848/2248 Bijušā kolhoza nelegālā atkritumu izgāztuve un dzīvnieku kapsēta "Solis"


9000-ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, TERITORIJAS TĪRĪŠANA

12 96848/2247 SIA "Remak" (bijušās mehāniskās darbnīcas)


5020-Automobiļu tehniskā apkope un remonts

13. 96484/2246 Bijusī pesticīdu un šķidro minerālmēslu noliktava "Mekšas"



14. 96848/2245 Bijusī DUS "Lībieši" 2 Potenciāli piesārņota vieta

5050-Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība

15. 96848/2244 SIA "Ziemeļu nafta " DUS 2 Potenciāli piesārņota vieta

5050-Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība

16. 96848/2241 Bijusī ķimikāliju noliktava "Cēlēni"



Galvenā problēma daļai no potenciāli piesārņotām vietām ir degradēts, neapsaimniekots objekts, ko var definēt galvenokārt kā degradētu ainavu. Šo objektu sakārtošanā īpašniekiem pietrūkst finanšu resursi un idejas uzņēmējdarbības attīstībai, kas galvenokārt saistītas ar spēju plānot un atrast tirgu.

7.8. Troksnis Lai arī nav veikti trokšņa mērījumi, auto transporta (Rūjienas, Pērnavas, Baznīcas, Pasta ielas) radītais troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni Mazsalacas pilsētā. Ar ražošanas procesu saistīti trokšņi, kuriem būtu regularitāte Mazsalacas novadā, nav identificēti. Atbilstoši 25.01.2011. LR MK noteikumiem „Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās”, ir noteikti pieļaujamie trokšņa līmeņi troksnim darba vidē, publiskiem atpūtas un sporta pasākumiem, kā arī apziņošanas un trauksmes sirēnu darbībai. Pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību un ierobežojumus attiecībā uz publiskajiem pasākumiem, noteikt trokšņa pieļaujamo līmeni, kā arī soda sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu.



107

Praksē saistošos noteikumus par trokšņa ierobežojumiem parasti ievieš pašvaldības, kuru blīvi apdzīvotās vietās bieži ir organizēti sabiedriskie pasākumi vakara un nakts stundās. Viens no pamatojumiem un indikatoriem ir iedzīvotāju sūdzības par troksni.

7.9. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Mežu bioloģiskā daudzveidība

Mežs ir raksturīgs Latvijas un Mazsalacas novada ainavas elements, 53 % no Mazsalacas novada teritorijas aizņem mežs. Vides veidotāji un organiskās vielas uzkrājēji mežā ir kokaugi. Novadā meži ir daudzveidīgi, to izplatība un raksturs dažādās novada vietās atšķiras.

Lauksaimniecības zemju bioloģiskā daudzveidība

Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. To nosaka gan dabas apstākļi - paugurains reljefs, daudzveidīgi mitrāji, ezeri un upes, gan arī zemā lauksaimniecības intensitāte ievērojamās platībās pēdējos 50 gados.

Lauksaimniecības zemes Mazsalacas novadā ir nozīmīgs biotops migrējošiem putniem, īpaši dzērvēm un zosīm. Migrējošos putnus nelabvēlīgi ietekmē graudaugu sējumu platību samazināšanās vietās, kas piemērotas šo putnu atpūtai, kā arī lauku fragmentācija, ceļmalām un grāvjiem aizaugot ar krūmiem.

Attīstības tendences

Novadā sastopamas gan teritorijas ar vienlaidus nosusinātiem laukiem, kur notiek herbicīdu, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošana, gan arī ekstensīvi apsaimniekota mozaīkveida lauksaimniecības ainava. Pēdējos 50 gados ievērojamas lauksaimniecības zemju platības ir tikušas pamestas. Tagad tās ir aizaugušas ar krūmiem un dažāda vecuma lapu kokiem, veidojot mozaīkveida ainavu ar niecīgu cilvēka darbības ietekmi.

Būtiskas izmaiņas cilvēka ietekmē uz dabu ienesa politiskās un ekonomiskās iekārtas maiņa 1990to gadu sākumā. Zemes reformas rezultātā gandrīz visas lauksaimniecības zemes un aptuveni puse mežu nonāca privātīpašumā. Līdz ar to būtiski pieauga meža resursu izmantošana.

Apdraudošie faktori

Atbilstoši Bioloģiskās daudzveidības nacionālajai programmai, galvenā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prioritāte ir dabisko pļavu aizsardzība. Īpaši vērtīgas ir palieņu pļavas. Vairumā no šīm teritorijām atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi netiek veikti. Dabisko pļavu platība strauji samazinās, līdz ar to izzūdot tām raksturīgajām augu un dzīvnieku sugām. Šo situāciju veicina gan aizaugšana ar krūmiem pēc pļavu tradicionālās izmantošanas (pļaušanas un ganīšanas) pārtraukšanas, gan arī pretējais process - intensīvāku saimniekošanas metožu izmantošana, kā arī pļavu transformācija aramzemē vai daudzgadīgos zālājos.

Purvu bioloģiskā daudzveidība

Purvi ir nozīmīga novada ainavas sastāvdaļa un sastopami visā novada teritorijā. Tie aizņem tikai nelielu teritoriju, bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Tajos ir bagāta augu un dzīvnieku valsts, sastopamas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī nozīmīgi biotopi.

Apdraudošie faktori Purvus apdraud to izmantošana kūdras ieguvei, nosusināšana, eitrofikācija un atsevišķos gadījumos arī

http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/purvu_izplatiba.htm

http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/purvu_izplatiba.htm



108

ugunsgrēki. Tiek izmainīts purva hidroloģiskais režīms, bet purva sākotnējo stāvokli, kā arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams.

Iekšzemes ūdeņu bioloģiskā daudzveidība

Ezeru bioloģiskā daudzveidība pētīta galvenokārt saistībā ar to trofisko stāvokli un konstatēts, ka lielākā sugu daudzveidība sastopama mezotrofos ezeros, bet retas un iespējami aizsargājamas sugas - oligodistrofos ezeros, distrofos un diseitrofos purva ezeros.



109

8. Sociālo pakalpojumu nodrošinājums un sociālā drošība

8.1. Izglītība un tālākizglītība

Mazsalacas novada pašvaldības aktivitātes izglītībā vērstas uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām, kā arī veicina teritorijas ekonomisko un sociālo attīstību. Izglītības iespējas aptver visus vecumposmus.

Izglītība noteikta kā pašvaldības prioritāte (transporta nodrošinājums skolēnu pārvadāšanai, brīvpusdienas 2.-4.kl. un maznodrošinātiem, mācību grāmatu nodrošinājums, pašdarbības pulciņi – par brīvu).

8.1.1. Pirmsskolas izglītības iestādes

Mazsalacas novadā ir 3 izglītības iestādes, kurās iespējams apgūt pirmsskolas izglītības programmu:

• Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde;

• Ramatas sākumskola;

• Mazsalacas vidusskola.

Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde ir Mazsalacas novada pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde. Iestāde īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas licencētu pirmsskolas izglītības programmu (kods 01011111). Bērnu apmācība notiek no 2 gadu vecuma, programma ietver arī obligāto pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē ir 3 grupas: 2-3 gadīgi bērni, 3-5 gadīgi un 5-7 gadīgi bērni.

Ramatas sākumskola papildus pamatizglītības pirmā posma izglītības programmai īsteno arī pirmsskolas izglītības programmu. Ir divas pirmsskolas vecuma grupas: 5/6 gadīgo bērnu grupa un jaukta 1,5 – 4 gadu vecu bērnu grupa.

Obligāto pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma realizē arī Mazsalacas vidusskola.

2010./2011.mācību gadā pirmsskolas izglītības programmas apguva 122 izglītojamie, tajā skaitā 70 piecgadīgie un sešgadīgie bērni.

47. tabula Izglītojamo skaits Mazsalacas novada pirmsskolas izglītības iestādēs (avots: Mazsalacas NP, 2011.gads.)

2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde

57

57

62

63

54

54

Ramatas sākumskolas grupas

30 23 26 34 34 42

Mazsalacas vidusskolas grupa

26 30 18 26 20 26

Kopā 113 110 106 123 108 122



110

2010./2011. mācību gadā ir palielinājies pirmsskolas izglītību iegūstošo bērnu skaits, kas vērtējams pozitīvi, jo ļauj labā līmenī sagatavot bērnus mācībām skolā.

Uz 2011./2012. mācību gadu Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē tiek plānoti 57 izglītojamie, tai skaitā 22 5-7 gadīgie bērni, Ramatas sākumskola uz 2011./2012. mācību gadu 5/6 gadīgo grupā plāno 21 izglītojamo.

Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē strādājošais personāls ir 10 darbinieki – 7 ar augstāko izglītību un 3 ar vidējo speciālo izglītību. Mainība – nav.

Skaits sadalījumā pa vecuma grupām: 30-34 gadus veca – 1 persona; 35-39 gadus veca - 1 persona; 40-44 gadus vecas - 2 personas; 45-49 gadus veca - 1 persona; 55-59 gadus veca - 1 persona; 60-64 gadus vecas - 4 personas. Skaits sadalījumā pa dzimuma grupām – 10 sievietes.

Ramatas sākumskolā strādājošais personāls ir 15 darbinieki – 7 ar augstāko izglītību; 4 ar vidējo speciālo izglītību un 4 ar vidējo izglītību. Mainība - 2. Skaits sadalījumā pa vecuma grupām: 35-39 gadus vecas - 2 personas; 40-44 gadus vecas - 2 personas; 45-49 gadus veca - 1 persona; 50-54 gadus vecas - 6 personas, 55-59 gadus vecas - 4 personas. Skaits sadalījumā pa dzimuma grupām - 13 sievietes un 2 vīrieši.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu skaits praktiski nav mainījies. Lielākai daļai pedagogu ir augstākā pedagoģiskā izglītība.

Pēdējo gadu laikā liela uzmanība tiek pievērsta izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Piesaistot pašvaldības un valsts investīcijas, 2009.gadā tika veikta Ramatas sākumskolas telpu un jumta renovācija, kā rezultātā paplašinātas telpas, un no 2009.gada 1.februāra skolā darbojas otra pirmsskolas vecuma grupa – jaukta 1,5 – 4 gadu vecu bērnu grupa.

Visi Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi ir piedalījušies Eiropas Sociālā fonda projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, kurā ieguvuši 3. kvalitātes pakāpi un viens pedagogs papildizglītību darbā, strādājot ar bērniem ar speciālām vajadzībām.

2010.gadā Mazsalacas novada pašvaldība • Turpināja Sorosa fonda - Latvija projektu „Sabiedrības atbalsta centra izveide Mazsalacas

vidusskolā”; • Turpināja IPIA, VIAA projektu „Mazsalacas vidusskolas informatizācija un Mazsalacas novada

Ramatas sākumskolas informatizācija”.

8.1.2. Vispārējās izglītības iestādes

Mazsalacas novada pašvaldības teritorijā pēc ATR (administratīvi-teritoriālās reformas) īstenošanas darbojas divas vispārējās izglītības iestādes: Mazsalacas vidusskola un Ramatas sākumskola.

Mazsalacas vidusskola īsteno:

Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma

21011811

Pamatizglītības programma 21011111



111

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem

21015811

Pirmskolas izglītības programma 00001111

Vispārējā vidējā vispārizglītojošā virziena programma

31011011

Vispārējā vidējā matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma

31013011

Ramatas sākumskola īsteno pirmsskolas izglītības programmu un pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu. Skolā ir četras sākumskolas klases. 2010./2011. mācību gadā skolā bija divi klašu komplekti, apmācība notika atsevišķās klasēs.

2010./2011. mācību gadā vispārizglītojošās izglītības programmas Mazsalacas novadā apguva 378 skolēni.

48.tabula Izglītojamo skaits Mazsalacas novada vispārējās izglītības iestādēs (avots: Mazsalacas NP, 2011.gads.)

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Mazsalacas vidusskola

526

464 410 384 349

Ramatas sākumskola

29 28 34 29 29

49.tabula Izglītojamo skaits Mazsalacas vidusskolā (avots: Mazsalacas NP, 2011.g.)

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

pamatskolā 446 385 341 317 293

vidusskolā 80 79 69 67 56

Analizējot izglītojamo skaita dinamiku vispārējās izglītības iestādēs, var secināt, ka Mazsalacas vidusskolā skolēnu skaits turpina samazināties.

2010./2011. mācību gadā no pamatskolas beidzējiem 52% turpināja mācības Mazsalacas vidusskolā.

50.tabula. Dati par pamatskolas beidzējiem un dzimtās skolas izvēli Mazsalacas vidusskolā, 2008.-2012.gads. (avots: Mazsalacas NP, 2011.gads.).

Mācību gads 9.klases beidzēju skaits

Izvēlas Mazsalacas vidusskolu (skaits)

Izvēlas Mazsalacas vidusskolu (%)

2006./07. 56 17 30

2007./08. 49 21 43

2008./09. 51 29 57

2009./10. 34 11 31

2010./11. 31 16 (bez papilduzņemšanas)

52



112

Prognoze 2011./12.

44 16 36

Par labu izglītības kvalitāti Mazsalacas vidusskolā liecina centralizēto eksāmenu rezultāti un dati par Mazsalacas vidusskolas beidzēju tālākizglītības izvēli.

Apkopotie novadu skolu 2010./2011.m.g. centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka augstāko centralizēto eksāmenu novērtējumu – A līmeni procentuāli audzēkņu skaitam visvairāk saņēmuši Mazsalacas vidusskolas un Rūjienas vidusskolas audzēkņi. No novadu skolām Mazsalacas vidusskolai ir labākie rezultāti, jo kopumā skolēni ieguvuši visvairāk augstāko A, B un C līmeņa vērtējumu, kā arī vismazāk zemos līmeņus - E un F. (Avots: Skolu valdes dati).

Lielākā daļa vidusskolas beidzēju turpina mācības augstskolās.

51.tabula. Dati par Mazsalacas vidusskolas beidzējiem un tālākizglītības izvēli no 2004.-2010.gadam. (avots: Mazsalacas NP, 2011.gads.).

Gads 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

Absolventu skaits 12 19 18 21 28 30 17

No tiem mācās augstskolās (skaits),

(%)

5

11

15

17

21 (viens Dānijā)

22 (viens Dānijā,

divi Anglijā)

13

42 58 83 81 75 73 76

No tiem mācās vidējās speciālās mācību

iestādēs

5

5

2

1

5

3

No tiem mācās arodskolās

1

Strādā 3 2 2 3 2 (ārpus Latvijas)

1 (ārpus Latvijas)

Nestrādā, nemācās 2 3 1

Mazsalacas vidusskolā 2010.gadā strādājošais personāls ir 77 darbinieki - 50 ar augstāko izglītību; 10 ar vidējo speciālo izglītību, 11 ar vidējo izglītību un 6 ar pamatizglītību. Mainība - 6. Skaits sadalījumā pa vecuma grupām: 20 -29 gadus vecas – 5 personas; 30-39 gadus vecas - 10 personas; 40-49 gadus vecas - 25 personas; virs 50 gadiem - 37 personas. Skaits sadalījumā pa dzimuma grupām – 60 sievietes un 17 vīrieši.

Ramatas sākumskolā strādājošais personāls ir 15 darbinieki – 7 ar augstāko izglītību; 4 ar vidējo speciālo izglītību un 4 ar vidējo izglītību. Mainība - 2. Skaits sadalījumā pa vecuma grupām: 35-39 gadus vecas - 2 personas; 40-44 gadus vecas - 2 personas; 45-49 gadus veca - 1 persona; 50-54 gadus vecas - 6 personas, 55-59 gadus vecas - 4 personas. Skaits sadalījumā pa dzimuma grupām - 13 sievietes un 2 vīrieši.



113

Mazsalacas novada vispārējās izglītības iestādēs 2010./2011. mācību gadā strādāja 92 darbinieki. Turpinās projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 3. aktivitāte – „Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana”. Piesaistot pašvaldības un valsts investīcijas, 2009.gadā tika veikta Ramatas sākumskolas telpu un jumta renovācija . 2010.gadā Mazsalacas novada vispārējās izglītības iestādēs

• Turpinājās Sorosa fonda - Latvija projektu „Sabiedrības atbalsta centra izveide Mazsalacas vidusskolā”;

• Turpinājās IPIA, VIAA projektu „Mazsalacas vidusskolas informatizācija un Mazsalacas novada Ramatas sākumskolas informatizācija”.

• Turpinājās un noslēdzās Valsts Izglītības Attīstības aģentūras projekts “Comenius” (Latvija, Kipra, Francija, Itālija, Somija, Zviedrija);

• Turpinājās sadarbības projekts ar Vācijas Nīdermīlenas starptautisko nometņu organizāciju angļu un vācu valodas apguvē;

• Turpinās skolotāju metodiskā sadarbība ar Igaunijas Tamsalu ģimnāziju un Sankt – Pēterburgas 700. vidusskolu (Krievija).

Mazsalacas vidusskola sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām “Mazsalacas attīstības projekti” un vecāku–skolotāju biedrību “MAVI”.

Ramatas sākumskola sadarbojas ar novada izglītības iestādēm - pirmskolas izglītības iestādi, Mazsalacas vidusskolu, Mazsalacas mākslas un mūzikas skolu, ir izveidojusies sadarbība ar skolām kaimiņu novados - ar Burtnieku novada Ēveles pamatskolu, Rūjienas novada Vilpulkas sākumskolu.

8.1.3. Profesionālās ievirzes un interešu izglītība

KS2, IS3 Mazsalacas novadā ir 1 profesionālās ievirzes izglītības iestāde – Mazsalacas Mūzikas un mākslas skola (MMMS), dibināta 1992. gadā.

Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes „Pūšaminstrumentu spēle”, „Taustiņinstrumentu spēle”, Stīgu instrumentu spēle”, „Vokālā mūzika” un „Vizuāli plastiskā māksla” izglītības programmās noteikto mērķu sasniegšanai.

Profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošana ietver teorētiskās un praktiskās mācības, kā arī radošo darbību. Izglītības programmas tiek īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās, audzēkņu patstāvīgajā darbā, ārpusstundu pasākumos – izstādēs, konkursos, koncertos, festivālos, akcijās u.c.

Mūzikas un mākslas jomā skola realizē 8 izglītības programmas:

• klavierspēle,

• vijoļspēle,

• trompetes spēle,

• eifonija spēle,

• flautas spēle,

• klarnetes spēle,

• saksofona spēle,

• vizuāli plastiskā māksla.

Vizuāli plastiskās mākslas programmā audzēkņi apgūst zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, darbu materiālā, veidošanu, mākslas valodas pamatus. Bērniem ir iespēja iepazīt dažādus mākslas veidus, apgūt zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas un grafikas tehnikas, kā arī uzzināt, ieraudzīt, salīdzināt, izpausties, un mācīties patstāvību mācīties. Skolā uzņem audzēkņus no 6 gadu vecuma.

Mūzikas programmas pasniedz 11 pedagogi, mākslas – 3 pedagogi. Skolā 2010./ 2011. mācību gadā bija 99 audzēkņi jeb par 18 mazāk kā 2009./2010.gadā. Skolā uzņemto audzēkņu skaits šobrīd samazinās, domājams, novada demogrāfiskās situācijas iespaidā.

52.tabula. Izglītojamo skaits Mūzikas un mākslas skolā (avots: MMMS, 2011.gads.).



114

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

116 119 117 117 99

Skolas darbību finansē novada pašvaldība, saskaņā ar noslēgto līgumu. Skolas ieņēmumus pamatā veido valsts budžets, pašvaldības finanšu līdzekļi, kā arī audzēkņu mācību maksas. Skola nodrošināta ar tehniskajiem līdzekļiem, interneta pieslēgumu un datoriem. Tuvākās ieceres saistās ar mākslas skolas kosmētisko remontu un ēkas Parka 31 siltināšanu.

Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas zālē regulāri notiek koncerti, audzēkņi un pedagogi piedalās dažādos novadā notiekošajos pasākumos. Tiek rīkotas izstādes par dažādu tematiku. Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi piedalījušies dažādos festivālos, konkursos, forumos, kuri saistīti gan ar mūziku, gan mākslu - Latvijā un arī ārvalstīs. Tiek rīkotas vecāku sapulces. Ir labs kontakts ar audzēkņu vecākiem. Sadarbība ar citām skolām, piemēram, ar Cēsu mūzikas skolu un Alojas mūzikas un mākslas skolu. Tiek veidoti kopīgi tematiskie pasākumi par komponistiem, ar izglītojošu ievirzi gan skolēniem, gan arī viņu vecākiem. Regulāri tiek sniegti mazie koncerti pilsētas bērnu dārzā, apkārtējos novados, pansionātos. Tika noorganizēts konkurss mūzikas literatūrā Vidzemes reģiona mūzikas skolām.

Informācija ņemta no: portāla “ Latvijas kultūras karte” www.kulturaskarte.lv; 2010.gada Mazsalacas NP publiskā pārskata; Mazsalacas novada mājas lapas www.mazsalacasnovads.lv

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērni un jaunieši plaši īsteno vispārējās izglītības iestādēs un Mazsalacas kultūras centrā, kas nodrošina ārpusskolas brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, fizisko un garīgo attīstību, individuālo talantu izkopšanu.

Lai noskaidrotu skolēnu intereses, tiek veiktas aptaujas par labāko pulciņu mācību gadā.

2010.gadā Mazsalacas novada Kultūras centra amatierkolektīvos un interešu pulciņos iesaistījušies 58 bērni.

Arī Ramatas sākumskolā skolēniem ir iespēja piedalīties dažādos interešu izglītības pulciņos. Tautu deju kolektīvs „Stariņi” ir IX un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki. Teātra pulciņš „Pasaciņa” regulāri ar uzvedumiem piedalās pagasta, novada, starpnovadu pasākumos. Skolā darbojas dziedāšanas pulciņš „Dziedātprieks” un sporta pulciņš. Skolēniem ir pieejamas logopēda konsultācijas, pagarinātās dienas grupas nodarbības, pedagogu individuālās konsultācijas.

Sadarbībā ar Mazsalacas novada Mūzikas un mākslas skolu, skolēniem ir iespēja apgūt klavierspēles prasmes uz vietas skolā.

Profesionālās ievirzes iestāžu un interešu izglītības programmu darbības mērķis ir veicināt pozitīvi virzītas, garīgi bagātas, radošas, zinātkāras personības veidošanu, kas būtu politiski aktīva, darbīga un konkurētspējīga mainīgajā pasaulē.

2011./2012. mācību gadā Mazsalacas vidusskolā izglītojamiem ir iespēja izkopt savas spējas, talantus, radošo potenciālu, darbojoties daudzveidīgu interešu izglītības nodarbību pulciņos (kopā 23). Skolā darbojas:

1.- 4.klašu meiteņu koris „Sonatīne”, 5. – 9. klašu meiteņu koris „Sonāte”, zēnu ansamblis, 1. klases deju kolektīvs „Ķipari”, 3. - 4. klases deju kolektīvs „Ķipari”, 6. - 7 . klases deju kolektīvs „Oga”, 8. – 9. klases deju kolektīvs „Oga”, pūtēju orķestris, teātra, drāmas pulciņš, literārās jaunrades darbnīca,

lietišķās jaunrades darbnīca, 1. -4. klases mākslas jaunrades pulciņš, futbola pulciņš, basketbola pulciņš zēniem (sadarbība ar Rūjienas sporta skolu), florbola pulciņš, 1. – 4. klases vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņš, automodelisma pulciņš, lidmodelisma pulciņš,



115

šaha, dambretes un galda spēļu pulciņš, 9. – 12. klašu zēniem nodarbības „Praktiskais latvietis”,

9. – 12. klašu meitenēm - „Praktiskā latviete”, jaunsargi, karatē pulciņš.

8.1.4. Mūžizglītība un tālākizglītība

Mazsalacas novadā mūžizglītība kā sistēma, kas nodrošinātu novada iedzīvotāju izglītošanos mūža garumā, apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, šobrīd ir atkarīga no novada pašvaldības iniciatīvas nākotnē. Situācijas izpēte, rīcības programmas izstrāde, tās realizācija ļautu novada iedzīvotājiem veiksmīgāk pielāgoties jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, papildinot zināšanas un apgūstot prasmes. Dažādu iestāžu un pašvaldības saskaņota rīcība, balstoties uz pašvaldības ierosmi, sekmētu mūžizglītības attīstību Mazsalacas novadā un izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem.

Skatīt arī sadaļu 8.4.

8.1.5. Zinātne, pētniecība un inovācijas Skatīt sadaļu 4.7.

8.2. Veselības aprūpe Sabiedrības veselība ir svarīgs sabiedrības sociālās vienotības un vienlīdzības, pārticības un nabadzības izplatības, kā arī vides faktoru un kultūras normu rādītājs. Reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai un sociālajai attīstībai ir nepieciešama laba iedzīvotāju veselība.

Mazsalacas novadā ir nodrošināta primārā veselības aprūpe. Iedzīvotājiem Mazsalacā ir pieejami arī aptieku pakalpojumi, taču, ņemot vērā attālumus starp novada apdzīvoto vietu centriem un sabiedriskā transporta kustības grafiku, šis pakalpojums būtu jāattīsta arī attālākajās apdzīvotajās vietās.

SIA „Mazsalacas slimnīca” sniedz iedzīvotājiem ambulatoros un stacionāros pakalpojumus, maksas paliatīvo aprūpi, kā arī neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Mazsalacas slimnīcas specializācija ir paliatīvo pacientu aprūpe, kas ir vienīgā Vidzemē. To slimnīca izvēlējusies 2004.gadā. Paliatīvā aprūpe (-no bioloģiskā, psiholoģiskā, sociālā, garīgā aspekta visaptveroša to cilvēku aprūpe, kuru slimības vairs nav radikāli izārstējamas) ikdienā tiek nodrošināta 40-50 cilvēkiem, stacionārs gandrīz vienmēr ir pilns. Tas ir maksas pakalpojums, jo slimnīca nesaņem valsts kvotas paliatīvajai aprūpei - pacienti maksā deviņus latus dienā. Daļai šo maksu palīdz segt sociālais dienests.

Mazsalacas slimnīcā pieejami šādi maksas pakalpojumi

• Ārsta komisija autovadītāja apliecības iegūšanai.

• Ārsta komisija sanitārajai grāmatiņai.

• Masāžas un fizikālās terapijas procedūras.

• Limfodrenāžas vakuuma zābaki.

• Vakcinācija pret: ērču encefalītu; A un B hepatītu, AB hepatītiem; gripas vīrusu; rotavīrusa infekciju; vējbaku vīrusu; pneimokoku infekciju.

• Redzes pārbaude, briļļu izrakstīšana un pasūtīšana.

• Zobu higiēnista pakalpojumi.



116

Mazsalacas slimnīcā pieejami arī zobārsta pakalpojumi. Slimnīcas ēkā atrodas arī trīs no četrām novada ģimenes ārstu praksēm. Novadā ar četriem tūkstošiem iedzīvotāju katram no ģimenes ārstiem ir apmēram 800-900 pacientu. Visi trīs ģimenes ārsti papildus strādā arī dienas stacionārā. Daļa pakalpojumu tiek organizēta sadarbībā ar citu novadu speciālistiem, piemēram, acu ārsts brauc no Valmieras, arī laboratorija strādā sadarbībā ar Vidzemes reģionālo slimnīcu. Slimnīcas telpās atrodas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes

dežūrtelpa.

Mazsalacas slimnīcā nav traumpunkta, taču tādēļ, ka slimnīca specializējas paliatīvajā aprūpē, medicīnas māsas ir uz vietas arī brīvdienās un spēj sniegt kvalitatīvu palīdzību arī neplānotiem pacientiem, ja ģimenes ārsta nav uz vietas.

Mazsalacā darbojas Andas Plūmes ģimenes ārsta un ginekologa prakse. Katru pirmdienu un trešdienu prakses telpās ir iespēja nodot asins paraugus analīžu veikšanai E. Gulbja laboratorijā.

Mazsalacas ārstu prakses sniedz sekojošus pakalpojumus:

• ģimenes ārsta ambulatora slimību diagnostika, ārstēšana; • bērnu un pieaugušo profilaktiskās apskates, vakcinācijas; • ambulatoras procedūras, piem., ausu skalošana, cukura līmeņa noteikšana, elektrokardiogrammu

veikšana u.c.; • mājas aprūpe; • brūču pārsiešanas; • muskulārās un venozās injekcijas; • veselības pārbaudes autovadītāja apliecības iegūšanai; • ginekologa profilaktiskās apskates, konsultācijas kontracepcijas jautājumos, grūtnieču aprūpe; • ginekoloģisko saslimšanu diagnostika, ārstēšana.

Mazsalacas novadā pieejama arī medicīniskā aprūpe mājās Ramatas feldšeru punkts

Feldšeru punkts Ramatas pagastā darbojas no 1951. gada ar nosaukumu Silzemnieku ciema feldšeru-vecmāšu punkts. No 1954. līdz 1955. gadam - Mazsalacas ciema feldšeru-vecmāšu punkts, no 1956. gada Ramatas ciema feldšeru-vecmāšu punkts, no 1990. gada Ramatas pagasta feldšeru punkts.

No 2010.gada 1. janvāra feldšeru punkts atrodas Mazsalacas novada pašvaldībai piederošās telpās "Ķīši".

Ramatas pagasta feldšeru punktā ir pieejami sekojoši pakalpojumi: • ambulatorā pieņemšana; • intravenozās un intramuskulārās injekcijas; • pārsiešana; • profilaktiskā potēšana.

Tiek sniegta pirmā medicīniskā palīdzība.

Sēļu feldšeru punkts

Feldšeru punkts Sēļu pagastā darbojas no 1974.gada. Feldšeru punkts atrodas Mazsalacas novada pašvaldībai piederošās telpās "Kaļķi"-1.



117

Sēļu pagasta feldšeru punktā iespējams veikt: • bērnu un pieaugušo profilaktisko apskati; • injekcijas; • pārsiešanu; • profilaktiskās potes. • tiek sniegta pirmā medicīniskā palīdzība.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2009.gadā Mazsalacas novadā uz vienu iedzīvotāju vienāds ar vidējo, salīdzinot visas Vidzemes novada pašvaldības.

Ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām 2009.gadā Mazsalacas novadā uz vienu iedzīvotāju nedaudz mazāks kā vidējais rādītājs Vidzemes novada pašvaldībās. Stacionārās ārstēšanās nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji izmanto arī 45 kilometru attālumā no Mazsalacas atrodošos sertificētu ārstniecības iestādi SIA "Vidzemes slimnīca", kas ir reģionāla daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde. Slimnīca nodrošina diennakts medicīnisko palīdzību 300 000 Vidzemes reģiona iedzīvotājiem.

Slimnīcas galvenie darbības virzieni:

• Ārstniecība - 14 specializētās stacionāra nodaļas un īslaicīgā sociālā aprūpe

• Specializētā neatliekamā palīdzība - 24 stundas diennaktī ar 8 speciālistu ārstu dežūrām

• Ambulatorā palīdzība - 26 specialitāšu ārsti un dienas stacionārs

• Diagnostika - vizuālā, funkcionālā un laboratoriskā

Nepietiekamas sabiedriskā transporta satiksmes dēļ novada iedzīvotājiem apgrūtināta pieejamība vai nav pieejami dažādi speciālisti gan Mazsalacas slimnīcā, gan citur, kā arī ģimenes ārsti. Mazsalacas novadā, tāpat kā visā valstī, trūkst jauni speciālisti medicīnas jomā.

8.3. Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi

8.3.1. Sociālā palīdzība

Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība ir sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuras uzdevums ir garantēt sociālo aizsardzību tiem iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem nespēj sevi nodrošināt vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kuri nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību.

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa un ģimenes materiālo resursu - ienākumu un īpašumu novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā. Mazsalacas novada pašvaldības pieņemtajos 2009. gada 11. augusta saistošajos noteikumos Nr.3 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Mazsalacas novada pašvaldībā”. ir noteikti šādi pabalstu veidi:

• pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai; • dzīvokļa pabalsts; • vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā; • pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai; • pabalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš sasniedzis pilngadību; • pabalsts audžuģimenēm; • pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai; • pabalsts veselības aprūpei maznodrošinātām personām (ģimenēm).



118

Pašvaldība izmaksā citus pabalstus pēc tam, kad apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta pašvaldībai pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Ar sociālo palīdzību saistītie izdevumi: • 2008.gadā Ls 91 648 • 2009.gadā Ls 85 355 • 2010.gadā Ls 158 206

Sociālās palīdzības izdevumi 2010.gadā bija 8 % no kopējā pašvaldības gada budžeta. Mazsalacas novada Sociālā dienesta budžeta plāns pabalstiem, pakalpojumiem 2011.gadam ir 112 500 Ls.

Uz šo brīdi dienesta klienti ir 186 ģimenes ar 693 personām, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un 42 ģimenes ar 86 personām, kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss, kas ir 20% no kopējā iedzīvotāju skaita novadā (3909). Līdzīga situācija ir valstī kopumā.

Īslaicīgo sociālo aprūpi līdz 1 gadam (90% līgumu tiek pagarināti uz nākošo termiņu) 18 klientiem nodrošina Mazsalacas slimnīca, kur daļu izdevumu sedz pašvaldība (ik mēnesi šim mērķim tiek izlietoti vidēji 2000 Ls) un 8 pacientiem no novada visus uzturēšanās izdevumus sedz 1.pakāpes radinieki. Ilglaicīgu sociālo aprūpi institūcijā saņem 2 personas (līgums ar pansionātu „ Valmiera” un Rūjienas senioru māju).

Mājas aprūpe 2011.gadā tiek nodrošināta 16 personām: 10 personām aprūpi nodrošina kaimiņi (tiek maksāts aprūpes pabalsts); 6- apmācīts NVA stipendiāts. Stipendijas darbos novadā tiek iesaistītas 45 personas.

Astoņiem bērniem tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērnu aprūpes iestādēs (Skangaļu muižas internāts, bērnu aprūpes centrs” Dzeguzīte”).

Astoņiem pusaudžiem, kuri pārkāpuši likumu, ir izstrādātas sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas programmas.

53.tabula Statistika par piešķirtajiem un izmaksātajiem pabalstiem (avots: Mazsalacas sociālais dienests, 2011.)

Pabalsta veids Saņēmušas ģim. 2009

2009. Summa Ls

Saņēmušas ģim 2010

2010. Summa Ls

GMI 82- 356 pers. 14988 145- 509 pers. 45160

Dzīvokļa pab. 256-606 pers. 12343 160-468 pers. 11043

Ēdināšana skolā un bērnudārzā

65-207 pers. 9991 133-432 pers. 10881

Ārkārtas pabalsts 42-65 pers. 3628 65-73 pers. 6723

Sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm

10- 14pers. 5995 15-21 pers. 7707

Aprūpes pabalsts 31 3219 13 2638

Dati: http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_palidziba_pakalpojumi/parskati/2009/1_pasvaldibu_sd_2009.xls

Lai pilnvērtīgāk sniegtu sociālo palīdzību, pašvaldībā un tuvākajās kaimiņu pašvaldībās trūkst nakts patversmes bezpajumtniekiem, ir nepietiekams skaits sociālo dzīvokļu, trūkst stratēģijas, kā strādāt ar

http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_palidziba_pakalpojumi/parskati/2009/1_pasvaldibu_sd_2009.xls

http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_palidziba_pakalpojumi/parskati/2009/1_pasvaldibu_sd_2009.xls



119

atkarībās nonākušiem cilvēkiem, kā arī nav pieejami sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar atkarības problēmām.

8.3.2. Sociālie pakalpojumi

Sociālie pakalpojumi ir sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija un sociālais darbs.

Sociālās aprūpes pakalpojumus var saņemt tie cilvēki, kuriem ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomu funkciju izpildi sociālajā jomā, pašvaldība ir izveidojusi sociālo dienestu.

Mazsalacas novada Sociālais dienests ir Mazsalacas novada pašvaldības izveidota iestāde, kas novada pašvaldībai noteiktās kompetences ietvaros administrē un nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu personām, kuras ir reģistrējušas savu pamata dzīvesvietu Mazsalacas novada pašvaldības teritorijā. Iestāde darbu ir uzsākusi 2009.gada 1.augustā un darbojas saskaņā ar 2009.gada 11.augusta Mazsalacas novada pašvaldības domes apstiprināto Mazsalacas novada Sociālā dienesta Nolikumu.

Dienesta mērķis ir palīdzēt novada iedzīvotājiem atrisināt vai mazināt to sociālās problēmas, sniegt to vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālu palīdzību un veicināt šo personu pašpalīdzību un integrāciju sabiedrībā.

Dienests pilda šādus uzdevumus: • veic sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām; • sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna

attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, personām ar invaliditāti, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personām vai personu grupām, kurām tas nepieciešams;

• novērtē pēc sociālās palīdzības vērsušos personu (turpmāk tekstā - klientu) vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursus;

• nosaka klientu līdzdarbības pienākumus, vienojoties ar viņu par veicamajiem pasākumiem; • administrē novada pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības sniegšanai; • novērtē Dienesta administrēto un novada pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības kvalitāti.

Sociālajā dienestā strādājošais personāls ir 4 darbinieki – 3 ar augstāko izglītību, 1 - ar vidējo izglītību. Dienesta darbu vada un organizē dienesta vadītāja. Dienestā strādā divi sociālie darbinieki un viena sociālās palīdzības organizatore.

Mazsalacas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbiniekiem ir noteikti pieņemšanas laiki Sēļu un Ramatas pagastu pārvaldēs, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību tuvāk savai dzīvesvietai. Informācija par sociālo dienestu, paziņojumi, noderīga informācija līdz iedzīvotājiem tiek novadīta sekojošos veidos: izdots informatīvais buklets „Mazsalacas novada Sociālais dienests”, sniegta intervija un informācija laikrakstam „Liesma”, ikmēneša informatīvās Ziņu Lapas Mazsalacas novadā, aktuālā informācija novada mājas lapā, arī paziņojumu izlikšana iedzīvotājiem pieejamās vietās- uz ziņojumu dēļiem, veikalu skatlogos.

2010.gada aprīlī ar sociālā dienesta atbalstu tika nodibināta Mazsalacas novada senioru biedrība „Atbalss”, kurā apvienojušies 47 pensionāri. Izbūvēta uzbrauktuve cilvēkiem ar invaliditāti pie dienesta telpām Parka ielā 14. Izremontēta un darbu sākusi humānās palīdzības noliktava, kur iedzīvotāji var nodot apģērbus un apavus, kā arī saņemt nepieciešamo palīdzību. Ar uzņēmēju atbalstu gada nogalē dāvinājumus saņēma vientuļie pensionāri un cienījamus gadus sasniegušie iedzīvotāji- kopā novadā 145 personas.



120

2010.gadā Sociālais dienests veiksmīgi sadarbojies ar nevalstiskajām organizācijām: • Latvijas Sarkanais krusts - ES pārtikas paku sadale trūcīgajiem iedzīvotājiem; • Valmieras novada Fonds- ziedojumi bērniem, sākoties jaunajam mācību gadam, iesaistīšanās

labdarības akcijā „ Skolas soma” un pārtikas bankā „Paēdušai Latvijai”; • Latvijas Pašvaldību savienība – ar A/S Latvenergo atbalstu 2010.gadā izsniegtas elektrības dāvanu

kartes 250 trūcīgajām un maznodrošinātajām mājsaimniecībām.

Pašvaldībā būtu nepieciešama dienas centra izveide senioriem un dienas centra izveide jauniešiem. Mazsalacas novada Sociālais dienests plāno turpināt realizēt 2010.gadā izvirzītos mērķus un uzdevumus. Palīdzēt novada iedzīvotājiem atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, sniegt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, veicinot šo personu pašpalīdzību un integrāciju sabiedrībā. Tiks veikts dienesta telpu kosmētiskais remonts. Tiks turpināta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, aktivizēta iedzīvotāju līdzdarbība savu problēmu risināšanā. Iedzīvotājiem tiks piedāvāti jauni pakalpojumi- atbalsta grupas, sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde.

8.4. Kultūrvide un sports

Mazsalacas novada kultūrvide ir veidojusies kā Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, ko ietekmējusi iedzīvotāju saskarsme ar apkārtējo dabu, vietējiem un globālajiem ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Visai būtiska loma novada iedzīvotāju garīgo procesu attīstībā ir saglabātajam un rūpīgi koptajam pagātnes mantojumam: folklorai, tradīciju pārzināšanai un seno prasmju pielietošanas spējām, skaistajai dabas ainavai, vēsturiskajiem notikumiem un mūsdienām: radošai attieksmei pret pagātnes mantojumu, labi attīstītajiem saziņas līdzekļiem un pārvietošanās iespējām.

Mazsalacas novada iedzīvotāji dzīvo Mazsalacas pilsētas un apkārtējās lauku kultūrvēsturiskajās ainavās. Pilsētas un pagastu vēsturiskie centri, muižu ansambļi, baznīcas, parki, vēsturisko notikumu piemiņas un ievērojamu cilvēku darbības vietas- katrai vietai ir sava veida vērtība, kuras saglabāšana un radoša izmantošana atbilst novada, valsts un arī pasaules interesēm.

Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu, veicināt ekonomisko darījumu un kultūras sakarus.

Finansējums 2010.gadā kultūras un sporta funkcijas īstenošanai bija 324 466 Ls jeb 15.9%. 2011.gada plānā paredzēts 369 717 Ls, kas sastāda 16,3% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.

8.4.1. Kultūras iestādes un pasākumi

Bibliotēkas

2010. gadā Mazsalacas novadā lasītājiem pieejamas 4 akreditētās publiskās bibliotēkas, kas pilda vietējās nozīmes bibliotēku funkcijas un Mazsalacas vidusskolas bibliotēka ar lielu mācību literatūras krājumu.

Novadā kā attiecīgā pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas:

• Mazsalacas pilsētas bibliotēka,

• Ramatas pagasta bibliotēka,

• Sēļu pagasta bibliotēka,



121

• Skaņkalnes pagasta bibliotēka. Mazsalacas pilsētas bibliotēka

Mazsalacas pilsētas bibliotēka ir pilsētas un, kopš 2009.gada jūlija, arī novada kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas, pēc akreditācijas 2010.gadā, pilda vietējas nozīmes bibliotēku funkcijas, nodrošinot vietējās sabiedrības vajadzībām atbilstošus bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informacionālos pakalpojumus.

Pieaugušo nodaļa izdod bibliotēkas avīzīti - „Literārās vēstis”; Bērnu nodaļa - „Muminavīzi”. Šajos izdevumos interesenti tiek informēti par bibliotēkas darbu, jaunieguvumiem, notikumiem un pasākumiem bibliotēkas nodaļās, kā arī tiek sniegtas atbildes uz apmeklētāju jautājumiem.

Ramatas pagasta bibliotēka

Ramatas pagasta bibliotēka dibināta 1945.gadā. Šobrīd tā atrodas pašvaldībai piederošā īpašumā, kurš uzcelts 1987.gadā. Bibliotēka ir pašvaldības kultūras, sociālā un informacionālā iestāde, kuras darbības mērķis ir visu vecuma bibliotēkas lietotāju grupu apkalpošana. Bibliotēkas misija ir iekļauties tālākajā sabiedrības informatizācijas procesā, piedāvājot un nodrošinot to informāciju, ko vēlas saņemt lietotāji, nodrošināt kulturālu, saturīgu laika pavadīšanu.

Skaņkalnes pagasta bibliotēka

Pirmie dati par Skaņkalnes pagasta bibliotēku ir fiksēti 1928. gadā, kad tiek dibināta Kultūras fonda bibliotēka ar 620 sējumiem par 1226,53 Ls. To novieto Skaņkalnes pagasta namā un, līdz pat 1939. gadam lasītājus apkalpo pagasta darbvedis Eduards Rusmanis. Tādejādi par bibliotēkas dibināšanas gadu uzskatāms 1928. gads.

Ēka celta 1986.gadā, bibliotēkas telpas ir pašvaldības īpašums.

Sēļu pagasta bibliotēka

Sēļu pagasta bibliotēka dibināta 1946.gadā. Ēka celta 1550.gadā, telpas renovētas. Šobrīd tā ir pašvaldības īpašums. Bibliotēka ir vietējās pagasta sabiedrības saieta un informācijas aprites vieta. Bibliotēka nodrošina informācijas pieejamību ikvienam pagasta iedzīvotājam, arī viesiem, veicina sabiedrības izaugsmi ar semināru, kursu, konferenču, koncertu, lekciju ciklu palīdzību.

Mazsalacas vidusskolas bibliotēka

Ēka ir pašvaldības īpašums, celta 1976.gadā. Skolu bibliotēka ar lielu mācību literatūras krājumu papildina iespēju pēc iespējas labāk apkalpot novada bibliotēku lietotājus.

Novada bibliotēkās pavisam strādā 9 bibliotekāri- Mazsalacas pilsētas bibliotēkā strādā 4 bibliotekāres, Ramatas pagasta bibliotēkā strādā 2 darbinieces, Skaņkalnes bibliotēkā strādā 1 darbiniece, Sēļu bibliotēkā strādā 2 darbinieces.

Ne visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskajiem darbiniekiem.

Visi bibliotekārie darbinieki ir izgājuši daudzpusīgu apmācību kursu Bila un Melindas Geitsu fonda un Latvijas valsts finansētā projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros. Regulāri apmeklē Valmieras integrētās bibliotēkas rīkotos seminārus.

54.tabula. Bibliotēku darba statistiskie rādītāji, 2010.gads (avots: Mazsalacas novada bibliotēkas, 2011.gads.)

Kopā Mazsalacas Ramatas Sēļu Skaņkalnes Mazsalacas



122

pilsētas bibliotēka

pagasta bibliotēka

pagasta bibliotēka

pagasta bibliotēka

vidusskolas bibliotēka

Bibliotēku skaits novadā

5

Lasītāju skaits 1836 976 120 285 103 465

Apmeklējumu skaits 43659 11870 2785 8586 2173 17629

Izsniegumu skaits 55763 11916 3393 8486 1724 20562

Krājumu skaits 102639

18391 4575 5958 4715 69000

Jaunieguvumu skaits 3427 1095 543 385 454 950

SBA 629 132 90 359 34 2

Datoru skaits 39 14 6 7 8 4

Projektu izstrāde 9 1 - 8 - -

Tematiskie pasākumi 52 12 10 23 - 7

Izstādes 200 69 20 16 42 53

Profesionālā pilnveide un tālākizglītība

56 12 7 26 7 4

Telpu kopplatība kv/m

334 109 100 66 168

Izlietotie budžeta līdzekļi, Ls

86805 27372 41018 10246 8169

Novada bibliotēkas lietotājiem piedāvā bezmaksas pakalpojumus: labi nokomplektētus grāmatu krājumus, plašu periodisko izdevumu klāstu, datorpakalpojumus, interneta izmantošanu, apmācības un konsultācijas darbam ar datoru un internetu. Novada bibliotēkās ir pastāvīgais, bezvadu interneta pieslēgums, 39 datori, no tiem 9 izmanto darbinieki.

Bibliotēkās ir iespēja bez maksas noskatīties Latvijas kinostudijā tapušas filmas, ir nodrošināta pieeja elektroniskajām datu bāzēm (NAIS, Letonika, Lursoft Laikrakstu bibliotēka), konsultācijas par bibliotēku un tās izmantošanas iespējām, tematisku un faktogrāfisku uzziņu izpilde.

Visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem: printeriem (5), skeneriem (4), multifunkcionālajām iekārtām (6), kopētājiem (2). Bibliotēkas bez maksas sniedz starpbibliotēku abonementa (SBA) pakalpojumus, kopēšanas, printēšanas, skenēšanas pakalpojumus (izņemot Mazsalacas pilsētas bibliotēku).

Labs telpu tehniskais stāvoklis Ramatas, Sēļu, Skaņkalnes bibliotēkās. Šobrīd neapmierinošs – Mazsalacas pilsētas bibliotēkā. Tomēr Mazsalacas bibliotēkai ir izstrādāts un guvis atbalstu projekts „Mazsalacas pilsētas bibliotēkas rekonstrukcija”, kura īstenošanā tiks piesaistīti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļi.

Bibliotēkās regulāri tiek rīkotas izstādes, tematiskie pasākumi, konkursi, Bibliotēku nedēļa, darbojas Bērnu žūrija, notiek aktivitātes sakarā ar Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļu.



123

Informācija par bibliotēkām pieejama Valmieras integrētās bibliotēkas mājaslapā:

www.biblioteka.valmiera.lv; laikrakstā “Liesma”; novada mājaslapā: www.mazsalaca.lv; ;

www.kulturaskarte.lv

Kultūras nami

Mazsalacas novada kultūras centrs ir novada kultūras iestāde, kuras uzdevums ir kultūras pasākumu (koncertu, teātra izrāžu, izstāžu, tirdziņu) organizēšana Mazsalacas pilsētā un novadā; tāpat arī amatierkolektīvu darbības organizēšana un atbalstīšana; meistarklašu un izglītojošo semināru organizēšana, mūžizglītība. Veidojas laba sadarbība ar novada izglītības iestādēm, uzņēmējiem, kā arī valsts kultūras procesus koordinējošām iestādēm. Mazsalacas novada Kultūras centrā 2010.gadā tika organizēti 8 valsts un tradicionālo svētku pasākumi (850 apmeklētāji), 11 informatīvi izglītojoši sarīkojumi (217 apmeklētāji), 34 koncerti (5281 apmeklētāji), 11 izrādes (1030 apmeklētāji), 5 izstādes (2210 apmeklētāji), 12 atpūtas un izklaides sarīkojumi (1377 apmeklētāji), 2 kinofilmu demonstrējumi (425 apmeklētāji ) un 2 gadatirgi.

Pagastu teritorijās kā attiecīgās pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas Mazsalacas novada Kultūras centrs, Ramatas pagasta kultūras centrs /bez juridiska apstiprinājuma, jo nav notikusi iestādes pārreģistrācija/ un Sēļu pagasta tautas nams. Skaņkalnes pagasta iedzīvotāji jau daudzus gadus izmanto Mazsalacas Kultūras centra pakalpojumus pagasta aktivitāšu vajadzībām. Savukārt Mazsalacas pilsēta rīko lielus brīvdabas pasākumus Lībiešu estrādē, kas atrodas pagasta teritorijā.

Ramatas pagasta kultūras centrs pēc remonta atklāts 2007. gada 22. jūnijā. Pirms tam Ramatas pagasta centrā nebija piemērotas telpas kultūras pasākumiem. Ramatas pagasta kultūras centrā notiek Ramatas amatierteātra mēģinājumi, telpas piemērotas dažādu pasākumu organizēšanai. Ramatas pagasta kultūras centrā 2010.gadā tika organizēti 5 valsts un tradicionālo svētku pasākumi (255 apmeklētāji), 9 atpūtas un izklaides sarīkojumi (680 apmeklētāji), 5 koncerti (255 apmeklētāji), 1 izrādes (60 apmeklētāji), 4 izstādes (150 apmeklētāji), 1 kinofilmu demonstrējumi (25 apmeklētāji) un 12 informatīvi izglītojoši sarīkojumi (275 apmeklētāji). Ramatas pagasta kultūras centrā tiek organizēti gan amatieru, gan profesionālās mākslas koncerti. Teātra izrādes izrāda gan pašmāju, gan arī citu novadu amatierteātri. Ramatas pagastā ir iecienīti arī izklaides pasākumi, kā, piemēram, Ramatas pagasta Saimnieku balle, Jaungada masku karnevāls, vasaras sporta spēles augusta pēdējā sestdienā, pavasara sporta spēles un koncerts Lieldienās, Mātes dienas koncerts, Ramatas amatierteātra pirmizrāde. Ramatas pagastā teātra spēlēšanas tradīcijas sniedzas 40 gadu garā pagātnē. Režisore Merika Lūse ar ramatiešiem ir kopā kopš 1995. gada un pašlaik amatierteātrī darbojas 13 aktieri. Par prieku teātra mīļotājiem un aktieriem amatierteātris dzīvo un dzīvos vēl ilgi - kamēr būs gribētāji turpināt teātra spēlēšanas tradīciju. Tradicionāli tiek organizētas novada Dzejas dienas, svinīgs pasākums, veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai un pasākumi dažāda vecuma iedzīvotājiem Ziemassvētkos. Ramatas kultūras centram izveidojusies cieša sadarbība ar Ramatas pagasta sākumskolu, koncertus snieguši Mazsalacas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, kā arī Mazsalacas novada kultūras centra pašdarbnieki.

Sēļu pagasta Tautas nams atrodas Sēļu muižā, kas celta aptuveni 1550. gadā. Kapitālremonti veikti 1960. gadā un 2008. gadā.

Sēļu pagasta Tautas nams specializējies izglītojošu konferenču, semināru, koncertu, izstāžu organizēšanā, gadskārtu ieražu svētku svinēšanā.

Sēļu pagasta Tautas namā 2010.gadā tika organizēti 9 valsts un tradicionālo svētku pasākumi (920 apmeklētāji), 3 atpūtas un izklaides sarīkojumi (170 apmeklētāji), 10 koncerti (740 apmeklētāji), 4 izrādes (270 apmeklētāji), 12 izstādes (850 apmeklētāji), 1 kinofilmu demonstrējumi (25 apmeklētāji) un 10 informatīvi izglītojoši sarīkojumi (345 apmeklētāji).

http://www.biblioteka.valmiera.lv/


http://www.kulturaskarte.lv/



124

Tradicionāli februāra otrajā sestdienā Sēļu muižā krāšņā ballē tiekas Mazsalacas novada zemnieki un uzņēmēji. Tautas namā notiek atpūtas vakari, radošās darbnīcas, dažādi kursi. Īpašu vietu tautas nama darbībā ieņem ikgadējā starptautiskā arheologu nometne, kas kopš 2004.gada notiek, lai izpētītu Senburtnieka krastos akmens laikmeta liecības „Braukšu” un „Zvejnieku” māju tuvumā.

Sēļu pagasta Tautas namā darbojas senioru deju grupa "Draiskules" un divas biedrības: "Dāmu klubiņš" un jauniešu klubs "Sēļu vanagi". Ik gadus pagasta iedzīvotāji un viesi tiek aicināti uz vairākiem pasākumiem: februārī- Mazsalacas novada zemnieku un uzņēmēju balle, maijā- Svētku koncerts ģimenes dienā, vasaras sākumā- tradicionālie pagalmu teātru svētki.

Viena no kultūras un tautas namu darbības pamatjomām ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana. Mazsalacas novada kultūras centrā darbojas novada lielākie amatiermākslas kolektīvi: jauktais koris “Salaca”, dažādu paaudžu tautas deju kolektīvi, pūtēju orķestris, folkloras kopa “Rāmsalaca”, tautas lietišķas mākslas studija, senioru vokālais ansamblis. Tie ir t.s. Dziesmu svētku kolektīvi, kas prasa pastiprinātu uzmanību gan no kultūras centra, gan pašvaldības, gan pašu dalībnieku puses. Novada iedzīvotāji savas radošās vēlmes var izpaust arī citādi- interešu pulciņos, ko piedāvā kultūras centrs: darbojas mūsdienu dejas kolektīvs, dāmu deju kolektīvs, rokdarbnieču, aerobikas, ģitāras spēles, popgrupas studija un popgrupa, fotokopa. Savukārt pārējos novada kultūras centros un tautas namos darbojas katra spējām un vēlmēm atbilstoši interešu pulciņi: Ramatas pagasta kultūras centrā savu darbību turpina amatierteātris un Sēļu Tautas namā Senioru dāmu deju kopa “Draiskules”.

Novadā darbojas pavisam 18 amatierkolektīvi un 9 interešu pulciņi, iesaistot 404 dalībniekus. Skat. 76.tabulu. Pieaugušajiem ir 2 maksas pulciņi. Ņemot vērā iedzīvotāju kopējo skaitu pašvaldībā 2010. gadā, var secināt, ka augstāk minēto kultūras iestāžu mākslinieciskajos kolektīvos un interešu klubos iesaistīti 10% no kopējā iedzīvotāju skaita.

55.tabula. Amatierkolektīvu un interešu pulciņu skaits, dalībnieku skaits kultūras, tautas namos 2010.gadā (avots: Mazsalacas novada kultūras iestādes, 2011.gads). Kultūras, tautas nams

Iedzīvotāju skaits apdzīvotā vietā

Kolektīvu skaits

Dalībnieki t.sk. bērni

Interešu pulciņi

Dalībnieki t.sk. bērni

Mazsalacas novada Kultūras centrs

2160 16 244 58 5 102

Ramatas pagasta kultūras centrs

503 1 13

Sēļu pagasta tautas nams

466 1 12 4 33

Skaņkalnes pagasts 811

Kopā novadā 3940 18 269 58 9 135

Iesaistīti amatier- kolektīvos % attiecībā pret iedzīvotājiem

10%

Novada kultūras un tautas namos strādājošo skaits ir gandrīz nemainīgs. 2010.gadā tajos strādāja 6 iestāžu vadītāji, 16 kolektīvu un pulciņu vadītāji, 2 tehniskie darbinieki- apkopējas.

Novada mākslinieciskie kolektīvi nodrošināti ar profesionāliem vadītājiem, aktīvi iesaistās dažādās mākslinieciskajās aktivitātēs, to priekšnesumi ir neatņemama valsts un pašvaldības svētku sastāvdaļa. Lieli notikumi novadam ir Vispārējie Latviešu Dziesmu un deju svētki un Skolēnu Dziesmu un deju svētki, kuros Mazsalacas novada kolektīvi vienmēr ņem aktīvu dalību.



125

Kā tradicionālie kultūras un tautas namu organizētie pasākumi jāmin pilsētas un pagastu svētki (Mazsalaca, Sēļi), festivāli un konkursi (Mazpilsētu lauku koru festivāls, jauno solistu-vokālistu konkurss "Salacas balsis” ), gadskārtu ieražu svētki.

Novadā nenotiek pastāvīga kinofilmu demonstrēšana, jo nav stacionāru kino demonstrēšanas iekārtu, tomēr tas ir pētāms jautājums no vairākiem aspektiem, vispirms atbildot uz jautājumu: vai un cik nopietns ir pieprasījums pēc šī pakalpojuma. Kā īpašu notikumu var minēt pāris latviešu filmu demonstrācijas kultūras namos, kas bija labi apmeklētas. Interesentu risinājumu atradusi Mazsalacas Baptistu draudze, rīkojot Filmu vakarus, ik piektdienu bez ieejas maksas tās rādot uz lielā ekrāna savas draudzes telpās.

Kultūras jomā aktīvi darbojas arī jauniešu reliģiskās organizācijas.

Kultūras centru un tautas namu kopējie izlietotie līdzekļi 2010.gadā bija 151 727 Ls .

Iepriekšējie gadi raksturīgi ar to, ka pašvaldības mērķdotāciju ATR pabeigšanai, gan piesaistīto projektu naudu izmantoja kultūras iestāžu rekonstrukcijai un remontdarbiem, tādejādi ievērojami palielinot kopējos nozarei atvēlētos līdzekļus. Šobrīd līdzekļi samazinājušies, jo netiek saņemtas arī Valsts budžeta mērķdotācijas kolektīvu vadītāju darbu samaksai.

56. tabula. Mazsalacas novada pašvaldības izdevumi kultūrai 2010. gadā

Atlīdzība VSAOI Ēku remonts (rekonstrukcija)

PL iegāde Komunālie maksājumi

Pārējās izmaksas

KOPĀ

Mazsalacas kultūras centrs

24296 5841 65544 0 7674 9666 113021

Ramatas tautas nams

1075 259 58 2085 3477

Sēļu tautas nams

1386 334 815 980 3515

Mazsalacas bibliotēka

15243 3672 2047 1525 4885 27372

Ramatas bibliotēka

3545 854 32125 496 1489 2509 41018

Sēļu pagasta bibliotēka

3649 855 1063 815 3864 10246

Skaņkalnes bibliotēka

3173 764 947 919 2366 8169

Mazsalacas novada muzejs

10407 2507 33573 550 518 3930 51485

Skaņkalnes parks

8662 2038 228 68 2747 13743

Mazsalacas kultūras pasākumi

22030 22030

Mazsalacas atpūtas un sporta pas.

409 99 3123 3631

Ramatas kultūras pasākumi

533 533

Ramatas atpūtas un sporta pas.

181 44 840 1065

Sēļu kultūras pasākumi

135 33 3045 3213

Sēļu atpūtas un 123 123



126

sporta pas.

Skaņkalnes kultūras pasākumi

852 852

Skaņkalnes atpūtas un sporta pas.

267 267

Kopā 72161 17300 131242 5331 13881 63845 303760

Kultūras pasākumu kvalitatīvu norisi, pateicoties pēdējos gados veiktajām renovācijām, nodrošina arī kultūras namu labais tehniskais stāvoklis. Zāļu skaits:

• Mazsalacas novada kultūras centram 2,

• Ramatas kultūras centram 1,

• Sēļu tautas namam 2. Brīvdabas estrādes

Skaņkalnes pagastā, Mazsalacas tuvumā 2011.gadā pēc rekonstrukcijas atklāja Lībiešu pilskalna estrādi ar 1500 sēdvietām. 2011.gada augustā brīvdabas estrāde ar 300 sēdvietām tika atklāta arī Sēļos. Ramatas pagasta brīvdabas estrādi ar 100 sēdvietām atklāja 2006. gadā. Estrāžu tehniskais stāvoklis šobrīd visās vietās ir ļoti labs un sezonas laikā tajās notiek dažādi ārpustelpu pasākumi.

Informācijas tehnoloģiju aprīkojums.

Novada kultūras namiem ir nodrošināts gan interneta pieslēgums, gan datori personālam (Mazsalacā - 2, Ramatā - 1, Sēļos - 1), 4 printeri , 4 kopējamās iekārtas.

Informācija par kultūras namiem pieejama: novada mājaslapā www.mazsalaca.lv, portālā www.kulturaskarte.lv, Mazsalacas novada pašvaldības publiskajā 2010. gada pārskatā novada mājaslapā www.mazsalaca.lv.


http://www.kulturaskarte.lv/




8.4.2. Sports

Sporta dzīve Mazsalacā tiek organizēta, radoši izmantojot esošās telpas un dabisku, attiecīgajam sporta veidam pielāgotu vidi.

Sporta aktivitātēm Mazsalacas novadā tiek izmantota Mazsalacas vidusskolas sporta zāle, Mazsalacas Mūzikas skolas zāle, Ramatas kultūras centrs, Salacas upe, Skaņākalna parks, skolas parks, Mazsalacas ielas un laukumi.

Novada iedzīvotājiem ir iespēja sportot visos gadalaikos, tomēr dažādu tehnisku iemeslu dēļ /speciālā inventāra trūkums atsevišķiem sporta veidiem, piemēram, florbolam/, jaunas sporta zāles neesamība, neļauj šīm vēlmēm izpausties pilnībā.

Novadā populāri ir sekojoši sporta veidi, kuriem tiem rīkotas arī atbilstošas, tradicionālas sacensības visa gada garumā: • Mazsalacas badmintona kausa izcīņa, • Mazsalacas kausa izcīņa dambretē, • Mazsalacas kausa izcīņa šahā, • tautas slēpojums "Mazsalacas aplis

2011", • Mazsalacas novada Lieldienu turnīrs

volejbolā, • Lieldienu sporta spēles, • sacensības makšķerēšanā "Salacas

ausleja 2011", • pludmales volejbola sacensības, • Mazsalacas novada sporta spēles, • riteņbraukšanas sacensības

"Mazsalacas aplis 2011", • Volejbola sacensības 3:3, • pludmales volejbola sacensības mix

grupā, • Mazsalacas čempionāts badmintonā, • velosacensības „Mazsalacas Novada

Kauss”, • volejbola sacensības mix grupā, • Mazsalacas kausa izcīņa minifutbola

sacensībās, • Skaņkalnes pagasta atklātie čempionāti

ielu basketbolā (3:3) un vasaras volejbolā(4:4).

Sporta pasākumu organizatoru vidū: Mazsalacas novada pašvaldība, sadarbībā ar biedrību „R.E.G.” /velosacensības "Mazsalacas Novada Kauss"/, Mazsalacas vidusskolu, atsevišķu sporta veidu entuziastiem. Galvenais finanšu resurss Mazsalacas novadā ir pašvaldības budžets, kur 2010.gadā atpūtas un sporta iestādēm un pasākumiem tika piešķirti 5086 LVL.

Vairāk informācijas par sporta veidiem un iespējām piedalīties dažādās sacensībās var atrast

Mazsalacas novada mājas lapā www.mazsalacasnovads.lv un

http://www.sports.mazsalaca.lv/.

8.4.3. Kultūrvēsturiskais mantojums

Kultūrvēsturiskā ainava ir viens no kultūrvēstures pieminekļiem, kas atspoguļo tautas mentalitāti un vēsturiskos procesus, saglabā un vizuāli uztveramā formā sniedz informāciju, veido priekšstatus par teritorijas attīstību ilgākā laika periodā.

Mazsalacas novadam ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums - te atrodami daudzi valsts aizsargājamie valsts, vietējās nozīmes kultūras un dabas pieminekļi.

Mazsalacas novadam attīstoties, svarīgi ir saglabāt un radoši izmantot novada kultūrvēsturisko mantojumu, kas ietver arheoloģijas, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļus, kas kopā ar apkārtējo vidi un sociāli ekonomiskajiem procesiem veido Mazsalacas novada tēlu.

http://www.mazsalacasnovads.lv/

http://www.sports.mazsalaca.lv/



Dabas vide, arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi, pašvaldības un privātpersonu veidotie un atbalstītie muzeji, kultūras un izglītības iestādes, vietējo iedzīvotāju paaudzēs izkoptā sadzīves kultūra ir šī mantojuma glabātāji un tālāk veidotāji.

Lai saglabātu Mazsalacas novadā esošo kultūrvēsturisko mantojumu, LR Kultūras ministrija ir noteikusi valsts nozīmes un vietējas nozīmes pieminekļus. Novadā ir apzināti arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, kuri minēti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts apstiprināts 1998.gadā. Objektu aizsardzību un uzturēšanu reglamentē Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (pieņemts 1992.gada 12.februārī) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša statusa piešķiršanu”.

Mazsalacas novada teritorijā atrodas 29 objekti, kas iekļauti valsts un vietējās nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tai skaitā 15 valsts un 14 vietējās nozīmes objekti, pēc tipoloģijas.

Arheoloģijas pieminekļi –19, Arhitektūras pieminekļi – 8, Mākslas pieminekļi – 2.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā būtiska ir novada pašvaldības loma nekustamā kultūras mantojuma (īpaši baznīcu, muižu mūru drupu un citu) saglabāšanā, atbalstot draudzes, īpaši rūpējoties par saimnieciski neizmantojamiem kultūras pieminekļiem, palīdzot draudzēm vai pieminekļu īpašniekiem piesaistīt līdzekļus ēku konservācijai, restaurācijai un izmantošanai, vienlaikus nodrošinot ēku pieejamību un sabiedrisku izmantošanu, tai skaitā, tūrismā.

Lielākā kultūras pieminekļu koncentrācija Mazsalacas novadā ir Mazsalacas pilsētā un tās apkārtnē.

Mazsalacas novada tuvumā, pie Burtnieku ezera atrodas viens no unikālākajiem, senākajiem un vērtīgākajiem atklātajiem un daļēji izpētītajiem arheoloģijas pieminekļiem Ziemeļeiropā – Zvejnieku apmetnes un Riņņu kalna apmetnes kapulauki. Šo kapulauku pētījumi sākti jau 19. gs. beigās, tad atsākti 20. gs. 60. gadu vidū, arheologa Dr. hist. Franča Zagorska vadībā. 21. gs. pirmajā desmitgadē pētījumus turpināja Latvijas Vēstures institūta vēstures zinātņu doktore Ilga Zagorska, pieaicinot vairāku valstu vadošos arheologus. No 2004. gada, sadarbībā ar Latvijas Vēstures Institūtu, arheoloģes Ilgas Zagorskas vadībā tiek organizētas starptautiskas arheologu nometnes. Tās notiek, sadarbojoties Sēļu pagasta tautas namam un novada iedzīvotājiem, lai izpētītu Senburtnieka krastos akmens laikmeta liecības „Braukšu” un „Zvejnieku” māju tuvumā.

Mazsalacas novada muzejs

Muzeja darbība saistīta ar muzeja krājumu komplektēšanu, veicot krājuma uzskaiti, nodrošinot tā saglabāšanu, izmantošanu un esības pārbaudi. Muzejs veic zinātniski pētniecisko darbu, ekspozīciju un izstāžu iekārtošanu, sabiedriski izglītojošo un konsultatīvo darbu.

2009.gada nogalē muzeja 350 vienību pamatkrājums papildinās ar LKF Ziemeļvidzemes biroja dāvinājumu "Dzimtas koki. Mīlestība nekad nebeidzas". Muzeja darbinieki gaida apmeklētājus divās interesantās ekspozīcijās: “ V.Hirtes kloņģīši” Rīgas ielā Nr. 1. un “Seno



dzimtu dzimtas koki”. Jaunā ekspozīcija - „1300 suvenīru – rotaļu peles” Rīgas ielā Nr. 10 iegūst aizvien lielāku popularitāti.

Mazsalacas novada muzejs īpašu vērību pievērš Mazsalacas kokgriezēja Valtera Hirtes koka skulptūru saglabāšanai un popularizēšanai. Pamatojoties uz savākto un izpētīto materiālu, muzejs veic plašu izglītojošo pasākumu kompleksu, īpašu vērību pievēršot bērniem un skolu jaunatnei. Muzejs ik gadus piedalās starptautiskā akcijā Muzeju nakts. Mazsalacas novada muzejā 2010.gadā aktīvi strādāts pie ekspozīcijas „Seno dzimtu dzimtkoki” papildināšanas ar vēsturiski izzinošiem materiāliem un to izpēti, turpinās sadarbība ar dzimtu pārstāvjiem, veikta jauniegūto priekšmetu reģistrēšana un atšifrēšana.

Muzeja telpās Rīgas ielā 1 veidotas tematiskas izstādes: Foto izstādes „Ziema“ un „Mazsalacas ielu savdabība“, mākslas skolas audzēkņu un pedagogu darbu izstādes.

Muzeja ēka ir pašvaldības īpašums un pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mazsalacas muzejā strādā 5 darbinieki, no tiem 2 ar augstāko, 2 ar vidējo speciālo izglītību. Darbinieki nodrošināti ar tehniskajiem palīglīdzekļiem : datoru, printeri.

Mazsalacas muzejs sniedz arī bezmaksas pakalpojumus: muzejā ir iespēja iepazīties ar kartotēku, datu bāzi, ceļvežiem, palīgmateriāliem, kā arī iepazīties ar muzeja krājuma uzskaites kartotēku un neeksponēto krājuma daļu. Bez maksas ir mutiskas konsultācijas, ko sniedz muzeja darbinieks un kas neprasa krājuma materiālu izsniegšanu. Bez maksas ir ekspozīcijas "Valtera Hirtes koka skulptūras" un "Seno dzimtu dzimtkoki" individuāls apmeklējums Mazsalacas novada iedzīvotājiem, pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem , bāreņiem, patversmju audzēkņiem.

Savukārt maksas pakalpojumi saistīti ar ekspozīciju "Valtera Hirtes koka skulptūras" un "Seno dzimtu dzimtkoki" individuālu apmeklējumu, muzeja ekspozīciju un izstāžu apmeklējums grupā, gida pavadībā.

Informāciju par muzeju var iegūt: Mazsalacas novada mājaslapā www.mazsalaca.lv,

muzeja mājaslapā “Valtera Hirtes pasaule” http://www.ailab.lv/hirte/

Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstu Mazsalacas novadā skatīt 1. pielikumā.

http://www.mazsalaca.lv/public/turisms/muzejs_un_v_hirtes_koka_skulpturu_kolekcija/

http://www.ailab.lv/hirte/



9. Jaunatnes politika

Mazsalacas novada pašvaldībā nav izveidota institucionalizēta sistēma darbā ar jaunatni nodrošināšanai, jaunatnes politika tiek īstenota esošo struktūru ietvaros, piemēram- Mazsalacas kultūras centrs, Mazsalacas mūzikas un mākslas skola, novada bibliotēkas.

Viens no iespējamiem risinājumiem, kā organizēt mērķtiecīgu jaunatnes politiku ir integrēt attīstības programmā rīcības, kas vērstas uz jaunatnes politikas attīstību- profesionālo orientāciju, mūžizglītību un interešu izglītību, sportu un kultūru, brīvā laika lietderīgu izmantošanu, drošību, kā arī atbilstošu dzīves vidi, kas motivētu jauniešus veidoties par harmoniski attīstītām personībām, aktīvi iekļaujoties sabiedrībā un veidojot sev dzīves pamatu novadā.

Jauniešu dienas centra un citas idejas atspoguļotas attīstības programmas stratēģijas sadaļā.

9.1. Nodarbinātība

Jauniešu dzīves kvalitātes veicināšanas viens no būtiskiem aspektiem ir nodarbinātība, kas ieņem būtisku lomu jaunatnes politikas kontekstā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Piemēram, Eiropas Jaunatnes pakta, kas pieņemts Eiropas Padomē ar mērķi veicināt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, viens no būtiskākajiem rīcības virzieniem ir īpaši uzraudzīt politiku attiecībā uz jauniešu integrāciju darba tirgū. Papildus tam ikviena pašvaldība ir ieinteresēta veicināt jauniešu nodarbinātību, īpaši jauno uzņēmēju darbību pašvaldībā, nodrošinot pašvaldības attīstību.

Pašvaldība jauniešiem nodrošina 1 prakses vietu TIUAC, kā arī citās pašvaldībās, pēc nepieciešamības.

Pašvaldība organizē informatīvus seminārus par ES līdzekļu piesaisti, un citu finanšu resursu pieejamību, informē uzņēmējus par aktualitātēm mājas lapā un ar e-pastu tīkla palīdzību. Rudens un ziemas sezonā tiek organizēti semināri un dažāda veida informatīvie pasākumi par esošo un potenciālo komersantu iespējām attīstīt komercdarbību.

9.2. Izglītība Skatīt 8.1. sadaļu.

9.3. Brīvā laika pavadīšana

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērni un jaunieši plaši īsteno vispārējās izglītības iestādēs un Mazsalacas kultūras centrā (skat. 8.1.3.)

Mazsalacas novada pašvaldība organizē nometnes jauniešiem, jo īpaši jauniešiem ar mazākām iespējām. Piemēram, 2010. gadā projekta „Sabiedrības atbalsta centra izveide Mazsalacas vidusskolā” notika vasaras „Vides nometne” kur 30 jaunieši piedalījās dažādās aktivitātēs, arī skolas teritorijas labiekārtošanā. Mazsalacas novadā ir visas iespējas un resursi nometņu organizēšanai – telpas, inventārs, personāls, vide u.c.



Lai veicinātu jauniešu sociālās atstumtības mazināšanu, Mazsalacas vidusskolā darbojas jauniešu dienas centrs. Neformālās izglītības iespējas Mazsalacas novadā pieejamas pateicoties SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespējas skolām” realizācijai 2010. gadā, arī pēc projekta beigām saglabājušās vairākas neformālās izglītības nodarbības, piemēram, Fotomākslas studija, norvēģu valoda, zviedru valoda. Jāpiemin gan, ka šīs nodarbes apmeklē ne tikai jaunieši.

Lai veicinātu jauniešu iesaistīšanu, pašvaldība iesaista jauniešus sabiedriski lietderīgā darbā un kopējās iedzīvotāju iniciatīvās, piemēram, 10 novada jaunieši tiks iesaistīti Ērenpreisa velosipēdu svētku organizēšanā, 2011.gada 28.augustā, regulāri tiek rīkotas dažādu sporta veidu sacensības, novada un pagastu sporta spēles.

Mazsalacas novada pašvaldība ir iesaistījusies gan starptautiskās jaunatnes struktūrās, gan projektos jaunatnes politikas jomā (sadarbībā ar Igauniju realizēts jauniešu Demokrātijas projekts, realizēti Comenius projekti).



10. Tūrisms

Mazsalaca un tuvākā apkārtne ir tūristu iecienīta vieta, te ir labi priekšnoteikumi tūrisma attīstībai – skaistas ainavas, unikāli dabas objekti un kultūras pieminekļi. Nākotnē, attīstot tūrismu Mazsalacas novadā, varētu piesaistīt cilvēkus, veidojot jaunus piedāvājumus.

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumā ir minēti vairāki tūrisma veidi, kurus varētu attīstīt arī Mazsalacas novadā:

• ekoloģiskais tūrisms – to raksturo tīra, neskarta vide ar lielu bioloģisko daudzveidību, kas ir priekšnoteikums attīstībai.

• medību tūrisms – to ir iespējams attīstīt lielajos mežu masīvos.

• izziņas tūrisms – piedāvā ainavu, kultūras, vēstures un dabas pieminekļu apskati.

• aktīvais tūrisms – ziemā, tūristiem var piedāvāt slēpošanas, zemledus makšķerēšanas, u.c. iespējas, bet vasarā dažādas grūtību pakāpes kājnieku maršrutus, velotūrismu, ūdenstūrismu, utt.

• mierīgākas atpūtas cienītājiem tiek piedāvātas daudzās lauku tūrisma iespējas –ģimeņu atpūta laukos, ogošana, sēņošana, makšķerēšana.

Kopš 2003. gada maija pilsētā darbojas Mazsalacas tūrisma informācijas centrs (TIC),bet kopš 2010. gada aprīļa Mazsalacas TIUAC (Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrs).

Iestādē ir viens darbinieks, apmeklētāju pieņemšanas laiks ir no pirmdienas līdz ceturtdienai, 11:00 līdz 16:00, taču informāciju pa telefonu iespējams iegūt jebkurā laikā. Tūrisma informāciju var saņemt arī muzejā.

Mazsalacas TIUAC sniedz informāciju par:

• visiem apzinātajiem tūrisma (dabas un kultūrvēsturiskajiem) objektiem Mazsalacas novadā (atrašanās vieta, piekļuve, raksturojums);

• visām apzinātajām nakšņošanas iespējām Mazsalacas novadā (viesnīcas, lauku mājas, brīvdienu mājas, telšu vietas), kā arī kaimiņu novados esošajām naktsmītnēm;

• visām apzinātajām apskates saimniecībām un aktīvā tūrisma iespējām Mazsalacas novadā un kaimiņu novados;

• par ēdināšanas iespējām Mazsalacas novadā un kaimiņu novados;

• par iespēju iznomāt ar tūrismu saistīto inventāru un transportu;

• palīdz plānot maršrutu Mazsalacas novada teritorijā, balstoties uz individuālajām vēlmēm un plānoto novadā pavadīto laiku, kā arī ņemot vērā virzienu iebraukšanai novadā un izbraukšanai no tā;

• sniedz informāciju, izdales materiālus par tūrisma iespējām visā Latvijas teritorijā, kā izdales materiālu bāzi izmantojot izstādēs un konferencēs iegūtos krājumus;

• sniedz bezmaksas izdales materiālus.

Tiek strādāts pie tūristu piesaistes ar citām mūsdienīgām metodēm.

Šobrīd novadā ir:

• 1 viesnīca ar 19 gultas vietām (pastāvējusi arī 2009. un 2010. gadā);

• Vasarā pieejama Valtenberģu muiža ar 40 gultas vietām + iespēju gulēt uz matračiem, iespēja izguldīt līdz 200 cilvēku;

• 1 brīvdienu māja ar 2 gultas vietām, atvērta 2010. gada nogalē;

• 3 lauku mājas ar 16 gultasvietām;

• 7 dažādas labiekārtotības pakāpes telšu/atpūtas vietas.



2010.gada sezonā Mazsalacas TIUAC informāciju sniedza 372 reizes, no kurām 184 reizes tā sniegta apmeklētājiem, kuri apmeklēja Tūrisma informācijas centru. 2010. gadā TIUAC apmeklēja latvieši, igauņi, lietuvieši, poļi, holandieši, francūži, šveicieši un vācieši.

Sākot ar 2010. gadu Mazsalacas TIUAC piedalījies sekojošos projektos:

1. Kultūras pasākumu un pulcēšanās laukuma izveide Mazsalacas novadā; 2. Sabiedriskās tualetes izveide Mazsalacas novadā; 3. Inovatīvo uzņēmumu atbalsts un kontaktu dibināšana (British Council Latvia); 4. UNESCO LNK projekts “Izglītība visiem”.

Mazsalacas TIAUC cieši sadarbojas ar Rūjienas TIUAC un Naukšēnu TIP, veidojot kopīgus tūrisma materiālus, kā arī darbojas Valmieras un tās apkārtnes konsultatīvajā tūrisma padomē, Vidzemes tūrisma asociācijā un biedrībā Lattour.

Mazsalacas TIAUC ir uzsācis savu darbību, cenšoties lēmumu un ideju ģenerēšanā iesaistīt arī vietējos uzņēmējus un novada ļaudis. Pateicoties Mazsalacas TIUAC darbībai, Mazsalacas novads tiek veidots tūristiem draudzīgāks. Salīdzinot tūristu aktivitāti 2010. un 2011. gadā, manāms tūristu skaita pieaugums, kas viennozīmīgi dod ieguldījumu pakalpojumu industrijas izaugsmei. TIUAC īstermiņa mērķis ir sakārtot un sistematizēt informāciju par tūrisma objektiem un pakalpojumu sniedzējiem Mazsalacas novadā, vidējā termiņa mērķi ir sakārtot ar tūrismu saistīto infrastruktūru un veidot jaunus tūrisma produktus. Ilgtermiņā veicināt un atbalstīt ne tikai ar tūrismu saistīto uzņēmējdarbību, bet jebkādu saimniecisku darbību, sniedzot nepieciešamo informāciju, konsultācijas un organizējot Mazsalacas novada uzņēmēju sapulces.

Mazsalacas novada tūrisma piedāvājums pamatā balstīts uz tradicionālām vērtībām – Skaņākalna parku, Hirtes koka skulptūru kolekciju un ūdenstūrismu. Iecienīta kļuvusi muzeja Dzimtas koku mājā atklātā jaunā ekspozīcija “1300 suvenīru- rotaļu peles”. Tūristi iecienījuši arī zemnieku saimniecību Dzintari ar plašo piedāvājumu- Āfrikas strausiem, trušiem, retro automobiļu kolekciju un vīngliemežiem. Zemnieku saimniecībā Jaunbomji izveidots privāts muzejs. Veikti sakopšanas darbi Pujēnu svētlaukā – izcirsti krūmi ap akmeņiem, izveidotas takas. Lai ieinteresētu tūristus, plānots paplašināt piedāvājumu šajā jomā, jo novadā ir vairākas senas svētvietas.

Nozīmīgākie tūrisma un rekreācijas objekti:

• Salaca. Piemērota ūdenstūristiem;

• Valtenberģu muiža un Mazsalacas vidusskolas parks;

• Skaņākalna parks. Galvenais tūristu piesaistes objekts Mazsalacā ir skaistā Salacas ieleja ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos, kur izveidots Skaņākalna parks;

• Dzelveskalns un alas;

• Silmaču akmens;

• Meža mācību un dabas taka;

• Mazsalacas kapliča un kapsēta;

• Mazsalacas Sv. Annas ev. luteriskā baznīca;

• Piemineklis kritušajiem karavīriem;

• Mazsalacas novada muzejs (kokgriezēja Valtera Hirtes muzejs);

• LKF Ziemeļvidzemes birojs. Birojā pastāvīgā apskatē ekspozīcijās apkopoti dati par vairākām nozīmīgām novada dzimtām.

Tūristiem un viesiem piedāvātā: iespējas skolēnu vasaras nometnēm, svētku un festivālu rīkošanai - R.Paula īpašums “Līču skola”; ekotūrismam – purvi ar citur nesastopamām pundurbērzu, spilvju un baltmeldru audzēm; makšķerniekiem - Ramatas Lielezers un Mazezers, Rauskas ūdenskrātuve, Salaca;



Lauku māju un tūristu apmetņu tīkls attīstās. Tam varētu būt nozīmīga loma tradicionālo novada nodarbinātības veidu ieņēmumu papildināšanai, it īpaši vasaras sezonā, jo naktsmītņu piedāvājuma skaits tuvākajā apkārtnē ir ļoti neliels, salīdzinot ar citām Latvijas skaistākajām vietām. Tomēr nākotnē, attīstoties dabas tūrisma un atpūtas infrastruktūrai, prognozējams gan tūrismā nodarbināto skaita pieaugums, gan ieņēmumi no tūrisma pakalpojumiem. Veicot rekreācijas un tūrisma pasākumu plānošanu teritorijā, ir svarīgi ievērot tās prasības, kas nodrošina vides kvalitātes saglabāšanu, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vidi, nemazinātu teritorijas bioloģisko daudzveidību un ainavas pievilcību. Plānojot rekreācijas vietu izveidi, jāievēro visi potenciāli vidi ietekmējošie faktori un jānosaka, kāda veida aktivitātes ir pieļaujamas konkrētā teritorijā.

Mazsalacas novada uzņēmēju aptaujā kā aktuāla problēma tika noteikta: nepietiekama ir sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā arī tūrisma jomā.

11. Publiskā pārvalde

11.1. Pārvaldes struktūra un funkcijas

Ar 2009.gada 1.jūliju, saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, tika izveidots Mazsalacas novads, kurā tika apvienota Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju ar apkārtnes trim pagastiem - Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes, kuriem ir vēsturiski, ģeogrāfiski un saimnieciski izveidojušās ciešas saites ar Mazsalacas pilsētu.

Mazsalacas novada pašvaldības domi ievēlējuši vēlētāji un dome ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, Ministru kabineta dotos uzdevumus savas teritorijas iedzīvotāju interesēs. Mazsalacas novada pašvaldības dome ir Mazsalacas novadā iekļauto vietējo pašvaldību – Mazsalacas pilsētas domes, Ramatas pagasta padomes, Sēļu pagasta padomes un Skaņkalnes pagasta padomes - institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Mazsalacas novada pašvaldībā nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras, izpilddirektora pienākumus veic novada domes priekšsēdētājs.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības darbu un sagatavotu domes sēdes, darbojas sekojošas pastāvīgās komitejas:

• finanšu komiteja 6 locekļu sastāvā;

• izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja 5 locekļu sastāvā;

• attīstības komiteja 5 locekļu sastāvā;

• sociālo jautājumu komiteja 5 locekļu sastāvā.

Mazsalacas novada pašvaldība ir Mazsalacas novada domes izveidota iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu, un tā sastāv no:

• Kancelejas;

• Grāmatvedības nodaļas;

• Attīstības plānošanas nodaļas;

• Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nodaļas;

• Ramatas pagasta pārvaldes;

• Sēļu pagasta pārvaldes.



Mazsalacas novada pašvaldības dome ir izveidojusi 21 iestādi, tai skaitā, 2 vairāku novadu pašvaldību kopīgas iestādes - izglītības pārvaldi (Valmieras rajona skolu pārvalde) un būvvaldi (Valmieras rajona būvvalde). Izglītības pārvalde un būvvalde ar 01.01.2010 tiks reorganizētas par Valmieras novada Izglītības pārvaldi un Valmieras novada Būvvaldi, kuras turpinās apkalpot Mazsalacas novada pašvaldību, saskaņā ar līgumu.

Mazsalacas novada pašvaldības iestādes:

1. Mazsalacas novada pašvaldība (Pašvaldības administrācija); 2. Mazsalacas vidusskola; 3. Ramatas sākumskola; 4. Mazsalacas mūzikas un mākslas skola; 5. Mazsalacas pirmsskolas izglītības iestāde; 6. Sēļu pagasta Tautas nams; 7. Mazsalacas pilsētas bibliotēka; 8. Ramatas pagasta bibliotēka; 9. Sēļu pagasta bibliotēka; 10. Skaņkalnes pagasta bibliotēka; 11. Mazsalacas novada bāriņtiesa; 12. Mazsalacas novada Sociālais dienests; 13. Mazsalacas novada Kultūras centrs;

15. Mazsalacas novada muzejs, kurš sastāv no: 15.1. Skaņākalna tūrisma un apsaimniekošanas nodaļas, 15.2. Mazsalacas novada muzeja; 16. Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centrs; 17. Izglītības pārvalde, kas ir vairāku novadu pašvaldību izveidota iestāde; 18. Būvvalde, kas ir vairāku novadu pašvaldību izveidota iestāde; 19. Mazsalacas novada Dzimtsarakstu nodaļa; 20. Ramatas pagasta feldšerpunkts; 21. Sēļu pagasta feldšerpunkts.

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi 13 komisijas:

1. Vēlēšanu komisiju; 2. Administratīvo komisiju; 3. Pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisiju; 4. Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju; 5. Pilsētas zemes komisiju; 6. Pašvaldības iepirkumu komisiju; 7. Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisiju;

8. Ārkārtas situāciju komisiju; 9. Mazsalacas pilsētas un lauku teritorijas Teritoriālo komisiju; 10. Ramatas pagasta Teritoriālo komisiju; 11. Sēļu pagasta Teritoriālo komisiju; 12. Skaņkalnes pagasta Teritoriālo komisiju; 13. Deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanas komisiju.

Mazsalacas novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

• SIA „Banga KPU”;

• SIA „ZAAO”;

• SIA “Mazsalacas slimnīca”;

• SIA „VTU Valmiera”;

• SIA „Rūjienas TV”.

Mazsalacas novada pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās: biedrībā „Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrībā „Salacas ieleja”, biedrībā „No Salacas līdz Rūjai”, biedrībā "Valmieras - Giterslo reģionu sadarbībai".

Mazsalacas novada pašvaldības pamatuzdevums ir nodrošināt atbilstošu pakalpojumu kvalitāti likumā par pašvaldībām noteiktajām funkcijām, kā arī pastāvīgi uzlabot kvalitāti pakalpojumiem, atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Mazsalacas novada pašvaldībai jānodrošina pakalpojumu ērtu sasniedzamību vai alternatīvus risinājumus, ievērojot novada domes iespējas, kā arī iedzīvotāju intereses. Mazsalacas novada pašvaldība par savas darbības galveno mērķi izvirzījusi novada iedzīvotāju interešu nodrošināšanu: kvalitatīvas un pieejamas izglītības iegūšana, ienākumu



gūšanas iespējas, lietderīga un veselīga brīvā laika pavadīšana, kā arī plašs kvalitatīvu pakalpojumu klāsts.

11.2. Budžeta analīze

Mazsalacas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus 2010.gadā veidoja fizisko un juridisko personu nodokļu maksājumi, nodevas un citi maksājumi, mērķdotācijas un maksājumi no citiem budžetiem, iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi. 2010.gada pamatbudžeta ieņēmumu precizētā prognoze izpildīta par 97,28%, nav saņemti ieņēmumi Ls 55 745 apmērā (precizētā ieņēmumu prognoze Ls 2 047 025, izpilde Ls 1 991 280).

Nodokļu ieņēmumu prognoze 2010.gadā izpildīta par 97,47% (precizētā prognoze Ls 682 017, izpilde Ls 664 796), nav gūti ieņēmumi Ls 17 221 apmērā. Galvenais nodokļu ieņēmums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura ieņēmumi 2010.gadā bija Ls 587 212 /2009.gadā Ls 569 770 / ir palielinājušies par Ls 17 442. Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, pašvaldībām negarantē iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi līdz 10% no prognozētā apmēra. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi iekasēts Ls 77 584 apmērā. 2010.gadā nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm iekasēts – Ls 8 520, par zemi – Ls 69 064. Nodokļa prognoze izpildīta par 110,85%, ieņēmumu prognoze pārpildīta Ls 7 596 apmērā. Nenodokļu ieņēmumi gūti Ls 52 408 apmērā, jeb 97,93, t.sk., Ls 40 250 ieņēmumi no zemes, meža īpašuma pārdošanas. Nav saņemti plānotie nenodokļu ieņēmumi par Ls 1 110. Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi iekasēti Ls 58 009, jeb 99,25% apmērā, nav gūti ieņēmumi kopsummā par Ls 439. 2010.gadā novada pašvaldības ieņēmumus Ls 1 187 472 sastāda Valsts budžeta transferti. Savukārt, Ls 28 595 ir pašvaldību budžetu transferti par norēķiniem ar pašvaldībām, par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Mazsalacas novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2010.gadā sastādīja Ls 1 682 274 un prognozētie izdevumi apgūti 82,37 % apmērā. Neapgūtie izdevumi sastāda Ls 359 949.

Pamatbudžeta izdevumos lielāko daļu sastāda izglītībai piešķirtie līdzekļi – Ls 763 267 jeb 45,37% no kopējo izdevumu apjoma. Izdevumi apgūti 90,45% apmērā. Otrs lielākais pamatbudžeta izdevumu daļas postenis ir izdevumi Atpūta, kultūra un reliģija, kur 2010.gadā tika izlietoti Ls 303 760. Līdzekļi apgūti 93,62% apmērā.

Izdevumi atbilstoši ekonomiskajām kategorijām Izpildvaras uzturēšanai paredzētie izdevumi sastāda 11,1% no pamatbudžeta izdevumu kopsummas un izlietoti Ls 186 653 apmērā. Līdzekļi apgūti 90,6% apmērā un sastāda Ls 61,19 uz vienu novada iedzīvotāju. Sabiedriskai kārtībai un drošībai izlietoti līdzekļi Ls 17 984, jeb 67,13% apmērā. Ekonomiskai darbībai izlietoti līdzekļi Ls 4 284, jeb 73,93% . Vides aizsardzībai izlietoti līdzekļi Ls 5 370, jeb 13,22%. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai izlietoti līdzekļi Ls 251 996, jeb 58,45%. Veselībai izlietoti līdzekļi Ls 6 710, jeb 88,15%. Atpūtai, kultūrai un reliģijai izlietoti līdzekļi Ls 303 760, jeb 93,62%. Izglītībai izlietoti līdzekļi Ls 763 267, jeb 90,45%. Sociālai aizsardzībai izlietoti līdzekļi Ls 142 250, jeb 91,17%.



12. Mazsalacas novada sadarbības raksturojums

12.1. Starptautiskā sadarbība

Sadarbība starp Valmieras rajonu un Gīterslo apriņķi aizsākusies 1994. gadā un šo gadu laikā Valmieras rajona pašvaldības, tai skaitā arī Mazsalacas novada pašvaldība, saņēmušas ievērojamu atbalstu no Gīterslo draugiem – apgabala fonda, uzņēmējiem, kā arī privātpersonām – gan finansējumu, gan aprīkojumu un mēbeles, gan apģērbu sūtījumus un cita veida palīdzību.

2009. gada 15. oktobrī bijušā Valmieras rajona teritorijā esošās pašvaldības nodibināja biedrību "Valmieras - Giterslo reģionu sadarbībai", kuras darbības mērķis ir veicināt Latvijas – Vācijas sadarbību saimnieciskās, sociālās, izglītības, sporta interesēs, kā arī abpusējās pieredzes rosināšanā un apmaiņā izglītībā, kultūras un sporta jomā, izkopt Eiropas identitātes izjūtu, dot iedzīvotājiem iespēju sadarboties un piedalīties, kā arī nodrošināt efektīvu Eiropas Savienības kultūras programmas īstenošanu Latvijā un Vācijā kultūras nozares attīstības veicināšanai.

Biedrības uzdevumi ir izveidot un uzturēt ekonomiskos un kultūras sakarus ar līdzīga profila iestādēm Latvijā un ārzemēs, organizēt sapulces, konferences, seminārus, sekmēt mērķu realizēšanai nepieciešamo līdzekļu piesaisti u.c.

Līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai Valmieras rajona un Giterslo apriņķa sadarbība ilga 17 gadu, un vācu draugi arī turpmāk vēlējās sniegt savu palīdzību un atbalstu. Lai turpinātu draudzīgās attiecības, līdzšinējā Valmieras rajona teritorijā ietilpstošās pašvaldības izveidojušas biedrību sadarbībai ar Giterslo apriņķi.

2010. gada 20. oktobrī Mazsalacas novada domes kārtējā sēdē tika izskatīts jautājums par Andreas Kleines dāvinājuma pieņemšanu. Puse no summas tika atvēlēta Mazsalacas vidusskolas 2. - 4. klašu skolēnu ēdināšanai, otra puse tiks ieguldīta augusta mēnesī izstrādātajā Mazsalacas pilsētas centra labiekārtošanas projektā. Par to paredzēts iegādāties un izvietot pilsētas centrā - 9 parka soliņus, 5 velosipēdu stendus un 15 atkritumu urnas.

Turpinot tradīcijas un Valmieras - Gīterslo reģionu sadarbību, 2011.gada maijā Vācijā tika atklātas Valmieras Mākslas vidusskolas, Rūjienas Mākslas skolas un Mazsalacas Mākslas skolas audzēkņu un pedagogu darbu izstādes. Šī bija jau trešā reize, kad Latvijā tapušie darbi tika izstādīti Gīterslo apriņķī.

Mazsalacas mākslas skola izstādē bija pārstāvēta ar vairāk kā četrdesmit audzēkņu dažādiem darbiem. Transportēšanai uz Vāciju tika gatavoti – 18 gleznojumi, 19 zīmējumi, 8 zīda gleznojumi un 16 citi tekstildarbi, 8 keramikas šķīvji mozaīkas tehnikā, 5 apgleznoti keramikas šķīvji, 6 tekstilā darinātas lelles. Arī pedagogu darbi – Birutas Jansones akvareļi, Jāņa Jansona koka skulptūras un Lailas Stradas tekstildarbi.

Svarīgākie projekti: • līdzdalība Mazsalacas slimnīcas un aprūpes centra izveidošanā,

• palīdzība Mazsalacas bērnu dārza ierīkošanā,

• datorklases ierīkošana Mazsalacas vidusskolā,

• palīdzība Mazsalacas sākumskolas korpusa fasādes renovācijā,

• palīdzība tehniskā aprīkojuma uzlabošanā ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, neatliekamai medicīniskai palīdzībai un policijai.



Mazsalacas vidusskolas sadarbība turpinājās un noslēdzās

• Valsts Izglītības Attīstības aģentūras projekts “Comenius” (Latvija, Kipra, Francija, Itālija, Somija, Zviedrija);

• sadarbības projekts ar Vācijas Nīdermīlenas starptautisko nometņu organizāciju angļu un vācu valodas apguvē;

• skolotāju metodiskā sadarbība talantīgu un problēmskolēnu mācīšanā ar Igaunijas Tamsalu ģimnāziju;

Mazsalacas slimnīca Mazsalacas pašvaldība ar Gīterslo apriņķa Vācijā atbalstu realizējusi daudzus nozīmīgus projektus sociālajā un veselības aprūpē – tai skaitā Mazsalacas slimnīcas aprīkošanu.

Atzīmējot 10 gadus kopš Mazsalacas slimnīcas atklāšanas, uzņēmums Miele kopā ar Gīterslo apriņķi dāvināja slimnīcai Miele Professional veļas žāvētāju T 6185.

12.2. Sadarbība ar citām pašvaldībām

Izglītībā un būvvaldes funkciju veikšanā Mazsalacas novada pašvaldība sadarbojas ar Kocēnu novada pašvaldību.

Mazsalacas novada pašvaldība sadarbojas ar Kocēnu novada pašvaldību, saņemot pakalpojumus no Kocēnu novada Izglītības pārvaldes un Kocēnu novada būvvaldes.

Kocēnu novada izglītības pārvalde sniedz pakalpojumus deleģēto funkciju ietvaros Beverīnas, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Kocēnu novada Būvvalde sniedz pakalpojumus Kocēnu novada pašvaldībai un deleģēto funkciju ietvaros Beverīnas, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadu pašvaldībām un citām fiziskām un juridiskām personām.

Tūrisma jomā Mazsalacas novada pašvaldība sadarbojas:

Ar Rūjienas novada pašvaldību veidoja kopīgu stendu 18. starptautiskā tūrisma izstādē-gadatirgū "Balttour 2011".

Ar Rūjienas novada pašvaldību un Naukšēnu novada pašvaldību kopīgi tiek veidotas tūrisma kartes un informatīva avīze BaltTour un visai 2011.gada tūrisma sezonai.

Mazsalacas novada tūrisma jomas speciālisti iesaistījušies Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padomē - tā ir Valmieras pilsētas, Beverīnas, Kocēnu un Burtnieku un citu novadu tūrisma jomas speciālistu, ekspertu un vietējo uzņēmēju padome ar mērķi veicināt Valmieras pilsētas un tuvāko novadu konkurētspēju tūrismā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā arī sekmēt augstvērtīga, pievilcīga un atpazīstama Valmieras pilsētas tūrisma tēla veidošanos.

12.3. Sadarbība ar NVO Mazsalacas novadā darbojas vairāk nekā desmit biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību novadā.



Biedrība „No Salacas līdz Rūjai” www.nosalacaslidzrujai.lv

Biedrības mērķis ir piesaistīt finansējumu lauku un zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju attīstībai. Biedrība apvieno Kocēnu, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu un Valkas (Kārķu pagasts) novadu teritorijas, ieskaitot arī Mazsalacas un Rūjienas pilsētas. Biedrības darbības uzdevums 2010.- 2011. gadā ir veicināt teritorijas iedzīvotāju iniciatīvu dažādu projektu izstrādē, atrodot šiem projektiem finansējumu Eiropas Savienības LEADER aktivitāšu nodrošināšanai paredzēto līdzekļu ietvaros. Biedrības izstrādātā teritorijas attīstības Stratēģija paredz lauku un ar zivsaimniecību saistītu teritoriju labiekārtošanu un uzņēmējdarbības stimulēšanu. Stratēģija nosaka iesniegto projektu mērķus un rīcības. Zivsaimniecību teritoriju attīstībai biedrība „No Salacas līdz Rūjai” no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdz 2013. gadam kopumā saņems 205 510 LVL.

Biedrība 2010.gadā no novada teritorijas saņēma 3 projektus. Mazsalacas novada pašvaldība pērn iesniedza projektu par centra laukuma labiekārtošanu, lietojot tam finansējumu 8670 LVL apjomā, šogad ir paredzēts Parka ielas sakārtošana par 1605 LVL. Biedrība „Mednieku un makšķernieku klubs „Rūja”” 2010.gadā saņēma finansējumu laivas un tās piekabes iegādei, kā arī skatu torņa izbūvei. Saņemtais finansējums ir 4587 LVL. Biedrība „Valnis Valdorfs” labiekārtos dīķu kaskādi Skaņkalnes pagasta „Ūčos” prasot šim darbam 12562 LVL, bet biedrība „Sēļu zemei” labiekārtos Sēļu dīķi, izbūvējot namiņu teritorijas sargam. Projektam pieprasīti 17 393 LVL. Mazsalacas novadā pozitīvi novērtēts ir arī uzņēmējdarbības projekts- zivju dīķu iekārtošana un makšķerēšanas vietu izveide. Pieprasīts finansējums ir 12 000 LVL.

Biedrība “Mazsalacas attīstības projekti” , www.biedribamap.lv

Biedrība “Mazsalacas attīstības projekti” (MAP) ir nevalstiska organizācija (NVO), kas dibināta 2006. gada pavasarī. Biedrības mērķi ir pilsoniskas sabiedrības stiprināšana, izglītības, kultūras veicināšana un vides aizsardzība Mazsalacā un tās apkārtnē.

Biedrībai ir mājaslapa, kas tapusi ar Eiropas ekonomiskās zonas (EEA), Norvēģijas finanšu instrumenta EEA Grants un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.

Biedrība ir izstrādājusi ilgtermiņa darbības plānu, kurā akcentēta biedrības kapacitātes paaugstināšana, biedrības biedru apmācība, jaunu biedru piesaistīšana, sadarbības attīstīšana ar vietējām pašvaldībām, sadarbības tīkla veidošana ar citām NVO Latvijā un ārvalstīs, piedalīšanās NVO politikas veidošanā, piedalīšanās projektos, piesaistot finansējumu vietējām iniciatīvām valsts mēroga un starptautiskos projektu konkursos.

Mazsalacas biedrība „Mazsalacas attīstības projekti” darbojas dažādās jomās (pilsoniskās sabiedrības attīstība, kultūra, mūžizglītība, u.c.) vietējā, valsts mērogā, iesaistās starptautiskos projektos, piemēram, Gruntvig un Comenius programmās. 2010.gadā iesniegts Grundtvig mācību partnerības projekts “Perception of Social Exclusion Through Media” Pirms tam 2009. gada nogalē MAP kopā ar partneriem no 5 Eiropas valstīm MAP iesniedza projekta pieteikumu “Perception of Social Exclusion Through Media”. Partnerība tika nodibināta kontaktseminārā Viļņā. Grundtvig kontaktseminārs “Creativity and Social Inclusion”. Seno amatu darbnīcu turpinājums bija 2009.gadā, saņemot finansējumu “Vidzemes Kultūras programmas 2009” projektu konkursā iesniegtajam projektam “Ceļojums laikā”. Projekta mērķgrupa bija gan jaunieši, gan pieaugušie. 2010.gadā projektā iesaistītie mācījās kalt senās rotas un darināt apģērbus no aitu vilnas jeb filcēt, tika apgūtas zināšanas par seno latviešu kara gaitām un cīņas mākslu.

MAP paspārnē jau trešo gadu darbojas mazuļu skoliņa “Kamolītis”. Jūtams, ka mazuļu skoliņa ieņem aizvien stabilāku vietu iedzīvotāju apziņā kā nozīmīga attīstības un socializācijas iespēja mazuļiem un viņu ģimenēm. Vienas grupiņas vietā izveidotas divas vecuma grupas: pirmajā

http://www.nosalacaslidzrujai.lv/

http://ec.europa.eu/external_relations/eea/index.htm

http://www.eeagrants.org/

http://www.lsif.lv/

http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma/39/122977/

http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma/39/122977/



grupiņā ir bērni no dažiem mēnešiem līdz vecumam, kad mazulis iemācās stabili staigāt, savukārt otrajā lielākajā, grupiņā, mazie jau nodarbosies ar aktīvākiem uzdevumiem un rotaļām.

Mazsalacas senioru biedrība “Atbalss”

Biedrība pilsētas vecākās paaudzes pārstāvjiem ik mēnesi piedāvā tikšanos ar biedrības valdi un organizē dažādas aktivitātes, tai skaitā ikmēneša braucienu uz SPA ESTONIJA Pērnavā

Biedrība „Lauku atbalsta un izglītības centrs” Ramatā

Ramatas pagastā, Mazsalacas novads

Biedrība „Sēļu vanagi” http://apskatiselus.wordpress.com/

Biedrība “Sēļu vanagi” ir jauniešu organizācija, kas dibināta Sēļu pagastā 2007.gadā. Tās mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvu, sakopt vidi sev apkārt un popularizēt dzīvi laukos

Biedrība „Dāmu klubiņš”

Darbojas Mazsalacas novadā, Sēļu pagastā. Biedrībā 15 dāmas un ap 10 cilvēku atbalsta grupa.

Biedrība savā darbā vadās pēc izvirzītajiem mērķiem: organizē dažādu apmācību kursus – apmācību kursus ilgstošiem bezdarbniekiem, nepilnām ģimenēm un ģimenēm, kurās 3 un vairāk bērni. Tiek vākti ziedojumi: apģērbi, pārtika, rotaļlietas, skolai nepieciešamās lietas: krāsas, pildspalvas, klades, krāsas.

Ziemassvētkos pie vientuļajiem senioriem dāmas dodas ar muzikāliem sveicieniem un piparkūkām. Meitenes un dāmas tiek apmācītas dažādās praktiskās prasmēs: maizes cepšanā, rotaslietu un mājokļa rotājumu pagatavošanā.

Biedrības dāmas veic brīvprātīgo darbu – palīdz tiem, kuri depresijā, ilgstoši vada laiku dzīvoklī, palīdz pagasta teritorijas sakopšanā, pagasta centra labiekārtošanā.

Biedrība „R.E.G.”

Darbības mērķi: Bērnu un jaunatnes sporta, aktīva brīvā laika izmantošanas un veselīga dzīvesveida attīstīšana Mazsalacas pilsētā un lauku teritorijā; bērnu un jaunatnes sporta bāžu izveidošana fizisko un morālo iespēju paaugstināšanai, augstu sporta rezultātu sasniegšanai; bērnu un jaunatnes sporta attīstības stratēģijas izstrāde. Viens no galvenajiem pasākumiem- ikgadējās velosacensības “Mazsalacas novada kauss”. Sacensībām izveidota arī mājaslapa: www.mnk.lv

Biedrība "SĒĻU ZEMEI"

Darbības mērķi: veicināt ilgtspējīgu un saudzējošu Mazsalacas Novada apdzīvotas vietas "Sēļi" dabas resursu izmantošanu; veicināt teritorijā saimniecisko darbību un attīstību, radot darba vietas laukos dzīvojošajiem; popularizēt un attīstīt atpūtas iespējas, ko sniedz Mazsalacas Novada apdzīvotas vietas "Sēļi" dabas resursi. Tuvākie plāni saitīti ar Sēļu dīķu labiekārtošanu.

Biedrība: "Mazsalaca-Dabas Parks"

Darbības mērķi: veicināt ilgtspējīgu Mazsalacas Novadam pieguļošo zemju platību resursu saudzējošu izmantošanu; veicināt teritorijas saimniecisko darbību un attīstību, radot darba vietas laukos dzīvojošajiem; popularizēt un attīstīt atpūtas iespējas, ko sniedz Mazsalacas novada dabas resursi.

http://apskatiselus.wordpress.com/

http://www.mnk.lv/



Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", www.geoparks.lv

2009.gada oktobrī tika nodibināta biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", kuras mērķis - izveidot un attīstīt teritoriju "Ziemeļvidzemes ģeoparks" UNESCO ģeoparku programmas definētā izpratnē, lai saglabātu teritorijas ģeoloģisko mantojumu, ainavas, kultūrvēstures un dzīvās dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā arī šīs vērtības izmantotu cilvēku vispusīgai izglītošanai un teritorijas attīstībai.

Saskaņā ar UNESCO starptautiskajā ģeoparku programmā definēto „ģeoparks ir teritorija, kas ietver zinātniski nozīmīgus apskates objektus ne tikai to ģeoloģiskās nozīmības dēļ, bet būtiskus arī no arheoloģijas, ekoloģijas vai kultūras viedokļa".

Ziemeļvidzemes ģeoparks tiek veidots četru novadu - Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu un Burtnieku teritorijās. Ziemeļvidzemes ģeoparka teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, taču, ģeoparka pastāvēšanas galvenā ideja ir ģeoloģiskā mantojuma saglabāšana. Nozīmīgākās vērtības, kas pamato ģeoparka izveidi Ziemeļvidzemē ir - krāšņi 390 miljonus gadu seno devona pamatiežu atsegumi un alas, izteiksmīgs leduslaikmeta reljefs, laukakmeņiem un dižakmeņiem bagātākais Latvijas novads, ledāju nogulumi, kas apskatāmi karjeros, dabīgas upju ielejas un raksturīgi purvi, unikālas akmens laikmeta liecības - lielākā apmetne un kapulauks Ziemeļeiropā, vairāki pilskalni, kā arī saglabāta kultūrvēsturiski vērtīgā Ziemeļvidzemes ainava ar viensētām, lauku un mežu mozaīku, muižām, alejām un skaistiem skatiem, attīstīta tūrisma infrastruktūra un daudz tūristu.

Ziemeļvidzemes ģeoparka teritorijā atrodas ne tikai vairāki valsts nozīmes ģeoloģiskie dabas pieminekļi - atsegumi, alas, avoti, reljefa veidojumi un lielie akmeņi, bet arī valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi – senkapi, viduslaiku pilis, kulta vietas. Teritorijai raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība. Biedrības “Ziemeļvidzemes Ģeoparks” viena no lielākajām sabiedriskajām aktivitātēm ir ekspedīcijas, kuru galvenais mērķis ir uzsāktā sistemātiska dabas un kultūras mantojuma objektu apzināšana un izpēte Ģeoparka teritorijā.

Biedrība „Caritas Latvija” Mazsalacā ir NVO, kas 2004.gada 10.novembrī kā nodibinājums ierakstīta LR Uzņēmumu reģistrā. Kopš 15.08.2006. nodibinājumam „Caritas Latvija” ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Dibinātājs: Latvijas Romas-Katoļu Baznīcas Bīskapu Konference. Darbības mērķi ir vērsti, lai mazinātu nabadzību un sociālo nevienlīdzību, kā arī, lai veicinātu patvēruma meklētāju iekļaušanu Latvijas sabiedrībā. Galvenie uzdevumi šodien: Brīvprātīgā darba idejas popularizēšana- īpaši jauniešu vidū, brīvprātīgā darba iespēju pētīšana projektu ietvaros, Caritas grupu izveide pie Latvijas Romas katoļu baznīcas draudzēm, jaunu projektu izstrāde un ziedojumu piesaiste.

Starptautiskā apritē: Caritas Latvija ir Caritas Internationalis un Caritas Europa dalīborganizācija.

Mazsalacas novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: SIA „Banga KPU”; SIA „ZAAO”; SIA “Mazsalacas slimnīca”; SIA „VTU Valmiera”.

Mazsalacas novada pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās: biedrībā „Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrībā „Salacas ieleja”, biedrībā „No Salacas līdz Rūjai”.



SVID analīze

SVID analīze ir populāra situācijas analīzes metode, kurā apskata analizējamās lietas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Iegūtie rezultāti ir būtiski vidējā termiņa prioritāšu un rīcības virzienu formulēšanā, kas nodrošinātu ilgtermiņa prioritāšu sasniegšanu. SVID analīze ir atspoguļota tabulā, lai pārskatāmi aprakstītu visu jomu stiprās, vājās puses, iespējas un draudus, atbilstoši pašreizējās situācijas aprakstā minētajam. SVID analīzē katram punktam ir ievietots novērtējums, kas tiek apzīmēts ar „X”, norādot attiecīgā aspekta būtiskāko nozīmi pašvaldības, plānošanas reģiona, valsts vai starptautiskā mērogā.



57.tabula. Uzņēmējdarbība un tūrisms, sadarbība ar ārvalstīm, vide un infrastruktūras SVID raksturojums pēc ietekmes mērogiem

SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs

Reģionālais mērogs

Valsts mērogs

Starptau-tiskais mērogs

S

Bagātāki mežu resursi salīdzinot ar vidējiem Vidzemē , skujkoku kvalitāte

x x

Sakopta lauksaimniecībai piemērota zeme x

Ir infrastruktūra tūrisma attīstībai – TIC, norādes, pieeja objektiem, muzejs, viesnīca, dienas kafejnīca

x

Skaistas un daudzveidīgas dabas bagātības – ūdeņi, meži, skaisti dabas objekti, ainavas, nepiesārņota daba

x x x x

Unikāls objekts - Skaņākalna parks x x x

Labs melnā segums ceļš Mazsalaca – Valmiera (Vidzemes reģiona centrs), tuvu Valmiera (ceļš mazāk par 1 stundu);(autoceļu speciālista atzinums vai anketa)

x x

Stipra lauksaimniecības ražošana, senas lauksaimniecības tradīcijas un prasmes (pieredze saglabāta pirmapstrāde graudkopībā)

x x

Laba infrastruktūra uzņēmējdarbībai - sakari (Mazsalacā, Skaņkalnē), pietiekošas elektroapgādes jaudas, ūdensapgāde, kanalizācija – Ramatas, Skaņkalnes, Sēļu centros

x

Plašs kultūrvēsturiskais mantojums (Ziemeļvidzemei raksturīgā koka apbūve, muižas, pilskalni, akmens laikmeta apmetnes, nemateriālais mantojums

x x

Vidusskola novadā x

Tiek sakopta, sakārtota pilsētas centra teritorija x

V

„Aklā zarna” tūristiem – asfaltēts ceļš tikai uz Valmieru, nav asfaltēts pārējos virzienos

x x

Valsts ceļi netiek uzturēti pietiekami labi x x x X

Kvalificēta darbaspēka trūkums x

Liels attālums no galvaspilsētas Rīgas x

Nepietiekama savstarpējā sadarbība starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem

x

Novadā nav pietiekamas mūžizglītības iespējas x x

Novadā NAV arodizglītības iespējas x

Nepietiekams ražojošo un attīstīto uzņēmumu skaits x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


Daļa lauku ceļu sliktā stāvoklī IEDZĪVOTĀJU ANKETĀ x x x

Nepietiekama informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības iespējām, anketā nav minēta kā problēma nepietiekama informācijas plūsma starp domi, uzņēmējiem un iedzīvotājiem

x

Dārgas un neefektīvas izmaksas infrastruktūras uzturēšanai x

Tiek degradēta dabas vide – nesaudzīgi izcirsti valsts meži, aizaudzētas pļavas nomalēs

x x x

Lauku viensētu skaits nomalēs samazinās un neizmantotās ēkas sabrūk

x x x

Nepietiekama tūrisma infrastruktūra: nav izvēles iespējas viesnīcām, kempingiem un kafejnīcām, maz nakšņošanas iespējas lauku mājās, nav labi ceļi, ir ierobežota pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, slikti telefona sakari nomalēs, ir neapgūta pieeja dabas objektiem

x x x

Neattīstīta kooperatīvu darbība x

Nav bijušas noteiktas prioritātes – nav bijuši nosprausti ilgtermiņa mērķi uzņēmējdarbības vides attīstībai

x

Mazajiem novada uzņēmējiem trūkst investīciju un citu resursu attīstībai

x x

Ir ierobežojumi uzņēmējdarbībai, kurus nosaka normatīvie akti Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

x x x

Nav pietiekamas pieejamības valsts un finanšu iestāžu pakalpojumiem

x x x

Nav pietiekami attīstītas uzņēmēju atbalsta un profesionālās organizācijas

x x x

I

Meža resursu tālāka pārstrāde x x x x

Atrašanās vietas priekšrocību daudzveidīgāka izmantošana uzņēmējdarbībā (ekotūrisms, medības un citi),iespēja izmantot īpaši aizsargājamās teritorijas priekšrocības (ZVBR; dabas parks „SALACAS IELEJA”,”ZIEMEĻU PURVI”, ģeoloģiskie dabas pieminekļi, dižkoki)

x x

Zaļās un alternatīvās enerģijas izmantošana x x x x

Tūrisma attīstība lauku mājās (kā papildienākumu avots) x x x x

Pašvaldības pakalpojumu optimizācija x

Mūsdienu komunikācijas pieejamība (internets, mobilā tīkla pārklājums

x x x x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


Attīstīt mazus uzņēmumus – ražot un pārdot ekoloģisku pārtiku, novada produktus, attīstīt mājražošanu un amatniecību

x x x x

Iespēja izmantot esošo tūristu plūsmu un piesaistīt jaunus tūristus, plašāk iesaistīt citus uzņēmējus, tūrisma infrastruktūras attīstība (veloceliņi, takas gājējiem, istabu īre)

x x x x

Attīstīt IT jomas un attālināto darbavietu uzņēmumus x x x x

Pašvaldības atbalsts jaunu tūrisma produktu izstrādei x x

Inovatīvu ideju realizācija un apmaiņa („Ideju Banka”), sadarbība starp uzņēmējiem, kooperācijas attīstība

x x

Ir iespēja sasniegt Igaunijas tirgu x x

Teritorijas sakārtošana visā novadā x

Attīstības plānošanas loģiskums x x

Infrastruktūras efektīvāka izmantošana x x

Iespēja izveidot NVO un attīstīt to darbību uzņēmējdarbības attīstībai

x x x x

Izglītības iestāžu izmantošana mūžizglītībā, arodizglītībā sadarbībai ar uzņēmējiem

x x x

Izglītības speciālistu kvalifikācijas un konkurētspējas paaugstināšana

x x x x

Novadā ražotās produkcijas popularizēšana x x x x

Iespēja izvērst plašāk informāciju par finansējuma piesaisti, iespējām un aktivitātēm uzņēmējdarbības attīstībai

x x x

Iespēja piesaistīt kvalificētu un izglītotu darbaspēku un veicināt novada jauniešu atgriešanos

x

Neizmantota padomju laiku industriālā apbūve FAKTI PAR NOVADU

x x

D

Vietējā darbaspēka kvalitātes pasliktināšanās un novecošana var radīt darba vietu skaita samazināšanu uzņēmumos

x x x

Valsts un valsts uzņēmumu politikas strauja maiņa mežizstrādē, lauksaimniecībā, satiksmē, energoapgādē u.c

x

Ceļu un energoapgādes kvalitātes pasliktināšanās x x x x

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana valsts un globālās politikas ietekmē

x x x x

Sarežģīta, nepārskatāma un ierobežojoša normatīvo aktu bāze un x x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


to kontrole

Intensīva mežizstrāde apdraud tūrisma attīstību un citu meža resursu izmantošanu

x x x

Nepietiekoši finanšu resursi kredītu nodrošinājumam, zemi ienākumi no saimnieciskās darbības

x x x

Tālākās pašvaldību reformas negatīva ietekme uz uzņēmējdarbību

x x

Vidusskolas konkurētspējas samazināšanās un pārveidošana par pamatskolu

x x

Kultūrvēsturiskā mantojuma degradēšanās un samazināšanās x x

Iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas samazināšanās x x x x

58.tabula. Izglītības un mūžizglītības SVID raksturojums pēc ietekmes mērogiem

SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs

Starptautiskais mērogs

S

Izglītības iespējas aptver visus vecumposmus x

Pieejama kvalitatīva izglītība x

Daudzveidīgs interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums, mākslas un mūzikas skola

x

Tiek izmantotas iespējas līdzekļu piesaistei, iesaistoties projektos x x x x

Izglītība – pašvaldības prioritāte (transporta nodrošinājums skolēnu pārvadāšanai,

brīvpusdienas (2.-4.kl.) un maznodrošinātiem, mācību grāmatu nodrošinājums, pašdarbības pulciņi – par brīvu)

x

Bibliotēkas ar plašu, kvalitatīvu piedāvājuma klāstu x x

Resursi nometņu organizēšanai – telpas, inventārs, personāls, vide u.c.

x x x x

Izglītojošu un kultūras pasākumu daudzveidība x x x

Latviska vide un valoda, cittautieši ir integrēti x x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs

Starptautiskais mērogs

Darbojas reliģiskās jauniešu grupas x

V

Sieviešu pārsvars, skolotāju vidējā vecuma palielināšanās x x x x

Finanšu trūkums skolotāju tālākizglītībai x x x

Tehniskā aprīkojuma nepietiekamība mācību programmu īstenošanai

x

Mazs vidusskolēnu skaits x

Mazs finansējums, atsevišķām programmām tas tiek piešķirts tikai lielām vidusskolām

x

Trūkst līdzekļu telpu remontiem x

Šaurs interešu izglītības piedāvājums Mazsalacas vidusskolā x

Skolēniem neizdevīgi transporta pakalpojumi interešu izglītības iespējām

x

I

Mūžizglītība – pārkvalificēšanās x x x x

Skolotāju prasmju pilnveidošana x x x x

„Iespējamā misija” un citi pasākumi jaunu skolotāju piesaistīšanai x x x

Vakarskolas izveidošana x

Organizēta bērnu un jauniešu lietderīgāka brīvā laika pavadīšana x

Nometņu un semināru organizēšana x x x x

Praktisko iemaņu apguve vidusskolā, papildus pamatizglītībai x

Attīstīt skolēnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu izglītībā x

Iespēja mācīties Valmieras izglītības iestādēs x x

Skaņākalna institūts – viengadīga izglītība latviešu valodas apgūšanai un latviešu dzīvesziņas apgūšanai pēc vidusskolas beigšanas jauniešiem, kas beidz vidusskolu ārpus Latvijas vai minoritāšu skolu beidzējiem, Austra Graša bibliotēka

x x

D

Bērnu skaita samazināšanās x x x

Vidusskolas klašu slēgšana, likvidēšana x

Mācīšanās motivācijas trūkums x x x

Kvalificētu skolotāju aiziešana bērnu vai izglītības programmu samazinājuma dēļ

x x x

Skolotāju vidējā vecuma palielināšanās x x x



59.tabula. Sociālās drošības un medicīnas aprūpes SVID raksturojums pēc ietekmes mērogiem

SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


S

Aktīvi cilvēki, kuri gatavi uzņemties atbildību un veidot labdarības un sociālās integrācijas grupas

x

Aktīvas nevalstiskās organizācijas (Senioru biedrība, Mazuļu skola, Sarkanā krusta biedrība, Sēļu dāmu klubiņš)

x

Labdarības un žēlsirdības organizācijas (organizācija "Caritas", baznīcas)

x

Ģimenes ārstu prakses x

Feldšeru punkti x

Mazsalacas slimnīca ar profesionālu personālu x x x

Medicīniskā aprūpe mājās x

Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts x

Zobārsta pakalpojumi x x

Mazsalacas Sociālais dienests x

Profesionāli sociālā darba speciālisti (skaits atbilstošs NA prasībām)

x

Sociālās aprūpes pakalpojums Mazsalacas slimnīcā x x

Sociālās aprūpes mājās pakalpojums x

Mazsalacas novada bāriņtiesa x

V

Bezdarbs – darbaspējīgie iedzīvotāji nespēj materiāli nodrošināt savas ģimenes

x x

Mazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (novadā daudz veci cilvēki)

x

Maza dzimstība x x

Daudz ar zemu izglītības līmeni, nemotivēti, degradējušies cilvēki x

Sociālais dienests aprobežojas lielākā daļā ar pabalstu piešķiršanu

x

Trūkst jauni speciālisti medicīnas jomā x x

Nepietiekams finansējums sociālo pakalpojumu attīstībai novadā x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


Vāji attīstīti sociālie pakalpojumi dažādām iedzīvotāju grupām x

Nav dienas centra senioriem x

Nav dienas centra jauniešiem x

Nav nakts patversme bezpajumtniekiem x

Nepietiekams skaits sociālie dzīvokļi x

Speciālistiem zems atalgojums x x x

Sabiedrības un dienestu vienaldzība pret atkarībās nonākušiem cilvēkiem, nav pieejami sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar atkarības problēmām

x x

Trūkst stratēģijas, kā strādāt ar atkarībās nonākušiem cilvēkiem x x x

Vāja sadarbība starp institūcijām un starp nozaru speciālistiem x x x

Pienācīgā apmērā netiek veikta infekcijas slimību izplatības novēršanas profilakse valsts līmenī

x x x

Nav pieejami speciālisti, apgrūtināta ģimenes ārstu pieejamība novada attālākās teritorijās dzīvojošiem cilvēkiem (nepietiekama sabiedriskā transporta satiksme)

x

I

Veidot un atbalstīt jaunas nevalstiskās organizācijas (piem. anonīmo alkoholiķu biedrību )

x

Attīstīt alternatīvos sociālos pakalpojumus (piem. ģimenēm ar bērniem).

x

Izveidot dienas centru senioriem. x

Izveidot dienas centru jauniešiem. x

Veidot dienas centru personām ar īpašām vajadzībām. x

Mājas aprūpes dienesta izveidošana. x

Veidot ilgstošās aprūpes "Senioru namu", kurā būtu arī jaunas darba vietas

x x

Attīstīt un atbalstīt brīvprātīgo darbu x

Piesaistīt talantīgus, radošus cilvēkus novadam, veidot labus dzīves apstākļus

x x

Motivēt jauniešus pēc studijām augstskolās atgriezties un strādāt novadā (stipendijas jaunajiem medicīnas, sociālā darba speciālistiem)

x x

Attīstīt pieejamu vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


Apzināt neizmantotos resursus (ēkas, cilvēki, vide), meklēt pielietojumu

x

Piesaistīt ES struktūrfondu un investoru līdzekļus jaunu sociālo un medicīnas pakalpojumu radīšanā.

x x

Psiholoģiskā palīdzība x x

D

Kopējais ekonomiskais stāvoklis valstī, bezdarba pieaugums x x x

Pieaug cilvēku skaits ar zemiem ienākumiem (palielinās sociālo pabalstu apjoms)

x x x

Iedzīvotāju neieinteresētība savu sociālo problēmu risināšanā x x x

Nepietiekams pašvaldības atbalsts nevalstiskajām organizācijām x

Valsts politika – cīņa par Mazsalacas slimnīcas pastāvēšanu x x x

Resursu trūkums:

• naudas trūkums;

• speciālistu trūkums

x x x

No novada aizbrauc darbaspējīgie, izglītotie, motivētie cilvēki; x x

Zema dzimstība x x x

Novada iedzīvotāju novecošana x

Kopējais ekonomiskais stāvoklis valstī x x x

Nodokļu politika valstī x x x

Neadekvāta birokrātija x x x

Politiskās situācijas izmaiņas pašvaldībā, tās negatīvā ietekme uz sociālo un medicīnas sfēru

x

60.tabula. Kultūras SVID raksturojums pēc ietekmes mērogiem

SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


S

Ir pieredze un iestrādes, stabili amatiermākslas kolektīvi, profesionāli vadītāji

x

Ir iespēja iegūt profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītībā x x x

Pastāv profesionālās mākslas pieejamība: Koncerti Mazsalacā, Sēļu muižā, Ramatas kultūras centrā. Profesionālās mākslas

x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


izstādes Sēļos, Ramatā

Veikti kvalitatīvi remonti Mazsalacā, Sēļos, Ramatā; sakārtota kultūras objektu infrastruktūra: kultūras, tautas nami, pasākumiem piemērotas zāles, bibliotēkas, brīvdabas estrādes katrā novada pagastu centrā

x

Kultūrvēsturiskie objekti, bagātīgs vēstures mantojums. Mazsalacas NP muzeja krājumi, pieredze krājumu veidošanā, saglabāšanā, popularizēšanā

x

Pašvaldības atbalsts : līdzfinansējums kultūras, sporta aktivitāšu, aktīvās atpūtas nodrošināšanai

x

Iespēja aktīvi sportot un aktīvi pavadīt brīvo laiku visos gadalaikos: volejbola laukumi, tenisa laukumi, riteņbraukšana /pa riteņbraucējiem piemērotu apkārtni/, slēpošanas trase, sporta zāle, Skaņākalna parks

x

Piedāvājums tūristiem- mākslas nodarbības Skaņkalnes „Akmeņkalnos” un mākslas skolā

x

Tradicionālu sporta pasākumu piedāvājums x x x x

Daudzveidīgi kultūras pasākumi x x x x

V

Demogrāfiskās problēmas x x x

Cilvēkresursi- trūkst kvalificēti speciālisti daudzās jomās x x x

Mākslas un mūzikas izglītībā trūkst bērnu x x

Maz iespēju jauniešiem brīvā laika pavadīšanai nedēļas nogalēs x

Iedzīvotāju informētības un zināšanu vājums kultūras, sporta un aktīvās atpūtas jomā

x x

Trūkst stabilas mūžizglītības iespējas x x x

Jaunas vienotas sporta zāles trūkums x

Esošajā sporta zālē ierobežotas iespējas rīkot sporta sacensības rudens un ziemas periodā. Nav galda spēļu organizēšanas iespējas. Florbola bortu trūkums, kas liedz rīkot sacensības novadā

x

Netiek koordinēts sporta darbs x x

Vāja pārnovadu un pārrobežu sadarbība x x

I

Pilnveidot sporta un kultūras infrastruktūru – (iegādāties pārvietojamo skatuvi, aparatūru), uzcelt jaunu sporta zāli

x

Kultūras, sporta, iedzīvotāju aktīvās atpūtas aktivitāšu un x



SVID

Raksturojums

Vietējais mērogs


Valsts mērogs


projektu iekļaušana pašvaldības darbības prioritāšu sarakstā

Iespējas pilnvērtīgi, aktīvi atpūsties x x x

Pārrobežu un starpnovadu sadarbības aktivizēšana x x

Iesaistīties valsts mēroga projektos, sadarbība ar NVO x x x

Veikt aptauju un situācijas, vajadzību izpēti izglītībā, kultūrā, sportā

x

Iespējas radīt interešu izglītības un mūžizglītības iespējas kultūrizglītības iestādēs; Sadarbība ar Vidzemes augstskolu

x x

D

Demogrāfiskā situācija x x x

Bezdarbs un maz atalgots darbs x x x

Iestāžu slēgšanas drauds x



Esošās situācijas analīzes kopsavilkums

Ar 2009.gada 1.jūliju, saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, tika izveidots Mazsalacas novads, kurā tika apvienota Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju ar apkārtnes trim pagastiem - Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes, kuriem ir vēsturiski, ģeogrāfiski un saimnieciski izveidojušās ciešas saites ar Mazsalacas pilsētu.

2010. gada 15. februāri stājās spēkā grozījumi “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” ar kuriem Mazsalacas novada teritorijā šobrīd ietilpst teritoriālās vienības: Mazsalacas pilsēta, Mazsalacas pagasts, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts.

Mazsalacas novads, ar administratīvo centru Mazsalacas pilsētā, atrodas Vidzemes ZR daļā. Novads Z robežojas ar Igaunijas Republiku, A ar Rūjienas novadu, D ar Burtnieku novadu un R ar Alojas novadu. Novada teritorija ir 417 km2 liela.

Pagastus ar pilsētu saista samērā labi attīstīts autoceļu tīkls.

Novadā 2010.gada beigās dzīvoja 3940 iedzīvotāji (t.sk. 1487 - Mazsalacas pilsētā, 673 – Mazsalacas, 503 – Ramatas, 466 – Sēļu, 811 - Skaņkalnes pagastos). Salīdzinot ar 2009.gada sākumu, iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir samazinājies par 60 cilvēkiem.

Demogrāfiskā situācija 2010.gadā ir negatīva, t.i., piedzimuši 27, bet miruši 73 iedzīvotāji.

Teritoriju var raksturot kā monocentriski apdzīvotu, pēc 2010.gada pašvaldības datiem:

- Mazsalacas pilsētā dzīvo 1487 iedzīvotāju, - Mazsalacas pagastā 673 iedzīvotāji, - Ramatas pagastā 503 iedzīvotāji , - Sēļu pagastā 466 iedzīvotāji, - Skaņkalnes pagastā 811 iedzīvotāji.

Mazsalacas novads, salīdzinot ar citiem Vidzemes novadiem, ir zem vidējā rādītāja apdzīvojuma blīvuma ziņā.

Mazsalacā demogrāfiskās slodzes līmenis ir otrs augstākais Vidzemē. Mazsalacas novadu pamatoti var dēvēt par latvisku, jo latviešu iedzīvotāju īpatsvars ir būtiski lielāks nekā vidēji Vidzemes reģionā un Latvijā: Mazsalacas novadā latviešu īpatsvars uz 2011.gada sākumu ir 89,4%, Vidzemes plānošanas reģionā vidēji – 85,3%, bet Latvijā – 59,5%.

Mazsalacas novadā strādājošo kopskaits pamatdarbā ir 600, no tiem sabiedriskajā sektorā strādā 42,6%, privātajā savukārt- 57,4%.

Bruto darba samaksa Mazsalacas novadā 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir palielinājusies un starp Vidzemes novadiem ir vidējā līmenī.

Mazsalacas novadam ir viens no zemākajiem IIN rādītājiem uz 1 iedzīvotāju- tikai 150,6 Ls/iedz., kas nav adekvāti, ja salīdzina Bruto darba samaksu Mazsalacas novadā 2010.gadā, kur Mazsalaca Vidzemē ir virs vidējā rādītāja Vidzemē.



Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits 2009.gadā Mazsalacas novadā uz 1000 iedzīvotājiem bija – 66 (t.sk. pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības) (Vidzemē vidēji 59; Latvijā vidēji 57).

Mazsalacas novadā ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību struktūrā 2009.gadā dominē pašnodarbinātās personas – 54,0% (Vidzemē vidēji 45,2%; Latvijā vidēji 35,2%), kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības – 27,0% (Vidzemē vidēji 20,4%; Latvijā vidēji 9,3%). Salīdzinājumā ar Latvijas (49,1%) un Vidzemes reģiona (27,8%) vidējiem rādītājiem, Mazsalacas novadā ir neliels komercsabiedrību īpatsvars aktīvo uzņēmumu struktūrā – 14,1%. Pēc Lursoft statistikas datiem uz 2011. gada jūniju Mazsalacas novadā bija 265 aktīvi uzņēmumi.

Mazsalacas novadā ir salīdzinoši liels pašnodarbināto skaits un zemnieku saimniecību skaits, mazāks komercsabiedrību skaits nekā Latvijā un Vidzemē. Uzņēmējsabiedrību skaita ziņā Mazsalaca ir 95. vietā no 118 teritoriālajām vienībām, savukārt reģistrētā pamatkapitāla ziņā, ar 1,482,082 Ls lietu kapitāla kopapjomu, Mazsalacas novads ir 90 vietā no 118, kas ir salīdzinoši labi, ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu, teritorijas lielumu un ģeogrāfisko novietojumu.

Ja minētos rādītājus attiecina pret iedzīvotāju skaitu, tad uzņēmumu skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem Mazsalacas novads ar 68 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem ieņem jau 62 vietu no 118 teritoriālajā vienībām, un, savukārt reģistrētā pamatkapitāla ziņā uz 1 iedzīvotāju ar 379 Ls/iedz. ieņem 81 vietu no 118.

Mazsalacas novadā dominē Ziemeļvidzemei raksturīgās tautsaimniecības nozares – zemkopība, lopkopība, graudkopība, mežizstrāde un kokapstrāde. Savukārt, Mazsalacas pilsētā un pagastu centros arī uzņēmumi, kuri nodarbojas ar mazumtirdzniecību, automobiļu remontu, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniegšanu.

Nozīmīgākās rūpnieciskās ražotnes Mazsalacas novadā:

• SIA Mefa (Sēļu pagasts)

• SIA Eglītes mežs (Ramatas pagasts)

• SIA Dimanti plus (Ramatas pagasts)

• SIA ZVZ (Skaņkalnes pagasts)

Mazsalacas novadu šķērso divi 1.šķiras autoceļi un desmit 2.šķiras valsts autoceļi.

Kopējais 1. un 2.šķiras autoceļu garums novadā ir 105,5 km.

Mazsalacas novada TAI „– 0,895” ierindo to 91.vietā no 110 novadiem, kas, salīdzinot ar pārējiem Latvijas novadiem, ir viens no zemākajiem, kas savukārt liecina par IKP uz 1 iedzīvotāju, bezdarba līmeņa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) uz 1 iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmeņa, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaita uz 1000 iedzīvotājiem, pastāvīgo iedzīvotāju blīvuma, pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņu pēdējo 5 gadu laikā sliktākiem rādītājiem, salīdzinot ar citiem novadiem.

Mazsalacas novada pašvaldība laika posmā no 2007.-2011.gadam saņēmusi lielākās ESF un pārējās ārvalstu investīcijas infrastruktūras renovācijai un attīstībai, ja to izsaka uz 1 iedzīvotāju.



Izglītības iespējas Mazsalacas novadā aptver visus vecumposmus.

Novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Šajā teritorijā ir spēkā likums ”Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, bet darbības šajā teritorijā nosaka un regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.303 no 2011.gada 19.aprīļa „Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Novada teritorijā atrodas daļa no dabas parka Salacas ieleja, kas ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija NATURA 2000.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 175 no 2001.gada 17.aprīļa (prot. Nr.18 7.§) „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” Mazsalacas novadā atrodas deviņi aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi.

Mazsalaca un tuvākā apkārtne ir tūristu iecienīta vieta, te ir labi priekšnoteikumi tūrisma attīstībai – skaistas ainavas, unikāli dabas objekti un kultūras pieminekļi. Nākotnē, attīstot tūrismu Mazsalacas novadā, varētu piesaistīt cilvēkus, veidojot jaunus piedāvājumus. Mazsalacas novada tūrisma piedāvājums pamatā balstīts uz tradicionālām vērtībām: Skaņākalna parku, Hirtes koka skulptūru kolekciju un ūdenstūrismu. Novadā ir vairākas senas svētvietas. Arī tas varētu ieinteresēt tūristus, ir plānots paplašināt piedāvājumu šajā jomā.

Nozīmīgākie tūrisma un rekreācijas objekti:

• Salaca. Piemērota ūdenstūristiem,

• Valtenberģu muiža un Mazsalacas vidusskolas parks,

• Skaņākalna parks - galvenais tūristu piesaistes objekts Mazsalacā,

• Salacas ieleja ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos, kur izveidots Skaņākalna parks.



PIELIKUMI



1. pielikums. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts Mazsalacas novadā (uz 02.07.2011.) Avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2011.

Valsts aizsardz.

Nr.

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids Pieminekļu nosaukums Pieminekļu atrašanās vieta Pieminekļu, notikumu datējums

4516 Valsts nozīmes Māksla Altāris Mazsalaca, Baznīcas iela 24 , Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā

17.gs.80.g.

4517 Valsts nozīmes Māksla Ērģeles Mazsalaca, Baznīcas iela 24 , Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā

1911

2466 Valsts nozīmes Arheoloģija Mazsalacas Velna pagrabs - kulta vieta

Mazsalaca, Salacas upes labajā krastā

6909

Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts Mazsalaca, Valtenberģu muižā 19. gs. Ip.

6910 Valsts nozīmes Arhitektūra Parka paviljons Mazsalaca, Valtenberģu muižā 19. gs. Ip.

6911 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks Mazsalaca, Valtenberģu muižā 18. gs.19. gs.

6908 Valsts nozīmes Arhitektūra Pils Mazsalaca, Valtenberģu muižā 1780.,1932. -1934.

6912 Valsts nozīmes Arhitektūra Staļļi Mazsalaca, Valtenberģu muižā 19. gs. Ip.

6907 Valsts nozīmes Arhitektūra Valtenberģu muižas apbūve Mazsalaca, Valtenberģu muižā 18. gs.b.19.gs. 1932. - 1934.

2460 Vietējās nozīmes Arheoloģija Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta Mazsalacas pagasts, pie bij. Vecdauģēniem

2461 Valsts nozīmes Arheoloģija Ceipu Upurozols - kulta vieta Mazsalacas pagasts, pie Ceipiem



2462 Vietējās nozīmes Arheoloģija Jenku krustakmens Mazsalacas pagasts, pie Jenkām

2463 Vietējās nozīmes Arheoloģija Jenku senkapi Mazsalacas pagasts, pie Jenkām

2464 Valsts nozīmes Arheoloģija Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis) Mazsalacas pagasts, pie Kukurbaļļu fermas

2465 Vietējās nozīmes Arheoloģija Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)

Mazsalacas pagasts, pie Promultiem

2470 Vietējās nozīmes Arheoloģija Āboliņu senkapi Ramatas pagasts, pie Āboliņiem

2471 Vietējās nozīmes Arheoloģija Lejāņu apmetne Ramatas pagasts, pie Lejāņiem

2472 Vietējās nozīmes Arheoloģija Ramatas (krievu) senkapi Ramatas pagasts, Ramatas upes labajā krastā, 1 km uz D no mehāniskajām darbnīcām

2483 Valsts nozīmes Arheoloģija Pantenes apmetne Sēļu pagasts, Pantenes purvā pie Braukšām

2484 Valsts nozīmes Arheoloģija Anģīšu Velnakmens - kulta vieta Sēļu pagasts, pie Dreimaņiem

2485

Vietējās nozīmes

Arheoloģija Pujēnu senvieta Sēļu pagasts, pie Pujēniem

2487

Vietējās nozīmes Arheoloģija Vecreļļu senkapi Sēļu pagasts, pie Vecrellēm

6920 Vietējās nozīmes Arhitektūra Sēļu vējdzirnavas Sēļu pagasts, Sēļos 1814

6919 Vietējās nozīmes

Arhitektūra Sēļu pagastskola Sēļu pagasts, Sēļos, ''Dzirnavas'' 18. gs. IIp.

2488 Valsts nozīmes Arheoloģija Vīkšēnu pilskalns Skaņkalnes pagasts, Laņģupītes kreisajā krastā pie Pilskalniem

2489 Vietējās Arheoloģija Jaunvīkšēnu senkapi Skaņkalnes pagasts, pie



nozīmes

Jaunvīkšēniem, pie Vīkšēnu pilskalna

2490 Vietējās nozīmes Arheoloģija Rūnu krustakmens Skaņkalnes pagasts, pie Rūnām

2491 Valsts nozīmes Arheoloģija Skaņkalnes (Kolbergas) pilskalns Skaņkalnes pagasts, Salacas upes kreisajā krastā pie Lībiešiem

2492 Vietējās nozīmes Arheoloģija Upurala - kulta vieta Skaņkalnes pagasts, Salacas upes kreisajā krastā pie Skaņkalnes dārzniecības