ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014 2020 - Skriveri · ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014 – 2020 1.DAĻA 2013 . ... 3 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 4 Metodiskie

SKRĪVERU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2013

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014 – 2020

1.DAĻA

2013

Skrīveru novada Attīstības programma 2014 - 2020, pašreizējā situācija un stratēģiskā daļa

SKRĪVERU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2013 2

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014 – 2020

1. DAĻA

Domes priekšsēdētājs A.Zālītis

Izpilddirektors, izstrādes vadītājs A.Orups

Projekta vadītāja I.Pivare

Skrīveru novads

2013



SATURS

Saīsinājumi, projekta sastāvs ..................................................................................................... 4

Lietotie termini ............................................................................................................................ 5

Ievads .............................................................................................................................. 8

1. Izstrādes nosacījumi un principi ...........................................................................................10

1.1. Attīstības programmas izstrādes mērķis ....................................................................11

1.2. Attīstības programmas izstrādes tiesiskais regulējums..............................................11

1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem .............................................................13

1.3.1. Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti ............................................................13

1.3.2. Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti ........................................................14

1.3.3. Zemgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti un novads

reģiona kontekstā .................................................................................................22

1.3.4. Zemgales plānošanas reģiona Teritorijas plānojums 2006. - 2026. gadam ......22

1.3.5. Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2008. - 2014. gadam .....30

1.3.6. Zemgales plānošanas reģiona Ekonomiskais profils (ZPR) .............................36

1.3.7. Zemgales reģiona rīcības plāns enerģētikā 2012. - 2020. gadam (Rīcības plāns)

.............................................................................................................................38

1.3.8. Rīgas plānošanas reģiona plānošanas dokumenti ...........................................40

2. Vietējā līmeņa plānošanas dokumenti .................................................................................43

2.1. Kopējo interešu teritorijas ar kaimiņu pašvaldībām ....................................................43

2.2. Lielvārdes novada pašvaldība ...................................................................................45

2.3. Ogres novada pašvaldība .........................................................................................45

2.4. Aizkraukles novada pašvaldība .................................................................................47

2.5. Jaunjelgavas novada pašvaldība ..............................................................................48

3. Novada attīstības plānošanas dokumenti ..............................................................................49

3.1. Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības plāns .........................................................49

3.2. Skrīveru novada teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam ......................................51

3.3.1. Apdzīvojuma struktūra 53

3.3.2. Transports 53

3.3.3. Inženierinfrastruktūra 54

3.3.4. Dabas teritorijas 55

3.3. ES finansējuma piesaiste 55

4. Stratēģiskā daļa ....................................................................................................................57

4.1. Misija un vīzija ...........................................................................................................57

4.2. Skrīveru novada galvenie attīstības virzieni ...............................................................58

4.3. Skrīveru novada funkcionālās saites .........................................................................59

4.4. Skrīveru novada ekonomiskā specializācija ..............................................................60

5. Novada SVID analīze ............................................................................................................62

6. Skrīveru novada pašreizējā situācija .....................................................................................76


SAĪSINĀJUMI Aktivitātes ES SF aktivitātes/apakšaktivitātes

APK Atklāti projektu konkursi

CEMAT Eiropas reģionālās plānošanas ministru konference

EEZ/NO EEZ un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības programma

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ES atbalsts ES atbalsts valsts budžeta finansējuma, projekta līdzfinansējuma, aizdevuma vai garantijas veidā (izņemot platību maksājumus)

ES fondi ERAF, KF, ESF, LAP

ES SF ES Struktūrfondi

ESF Eiropas Sociālais fonds

FI Pieci finanšu instrumenti – EEZ/NO, LAT-LIT, ES SF, KPFI un LAP

IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

MK Ministru Kabinets

KF Kohēzijas fonds

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LAT-LIT Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas

LAD Lauku atbalsta dienests

LAP Lauku attīstības programma

LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LR FM Latvijas Republikas Finanšu ministrija

LVC Latvijas Valsts ceļi

NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO Nevalstiskas organizācijas

PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds

TAI Teritorijas attīstības indekss

VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID Valsts ieņēmumu dienests

ZPR Zemgales plānošanas reģions

PROJEKTA SASTĀVS

1. sējums. Izstrādes nosacījumi un stratēģiskā daļa

2. sējums. Rīcības un investīciju plāni

http://www.google.com/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&ved=0CCwQFjAA&url=http%3A%2F%2Fwww.raplm.gov.lv%2Fuploads%2Ffiledir%2Fteritorijas%2520planosana%2FVad_principi2000.doc&ei=-rqXUZ3nM8z64QTBmoGADg&usg=AFQjCNEg37fh84hc5AwMS9QG2kxefdJ6jQ&sig2=mSNe9h1Zq1weeTDE0Epkig&bvm=bv.46751780,d.bGE&cad=rja

http://www.google.com/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=8&cad=rja&ved=0CGUQFjAH&url=http%3A%2F%2Fwww.latlit.eu%2Feng%2Finformacija_latviski1%2F&ei=CKSXUYJz5IniBPm2gIAP&usg=AFQjCNGZnpQQbzwdV2sMtCiirV8X9X2vUg&sig2=k6NS5lXCrYw8hWXxaTn5pw&bvm=bv.46751780,d.bGE



LIETOTIE TERMINI

Attīstības plānošana – principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde

nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības

un teritorijas attīstību.1

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu

kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai 2.

Aglomerācija (plānošanā) – augsti urbanizēta teritorija, kas visbiežāk sastāv no šīs teritorijas

centra – vienas vai vairākām lielām pilsētām – un apkārtējās teritorijas

pilsētām un lauku centriem, kam ir cieši savstarpēji sakari. Tās robežas

nosaka mobilitātes intensitāte, iedzīvotāju svārstmigrācija un

pakalpojumi.

Attīstības centrs – teritorija, kurā ir resursu (t.sk. cilvēkresursu), sociālo un ekonomisko

aktivitāšu koncentrācija un kas veicina apkārtējās teritorijas attīstību 1.

Cilvēkkapitāls – vidējais iedzīvotāju talantu un spēju apjoms, pareizināts ar ekonomiski

aktīvo cilvēku skaitu 3.

Demogrāfiskā slodze – statistikas rādītājs, kas raksturo bērnu un pensijas vecuma

iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Ekonomikas profils – teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas

atspoguļo tā ekonomiskās attīstības pamatu un ekonomiskās attīstības

virzītājspēku perspektīvu4.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - abu dzimumu personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu

darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai.

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un darba meklētāji

(gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri

aktīvi meklē darbu 5.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji - abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot

personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt

ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem

(mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību iestāžu audzēkņi un

studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu,

nestrādājošie pensionāri u.c.) 6.

Formālā izglītība – sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās

izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts

izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un

1 08.05.2008. likums „Attīstības plānošanas sistēmas likums”

2 Teritorijas attīstības plānošanas likums, spēkā no 01.12.2011.

3 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

4 Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī, VARAM Aktualizētā

redakcija (2012. gada 4. aprīlis) 5

Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”, Labklājības ministrija, 2013

6 Turpat



profesionālās kvalifikācijas dokuments.7

Ilgtspējīga attīstība – sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota

attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un

ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu,

neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā

arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu 2.

Infrastruktūra – tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta,

sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēma, kā

arī mājokļi, skolas, veselības aizsardzības, kultūras, sporta u.tml.

iedzīvotāju aprūpes objekti un to izkārtojums kādā teritorijā 2.

Inkubators – organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos,

nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta

pakalpojumus u.c. 2

Inovācija – process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas

jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā

un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā 2.

Integrēta plānošana – process, kas īpašās plānošanas aktivitātēs iesaista dažādus

administratīvos līmeņus un dažādus sabiedrības un ekonomikas

sektorus jeb nozares, pretstatā nozaru plānošanai. Integrētā plānošana

ir kā fokālais punkts institūciju iniciatīvām un attiecīgo resursu

piesaistīšanai. Integrētās jeb visaptverošās plānošanas kontekstā

ekonomikas, sociālie, ekoloģiskie un kultūras faktori tiek apvienoti un

kombinēti, lai sniegtu priekšlikumus teritoriāliem un infrastruktūras

izmantošanas lēmumiem ar mērķi veicināt ilgtspējīgu teritoriālu

attīstību 2.

Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz

līdz trīs gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var

aktualizēt katru gadu.

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, zināšanu, metožu,

paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru

līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu,

glabāšanu un izplatīšanu.8

Kultūrizglītība – izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver ne tikai visu līmeņu (pamata,

vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un

speciālistu tālākizglītības iespējas, bet arī vispārēju izglītošanos

kultūras jomās, ikviena radošo spēju talantu izkopšanu mūžizglītības

perspektīvā 9.

Kompetence – saskaņā ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru mūžizglītībai kompetences

tiek aprakstītas kā pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes,

personiskās un sociālās spējas darbā vai studijās, lai nodrošināto

profesionālo vai personīgo izaugsmi.10

Mūžizglītība – izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām

7 Izglītības likuma 1.pants

8 Koncepcijas projekts „Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis”





vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai

mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām

interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos

ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām

kompetencēm.

Neformālā izglītība — ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam

atbilstoša izglītojoša darbība.11.

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta

priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm 12.

Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā

laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un

cilvēku resursiem 3.

Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura

ietvaros sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un

priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības

līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un

sabiedriskās domas aptaujās) 13.

Publiskā (valsts) pārvalde – tiešā un pastarpinātā nacionālā, reģionālā un vietējā pārvaldes

līmeņa institūciju kopums. Publiskās pārvaldes misija ir kalpot

sabiedrībai, apmierināt tās vajadzības un nodrošināt valsts attīstību,

īstenojot valsts politiku saskaņā ar likumu, profesionāliem standartiem

un demokrātiskas pārvaldes principiem.

Profesionālā pilnveide — profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no

vecuma un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod

iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas

profesionālās zināšanas un prasmes.14

Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu

un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu

īstenošanai.

Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa

prioritāšu sasniegšanai 15.

Sasniedzamība – attiecas uz to, cik viegli sasniedzami galamērķi. Papildus fiziskai

sasniedzamībai, izmantojot transporta infrastruktūru, savienojamība ar

modernu telekomunikāciju sistēmu starpniecību veicina teritoriju

sasniedzamību netaustāmā veidā. Sasniedzamība ir atkarīga no

transporta infrastruktūras un pakalpojumu izplatības un kvalitātes 4.

Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus

sniedz sabiedrības pārstāvji 5.

Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas


12 Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī, VARAM Aktualizētā

redakcija (2012.gada 4.aprīlis) 13

MK 25.08.2009. noteikumi Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 14

Profesionālās izglītības likuma 1.pants 15

Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī, VARAM Aktualizētā

redakcija (2012.gada 4.aprīlis)



pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērts uz teritorijas attīstības

vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un

turpmāk veicamo darbību identificēšanai.

Telpiskā attīstība – teritoriju evolūcija visās tās dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā, vides

un fiziskajā) 16.

Telpiskā plānošana – ietver metodes, ko izmanto sabiedriskais sektors, lai dažādos līmeņos

ietekmētu cilvēku un to aktivitāšu izplatību telpā, kā arī dabas,

rekreācijas teritoriju un dažādu veidu infrastruktūras izvietojumu.

Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas ir izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai,

skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi 6.

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas parāda teritorijas

vērtības 17.




IEVADS

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un efektīvu pašvaldības pārvaldi, Skrīveru novadā ir

nepieciešams konkrēts politisks pamatdokuments, kas skaidri iezīmētu Skrīveru novada

nākotnes redzējumu, norādītu attīstības prioritātes, mērķus un to sasniegšanai izraudzītos

ceļus.

Saskaņā ar pašreizējiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem galvenie

plānošanas dokumenti, kas nosaka attīstību vietējās pašvaldībās, ir tās teritorijas

plānojums un attīstības programma. Šie dokumenti savstarpēji ir ļoti cieši saistīti, jo abi

skata ar konkrētās teritorijas attīstības plānošanu saistītus jautājumus. Attīstības

programmas galvenais uzdevums ir noteikt vietējās pašvaldības attīstības prioritātes un

norādīt veicamos uzdevumus, rīcības un projektus pašvaldības sociāli ekonomiskās

attīstības veicināšanai. Savukārt, ar teritorijas plānojuma palīdzību vietējās pašvaldības

attīstības programma iegūst teritoriālu piesaisti, konkretizējot specifiskus nosacījumus un

prasības projektu realizācijai telpā. Pamatojoties uz šo plānošanas dokumentu ciešo

saistību, tos bieži apzīmē ar vienu jēdzienu – vietējās pašvaldības Attīstības plāns.

Izstrādājot jauno S k r ī v e r u n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m u 2 0 1 4 -

2 0 2 0 , viens no galvenajiem nosacījumiem ir radīt efektīvu pašvaldības darba instrumentu.

S k r ī v e r u n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m u 2 0 1 4 - 2 0 2 0 , atbilstoši

Attīstības plānošanas sistēmas likumam un saskaņā ar novada teritorijas plānojumu tiek

noteiktas novada teritorijas attīstības prioritātes, attīstības perspektīva un prioritāšu

īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopums.

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a t i e k i z s t r ā d ā t a , i e v ē r o j o t š ā d u s l i k u m ā

n o t e i k t o s p l ā n o š a n a s p a m a t p r i n c i p u s 18:

I l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s p r i n c i p s — tagadējām un nākamajām paaudzēm

nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas,

cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojumu;

I n t e r e š u s a s k a ņ o t ī b a s p r i n c i p s — saskaņo dažādas intereses un ievēro

attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos;

L ī d z d a l ī b a s p r i n c i p s — visām ieinteresētajām personām ir iespēja

līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;

S a d a r b ī b a s p r i n c i p s — valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, tai skaitā

izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par

nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu;

F i n a n s i ā l o i e s p ē j u p r i n c i p s — izvērtē esošos un vidējā termiņā

prognozētos resursus un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu

sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām;




A t k l ā t ī b a s p r i n c i p s — attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība

tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ievērojot

likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus;

U z r a u d z ī b a s u n n o v ē r t ē š a n a s p r i n c i p s — attīstības plānošanā un

attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to

ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem

rezultātiem;

S u b s i d i a r i t ā t e s p r i n c i p s — politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības

institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem, un attiecīgie

pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī;

A t t ī s t ī b a s p l ā n o š a n a s u n n o r m a t ī v o a k t u i z s t r ā d e s s a s a i s t e s

p r i n c i p s — politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas, izstrādājot normatīvos aktus,

ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus;

L ī d z s v a r o t a s a t t ī s t ī b a s p r i n c i p s — politiku plāno, sabalansējot atsevišķu

valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.19

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s p a m a t m ē r ķ i :

turpināt Skrīveru novada pašvaldības uzsākto darbu novada turpmākās

attīstības plānošanas jomā;

noteikt Skrīveru novada attīstības plāna mērķu sasniegšanas veidus;

noteikt turpmākās vadlīnijas un prasības Skrīveru novada pašvaldību teritoriju

attīstībai turpmākajiem septiņiem gadiem.

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s u z d e v u m i i r :

izvērtēt Skrīveru novada teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā

izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

veidot kvalitatīvu dzīves vidi novada iedzīvotājiem;

saglabāt dabas un kultūras mantojumu;

uzlabot vides kvalitāti;

veicināt infrastruktūras attīstību;

radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Skrīveru novada Attīstības programma tiek izstrādāta v i d ē j a m termiņam - laika

posmam līdz 2020. gadam.




1. IZSTRĀDES NOSACĪJUMI UN PRINCIPI

1.1. Attīstības programmas izstrādes mērķis

S k r ī v e r u n o v a d a p a š v a l d ī b a s u z d e v u m s ir jaunas attīstības

programmas izstrāde. Mainījušies ārējās vides nosacījumi. Pašvaldībai kā novadam no

2009. gada paplašinājušās tā funkcijas. Pašvaldības teritorijas robežas nav mainījušās, un

Skrīveru novadu veido Skrīveru pagasts iepriekšējā pagasta administratīvo robežu ietvaros.

Situācijā, kad pašvaldību skaits samazinājies, notiek pašvaldību savstarpējā

konkurence, kas prasa noteikt pašvaldības vietu valstī, veicināt novada atpazīstamību.

S k r ī v e r u n o v a d a a t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s i z s t r ā d e s m ē r ķ i s ir

veidot pamatu Skrīveru novada teritorijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai.

I z s t r ā d e s v e i k t i e p a s ā k u m i :

programmas izstrādes sākuma posmā izvērtēta pašreizējā situācija Skrīveru

novadā;

izvērtēti un Skrīveru novada attīstības programmā iestrādāti augstāka līmeņa

plānošanas dokumentu vadlīnijas un prasības, kā arī blakus novadu – Ogres,

Lielvārdes, Aizkraukles, un Jaunjelgavas, kā arī Rīgas reģiona pašvaldību

plānošanas dokumentos iestrādātās kopējās intereses;

Skrīveru novada attīstības programmas 2014 - 2020 izstrādē iesaistīta vietējā

sabiedrība, dažādas interešu grupas un pašvaldības speciālisti

Saskaņoti Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

noteiktie ilgtermiņa mērķi, mērķiem pakārtotās ilgtermiņa prioritātes ar vidēja

termiņa prioritātēs, rīcības virzieniem un uzdevumiem prioritāšu sasniegšanai,

sagatavots investīciju plāns;

1.2. Attīstības programmas izstrādes tiesiskais regulējums

Skrīveru novada attīstības programma tiek izstrādāta septiņiem gadiem un ir Skrīveru

novada pašvaldības vidēja termiņa plānošanas dokuments, uz kura pamata pieņem

lēmumus par novada turpmāko attīstību, investīciju piesaisti un budžeta racionālu

izlietojumu.

Normatīvie akti un to nostādnes, pamatojoties uz kuriem Sk r ī v e r u n o v a d a

a t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a 2 0 1 4 - 2 0 2 0 tiek izstrādāta:

2002. gada 21. marta LR likums „Reģionālās attīstības likums”;

2008. gada 23. maija LR likums „Attīstības plānošanas sistēmas likums”;

16.10.2012. MK noteikumi Nr. 711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumenti”;

13.10.2011. LR likums "Teritorijas attīstības plānošanas likums";

http://www.likumi.lv/doc.php?id=238807&from=off



1994. gada 19. maija LR likums „Par pašvaldībām”;

Latvijā Reģionālās attīstības plānošanas pamatprincipus un attīstības

plānošanas dokumentus nosaka „Reģionālās attīstības likums” un „Attīstības

plānošanas sistēmas likums”.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kas nodrošina reģionālo attīstību

atbilstoši šādiem savstarpēji saskaņotiem un hierarhiski pakārtotiem teritorijas attīstības

plānošanas dokumentiem:

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030;

Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020.;

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumenti;

Skrīveru teritorijas attīstības plānošanas dokumenti - Skrīveru novada

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Skrīveru novada spēkā

esošais teritorijas plānojums (2006. – 2018.).

Pēdējos divos gados pieņemti vairāki dokumenti un normatīvie akti, kas skar

attīstības plānošanu. Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo

un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā

vietā” – nacionālā līmenī noteiktu prioritāti. 2010. gada 10. jūnijā Saeima apstiprināja

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam jeb Latvija 2030.

Saskaņā ar „Attīstības plānošanas sistēmas likumu”, hierarhiski augstākais vidējā

termiņa attīstības plānošanas dokuments valstī ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.

- 2020. gadam.

Novada pašvaldības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu - attīstības

programmu - izstrādā un īsteno atbilstoši ne tikai Zemgales reģiona teritorijas attīstības

programmai un novada teritorijas attīstības plānojumam, bet arī izvērtējot Ogres,

Lielvārdes, Aizkraukles, un Jaunjelgavas teritorijas attīstības programmas, jo tās ir

pašvaldības, ar ko robežojas Skrīveru novads.

Normatīvie akti nosaka plašas pilnvaras sabiedrības līdzdalībai visos plānošanas

posmos.

Ministru kabineta 2009. gada 25. augustā noteikumi Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības

kārtība attīstības plānošanas procesā” nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību pašvaldību

attīstības plānošanas procesā. Šie noteikumi paredz, ka sabiedrības līdzdalība ir iespējama

visos attīstības plānošanas procesa posmos:

-attīstības plānošanas procesa ierosināšanā;

-attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;

-lēmuma pieņemšanas procesā lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā;

-attīstības plānošanas dokumenta ieviešanā;

-attīstības plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā;

-attīstības plānošanas dokumenta aktualizācijā.



Izstrādājot plānu, tika organizētas vairākas darba grupas un sabiedrības, uzņēmēju

un institūciju pārstāvju diskusijas, publiskās apspriešanas, kā arī Attīstības programmas

projekts tika izskatīts domes sēdē.

Attīstības plānošanas dokumentu izstrādē visu veidu un termiņu politikas plānošanas

dokumentos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka

zaudēšanas kārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to ietekmes

novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 1178

„Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”.

Attīstības programma izstrāde tika uzsākta saskaņā ar VARAM izstrādātiem

Metodiskiem ieteikumiem ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei

reģionālā un vietējā līmenī, koriģēta atbilstoši 13.10.2011. LR likumam Teritorijas attīstības

plānošanas likums un pabeigta saskaņā ar 16.10.2012. MK noteikumi Nr. 711 "Noteikumi

par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, kas nosaka, ka Attīstības

programmā galvenais ir rīcības un investīciju plāns ar stratēģiskā daļā noteiktām vidēja

termiņa prioritātēm atbilstoši ilgtermiņa mērķiem un prioritātēm, kā arī jāparedz īstenošanas

uzraudzības un novērtēšanas kārtība, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji un uzraudzības

pārskatu sniegšanas biežums un saturs 20.

1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

Būtiskākie starptautiskie dokumenti, kuros formulētas ilgtspējības modeļa

pamatnostādnes, ir 1987. gadā publicētais Pasaules vides un attīstības komisijas (sauktas

arī par Bruntlandes komisiju) ziņojums „Mūsu kopējā nākotne” (Our Common Future), 1992.

gadā Riodežaneiro pieņemtais ANO ilgtspējīgas attīstības Rīcības plāns 21. gadsimtam

(Agenda 21) un 2001. gadā Gēteborgā formulētā un vēlāk 2006. gadā precizētā Eiropas

Savienībā.

A t t ī s t ī b a s p l ā n o š a n a s d o k u m e n t u l ī m e ņ i :

Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti;

nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti;

reģionālā un vietējā līmeņa – kaimiņu pašvaldību plānošanas dokumenti.

Izvērtējot šo līmeņu plānošanas dokumentus, katra dokumenta svarīgākie nosacījumi,

vadlīnijas un ieteikumi tieši vai pastarpināti, ņemti vērā, izstrādājot Skrīveru novada

attīstības programmu 2014. - 2020. gadam.

1.3.1. Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti

2000. gada 7. un 8. septembrī Hannoverē CEMAT 12. sesija akceptēja E i r o p a s

P a d o m e s V a d l ī n i j a s E i r o p a s k o n t i n e n t a i l g t s p ē j ī g a i t e l p i s k a j a i

a t t ī s t ī b a i , kas definē vispārējus ilgtspējīgas telpiskās plānošanas principus visai Eiropai.

Vadlīnijas ir rekomendējošs politikas pamatdokuments, kurā ir saskaņota stratēģija un

kopīgas vadlīnijas Eiropas kontinenta integrētai un reģionāli līdzsvarotai attīstībai.

20 16.10.2012. MK noteikumi Nr.711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti





Eiropas telpiskās attīstības perspektīva ir balstīta uz ES mērķi sasniegt līdzsvarotu un

ilgtspējīgu attīstību. Tas nozīmē, ka sociālās un ekonomiskās prasības jāsaskaņo ar

teritorijas ekoloģiskajām un kultūras funkcijām, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un plašākā

mērogā līdzsvarotu telpisko attīstību.

B a l t i j a s j ū r a s r e ģ i o n a p a d o m e s T e l p i s k ā s a t t ī s t ī b a s r ī c ī b a s

p r o g r a m m a ( VASAB 2 0 1 0 + ) - apstiprināta 2001. gada 21. septembrī Vismārā

Baltijas jūras reģiona valstu par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru piektajā

konferencē.

Starptautiskajā telpā teritoriju attīstības plānošanu reglamentē vadlīnijas, kas

nospraustas 1994. gada Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas un attīstības ministru

trešajā konferencē akceptētajā dokumentā “ V ī z i j a s u n s t r a t ē ģ i j a s a p k ā r t

B a l t i j a s j ū r a i ” ( VASAB 2 0 1 0 ) un Baltijas jūras reģiona valstu Ministru Padomes

apstiprinātajā dokumentā “Baltijas jūras reģiona Dienas kārtība 21 - Baltija 21” (Agenda 21

for the Baltic Sea Region - Baltic 21). 1999. gada maijā neformālajā telpiskās plānošanas

un attīstības ministru sanāksmē Potsdamā tika pieņemts dokuments “Eiropas telpiskās

attīstības perspektīva”.

Uz ilgstošu attīstību orientētas B a l t i j a s j ū r a s r e ģ i o n a t e l p i s k ā s

p l ā n o š a n a s m ē r ķ i s ir:

veicināt sociālekonomisko attīstību, paralēli radot apstākļus dabas un kultūras

mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai;

tai jānorit, liekot lietā procedūras un organizatoriskos principus, kas ļauj veiksmīgi

izmantot sabiedrības līdzdalību, partnerību un subsidiaritāti;

tai jāpalīdz palielināt visa Baltijas jūras reģiona konkurētspēju ES un pasaulē,

vienlaicīgi veicinot sociālekonomisko kohēziju pašā reģionā starp vairāk vai

mazāk nodrošinātiem apvidiem, kā arī starp pilsētām un laukiem.

Sakarībā ar iepriekšminēto, noformulēti vēl trīs m ē r ķ i : noturīgas rūpniecības

sasniegšanai, ilgtspējīgam tūrismam un transporta nodrošinājumam.

1.3.2. Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti

R e ģ i o n ā l ā s p o l i t i k a s p a m a t n o s t ā d n e s (apstiprinātas ar MK 02.04.2004.

rīkojumu Nr. 198) ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) reģionālās politikas plānošanas

dokuments, kurā ietverti reģionālās attīstības galvenie pamatprincipi, mērķi, prioritātes un

rīcības virzieni. Reģionālās politikas īstenošanai jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga

valsts attīstība, līdzsvarota attīstība Latvijas plānošanas reģionos un atsevišķās teritorijās.

Līdz ar to reģionālās politikas īstenošanai jābūt orientētai uz nelabvēlīgu atšķirību

samazināšanu starp plānošanas reģioniem un atsevišķu plānošanas reģionu teritoriju

ietvaros.

N o z a r u a t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas

plānošanas dokumenti, kas attiecas uz noteiktu jomu un nosaka mērķus, galvenos

uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā: Latvijas Lauku attīstības

programma, Lauku ceļu attīstības programma, Nacionālā transporta attīstības programma,

Vides aizsardzības politikas plāns, Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma,

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības



programma, - Ceļu satiksmes drošības programma 2007. - 2013. gadam, Transporta

attīstības pamatnostādnes 2007. - 2013. gadam, Sabiedriskā transporta attīstības

pamatnostādnes 2005. - 2014. gadam u.c.

Saeima 2005. gada 26. oktobra sēdē apstiprināja ilgtermiņa konceptuālo dokumentu

„Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”.

Par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu

paaugstināšana, un tas sasniedzams, aktīvi izmantojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu

potenciālu.

Prioritāri jāizpilda ilgtermiņa uzdevumi, kuri prasa daudzu nozaru vienotu darbību un

kuru izpilde ir nepieciešama izaugsmes scenārija īstenošanai. Dažādu nozaru un

izaugsmes virzienu detalizētās attīstības programmās jāparedz konkrēti kritēriji, pasākumi

un instrumenti izvirzītā mērķa īstenošanai 21

L a t v i j a s i l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s s t r a t ē ģ i j a s 2 0 3 0 izstrāde notika,

ņemot vērā starptautiskos dokumentus, kā arī citu Eiropas valstu formulētās ilgtspējīgas

attīstības stratēģijas un to principus. Stratēģija parāda valsts un sabiedrības tālākos

uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi - līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību - norāda

veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajām pārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot

arvien jaunās iespējās.

L a t v i j a s i l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s s t r a t ē ģ i j a s v ī z i j a

2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs

un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās,

iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu

zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai

ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība

nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Latvija mūsu mājas- zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par

kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā 10.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 tika veidota, apzinoties, ka laikā līdz

2030. gadam Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas

pārmaiņas.

Izejas punkti stratēģijas izstrādē:

demogrāfiskās izmaiņas - iedzīvotāju skaita samazināšanās un

novecošanās;

globalizācija ekonomikā un inovatīvās/radošās ekonomikas attīstība;

21 Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam



darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām;

klimata pārmaiņas;

augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība;

bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīves vides

apdraudētība;

demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās

līdzdalības formu attīstība;

globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums;

urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās.22

ANO un Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ilgtspējības modeli kā atbildi

uz šīm globālajām pārmaiņām. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 piedāvātie

principi, mērķi un risinājumi izriet no šā ilgtspējības modeļa.

1. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 p r i o r i t ā t e s .23

Latvija 2030 paredz 7 prioritātes un atbilstoši tām 11 attīstības virzienus un 11

mērķus, mērķiem atbilst prioritārās ilgtermiņa rīcības virzieni un iespējamie risinājumi.

22 Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam




Attīstības prioritāšu un budžeta plānošanas sasaiste ir principiāli būtisks

priekšnosacījums „Latvija 2030” un tai pakārtoto attīstības plānošanas dokumentu

īstenošanai. Prioritātēm publisko finanšu plānošanā un izlietošanā kopumā ir jāatbilst

izvēlētajiem un apstiprinātajiem valsts ilgtermiņa attīstības virzieniem un prioritātēm. 24

Latvijas nākotnes telpiskā struktūra25

2. attēls. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam telpiskā struktūra

Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam telpisko

struktūru Skrīveru novads atrodas Rīgas metropoles areālā.




1. tabula

S a i k n e a r L a t v i j a s I l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s s t r a t ē ģ i j a s l ī d z 2 0 3 0 . g a d a m T e l p i s k o a t t ī s t ī b a s p e r s p e k t ī v i

Telpiskās attīstības perspektīva26

Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus.

Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu.

Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.

Sasniedzamības uzlabošana - sasniedzamība un mobilitātes iespējas Apdzīvojums kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vide

Nacionālo interešu telpas– unikālas specifiskas teritorijas,

kas nozīmīgas visas valsts attīstībai

Transporta infrastruktūras plānošana Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana Autoceļu tīkla attīstība Dzelzceļa transporta attīstība Cauruļvadu transporta attīstība Sakaru, masu mediju un datu pārraides pieejamības nodrošināšana

Attīstības centru izaugsme Pilsētu un lauku mijiedarbība Attīstības centru funkcionālais tīkls

Izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli Rīgas metropoles areāls Lauku attīstības telpa

Ārējās sasniedzamības uzlabošana Iekšējās sasniedzamības uzlabošana

Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jāsamazina brauciena ilgums sabiedriskajā transportā, ceļojot no nacionālas un reģionālas nozīmes centriem uz Rīgu, kā arī jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu, ir jāuzlabo to autoceļu kvalitāte, kas savieno kādreizējos pagastu administratīvos centrus ar

Galvaspilsētas Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstība. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru konkurētspēja valsts un starptautiskā mērogā. Novadu nozīmes attīstības centru attīstība. Pilsētvides attīstība. Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana. Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība. Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un īstenošana.

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un Latvijai tipiskās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves vides kvalitātei, jāīsteno pasākumi lauku teritoriju dzīvotspējas saglabāšanai, jānodrošina valsts atbalsts daudzfunkcionālām un produktīvām lauku teritorijām, kultūrainavas saglabāšanai un veidošana.




novadu centriem, reģionālas un nacionālas nozīmes centriem. Lai panāktu plašāku sabiedriskā transporta izmantošanu, ir jāpilnveido dažādu transporta veidu maršrutu sasaiste, piemēram, attīstot “Park & ride” sistēmu. Iekšzemes pasažieru pārvadājumos pilnvērtīgi jāizmanto esošā dzelzceļa tīkla potenciāls, jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls un jāplāno tā uzlabošana. Jārada priekšnoteikumi plašākai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamībai un izmantošanai visā valsts teritorijā, kas ļaus labāk īstenot pakalpojumu un informācijas pieejamību elektroniskajā vidē, vienlaicīgi samazinot transporta pieprasījumu un transporta ietekmi uz vides kvalitāti.

Lai uzlabotu ārējo un iekšējo sasniedzamību, teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir jāiekļauj tās teritorijas, kas nepieciešamas nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī jānosaka reģionālas un vietējas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai rezervējamās teritorijas. Lai uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un komfortu, par pirmo prioritāti infrastruktūras saglabāšanā un attīstības plānošanā ir jāizvirza esošās infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija. Lai nodrošinātu tālredzīgu transporta infrastruktūras un pakalpojumu plānošanu

Rīgas un Pierīgas teritorijai, nepieciešams izstrādāt un konsekventi īstenot Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, un izvērtēt nepieciešamību izstrādāt reģionāla līmeņa mobilitātes plānus arī citiem reģioniem. Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana No teritorijas attīstības viedokļa ir svarīgi, lai sabiedriskā transporta sistēmu

funkcionētu savstarpēji saskaņoti. Ir jārada ērta un vienota sabiedriskā transporta sistēma, panākot dažādu transporta veidu savstarpēju saskaņotību un atbilstošu sabiedriskā transporta komforta līmeni. Saskaņojot sabiedriskā transporta maršrutus un to apkalpošanas laika grafikus, ir jāsamazina kopējais ceļā pavadītais laiks. Starp nacionālas un reģionālas nozīmes centriem jānodrošina sabiedriskais

transports, kas kursē gan ekspreša, gan parastajā režīmā, sniedzot iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem nokļūt pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedriskā transporta maršrutu plānošanā jāņem vērā ne tikai kvantitatīvais rādītājs – iedzīvotāju skaits, bet arī iedzīvotāju tiesības saņemt līdzvērtīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus visos reģionos. Valsts atbalstam sabiedriskā transporta uzturēšanai jābūt tādā līmenī, kas

nodrošina vismaz minimālās mobilitātes prasības – iespēju katru dienu ar

Novadu nozīmes attīstības centru attīstība

Turpmākai novadu nozīmes attīstības centru (mazpilsētu, lielo ciemu) sekmīgai attīstībai nepieciešams nodrošināt visa veida infrastruktūras attīstību un tās kvalitātes uzlabošanu, pamata (izglītības, veselības, sociālo u.c.) pakalpojumu un kvalitatīvu mājokļu pieejamību, kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī uzņēmējdarbības aktivitāti, radot darba iespējas iedzīvotājiem, tostarp attīstības centram piegulošajās lauku teritorijās. Pilsētvides attīstība

Īstenojot ilgtspējīgu pilsētplānošanu, pilsētvides attīstībai nepieciešams komplekss atbalsts. Jāveic pasākumi pilsētas degradēto teritoriju revitalizācijai, pilsētu telpiskās un vizuālās identitātes saglabāšanai un attīstībai (pilsētas centrālo daļu sakārtošana), laikmetīgas kultūrtelpas attīstībai, publiskās infrastruktūras sakārtošanai, pilsētu zaļo zonu un publiskās telpas uzturēšanai, mobilitātes sekmēšanai starp dažādām pilsētas daļām un piepilsētu, t.sk. iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana

Pilsētu un lauku sadarbību stiprina katras teritorijas īpašo priekšrocību (dabas, kultūras, ekonomiskā, sociālā potenciāla) izmantošana, novēršot nevajadzīgu savstarpējo konkurenci. Būtiski ir nodrošināt pakalpojumu (izglītības, veselības, sociālos,

Ainavu plānošana un dabas aizsardzība. Īstenojot Eiropas ainavu konvenciju, nodrošināt ainavu plānošanas un dabas aizsardzības jautājumu integrēšanu nozaru politikās, likumdošanā un teritorijas attīstības plānošanā. Jānosaka Latvijai tipiskās un unikālās ainavas, jāveic to inventarizācija un jāizstrādā priekšlikumi ainavu apsaimniekošanai un procesu monitoringam.

Sabiedrības izglītošana un iesaiste.

Izglītot un iesaistīt sabiedrību dabas un kultūrvēsturisko ainavu apsaimniekošanā.

Teritorijas plānojumos noteikt

prasības un nosacījumus sabiedrībai nozīmīgām dabas un kultūrainavu, un rekreācijas teritorijām, kas nodrošina piekrastes, ūdensmalu, dabas un kultūras pieminekļu publisku pieejamību un paredz ainaviski nozīmīgu vietu aizsardzību.

Lai paaugstinātu, Rīgas metropoles



sabiedrisko transportu nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās, it īpaši mazāk apdzīvotajās lauku teritorijās. Autoceļu tīkla attīstība Valsts autoceļu kvalitāte jāceļ līdz tādam līmenim, kas nodrošina ērtu, ātru un

drošu pārvietošanos, samazina nepieciešamo ceļojuma laiku pa starptautiskas un nacionālas nozīmes autoceļiem. Jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu ieklājums ar melno segumu, kā arī ievērojami jāpalielina ar melno segumu ieklāto vietējo valsts un pašvaldību autoceļu īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijās. Ievērojami pieaugošā satiksmes intensitāte prasa uzlabot autoceļu un ielu

infrastruktūru Rīgas metropoles reģionā. Rīgas pilsētas un Rīgas metropoles reģiona teritoriju plānojumos jāparedz un jānodrošina teritorijas nozīmīgu transporta infrastruktūras objektu izbūvei. Lai mazinātu transporta kaitīgo ietekmi uz pilsētu iedzīvotāju drošību un veselību, ir jāizbūvē apvedceļi tām pilsētām un apdzīvotām vietām, ko šķērso ievērojamas tranzīta plūsmas. Dzelzceļa transporta attīstība Nākotnē par prioritāti jākļūst dzelzceļa transporta attīstībai, jo tas ir

perspektīvākais sauszemes transporta veids gan no drošības, gan vides kvalitātes viedokļa, un jāpalielina valsts atbalsts un investīcijas arī pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. Latvijai kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju jāīsteno starptautiskā dzelzceļa

projekts „Rail Baltica”. Lai dzelzceļa transporta potenciāls tiktu izmantots efektīvi un racionāli arī

iekšzemes vajadzībām, ir jāpalielina tā loma, atjaunojot slēgtās dzelzceļa līnijas vietās, kur tas ir ekonomiski pamatoti un var dot būtisku ieguldījumu teritoriju attīstībai. Nepieciešams plānveidīgi īstenot Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, lai mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu un padarītu dzelzceļa izmantošanu videi draudzīgāku. Cauruļvadu transporta attīstība Turpmākajos gados Latvijā un Eiropā viens no svarīgākajiem energoresursiem

būs dabas gāze.

kultūras, izklaides u.c.) un darba vietu pieejamību un sasniedzamību lauku iedzīvotājiem, kā arī rekreācijas un dzīvošanas iespējas pilsētas iedzīvotājiem, attīstot kvalitatīvu un savstarpēji savienojošu transporta infrastruktūru, īpaši uzlabojot ceļu kvalitāti, elektroniskos sakarus un sabiedrisko infrastruktūru, tā radot dzīvošanai pievilcīgu vidi lauku teritorijās. Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība

Mijiedarbības un sadarbības sekmēšanai starp attīstības centriem turpmāk jānodrošina to funkcionālā papildinātība dažādās jomās (t.sk. izglītības, kultūras, zināšanu, sociālajā, veselības u.c. jomās) atbilstoši to hierarhijai attīstības centru tīklā, kā arī jānostiprina un jāattīsta dzīvotspējīgu preču un pakalpojumu noieta tirgus. Lai to īstenotu, ir jāuzlabo mobilitāte, veidojot kvalitatīvu transporta infrastruktūru,

jāattīsta uzņēmējdarbība, īpaši mazie un vidējie, t.sk. klastera56

tipa uzņēmumi, kā arī jānosaka attīstības centru līmeņiem Klasteri ir nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas

izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori ar mērķi koordinēt ražošanu.

atbilstošs pakalpojumu minimālais grozs, nodrošinot valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību pēc „vienas pieturas aģentūras” principa. Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un

īstenošana Lai sekmētu pilsētu un lauku teritoriju integrēšanos

savstarpēji papildinošos tīklos, jāievēro integrēta pieeja attīstības un atbalsta plānošanā un īstenošanā. Definējot savu lomu funkcionālajos tīklos, katrai pilsētai ir jāfokusējas uz savām priekšrocībām un jāveic pasākumi fiziskās, ekonomiskās un sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, atsevišķu pilsētas daļu sasaistes uzlabošanai un degradēto teritoriju atjaunošanai. Vienlaikus plānojot un īstenojot attīstību lauku teritorijās, jāparedz pasākumi lauku ekonomikas dažādošanai

areālu telpisko pievilcību, celtu tā konkurētspēju un uzlabotu funkcionalitāti, tam ir jāizstrādā integrēts plānojums, ievērojot šādus principus:

Areāla iekšējās telpiskās struktūras

veidošana ar pakārtotu daudzcentru (policentrisku) sistēmu un efektīvām transporta un komunikāciju saitēm;

Areālā esošo pilsētu stiprināšana, nosakot to specializāciju, lomu un vietu, atslogojot Rīgu no tai netipiskām funkcijām;

kompaktas pilsētas apbūves modeļa īstenošana, maksimāli izmantojot neapbūvētās un degradētās teritorijas, izvairoties no apbūves izplešanās;

urbanizācijas procesu organizēšana, veicot jauno Pierīgas dzīvojamās apbūves ciemu perspektīvas izvērtēšanu, konsolidēšanu par apdzīvojuma centriem ar kompaktu apbūvi, noteiktu pakalpojumu klāstu, augstu labiekārtojuma pakāpi, pietiekamu inženiertehnisko nodrošinājumu un labu sasniedzamību;

Izvairīšanās no nepārtrauktas apbūves joslas veidošanas un apbūvēto teritoriju mehāniskas sapludināšanas;

Apbūves izplešanās ierobežošana, strikti nodalot urbānās attīstības teritorijas no vēl neapbūvētajām,



Saru, masu mediju un datu pārraides nodrošināšana Tādēļ jānodrošina tāds informācijas pārraides tīklu pārklājums, kas rada stabilu

un nepārtrauktu piekļuvi internetam un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā. Izveidojot ātras darbības platjoslas tīklus, internets kļūs ātrāks un piedāvās jaunus, interaktīvus pakalpojumus. Jebkurai mājsaimniecībai ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu, neatkarīgi no izmantojamās tehnoloģijas. Lai veicinātu interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir nepieciešams kvalitatīvs mobilais internets.

27

un pieejamo izaugsmes resursu efektīvākai izmantošanai, tādā veidā sekmējot dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai to panāktu, ir jānodrošina arī nozaru attīstības prioritāšu savstarpēja koordinācija un sasaiste ar teritoriju attīstības prioritātēm, apvienojot fiziskos, sociālos, infrastruktūras, kultūras un vides aspektus, kā arī paredzot ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Pilsētu attīstības plānošanā ir jānovērš pilsētu turpmākas izplešanās tendences, saglabājot piepilsētas dabas resursus, kā arī piemērojot „kompaktas” pilsētas modeli ar jauktu zonējumu, dažādotu zemes izmantošanu, blīvāku apbūvi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu teritoriju attīstības plānošanu, ir

jāstiprina cilvēkresursu kapacitāte visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā, vietējā, savukārt tās īstenošanai būtiski ir nodrošināt plašākas un daudzveidīgākas iespējas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanai

16.

mazskartajām dabas teritorijām un nosakot kritērijus un prasības jaunu apbūves teritoriju veidošanai. Rīgas aglomerācijā jaunu apbūvi ar lielu blīvumu teritoriju zonējumā pieļaut tikai eksistējošo ciemu robežās;

Trokšņa stratēģiskā kartēšana un rīcības plāna īstenošana trokšņa pārsnieguma samazināšanai

16.




N a c i o n ā l a i s a t t ī s t ī b a s p l ā n s 2 0 1 4 . – 2 0 2 0 . g a d a m (apstiprināts ar

2012. gada 20. decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu) ir vidēja termiņa (septiņi

gadi) plānošanas dokuments28.

N a c i o n ā l o a t t ī s t ī b a s p l ā n u 2 0 1 4 . - 2 0 2 0 . g a d a m par vadmotīvu ir

noteicis " E k o n o m i k a s i z r ā v i e n s – k a t r a L a t v i j a s i e d z ī v o t ā j a u n v a l s t s

l a b k l ā j ī b a s p i e a u g u m a m ! " un izvirzījis trīs prioritātes – tautas saimniecības

izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Neatlaidīgi un sistēmiski

īstenojot minētās prioritātes, Latvija īstenos „Ekonomikas izrāvienu”, ierobežotos

darbaspēka, finanšu un dabas resursus produktīvi pārvēršot konkurētspējīgos produktos un

pakalpojumos, lai sasniegtu galveno mērķi – dzīves kvalitātes pieaugumu ikvienam no

mums. Piedāvātās prioritātes un attīstības virzieni attēlotas 3. attēlā. 29

3. attēls. Nacionālais attīstības plāns 2014 – 202030

R e ģ i o n ā l ā s p o l i t i k a s p a m a t n o s t ā d n e s (apstiprinātas ar MK 2004. gada 2.

aprīļa rīkojumu Nr. 198) ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) reģionālās politikas plānošanas

dokuments, kurā ietverti reģionālās attīstības galvenie pamatprincipi, mērķi, prioritātes un

28 www.nap.lv

29 www.nap.lv

30 www.nap.lv



rīcības virzieni. Reģionālās politikas īstenošanai jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts

attīstība, līdzsvarota attīstība Latvijas plānošanas reģionos un atsevišķās teritorijās. Līdz ar

to reģionālās politikas īstenošanai pamatā jābūt orientētai uz nelabvēlīgu atšķirību

samazināšanu starp plānošanas reģioniem un atsevišķu plānošanas reģionu teritoriju

ietvaros.

Līdz 2013. gada beigām darbojas L a t v i j a s S t r a t ē ģ i s k ā s a t t ī s t ī b a s p l ā n a

2 0 1 0 . - 2 0 1 3 . g a d a m , kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2010. gada 9. aprīļa

rīkojumu Nr. 203.

1.3.3. Zemgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti un novads reģiona

kontekstā

Skrīveru novads kultūrvēsturiski ir piederīgs Vidzemei, tomēr kopā ar visu kādreizējo

Aizkraukles rajonu ir iekļauts Zemgales plānošanas reģionā. Skrīveru pagasts atrodas

plānošanas reģiona perifērijā un pašlaik nav saistīts ar Zemgales reģiona centru – Jelgavu

ne telpiski, ne funkcionāli. Skrīveru pagasts robežojas ar Ogres un Lielvārdes novada

pašvaldībām, kas ietilpst Rīgas plānošanas reģionā – Krapes pagastu, Lēdmanes pagastu

un Jumpravas pagastu, ar kuriem ir izveidojusies ciešāka sadarbība, ko veicina labi attīstītais

transporta tīkls. Austrumu - rietumu virzienā pagastu šķērso tranzīta koridors A6 Rīga –

Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Peternieki) un dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils,

bet ziemeļu- dienvidu virzienā - valsts 1. šķiras autoceļš P32 Skrīveri – Līgatne, kas autoceļu

A6 savieno ar valsts galveno ceļu A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža.

Zinātnes institūta ciemā atrodas attīstīta uzņēmējdarbības attīstības infrastruktūra LLU

aģentūra Zemkopības zinātniskais institūts.

Skrīveru novads pēc iedzīvotāju skaita ir otrs mazākais novads pēc Aknīstes novada

uz 2010. gada sākumu starp 22 reģiona pašvaldībām. Iedzīvotāju vidējais blīvums 2010.

gadā bija 26,1 cilvēki uz km2.

Novadā bezdarba līmenis salīdzinot ar reģiona citām pašvaldībām svārstās starp

piekto un septīto vietu, un šogad tam ir tendence pieaugt, bet bezdarba līmenis ilgstoši ir

zemāks nekā vidēji Zemgales reģionā.

Vieni no vismazākajiem ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2009. gadā

Zemgalē bija Skrīveru (2,5 miljoni latu) novadā, mazāk vēl tikai Neretas novadā (2,4 miljoni

latu), līdzīgi arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi uz vienu iedzīvotāju bija Neretas

(53,65 lati) un Skrīveru (59,8 lati) novados.

Tā kā Skrīveru novads atrodas Zemgales plānošanas reģionā. Skrīveru novadam ir

saistoši Zemgales reģiona izstrādātie dokumenti.

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a attīstības plānošanas nosacījumi izteikti

dokumentos31:

31 http:www.zemgale.lv



Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programma 2008. - 2014. gadam;

Zemgales plānošanas reģiona Inovatīvās attīstības programma 2008.-2014.

gadam;

Zemgales plānošanas reģiona Teritorijas plānojums 2006. - 2026. gadam;

Zemgales plānošanas reģiona Ekonomiskais profils (ZPR, 2010, redakcija

01.03.2011.);

Zemgales reģiona rīcības plāns enerģētikā 2012. - 2020. gadam (Rīcības

plāns);

Zemgales plānošanas reģiona lauku teritoriju Mobilitātes plāns, 2012.

Ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes 17.01.2012 lēmumu Nr. 2. prot.

Nr. 1 uzsākta Zemgales plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde.

Pieejama Zemgales plānošanas reģiona Ilgtspējīgas stratēģijas sadaļa „Pilsētas un lauku

mijiedarbība”, 201232.

1.3.4. Zemgales plānošanas reģiona Teritorijas plānojums 2006. - 2026. gadam33

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a t e r i t o r i j a s p l ā n o j u m s 2006. - 2026.

gadam (turpmāk Plānojums) apstiprināts ar 2007. gada 16. oktobra Zemgales plānošanas

reģiona attīstības padomes lēmumu Nr. 131, prot. Nr. 11.

Plānojumā raksturotas trīs svarīgākās un plašāk apskatītās tēmas, kas skar Skrīveru

novadu – vietējā līmeņa attīstības centrs, attīstības centru telpiskā ekonomika – zinātnes

centri, kultūrvēsturiskais mantojums, lauku teritoriju attīstība.

Projektā noteiktas Nacionālas nozīmes vērtības Zemgales reģionā, kas skar Skrīveru

novadu: LLU aģentūra Zemkopības zinātniskais institūts, Daugavas ielejas dabas parks,

tranzīta koridori no Austrumiem uz Rietumiem, starptautiskie autoceļi: E22 (Ventspils – Rīga

– Rēzekne – Maskava), valsts autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas

robeža (Paternieki), starptautiski nozīmīgas dzelzceļa līnijas Rietumu – Austrumu virzienos:

Liepāja, Ventspils, Maskava, maģistrālie augstspiediena gāzes vadi, Daugavas baseins un

nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums:

Plānojums paredz vietējā līmeņa attīstības centra atbilstības kritērijus un vadlīnijas –

būtiskus Skrīveru novada attīstībai:

1) iedzīvotāju skaits apkalpes teritorijā – ne mazāk par 2500;

2) iedzīvotāju skaits attīstības centrā – ne mazāk kā 1000;

3) pieejamie pakalpojumi:

· vispārējās vidējās izglītības iestādes esamība;

· pirmsskolas bērnu iestādes esamība;

· interešu izglītības iestāžu esamība;

· primārās veselības aprūpes iestāžu esamība;

· sociālās aprūpes dienesta esamība;

· sporta infrastruktūras esamība;

32 http:www.zemgale.lv

33 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. - 2026. gadam, www.zemgale.lv



· vismaz divu specializēto vai pakalpojumu piegādes objektu esamība;

· finanšu pakalpojumu iestādes esamība;

· minimālais kultūras pakalpojumu grozs vietējā līmeņa attīstības centram;

· pirmā līmeņa centra pakalpojumi.

Plānojumā ir noteikts viens attīstības centrs Skrīveru novadā – vietējā līmeņa attīstības

centrs Skrīveru ciems.

Kritēriji izmantojami, sastādot rīcības plānu un nosakot rezultatīvos rādītājus.

4. attēls. Zemgales plānošanas reģiona attīstības centri un autoceļi34

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a t e r i t o r i j a s p l ā n o j u m ā 2006. - 2026.

gadam Skrīveru ciemam:

dots sekojošs nākotnes raksturojums - zinātnes un intelektuālo ražotņu

attīstības centrs saistībā ar bioloģisko un tradicionālo lauksaimniecības

produkciju. Izmantojot esošo zinātnieku, doktorantu, maģistrantu potenciālu, uz

esošās modernizētās infrastruktūras bāzes darbojas LLU aģentūras Zinātniski

pētnieciskais institūts, kas nodrošina ar jauniem produktiem un tehnoloģijām

ražotājus – pārstrādātājus ne tikai Zemgalē, bet arī visā Latvijā. Attīstīta

bioloģiskā lauksaimniecība, lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde,

tūrisms, amatniecība;

raksturota tā īpašā loma (reģionā, Latvijā, pasaulē) - izglītības, kultūras un

sporta sociālo, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietējais centrs.

34 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam, www.zemgale.lv



Valsts līmeņa lauksaimnieciskās pētniecības un apmācības centrs, kas

specializējies daudzgadīgās zāles, rapša, bioloģiskās lauksaimniecības

pētniecībā. Doktorantu, maģistrantu izaugsmes centrs;

paredzēti uzlabojamie kritēriji - LLU filiāles atvēršana – lauku uzņēmējdarbība

un ainavu dizains. Zemkopības institūta ēku un pētnieciskās infrastruktūras

uzlabošana. Ielu rekonstrukcija. Labvēlīgas dzīves telpas izveide. Izglītības,

kultūras un sporta u.c. sociālās infrastruktūras izveide un sakārtošana. Tūrisma

infrastruktūras attīstība.

Plānojums paredz attīstības centru attīstības vīziju, ka Zemgales attīstības centri

nodrošina līdzsvarotu reģiona attīstību un tai atbilstošus trīs mērķus un tiem atbilstošus

uzdevumus. Mērķi:

veicināt policentrisku un līdzsvarotu reģiona attīstību.

veicināt attīstības centru ilgtspējīgu attīstību un sadarbību;

nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi reģionā, mazinot teritoriālās (telpiskās) un

dzīves līmeņa atšķirības.

Skrīveru novadam svarīgi praktiski visi šiem mērķiem noteiktie uzdevumi un vadlīnijas.

Plānojumā viens no risinājumiem Zemgalei ir nodrošināt zinātņietilpīgās ekonomikas

attīstību, virzītu uz ražotnēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, zinātnieku un

uzņēmēju kopējo sadarbību jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un nepieciešama

apsteidzoša izglītības darbība visās tautsaimniecības nozarēs, kas sekmētu cilvēka kā

indivīda izaugsmi, attīstību, bet reizē radītu interesi par darbu zinātnes laukā.

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a t e r i t o r i j a s p l ā n o j u m s 2 0 0 6 . -

2 0 2 6 . g a d a m paredz Zemgales attīstības centru grupēšanu funkcionālos attīstības tīklos

pēc to specifikas un nozīmīguma.

Katram attīstības centram tīklā tiek prognozēta sava loma reģiona attīstībā Skrīveri

iekļauti zinātnes centru tīklā: (Auce (Mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”) – Dobele

(Dobeles selekcijas stacija) – Jelgava (MeKA, LLU zinātnes centri, BITC) – Skrīveri

(Zemkopības zinātniskais institūts).

Plānojums paredz vīziju, ka Zemgales attīstības centru telpiskā ekonomika sekmē

līdzsvarotu reģiona sociāli ekonomisko attīstību un četrus mērķus:

sabiedrības izpratnes veidošana par inovācijām, zinātnes un jauno tehnoloģiju

lomu iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanā;

inovatīvi domājošu cilvēku kapitāla veidošana. Uzņēmumu iesaiste inovatīvajā

darbībā;

komercdarbībā izmantojamo industriālo platību attīstības veicināšana;

inovatīvi domājošu cilvēku kapitāla veidošana. Zinātnes un pētījumu centru

uzdevums ir sniegt pakalpojumus ne tikai reģionā, bet arī citiem reģioniem un

starptautiskajā līmenī.

Skrīveru novadam svarīgas mērķiem atbilstošās aktivitātes. Plānojums paredz

pasākumus Zinātnes centriem un muzejiem:



piedāvā ne tikai apstiprinātu zinātnisko informāciju, kas pasniegta iedzīvotāju

ikdienas dzīvei pietuvinātā veidā, bet tie attīsta specifiskus saskarsmes veidus

(interaktīvu jeb „handson” eksponātu veidā), kas ir piemēroti, lai veidotu

sabiedrības izpratni par zinātni un radītu interesi par to;

piedāvā iespēju eksperimentēt, veicot praktiskus eksperimentus mūsdienīgās

laboratorijās, kas nav bijis iespējams skolās, kā tas ir pašreiz Latvijā;

sniedz informāciju un skaidro jaunākos zinātniskos atklājumus;

veicina attieksmes maiņu pret zinātni un tās nozīmi sabiedrībā;

sniedz sociālo pieredzi;

sekmē atbilstošas profesionālās karjeras izvēli;

nodrošina pieredzes apmaiņu un sekmē profesionālo izaugsmi.

Ņemot vērā novada nomales novietojumu, mobilitātes un sasniedzamības jomā

Skrīveru novada intereses Plānojuma risinājumos atspoguļotas nepietiekami, kaut arī

novadam ir būtiska saikne ar Vidzemes un Rīgas reģioniem un ietekmēm, kas veidojas ārpus

Zemgales reģiona un atspoguļotas Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. - 2026. gadam paredz, ka

Aizkraukles rajonā attīstīsies pasažieru pārvadājumi pa Daugavu starp Jaunjelgavu un

Skrīveriem, kur abās pusēs iekārtotas piestātnes, kā arī no Pļaviņu HES uz abām pusēm

Pārējās upes ir nelielas, tur attīstīsies tūrisma pakalpojumi ar laivām.

Zemgales lauku teritoriju attīstībai noteikta vīzija - Zemgales lauku teritoriju līdzsvarotu

attīstību sekmē efektīvi, tirgus orientēti, vidi saudzējoši, konkurētspējīgi uzņēmumi, zemnieku

saimniecības, saglabājot reģionam raksturīgo kultūrvidi un ainavu, kas nodrošina cilvēkam

kvalitatīvu dzīves vidi un noteikti trīs mērķi:

lauku teritoriju līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības sekmēšana;

dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, aizsardzības un attīstības

sekmēšana;

izmantojot dabas resursus, pielietot ilgtspējīgas izmantošanas un

apsaimniekošanas principus.

Plānojums paredz stiprinātas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju saites ar

lauksaimniecības zinātnes institūtiem, selekcijas stacijām, vienlaicīgi atbalstot un veicinot

zinātnes un selekcijas centru tālāku attīstību.

Tiks veicināti kompleksie zinātniskie pētījumi, selekcionējot jaunas šķirnes un

vienlaicīgi izstrādājot produkcijas pārstrādes tehnoloģijas, kur saražotie gala produkti varētu

konkurēt tirgū.

Vienlaicīgi tiks veicināti zinātniskie pētījumi funkcionālās pārtikas ražošanas attīstībai,

maksimāli izmantojot zemnieku saražoto produkciju, it sevišķi bioloģisko produkciju.

Nozīmīga loma būs specializētajām lauksaimniecības mācību iestādēm izglītības, jaunākās

informācijas un zināšanu izplatīšanā.

Skrīveru novadā līdzīgi kā citās Zemgales reģiona vietās mežs dod būtisku ieguldījumu

ainavas veidošanā, bioloģiskās daudzveidības, kultūrvēsturiskās vides un iedzīvotāju

veselības saglabāšanā. Salīdzinot ar lauksaimniecībā izmantotajām zemēm, mežs

ievērojami labāk aizsargā augsni pret eroziju, samazina piesārņojuma negatīvo ietekmi uz

ūdenstilpēm un ūdenstecēm.



Tiks atbalstīta lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana, it sevišķi Aizkraukles un

Jēkabpils rajonu, kā arī Zemgales rietumu teritorijās, attīstot augļkopību, bioloģisko

lauksaimniecību, zvejniecību, lauku tūrismu.

5. attēls. Tūrisma perspektīvā attīstība Zemgales plānošanas reģionā35

Plānojums paredz, ka lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana var būt viens

no risinājumiem, lai palielinātu Zemgales ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī

atjaunojamo resursu izmantošanu enerģētikā.

Plānojums paredz, ka Zemgales reģionā ir labvēlīgi apstākļi dabas un ekotūrisma

attīstībai un kultūras tūrisma attīstībai, kas ietver piļu, muižu, baznīcu, muzeju, pilskalnu,

kultūras pasākumu apmeklējumu.

Skrīveru novadam svarīga kultūras mantojuma nozare, kas ir saistīta ar vēsturi,

mākslu, tautas mākslu, arhitektūru, būvniecību, amatniecību, tehniku, reģionālo attīstību,

teritoriju plānošanu, vides aizsardzību, ģeogrāfiju, tūrismu un citām nozarēm un tai noteiktā

vīzija (minēti Skrīveriem svarīgākie elementi):

vēsturiskās ēkas un teritorijas integrētas pilsētu un lauku vidē;

visi kultūras pieminekļi ir sakopti, nav avārijas stāvoklī esošu un pamestu ēku;

saglabātas tradicionālo amatu prasmes;

notiek tradicionāli pasākumi, kas izceļ un popularizē Zemgales kultūras

daudzveidību un savdabību;

tiek aizsargāts, kopts un attīstīts nemateriālais kultūras mantojums;

35 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam, www.zemgale.lv



kultūras procesu vadība reģiona līmenī attīsta un nodrošina tautas mākslas

kolektīvu darbību.

Skrīveru novadam svarīgas Plānojuma vadlīnijas dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma

saglabāšanas aizsardzības un attīstības plānošanai, kas attiecas tieši uz Attīstības

programmu:

Veicināt ainavu, kultūras, dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu tūrisma attīstībai;

Veicināt informācijas pieejamību par dabas ainavu un kultūrvēsturiskā

mantojuma vērtību, to ekonomisko nozīmi, saglabāšanas un uzlabošanas

iespējām;

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānošanu veikt saskaņā ar izstrādātajiem

dabas aizsardzības plāniem un citiem normatīvajiem aktiem.

Svarīgākās Plānojuma vadlīnijas dabas resursu izmantošanas plānošanai, pielietojot

ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas principus, kas attiecas tieši uz Skrīveru

novada Attīstības programmu:

Veicināt dabas resursu aizsardzību un to racionālu izmantošanu;

Veicināt vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem publiski pieejamu atpūtas teritoriju

izveidi;

Pašvaldību teritorijas plānojumos neparedzēt meža zemju transformāciju citos

zemes izmantošanas veidos (sevišķi apbūves mērķiem) tajās vietās, kas kalpo

sabiedrības vajadzībām un vides aizsardzības mērķiem;

Nodrošināt, lai ūdensapgādes tīklu paplašināšana nenotiktu bez vienlaicīgas

kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas un aizvākšanas iekārtu nodrošināšanas

tādā pašā apmērā;

Neparedzēt bez pamatojuma meža zemju transformāciju citos zemes

izmantošanas veidos;

Zivju resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos aizliegt

būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus šķēršļus

upēs un upju posmos, saskaņā ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr. 27

”Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības

nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot

jebkādus mehāniskus šķēršļus”.

No plānojuma vadlīnijām infrastruktūras attīstības plānošanai Skrīveru novadam

svarīgas vadlīnijas starptautisko transporta koridoru attīstības plānošanai - veicināt apkalpes

infrastruktūras tīkla izveidošanu, attīstīšanu ap reģionālās, nacionālās un starptautiskās

nozīmes autoceļiem, dzelzceļiem.

Plānojuma vadlīnijas kvalitatīvu reģiona ceļu attīstības sekmēšanai, kas nodrošina

apdzīvoto vietu sasniedzamību:

projektējot jaunus transporta infrastruktūras objektus, uzlabot ietekmes uz vidi un

transporta ilgtspējas novērtējumu, ņemot vērā ietekmi uz cilvēku veselību un īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām;

veicināt vienotu pasažieru pārvadājumu tīklu izveidi (autotransports, dzelzceļš, u.c.);



servisa objektus teritorijās pie valsts galvenās nozīmes un pirmās šķiras plāno tikai

pie posmiem, kuros ir ātruma ierobežojums – 50 km/h vai 70 km/h – vai to tiešā

tuvumā, izmantojot līdzšinējos ceļu pieslēgumus;

autotransporta un dzelzceļa staciju vienuviet izvietošanas sekmēšana;

teritorijās pie valsts galvenajiem autoceļiem posmos bez ātruma ierobežojumiem,

servisa objektu izveide;

rekomendējama vietās saskaņā ar Satiksmes ministrijas projektētajām servisa

vietām;

sekmēt veloceliņu attīstību, velotransporta maršrutu izstrādi un to integrēšanu

kopējā tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu tīklā;

sekmēt naktsmītņu, stāvlaukumu, velosipēdu u.c. transporta līdzekļu nomas

pakalpojumu attīstību.

Vadlīnijas kvalitatīvas tehniskās un sociālās infrastruktūras attīstības nodrošināšanai,

kas sekmētu uzņēmējdarbības un kvalitatīvas dzīves vides attīstību.

sekmēt platjoslas datu pārraides tīklu izveidi visā reģiona teritorijā, publisko

interneta pieejas punktu izveidi un attīstību. Uzlabot komunālās infrastruktūras

kvalitāti. Veicināt transporta plūsmu plānošanu un organizēšanu, paredzot optimālus

telpiskos risinājumus, tādus, kā jauni apvedceļi, droši krustojumi, satiksmes pārvadi

u.c. Veicināt divu līmeņu autoceļa pārvadu izbūvi esošo dzelzceļa pārbrauktuvju

vietā. Sekmēt videi draudzīgu transporta veidu attīstību. Sekmēt apkures

nodrošināšanai atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Veicināt

energoefektivitātes paaugstināšanu siltumapgādes uzņēmumu sistēmās,

dzīvojamās mājās, enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem enerģijas resursiem.

Plānot tranzīta kravu transporta kustības samazināšanos cauri pilsētu centriem.

Plānojumos paredzēt teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma takām,

veloceliņu tīklu izveidei, kā arī rezervēt teritorijas kājāmgājējiem un veloceliņu tīklu

izveidei perspektīvā.

Zemgales plānošanas reģiona Teritorijas plānojumā 2006. - 2026. gadam tika noteikta

sekojoša reģiona attīstības vīzija:

Zemgale – labvēlīgas dzīves vides reģions;

reģions ar Zemgalei raksturīgo kultūrvidi un ainavu, kur saglabāts līdzsvars starp

cilvēku un vidi;

reģions ar attīstītu zinātņietilpīgu ekonomiku, ražotnēm un pakalpojumiem ar augstu

pievienoto vērtību.

1.3.5. Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2008. - 2014. gadam36

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a a t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a 2008.- 2014.

gadam ir apstiprināta ar Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes 16.09.2008.

lēmumu Nr. 105.

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programma ir vidēja termiņa (7 gadi)

reģionālās politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Zemgales ilgtermiņa

36 Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2008.- 2014. gadam, www.zemgale.lv



plānošanas dokumentu - teritorijas plānojumu 2006. – 2026. gadam, kā arī saskaņā ar

nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programmā noteikts stratēģiskais mērķis -

„Dzīves kvalitātes nodrošināšana Zemgalē” un tam atbilstoši noteiktas 3 prioritātes ar

atbilstošiem rīcības virzieniem:

1. Izglītots, radošs un konkurētspējīgs cilvēks;

Rīcības

virzieni

1: Cilvēkresursu attīstība

2: Informācijas sabiedrības veidošana

3: Pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošana

2. Zināšanu ekonomikas attīstība;

Rīcības

virzieni

1: Uzņēmējdarbības vides attīstība

2: Sabiedrības izpratnes veidošana par inovāciju nozīmi labklājības līmeņa paaugstināšanā

3. Kvalitatīva dzīves vide.

Rīcības

virzieni

1: Kultūrvēsturiskā mantojuma un rekreatīvās vides saglabāšana un attīstība

2: Transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstība

3: Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabošana

4: Kultūras un sporta infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

5: Mājokļu attīstība

6: Alternatīvo energoresursu attīstības veicināšana

7: Risku vadība

8: Vides un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un attīstība

Tālāk 2. tabulā uzskaitīti tieši tie Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programmas

2008. – 2014. gadam Rīcības daļā paredzētie risināmie jautājumi, pasākumi un aktivitātes,

kas svarīgas Skrīveru novada attīstībai.

6. un 7. attēli. Dīvajas pavasaris – ūdenstūrisma sacensības un minifutbola turnīrs



2. tabula

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 0 8 . – 2 0 1 4 . g a d a m

Risināmie uzdevumi PASĀKUMI, AKTIVITĀTES

1. Prioritāte Izglītots, radošs un konkurētspējīgs cilvēks

RV 1: Cilvēkresursu attīstība

U 1: Sekmēt izglītības pakalpojumu pieejamību visās pakāpēs

Nodrošināt piekļūšanu izglītības iestādēm, it sevišķi lauku teritorijās

Mūžizglītības attīstība

U 2: Veicināt izglītības iestāžu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes attīstību

Uzlabot izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes kvalitāti reģiona izglītības iestādēs

Pielāgot izglītības iestāžu infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi izglītojamiem ar īpašām vajadzībām

Sekmēt izglītības iestāžu informatizāciju un veidot e-pakalpojumu attīstībai nepieciešamo bāzi

Pilnveidot mācību programmu kvalitatīvai apgūšanai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi gan formālajā, gan neformālajā izglītībā

U 3: Sekmēt izglītības kvalitātes uzlabošanu visās izglītības pakāpēs virzībai uz indivīda augstu kompetenču līmeni un radošās domāšanas attīstība

Pilnveidot izglītības programmas visās izglītības pakāpēs - pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, pieaugušo izglītībā, interešu izglītībā

Veicināt izglītības programmu savstarpējo saskaņotību un mācību priekšmetu integrāciju vienas programmas ietvaros

Sekmēt moderno tehnoloģiju pielietošanu izglītības procesā

Nodrošināt kvalificētu pedagoģisko kadru, it īpaši jaunu cilvēku, piesaisti

U 4: Sekmēt pedagogu

profesionalitātes

paaugstināšanu

Sekmēt Zemgales izglītības iestāžu mācībspēku kompetenci un prasmju paaugstināšanu, tai skaitā IKT un svešvalodās

Veicināt praktiskās pieredzes apguvi pedagogiem savā nozarē

Sekmēt pieredzes apmaiņu starp izglītības iestādēm, t.sk. ārzemju labās prakses pārņemšanu

U 5: Sekmēt radošas, uz indivīda spējām un talantiem vērstas, izglītības sistēmas izveidi

Apzināt talantīgos cilvēkus reģionā un izveidot to atbalsta sistēmu visās formālās un neformālās izglītības pakāpēs

Sekmēt skolēnu un studentu zinātniski pētniecisko darbu, veidot radošu izglītības vidi

Attīstīt iekļaujošas skolas, pedagoģisko korekciju: Sekmēt radošas, uz indivīda spējām un talantiem vērstas izglītības sistēmas izveidi pamatizglītībā

Nodrošināt „otrās iespējas izglītības” pamatizglītības, vispārējās vidējās, arodizglītības un vidējās profesionālās izglītības iegūšanai

U 6: Veicināt interešu izglītības pieejamību un pilnveidošanu

Nodrošināt interešu izglītības pieejamību ikvienam interesentam radošo spēju attīstībai

Sekmēt interešu izglītības dažādību un kvalitāti

Atbalsts sporta un kultūras izglītībai

U 7: Veicināt darba tirgus

pieprasījumam atbilstoša

darbaspēka

sagatavošanu

Nodrošināt nodarbināto pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu

Atbalstīt strādājošo apmācību kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai uzņēmumos un nozaru darba devēju organizācijās

Sekmēt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju integrāciju darba tirgū

Sekmēt praktiskās pieredzes apgūšanu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem

Iesaistīt darba devējus visos izglītības procesos - plānošanā, realizācijā un vērtēšanā

Pilnveidot profesionālās orientācijas un karjeras izglītību



U 8: Sekmēt sociālā

riska grupu iesaistīšanu

darba tirgū

Uzlabot pamatprasmju līmeni iedzīvotājiem no sociālā riska grupām.

Attīstīt sociālo un profesionālo rehabilitāciju

Veicināt sociālo un etnisko integrāciju, mazināt atsevišķu sabiedrības grupu izolāciju un radīt priekšnosacījumus viņu iesaistei darba tirgū

Paaugstināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kvalifikāciju un veicināt pārkvalifikāciju

Sniegt konsultāciju pakalpojumus uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai sociālās atstumtības riska grupām

RV 2: Informācijas sabiedrības veidošana

U 1: Sekmēt informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju pieejamību un pielietošanu

Izveidot un attīstīt informācijas sistēmas, ieskaitot informācijas resursu digitalizāciju

Sekmēt kvalitatīvu sakaru un interneta pieejamības iespējas Zemgales iedzīvotājiem un uzņēmējiem

Nodrošināt Interneta pieslēgumu pašvaldībās, bibliotēkās, izglītības iestādēs

Veicināt informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju pielietošanu uzņēmējdarbībā

U 2: Nodrošināt pašvaldību informācijas pakalpojumu attīstību reģionā, t.sk. e - pakalpojumus

Nodrošināt pašvaldību informācijas pakalpojumu attīstību

Sekmēt e-paraksta ieviešanu

Atbalsts pašvaldību e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai reģionā

Izveidot jaunu pašvaldību e–pakalpojumus

U 3: Veicināt jaunu publisko interneta pieejas punktu izveidi un esošo attīstību

Atbalsts IKT pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem

Atbalsts publisko informācijas un komunikāciju pieejas punktu izveidei un attīstībai

RV 3: Pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošana

U 1: Atbalstīt pilsoniskas sabiedrības veidošanos un to aktīvu līdzdalību valsts un pašvaldību pārvaldē

Veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti valsts un pašvaldību pārvaldes, kā arī reģiona sociāli ekonomiskās attīstības jautājumu risināšanā

Aktivizēt esošās NVO un sniegt atbalstu jaunu organizāciju izveidei

Veicināt konsultatīvo padomju veidošanos dažādu sociālekonomisko attīstības jautājumu risināšanai

U 2: Veicināt sociālo integrāciju

Nodrošināt pašvaldības un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamību visām iedzīvotāju grupām

Veicināt sociāli neaizsargāto grupu integrēšanu sabiedrībā

U 3: Veicināt etnisko integrāciju

Veicināt kultūras festivālu, konkursu un kopīgu nometņu organizēšanu dažādu etnisko grupu pārstāvjiem

Popularizēt dažādo tautību kultūras un sadzīves tradīcijas

U 4: Veicināt pilsoniskā patriotisma veidošanu

Pilnveidot izglītības programmas visās izglītības pakāpēs

Organizēt kultūras un publiskos pasākumus

Izkopt un popularizēt esošās tradīcijas

2. Prioritāte Zināšanu ekonomikas attīstība

RV 1: Uzņēmējdarbības vides attīstība

U 1: Veicināt jaunu uzņēmējdarbības atbalsta struktūru un tehniskās infrastruktūras izveidi un esošo attīstību

Atbalsts jaunas un esošas zinātnes, tehnoloģisko, kompetences un loģistikas centru, industriālo zonu, biznesa inkubatoru u.c. atbalsta struktūru sadarbībai un attīstībai

Veicināt uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstību pašvaldībās (pievedceļi, telekomunikācijas, gāzes vadi u.c.)

U 2: Veicināt informācijas un zināšanu pārnesi

Izveidot un uzturēt koordinētas informācijas un zināšanu pārneses atbalsta sistēmu



U 3: Veicināt sasaiti starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību

Veicināt sadarbību starp zinātniski pētnieciskiem institūtiem, izglītības iestādēm, nozaru asociācijām, pašvaldībām un uzņēmējiem, konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu attīstībai

Sekmēt zinātnieku, doktorantu, maģistrantu un bakalauru veikto pētījumu komercializāciju

Veicināt vietējo un starptautisko sadarbību starp uzņēmumiem, zinātniekiem, tehnoloģiju centriem un citu valstu industriju, zinātnes darbiniekiem

RV 2: Sabiedrības izpratnes veidošana par inovāciju nozīmi labklājības līmeņa

paaugstināšanā

U 1: Informēt sabiedrību par inovāciju jautājumiem

Iesaistīt vietējos aktīvistus, NVO, masu mediju pārstāvjus sabiedrības izpratnes veidošanā par inovāciju lomu labklājības līmeņa paaugstināšanā un tautsaimniecības attīstībā

Organizēt zinātnes nedēļas, popularizējot zinātnieku sasniegumus, kā arī konkrētus piemērus saistībā ar vietējiem uzņēmējiem, izmantojot pašvaldības izdevumus, rajona, pilsētas laikrakstus, radio, TV

Izvietot informāciju pašvaldību mājas lapās vai izveidot atsevišķas mājas lapu sadaļas, kas sniegtu teritorijas iedzīvotājiem informāciju par zinātnes sasniegumiem, uzņēmumu inovatīvo darbību teritorijas attīstībai.

Izmantot bibliotēku, specializēto lauksaimniecības un profesionālās izglītības iestāžu un citu konsultatīvo iestāžu pakalpojumus jaunākās inovatīvās informācijas izplatīšanai iedzīvotājiem

Informēt izglītības iestādes par iespējām piedalīties inovatīvos projektos un veicināt projektu sagatavošanu

Sekmēt skolēnu inovāciju projektu un pētniecības darbu konkursus, zinātnisko darbu izstrādi un projektu dienu pasākumu organizēšanu inovāciju attīstībai

Sekmēt zinātnes sasniegumu un inovatīvo uzņēmumu sasniegumu popularizēšanu masu saziņas līdzekļos

U 2: Veicināt inovāciju atbalstošas reģiona un pašvaldību politikas izstrādi

Izstrādāt un realizēt inovatīvās attīstības plānošanas dokumentus, pasākumus plānošanas reģionā un pašvaldībās

3. Prioritāte Kvalitatīva dzīves vide

RV 1: Kultūrvēsturiskā mantojuma un rekreatīvās vides saglabāšana un attīstība

U 1: Veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma un vides saglabāšanu

Pašvaldību teritorijas plānojumos paredzēt likumdošanā noteiktās aizsargjoslas kultūrvēsturiskajiem objektiem, lai sekmētu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas ainavu saglabāšanu, atjaunošanu un rekultivāciju

Apzināt, dokumentēt un izmantot tūrisma attīstībā kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā - tradīcijas, nostāstus, teikas, vēsturiski nozīmīgus notikumus

U 2: Veicināt atpūtai un tūrismam pievilcīgu vietu attīstību, ievērojot esošās tradīcijas un saglabājot dabas un kultūras vērtības

Apzināt, dokumentēt, mārketēt un izmantot tūrisma attīstībā atpūtai un tūrismam pievilcīgas vietas



RV 2: Transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstība

U 1: Sekmēt attīstības

centru sasniedzamību

Uzlabot ceļu tīkla kvalitāti un satiksmes drošību uz reģionālās nozīmes autoceļiem, neatkarīgi no gada laika un laika apstākļiem

Motivēt vietējās pašvaldībās ciemu un viensētu nosaukumu norāžu zīmju uzstādīšanu

Sekmēt caurlaidības un drošības pasākumu veikšanu uz dzelzceļa līnijām, kas nodrošinātu iedzīvotāju drošību Zemgalē

Sekmēt veloceliņu maršrutu izstrādi un to būvniecības attīstību

Sekmēt reģionālās un vietējās nozīmes tiltu, gājēju celiņu un tuneļu rekonstrukciju, kā arī jaunu būvniecības attīstību

U 2: Izstrādāt un īstenot vienotu reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmu

Sekmēt autotransporta un dzelzceļa staciju izvietošanu vienuviet

Veicināt auto un velosipēdu stāvlaukumu izveidi pie auto un dzelzceļa stacijām

Veikt izpēti par Zemgales sabiedriskā transporta sistēmas organizācijas optimizāciju

U 3: Veicināt starptautiskas nozīmes autoceļu un dzelzceļu, multimodālo transporta koridoru attīstību

Autoceļa Rīga – Maskava attīstība

U 4: Sekmēt sabiedriskā transporta pakalpojumu un satiksmes infrastruktūras pieejamību

Visām iedzīvotāju grupām nodrošināt piekļuvi sabiedriskajam transportam un tā infrastruktūrai

RV 3: Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitātes

uzlabošana

U 1: Veicināt iedzīvotāju izpratni par veselīgu dzīvesveidu

Veselīga dzīvesveida popularizēšana

Veikt pētījumu par narkotisko un psihotropo vielu izplatību Zemgalē un pasākumiem to ietekmes novēršanai

Ieviest veselīga dzīvesveida principus Zemgalē visos cilvēka dzīves cikla etapos

U 2: Sekmēt veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras pieejamību un attīstību

Veikt izpēti par kvalitatīvas primārās veselības aprūpes sistēmas izveidi Zemgalē

Sekmēt vienmērīgu reģiona pārklājumu ar primārās un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem Uzlabot primārās veselības aprūpes centru infrastruktūru

Izveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības informācijas sistēmu kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai

U 3: Sekmēt sociālās infrastruktūras attīstību un pakalpojumu pieejamību

Attīstīt sociālo pakalpojumu infrastruktūru un pakalpojumus klientu rehabilitācijai, integrācijai sabiedrībā un darba tirgū Zemgalē

Modernizēt sociālās aprūpes iestāžu infrastruktūru

Veicināt sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem

RV 4: Kultūras un sporta infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

U 1: Attīstības centros nodrošināt kultūras un sporta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti

Nodrošināt vietējo bibliotēku informācijas resursu un to pakalpojumu pieejamību

Nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus kultūras pakalpojumus (īpaši reģiona lauku apvidos)

Kultūras darbinieku motivēta piesaiste darbam reģiona kultūras iestādēs un organizācijās

Sekmēt kultūras un sporta infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes attīstību



U 2: Sekmēt profesionālās mākslas pieejamību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros

Uzlabot kultūras namu infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi profesionālās mākslas pasākumu organizēšanai

U 3: Veicināt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbību un attīstību

Atbalsts vietējo kultūras iestāžu darbībai, nodrošinot iespējas ikvienam iedzīvotājam iekļauties amatiermākslas kolektīvos

Modernizēt un attīstīt kultūras infrastruktūru

Ierīkot uzbrauktuves un pielāgot labierīcības cilvēkiem ar kustību traucējumiem publiskajās iestādēs (kultūras namos, bibliotēkās, muzejos)

Veicināt iedzīvotāju līdzdalību sporta dzīvē

Attīstīt sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru

RV 5: Mājokļu attīstība

U 1: Veicināt esošo mājokļu renovāciju un jaunu celtniecību

Teritorijas plānojumos paredzēt teritorijas mājokļu, sociālās un

tehniskās infrastruktūras attīstībai

U 2: Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu siltumapgādes uzņēmumu sistēmās, dzīvojamās mājās, sabiedriskajos objektos

Paaugstināt dzīvojamo un sociālo objektu energoefektivitāti

RV 7: Risku vadība

U 1: Sekmēt reģiona civilās aizsardzības koordinācijas sistēmas(-u) izveidi

Apzināt riska teritorijas, kur ārkārtas gadījumos nepieciešama pašvaldību institūciju sadarbība

Izveidot reģiona civilās aizsardzības koordinācijas sistēmas(-u)

U 2: Sekmēt glābšanas dienestu infrastruktūras pilnveidi un attīstību

Pilnveidot un attīstīt glābšanas dienestu infrastruktūru, ņemot vērā pašvaldību specifiku

RV 8: Vides un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un attīstība

U 1: Sekmēt kvalitatīvu komunālo pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras attīstību

Nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni

Pilnveidot kanalizācijas sistēmas

Ieviest atkritumu apsaimniekošanas plānus

Nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu pieejamību

Veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu dzīvojamās mājās

U 2: Sekmēt piesārņojuma samazināšanu apdzīvotās vietās

Ierīkot aizsargjoslas paaugstināta trokšņa zonās

Veikt pasākumus gaisa piesārņojuma mazināšanai paaugstināta riska zonās

U 3: Veicināt dabas aizsardzības pasākumu izstrādi un realizāciju

Veicināt dabas aizsardzības plānu izstrādi un to ieviešanu



1.3.6. Zemgales plānošanas reģiona Ekonomiskais profils (ZPR)37

Z e m g a l e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a E k o n o m i s k a i s p r o f i l s paredz sekojošus stratēģiskus projektus, kas varētu tikt realizēti Skrīveru novadā un citās pašvaldībās, kā arī projekti, kas tiek realizēti tikai Skrīveru novadā. Atsevišķu projektu realizācija jau pabeigta vai iesākta (saglabāta projektā dotā numerācija)

Izglītība un zinātne

1. Zemgales reģiona ekonomikas profila sasaiste ar profesionālo orientāciju visās

izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo izglītībā:

1.1. Profesionālās orientācijas mācību programmu pilnveidošana visās izglītības

pakāpēs;

1.2. Nozaru speciālistu pieprasījuma un izglītības kvalitātes saskaņošana

profesionālajā un augstākajā izglītībā reģionā -

mācību procesa organizācija visās izglītības pakāpēs saskaņā ar pilnveidotajām profesionālās orientācijas mācību programmām. Aprīkojuma iegāde, infrastruktūras pilnveide mācību programmu izpildes nodrošināšanai;

izglītības programmu pilnveidošana vai jauna izveide saskaņā ar pieprasījumu nozaru attīstības nodrošināšanai;

aprīkojuma iegāde, infrastruktūras pilnveide mācību programmu izpildes nodrošināšanai.

2. Atbalsts zinātnes veiksmīgākai komercializācijai, izstrādājot un ieviešot sadarbības

modeli zinātnieku efektīvākai sadarbībai ar uzņēmējiem jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrādē un patentēšanā -

izstrādāt sadarbības modeli zinātnieku sadarbībai ar uzņēmējiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un patentēšanā reģionam svarīgajās nozarēs. Modeļa ieviešanas pasākumi (kontaktbiržas, nozaru darba grupas, reklāmas pasākumi, individuālas konsultācijas);

studentu zinātnisko darbu bakalauru, maģistru, doktoru) pasūtījumu sistēmas izveide un ieviešana (darbs ar katru fakultāti un iespējamiem klientiem-uzņēmējiem, valsts institūcijām). Kopēju stratēģisko projektu izveide uz EK zinātni atbalstošām programmām (uzņēmēji kopā ar zinātniskām institūcijām);

zinātnieka kā perspektīvās profesijas reklāma jauniešu piesaistei.

3. Izglītības kvalitātes pilnveide jauniešu radošo un inovāciju spēju sekmēšanai un

biznesa domāšanas attīstībai, ieviešot uzņēmējdarbības kultūru izglītībā un uzlabojot

skolotāju sagatavošanu jaunās izglītības paradigmas apstākļos -

sociālo zinātņu un ekonomikas pamatu mācību satura inventarizācija, ekonomikas skolotāju apmācība mācību metodēs, ārzemju pieredzes apguve mācību metodēs. „Junior Achievement” pieredzes popularizēšana un mācību firmu prakses ieviešana visās skolās;

jauno biznesmeņu skolu attīstība, nometņu kustība un reģionālo konkursu pasākumi (ideju kausi, u.c..);

skolotāju un skolēnu prakses uzņēmumos;

atbalsts studentu firmu attīstībai, biznesa inkubācija un mentorings studentu un skolēnu firmām, piesaistot bankas un iespējamos investorus;

skolēnu zinātniski pētniecisko darbu kvalitātes uzlabošana, orientējoties uz praktiskumu.

37 Zemgales plānošanas reģiona Ekonomiskais profils (ZPR) , www.zemgale.lv



Kultūra

23. Zemgales kultūras un vēstures mantojuma, tradīciju apzināšana, saglabāšana

un attīstīšana izmantošanai tūrisma uzņēmējdarbības attīstībai un ekonomikas

dažādošanai lauku teritorijās -

Zemgales kultūras un vēstures mantojuma, tradīciju saglabāšana un attīstība.

Sports

Sporta kompleksa pie Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas rekonstrukcija -

Pēc projekta ieviešanas izmantos iedzīvotāji.

Transporta infrastruktūra

39. Autoceļa P32 rekonstrukcija (no jaunbūvējamā P80 līdz A6), izbūvējot ietvi gar

Daugavas ielu Skrīveros -

Pēc projekta ieviešanas izmantos Zemgales reģiona un citas pašvaldības, uzņēmēji,

iedzīvotāji;

56. Skrīveri-Krustpils Dzelzceļa 2. Sliedes -

Pēc projekta ieviešanas izmantos Zemgales reģiona un citas pašvaldības,

uzņēmēji, iedzīvotāji;

69. Veloceliņa gar A6 Rīga – Daugavpils izbūve Skrīveru novadā -

Pēc projekta ieviešanas izmantos iedzīvotāji;

107. Maizītes un Braslas upju tiltu rekonstrukcija;

108. Skrīveru ielu un ceļu infrastruktūras būtiska uzlabošana;

109. Ūdenssaimniecības attīstības projekta otrā kārta;

110. Skrīveru novada kultūras un izglītības iestāžu ēku energoefektivitātes

uzlabošana, atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Tūrisma infrastruktūra un vide

1. Ainavisko un dabas vērtību saglabāšana un popularizēšana Latvijā kvalitatīvas

dzīves vides un zaļā tūrisma attīstīšanai -

Tiks saglabātas un attīstītas reģiona ainaviskās un dabas vērtības.

2. Vides sakārtošana tūrisma kā uzņēmējdarbības veida attīstībai Bauskas novadā

-

Veicināta tūrisma attīstība reģionā;

3. Ūdens tūrisma attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve (Augšpus un

lejpus laivu piestātnes uz Daugavas upes Jēkabpilī) -

Veicināta tūrisma attīstība reģionā.

Uzņēmējdarbība

1. Pārtikas klāstera un augļkopības klāstera izveide Zemgales reģionā, nodrošinot

sekmīgāku zinātnes potenciāla iesaisti auglīgo zemju izmantošanā, kultūraugu

audzēšanā, glabāšanā un pārstrādes nozaru attīstībā, panākot augstu

konkurētspēju Latvijas un pasaules tirgos -

Pamatojoties uz iepriekš veikto pētījumu (2012) par pārtikas nozares attīstības iespējām Zemgalē, tiks veiktas aktivitātes uzņēmēju sadarbības veikšanai, labās prakses piemēru popularizēšanai, zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai jaunu produktu izstrādei, atbalstam ražošanas uzsākšanai, mārketingam.



2. Atbalsts mikrouzņēmumu attīstībai reģionā apdzīvotības saglabāšanai lauku

teritorijās;

3. Inovatīvā sadarbības tīkla izveide Zemgales reģionā;

4. Amatnieku sadarbības tīkla izveide Zemgales reģionā;

5. Zemgales Mājražotāju tīkla izveide;

8. Diversifikācija un dažādošana lauksaimniecībā;

23. Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība sadarbībā ar Skrīveru Zinātnes centru.

Sociālo pakalpojumu pieejamība

1. Sabiedrības veselības uzlabošanas projekts reģiona iedzīvotāju darba un dzīves

kvalitātes uzlabošanai, darba spēju uzlabošanai un veselības saglabāšanai, it īpaši

jaunatnes vidū;

2. Preventīvi pasākumi jauniešu noziedzības mazināšanai Zemgalē;

3. Videi draudzīgu resursu izmantošana autotransporta sistēmā/ Izveidot

elektromobīļu uzlādēšanas staciju;

10. Sociālā dienas aprūpes centra izveidošana.

1.3.7. „Zemgales reģiona rīcības plāns enerģētikā 2012. - 2020. gadam

(Rīcības plāns)38

Z e m g a l e s r e ģ i o n a r ī c ī b a s p l ā n s e n e r ģ ē t i k ā 2 0 1 2 . - 2 0 2 0 .

g a d a m Rīcības plāna projekta ietvaros noteikti divi galvenie darba virzieni enerģētikā -

energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, tajos iesaistīto

pušu analīze, esošās situācijas analīzi problēmu un to risinājumu formā, ieteiktos pasākumus

mērķu sasniegšanai un konkrētus enerģētikas projektus.

Atbilstoši Latvijas virzībai un turpinot Zemgales Ilgtspējīgas Enerģētikas Rīcības Plānā

(SEAP) noteikto, izvirzīti 3 galvenie mērķi, no kuriem 2 tieši attiecas uz Skrīveru novadu:

pirmais mērķis līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru

energoapgādē līdz 40%.

otrais mērķis līdz 2020. gadam par 20% paaugstināt energoefektivitāti.

trešais mērķis paredz realizēt 10 reģionāla līmeņa aktivitātes.

Iespējams, pašvaldībai būs nepieciešams sagatavot pašvaldības rīcības plānu

atjaunojamās enerģijas jomā vai iekļauj atjaunojamās enerģijas jomā plānotās rīcības

pašvaldības attīstības programmā un iesniegt Ekonomikas ministrijai.

Tālāk citētas konkrētās enerģētikas aktivitātes un projektu idejas, kas iekļautas Rīcības

plānā un realizējamas tieši Skrīveru novadā ar sasniedzamiem rezultātiem (saglabāta

projektā dotā numerācija) . Reģiona līmeņa aktivitātes netiek minētas.

38 Zemgales plānošanas reģiona Ekonomiskais profils (ZPR) , http://www.zemgale.lv/



Tēma: 2.5. Atjaunojamā enerģija un atkritumu pārstrāde enerģijā

2.5.2. Koksnes biomasa

2.5.2.2. Koģenerācijas stacijas:

Biogāzes ražotne ar koģenerāciju 2,0 MW jaudu;

2.5.2.4. Lokālā apkure (individuālās katlu mājas):

Pārslēgšanās no lokālās apkures uz centrālo;

2.5.3. Ģeotermālie ūdeņi

2.5.3.1. Centralizētā apkure (katlu mājas)

Ģeotermālo ūdeņu izpēte - Izpētes rezultāti un aprēķini, lai pieņemtu lēmumu, vai

ģeotermālo ūdeņu izmantošana ir pamatota.

2.5.4. Vēja un saules enerģija

2.5.4.1. Siltuma, siltā ūdens ražošanai:

Aprīkot visas sabiedriskās ēkas (vai konkrētas ēkas) ar saules kolektoriem -

Siltumapgādes t.sk. siltā ūdens nodrošināšanai izmantoti atjaunojamie

energoresursi; samazināts CO2 izmešu daudzums;

2 apkures katlu nomaiņa - pāriet uz mazāku jaudu, kā kurināmo izmantojot

granulas Siltumapgādes cauruļvadu nomaiņa uz cauruļvadiem ar labāku izolāciju:

300 m - Renovētas/rekonstruētas siltumtrases, m.

2.5.6. Atkritumu pārstrāde enerģijā

2.5.6.1. Laukkopības un lopkopības atkritumi:

SIA „Zaļās zemes enerģija” plāno uzstādīt biomasas koģenerācijas staciju

elektrības ražošanai - Izbūvētas biomasas koģenerācijas stacija, izmantoti vietējie

atjaunojamie energoresursi, radītas darbavietas.

Tēma: 3.5. Energoefektivitātes pasākumi

3.5.2. Siltuma ražošanā

3.5.2.1. Energoefektivitātes pasākumi katlu mājās

2 apkures katlu nomaiņa - pāriet uz mazāku jaudu, kā kurināmo izmantojot

granulas, lietderības, koeficenta uzlabojums; 1MWh ražošanas izmaksas.

3.5.3. Siltuma pārvade

3.5.3.1. Siltumtīkli

Siltumapgādes cauruļvadu nomaiņa uz cauruļvadiem ar labāku izolāciju: 300m -

renovētas/rekonstruētas siltumtrases, m.

3.5.4. Ēkas un būves – gala patērētājs – energoefektivitātes uzlabošana:

3.5.4.1. Pašvaldību īpašumu (skolām, bērnu dārziem, bibliotēkām, pansionātiem u.c.)

audits, renovācija, (t.sk. siltināšana):

Kultūras centra, PII Sprīdītis energoefektīva renovācija – renovētas

energoefektīvas ēkas - CO2 emisiju samazinājums kg/m2 gadā; enerģijas patēriņa



ietaupījums MWh/m2; maksājums par apkuri uz 1m2 – pašvaldības līdzfinansējums

250 000 LVL;

3.5.4.2. Daudzdzīvokļu māju audits, renovācija (t.sk. siltināšana):

2 daudzdzīvokļu ēku renovācija -– renovētas energoefektīvas ēkas - CO2 emisiju

samazinājums kg/m2 gadā; Enerģijas patēriņa ietaupījums MWh/m2; Maksājums

par apkuri uz 1 m2 – pašvaldības līdzfinansējums 250 000 LVL.

3.5.5. Ielu apgaismojums:

Semināri par apgaismes lampu jaunajām tehnoloģijām, nomaiņas praksi

DRL tipa spuldžu nomaiņa pret LED, ielu apgaismojuma tīkla rekonstrukcija un

paplašināšana, nomainot koka balstus un paredzot kabeļu tīkla izbūvi -

rekonstruēti un jaunizbūvēti apgaismes tīkli, km; nomainītie apgaismes ķermeņi

(spuldzes), gab.;

Turpināt ielu apgaismojuma tīklu paplašināšanu un energoefektīva apgaismojuma

(LED tipa) ieviešanu 120 gab. - rekonstruēti un jaunizbūvēti apgaismes tīkli, km;

nomainītie apgaismes ķermeņi (spuldzes), gab.

1.3.8. Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2005. - 2025. gadam39

R ī g a s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a t e r i t o r i j a s p l ā n o j u m s 2 0 0 5 . - 2 0 2 5 .

g a d a m apstiprināts ar Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes 02.02.2007. lēmumu

Nr. 9.

Skrīveru novads atrodas divās specifiskās attīstības telpās, kas saistītas ar nacionālajām

un Rīgas plānošanas reģiona attīstības interesēm:

satiksmes tranzīta Rietumu – Austrumu koridors;

Daugavas upes baseina apsaimniekošana.

Skrīveru novada pašvaldībai ir svarīga Rīgas plānošanas reģiona attīstība saistībā ar

iekšzemes ūdeņu apsaimniekošanu, reģionu, pārrobežu un novadu sadarbību Daugavas

upes baseina apsaimniekošanā.

Skrīveru novads ir Rīgas metropoles areāla sastāvdaļa, jo tieši robežojas ar Rīgas

plānošanas reģionu un saistīts ar galvaspilsētu ar dzelzceļa transportu un valsts galveno

autoceļu A6 Rīga - Daugavpils.

Rīgas plānošanas reģions ir valsts galvaspilsētas reģions, kas nosaka nacionāla līmeņa

administratīvo, sabiedrisko, un saimniecisko pakalpojumu izvietojumu teritorijā, līdz ar to arī

saiknes ar visiem Latvijas reģioniem un centriem.

39 www.rpr.lv



Rīgas plānošanas reģions īpaši uzsver sadarbību ar kaimiņu reģioniem, kopējās interesēs

un kopīgu attīstības projektu izstrādē tādās jomās kā:

satiksmes infrastruktūra;

pakalpojumu centru tīklu attīstība;

īpaši jūtīgās dabas teritorijas, aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana;

Skrīveru novadu raksturo salīdzinoši augstas ikdienas svārstmigrācijas intensitāte ar

Rīgu.

8. attēls. Rīgas plānošanas reģiona starpreģionālās saites40

40 www.rpr.lv



2. VIETĒJĀ LĪMEŅA PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

Līdzīgi kā citur Latvijā, pirmos attīstības plānošanas dokumentus Skrīveru pašvaldība

sagatavoja pirms 12 - 10 gadiem.

Kopš pirmās Skrīveru pagasta Attīstības programmas sagatavošanas 1999. gadā ir

mainījusies ne tikai ekonomiskā situācija pašā novadā, bet kopumā Latvijā. Iepriekšējā

novada programma šajos gados tika īstenota. Mainījušies arī normatīvie akti, kas noteica

kāpēc, kad un kā jāsagatavo Attīstības programma.

Plāna sagatavošanu nosaka vairāki likumi, pirmkārt jau likuma „Par pašvaldībām” 14.

un 15. pants, kas pasaka, ka, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā

kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas Attīstības programmu un Teritorijas

plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma

administratīvo pārraudzību, kā arī, pašvaldība ne tikai sagatavo attīstības plānošanas

dokumentus, bet arī pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības

plānošanas dokumentus.

2.1. Kopējo interešu teritorijas ar kaimiņu pašvaldībām

9. attēls. Skrīveru novada pašvaldības kaimiņu pašvaldības.

Skrīveru novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Daugavas upes labajā krastā.

Ziemeļos tas robežojas ar Ogres novada Krapes pagastu, austrumos – ar Aizkraukles

novadu, dienvidos novada robeža iet pa Daugavas upi, kuras pretējā krastā ir Jaunjelgavas

novads. Skrīveru novads rietumos robežojas ar Lielvārdes novada Jumpravas un Lēdmanes

pagastiem.



3. tabula

S k r ī v e r u n o v a d a k a i m i ņ u p a š v a l d ī b u a t t ī s t ī b a s p l ā n o š a n a s d o k u m e n t i

Pašvaldība Attīstības programmas darbības laiks (lēmuma datums)

Teritorijas plānojuma darbības laiks (lēmuma datums)

Lielvārdes novads

Teritorijas attīstības programma

2002. gads

Apstiprināta 30.10.2002

Lielvārdes novada domes 2010.31.

marta sēdes Nr. 3 lēmums nr. 37

„Par Lielvārdes novada attīstības

programmas 2010 - 2017 izstrādes

uzsākšanu”, tālāk grozījumi

lēmumā un pašlaik tiek izstrādāta

Attīstības programma 2011. - 2017.

gadam

Lielvārdes novada dome 2011. gada

28. septembra sēdē Nr. 11 pieņēma

lēmumu Nr. 28 „Par Lielvārdes novada

teritorijas attīstības plānojuma 2013. -

2024. gadam izstrādes uzsākšanu un

darba uzdevuma apstiprināšanu".

Pašlaik darbojas Lielvārdes novada

teritorijas plānojums 2002 - 2014,

Grozījumi un atsevišķi Jumpravas

pagasta un Lēdmanes pagasta

teritorijas plānojumi

Ogres novads

Ogres novada attīstības

programma 2011. – 2017. gadam

apstiprināta ar Ogres novada

domes 2011. gada 20. janvāra

lēmumu (prot. Nr. 1,1)

Uzsākta Ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas izstrāde.

Saistošie noteikumi Nr. 16/2012 izdoti ar Ogres novada domes 2012. gada 21. jūnijā sēdes (protokols Nr. 6; 1.§)

Aizkraukles novads

Aizkraukles novada integrētās

attīstības programma 2008 - 2014,

apstiprināta ar domes 2008. gada

4. jūlija lēmumu nr. 167 (protokols

Nr. 8)

Aizkraukles novada teritorijas

plānojuma (2004 - 2013) grozījumi

apstiprināti ar 13.03.2008. gada

novada domes lēmumu nr.

83.(protokols nr. 4)

Uzsākta jauna teritorijas plānojuma

izstrāde.

Jaunjelgavas novads

Jaunjelgavas novada attīstības

programma 2010. - 2017. gadam,

apstiprināta ar novada domes

2010. gada 29. jūlija sēdes lēmumu

nr. 1 (protokols nr. 9)

Ar Jaunjelgavas novada domes 2011.

gada 24. februāra sēdes lēmumu

uzsākta Jaunjelgavas teritorijas

plānojuma 2013. - 2024. izstrāde



2.2. Lielvārdes novads

Lielvārdes novads izveidojies 2004. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā,

pārveidojot Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju par Lielvārdes novadu. Pašlaik Lielvārdes

novada sastāvā ir iekļauti Jumpravas un Lēdmanes pagasti, kas robežojas ar Skrīveru

novadu.

Lielvārdes novada Attīstības programmas izstrāde uzsākta ar Lielvārdes novada domes

2010. gada 31. marta sēdes Nr. 3 lēmumu Nr. 37 „Par Lielvārdes novada attīstības

programmas 2010.-2017. izstrādes uzsākšanu”, kā arī ar Lielvārdes novada domes 2011.

gada 26. janvāra sēdes Nr. 1. lēmumu Nr. 39 „Par grozījumiem Lielvārdes novada domes

2010. gada 31. marta sēdes Nr. 3. lēmumā Nr. 37 „Par Lielvārdes novada attīstības

programmas 2010. – 2017. izstrādes uzsākšanu”.

Rīgas plānošanas reģions ir izvērtējis Lielvārdes novada attīstības programmas 2011. -

2017. gadam projektu un sagatavojis priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai.

Lielvārdes novada attīstības programma strukturāli veidota, ņemot vērā metodiskos

ieteikumus attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī un saistītos normatīvos

aktos noteiktās prasības.

Attiecībā uz transporta infrastruktūras attīstības perspektīvu Lielvārdes novadā reģiona

teritorijas plānojumā iekļauta starpreģionu nozīmes ainavu ceļa gar Daugavu attīstība

(pašreizējais autoceļš A6), kā arī starptautiskas nozīmes ātrgaitas autoceļa Rīga – Maskava

attīstība autoceļa P80 vietā, kas nākotnē, attiecībā uz tranzīta autosatiksmi, var aizstāt

autoceļu A6.

Lielvārdes novada lauku telpas attīstības kontekstā reģiona teritorijas plānojums ietver

tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas (gar Daugavu) un lauksaimniecības zemju areālus,

kas lielā mērā sakrīt ar pašreizējo Lielvārdes novada uzņēmējdarbības jomu specializāciju.

Lielvārdes novada dome 2011. gada 28. septembra sēdē Nr. 11 pieņēma lēmumu Nr.

28 „Par Lielvārdes novada teritorijas attīstības plānojuma 2013. - 2024. gadam izstrādes

uzsākšanu un darba uzdevuma apstiprināšanu".

Līdz jauna novada teritorijas attīstības plānojuma pieņemšanai, spēkā ir esošie

teritorijas plānojumi Jumpravas un Lēdmanes pagastiem, kuru teritorijas robežojas ar

Skrīveru novadu.

Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā Jumpravas pagasta nākotnes redzējums

izstrādāts, pamatojoties uz sabiedriskās aptaujas, iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru

speciālistu un kaimiņu pašvaldību vadītāju priekšlikumiem.

Saskaņā ar Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā norādīto plānoto (atļauto)

izmantošanu, teritorijas, kas robežojas ar Skrīveru novada rietumu robežu, plānots izmantot

kā lauksaimniecības un mežu zemes, bet dienvidu daļā, pie autoceļa A6 -Rīga Daugavpils,

(tā abās pusēs) paredzēta perspektīvā savrupmāju apbūves teritorija, kas atdalīta no

Skrīveru novada ar nelielu dabas pamatnes – mežu teritoriju. Perspektīvā savrupmāju



apbūves teritorija Daugavas upes pusē paredzēta līdz upes aizsargjoslai, kas norādīta

teritorijas plānojumā.

Skrīveru novada tiešā tuvumā, pie autoceļa A6 Rīga – Daugavpils atrodas Jumpravas

pagasta esošā dolomīta ieguves teritorija – karjers, kura tālāka izmantošana paredzēta arī

Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā. Blakus esošajam karjeram, pie autoceļa A6 Rīga –

Daugavpils, paredzēta neliela platība jauktai darījumu, iestāžu teritorijai, kurā pašlaik atrodas

karjera pārvaldes administratīvā ēka – kantoris.

Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā norādītas potenciāli piesārņotas un risku

teritorijas, kurām varētu būt ietekme uz Skrīveru novadu - esošais dolomīta ieguves karjers,

kā arī applūstoša teritorija pie Daugavas upes.

Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005. - 2017. gadam apstiprināts ar

Lēdmanes pagasta padomes 2005. gada 14. decembra lēmumu, prot. Nr. 15 § 18.

Lēdmanes pagasta nākotnes redzējums izstrādāts, pamatojoties uz sabiedriskās

apspriešanas I un II posma iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru speciālistu un kaimiņu

pašvaldību vadītāju priekšlikumiem un ievērojot pagasta dabiskās un materiālās iespējas.

Pagasta nākotnes redzējums, prioritātes un mērķi izstrādāti, ņemot vērā esošo situāciju,

pastāvošās sakarības un teritorijas vērtības.

Saskaņā ar Lēdmanes pagasta teritorijas plānojumā norādīto plānoto (atļauto)

izmantošanu, teritorijas, kas robežojas ar Skrīveru novadu, pārsvarā ir lauksaimniecības

zemes, kurās nav plānota intensīva apbūve. Tiek pieļauta viensētu celšana (ne vairāk, kā

viena saimniecība uz zemes gabala) un veco viensētu rekonstrukcija. Lēdmanes pagastā

nav potenciāli piesārņotu un risku teritoriju, kurām būtu ietekme uz Skrīveru novadu.

2.3. Ogres novads

Novadā ietilpst Ogres pilsēta un Ogresgala, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas,

Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir Ogre.

Vienīgā robeža Skrīveru novadam ar Ogres novadu ir Skrīveru novada ziemeļu daļā,

kur tas robežojas ar Ogres novada Krapes pagastu.

Spēkā esoša ir Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam, apstiprināta

ar Ogres novada domes 2011. gada 20. janvāra lēmumu (protokols Nr. 1 1.p.)

Ogres novada vīzija:

Ogres novads - Pierīgas uzņēmējdarbības, inovāciju, izglītības un sporta attīstības

centrs;

konkurētspējīga, radoša un kvalitatīva pārvalde Latvijas centrā;

harmoniska, sociāli stabila un videi draudzīga dzīves vide cilvēkam laukos un pilsētā;

moderna un attīstīta novada satiksmes un komunikāciju infrastruktūra.

aktīva un pasākumiem bagāta novada kultūras un tūrisma dzīve;

unikālās dabas vērtības – Daugavas, Ogres, Ogres upes, Zilie kalni un meži –

cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai.



Ogres novada stratēģiskie mērķi ir:

veicināt novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas

paaugstināšanos;

attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu;

veicināt vidi saudzējošas augstas dzīves kvalitātes ieviešanu.

Novada plānojums tiek izstrādāts laika posmam līdz 2024. gadam un balstīts uz 2011.

gada 20. janvārī Ogres novada domes apstiprināto “Ogres novada attīstības programmu

2011. – 2017. gadam”.

Attīstības programmā Ogres novads definēts kā novads cilvēka un dabas harmonijai.

Ar šādu vīziju novada teritorijā plānots attīstīt dažādas nozares, nenosaucot nevienu

konkrēti, tomēr pamatā pilsētā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu

un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību.

Lauku teritorija ir atvērta daudzveidīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības

ražošanas un pārstrādes uzņēmumu intensīvai un padziļinātai attīstībai, kā arī alternatīvo

lauksaimniecības nozaru attīstībai. Paredzēts, ka tūrisma un atpūtas pakalpojumu attīstība

nākotnē veidos pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā.

Saskaņā ar apstiprinātā attīstības plāna politiku novadā paredzēta uz zināšanām

bāzētas produkcijas ražošanas un pakalpojumu ar lielāku pievienoto vērtību attīstība pilsētā

un daudzveidīgas lauksaimnieciskās darbības, mežsaimniecības un lauku tūrisma attīstība

laukos.

Saskaņā ar Ogres novada Krapes pagasta spēkā esošo teritorijas plānojumu,

teritorijās, kas robežojas ar Skrīveru novada ziemeļu daļu, atļautā izmantošana, galvenokārt,

plānota kā mežsaimniecību teritorija un 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija.

Krapes pagastā nav potenciāli piesārņotu un risku teritoriju, kurām būtu ietekme uz

Skrīveru novadu.

2.4. Aizkraukles novads

Aizkraukles novada pašvaldības attīstība ir svarīga arī Skrīveru novada pašvaldībai, jo

Skrīveru novada iedzīvotājiem Aizkraukles pilsēta ir svarīgs funkcionālās nozīmes attīstības

un pakalpojumu centrs.

Aizkraukles novadam izstrādāta integrētās attīstības programma 2008 - 2014, kas

apstiprināta ar domes 2008. gada 4. jūlija lēmumu nr. 167 (protokols Nr. 8).

Aizkraukles novada integrētā attīstības programma 2008.-2014. g. izstrādāta,

pamatojoties uz Aizkraukles novada domes 2007. gada 30. augusta lēmumu „Par

Aizkraukles novada attīstības programmas aktualizāciju”. Programmā ir noteiktas

Aizkraukles kā reģionālas nozīmes attīstības centra attīstības prioritātes, mērķi, uzdevumi,

veicamo pasākumu un investīciju plāns.

Aizkraukles novada pašvaldība definējusi trīs prioritātes, kuru īstenošana ir būtiska

novada stratēģisko mērķu sasniegšanai un katrai prioritātei noteikti rīcības virzieni un

iezīmēti tie attīstības virzieni, kas svarīgi arī Skrīveru novada attīstības realizēšanā:



I Prioritāte. Profesionāla un augsti kvalificēta darbaspēka un radošas pilsoniskās

sabiedrības attīstīšana:

1.1. rīcības virziens. Kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespēju nodrošināšana visa

mūža garumā;

1.2. rīcības virziens. Inovāciju kapacitātes attīstīšana izglītības un inovāciju

centra attīstība.

II Prioritāte. Daudzpusīgas ekonomikas, kas vērsta uz ražošanas un pakalpojumu

attīstību un pievienotās vērtības palielināšanu, veicināšana, sekmējot gan pilsētvides,

gan lauku izaugsmi:

2.2. rīcības virziens. Tūrisma nozares attīstīšana;

2.3. rīcības virziens. Sadarbības saišu veidošana un stiprināšana.

III Prioritāte. Dzīves kvalitātes uzlabošana, veicinot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu:

3.1. rīcības virziens. Infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības sekmēšana;

3.2. rīcības virziens. Publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

3.3. rīcības virziens. Ekoloģisko draudu un risku novēršana;

3.6. rīcības virziens. Sabiedriskās drošības un kārtības uzlabošana.

Aizkraukles novada Teritorijas plānojuma (2004 - 2013) grozījumi apstiprināti ar

13.03.2008. gada novada domes lēmumu nr. 83. (protokols nr. 4). Pašreiz Aizkraukles

novada pašvaldība sagatavo jaunu teritorijas plānojumu.

Saskaņā ar Aizkraukles novada Teritorijas plānojumu, teritorijās, kas robežojas ar

Skrīveru novadu, atļautā izmantošana plānota galvenokārt kā dabas pamatnes teritorija un

lauksaimniecības zemes (ar viensētu apbūvi). Teritorija, starp autoceļu A6 un Daugavas upi

paredzēta kā turpmākās izpētes teritorija. Aizkraukles novadā nav potenciāli piesārņotu un

risku teritoriju, kurām būtu ietekme uz Skrīveru novadu, izņēmums Aizkraukles HES.

2.5. Jaunjelgavas novads

Ģeogrāfiski Jaunjelgavas novads atrodas Latvijas dienvidos, Zemgales plānošanas

reģionā, vidēji 100 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas, iekļaujas bijušā Aizkraukles rajona

centra daļā gar Daugavas kreiso krastu. Ar Skrīveru novadu Jaunjelgavas novadu vieno

Daugavas upe.

Jaunjelgavas novada attīstības programma 2010. - 2017. gadam, apstiprināta ar

novada domes 2010. gada 29. jūlija sēdes lēmumu Nr. 1 (protokols. Nr. 9)

Jaunjelgavas novada ekonomiskā attīstība balstās uz tā izdevīgā novietojuma ar labu

sasniedzamību, bagātīgo mežu un zemes resursu radīto priekšrocību izmantošanu.

Novadā tiek pilnībā izmantotas esošās pārtikas pārstrādes, būvmateriālu ražošanas,

karjeru izstrādes, kokapstrādes, zivsaimniecības attīstības potences un ģeogrāfiski radītās

iespējas šo un citu uzņēmējdarbības nozaru attīstībai. Daudzas zemnieku saimniecības

nodarbojas ar specializētas augstvērtīgas produkcijas ražošanu.

Jaunjelgavas novads ir kļuvis par iecienītu vietu ūdeņu un aktīvās atpūtas cienītājiem.

Labiekārtotas peldēšanas vietas un radītas iespējas ūdenstūrisma attīstībai. Novada

iedzīvotāju skaits ir palielinājies, pateicoties pilsētu iedzīvotājiem, kas šeit pārceļas uz dzīvi.



Stratēģiskie mērķi:

izglītotas, sociāli nodrošinātas un aktīvas sabiedrības veidošana;

konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstība un daudzveidīgas ekonomikas

veicināšana;

dzīves kvalitātes uzlabošana, darba un atpūtas telpas veidošana un attīstība.

Attīstības prioritātes:

pievilcīgu dzīves vides standartu nodrošināšana;

daudzpusīgas ekonomikas veicināšana, sekmējot pilsētas un lauku izaugsmi;

dzīves kvalitātes uzlabošana, aktīva un veselīga dzīvesveida popularizēšana.

Ar Jaunjelgavas novada domes 2011. gada 24. februāra sēdes lēmumu uzsākta

Jaunjelgavas novada Teritorijas plānojuma 2013. - 2024. izstrāde.

Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas

plānojumā norādīto plānoto (atļauto) izmantošanu, teritorijās gar Daugavas upi plānota 1 - 2

ģimeņu savrupmāju apbūve, kā arī nelielas apbūves teritorijas paredzētas ar lietošanas

mērķi – darījumu (komerciālas) apbūves un sabiedriskās apbūves teritorijas. Daugavas upes

aizsargjoslas teritorija plānota kā sabiedriskā teritorija bez apbūves.

10. un 11. attēli. Skrīveru kultūras centrs



3. NOVADA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

3.1. Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības programma

Skrīveru novada ekonomiskās attīstības pamatu 1999. gadā veidoja sekojoša situācija:

Izdevīgas transportģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret valsts galvaspilsētu un

citiem nodarbinātības un pakalpojuma centriem;

Izveidojusies pakalpojumu infrastruktūra, kas to padara pievilcīgu apkārtējo pašvaldību

iedzīvotājiem;

Iepriekšējos gadu desmitos iedibinājies priekšstats par Skrīveriem kā lauksaimniecības

zinātnes un augstas lauksaimnieciskās ražošanas kultūras centru, dabas un

kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā bagātu novadu.

Iepriekšējā “Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības programma”, kas datēta ar 1999.

gadu paredz sekojošu attīstības vīziju:

“Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības programma” paredz šādus pagasta

stratēģiskās attīstības pamatvirzienus:

mazās uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma un transporta infrastruktūras

pakalpojumu jomā, pagasta potenciāla iekļaušana Latvijas tūrisma sistēmas apritē;

kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma sakopšana un mārketings, īpaši akcentējot gar

Daugavu izvietotos objektus;

zemes vērtības un tehniskās infrastruktūras uzlabošana, padarot pagasta teritoriju par

augstas kvalitātes dzīves un darba telpu;



intelektuālā potenciāla saglabāšana un uzlabošana, panākto, lai Skrīveru vidusskolā

saņemtā izglītība tiktu vērtēta vienlīdz augstu ar citās Latvijas labākajās skolās iegūto,

atgūstot Skrīveru zinātnes centra prestižu.

Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības programma noteica pagasta trīs galvenos

attīstības virzienus:

tūrisma, kā svarīgas tautsaimniecības nozares, attīstība uz kultūrvēsturiskā un dabas

mantojuma bāzes, ar nosacījumu, ka jaunā attīstība respektē esošās vērtības;

lauksaimniecība, kā galvenā lauku ekonomiskā bāze un dzīvesveids, iezīmēti

lauksaimniecības iespējamie attīstības virzieni:

• lauksaimniecības zinātnes attīstība (selekcija);

• intensifikācija un specializācija;

• daudzveidošana, radot alternatīvus darbības veidus un lauksaimniecības

palīgnozares, kā, piemēram, mežsaimniecība, amatniecība, lauku tūrisms;

• ekstensifikācija, ekoloģiski tīras produkcijas ražošana, saglabājot tradicionālo

kultūrainavu un lauku dzīvesveidu;

tirdzniecība un pakalpojumi, kas saistīti ar transporta maģistrālēm.

Jāsecina, ka iepriekšējās programmas uzstādījumi vīzijā tomēr nav izpildījušies un

bērnu, jauniešu un darbaspējīgo skaits novadā samazinās. Skrīveri ir iekļāvušies Latvijas

tūrisma apritē, bet ne ar kultūrvēsturisko mantojumu, bet pateicoties uzņēmumam SIA

„Skrīveru saldumi”. Skrīveru ciemā Klidziņa pakāpeniski atjaunojas pakalpojumi tranzītam.

Jaunajā novada Attīstības programmā tiek pārmantotas galvenās attīstāmās

ekonomiskās nozares lauksaimniecība, tūrisms un pakalpojumi tranzītam un svarīga

joprojām valstiskā līmenī ir zinātnes attīstībai.

3.2. Skrīveru novada teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam

Skrīveru pagasta teritorijas plānojums 2006 -2018. gadam apstiprināts un izdots kā

saistošie noteikumi ar Skrīveru novada domes 2009. gada 20. augusta lēmumu un saistošā

daļa izdota kā saistošie noteikumi Nr. 2 „Skrīveru novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa

un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (lēmums Nr. 7 (protokols Nr. 4) „Par

Skrīveru novada teritorijas plānojuma apstiprināšanu un saistošo noteikumu Nr. 2. „Skrīveru

novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi” izdošanu”) 41.

Skrīveru pagasta teritorijas plānojuma struktūra ir veidota, lai dotu pašvaldībai jaunas

attīstības iespējas, nodrošinātu tās atsevišķo teritoriju pilnvērtīgu funkcionēšanu,

inženiertehnisko un transporta nodrošinājumu, kā arī saglabājot dabas un kultūrvēsturiskās

vērtības, vides aizsardzības prasības.

41 www.vestnesis.lv, Latvijas Vēstnesis, 20.10.2009., 166 (4152)

https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=default&laidiens_id=8018



12. attēls. Skrīveru pagasta teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam,

Plānotā (atļautā) izmantošana42

42 www.skriveri.lv



Lai pagasta teritorija netiktu haotiski apbūvēta, teritorijas plānojums nosaka telpiskās

attīstības galvenās vadlīnijas un principus:

apbūve tiek koncentrēta jau esošo ciemu robežās, galvenokārt, Skrīveros, lai šeit

maksimāli izmantotu inženiertīklus un attīstītu pakalpojumus;

ārpus ciematiem jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas netiek plānotas;

tiek saglabātas lauksaimniecības teritorijas, paredzot tajās daudzveidīgus alternatīvus

nodarbes veidus;

tiek saglabātas un attīstītas esošās ražošanas teritorijas;

maksimāli tiek saglabātas neapbūvētās un neskartās dabas teritorijas, veidoti zaļie

koridori un nodrošināta publiska pieejamība ūdeņiem;

tiek saglabāts un attīstīts pagasta iekšējo ceļu tīkls.

3.2.1. Apdzīvojuma struktūra

Teritorijas plānojums paredz attīstīt un stiprināt divas galvenās pagasta apdzīvotās

vietas: Skrīverus un Zemkopības institūtu, koncentrējot tur gan dzīvojamo apbūvi, gan

pakalpojumus, gan ražošanu. Nākotnē varētu notikt to abu saplūšana, taču to funkcionāli

sašķeļ Rīgas Daugavpils šoseja, ko paredz arī Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības

stratēģija 2030.

Teritorijas plānojums paredz samazināt šo apdzīvoto vietu administratīvās robežas,

izslēdzot dažas lielās lauku teritoriju platības, kas nav ne telpiski, ne funkcionāli saistītas ar

pārējo teritoriju gan Skrīveru ciemā, gan Zemkopības institūtā.

Teritorijas plānojums paredz, ka Skrīveros tuvākajos gados var pieaugt iedzīvotāju

skaits, ko veicinātu pagasta izdevīgais novietojums pie transporta koridoriem, pievilcīgā

dabas un kultūrvide, kā arī brīvās, neapbūvētās teritorijas ar labām inženierinfrastruktūras

nodrošinājuma iespējām. Diemžēl prognoze, ka Skrīveru ciemā pēc visu ieplānoto teritoriju

apbūvēšanas iedzīvotāju skaits pieaugtu par 1000 līdz 1500 iedzīvotājiem, nav piepildījusies.

Zemkopības institūtā ir priekšnoteikums, lai attīstītu šo teritoriju par prestižu darījumu

centru un pievilcīgu dzīves vietu. Tādēļ teritorijas plānojums paredz tā revitalizāciju,

kompleksu un mērķtiecīgu attīstību, izstrādājot detālplānojumus un veicot vides sakārtošanu.

Pārējās apdzīvotās vietas – Klidziņu, Ziedugravas un Līčus nav plānots attīstīt un

paplašināt.

3.2.2. Transports

Teritorijas plānojums paredz saglabāt iepriekšējā plānojumā Skrīveru apvedceļam

rezervētās teritorijas, kā turpmākas izpētes teritoriju.

Skrīveru apvedceļa izbūve būtiski uzlabotu satiksmes drošību Skrīveru ciemā,

atslogojot centru no smagā kravas transporta. Šis transporta risinājums ļauj nodrošināt tiešu

piekļūšanu ražošanas un tehniskās apbūves zonām, nešķērsojot dzīvojamo apbūvi, kā arī

izbūvēt otru dzelzceļa pārbrauktuvi. Taču pirms šī projekta realizācijas iepriekš nepieciešams



veikt pirmsprojekta izpēti un vietas izvēles pamatojumu, kā rezultātā apvedceļa trases vieta

var tikt arī mainīta.

Autoceļa A6 Rīga - Daugavpils rekonstrukcija un paplašināšana ietekmēs Skrīveru

novada transporta tīklu un infrastruktūras attīstību, samazinot vietējo ceļu pieslēgumu skaitu.

Tālākai un aktīvai uzņēmējdarbības attīstībai un jo īpaši tūrismam nepieciešam laba un

kvalitatīva infrastruktūra. Attīstību veicinās Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. –

2020. gadam, kur reģionālo autoceļu posmu ar melno segumu rekonstrukcijas sarakstā un

paredzot ES ERAF līdzfinansējumu, iekļauts ceļš P32 Līgatne (Vidzemes šoseja) –

Skrīveri.43

Esošais iekšējais pagasta ceļu tīkls nodrošina pietiekoši drošu un ērtu satiksmi, visu

teritoriju savstarpējo saistību un sasniedzamību, taču ceļu kvalitāte ir neapmierinoša.

Teritorijas plānojums paredz attīstīt ūdenstransportu maršrutus – uzlabojot prāmja

satiksmi starp Jaunjelgavu un Klidzinu, nākotnē paredzot iespēju transportēt pa ūdensceļu

arī vieglās automašīnas, kā arī sadarbībā ar kaimiņu pagastiem attīstīt dažādus tūrisma un

ekskursiju maršrutus pa Daugavu.

13. attēls. Skrīveru ūdensdzirnavu HES

3.2.3. Inženierinfrastruktūra

GĀZES APGĀDE. Tiek plānots, ka nākotnē, izbūvējot vidēja spiediena gāzes vadu un

sadales punktu, tiks nodrošināta Skrīveru ciema un Zemkopības institūta gāzes apgāde. Pašlaik AS „Latvijas Gāze” Stratēģijas un attīstības daļa izstrādā pagasta perspektīvās gāzes apgādes tīkla shēmu.

ELEKTROAPGĀDE. Lai nodrošinātu pietiekošu elektroapgādi jaunajām apbūves

teritorijām Skrīveru ciemā, jau pašlaik tiek plānotas un izbūvētas jaunas 20kV kabeļu līnijas, transformatora punkti, kā arī zemsprieguma kabeļu līnijas, nomainot vecās gaisvadu līnijas.

ŪDENSAPGĀDE. Teritorijas plānojums paredz ierīkot centralizētu ūdensapgādi

Skrīveru ciemā un Zemkopības institūtā. Realizējot Skrīveru ūdenssaimniecības projektu, pēc rekonstrukcijas Zemkopības institūta Skrīveru un Zemkopības institūta ūdensapgādes sistēma ļaus nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni arī plānotās apbūves teritorijās.

Pārējās apdzīvotajās vietās ir nepieciešams izbūvēt centralizētas ūdens apgādes sistēmas, racionāli izmantojot jau esošos urbumus.

43 Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju

prioritārajiem apmācību virzieniem” 43

Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam



KANALIZĀCIJA. Skrīveros un Zemkopības institūtā ir jānodrošina visu mājsaimniecību

pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Pārējās apdzīvotajās vietās ir jāizbūvē lokālās attīrīšanas iekārtas.

3.2.4. Dabas teritorijas

Dabas teritorijas, to saglabāšana un pieejamība nākotnē būs viens no galvenajiem

dzīves vides augstas kvalitātes rādītājiem. Daugava, mazās upītes ar krāšņajām gravām un

lieliskās ainavas ir tās vērtības un piesaistošais faktors, kas padara Skrīveru pagastu īpaši

pievilcīgu gan tūristiem, gan iedzīvotājiem. Teritorijas plānojums paredz maksimāli saglabāt

esošās dabas pamatnes teritorijas.

Dabas pamatnes teritorijas ietver dabas teritorijas, tai skaitā arī visus dabas liegumus:

ūdeņus, mežus, koku pudurus un birzes, palienes un dabīgās pļavas, apstādījumus,

pludmales, upju gravas. Liegumu teritoriju izmantošanu reglamentē gan vispārējie, gan

individuālie aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas

aizsardzības plāni.

Teritorijas plānojums nosaka Skrīveru ciema apvedceļa trasei rezervēto teritoriju kā

turpmākās izpētes un plānošanas teritoriju.

3.3. ES finansējuma piesaiste44

Analizējot Skrīveru novadā faktiski veiktos ES ieguldījumus, var secināt, ka

finansējums ir piesaistīts visās pagasta attīstības programmā iecerētajās jomās, izņemot

„uzņēmējdarbību” un „kultūru un tūrismu”, bet ir papildus piesaistīts „zinātnei un pētniecībai”.

Finansējums ir piesaistīts arī jomās, kuras neparādās minētajā attīstības programmā - „IKT”,

„komunālā saimniecība”, „ēku energoefektivitāte”, „enerģētika”, „vides aizsardzība un risku

mazināšana” un citas.

Visveiksmīgākā pašvaldība Zemgales plānošanas reģionā ir Skrīveru novads – no

kopā iesniegtajiem 10 projektiem apstiprināti ir visi – 100%, salīdzinājumam - kopumā

Zemgales plānošanas reģionā atbalstīti 72% no iesniegtajiem projektiem.

Pavisam Skrīveru novadā ir ieguldīts ES fondu finansējums 4,68 miljonu latu apmērā.

No tiem lielāko daļu – 88% jeb 3,98 miljonus latu ir piesaistījusi pašvaldība. Novadā

salīdzinoši mazs ir uzņēmēju un lauksaimnieku aktivitātes līmenis fondu piesaistē – 150

tūkstoši latu jeb 3%. Novada NVO ir piesaistījuši 80 tūkstošus latu, bet no NVA administrēto

ES SF līdzekļiem novadā nonākuši 300 tūkstoši latu. Novadā ir arī citi faktiskā finansējuma

saņēmēji, piemēram, valsts institūcijas.

87% no pašvaldības piesaistītā finansējuma ir ieguldīts „komunālajā saimniecībā”.

Novads ieņem stabilu pirmo vietu Zemgales novadā pēc finansējuma apmēra šajā jomā uz 1

iedzīvotāju. Finansējums „komunālajā saimniecībā” uz 1 iedzīvotāju – 950 lati, kas piecas

reizes pārsniedz reģiona vidējo rādītāju. Arī „ēku energoefektivitātes” un „enerģētikas” jomu

ieguldījumi uz 1 iedzīvotāju ir virs reģiona vidējiem rādītājiem. Pārējās jomās tie ir nedaudz

zem reģiona vidējiem rādītājiem. Tomēr kopumā pēc pašvaldību piesaistītā finansējuma uz 1

44 ES fondu 2007.-2011.gadā ieguldījums Zemgales plānošanas reģionā,Izvērtējuma ziņojums



iedzīvotāju, pateicoties ievērojamajiem ieguldījumiem „komunālajā saimniecībā”, Skrīveru

novads ir pirmajā vietā starp ZPR pašvaldībām. Pašvaldības piesaistītais finansējums ir gadā

vidēji devis papildu finansējumu 64% apmērā no 2012. gada pamatbudžeta ieņēmumiem,

kas ir trešais augstākais rādītājs ZPR pašvaldību dalījumā.

Skrīveru novadā galvenokārt piesaistīts ES Sociālā fonda finansējums – 88% no

kopējā piesaistītā finansējuma. Salīdzinoši maz – 5% ir LAP finansējums, kā arī KPFI un

EEZ/NO attiecīgi 4% un 2%. Skrīveru novads ir starp reģiona līderiem finansējuma piesaistē

uz 1 iedzīvotāju no šādiem FM: EEZ/NO – 30 lati un 1. vieta un ES SF – 1 110 lati un 4.

vieta.

Skrīveru novads ir izmantojis 30% no pieejamajiem APK tiem piesakot kopskaitā tikai

10 projektus, bet novadam ir 100% veicies, t.i. visi iesniegtie projekti ir apstiprināti. 2012.

gadā kredītsaistību apmērs ir 18%, tad turpmākajos trīs gados ir paredzēts, ka tas

samazināsies līdz 10,6%.

Kopējais ES fondu ieguldījums Zemgales plānošanas reģiona teritoriālā griezumā, laika

posmā no 2007. - 2011. gadam Skrīveru novadā 4,68 milj. latu. Lielākā kopējā ES fondu

finansējuma kopsumma uz 1 iedzīvotāju - Skrīveru novadā tas ir 1 259,61 lati - ceturtā lielākā

finansējuma piesaiste Zemgales plānošanas reģionā.

Salīdzinājumam Aknīstes novadā 1 640,50 latu, tai seko Jēkabpils pilsēta ar 1 562,26

latiem un Aizkraukles novads ar 1 339,33 latiem. Vidējais ES fondu finansējums Zemgalē uz

1 iedzīvotāju ir 1063,94 lati.

Pašvaldību un to iestāžu kopējais piesaistītais ES fondu finansējums Zemgalē

teritoriālā griezumā, laika posmā no 2007. - 2011. gadam - Skrīveru novadā piesaistītais

finansējums 3,98 milj. latu ir 7. vietā starp Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām, tas ir

aiz Jelgavas un Jēkabpils pilsētām, Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas un Dobeles novadiem.

Lielākā pašvaldību piesaistītā ES fondu finansējuma uz 1 iedzīvotāju kopsumma ir

Skrīveru novadā – 1 071,38 latu. Tai seko Jēkabpils pilsēta ar 1 065,16 latiem, Aizkraukles

novads ar 1 060,87 latiem, Aknīstes novads ar 904,12 latiem un Jelgavas pilsēta ar 831,38

latiem.

Skrīveru novada pašvaldības piesaistītais ES finansējums vidēji gadā % no

pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF 64%.

Sešās no 22 Zemgales plānošanas reģiona teritorijām, pašvaldības un to iestādes

piesaistījušas finansējumu uz 1 iedzīvotāju lielāku, nekā Zemgales plānošanas reģionā vidēji

un starp tām ir arī Skrīveru novada pašvaldība, kā arī Jēkabpils pilsēta, Aizkraukles novads,

Aknīstes novads, Jelgavas pilsēta un Pļaviņu novads.

Skrīveru novadā ES finansējums laika posmā no 2007. - 2011. gadam nav piesaistīts

veselības aprūpei, tūrismam un kultūrai.

Skrīveru novadā ES finansējums apjoms laika posmā no 2007. - 2011. gadam

piesaistīts komunālā saimniecībā 3,53 milj. LVL, nodarbinātības un sociālajiem

pakalpojumiem (iekļaušana) 0,34 milj. LVL, transporta infrastruktūrai 0,12 milj. LVL, vides

aizsardzībai un risku mazināšanai 0,11 milj. LVL, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām

0,02 milj. LVL, ēku energoefektivitātei 0,13 milj. LVL, uzņēmējdarbībai 0,001 milj. LVL,

publiskai pārvaldei (t.sk. specifiski nozaru pasākumi) 0,11, izglītībai 0,06, lauksaimniecībai



un mežsaimniecībai 0, 15 milj. LVL, zinātnei un pētniecībai 0,05 milj. LVL, bet pavisam kopā

4,68 milj. LVL.

4. tabula

K o p ē j a i s E S S F u n L AP f i n a n s ē j u m s u z 1 i e d z ī v o t ā j u l a t o s p a g a d i e m l a i k a p e r i o d ā n o 2 0 0 8 . l ī d z 2 0 1 1 . g a d a m 45

2008 2009 2010 2011 KOPĀ

LVL /1 iedz.

LVL /1 iedz.

LVL /1 iedz.

LVL /1 iedz.

LVL /1 iedz.

Skrīveru novads 181,70 550,33 145,05 197,07 1076,11

3.4. Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Skrīveru novada dome 2012. gada 29. novembrī (protokols Nr. 16) pieņēma lēmumu

„Par Skrīveru novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam apstiprināšanu.

Plašāka Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam stratēģijas

izklāsts dots Attīstības programmas Stratēģiskajā daļā.”

4. STRATĒĢISKĀ DAĻA

4.1. Misija un vīzija

Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikta misija,

vīzija, ilgtermiņa mērķi un prioritātes.

VĪZIJA Skrīveru novads pazīstams Baltijā ar atraktīvu tūrisma piedāvājumu - dabas un

rekreācijas objektiem un Skrīveru pārtikas uzņēmumu ražojumiem.

Vēsturiski saliedētai, aktīvai un pašapzinīgai iedzīvotāju kopienai ir darbavietas

novadā - lauksaimniecībā, zinātnē, pārtikas rūpniecībā, tūrisma pakalpojumu sniegšanā,

amatniecībā, mājražošanā un pašvaldības iestādēs.

Skrīveru novads ar sakārtotu un drošu vidi, ērtu teritorijas sasniedzamību Rīgas un

Zemgales reģiona saskarsmes vietā, cilvēki saglabā kā savu mājvietu, kur dzīvot, atgriezties

un iekļauj savos tūrisma maršrutos.

Novada pašvaldība nodrošina iespēju iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata un vidējo

izglītību, arī tālmācībā.

Efektīvā, ērti pieejamā pašvaldības pārvaldē iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami

moderni un kvalitatīvi pakalpojumi.

Novadā darbojas radošās uzņēmējdarbības – amatniecības, vēstures mantojuma un

tūrisma centrs „Baltās mājas”. Ir apzināta un pieejama informācija par novada vēsturisko

mantojumu.

Novada dabas un ainavas vērtības tiek ilgtspējīgi izmantotas.

45 ES fondu 2007.-2011.gadā ieguldījums Zemgales plānošanas reģionā izvērtējuma ziņojums



MISIJA

Zaļās zemes novads, kura nākotne savijas ar Daugavu un vēsturi.

4.2. Skrīveru novada galvenie attīstības virzieni

Skrīveru novada galvenie attīstības virzieni līdz 2020. gadam balstās uz Skrīveru

novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam. Virzieni nodrošina stratēģisko

ilgtermiņa prioritāšu un mērķu sasniegšanu Skrīveru novadā.

Nākošajam 7 gadu periodam noteikti divi galvenie attīstības virzieni sk. 5. tabulā:

5. tabula

Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības programma (1999) un Skrīveru novada

Attīstības programma 2014 – 2020 galveno attīstības virzienu pēctecība

Skrīveru pagasta ekonomiskās

attīstības programma (1999)

Skrīveru novada

Attīstības programma 2014 - 2020

zemes vērtības un tehniskās

infrastruktūras uzlabošana, padarot

pagasta teritoriju par augstas kvalitātes

dzīves un darba telpu;

kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma

sakopšana un mārketings, īpaši

akcentējot gar Daugavu izvietotos

objektus;

mazās uzņēmējdarbības veicināšana

tūrisma un transporta infrastruktūras

pakalpojumu jomā, pagasta potenciāla

iekļaušana Latvijas tūrisma sistēmas

apritē;

Skrīveru novada tūrisma piedāvājums

papildināts ar radošās uzņēmējdarbības,

(amatniecības, vēstures, kultūras

mantojuma, izstāžu, tūrisma) un

neformālās izglītības centru „Baltās

mājas” un sakārtotu tehnisko

infrastruktūru, kas nodrošina

uzņēmējdarbības attīstību un pievilcīgu

dzīves vidi;

intelektuālā potenciāla saglabāšana un

uzlabošana, panākto, lai Skrīveru

vidusskolā saņemtā izglītība tiktu vērtēta

vienlīdz augstu ar citās Latvijas labākajās

skolās iegūto, atgūstot Skrīveru zinātnes

centra prestižu.

Intelektuālā potenciāla saglabāšanai

kultūrā, izglītībā un zinātnē nodrošināt

optimālu pakalpojumu pieejamību un

kvalitātīvus pakalpojumus izglītības,

zinātnes, kultūras sporta, kultūras,

veselības un sociālo iestāžu savstarpējā

sadarbībā.



4.3. Skrīveru novada funkcionālās saites

Skrīveru novada funkcionālās saites ar apkārtējām teritorijām noteiktas Skrīveru

novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam. Attīstības programmas

realizācijas laika posmam 2014 - 2020. gadiem aktuālākās saiknes:

A i z k r a u k l e s n o v a d s : dabas resursi – Daugava, satiksmes infrastruktūra,

tranzītkoridora attīstība, sadzīves pakalpojumi un medicīnas pakalpojumi.

O g r e s n o v a d s : satiksmes infrastruktūra.

J a u n j e l g a v a s n o v a d s : dabas resursi – Daugava, ūdenstransporta piedāvājums

tūrismam.

L i e l v ā r d e s n o v a d s : dabas resursi – Daugava, sabiedriskais transports,

satiksmes infrastruktūra.

4.4. Vidēja termiņa prioritāšu atbilstība ilgtermiņa mērķiem un ilgtermiņa prioritātēm

Skrīveru novada ilgtermiņa mērķi un ilgtermiņa prioritātes noteiktas Skrīveru novada

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.

6. tabula

Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ilgtermiņa mērķi un ilgtermiņa prioritātes

Skrīveru novada

Ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas līdz 2030.

gadam ilgtermiņa

mērķi

1. mērķis

SM 1 Vēsturiski saliedēta,

aktīva vietējā kopiena,

nodrošināta ar daudzpusīgas

personības pilnveides iespējām

mūža garumā

2. mērķis

SM 2 Racionāla pārvalde

nodrošina kvalitatīvus

pakalpojumus

3. mērķis

SM 3 Sekmīga

uzņēmējdar-bības izaugsme un darba iespēju

pieaugums novadā

4. mērķis

SM 4 Nodrošināta

konkurētspējīga pievilcīga, droša

un videi draudzīga dzīves

vide pievilcīgu dabas ainavu

ielokā

Skrīveru novada

Ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas līdz 2030.

gadam ilgtermiņa prioritātes

1. ilgtermiņa prioritāte

IP 1

Aktīvu un informētu iedzīvotāju

konkurētspēju nodrošina

daudzpusīgas personības

pilnveides iespējas


IP 2 Efektīva

pārvalde un ērti pieejami

kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi


IP 3 Uzņēmējdarbībai labvēlīga politika

un kvalitatīva tehniskā

infrastruktūra


IP 4 Kvalitatīva un

droša dzīves vide ar daudzveidīgu

pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu

infrastruktūru

Skrīveru novada Attīstības programmā 2014. - 2020. gadam noteiktās vidēja termiņa

prioritātes atbilst Skrīveru novada ilgtermiņa mērķiem un ilgtermiņa prioritātēm, kas noteiktas

Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.



7. tabula

Skrīveru novada Attīstības programma 2014. - 2020. gadam vidēja termiņa prioritāšu atbilstība

Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ilgtermiņa prioritātēm

Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam

ilgtermiņa prioritātes

Skrīveru novada Attīstības programma 2014.-2020. gadam

Vidēja termiņa prioritātes

1. mērķis SM 1

Vēsturiski saliedēta, aktīva vietējā kopiena, nodrošināta ar daudzpusīgas personības

pilnveides iespējām mūža garumā

1 VTP 1. Kvalitatīvas izglītības, optimāls kultūras un

sporta pakalpojumu piedāvājums un

pieejamība

1 VTP 2. Sabiedrības iesaistīšana izglītības, kultūras un sporta procesos

1 VTP 3. Kultūras mantojuma saglabāšana un mūsdienu kultūras procesu attīstība

2. mērķis

SM 2 Racionāla pārvalde nodrošina kvalitatīvus

pakalpojumus

2 VTP 1. Pārvaldes pakalpojumu kvalitāte un

optimāla pārvalde

2 VTP 2. Optimāla sociālās aizsardzība un pakalpojumu pieejamība

2 VTP 3. Sabiedrības līdzdalība pašvaldībā notiekošajos pasākumos un procesos

3. mērķis

SM 3 Sekmīga uzņēmējdarbības izaugsme un

darba iespēju pieaugums novadā

2 VTP1. Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība

2 VTP2. Ekonomisku attīstību veicinoša infrastruktūra

4. mērķis

SM 4 Nodrošināta konkurētspējīga pievilcīga,

droša un videi draudzīga dzīves vide pievilcīgu dabas ainavu ielokā

4 VTP 1. Efektīva infrastruktūras pārvalde

4 VTP 2. Mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra

4 VTP 3. Sabiedrības iesaistīšana infrastruktūras un vides attīstībā un vides izglītībā

4. VTP 4 Veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumu attīstība

14. attēls. A. Upīša memoriālā māja

http://www.panoramio.com/photo/9691421



4.5. Skrīveru novada ekonomiskā specializācija

Ņemot vērtā novada stiprās puses un iespējas, kā arī esošos resursus, pašvaldības

ekonomisko specializāciju var balstīt uz sekojošo nozaru attīstību: Skrīveru novada

specializācija un Zemgales reģiona kopējās attīstības tendences.

Ņemot vērtā novada stiprās puses un iespējas, kā arī esošos resursus, pašvaldības

ekonomisko specializāciju var balstīt uz sekojošu nozaru attīstību:

8. tabula

Skrīveru novada ekonomiskā specializācija

P i e z ī m e s : Radošā uzņēmējdarbība (radošā industrija) – ar sarkanas krāsas burtiem norādīti attīstāmi pakalpojumi. Sociālie pakalpojumi – ar zaļas krāsas burtiem attēloti pašvaldības funkcijās ietilpstošie pakalpojumi. Zinātne –ar melnas krāsas burtiem attēlotas esošās ekonomikas nozares.

No

va

da

ek

on

om

isk

ā s

pe

cia

lizā

cija

Gads/ teritorija 2013 2020

Kai

miņ

i

Izglītība Sociālie pakalpojumi Dzīves vieta Amatniecība

Aktīvās atpūtas iespējas

Izglītība Sociālie pakalpojumi Dzīves vieta

Aktīvās atpūtas iespējas

Zem

gale

s re

ģio

nā

Izglītība Dzīves vieta

Pārtikas rūpniecība Lauksaimniecība Aktīvās atpūtas iespējas Zinātne

Izglītība Sociālie pakalpojumi Dzīves vieta

Mūžizglītība Radošā uzņēmējdarbība

Pārtikas rūpniecība Lauksaimniecība Tūrisma pakalpojumi Zinātne

Latv

ijā

Izglītība

Pārtikas rūpniecība Lauksaimniecība Mežsaimniecība Zinātne Tūrisms

Izglītība Sociālie pakalpojumi

Radošā uzņēmējdarbība Aktīvās atpūtas iespējas

Pārtikas rūpniecība Lauksaimniecība Mežsaimniecība Zinātne Tūrisms

Eiro

pā

Pārtikas rūpniecība Zinātne

Radošā uzņēmējdarbība

Pārtikas rūpniecība Zinātne



5. NOVADA SVID ANALĪZE

Kopsavilkums sagatavots, balstoties uz darba grupu rezultātiem. Kopsavilkuma

struktūrai ir izmantota novada attīstības prioritāšu tematiskā pieeja – cilvēkresursi, vide,

pārvalde un ekonomika, kas sniedz šodienas redzējumu par novada pieejamiem resursiem,

vajadzībām, problēmām un risinājumiem, kā arī pārskatu par stipro un vājo pušu izvērtējumu.

CILVĒKRESURSU UN IZGLĪTĪBAS SVID CILVĒKRESURSU UN IZGLĪTĪBAS DARBA GRUPA

STIP

RĀ

S vi

eta

s

Darbavietu trūkums

VĀ

JĀS

vie

tas

Līdzsvarota vecumstruktūra

Ir laba izglītības infrastruktūra un pieejamība

Nepietiekams nodrošinājums pašvaldības iestādēm ar telpām - bērnu bibliotēka Interesanti cilvēki

Pieejama informācija bibliotēkās izmantojot IT tehnoloģijas

Nav sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi centrā -Skrīveros

Izglītots darbaspēks Pašvaldības dzīvokļu rinda

Vide pievilcīga dzīvošanai Neattīstīta uzņēmējdarbība

Apmeklēti vietējie pasākumi Brauc strādāt uz citiem novadiem, ārzemēm, Rīgu Laba transporta infrastruktūra

Dabas parks Daugavas ieleja Nav pietiekoša sabiedriskā transporta Dendroloģiskais parks

Iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes - NVO, biedrības

Iedzīvotāji izbrauc dzīvot uz ārvalstīm

Pieejami sociālie pakalpojumi Atmiņas un materiāli zūd

Pieejami uz vietas novadā medicīnas pakalpojumi, aptieka

Jaunieši pēc tālāk mācībām neatgriežas novadā

Sakārtotas ēkas Nepietiekama novada atpazīstamība

Iedzīvotāji ir patrioti, pateicoties audzināšanai skolā

Lokālpatriotisms –trūkst iekšējas saliedētības novadā

Skolas vēsture - izcilie skolotāji Kultūras centrs nav renovēts

Sabiedrības kultūrvēsturiskā atmiņa Cilvēku atpūtas trūkums jauniešiem

SAC „Ziedugrava” atrašanās novadā Zems atalgojums

Novada sporta veids -handbols Nav zaļumballes vasarā

Kultūras centrs Nesakārtots centrs

Profesionālās mākslas pieejamība, Nav tūrisma informācijas centrs

Publiskie pakalpojumi, iespējas – pašdarbība, apmeklēti pasākumi

Nav novada muzejs un vēstures apkopojums

A.Upīša muzejs un sadarbība ar muzeju Rīgā

Bērnu problēmas palielinās aizbraucot vecākam vai vecākiem

Skolas ēdnīcā garšīgas pusdienas Nav vienota pulcēšanās vieta amatniekiem, rokdarbniekiem, meistariem

Sadarbība starp kultūras un izglītības iestādēm

SMMS koncerti, izstādes, sadarbība,

dalība konkursos un izstādēs

Aizbraucot zūd saikne ar novadu , ārzemēs zūd valodas prasmes , izglītības turpinājums



CILVĒKRESURSU UN IZGLĪTĪBAS DARBA GRUPA IE

SPĒJ

AS,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Investīciju piesaiste no ES

DR

AU

DI,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Cilvēku ienākumu samazināšanās

Apvedceļa izveide Skrīveriem Līdzdalība, nepalikt malā

Mazam novadam – maza ietekme valsts mērogā

Piesārņojums vidē no tranzīta ceļiem – auto un dzelzceļa

Sadarbība ar citu pašvaldību mācību skolām

Nodokļu politikas neprognozējamās izmaiņas, nesakārtoti normatīvie akti

Palielināt pašvaldības ieņēmumus

Nebūs secīgs turpinājums investīcijām

Pakalpojumu attīstība Sadarbība ar kaimiņu

novadiem un citām pašvaldībām

Dzelzceļa bīstamo kravu tranzīta pieaugums

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās novadā

Daļas iedzīvotāju morālā degradācija

Pašvaldības budžeta samazināšanās

Sabiedriskā transporta dārdzība un nepieejamības palielināšanās

Iedzīvotāju pasivitātes un vienaldzības pieaugums krīzes iespaidā

Ceļu nesavlaicīga nesakārtošana

Iedzīvotāju aizbraukšana ārpus Latvijas

Jauniešu neatgriešanās novadā

15. un 16. attēli. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola un 1.septembrī



KULTŪRAS UN SPORTA SVID KULTŪRAS UN SPORTA DARBA GRUPA

STIP

RĀ

S vi

eta

s

Vēsture, personības, sabiedrības atmiņa, kultūrvide, kultūrvēsture, Ilze Kalnāre, fotomāksla, Dīvbajas pavasaris, A.Upīts, māksla, tēli un prototipi, Zaļā zeme

VĀ

JĀS

vie

tas

Nepietiekams nodrošinājums ar telpām- bērnu bibilotēkā

Nav pietiekoši ēdināšanas pakalpojumi centrā -Skrīveros

Mūzikas un mākslas skola, koncerti, izstādes, sadarbība ar KC, bērnu bibliotēku

Skolotāja Antona mantojums –takas zūd , kādreiz pirmajiem Latvijā

Soprts izglītības iestādēs, pilskalna paraplāni, Geo cachings, slēpošana, Antona takas, orjentēšanās, nūjošana, sporta svētki denderoloģiskais parka pasākumi

Nav tūristu mītnes, ēdināšnasm, sporta aktivitātes , amatniecības centrs, izstāžu zāle, info centrs, novada muzejs

Cilvēkresursi –pasivitāte, kūtrums, čīkstēšana

Daba un dabas parks Daugavas ieleja, skaista vide

Nav izmantojama estrādes

Dalībnieki visur vieni un tie paši

Daudzveidīgi, augstvērtīgi un tradicionāli kultūras pasākumi uz kultūras centra bāzes

Informācijas nepietiekamība Pasākumu koordinācijas trūkums starp

novadiem

Notiek gadatirgi Kultūras centrs nav renovēts

Cilvēkresursi – idivīdi - piesaistītāji, entuziasti un kolektīvi

Maz brīvdabas pasākumus vasarā, zaļumballes

Kultūras ilggadējas saknes, pašdarbības kolektīvi

Nav novada vēstures apkopojums un muzejs

Pašdarbības panākumi, dalība konkursos Trūkst vietējo speciālistu

Saimniecības un institūta vēsture , pīlāri Nepieteikams finansējums

Profesinālās mākslas pieejamība , izstādes, mākslas dienas

Nepieteikami izmantots A.Upīša muzejs

Atpūtas trūkums jauniešiem

Profesionāli iestāžu un kolektīvu vadītāji Tūrismu attīstību nesaskata uzņēmēji

Izglītošanās no bērna kājas Nav novada atpazīstamība un seja

Izcila skolas vēsture, skolotāji (latv val. matemātika, ģeogrāfija, fizika)

Piejama informācija bibliotēkās izamantojot IT tehnoloģijas

Skrīveru vārds

Apgūstams telpas

Novadu sadarbība

Draugu kolektīvi ārzemēs, starptautiskie sakari

Novada ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Ūdenstūristu Dīvajas pavasaris

Apmeklēti vietējie pasākumi



KULTŪRAS UN SPORTA DARBA GRUPA IE

SPĒJ

AS,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e


DR

AU

DI,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Draud neatkreditēt bērnu bibliotēku

Kultūras pasākumu koordinācija reģiona līmenī

Izzūd A.Upīša devums un leģenda

Trūsks cilvēkresursi arī pašdarbībā

Pašdarbības lomas saglabāšana un novērtēšna

Jaunieši neatgriežas novadā


Sadarbība ar kaimiņiem kultūras pasākumu un tūrisma organizēšnā

Bērnu un jauniešu skaita samazināšnās- demogrāfiskās situācijas paslikināšanās novadā Līdzdalība, nepalikt malā

Palielināt pašvaldības ieņēmumus Naktsmītņu trūkums

A.Upīša mantojuma un leģendas uzturēšana ar izglītības starpniecību

Pašvaldības finansējuma un budžeta samazināšanās

Sadarbība ar kaimiņiem pārceltuves ierīkošanā

Iedzīvotāju pasivitātesun vienaldzības pieaugums

Sadarbība Daugavas ielejas dabas parka apsaimniekošanā

Kompleksas domāšanas trūkums

Reformas turpinājums

projektu iespēju izmantošna finansējuma piesaistē

Pašdarbības lomas neapzināšanās, finansējuma samazinājums profesionālā līmeņa noturēšnai

kopsavilkums Darba grupas rezultātā demogrāfiskā situācija novērtēta kā viens no lielākajiem

draudiem. Pašvaldība nevar tieši ietekmēt demogrāfisko situāciju, jo tas ir nacionāla līmeņa

jautājums, tomēr var radīt iespējami pievilcīgāku dzīves vidi un kvalitāti novadā. Tas savukārt

veicinātu iedzīvotāju vēlmi par savām mājām izvēlēties un saglabāt Skrīveru novadu.

Novadā ir četras izglītības iestādes, kuras nodrošina formālo izglītību - pirmskolas,

pamatskolas, vidusskolas, interešu, profesionālās ievirzes izglītību. Nākotnē par neformālās

izglītības un mūžizglītības centru iedzīvotāju prasmju un kompetenču paaugstināšanai kļūs

multifunkcionālais centrs „Baltās māja”, kas būs arī kultūrvēsturiskā mantojuma

sagalabāšanas un ekspozīcijas vieta.

Skrīveru novada pašvaldība atbalsta nevlstiskajām organizācijām un iedzīvotāju

aktivitātes. NVO dažādās interešu un vecuma grupās aktīvi darbojas, piedalā projektos.

Atbalstīta amatiermākslas, dalība konkursos un sacensībās, sporta aktivitātes un pasākumi.

Skrīveru novada kultūras un izglītības iestāžu ēkām un telpām nepieciešams telpu

remonts, ēku siltināšana, inženiertehniskā aprīkojuma nomaiņa un atkarībā no pašreizējā

stāvokļa un iestādes specifikas - telpas nodarbībām – rotaļu un sporta laukumi, sporta zāle

un laukumi, telpu maiņa un paplašināšana, IKT modernizācija un pielietojuma

paplašināšana, nolietotā aprīkojuma nomaiņa un apkārtnes labiekārtošana. Īstenojot

energoefektivitātes pasākumus pašvaldībai piederošās ēkās izmantojami alternatīvās

enerģijas veidi.

Daudzveidīgi popularizējami tradicionālie pasākumi novadā - ūdens tūrisma tehnikas

sacensības, Muzeja nakts un pētniecības gājiens "Pa Andreja Upīša vietām", orientēšanās

sacensības un citi publiskie, kultūras un sporta pasākumi, lai piesaistītu plašāku apmeklētāju



loku.Veidojami tradicionāli un patstāvīgi pasākumi. Sadarbības iespējas paplašinātu regulāra

pārceltuve pār Daugavu uz Jaunjelgavu no Klidziņas. Kultūras pakalpojumu pilnveidojot,

jādomā par auditorijas paplašināšanu un kultūras institūciju pašu ieņēmumu palielināšanu.

Sociālajā jomā īpaša uzmanība pievēršama ģimenēm ar bērniem, jo demogrāfiskās

situācijas novadā paslikinās. Pašvaldībā lielāka uzmanība jāvelta veselības veicināšanas

pasākumiem.

PĀRVALDES SVID

PĀRVALDES DARBA GRUPA

STIP

RĀ

S vi

eta

s

Pašvaldību vēlēšanu pēctecība, novada domes vadības stabilitāte un pieredze

VĀ

JĀS

vie

tas

Daļēji ne vienmērīga novada teritoriālā attīstība un sasniedzamība

Dome pieņem lēmumus ātri, lēmumi tiek pildīti un realizēti

Pašvaldības speciālistu darba apjoma palielināšanās

Pašvaldības plānotās ilgtspējīgās attīstības stratēģijas pēctecīga un līdzsvarota īstenošana

Nepietiekoši aktīva autoceļu un ielu kvalitātes paaugstināšana

Pašvaldība ieinteresēta papildus finansējuma, piesaistīšanā, realizējot projektus

Trūkst plašāka informācija par novadu un vāja novada atpazīstamība

Sabalansēta budžeta plānošana un pārdomāta pašvaldības kredītpolitika

Nepietiekoši efektīva pašvaldības īpašumu pārvaldība

Atbalsts pašvaldības darbinieku tālākizglītībai un kvalifikācijas paaugstināšanai, veselībai

Pašvaldības administrācijas telpu šaurība

Palielinās pašvaldības iedzīvotāju un pašvaldības pakalpojumus izmantotāju skaits

Trūkst pēctecība projektu realizācijā

Maza speciālistu mainība pašvaldībā Nav pietiekami attīstīta atsevišķu ciemu infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība

Pašvaldībā strādā pieredzējuši, kvalificēti un profesionāli speciālisti

Labi apmeklēti novadā notiekošie tradicionālie pasākumi

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas un nepieciešama modernizācija

Novadā ir aktīvās atpūtas iespējas sporta objektos un brīvā dabā

Nav pabeigta ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana

Novadā Ir pieejama kvalitatīva un daudzveidīga izglītības infrastruktūra

Nepietiekoša projektu apgūšanas intensitāte un papildus finansējuma piesaistīšana

Novada sabiedriskās aktivitātēs iesaistās iedzīvotāji, izmantojot līdzdalību NVO un biedrībās

Novadā ir nodrošināts kvalitatīvs komunālā dienesta pakalpojumi

Nav pieejams novada iedzīvotāju apmierinātības pētījums par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un dzīvi novadā

Novadā tiek veidota vide izdevīga un pievilcīga dzīvošanai

Pašvaldības pieejamību nodrošina izdevīgs darba laiks un pozitīva attieksme

Nepietiekoša pārvaldes kapacitāte

atsevišķās jomās Daudzveidīgas rūpes par bērniem (rotaļu stūrītis

bibliotēkā)

Laba sadarbība ar kaimiņu novadiem



PĀRVALDES DARBA GRUPA

IESP

ĒJA

S, k

o r

ada

ārēj

ā vi

de

Finanšu piesaiste no ES, citiem fondiem un finanšu avotiem

DR

AU

DI,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Neprognozējamas normatīvo aktu un nodokļu politikas izmaiņas

Pašvaldības un valsts pakalpojumu pieejamības attīstība

Piesārņojuma pieaugums vidē

Aktīvāka sadarbība starp pašvaldību un NVO, biedrībām

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās

Sadarbība ar kaimiņu un citiem novadiem, ārvalstīm

Nebūs turpinājums investīcijām

Izmantot priekšrocības, ko dod atrašanās blakus pakalpojumu centram

Funkciju deleģēšana pašvaldībām, nenodrošinot finansējumu

Rezervēt teritorijas attīstībai pie tranzītu ceļiem un tranzītceļam

Sociāli maz aizsargāto iedzīvotāju skaita palielināšanās un pārvietošanās

Aktīva līdzdalība notiekošajos procesos Investīciju pieejamības haotiskums

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana Pašvaldības darbības nodrošināšanai

nepieciešamo resursu sadārdzinājums Mūžizglītības nozīmes palielināšana un aktivizēšana

Palielināt pašvaldības ieņēmumus

Tehnoloģiju izmantošana pašvaldības kapacitātes palielināšanā

kopsavilkums Novada pārvaldība ir labi strukturēta un funkcionē veiksmīgi, savukārt novadā sniegtie

pakalpojumu vērtējami kā labi un nodrošina iedzīvotājiem visu nepieciešamo. Ņemot vērā to,

ka pašvaldība ir salīdzinoši maza, pieejamo pakalpojumu klāsts uzskatāms par plašu un

attīstītu.

Darba grupas vērtē, ka novadā sniegto sociālo pakalpojumu nodrošinājums ir

daudzveidīgs; pieejama ir izglītības, kultūras un sporta tehniskā bāze, kvalificēti ir speciālisti.

Nepieciešams attīstīt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošinājumu. Sociālās

aprūpes un pakalpojumu jomā ir sakārtota infrastruktūra un spēcīgs Sociālais dienests, kā

vājā puse ir resursu nepietiekamība un neprognozējamas normatīvo aktu izmaiņas. Kā

novada pārvaldības stiprās puses minētas kvalificētie speciālisti, novada interneta vietne un

bezmaksas informatīvais izdevums, savukārt vajās puses minēts projektu vadības joma.

Pamatots attīstības potenciāls ir sociālās aprūpes centram „Ziedugrava”, ņemot vērā

pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un novecošanās procesus. Priekšrocība ir savrupā

teritorija un atrašanās ainaviski gleznainā vietā, neskatoties uz atrašanos pie valsts galvenā

autoceļa. Novadā ir laba sociālā infrastruktūra un daudzveidīgi pakalpojumi. Perspektīvās

aktivitātes saistītas ar sniegto pakalpojumu dažādošanu, aprūpi mājās un dienas aprūpes

centra veidošanu un citiem inovatīviem sociāliem pakalpojumiem.

Pārvadē jāmodernizē IKT tehnoloģijas un jāpapildina e-pakalpojumi, Arvien populārāka

kļūst pašvaldības mājas lapa, kuras izmantošana jāpadara par katra novada aktīvā

iedzīvotāja ikdienu. Liela loma, lai IKT tehnoloģijas padarītu par ikviena iedzīvotāja ikdienu, ir

mūžizglītībai.



Pārvaldē nepieciešams speciālistu funkciju audits, jāpārskata un jānosak tās atbilstoši

likuma Par pašvaldībām noteiktajām funkcijām. Nepieciešams paplašināt projektu vadības,

teritorijas attīstības un veselības veicināšanas kapacitāti. Veselības veicināšanas

pasākumiem novadā jānodrošina aktivitātes atkarībā no vecuma un fiziskajām spējām visu

gadu pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam, īpaši atbalstot ģimenes ar bērniem.

Nepieciešams uzlabota ēku energoefektivitāti, veicot inventarizāciju daudzdzīvokļu

ēkām un vpašvaldības ēkām, koncentrējoties uz ēku izolāciju un patēriņa samazināšanu.

EKONOMISKĀS VIDES UN INFRASTRUKTŪRAS SVID

EKONOMISKĀS VIDES UN INFRASTRUKTŪRAS DARBA GRUPA

STIP

RĀ

S vi

eta

s

Investīcijas uzņēmējdarbībā un tendence uzņēmuma skaitam pieaugt

VĀ

JĀS

vie

tas

Iedzīvotāju demogrāfiskā situācija, skaita samazināšanās

Darba iespējas kaimiņu novados un Rīgā Trūkst telpas sadzīves un publiskiem pakalpojumiem

Vide pievilcīga dzīvošanai Piesārņojums (nešķiroti atkritumi, ūdens)

Pasta pakalpojumu pieejamība Neattīstīta uzņēmējdarbība, mazskaitliski uzņēmumi

Lauksaimniecības kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas

Trūkst novada un uzņēmēju marketings

Bīstamās kravas

Potenciāli pieejami gāzes resursi Neizmanto gāzi

Ir laba izglītības infrastruktūra Daļēji sakārtota ūdenssaimniecība

Teritoriju šķērso valsts galvenie un reģionālās nozīmes autoceļi

Neredz problēmas pašvaldībā kopumā Nepietiekama kapacitāte pašvaldībai

Tūrisma mītnes Nepietiekoša satiksmes drošība uz autoceļiem ciemos, kurus šķērso tranzītceļi, stihiska tirdzniecība pie ceļiem Teritoriju šķērso dzelzceļa līnija

Samērā blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls

Trūkst naktsmītnes un viesu nami

Nav pietiekoši ēdināšanas pakalpojumi

Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis Vāja novada uzņēmumu atpazīstamība un saistība ar Skrīveru novadu

Nodrošinājums, ko sniedz komunālais dienests SNP SIA Skrīveru saimnieks Daļēji sakārtota ūdenssaimniecība

Darba devējiem ir darbaspēka izvēle novadā

Intensīvs tranzīts

Brauc strādāt uz citiem novadiem

Iedzīvotāji izbrauc uz ārvalstīm

Darbavietu trūkums novadā

Nav apvedceļš

Ceļu un ielu nepietiekami kvalitatīvs segums

17.attēls. Sociālās aprūpes centrs „Ziedugravas”



EKONOMISKĀS VIDES UN INFRASTRUKTŪRAS DARBA GRUPA IE

SPĒJ

AS,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Finanšu piesaiste no fondiem un citiem finanšu avotiem

DR

AU

DI,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Normatīvo aktu un nodokļu politikas neprognozējamās izmaiņas valstī

Sadarbība ar kaimiņu un citiem novadiem

Dzelzceļa bīstamo kravu tranzīta pieaugums un avāriju risks

Līdzdalība valsts un reģiona attīstības procesos, nepalikt malā

Piesārņojums vidē un bīstamība uz ceļiem no tranzīta ceļiem –auto un dzelzceļa

Apvedceļa izveide Skrīveriem Palielinās tranzīts

Palielināt pašvaldības ieņēmumus Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās Radīt kvalitatīvu guļamrajonu

Rezervēt teritorijas attīstībai pie tranzītu ceļiem

Uzņēmējdarbību atbalsta nosacījumu izpildīšanas neiespējamība

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana

Jaunā ES plānošanas perioda nezināmās atbalsta

prioritātes

Novadā saražotās produkcijas identificēšana

Pašvaldības budžeta mainīgais finansējums un samazināšanās

ES jaunā plānošanas perioda atbalsta fondi un programmas

Nebūs secīgs turpinājums investīcijām

Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem

Pakalpojumu attīstība Aizkraukles HES

Aktīvs komercdarbībai piemērotu teritoriju piedāvājums pašmāju un ārvalstu investoriem

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās

Bezdarba palielināšanās

Maza iedzīvotāju politiskā aktivitāte

Sadarbība VAS LVS ( ceļi,

stāvlaukums Klidziņā, ielu

tirdzniecība)

Iedzīvotāju skaita samazināšanās

Sabiedriskā drošības samazināšanās

Applūšanas risks atsevišķās vietās

kopsavilkums Novada tūrisma potenciāls var tik uzskatīts par vidēju, jo novadā nav daudz tūrisma

pakalpojumu un apskatei sakārtotu objektu. Populārākais vienas dienas apskates objekts ir

SIA Skrīveru Saldumu ražotne. Pazīstamākie zīmoli ir konfekti Gotiņa, Skrīveru

Dendroloģiskais parks un A.Upīša mantojumam. Novadam ir augsta atpazīstamība, bet nav

pieteikoša marketinga un kultūrvēsturiskā mantojuma apkopjums un pieejamības

nodrošinājums. Uzskatāmības nodrošināšanai jāveido novada multifunkcionāls centrs

„Baltās māja”, kas pildītu muzeja, izstāžu zāles, arī tūrisma un uzņēmējdarbības informācijas

centra lomu, arī izmantojams radošām nodarbēm kā amatu māja. Novada dabas resursi ir

ļoti pateicīgi un unikāli tūrisma attīstībai (Daugavas ainavas, gravas un mazās upes,

garšīgais, informatīvais un zinātniskais tūrisms), bet nepieciešama tūrisma infrastruktūra un

atraktīvs piedāvājums, lai varētu piesaistīt tūristus un to izmantotu arī novada iedzīvotāji

atpūtai.

Novadā ir zinātnes un lauksaimniecības kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas, kas

attīstāmas nākotnē. Novadā ne tikai jāveic meliorācijas sistēmas rekonstrukcija, bet arī

jāatgriež ražošanā dažviet neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Iedzīvotāju aptaujā sadzīves pakalpojumu un mazumtirdzniecības pakalpojumu

pieejamība un kvalitāte lielākoties novērtēta apmierinoši. Tāpat vairums iedzīvotāju uzskata,



ka Skrīveru novada attīstības virziens ir tūrisms kā uzņēmējdarbība, par vienu no

aktuālākajām problēmām uzskatot darbavietu trūkumu novadā.

Specifisks ir vietējais tirgus, kas vērtējams kā salīdzinoši mazs un ar zemu pirktspēju.

Pēdējos gados darba meklētāju skaits Latvijā kopumā samazinās lēni, jo izaugsme balstās

uz produktivitātes, nevis nodarbināto skaita pieaugumu, neskatoties uz bezdarbnieku skaita

samazināšanos, ilgstošais bezdarbs saglabājas augsts – darba tirgū vispirms atgriežas

cilvēki ar augstāku kvalifikāciju un labākām prasmēm. Ilgstošā bezdarba situācija vairāk skar

personas ar zemāku izglītības un prasmju līmeni, sievietes un vecāka gadagājuma (50- 61

gadi) bezdarbniekus 46, tas viss attiecināms arī uz Skrīveru novadu un darba vietas novadā ir

iedzīvotāju vēlme.

Pozitīvi novērtēts fakts, ka nav šķēršļu uzņēmējdarbībai no pašvaldības pārvaldības

puses, tomēr vietējās ekonomikas attīstības bremzējoši faktori ir nodokļu politika. Skrīveru kā

guļamrajona attīstība Rīgai, darbaspēka pārkvalifikācijas kursi un pozitīvākas valsts nodokļu

politikas ieviešana attiecībā uz topošajiem un esošajiem uzņēmējiem.

Ekonomiskā attīstībā vairāk izmantojamas iespējas sniegt pakalpojumus un informāciju

tranzītbraucējiem un veidojot labiekārtotas un drošas ielu tirdzniecības vietas, lai izmantot

vietējie zemnieku varētu pārdot saražotās produkciju. Iespējams rīkot jau citviet Latvijā

esošās tradicionālas tirgus dienas.

Tālākai un aktīvķai uzņmējdarbības attīstībai un jo īpaši tūrismam nepieciešam laba un

kvalitatīva infrastruktūra. Attīstību veicinās Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. –

2020.gadam, kur reģionālo autoceļu posmu ar melno segumu rekonstrukcijas sarakstā un

paredzot ES ERAF līdzfinansējumu, iekļauts ceļš P32 Līgatne (Vidzemes šoseja) –

Skrīveri.47

47 Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju

prioritārajiem apmācību virzieniem” 47

Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam



DABAS VIDES UN VIDES KVALITĀTES SVID DABAS VIDE UN VIDES KVALITĀTES DARBA GRUPA

STIP

RĀ

S vi

eta

s

Ģeogrāfiskais novietojums

VĀ

JĀS

vie

tas

Nepietiekami izmantotas iespējas atjaunojamo resursu izmantošanai pašvaldības objektos (saules baterijas, vēja enerģija u.c.) un dzīvojamā fondā

Vide pievilcīga dzīvošanai

Izveidotas atpūtas vietas

Mazstāvu apbūve Skrīveru centrā īpaši Daugavas ielā

Autobusi neienāk Skrīveru centrā Nav pietiekoša sabiedriskā transporta

Mazie HES Ūdenssaimniecība sakārtota tikai Skrīveros

Gājēju un veloceliņi Maz privāto uzņēmumu

Upes Nepietiekams skaits ekoloģisko saimniecību

Ceļu tīkls- tranzītceļi un pagasta ceļi , laba transporta infrastruktūra

Veloceliņu un taku nesakārtotā infrastruktūra

Tūrisma taka

Cilvēkresursi (skola, PIIS, KN)

Kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas

Intensīvā lauksaimniecība ar ķīmijas pielietošanu

Dabas parks Daugavas ieleja, senleja un ūdens telpa

Virszemes ūdeņu novadīšanas sistēma

Iekopto teritoriju demolēšana

Pansionāta „Ziedugrava” atrašanās novadā Sociālais dienests

Daugavas stāvkrasta industriālā apbūve

Atpūtai dabā netiek izmantoti visi iespējamie dabas resursi

Dzelzceļa satiksme Ceļu un ielu stāvoklis

Renovētā sporta zāle Sabojātā Daugava

Ūdenssaimniecība Nepietiekams skaits ekoloģisko saimniecību

Dendroloģiskais parks Nepietiekami attīstīta ūdenssaimniecība

Meži Iedzīvotāju attieksme pret tīru vidi

Nešķiroti atkritumi Novada iedzīvotāju neatsaucība

Ainavas –upītes, gravas, Daugava, dabiska

Vāja iedzīvotāju vides izglītība

Lauksaimniecības zeme

18. un 19. attēli. Atjaunotās telpas Skrīveru novada PII“Sprīdītis” un dziesmu svētki



DABAS VIDE UN VIDES KVALITĀTES DARBA GRUPA IE

SPĒJ

AS,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Finanšu piesaiste no fondiem un citiem finanšu avotiem

DR

AU

DI,

ko

rad

a ār

ējā

vid

e

Nodokļu politikas neprognozējamās izmaiņas,

Bērnus un Jauniešus mācīt un iesaistīt dabas sakopšanas aktivitātēs

Mazam novadam – maza ietekme valsts mērogā – minimālas lobēšanas iespējas

Radīt kvalitatīvu dzīves vietu Piesārņojums vidē no tranzīta ceļiem –auto un dzelzceļa Vides izglītības attīstība

Sadarbība ar kaimiņiem Nesakārtoti normatīvie akti

Palielināt pašvaldības ieņēmumus Nebūs secīgs turpinājums investīcijām

Apvedceļa izveide Skrīveriem Dzelzceļa bīstamo kravu tranzīta pieaugums Investīciju piesaiste no ES

Līdzdalība, nepalikt malā Latviešu rakstura specifika

Sakārtot dzelzceļa staciju un autobusu pieturu

Ainavu degradācija

Sabiedrības izglītošana par atkritumu šķirošanas nozīmi, dabas saudzēšanu

Pašvaldības budžeta samazināšanās

Neticība pārmaiņām un attīstībai

Pakalpojumu attīstība Pašdarbības lomas neapzināšanās

Videi draudzīgas atpūtas/tūrisma apkalpojošās infrastruktūras attīstība

Iedzīvotāju pasivitātes un vienaldzības pieaugums krīzes iespaidā

Atjaunojamo resursu ilgtspējīga izmantošana

Ceļu nesavlaicīga nesakārtošana

Samazināt neatjaunojamo energoresursu izmantošanu

Bezdarba palielināšanās

Cilvēkresursu samazināšanās

Dažādu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un pasākumu realizēšanā aktīvi iesaistot vietējās NVO un biedrības

Kultūrvēsturiskā mantojuma izzušana

Nepietiekošas finanses ūdenssaimniecības sakārtošanas turpināšanai

Videi saudzējošu un piesārņojumu samazinošu pasākumu veikšana rekonstruējot vai attīstot jaunu infrastruktūru

20. un 21. attēli. Skrīveru mākslas un mūzikas skola



DZĪVES VIDES UN KULTŪRAS SVID DZĪVES VIDE UN KULTŪRA DARBA GRUPA

ST

IPR

ĀS

vie

tas

Vēsture, personības, sabiedrības atmiņa, kultūrvide, kultūrvēsture, Ilze Kalnāre, fotomāksla, Dīvajas pavasaris, A.Upīts, māksla, tēli un prototipi , Zaļā zeme

VĀ

JĀ

S v

ieta

s

Nav tūristu mītnes, ēdināšana, sporta aktivitātes , amatniecības centrs, izstāžu zāle, info centrs, novada muzejs

Informācijas nepietiekamība

Mūzikas un mākslas skola SMMS , koncerti, izstādes , sadarbība ar KC, bērnu bibliotēku

Nepieteikams nodrošinājums ar telpām- bērnu bibliotēka

Nav estrādes

Sports izglītības iestādēs, pilskalna paraplāni, Geo cachings, slēpošana, Antona takas, orientēšanās, nūjošana, sporta svētki dendroloģiskais parks

Nav novada vēstures apkopojums un muzejs

Nav novada atpazīstamība un seja

Iespēju neizmantošana

Daba un dabas parks Daugavas ieleja , skaista vide

Pasākumu koordinācijas trūkums starp novadiem

Daudzveidīgi, augstvērtīgi un tradicionāli kultūras pasākumi uz kultūras centra bāzes

Cilvēkresursi – pasivitāte, kūtrums, čīkstēšana

Dalībnieki visur vieni un tie paši

Cilvēkresursi – indivīdi- piesaistītāji, entuziasti un kolektīvi

Nav pietiekoši ēdināšanas pakalpojumi centrā -Skrīveros

Kultūras ilggadējas saknes, pašdarbības kolektīvi

Maz brīvdabas pasākumus vasarā, zaļumballes

Pašdarbības panākumi, dalība konkursos Tūrismu neredz

Saimniecības un institūta vēsture , pīlāri Kultūras centrs nav renovēts

Profesionālās mākslas pieejamība , izstādes, mākslas dienas

Skolotāja Antona mantojums –takas zūd , kādreiz pirmajiem Latvijā

Profesionāli iestāžu un kolektīvu vadītāji Nepietiekams finansējums

Izglītošanās no bērna kājas Cilvēku atpūtas trūkums jauniešiem

Izcila skolas vēsture, skolotāji (latv val. matemātika, ģeogrāfija, fizika)

Trūkst vietējo speciālistu specifika (mūzikā)

Pieejama informācija bibliotēkās izmantojot IT tehnoloģijas

Nepietiekami izmantots A.Upīša muzejs

Skrīveru vārds

Apgūstams telpas

Novadu sadarbība

Novada ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Apmeklēti vietējie pasākumi

Draugu kolektīvi ārzemēs, starptautiskie sakari

Ūdenstūristi, Dīvajas pavasaris

Gadatirgi



DZĪVES VIDE UN KULTŪRAS DARBA GRUPA

IES

PĒ

JA

S, k

o r

ad

a ā

rējā

vid

e


DR

AU

DI, k

o r

ad

a ā

rējā

vid

e

Draud neatkreditēt bērnu bibliotēku

Kultūras pasākumu koordinācija reģiona līmenī

Izzūd A.Upīša devums un leģenda

Pašdarbības lomas saglabāšana un novērtēšana

Jaunieši neatgriežas novadā

Sadarbība ar kaimiņiem kultūras pasākumu un tūrisma organizēšanā

Bērnu un jauniešu skaita samazināšanās- demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās novadā Palielināt pašvaldības ieņēmumus

Līdzdalība, nepalikt malā Trūkst cilvēkresursi arī pašdarbībā

A.Upīša mantojuma un leģendas uzturēšana ar izglītības starpniecību

Pašvaldības finansējuma un budžeta samazināšanās

Skrīveru novada identitātes veidošana un popularizēšana

Iedzīvotāju pasivitātes un vienaldzības pieaugums

Sadarbība ar kaimiņiem pārceltuves ierīkošanā

Drošības pasākumu nerealizēšana uz tranzītceļiem ciemos

Sadarbība Daugavas ielejas dabas parka apsaimniekošanā

Nepieaug pieprasījums pēc mājokļiem


Projektu iespēju izmantošana finansējuma piesaistē

Privātie zemes īpašnieki var ierobežot un aizkavēt ielu vai ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanu Finansējuma piesaiste ēku

energoefektivitātes paaugstināšanai Reformas turpinājums

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem mājokļu infrastruktūras uzlabošanā un teritorijas labiekārtošanā

Iedzīvotāju trauksme par veselības apdraudējumu

Transporta infrastruktūras radītā piesārņojuma pieaugums

Videi draudzīga tūrisma un apkalpojošās infrastruktūras attīstība

Energoresursu sadārdzinājums

Naktsmītņu trūkums

Daudzveidīgu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un pasākumu realizēšanā

Tranzītceļu izbūve, nerespektējot vietējās pašvaldības intereses

Drošības pasākumu ievērošana, realizējot jaunus vai rekonstruējot esošos infrastruktūras objektus

Pašdarbības lomas neapzināšanās, finansējuma samazinājums profesionālā līmeņa noturēšanai

Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām un reģionu

Kompleksas domāšanas trūkums

kopsavilkums

Skrīveru novada ģeogrāfiskais novietojums uzskatāms kā attīstībai labvēlīgs, jo tas

atrodas salīdzinoši netālu no galvaspilsētas un ir viegli sasniedzams. Vides kvalitāte

vērtējama kā laba, novadā ir maz piesārņotu vietu/objektu, lauksaimnieciskās ražošanas

potenciāls. Meži sedz 40% no novada teritorijas. Dabas videi ir īpašas ainaviskas vērtības -

mazo upju gravas un reljefs - kāds reti sastopams Latvijā. Daugavas dabas parks ar savu

ainavisko potenciālu, kuru ieskauj īpaša kultūrvēsture, kas aprakstīta A.Upīša darbos,

dendroloģiskais parks un dendrārijs ir tūristu piesaistes potenciāls.



Iedzīvotāju aptaujas rezultāti: lielākā daļa iedzīvotāju novada vidi uzskata par sakoptu.

Izveidotās atpūtas vietas, takas un tradicionāli pasākumi ūdens tūrismā - laivu sacensības

Dīvajas pavasaris. Pasākumiem brīvā dabā nepieciešama estrāde.

Darba grupu novērtējumā novada ģeogrāfiskais novietojums minēta kā stiprā puse

gandrīz visās aktivitāšu grupās. Izskan uzskats, ka nepieciešama sabiedrības aktīvāka

līdzdalība pašvaldībā notiekošajos procesos arī vides sakopšanā.

Komunālos pakalpojumus novadā nodrošina pašvaldības uzņēmums SIA „Skrīveru

saimnieks”. Siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un

labiekārtošanas pakalpojumi tiek nodrošināti atbilstoši. Skrīveros realizēts

ūdenssaimniecības projekts, bet daļai ciema teritorijas nepieciešams uzlabot

inženiertehnisko infrastruktūru. Īpaši būtiska ir nepieciešamība uzlabot ceļu infrastruktūru.

Daudzdzīvokļu mājām nav izveidotas apsaimniekošanas biedrības, līdz ar to nepieciešams

uzlabot mājokļu apsaimniekošanu. Apkuri daudzdzīvokļu mājās nodrošina paši iedzīvotāji –

centralizētās apkures pakalpojums ir atslēgts.

Darba grupu rezultāti: Kopumā tehniskā infrastruktūra vērtējama kā labi attīstīta (īpaši

Skrīveru ciemā), tomēr būtiski jāuzlabo ēku apsaimniekošana un sniegto pakalpojumu

kvalitāte, kas cieši saistīta ar nepieciešamību uzlabot infrastruktūras tehnisko stāvokli.

Nepieciešams izstrādāt attīstības plānu siltumapgādes pakalpojumiem, sakārtot un attīstīt

pašvaldības dzīvojamo fondu un uzlabot gan pašvaldības, gan privāto ēku energoefektivitāti.

Kā vājās puses minētas zemes īpašnieku neviennozīmīgā attieksme pret saviem īpašumiem,

finanšu līdzekļu trūkums esošās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kā arī gāzes vada

neesamība.

Ceļu un ielu infrastruktūras kvalitāte vienlīdz nozīmīga gan uzņēmējiem, gan arī

iedzīvotājiem un tūrisma attīstībai, kas paaugstinātu drošību uz tranzītceļiem ciemos.

Nepieciešama sadarbība ar attiecīgām valsts institūcijām par nacionālas interešu

infrastruktūras uzlabošanu ievērojot novada intereses (dzelzceļa stacija, laukums Klidziņā...)

Veloceliņu attīstība nodrošinātu videi draudzīgu un drošu pārvietošanos, jo novada ciemi

atrodas netālu no centra un velosipēdu var izmantot ikviens. Nākošais veloceliņa attīstības

posms varētu vest uz Klidziņu, tas būtu arī tūrismu veicinošs ieguldījums.

Jāturpina optimāli un efektīvi izmantot ES piedāvāto finansējumu. Finanšu piesaiste var

notikt sadarbībā ar citām pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un atbalstāmas

uzņēmēju un privātpersonu investīcijas.



6. SKRĪVERU NOVADA PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

22. attēls. Skrīveru novietojums attiecībā pret Rīgu un tuvākajām pilsētām Avots: autora izstrādāts

IEDZĪVOTĀJU

SKAITS UN

BLĪVUMS

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem uz 01.07.2012. novadā ir iedzīvotāji 3942. 48

Pēc 2012. gada sākumā Skrīveru novadā bija 3691 iedzīvotāji no tiem 1658 vīrieši un 1961 sievietes

49 jeb 34,5 cilvēki/km²

50.Iedzīvotāju skaits novadā

pēdējos gados samazinās.

ATRAŠANĀS

Novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, vēsturiski atrodas Vidzemē, bet šobrīd iekļauts Zemgales plānošanas reģionā, robežojas ar Rīgas reģionu, iekļaujoties Rīgas metropoles areālā. Transporta un funkcionālās saites vairāk saistītas ar valsts galvaspilsētu Rīgu.

TERITORIJA Novada teritorijas platība

51 105 km² jeb 10541 ha. Novads pēc platības ir viena

no mazākajām pašvaldībām valstī.

KAIMIŅU

PAŠVALDĪBAS

Novada teritorija robežojas ar 5 novadiem: Ogres novada Krapes pagastu, Lielvārdes novada Jumpravas un Lēdmanes pagastu, Aizkraukles novada Aizkraukles pagastu Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pilsētu un Sērenes pagastu, kā arī Ķeguma novada Birzgales pagastu. Ar Ķeguma un Jaunjelgavas novadiem pastāv ūdens robeža pa Daugavu.

48 PMLP dati uz 01.01.2013.

49 CSP dati uz 01.01.2012.

50 CSP dati uz 31.12.2012.

51 CSP dati uz 01.01.2012.



ATTĀLUMI

70 km - no galvaspilsētas Rīgas, 13 km - no reģiona nozīmes centra Aizkraukles, 50 km - no reģiona nozīmes centra Ogres, 60 km - no nacionālas nozīmes centra Jēkabpils, 85 km - no nacionālas nozīmes centra Jelgavas. Nelielais attālums līdz Aizkrauklei nosaka ciešās funkcionālās saiknes – novada iedzīvotājiem pieejami pakalpojumi, kas nav nodrošināti Skrīveru novadā.

ADMINISTRA-

TĪVAIS CENTRS:

UN

APDZĪVOJUMA

STRUKTŪRA

Skrīveru ciems – novada nozīmes attīstības centrs. Novadu veido viena administratīvi teritoriālā vienība - bijušais Skrīveru pagasts, kurā par apdzīvotām vietām līdz šim uzskatāmi Skrīveru, Zemkopības institūta, Līču, Ziedugravu un Klidziņas ciemi. Novada apdzīvotās vietas atrodas tuvu viena otrai un koncentrējušās novada dienvidu daļā. Skrīveru un Zemkopības institūta ciemi ir saplūduši un funkcionāli saistīti.

PAŠVALDĪBAS

IESTĀDES

Skrīveru novada domes pakļautībā atrodas 13 iestādes, no kurām 10 ir tiešā pārraudzībā

52:

1. Skrīveru novada pašvaldības administrācija ar četrām nodaļām; 2. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola; 3. Skrīveru novada pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”; 4. Skrīveru novada pirmsskolas izglītības iestāde “Saulēni”; 5. Skrīveru mūzikas un mākslas skola; 6. Skrīveru kultūras centrs; 7 Andreja Upīša Skrīveru bibliotēka; 8. Skrīveru bērnu bibliotēka; 9. Skrīveru novada bāriņtiesa ; 10. Skrīveru sociālais dienests; 11. Skrīveru novada pašvaldības aģentūra „Sociālās aprūpes centrs

„Ziedugravas””. Savukārt Skrīveru novada pašvaldība, lai nodrošinātu būvniecības procesu novadā izmanto Kokneses novada būvvaldes pakalpojumus. Strādājošo skaits pamatdarbā pēc faktiskās darba vietas sabiedriskajā sektorā 49,5 % no kopskaita un privātajā sektorā 50,5 % no kopskaita

53

LĒMEJVARA

Domē ievēlēs 2013.gadā 9 deputātus līdzšinējo 13 deputātu vietā. Pašvaldībā darbojas 3 komitejas: Finanšu un tautsaimniecības komitejā, Sociālo jautājumu komitejā, Izglītības, kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komitejā un 6 komisijas.

KOMUNIKĀ-

CIJA

Skrīveru novada pašvaldībā sabiedrisko attiecību veidošanu un komunikāciju ar sabiedrību kopš 2010. gada 1. marta koordinē sabiedrisko attiecību speciālists. Reizi mēnesī tiek izdots informatīvais izdevums „Skrīveru Vārds” un uzturēta mājas lapa www.skriveri.lv tīmeklī. Mājas lapa un e-pasts tiek izmantots iedzīvotāju ierosinājumu saņemšanai un atbilžu sagatavošanai un nosūtīšanai, kā arī cietiem e-pakalpojumiem, kuru apjoms paplašināms.

PAŠVALDĪBAS

ĪPAŠUMI

Nepieciešams pabeigt ierakstīt Zemes grāmatā pašvaldības nekustamos īpašumus un ielas. Attiecībā uz ceļiem, nepiečiešams sakārtot arī servitūta ceļu tiesības noslēdzot līgumus.

DROŠĪBA

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanu veic Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvalde un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde. Novadam tuvākās ir VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas un Kārtības policijas nodaļas un VUGD Zemgales reģiona brigādes Aizkraukles iecirknis. Iespējams sadarboties ar Zemessardzi

IZGLĪTĪBA,

KULTŪRA UN

SPORTS

Novada izglītības iestāžu struktūru veido pirmsskolas izglītības iestādes „Saulēni” Zemkopības institūta ciemā un „Sprīdītis” Skrīveru ciemā, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, Skrīveru Mūzikas un mākslas skola, Novadā atrodas Andreja Upīša Skrīveru bibliotēka, kas nodrošināta ar interneta pieejas punktu un Skrīveru bērnu bibliotēka. Bibliotēka atrodas vienā ēkā ar Skrīveru kultūras centru. Skrīveru novada iedzīvotājiem sporta iespējas tiek piedāvātas Skrīveru

52 Pašvaldības publiskais pārskats 2010.g.

14 Lursoft Statistika dati. 53

LR Centrālā statistikas pārvalde

http://www.malpils.lv/

http://www.malpils.lv/

http://www.vugd.gov.lv/lat/Kontakti/talrunu_saraksts/?staff_id=550



vidusskolas stadionā un sporta zālē. Novadā populāri sporta veidi ir handbols un pavasara laivošana.

NODARBI-

NĀTĪBA

2012. gada 30. aprīlī reģistrēto bezdarbnieku skaits Skrīveru novadā bija 218 iedzīvotāji jeb 8,4%. Salīdzinot ar reģistrēto bezdarba līmeni Zemgales reģionā (14,4 %), tas ir zemāks, kā arī zemāks par vidējo valstī (12,9%).

54 2012. gada 30.

Novembrī reģistrēto bezdarbnieku skaits Skrīveru novadā bija jau mazāks 174 iedzīvotāji jeb 8,0%. Salīdzinot ar reģistrēto bezdarba līmeni Zemgales reģionā 11,7 %), tas ir zemāks, kā arī zemāks par vidējo valstī (10,6%).

55

Bezdarbnieki (kopā 39) pirmspensijas vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem starp sievietēm (20) un vīriešiem (19) ir vienlīdzīgi.

56

Līdz 2020.gadam 20 līdz 64 gadus veco iedzīvotāju vidū plānots sasniegt

73% nodarbinātības līmeni57.

TERITORIJAS

ATTĪSTĪBAS

INDEKSS

Novada teritorijas attīstības līmeņa indekss: pēc 2010. gada datiem -0,153 un 55. vieta,

58

pēc 2011. gada datiem -0,279 un 67. vieta. 59

Teritorijas attīstības indekss ir vispārīgs rādītājs, kas parāda augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts sociālekonomiskā attīstības līmeņa attiecīgajā gadā. Pirms pašvaldību reformas 2008.gadā novads kā pagasts atradās 47. vietā

UZŅĒMĒJDAR-

BĪBA

Uzņēmumu reģistrā uz 2011.gadu Skrīveru novadā reģistrēti 298 subjekti. No tiem Biedrību un nodibinājumu reģistrā - 19 biedrības, Komercreģistrā -76 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (tālāk tekstā SIA), 24 individuālais komersants (tālāk tekstā IK). Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēta 2 draudzes, Sabiedrisko organizāciju 2 sabiedriskās organizācijas. Uzņēmumu reģistra uzskaitē ir 41 individuālie uzņēmumi un 19 SIA, 1 kooperatīvās sabiedrības, 1 paju sabiedrība, 3 valsts uzņēmumi un 107 zemnieku saimniecības.

UZŅĒMĒJDAR-

BĪBAS

NOZARES

Populārākās novada uzņēmējdarbības nozares pēc darbības veida un pieaugoša apgrozījuma ir mazumtirdzniecība pārtikas izstrādājumu ražošna, izmitināšana viesu mājās, ar mežsaimniecību saistītas nozares un lauksaimniecība (mājputni, cūkkopība). Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits 310, lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto saimniecību īpašnieku (lietotāju) un viņu ģimenes locekļu skaits 254, lauksaimniecībā pārējo pastāvīgi nodarbināto skaits 56.

60

NOVADA

LIELĀKIE

UZŅĒMUMI

SIA „Skrīveru saldumi”, LLU aģentūra „Zemkopības zinātniskais institūts”, SIA „Skrīveru saimnieks”, SIA „Skrīveru sēklkopības sabiedrība”, Skrīveru sociālās aprūpes centrs „Ziedugravas”.

LIELĀKĀS

ZEMNIEKU

SAIMNIECĪBAS

„Tiltnieki”, „Jaunkaktiņi”, „Palātas”, „Kalnāres”, „Ragāres” un „Veczemitāni”.

TŪRISMS

Tūrismā Skrīveri rada drošas, kultūrvēsturiskas un dabas resursu bagātas vietas tēlu, kas visvairāk asociējas ar rakstnieku A. Upīti, dendroloģisko parku un skaisto dabu kopumā. Pēdējo gadu laikā nozīmīgu vietu ieņēmusi SIA „Skrīveru

54 Nodarbinātības Valsts aģentūra. Dati uz 2012.30.04.



57 Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai,

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LV_NRP_lat.pdf 58

Ministru kabineta noteikumi Nr.318 2012.gada 26.aprīlī, Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumos

Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" 59

MK noteikumi Nr.371 2012.gada 29.maijā, Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumos Nr.482

"Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" 60

LR Centrālā statistikas pārvalde, 14.12.2011.



Saldumu” ražotne un konfekte Skrīveru gotiņa.

EKONOMISKI

AKTĪVĀS

STATISTIKĀS

VIENĪBAS

Novadā 2010.gadā ekonomiski aktīvo 173 statistikas vienību sadalījumā pašnodarbināto personu skaits novadā bija 72, individuālie komersanti - 9, bet komercsabiedrības – 39, zemnieku saimniecības - 29, 10 fondi/nodibinājumi/biedrības, valsts budžeta iestāde -1 un pašvaldības budžeta iestādes -4.

61

Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistiskās vienības Skrīveru novadā uz 1000 iedzīvotājiem 37 ir zemes - salīdzinājumam Aizkarukles novadā 48, Jaunjelgavas novadā 50, Lielvārdes novadā 45, Ķeguma novadā 51, Zemgales reģionā 50, Latvijā 60.

DABAS

RESURSI

40% novada teritorijas klāj meža zemes jeb 4326,5 ha.62

Skrīveru novada teritorijas dienvidos atrodas Daugava. Mazās upes Dīvajas, Maizīte un Brasla veido unikālu gravu sistēmu un pievilcīgu pilsētvidi, kas ir vietējas nozīmes aizsargājams dabas objekts.

NOVADA

NOZĪMĪGĀKIE

TŪRISMA

OBJEKTI

Skrīveru novadā atrodas šādas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras no tām bieži apmeklē tūristi gan no Latvijas, gan ārvalstīm:

Daugavas ielejas Dabas parks, Skrīveru dendrārijs - dabas piemineklis, Skrīveru svešzemju koku stādījumi dabas piemineklis, Lielā susura liegums - dabas liegums – vietējas nozīmes, Ozolkalni (vientuļo bišu un kameņu atradne) - dabas liegums, Dižkoki - dabas pieminekļi, dabas takas, Aizkraukles pilskalns - valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, Dīvajas, Maizītes, Pulksteņupītes un Braslas upju ielejas un gravas, A. Upīša muzejs.

DABAS VIDE

Dabas videi ir īpašas ainaviskas vērtības kā mazo upju gravas un reljefs, kāds reti sastopams Latvijā. Daugava un Daugavas dabas parks ar savu ainavisko potenciālu, ko ieskauj īpaša kultūrvēsture. Dendroloģiskais parks un dendrārijs ir tūristu piesaistes potenciāls. Unikāla ainava ir Skrīveru ciems, kuru šķērso grava.

ZEMES

IZMANTOŠANAS

STRUKTŪRA

Skrīveru novada zemes sadalījumā pa lietošanas veidiem vislielākās platības aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes 46,97% un meži 41,03%, apbūves un pagalmi aizņem 3,26%, ceļi – 2,77%, krūmāji – 0,93%, purvi –0,03%, pārējās zemes – 1,81% no novada teritorijas kopplatības. No lauksaimniecībā izmantojamām zemēm vislielāko īpatsvaru veido aramzeme, kas sastāda 3751,9 ha jeb 80% no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, otru procentuāli lielāko daļu – 12% aizņem ganības, savukārt pļavas aizņem 511 ha, bet augļu dārzi – 75.7 ha (1%).

TRANSPORTA

INFRASTRUK-

TŪRA

Novada ceļu kopgarums 68,226 km – C klase kategorija - 40,720 km, D klases kategorija - 27,506 km. Novadā kopā ielas, kurās tiek veikti ikdienas uzturēšanas darbi ir 24,759 km garumā, C klases kategorija 14,301 km un D klase kategorija 10, 458 km ielas. Skrīveru novadu šķērso Rietumu – Austrumu multimodālais transporta koridors, kas veido daudz plašāka reģiona galveno attīstības asi. Automaģistrāle Rīga – Zilupe – Maskava un dzelzceļa līnija Rīga – Maskava ir galvenais tranzīta plūsmas ceļš. Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un valsts reģionālais autoceļš P32 Skrīveri – Līgatne. Novadā atrodas valsts vietējais autoceļš V918 Zemkopības institūts – Skrīveri un V919 Pievadceļš Skrīveru stacijai. Būtiska ir nepieciešamība uzlabot valsts vietējo un reģionālo, pašvaldības ceļu un ielu infrastruktūru. Skrīveru novada teritorijā atrodas viena degvielas uzpildes stacija.

GĀZES APGĀDE

Skrīveru novada teritoriju šķērso maģistrālais dabas gāzes vads Rīga – Daugavpils (izbūvēts 1987. gadā) un gāzes vada atzars uz Aizkraukles novadu ar spiedienu līdz 55 bar. Skrīveru novadā dabas gāzi neizmanto.

61 LR Centrālā statistikas pārvalde

62 VZD dati 01.01.2011.



DZELZCEĻŠ

Skrīveru novada teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Daugavpils, kas līdz Aizkraukles stacijai ir elektrificēta. Novada teritorijā atrodas dzelzceļa stacija „Skrīveri” un pietura „Dendrārijs”. Skrīveru novada teritorijā dzelzceļa līniju var šķērsot tikai pa vienu ar automātisko barjeru aprīkotā pārbrauktuvē. Notiek otra sliežu ceļa būvniecība paralēli esošajam sliežu ceļam.

ĢEOGRĀFIS-

KAIS,

RAKSTURO-

JUMS

Skrīveru novads ir teritorija ar zemu ģeoloģiskās izpētes pakāpi, tājā nav valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu un nav arī derīgo izrakteņu karjeru. No derīgajiem izrakteņiem Skrīveru novadā atrodams dolomīts. Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes, pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Augsnes auglība ir laba un augsnes piemērotas lauksaimniecības attīstībai

ŪDEŅI

Novada ūdens resursi atrodas Daugavas upes baseinā, tās apakšbaseinā Daugava posmā no Pērses līdz Ogrei. Visa novada teritorija praktiski atrodas Dīvajas upes sateces baseinā, izņemot novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļu, kura ietilpst Ogres upes sateces baseinā. Novada dienvidu robežu veido Daugava un tā teritoriju šķērso vairākas mazas upītes, kas visas ir Daugavas pietekas. Lielākā ir Dīvaja ar pietekām Maizīti, Braslu un Pulksteņupīte. Skrīveru novada teritorijā ir tikai divas lielākas ūdenstilpnes – Kalnmuižas ezers (mākslīgi veidots) un Līču ūdenskrātuve uz Braslas upītes.

VIDES

KVALITĀTE

Skrīveru novadā un tā tuvumā nav lielu, bīstamu piesārņojuma avotu un potenciāli piesārņoto vietu, kas būtiski varētu ietekmēt vides kvalitāti. Lielākas piesārņojošo vielu emisijas ir no mobilo avotu tiešā tuvumā: valsts autoceļi ar augstāku satiksmes intensitāti A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un valsts autoceļa P32 Skrīveri – Līgatne, kā arī starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnijas Rīga – Daugavpils. Skrīveru novada centra iedzīvotājiem un iestādēm centralizēto siltumapgādi nodrošina SIA „Skrīveru saimnieks”. Skrīveru novads ietilpst vairākās nacionālas nozīmes riska teritoriju zonās. Novads atrodas seismiskā riska zonā, kas ziemeļu dienvidu virzienā šķērso Jaunjelgavas novada Sunākstes un Seces pagastus, Kokneses novadu un Aizkraukles novadu. Kā teorētiska, taču iespējama Aizkraukles HES dambja avārija.

KOMUNĀLIE

PAKALPOJUMI

Komunālos pakalpojumus novadā nodrošina pašvaldības uzņēmums SIA „Skrīveru saimnieks”.

ŪDENS-

SAIMNIECĪBA

Iedzīvotājiem ūdens padevi Skrīveru ūdensapgādes sistēmā nodrošina no 3 ūdens gūtnēm, tās ir „Sprūdi”, „Saimniecība” un „Ūdens atdzelžošanas stacija” (ŪAS). Ūdens Skrīveru ūdensvada tīklā ir kvalitatīvs un atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām. Skrīveru ciema centra ūdensapgādē tiek izmantots ūdens no pazemes ieguves urbumiem: gan no artēziskajām (dziļurbuma) akām, gan individuālajām akām, kuru dziļums ir no 2 līdz 5 metriem. Dati par privāto aku un urbumu ūdens kvalitāti nav pieejami. Atsevišķās Skrīveru ciema daļās sausajos gadalaikos iedzīvotājiem ir problēma ar ūdens pieejamību akās. Daļā Skrīveru teritorijas ir realizētas ES finasēts ūdenssaismniecības projekts, bet daļai ciema teritorijas nepieciešams uzlabot inženiertehnisko infrastruktūru.

Vienlaicīgi ar ūdens apgādi, uzņēmums nodrošina arī sadzīves notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu. Centralizētā kanalizācijas tīkla notekūdeņus savāc uz divām bioloģiskām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Attīrītie notekūdeņi atbilst MK noteikumiem un obligātajām kvalitātes prasībām.

SILTUMAP-

GĀDE

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nav izveidojuši namu apsaimniekošanas biedrības. Apkuri daudzdzīvokļu mājās nodrošina paši iedzīvotāji, jo centralizētas apkures pakalpojums ir atslēgts. Skrīveru novadā, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu līdz 2012. gadam sniedza SIA „L&T”, šobrīd SIA „Ķilupe”.



MĀJOKĻI Novadā galvenais mājokļa tips ir privātmājas.

SABIEDRISKAIS

TRANSPORTS

Skrīveru novadā iedzīvotāji nodrošināti ar pietriekošiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem un dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Daugavpils nodrošina pasažieru pārvadājumus ar elektrovilcieniem „Rīga – Aizkraukle” un dīzeļvilcieniem „Krustpils – Rīga”, „Rīga – Zilupe” un „Rīga – Gulbene”. Vilciens ir ērtākais satiksmes līdzeklis, lai nokļūtu Rīgā un dod iespējas Skrīveru iedzīvotājiem strādāt Rīgā un tās tuvumā.

ZINĀTNE

LLU AĢENTŪRA

ZEMKOPĪBAS

ZINĀTNISKAIS

INSTITŪTS63

LLU aģentūra “Zemkopības zinātniskais institūtam ir svarīga loma novada attīstībā, jo tas nodarbojas ar daudzgadīgo zālaugu selekciju un izlases sēklu audzēšanu, veic agrotehniskos pētījumus laukkopības nozarē. Tas darbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes sastāvā, kā juridiski patstāvīga iestāde. LLU aģentūra Zemkopības zinātniskais institūts institūts ir izvietojies Latvijas ģeogrāfiskajā centrā un ir valstī vienīgā lauksaimniecības pētījumu vieta, kur tik lielā apjomā Latvijas centrālajai un austrumu daļai raksturīgajos klimata un augšņu apstākļos tiek veikti lauka izmēģinājumi un daudzgadīgo zālaugu selekcija Skrīveros ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek veikta daudzgadīgo tauriņziežu un stiebrzāļu selekcija, veidotas ziemcietīgas, ražīgas, slimību izturīgas un ilggadīgas šķirnes. Pēdējo piecu gadu laikā institūta zinātnieki ražotājiem piedāvājuši trīs sarkanā āboliņa šķirnes: ‘Kaive’,‘Ārija’,‘Jancis’, pļavas auzeni ‘Silva’, griķus ‘Aiva’ un timotiņu ‘Varis’. Interese par institūtā radītajām šķirnēm pieaug arī ārpus Latvijas robežām – timotiņš ‘Teicis’ un sarkanais āboliņš ‘Skrīveru tetra’ reģistrēts Lietuvā. Notiek sadarbība ar ASV un Poliju. Zemkopības Zinātniskā institūta 2006.-2016. gada stratēģiskās attīstības plāna mērķis ir pārveidot esošo institūtu par stabilu un ES prasībām atbilstošu zinātnes un tehnoloģisko centru ar attiecīgu cilvēkresursu, zināšanu un infrastruktūras kompleksu, kur radīti labvēlīgi apstākļi augstākās izglītības, pētnieciskā darba un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas savstarpēji papildinošai attīstībai. Mērķa realizācija palīdzēs esošajā LLU aģentūrā Zemkopības zinātniskā institūtā izveidot modernu Vislatvijas daudzgadīgo zālāju selekcijas un sēklaudzēšanas centru atbilstoši ES prasībām, kas garantēs sēklu kvalitāti un šķirņu identitātes saglabāšanu. Zinātniskās darbības finansēšanai piesaistīti ES finansējums (ERAF). Institūtā notiek arī publiski pasākumi - Lauku diena sadarbībā ar Valsts lauku tīklu un Latvijas Agronomu biedrības kongress.

23. un 24. attēli. Skrīveru dendrārijs un Zemkopības zinātniskā institūta izmēģinājumu lauki.

63 www.zzi.llu.lv



PROJEKTĀ IEVIETOTIE ATTĒLI

1. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. prioritātes 16

2. attēla. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam telpiskā struktūra 17

3. attēls. Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. 22

4. attēls. Zemgales plānošanas reģiona attīstības centri un autoceļi 25

5. attēls. Tūrisma perspektīves attīstība Zemgales plānošanas reģionā 28

6. un 7. attēli. Dīvajas pavasaris – ūdenstūrisma sacensības un minifutbola turnīrs 31

8. attēls. Rīgas plānošanas reģiona starpreģionālās saites 42

9. attēls. Skrīveru novada pašvaldības kaimiņu pašvaldības. 43

10. un 11. attēli. Skrīveru kultūras centrs 49

12. attēls. Skrīveru pagasta teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam, Plānotā (atļautā) izmantošana 52

13.attēls Skrīveru ūdensdzirnavu HES 54

14. attēls. A. Upīša memoriālā māja 60

15. un 16. attēli. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola un 1.septembrī 63

17.attēls. Sociālās aprūpes centrs „Ziedugravas 68

18. un 19. attēli. Atjaunotās telpas Skrīveru novada PII“Sprīdītis” un dziesmu svētki 71

20.un 21. attēli. Skrīveru mākslas un mūzikas skola 72

22. attēls. Skrīveru novietojums attiecībā pret Rīgu un tuvākajām pilsētām 76

23.un 24. attēli. Skrīveru dendrārijs un Zemkopības zinātniskā institūta izmēģinājumu lauki 81

Izmantototas fotogrāfijas no pašvaldīnbas mājas lapas www.skriveri.lv,

http://www.panoramio.com/photo/9691421, http://www.laiki.lv un www.skriveri galerija

PROJEKTĀ IEVIETOTĀS TABULAS

1. tabula. Saikne ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam Telpisko attīstības perspektīvi 17

2. tabula. Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programma 2008. – 2014. gadam 31

3. tabula. Skrīveru novada kaimiņu pašvaldību reģionālās attīstības plānošanas dokumenti

43

4. tabula. Kopējais ES SF un LAP finansējums uz 1 iedzīvotāju latos pa gadiem laika periodā 2008. - 2011. gads 55

5. tabula. Skrīveru pagasta ekonomiskās attīstības programma (1999) un Skrīveru novada

Attīstības programma 2014. – 2020. galveno attīstības virzienu pēctecība 58

6. tabula. Skrīveru novada ekonomiskā specializācija 59

7. tabula. Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ilgtermiņa mērķi un ilgtermiņa prioritātes 60

8. tabula. Skrīveru novada Attīstības programma 2014. - 2020. gadam vidēja termiņa prioritāšu atbilstība Skrīveru novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ilgtermiņa prioritātēm 61

http://www.skriveri.lv/

http://www.panoramio.com/photo/9691421

http://www.laiki.lv/

http://www.skriveri/

Documents

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014 2020 - Skriveri · ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014 – 2020 1.DAĻA 2013 . ... 3 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 4 Metodiskie