1

Baha, Puškina un Dalī paustajās dzīves atziņās.Viens no sirsnīgākajiem sarīkojuma mir-kļiem bija Dinas Bitēnas-Sirmās un AtvaraSirmā dziesmas “Iemāci man dziesmiņu”

mazas meitenītes izpildījumā.Pēc priekšnesuma Bahs teicadziesmiņas autoriem: “Paldiesjums, bērnu dziedāšana liek manjusties drošībā. Ja dziesmiņāatrodas vieta katram kustonītim,gluži kā Noasa šķirstā, pasaulei ir zināma cerība izdzīvot.” Šī bija arī iespēja autoriem satik-ties, parunāt par iecerēm, parmākslu un vispār par dzīvi.Piemēram, pasniedzot balvuIvaram Poikānam, Dalī secināja,

ka “mākslinieks nav tas, kurš iedvesmojas, bettas, kurš iedvesmo. Pēc tikšanās ar šo māksli-nieku es jūtos iedvesmots. Kurš no mumstādā gadījumā ir mākslinieks?

Autortiesību bezgalības balva 2010

ISSN 1407-4672

Nr. 32, 2010.gada decembris

Ikgadējais sarīkojums, kurā autorubiedrība AKKA/LAA piešķirAutortiesību bezgalības balvu auto-

riem, kuru darbi iepriekšējā gadā tikušiizmantoti visvairāk un visdažādākajos vei-dos, ir kļuvis par gaidītu un interesantunotikumu. 2010.gadā Autortiesību bezgalī-bas balvu pasniedza jau 12. reizi.

Tikšanās Ēģiptes naktīCauri piesnigušām Rīgas ielām 6.decembravakarā ceļu uz Dailes teātri mēroja daudziautori, viņu draugi un atbalstītāji, lai kopā arBahu ( Jānis Paukštello), Dalī (AndrisBērziņš) un Puškinu (Artūrs Skrastiņš) tik-tos karstā un brīnumiem pilnā Ēģiptes naktīun Autortiesību bezgalības balvas sarīkoju-mā. Šogad tika godināti 20 autori — dāvanāviņi saņēma dāvanu karti un piramīdveida

pulksteni — laika kā bezgalības simbolu.Pamostoties sarkofāgos starp piramīdām,Bahs, Puškins un Bahs apjuka —kas ir šī vieta, kur visi trīs atro-das — katrā ziņā īstenība tānoteikti nevarētu būt. “Spriežotpēc tā, ka es te nekur neredzu negaldu ar omāriem un vīnu, nesmaidošus vienradžus, ne sievietestrešo krūti, no kuras debesīs šļācasvārīts piens, šis sapnis nav manē-jais. Savukārt tas, ko es redzu,mani nez kāpēc vedina domāt, kašī vienkārši ir Ēģiptes nakts!” pār-steigts bija Dalī. Un šai brīnumainajā Ēģiptes naktīpie trīs ģēnijiem viesos nāca citi ģēniji — tie,kuru darbi 2009.gadā izmantoti visvairāk unvisdažādākajos veidos. Vakars izvērtāsjautrs — viesi spēlēja, dziedāja un klausījās

6.decembrīDailes teātrī

sanācaautori,

viņu draugiun

atbalstītāji

Ü turpinājums 2.lpp

Foto:M

arta

Just

ovič

a

3

l Mūzikas un vārdu autors MārtiņšFreimanis par dziesmu “Bet maijpuķītēmjāpaliek” kā visvairāk izpildīto muzikālodarbu radio, televīzijā, koncertos un mehā-niskajā ierakstā.l Andris Šīrants par “Oki naļej, ļeitiņ” kāvisvairāk skanējušo tautasdziesmas apdari. l Mūzikas autors Atvars Sirmais, vārduautore Dina Bitēna — Sirmā par dziesmu“Iemāci dziesmiņu” kā visvairāk skanējušobērnu dziesmu.l Komponists Rihards Zaļupe par visvai-rāk radio un televīzijā skanējušo akadēmis-kās mūzikas skaņdarbu “Koncertinomarimbai un orķestrim 3 daļās”.l Komponists Mārtiņš Viļums par visvai-rāk ārzemēs skanējušo akadēmiskās mūzi-kas skaņdarbu “Le temps scintille”. l Režisore un scenārija autore BrigitaEglīte, scenārija līdzautors Aivars Kļavis,scenārija līdzautors un operators ValdisEglītis, mūzikas autors Niks Matvejevs parplašu filmas “Vienīgā fotogrāfija” izmantoju-mu. 2009.gadā filma demonstrēta visāLatvijā: Rīgas kinoteātrī “Rīga”, kultūras untautas namos Aknīstē, Alojā, Aizputē,Aizkrauklē, Birzgalē un citur, pēc tam arīLatvijas Televīzijā.l Inese Paklone par nēderlandiešu rakst-nieka Žaka Frīnsa grāmatas “Skolotājs Jāpsvar visu” tulkojumu. Grāmata latviski iznā-kusi 2009.gadā un izmantota dramatizēju-mā un publiskajā izpildījumā grāmatas pre-zentācijas, skolu un Jāņa Baltvilka balvaspasniegšanas sarīkojumos, pēc tam arnosaukumu “Skolotājs Jāps un klase” iestu-dēta Jaunajā Rīgas teātrī, fragmenti rādītiLatvijas televīzijā un licencēti publicēšanai

latviešu valodas mācību grāmatā4.klasei mazākumtautību skolāmun iestudējumam Latvijas Radioteātrī.l Monika Zīle par lugu “Sunītisun viņa kauliņš”, kas kopā arcitām lugām 2009.gadā publicētagrāmatā “Trīs košas dāmas: lugas”un plaši izmantota, iestudējot to amatier-teātros Madlienā, Inešos, Vilcē, Bēnē,Birzgalē, Aknīstē, Vilzēnos, Pāvilostā, Īlē u.c.l Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla pardarba “Kuršu vikingi” plašu un ilglaicīguizmantojumu. Grāmata izdota 1998., 2003.,2007.un2009.gadā, pietam 2009.gadāizdodot to jaunāveidā — kākomiksu — arsaīsinātu tekstuun ilustrācijām.2009.gadā darbs18 turpinājumosarī lasīts LatvijasRadio.l GunārsJanaitis par foto-darbu izmantoju-mu televīzijā,Rakstniecības,teātra un mūzi-kas muzeja buk-letā, žurnālā“Māksla plus”,grāmatā “Latvieši,igauņi un lietu-

vieši: literārie un kultūras kon-takti”, žurnālā “Karogs” unSpēlmaņu nakts bukletā.l Jurģis Skulme par gleznuizmantojumu “Latvijas enciklo-pēdijas” 5.sējumā un tālākpārdošanā.l Ivars Poikāns par gleznu un

grafiku izmantojumu televīzijā, žurnālā“Una”un tālākpārdošanā. q

Agnese Kārše,AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja

2

— Tik pliekanu jautājumuspētu uzdot tikai kāds nožēlojams biļešukontrolieris. Es vienkārši gribu gleznot!”Ne mazāk apcerīgi noskaņots bijaPuškins, kas, pasniedzot balvu AndrimŠīrantam, sajūsminājās: “Decembris —pats lieliskākais siena laiks! KarstaĒģiptes nakts. Vēja māte loka papirusuaudzi, bradā Latvijas stārķi. Un pilnīginoteikti var staigāt pliks visu dienu.Dziesmusvētki Ziemassvētkos!”Sarīkojuma noslēgumā trīs ģēniji iededzasvecītes Ēģiptes eglītē, atgādinot, ka Rīga irvieta, kur pirms 500 gadiem pirmoreiziedegtas svecītesZiemassvētku eglītē.Tagad katram interesentamiespējams arī biedrībasmājas lapā www.akka-laa.lviepazīties ar visiem 12 gadulaikā apbalvotajiem autoriem.

Par Autortiesību bezgalības balvuAutortiesību bezgalības bal-vas būtība ir parādīt to, kalabs darbs, lai cik sen tas irradīts, var tikt izmantotsdaudzas reizes un visdažādā-kajā izpildījumā: romānu var tulkot dažādāsvalodās, to var dramatizēt un iestudēt teātrī,tā fragmentus var izmantot citos darbos;mūziku var izdot jaunos albumos un iekļaut

izlasēs, izmantot izrādēs, filmās, pasākumosun mobilo telefonu zvanu toņos; mākslasdarbu vai fotogrāfiju var demonstrēt izstā-dēs, pārdot izsolē, publicēt preses izdevu-mos, izmantot kalendāru vai kartīšu nofor-mējumos. Jo darbs ir interesantāks unlabāks, jo biežāk un visdažādākajos veidostas tiek lietots. Ir gadījumi, kad savu popula-ritāti atgūst pirms ilga laika radīts darbs, vaiarī kāds darbs tiek regulāri lietots ilgu laikaposmu. Tādēļ nav nozīmes tam, kad darbs irradīts, bet gan tam, cik bieži un kādos veidostas tiek izmantots. Darba lietošanas laikā un veidos neierobežo-

to iespēju dēļ apbalvojums ir saņēmisAutortiesību bezgalības balvas nosaukumu.Autortiesību bezgalības balvu nepiešķiržūrija — tās laureātus nosaka, balstoties uz

Kārlis Būmeistars dzied savu dziemu “Ieskaties”

Ivars Makstnieks ir pārliecināts: viņam Rīga ir skanējusiTrīs nemirstīgie ģēniji Bahs, Dalī un Puškins gatavi apbalvot visvairāk izmantoto darbu autorus

Atvars Sirmais un Dina Bitēna-Sirmā ar bērniem sarunājas dziesmās

AKKA/LAA kolektīvs, bet ne visi

Abi labi, Puškins un lauva

Mārtiņš Freimanis dzied par sievietēm kā ziediem

Mākslinieksnav tas, kuršiedvesmojas,bet tas, kurš

iedvesmo

bezkaislīgu statistiku, ko nodrošina autorudarbu lietojuma datorizēta uzskaite.

Autortiesību bezgalības balvu 2010 saņēma: l Mūzikas un vārdu autors KārlisBūmeistars par dziesmu “Ieskaties” kā vis-vairāk izpildīto muzikālo darbu radio, tele-vīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.l Mūzikas autors Ivars Makstnieks unvārdu autors Ivars Kurpnieks par dzies-mu “Rīga” kā visvairāk izpildīto muzikālodarbu radio, televīzijā, koncertos un mehā-niskajā ierakstā.

Ü turpinājums no 1.lpp

Raimonds Tigulis Autortiesību bezgalības balvas 2009 laureāts šoreiz atbalstītājos

Mākslinieks Ivaras Poikāns ar Autortiesību bezgalības balvu 2010

Autortiesību bezgalības balva 2010

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

54

AKKA/LAA tarifi par muzikālu darbu raidīšanu radio un TV ir atzīti par samērīgiem un vieniem no zemākajiem Eiropā

Augstākās tiesas Senāts, 2010.gada15.novembrī ar spriedumu irapstiprinājis, ka AKKA/LAA tarifi

muzikālu darbu raidīšanai radio un TV irvieni no zemākajiem Eiropā. Ņemot vērā, kajau vairāku gadu garumā norit tiesvedība arRadio SWH, Radio Skonto un Star FM, kā arīLNT, TV5, TV3 un LTV, kuras līdz šim ir attei-kušās parakstīt licences līgumus arAKKA/LAA par muzikālu darbu raidīšanusavās programmās, aizbildinādamās, kaAKKA/LAA tarifi ir pārāk lieli, ar šo spriedu-mu Augstākās tiesas Senāts ir apliecinājispretējo.

Jāuzsver, ka Senāta spriedums ir galīgs unnav pārsūdzams. Sprieduma pamatā bijaKonkurences padomes vairāk nekā gaduveiktā AKKA/LAA un pārējo Eiropas val-stu autoru organizāciju piemēroto tarifuizpēte, kā rezultātā Konkurences padomesecināja, ka Latvijā radio un TV tarifi ir“skaidri definēti un tiek piemēroti diferencē-tā kārtībā un ka tarifu veidošanas kārtībaatbilst mantisko tiesību kolektīvā pārvaldīju-ma būtībai — aizstāvēt savu biedru tiesībasattiecībās ar to darbu izmantotājiem”.Augstākās tiesas Senāta un iepriekš arīAdministratīvās apgabaltiesas unKonkurences padomes šajā lietā pieņemtaislēmums ir nozīmīgs pavērsiens ilgstošajāsAKKA/LAA un atsevišķu raidorganizācijutiesvedībās.

Arī Augstākās tiesas Senāts uzskata, kaKonkurences padome pamatoti izvērtējaAKKA/LAA raidorganizāciju tarifus kopu-mā, ņemot vērā to ietekmi uz visām raidor-ganizācijām un to savstarpējo konkurenci,nevis skatīja tikai to saistībā ar konkrētuautoru darbu izmantotāju. Ja līdz šim tiesas,vērtējot AKKA/LAA noteiktos tarifus

attiecībā uz kāduatsevišķu raidorga-nizāciju, neretilēma, ka piemēroja-mais tarifs var būtzemāks par pašuautoru noteikto,tad Senāta lēmumsapstiprina, kaAKKA/LAA tais-

nīgi nosaka un piemēro zemus raidorganizā-ciju tarifus. Līdz ar to atsevišķās civillietāstiesai vairs nav tiesiska pamatojuma lemttikai vienam tirgus dalībniekam par labu parvēl zemāka tarifa piemērošanu nekā notei-kusi AKKA/LAA identiskai piemērošanaivisiem tirgus dalībniekiem.AKKA/LAA autoratlīdzības tarifus raidor-ganizācijām nosaka, balstoties uzStarptautiskās autoru un komponistu bied-rību konfederācijas CISAC rekomendāci-jām, rēķinoties ar Latvijas ekonomisko situā-ciju, patēriņa preču cenām, kā arī arSkandināvijas un Baltijas reģiona autoruorganizāciju apstiprinātajiem raidorganizāci-ju tarifiem. Autoratlīdzības aprēķina veidi iranaloģiski citu valstu pieredzei: tiek ņemtsvērā muzikālo darbu procentuālais dau-dzums programmā, raidorganizācijas terito-riālā aptveramība, raidorganizācijas ieņēmu-mi. Respektīvi, tarifi veidoti pēc principa: jovairāk raidorganizācija savā programmāizmanto autortiesību aizsargātus darbus unjo lielāka ir tās auditorija ( jo vairāk cilvē-kiem pieejami autoru darbi), kā arī jo lielākiir raidorganizācijas ieņēmumi, jo lielākaautoratlīdzība jāmaksā. Autoratlīdzība tiekmaksāta procentuāli no raidorganizācijasieņēmumiem. Minimālais autoratlīdzībaslielums radio ir 0,8%, televīzijai 0,2%, maksi-mālais autoratlīdzības lielums gan radio, ganTV — 4% no attiecīgā gada raidorganizāci-jas ieņēmumiem.Autoratlīdzība muzikālo darbu autoriemtiek maksāta ļoti demokrātiski, proti, ja raid-organizācijas reklāmas ieņēmumi attiecīgajāgadā samazinās, mazāk tiek maksāts arīautoriem atšķirībā no citiem raidorganizāci-jas maksājumiem, piemēram, par elektrību,telpu nomu u.c., kas nesamazinās atkarībāno ieņēmumu samazināšanās.Ļoti ceram, ka šī sprieduma rezultātāiepriekš minētās raidorganizācijas mainīssavu nostāju un 2011.gadā beidzot noslēgslicences līgumus par tiesībām raidīt ēterāAKKA/LAA pārstāvētu autoru darbus.Katrā ziņā no savas puses joprojām darīsimvisu, lai mūsu pārstāvētie autori sev pienāko-šos autoratlīdzību par muzikālo darbuizmantojumu raidorganizāciju programmāssaņemtu pēc iespējas ātrāk. q

Ance Balode,AKKA/LAA Audiovizuālo darbu nodaļas

un Raidorganizāciju nodaļas vadītāja

Fotogrāfs Gunārs Janaitis

Konkurencespadomeizvērtēja

AKKA/LAAraidorgani-

zāciju tarifus

Š ī gada 29.jūlijā notika autoru biedrī-bas AKKA/LAA biedru kopsapulce,kurā ievēlēta jauna biedrības pado-

me: Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, JurisPetraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks,Ungars Savickis, Māra Zālīte. Par padomesprezidenti ievēlēta Māra Zālīte.

Kopumā notika divas kopsapulces, taču pir-majā kopsapulcē 8.jūnijā balsojums par jaunopadomi nenotika, jo nebija ieradies statūtosnoteiktais biedru kvorums. Kopsapulcē tika izvērtēts AKKA/LAA darbs,secinot, ka aizgājušā perioda (2007.-2009.gads)rezultāti ir ievērojami — iekasētā atlīdzība,izsniegtās licences un noslēgtie pārstāvības līgu-mi ar autoriem norāda uz stabilitāti autorumantisko tiesību administrēšanas jomā.Analizējot padomes darbu, AKKA/LAAprezidente Māra Zālīte vērtēja to kā labu,atzīmējot: “Viena no padomes prioritātēm irtarifi, to noteikšana, labojumi un papildināju-mi, jaunu tarifu ieviešana, jau esošo uzlaboša-na, atsaucoties uz visu laiku mainīgo situāciju.Tas ir “mūžīgais tirgus”, kur īpašnieks vienmērvēlēsies pārdot dārgāk, bet pircējs vienmērgribēs nopirkt lētāk. Autori vienmēr uzskatīs,ka viņi saņem par maz, bet lietotājs, — kamaksā par daudz. Šī patiesība ir veca kāBībeles stāsti. Tarifu noteikšana ir skrupulozsdarbs, jo padomei jācenšas atrast kompromi-su, tarifiem jābūt pamatotiem un samērīgiem,turklāt tarifu pozīciju apjoms ir milzīgs unizmantojuma daudzveidība ir ļoti liela.”Atgādinām, ka kopsapulce ir biedrības aug-stākā lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kāreizi trīs gados, un ievēl biedrības padomi un

padomes priekšsē-dētāju jeb biedrībasprezidentu. Tāpatkopsapulce vajadzī-bas gadījumāapstiprina statūtusun grozījumus tajos,

Kārtējā biedru kopsapulce nosaka biedrībasstratēģiju un lemjpar citiem būtiskā-kajiem jautājumiem. Biedru interesesstarp kopsapulcēmpārstāv biedrībaspadome. Tā sanāk

uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem. Padomes uzdevums ir realizēt biedrības stra-tēģiju, apstiprināt gada budžetu, apstiprinātvisas biedrības darbībai nepieciešamās rado-šās un finanšu programmas un to līdzekļuizlietojumu, izstrādāt un apstiprināt atlīdzī-bas autoriem minimālās normas (tarifus) unto iekasēšanas, sadales un izmaksas noteiku-mus. Padome arī lemj par jaunu biedru

uzņemšanu un izslēgšanu un risina citusbūtiskus jautājumus, kuru izlemšana neie-tilpst kopsapulces, prezidenta vai izpilddirek-tora izņēmuma kompetencē. q

Agnese Kārše,AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja

Kopsapulces vadītājs Valdis Rūmnieks un AKKA/LAA prezidente Māra Zālīte Filmas “Vienīgā fotogrāfija” operatorsun scenārija līdzautors Valdis Eglītis

Mākslinieks Jurģis Skulme — vienmēr uzticīgs savai mākslai

Foto:A

gnes

e Kā

rše

Filmas “Vienīgā fotogrāfija” scenārija līdzautors Aivars Kļavis

Padomelemj par

jaunubiedru

uzņemšanu

Tarifunoteikšana

irskrupulozs

darbs

AKKA/LAA padome

Prezidente: Māra Zālīte,

Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs,

Valdis Muktupāvels, Inese Paklone,

Juris Petraškevičs, Valts Pūce,

Valdis Rūmnieks, Ungars Savickis

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

7

AKKA/LAA noteiktās atlīdzībasekonomisko pamatojumu.”Iepriekšminētie Autortiesību likumagrozījumi nav vienīgie, kas kārtējoreizi ir sagatavoti izmantotāju intere-sēs. Jurisprudenci zinošiem un arī netik zinošajiem mulsinoši liekas arī jauSaeimai nodotie Kultūras ministrijassagatavotie grozījumi par kārtību jeb

drīzāk nekārtību, kādā MKTPOtiek anulēta darbības atļauja, jo tiekpieļauts, ka lēmumu par darbībasanulēšanu var pieņemt ministrijasierēdnis. Turklāt nav apdomāts, kastad segtu zaudējumus tiesību īpaš-niekiem kļūdaina lēmuma gadīju-mā... Rodas iespaids, ka projektagatavotājiem nav bijis ne mazākās

intereses un sapratnes, kā darbojas MKTPO.Turklāt nav saprotams, kāpēc vispār izstrādātsšāds ierosinājums, ja šāda norma jau atrodas citālikumā, kur tā ir izstrādāta atbilstoši pārējiemlikumdošanas aktiem.Tādēļ produktīvākais būtu iepriekšējā sasau-kuma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātneskomisijas atbalstītais variants — Autortiesībulikumu atvērt ne tikai Kultūras ministrijaspiedāvātajiem likuma grozījumiem, bet arī citunormu grozījumiem, t.i., tiktu veidots kvalita-tīvs alternatīvs likumprojekts. Līdz ar to AKKA/LAA ir iesaistījusies darbagrupas veidošanā, kurā bez Kultūras ministri-jas tiek aicināti piedalīties arī speciālisti noLatvijas blakustiesību organizācijām, juristi,kuri specializējušies autortiesībās, kā arī ārval-stu speciālisti. Savu piekrišanu piedalītiesLatvijas Autortiesību likuma izstrādē jau iztei-kuši juristi: Dr. Andrašs Zingers no Ungārijas,Andreass Vegelins no Šveices, Kents Muldinsno Zviedrijas, Gerda Leonavičiene noLietuvas, Kato Stroms no Norvēģijas. Nemazāk svarīgi, ka Pasaules intelektuālā īpašu-ma WIPO Eiropas un Āzijas lietu nodaļasprojektu vadītāja Saule Tlevlessova oficiāliapsolījusi WIPO ekspertu likuma analīzi. Esam pārliecināti, ka spēcīga un ieinteresētakomanda nonāktu pie atzīstama rezultāta. q

Malaizijas galvaspilsētāKualalumpurā 2010.gadanovembra beigās notika ikga-

dējā Starptautiskās Autoru un komponistubiedrību konfederācijas (CISAC) rīkotāRadio un televīzijas tehniskā komisija.

CISAC Āzijas reģiona direktors Kvī TangsAngs sniedza pārskatu par Āzijas reģionavalstīs — Ķīnā, Japānā, Taivānā, Indijā,Singapūrā, Malaizijā, Filipīnu salās unHonkongā patlaban notiekošo. Pirmo reiziRadio un TV tehnisko komisiju apmeklējaarī 2009.gadā dibinātās Ķīnas Tautas

Republikas īpašā administratīvā reģionaMakao (valsts platība ir tikai 21 km2,iedzīvotāju skaits 460 tūkstoši) autoruorganizācijas MACA pārstāves. Jānorāda,ka Āzijas reģionā autortiesību aizsardzībasattīstība risinās ļoti dažādi. Atšķirībā noJapānas, kura jau 1899.gadā ir pievienoju-sies Bernes konvencijai, Bangladešā unPakistānā līdz pat šim brīdim vēl navnodibināta neviena autoru tiesību aizsar-dzības organizācija. Savukārt Taivānāpēdējo 16 gadu laikā ir nodibinātas veselas22 autoru organizācijas, kas, protams, arīnav labi un praksē apgrūtina efektīvu auto-ru tiesību aizsardzības nodrošināšanu.Izņemot Japānu, Āzijas reģiona valstīs pat-laban vispār netiek administrēta autorudarbu reproducēšana, milzīgs skaits radio,TV, satelīta operatoru un kabeļoperatorunav licencēti, raidorganizāciju tarifi lielāko-ties ir mazāki par 0,5% no raidorganizāci-jas neto ieņēmumiem, nopietna problēmareģionā ir arī t.s. autortiesību izpirkšanajeb tādu līgumu parakstīšana, ar kuruautors visas savas tiesības atdod kādamcitam — filmas producentam, ierakstukompānijai u.c. Pozitīvais ir tas, ka pēdējo20 gadu laikā nemitīgi pieaug ne tikai

autoru organizāciju skaits, bet arī savāktāsautoratlīdzības lielums — no 11 miljoniemlīdz 100 miljoniem dolāru. Paneļdiskusijas laikā tika analizēti dažādivideo pēc pieprasījuma (video on demand,VOD) licencēšanas juridiski aspekti. Tikasalīdzināta interneta pakalpojumu sniedzē-ju atbildība un tās juridiskā regulējumaatšķirības Eiropā, ASV un Āzijas reģionā.Japānas kolēģi izteica priekšlikumu radītCISAC koordinētu komandu, kas vienotirunātu ar YouTube par visām valstīmuzreiz. Patlaban ar YouTube licences līgu-mi ir noslēgti SGAE (Spānija), Buma-Stemra (Nīderlande), PRS (Lielbritānija),GEMA (Vācija), SACEM (Francija),ASCAP (ASV), AEPI (Grieķija),SADAIC (Argentīna) un APRA(Austrālija). Lielākajai daļai valstu līgumsar YouTube beidzas 2012.gadā, tāpēc turp-māko tehnisko komisiju laikā tiks lemtspar vienotu autoru organizāciju nākotnesstratēģiju darbam ar YouTubelicencēšanu. q

Ance Balode,AKKA/LAA Audiovizuālo darbu nodaļas

un Raidorganizāciju nodaļas vadītāja

6

Autoru biedrība AKKA/LAA nākam-gad intensīvi pievērsīsiesAutortiesību likuma grozījumu

izstrādei. Autortiesību likuma izmaiņasnobriedušas objektīvu apstākļu dēļ: mainīju-šies autoru darbu izmantošanas veidi,nostiprinājies autoru un blakustiesību īpaš-nieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldīju-ma organizāciju (MTKPO) prestižs, augusipieredze un zināšanas un ir skaidrība parbaltajiem jeb pelēkajiem laukumiem likumā.

Kā sacīja AKKA/LAA pārstāvētais kompo-nists Jānis Porietis — 9. Saeimas deputātsIzglītības, kultūras un zinātnes komisijas locek-lis: “Likumi nekad nevar būt 100% pilnīgi. Tosvienmēr var uzlabot. It sevišķiAutortiesību likumu. Jo attīstās unrodas jaunas autordarbu publisko-šanas tehnoloģijas, mainās juridiskienosacījumi u.t.t. Tāpēc apsveicamair iniciatīva, kas aizsākās 9.Saeimasdarbības laikā — uzlabot vai pat nojauna veidot Autortiesību likumu,iekļaujot tajā visu jauno. Bet, grozotvai veidojot jaunu likumu, jāatceras,ka tas noteiks visu likuma izpildēiesaistīto indivīdu un organizāciju intereses.”Ierosmi sākt darbu pie visa Autortiesību liku-ma pārskatīšanas radīja arī nesenie nesekmīgieKultūras ministrijas izstrādātie grozījumi,kuros, neņemot vērā tiesību īpašnieku iebildu-mus un komentārus, pieļautas klajas pretrunasar pašreiz spēkā esošajiem starptautiskajiem unLatvijas normatīvajiem aktiem, kuru dēļiepriekšējās Saeimas Izglītības, kultūras un

zinātnes komisija Kultūras ministrijas grozīju-mus noraidīja divas reizes. Līdz ar to kļuvaskaidrs ka, lai darbu izdarītu, cik iespējamskvalitatīvi, jāpieaicina ne vien Latvijas speciālis-ti, bet arī ārvalstu eksperti.

Noraidītos Autortiesību likuma grozījumus komentē zvērināta advokāte Inese Kukaine:

“Esmu piedalījusies abās komisijas sēdēs, kā arītikšanās reizēs ar Kultūras ministrijas pārstāv-jiem, kad tika apspriests sagatavotais grozīju-mu projekts, un mani pārsteidza Kultūras

ministrijas atsevišķu darbiniekuattieksme un nevēlēšanās iedziļinā-ties Autortiesību likuma būtībā,kura galvenā sūtība ir aizsargātdarbu autoru intereses, kā arī reg-lamentēt darbu izmantošanas kār-tību, padarot darbu izmantošanubez autortiesību subjektu atļaujaspar pārkāpumu, par kuru pārkā-pējs tiek saukts pie atbildības. Tāpiemēram, grozījumi paredzēja

sekojošu normu: “Ja vienošanās par atlīdzībaslielumu nepastāv, izmantotājs iegūst tiesībasizmantot darbu, ja tas maksā mantisko tiesībukolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktoatlīdzības lielumu.” Tas ir pretēji Autortiesībulikuma 40.panta jēgai, kas nosaka, ka autoradarbus var izmantot tikai tad, ja ir saņemtaautortiesību subjekta atļauja (licence), un bezšīs atļaujas darbu izmantošana ir aizliegta.

Šāds formulējums ir arī klajā pretrunā arBernes konvenciju par mākslas un literārudarbu izmantošanu, kad tiktu legalizēta situā-cija, kad darbu izmantotājs izmanto darbusbez atļaujas saņemšanas. Tiek ignorēts arī fakts, ka licences līgumā tiekatrunāts ne vien atļaujas došanas fakts un mak-sājamās atlīdzības lielums, bet arī maksājumuveikšanas, izmantoto darbu programmu un citudokumentu iesniegšanas kārtība un termiņi, arīatbildība par licences noteikumu pārkāpšanu. Jau iepriekš skaidrs, ka šāda likuma normanovestu pie ilgstošiem tiesvedību procesiem.Turklāt, ņemot vērā pastāvošo praksi, vistica-māk, ka izmantotāji vispār nepūlētos maksātAKKA/LAA padomes apstiprināto atlīdzībasapmēru, labākajā gadījumā tiktu maksātsizmantotāja patvaļīgi noteikts maksājums. Kā pilnīgi nepieņemams ir grozījumos lietotaisformulējums “kolektīvā pārvaldījuma organizāci-jas vienojas ar izmantotāju apvienībām par atlī-dzības lielumu”. Šāds formulējums pašreizspēkā esošā Autortiesību likumā ir radījis tiesupraksi, kad daudzas tiesas savos spriedumosuzsver MTKPO obligātu vienošanās panākša-nu ar izmantotāju par atlīdzības lielumu, turklātAKKA/LAA nepārtraukti tiek pārmests inicia-tīvas trūkums, lai šo vienošanos panāktu. Ar vie-nošanos tiek saprasts nevis darbību kopums, kārezultātā starp pusēm vai nu tiek noslēgts darī-jums vai arī darījums nenotiek, bet obligāta juri-diska dokumenta “vienošanās” noslēgšana unparakstīšana. Turklāt grozījumi paredzēja, kaMTKPO būtu jāvienojas par autoratlīdzībasvai blakustiesību atlīdzības lielumu ar izmanto-tāju apvienību, ja tā iepriekšējā gadā ir samaksā-jusi vismaz 10 % no kopējās iekasētās atlīdzībaspar darbu izmantošanu. Tas nozīmē, kaAKKA/LAA teorētiski vajadzētu vienoties patar 10 viena veida izmantotāju apvienībām. Javiena no šīm apvienībām atlīdzības lielumamnepiekristu, atlīdzības apmērs netiktu uzskatītspar saistošu arī citām izmantotāju apvienībām. Likumā, iespējams, varētu paredzēt sarunuprocedūru ar vienu izmantotāju apvienību, kaspārstāv lielāko daļu viena veida izmantotāju. MTKPO pienākums ir administrēt autorumantiskās tiesības autoru interesēs, un vieno-šanās ar izmantotājiem un izmantotāju apvie-nībām nevar ietilpt mantisko tiesību kolektīvāpārvaldījuma organizācijas funkcijā. Kolektīvāpārvaldījuma funkcijās ietilpst atlīdzībasnoteikšana par organizācijas pārstāvēto autorudarbu izmantošanu.Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos jaupastāv mehānisms, kā rīkoties, ja izmantotājsuzskata, ka AKKA/LAA atlīdzības apmērs irnesamērīgi liels. Izmantotājs var grieztiesKonkurences padomē, lai tā izvērtē

Komponista Riharda Zaļupesneklātienes saspēle ar kolēģiem

Tulkotāja Inese Paklone ar savu izdevēju Inesi Zanderi

Autortiesībulikumā

irnepieciešami

kvalitatīvigrozījumi

Vai būs jauns Autortiesību likums?

CISAC Radio un televīzijas tehniskā komisija

Filmas “Vienīgā fotogrāfija” autori Aivars Kļavis, Brigita Eglīte un Valdis Eglītis Baha sabiedrībā

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

AKKA/LAAveido

starptautiskudarba grupu

likumauzlabošanai

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

98

Šīgada septembrī Eiropas Parlaments(EP) pieņēma EP deputātes MariellesGallo ziņojumu par intelektuālā īpašu-

ma tiesību realizāciju Eiropas Savienības (ES)iekšējā tirgū. Šis dokuments turpmāk kalposkā galvenās vadlīnijas intelektuālā īpašumajomas sakārtošanai, pilnveidošanai un attīstī-šanai ES iekšējā tirgū un ir sākums daudzu ieil-gušu problēmu risināšanai. Savu atbalstu ziņo-jumam jau pirms tā pieņemšanas ar AKKA/LAAstarpniecību ir pauduši arī Latvijas autori.

Pirms M.Gallo ziņojuma pieņemšanas EPizskatīja vēl divus alternatīvus ziņojumus nokreisā spārna grupām un liberāļiem. Abusalternatīvos ziņojumus noraidīja, bet par M.Gallo prezentēto ziņojumu nobalsoja 328deputāti, pret bija 245, atturējās 81. Pirms

galējā balsojuma EP jau ilgstoši norisinājāsasas diskusijas starp dažādi domājošiempolitiskajiem spēkiem par M.Gallo prezen-tētā vai kāda alternatīvā ziņojuma atbalstīša-nu vai noraidīšanu, un līdz pat balsojumabeigām nebija īsti skaidrs, kāda varētu būtintelektuālā īpašuma tiesību jomas turpmā-kā virzība. Liela nozīme patlabanējam iznā-kumam bija milzīgais AKKA/LAA un cituEiropas autortiesību organizāciju atbalsts,aicinot savus autorus atbalstīt M.Gallo ziņo-

jumu, sūtot EP atbalsta vēstules un informē-jot par šī ziņojuma nozīmīgumu autoriem.Arī Latvijas autori parakstīja vēstuli EiropasParlamentam, aicinot balsot par M.Galloziņojumu.Apstiprinātais ziņojums ir ļoti pozitīvs cīņai

pret autortiesību pārkāpumiem internetavidē. Ziņojumā, piemēram, teikts: “EiropasKomisija tiek lūgta līdz 2010.gada beigāmiesniegt visaptverošākās intelektuālā īpašu-ma tiesību attīstības stratēģijas, pievēršotiesvisiem intelektuālā īpašuma tiesību aspek-tiem, tostarp tiesību piemērošanai un veici-nāšanai, jo īpaši akcentējot to, ka autortiesī-bas ir nevis radošās daiļrades šķērslis, betpalīdz autoram nopelnīt iztiku un izplatītsavu darbu.”Precīzi atklātas dažādas problēmas, kas saistī-tas ar autortiesību aizsargāta satura nesan-kcionētu izmantošanu internetā, kas ir sasnie-gusi milzīgus apmērus un rada zaudējumusautoriem, komponistiem un mūzikas izdevē-jiem, neļaujot tiem saņemt pienākošos atalgo-jumu. Ir uzsvērts, cik būtiski ir šobrīd cīnītiespret pieaugošo organizētās noziedzības līme-ni intelektuālā īpašuma pārkāpumu jomā.Dokumentā arī uzsvērta nepieciešamība pēcintelektuālā īpašuma tiesībuaizsardzības, kas reglamentētu darbu lietotā-ju tiesības un pienākumus, noteiktu pamat-tiesības, veicinātu inovācijas un stiprinātutiesību īpašnieku un patērētāju tiesisko dro-šību. EK aicināta rīkoties, padarot pieejamusvairākus maksājumu veidus, lai patērētājivieglāk varētu iegādāties legālu saturu. Šajā ziņojumā pievērsta uzmanība gan ESlīmeņa, gan nacionāla un lokāla līmeņainformatīvu kampaņu nepieciešamībai, laipievērstu sabiedrības uzmanību internetapirātisma un dažādu viltojumu negatīvajaiietekmei uz ekonomiku, veicinot sabiedrī-bas, īpaši gados jaunāku cilvēku, zināšanulīmeņa paaugstināšanu šajos jautājumos. q

Agnese Kārše,AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja

Eiropas Parlaments noteicis vadlīnijas intelektuālā īpašuma tiesību jomas turpmākai attīstībai

Trīs ģēniji pie Ēģiptes “eglītes” sauc Latvijas autorus

S tarptautiskās Autoru un komponistubiedrību konfederācijas CISACikgadējā kopsapulce šogad 11.jūnijā

norisinājās basku zemes lielpilsētā Bilbao.

Kopsapulce apstiprināja iepriekšējās,Vašingtonas sapulces ziņojumu, ievēlējavaldi 2010.-2013.gadu periodam, veicaizmaiņas statūtos, apstiprināja visus nepie-ciešamos profesionālos noteikumus mūzi-kas, audiovizuālo un vizuālo darbu autorubiedrību darbībai, uzņēma jaunus biedrus

un dažus izslēdza no konfederācijas,noklausījās kontinentu ziņojumus unradošo padomju ziņojumus, izanalizējaekonomiskos rādītājus, kā arī atkārtoti parCISAC prezidentu ievēlēja pazīstamokomponistu Robinu Gibu, kādreizējo gru-pas Bee Gees dalībnieku. R.Gibs savā runāuzsvēra:” CISAC prezidentūra ir loma, kasman ārkārtīgi nozīmīga, jo kā dziesmuautors es kaismīgi ticu autoru tiesībukolektīvajam pārvaldījumam, ko veic auto-ru biedrības. Kamēr viss izklaides sektors

atrodas krustcelēs, es šo jauno mandātugribētu izmantot, lai palīdzētu attīstīt tie-sību administrēšanu, kas ir stipra digitāla-jam laikmetam, tādu sistēmu, kas atbilstsabiedrības prasībai gūt vieglu pieejuvisiem mūsu darbiem, tajā pašā laikā sagla-bājot mūsu katra tiesības un intereses,ieskaitot taisnīgu atlīdzību autoriem parviņu darbu ietojumu.” q

Inese Paklone,AKKA/LAA izpilddirektore

CISAC Ģenerālā asambleja

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Baltijas valstu autoru,izpildītāju un produ-centu tiesību

kolektīvā pārvaldījumaorganizācijas pauž nopietnasbažas par pašreizējojuridisko regulējumu, kasreglamentē kopēšanupersoniskām vajadzībāmIgaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Kā to nosaka gan EiropasSavienības, gan atsevišķo val-stu likumi, autoriem, izpildī-tājiem un producentiem pie-der ekskluzīvas tiesībasatļaut vai aizliegt viņu darbu,priekšnesumu un fonogram-mu reproducēšanu.Izņēmums tiek pieļauts attie-cībā pret fizisku personu, kasveic kopēšanu personiskāmvajadzībām, ar nosacījumu,ka tiesību īpašnieki saņematlīdzību par šo kopēšanu.Kā nesen apstiprinājaEiropas Kopienu Tiesa, tiesību īpašniekiempienākas taisnīga kompensācija par to, kaviņu darbi tiek reproducēti personiskāmvajadzībām.Baltijas valstīs šāda kompensācija lielākotiesir tikusi nodrošināta kā nesēju atlīdzība, pie-mērojot to tradicionāliem tukšajiem datunesējiem — audio un video kasetēm, kom-paktdiskiem (CD) un digitāliem video dis-kiem (DVD). Tomēr vienīgi no minētajiemtukšajiem datu nesējiem gūto atlīdzību varē-ja uzskatīt par taisnīgu tikai šīs desmitgadessākumā. Patlaban lielākā daļa ar autortiesī-bām aizsargāto materiālu tiek kopēti, izman-tojot pilnīgi citus digitālos nesējus un iekār-tas: zibatmiņas, atmiņas kartes, ar mp3 aprī-kotus mobilos telefonus, datoru cietos diskus, televīzijaspapildierīces — iekārtas, kas neapšaubāmi ļauj izgatavot darbu kopi-jas personiskām vajadzībām. Tādēļ daudzās Eiropas valstīs šādiemnesējiem un iekārtām tiek piemērota nesēju atlīdzība. Savukārt Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pastāvošais juridiskais regulē-jums ir pilnīgi novecojis. Taisnīgas atlīdzības neesamība pārkāpjautoru, izpildītāju un producentu juridiskās tiesības un likumīgāsintereses, apdraud radošās industrijas un samazina to saimniecisko

ieguldījumu gan valstu, ganEiropas ekonomikā, un posta šo valstu kultūras mantojumu. Eiropas Kopienu Tiesasspriedums apstiprina to, kakompensācijai par darbukopēšanu personiskām vaja-dzībām ir jābūt taisnīgai, untur, kur tā tiek nodrošināta arnesēju atlīdzības starpniecību,atlīdzība ir jāsamaksā tiem,kas personiskai kopēšanaiizmantojamās ierīces un nesē-jus piegādā lietotājiem.Iespēja ar šādas iekārtas vainesēja palīdzību izgatavotdarba kopiju pati par sevi irpietiekams pamats, lai tiempiemērotu nesēju atlīdzību. Dažu pēdējo gadu laikāBaltijas valstīs ir daudz disku-tēts par juridisko izņēmumu,kas tiek piemērots kopēšanaipersoniskām vajadzībām.Diemžēl, dažu personu des-

truktīvu darbību dēļ šīs diskusijas nav devušas pozitīvus rezultātus. Ar šo rezolūciju uzrunājot Baltijas valstu prezidentus, parlamentusun valdības, autoru, izpildītāju un producentu tiesību kolektīvā pār-valdījuma organizācijas mudina likumdevējus pēc iespējas drīzākatjaunot savu valstu tiesību aktus, kas reglamentē nesēju atlīdzību.Gadījumā, ja līdz 2010.gada beigām šajā jomā nebūs reālu uzlaboju-mu, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas apsvērs iespēju uzsākt juri-diskas darbības, lai tiesību īpašniekiem nodrošinātu taisnīgu atlīdzī-bu par tiesību ierobežojumu, veicot kopēšanu personiskām vajadzībām. q

Igaunijas Autoru biedrībaIgaunijas Izpildītāju apvienībaIgaunijas Fonogrammu producentu apvienība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībaAutortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība Lietuvas Blakustiesību apvienībaLietuvas Autortiesību aizsardzības apvienība

Rezolūcija Baltijas valstu valdībām par kopēšanu personiskām vajadzībām

Pastāvošaisjuridiskaisregulējums,

kasreglamentēkopēšanu

personiskāmvajadzībām,

jau sen ir

novecojis

Baltijas valstu autoru, izpildītāju un producentu tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas novembra sākumā savu valstu valdībāmnosūtīja rezolūciju par juridisko regulējumu, kas reglamentē kopēšanu personiskām vajadzībām. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tiesību aktos gadiem nav veikti grozījumi, lai tajos iekļautu patlaban personiskai kopēšanai reāli izmantotos datu nesējus.

Kultūras radītāji mudina likumdevējus veikt savus neizdarītos darbus, lai netiktu nodarīti nepieļaujami zaudējumi tiesību īpašniekiem un sekojoši arī radošajām industrijām un kultūrai kopumā.

Foto:M

arta

Just

ovič

a

11

to atkal uzņemtos darīt mūzikas izdevniecībasvārdā, pie tam katra lielā izdevniecība uzsākusisarunas ar dažādām lielajām autoru biedrībām,ne visas ar vienu. Tāpēc jaunā interneta situāci-ja Eiropā ir tāda, ka nav iespējams ar vienu vaipāris licencēm iegūt visas pasaules autoru tiesī-bas, kā bija līdz 2005.gadam, — nu nepiecieša-mas daudzas licences no dažādiem tiesībuīpašniekiem, kas dod tiesības izmantot ganvisai plašu mūzikas repertuāru, tomēr ne visaspasaules mūziku kā pirms tam. Ieteikti vairākirisinājumi tiesību konsolidēšanai, starp tiemizceļams CISAC projekts PEP (Paneiropasplatforma) un Lielbritānijas autoru biedrības

PRS koncepts par vairākiem tiesību licencēša-nas centriem Eiropā.Komisija uzklausīja arī ziņojumus par panāka-mo televīziju (catch-up TV) kā audiovizuāloautoru biedrību jaunu iespēju, izmaiņām tālāk-pārdošanas ieviešanā dažādos pasaules reģionos,CISAC vērtējumu biedrību atbilstībai CISACprofesionālajiem noteikumiem, arī nacionāloziņojumu par autortiesībām Turcijā. Tika pie-ņemtas rezolūcijas Bosnijas Hercegovinas unBulgārijas valdībām par autoru tiesību izkropļo-jumiem un neatbilstību Eiropas likumdošanaišo valstu likumu grozījumos, kas varētu būtaktuāli arī Latvijas valdībai sakarā ar nekvalitatī-vo grozījumu projektu, ko Kultūras ministrijauzstājīgi virza pieņemšanai Saeimā.q

Inese Paklone,AKKA/LAA izpilddirektore

Stambulā 14. un 15.septembrī sanācaStarptautiskās Autoru un komponistubiedrību konfederācijas CISAC Eiropas

komisija. Tā bija plānota aprīļa beigās, betnenotika Īslandes vulkāna radītās Eiropasgaisa satiksmes traucējumu dēļ. Tāpēc četrumēnešu laikā mazliet mainījās komisijas sēdesprogramma un dažu ziņojumu saturs.

Centrālais jautājums gan palika tas pats:Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijasaktivitātes autortiesību un to administrēšanasjomā un šo aktivitāšu iespaids uz autoru orga-nizācijām. Eiropas politikas stratēģiskie doku-

menti, kas šajā jomā svarīgi, veltīti kultūras unradošajām industrijām, kā arī interneta attīstī-bai un tā satura veidošanai, digitalizējot citastarpā arī autoru darbus. Savukārt instrumentidokumentu īstenošanai būtu gaidāmās ESdirektīvas par autoru tiesību kolektīvo pārval-dījumu, bāreņdarbiem, sabiedriskā sektorainformācijas atkārtotu lietojumu, Zaļā grāmatapar audiovizuālā sektora iespējām un vajadzī-bām u.tml., kas gaidāmi nākamajā gadā.No Eiropas autoru viedokļa patlaban ārkārtīgisvarīgi Eiropas Komisijas lēmumi attiecībā uzautoru organizāciju funkcionēšanu pasaulestīmekļa vidē. Diemžēl pēc 2005.gada lēmumamehānisko tiesību jomā risinājusies tiesībufragmentācija, jo amerikāņu mūzikas izdevnie-cības mēģinājušas savu autoru tiesības admi-nistrēt pašas, tad, ātri sapratušas, ka to nespēj,nu katra meklē kādu autoru organizāciju, kura

Francija regulē e-grāmatu jomu

Francijas Senāts ir pieņēmis lēmumureglamentēt cenu e-grāmatām, nosakot,

ka e-grāmatas var pārdot par cenu, kas navmazāka par 5% no drukātā veidā izdotāsgrāmatas cenas. Tāpat Senāts aizliedz bib-liotēkām nodot lasītājiem lietošanai tās e-grāmatas, kas ir pārdošanā. Šie Senātalēmumi palielinās iespējas autoriem saņemttaisnīgu atlīdzību par darbu izmantošanu.Latvijā šobrīd e-grāmatu cena un lietošananetiek regulēta. E-grāmatu cenas ir dažā-das — no dažiem santīmiem līdz pārislatiem, bet dažreiz tās var lejupielādēt patbez maksas, kas nozīmē, ka šajā gadījumāautors par sava darba lietošanu var nesa-ņemt neko. q

Eiropas tiesa apstiprina nesējuatlīdzības piemērošanu

Oktobra beigās Eiropas Kopienu Tiesa,skatot lietu par autoratlīdzības piemē-

rošanu datu nesējiem Spānijā, savā lēmumāuzsvēra, ka autoram pienākas kompensācijapar viņa tiesību ierobežojumu un taisnīgā-kais veids, kā nodrošināt, lai autors tosaņemtu, ir nesēju atlīdzības maksājumi.Arī Latvijā šobrīd autori saņem atlīdzībupar tukšajiem nesējiem, taču novecojušoMinistru kabineta noteikumu dēļ autorinesaņem atlīdzību par darbu kopēšanumodernajos datu nesējos, piemēram, zibat-miņā vai mobilajā telefonā. q

Google vēršas pret pirātismu

Pasaulē vadošās meklētājprogrammasGoogle veidotāji uzsākuši cīņu pret

autortiesību pārkāpumiem internetā unpaziņojuši par četriem galvenajiem pasāku-miem, kas tiks īstenoti cīņā pret pirātismu.Google turpāk tiesību īpašniekiem atvieglospieprasījuma iesniegšanu kāda meklējumarezultāta izņemšanai, tāpat no automātiskāmeklētāja iespējām (Autocomplete) izņemsterminus, kas ir saistīti ar pirātismu, piemē-ram, torrent. Google, sadarbojoties ar tiesī-bu īpašniekiem, pilnveidos reklāmas rīkus,lai mazinātu iespēju tos savā labā izmantotlikumpārkāpējiem, kā arī veicinās, lai legālasatura materiāli meklējuma rezultātos parā-dītos pirms nelegālajiem, piemēram, lai ofi-ciālie dziesmu paraugi tiktu parādīti pirmspirātiskajām dziesmām. Pagaidām Googlenav sniedzis sīkāku sava rīcības plāna aprakstu. q

E iropas autoru biedrībassabrauca 18.oktobrīBriselē, lai neplānotā

sapulcē iepazītos ar aktualitātēmEiropas Komisijas un pašuaktivitātēs.

Ziņojumi bija veltīti topošo ESdirektīvu tapšanas gaitai unsešiem pārrobežu (interneta)licencēšanas iespējamiem mode-ļiem, tajā skaitā CISAC virzīta-jam PEP projektam —Paneiropas platformai, vairākulicencēšanas centru konceptam,ko ieteikusi PRS, un paplašinātākolektīvā pārvaldījuma modelim, ko pro-ponē EBU (Eiropas sabiedrisko raidorga-nizāciju apvienība).Direktīvas tekstam ļoti svarīgi būs ieinte-resēto pušu, tajā skaitā tiesību īpašniekuun viņu darbu izmantotāju viedokļi, kas

jau ir apkopoti un ietver arīAKKA/LAA autoru viedokliun konstruktīvo atbalstu bied-rību repertuāru jeb pārstāvētodarbu un tiesību konsolidācijai.Eiropas autoru biedrību pār-stāvji aktīvi strādā pie maksi-māli juridiski kvalitatīva unreāla direktīvas teksta, tiekotiesar tā rakstītājiem. Savukārtpārrobežu licencēšanai biedrī-bas jau darbojas kādā nomodeļiem. AKKA/LAAiesaistījusies vairāku licencēša-nas centru konceptā kopā arSkandināvijas un pārējām

Baltijas valstu biedrībām, kā arī arAustrijas, Lielbritānijas un Nīderlandesautoru organizācijām. q

1223 Inese Paklone,AKKA/LAA izpilddirektore

Eiropas autoru biedrību ārkārtas kopsapulce

10

CISAC Eiropas komisija

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā30.novembrī un 1.decembrī noti-ka komunikāciju stratēģijas semi-

nārs autoru biedrībām. To organizējaStarptautiskā Autoru un komponistu biedrī-bu konfederācija (CISAC) sadarbībā arUngārijas autoru biedrību ARTISJUS, untajā piedalījās komunikāciju speciālisti noAustrumeiropas valstīm.

Divu dienu intensīvu nodarbību laikāAdriana Norta (PRS for Music,Lielbritānija) vadībā komunikāciju speciālis-ti dalījās pieredzē un mēģināja rast risināju-mus dažādām problēmām, kas ir kopējasvisām autoru biedrībām, piemēram, kā liktautoru darbu izmantotājiem saprast, ka

autoru darbu izmantošana bez atļaujas irnelikumīga, kā parādīt biedrības darbībascaurspīdīgumu. Semināra laikā tika analizētivisi komunikācijas stratēģijas veidošanasposmi, piemēram, ideālas vīzijas izveidošana,galveno ziņu identificēšana un virzīšana,mērķauditoriju noteikšana un prioritārā gru-pēšana. Tāpat tika apskatīti dažādi komuni-kācijas instrumenti un to pielietojuma iespē-jas. Diezgan daudz tika runāts par sociāla-jiem medijiem un to izmantošanas iespējām.Dalībniekiem bija iespēja apgūt visus stratē-ģijas veidošanas posmus, kā arī praktiskirisināt dažādus uzdevumus. Taču galvenaissemināra uzdevums bija iemācīties visāssituācijās komunicēt stratēģiski pareizi. q

Agnese Kārše,AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja

Komunikācijustratēģijasseminārs autorubiedrībām

Normunds Pauniņš izpilda Ivara Makstnieka un Ivara Kurpnieka dziesmu “Rīga”

Dziesmu autors Kārlis Būmeistars domā arī par politiku

Mārtiņš Freimanis kopā ar Autortiesību balvu saņēma arī kaismīgu Dalī rokas spiedienu

Puškins apsveic Gunāru Janaiti

Direktīvastekstam ļotisvarīgi būsieinteresētopušu, tajā

skaitātiesību

īpašniekuun viņudarbu

izmantotājuviedokļi

Komunikāciju speciālisti Ungārijā nodarbību laikā

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

gnes

e Kā

rše

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

13

ironiju. Līdz ar to replika, ko viņam atbild partneris, vairs īsti neiederas. Tā ir jāmaina.Tādējādi var mainīties arī visa notikumu attīs-tība, un dialogi jāpārstrādā. Jāteic, toreiz ļotidaudz iemācījos no “Tumsas puķes”režisores Virdžīnijas Lejiņas.— Kādas ir dramaturga un autor-tiesību attiecības? Vai šajā ziņā irbijušas problēmas ar teātriem?Vai pievēršat uzmanību nosacīju-miem, slēdzot līgumu ar teātri,kurš jūsu lugu iestudēs? — Ir bijusi dažāda pieredze. Betpamatā man ir lielais līgums arAKKA/LAA. Reizēm ir bijušigadījumi, kad kāds teātris iestudēmanu lugu, bet neuzskata par vaja-dzīgu to paziņot AKKA/LAA. Esnevēlos nevienu saukt vārdā, tačubieži braucu uz lauku bibliotēkām tikties arsaviem lasītājiem. Un tad man saka: “Vai, mēskaimiņu pagastā redzējām Jūsu lugas uzvedu-mu!” Es negribu mest akmeni režisoru dārzi-ņā, un tomēr... Amatierteātru režisoriem bieživien ir pirmā dzirdēšana, ka pirms iestudēša-nas jāsaņem AKKA/LAA licence. Tačukopumā nevaru sūdzēties — ja noslēgts kon-krēts līgums, vienmēr viss bijis kārtībā.— Nereti autori noslēdz līgumus ar kāduizdevniecību un tikai pēc tamsaprot, ka nosacījumi nav bijušiviņiem tie izdevīgākie. Tomērvienlaikus autori arī atzīst, kapirms parakstīšanas nav rūpīgiizlasījuši līgumu.— Manuprāt, mūsu autoriem,sevišķi jaunajiem, galvu jauc infor-mācija par Džoannas Roulingasmiljoniem. Mūsu mazajā valodastelpā ar nelielo tirāžu neviens nevarkļūt bagāts. Daudz kas ir atkarīgs

no atpazīstamības, bet izdevniecības nav tikbagātas, lai izvērstu katram autoram reklāmaskampaņu. Mūsdienās atpazīstamību vieglākiegūt dažādos sociālajos tīklos.

— Jūs esat ne tikai pieredzējusižurnāliste, dramaturģe un rakst-niece. Esat nodarbojusies arī arzīlēšanu.— Nē, nu kā “nodarbojusies”? Espar to interesējos! Man tā nekadnav bijusi nodarbe pakalpojumulīmenī.— Bet vai zīlēšana un rakstniecī-ba kaut kādā mērā nav līdzīgas?Reizēm autoriem ar saviem dar-biem sanāk ieskatīties nākotnē.Edvarts Virza savulaik uzrakstījadzejoli “Baiga vasara”. AivarsNeibarts dzejolī par dzejnieku

Andri Bergmani netieši pareģoja viņa likte-ni. Var jau teikt — sakritības — daudz kurmēs saskatām to, ko vēlamies saskatīt, inter-pretācija vienmēr būs subjektīva. Un tomēr.— Manuprāt, pamatā ir sagadīšanās. Šādaveida pareģošanai parasti ir kāds cēlonis. Nākkādi notikumi, kuru tuvošanos mēs nojaušamun jūtam. Par ieskatīšanos nākotnē grūtispriest, taču par rakstniekiem un dramatur-giem viens gan man ir skaidrs: mēs visi teorē-

tiski esam pilnīgi un negrozāmišizofrēniķi! Jo mums visiem ir per-sonības dalīšanās. Kad rakstu lugu,kurā darbojas astoņas personas, undivas savā starpā sarunājas, piemē-ram, jauns vīrietis un veca sieviete,— tie abi taču esmu es! Romānosvēl kaķi un suņi sarunājas, un koki,un vējš...— Vai šajā laikā, kad saistīts arekonomiskajām, psiholoģiskajāmun citādām grūtībām, cilvēki vai-

rāk meklē un uzticas zīlniekiem?— Zīlēšana vai kāršu simbolu tulkošana jauneatrisina problēmas. Tas ir tāds primitīvs psi-hoanalītisks akts, kurā atklājas cilvēka iespējassasniegt to, ko viņš vēlas. Redziet, cilvēki jaubieži vien palaiž garām, ko kāršu tulks viņiempasaka: ja izdarīsiet to, tad jums būs tas pīrā-dziņš. Bet viņš tikai sadzird otro daļu — parto pīrādziņu. Un nekā! Reizēm tā ir ar sievie-tēm, kuras vēlas izveidot ģimeni, bet ir jausasniegts noteikts vecums, rozā brilles nokri-tušas, un varbūt neizdodas tik viegli atrast dzī-ves partneri. Bet atrast jau var, tikai visu laikujābūt komunikācijā — mājās sēžot noteiktinevar. Nebraukā tie prinči tā pa mājām! — Ja nu vienīgi internetā...— Nu, nezinu, nezinu. Par interneta prinčiemnezinu! (Smejas.) Internets vienkārši palielinaiespējas aši sapriecāties un aši pievilties. — Vai uzskatāt, ka latviešiem ir laba humo-ra izjūta? Un par ko latvieši jokus nesaprot?— Latviešu humora izjūta, manuprāt, atklājasverbālā līmenī viņiem pazīstamā vidē.Lauksaimnieku jokus diez vai sapratīsKultūras akadēmijas studenti. Katrai sociālajaigrupai ir savi joki, arī katrai paaudzei.Latviešiem, manuprāt, ir tāds mazu tautu sin-droms — latvietis ļoti baidās kļūt smieklīgs.Un beigu beigās tāpēc, ka viņš neprot par sevipasmieties, viņš no tā ļoti cieš.— Ja jūs šodien sāktu rakstīt jaunu lugu, parko tā būtu?— Visticamāk, tā būtu melodrāma. Jo manšķiet, ka patlaban latviešiem vajag kaut ko tādu,kas aizkustina. Mums ir pietiekami daudzvisādu šķēršanu, plosīšanu, arī esības dzīles tiektvertas, bet vienmēr paliek cilvēku nepiepildītāsilgas un upuri. Un atteikšanās. Tas ir melodrā-mas laimes tuvums. Nu, kaut kā tā. q

Signe Valtiņa

12

D ramaturģe un publiciste MonikaZīle ir Latvijā iemīļota autore.Viņas lugas iestudētas gan

Liepājas teātrī, gan amatierteātros visāLatvijā. Zīle ir vairāk nekā 20 populāruromānu autore, 7.Saeimas deputāte, ilgga-dēja dienas avīzes “Padomju Jaunatne” unžurnāla “Sieviete” galvenā redaktore. Kopš2004.gada strādā “Latvijas Avīzē”.

— Par lugu “Sunītis un viņakauliņš” šogad saņematAutortiesību bezgalības balvu.Kāpēc, jūsuprāt, tieši šī jūsuluga ir izpelnījusies tādu ama-tierteātru uzmanību?— Iemesli varētu būt trīs.Pirmkārt, amatierteātru publikapieprasa vieglumu un vienkāršī-bu. Vistīrāko izklaidi un atpūtu.Otrkārt, lugā darbojošos perso-nu skaits, iespējams, atbilstvidusmēra amatierkolektīvasastāvam, treškārt, bijušas arīlabas atsauksmes. Režisori jausavstarpēji kontaktējas, apjautā-jas, kāds materiāls ir no iestudē-šanas viedokļa.— Vai esat redzējusi visussavu lugu iestudējumus?— Visus gan ne. Ir režisori, kuripiezvana un pastāsta, ka gatavo-jas iestudēt manu lugu. Bet irreizes, kad to pat neuzzinu.Taču, ja runājam par lugu “Sunītis un viņakauliņš”, īpašas attiecības mani saista arAizputes Tautas teātri, jo šī luga rakstīta tiešišim teātrim. Ar viņiem man ir ilggadēja sadar-bība vairāk nekā desmit gadu garumā.Patiesībā ar to sākās mana lugu rakstīšana.— Vai pati arī esat kāpusi uz skatuves spē-lēt teātri?— Vai, nu tas bija ļoti agrā bērnībā un navnekādā veidā uzskatāms par manu skatuvespieredzi.— Tagad ir laiks, kad patiesībā jebkurš varkļūt par jebko. Hierarhijas ir visai nosacītas.Blogeri ietiecas žurnālistu lauciņā, fotogrāfsir jebkurš, kuram ir fotoaparāts, šovos visasvalsts priekšā uzstājas cilvēki bez skatuvespieredzes, aktieri paši veido lugas... Vai pro-fesionālam dramaturgam šajā laukā ir vietavai arī viņš pamazām tiek stumts malā?— Tas ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem.Par dramaturģiju runājot, jebkurš dramaturgsjau sapņo atrast savu režisoru. Un, ja tas izdo-das, sadarbība ar režisoru palīdz arī dramatur-

gam attīstīties. Var tikai balti apskaust tos,kuriem ir tā veicies.— Jums jau arī ir veicies! Jūsu lugas patīkteātriem un tās iestudē — tas taču ir augstsnovērtējums. Cilvēki droši vien arī iet uztām izrādēm.— Iet gan. Taču savā miestā vai pagastā iestu-dējumu ir ļoti grūti izrādīt vairāk nekā vienureizi. Amatieri mēdz savstarpēji “mainīties” —ciemojas viens pie otra ar izrādēm. Atceros,biju ļoti pārsteigta, kad braucu Jaunpiebalgāuz jau otro izrādi — izrādās, pirmajā visiemnav bijis vietas. Zāle bija pilna arī otrajā.— Saistībā ar Blaumani un citiem drama-turgiem tiek uzskatīts, ka viņu varoņiem irprototipi. Vai arī jūsu lugu varoņiem tādi ir?— (Smejas.) Nē, nē. Protams, ka ne. Jebkurš,rakstot lugu, vizualizē tēlus. Kā zināms, ikvie-nu darbību uz priekšu virza konflikti. Tad nuatkarībā no savas konfliktu risināšanas piere-dzes katrs to arī apraksta. Ļoti svarīgi, lai dia-logs būtu dzīvs, dzirkstošs, asprātīgs...Protams, ir kādas raksturīgas valodas iezīmes,

ko neviļus aizņemamies no pazīstamiem cil-vēkiem. Taču tīrā veidā gan prototipu manulugu varoņiem nav.— Un tie jūsu spraigie dialogi — vai arī tieir norakstīti no dzīves?— No dzīves norakstot, ir liela varbūtībaiebraukt auzās. Tas, ko dzīvē esam pieredzēju-ši, bieži vien ir ļoti spilgts notikums.Atdzīvināt šo pieredzi tikai ar dialogu palīdzī-bu nav tik vienkārši. Šajā notikumā taču irbijis vēl kaut kas. Konkrēta diennakts stunda,gadalaiks, smaržas, krāsas, skaņas... Bez šiemelementiem rezultāts būs plakans.— Literātes Regīnas Ezeras meita AijaVālodze kādreiz par savu māti sacīja:“Ezera no katra sūda prot uztaisīt prozu!”Vai jūs savā daiļradē ejat no detaļas uz vis-pārīgo vai arī jums kopējā ideja ir svarīgākapar niansēm?— Nekad nevar precīzi noteikt, kas ir sēkla,no kuras piedzimst garprozas darbs. Bieži vientas piedzimst no detaļas. Zemapziņas datorsto apstrādā un pasaka priekšā vēl citas puzlesdaļiņas. Ja tās ir pietiekami saistošas, mēssākam tās savienot. Tā ir manā gadījumā. Betkatram droši vien ir citādi.— Jums ir ilga pieredze žurnālistikā. Vai tasir ietekmējis jūsu literāro darbību?— Manuprāt, visiem, kas darbojas žurnālisti-kā, ir vēlēšanās izkāpt no rāmjiem, ko uzliekreālā dzīve. Žurnālistika pieprasa konkrētībuun lietišķumu, labākajā gadījumā var atļautiessadzīviskas atkāpes aprakstos. Varbūt tāpēc irneapzināta vēlme atpūsties no šiem rāmjiem.Izvēlēties, par ko rakstīt, iztēloties notikumus,kādi tie varēja būt.— Esat darbojusies arī scenāriju žanrā, rak-stījusi scenāriju kādreiz populārajam seriā-lam Tumsas puķe (1998).— Jā. Tas bija viens no pirmajiem latviešuseriāliem. — Kā atšķiras scenārija un lugas rakstīšana?— Veidojot seriāla scenāriju, autoram ir daudzjāstrādā arī filmēšanas laikā. Aktieri improvizēar intonācijām, un tas ietekmē arī saturu.Autors, tas ir, es, domājis, ka kāda replika jāsa-ka skumjā intonācijā. Bet aktieris to pasaka ar

Ivars Poikāns un Inese Zandere

Pagājušajā gadā visvairāk iestudētā luga amatierteātrosbija Monikas Zīles “Sunītis un viņa kauliņš”

Mūsumazajāvalodastelpā arnelielotirāžu

neviensnevar kļūt

bagāts

Jebkuršdramaturgs

sapņoatrast savurežisoru, jatas izdodas,sadarbībaar režisorupalīdz arī

dramaturgamattīstīties

Latviešuhumoraizjūta

atklājasverbālālīmenīviņiem

pazīstamāvidē

Monikas Zīles latviskā melodrāma

Rakstniece, dramaturģe, žurnāliste un politiķe Monika Zīle

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

1514

Mums tā īsti nav pieņemts runātar saviem tuvajiem par manto-šanas lietām, taču izsenis kārtī-

gam saimniekam uz bēniņiem stāvēja mūžamāja — un vai tas ir mazāk kutelīgi nekārunāt par to, kas notiks ar mums piederošomantu pēc aiziešanas?

TestamentsVislabākais būtu, ja cilvēki jau laikus sakārtotuto, kas paliek pēc viņiem: vienai pusei tas dotumieru un apziņu, ka mūža laikā sarūpētais būspie vietas, otrai — novērstu neziņu, ko darītmantošanas gadījumā, maldīšanos pa instan-cēm un iespējamus strīdus radu starpā. Tātadliels palīgs palicējiem būtu testaments, kuru varsastādīt gan privāti, gan pie notāra. Saskaņā arnormatīvajiem aktiem vienāds spēks ir ganprivāti sastādītam, gan pie notāra rakstītamtestamentam, taču pie notāra savā ziņā būsdrošāk. Jebkurā gadījumā testaments jāapliecinavismaz diviem pēc izvēles uzaicinātiem testa-menta apliecinātājiem, taču, izvēloties notāru,viena kopija vienmēr glabāsies pie viņa, gadugaitā tā nekur nepazudīs.

Mantojuma apjomsJāsaprot arī mantojuma apjoms. Tas var būtkustamais un nekustamais īpašums.Mantojamas arī autortiesības. AutortiesībasLatvijas Republikas Civillikuma izpratnē irpielīdzinātas kustamai mantai, un to man-tošanas termiņš ir 70 gadi. Mantojumānepāriet tiesības uz autorību, tiesības uz auto-ra vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību,taču citas autoru tiesības mantiniekiem pārietgan. Mantiniekiem pāriet tiesības izziņotdarbu, tiesības izmantot darbu, tiesības atļautvai aizliegt izmantot darbu un tiesības saņemtatlīdzību par darba izmantošanu.Mantiniekam ir arī tiesības aizsargāt autorapersoniskās tiesības: prasīt, lai darbs tiktuizmantots, norādot autora vārdu, lai darbānetiktu izdarītas izmaiņas.Ja ir vairāki mantinieki, tad, mantojot mantu, toir iespējams sadalīt, bet, mantojot autortiesības,visi mantinieki šīs tiesības realizē saskaņā arCivillikuma 715.pantu, kas nosaka, “ja manto-jums piekritis vairākām personām kopīgi, tadviņas var vai nu valdīt to nedalīti vai arī prasīt tādalīšanu”. Tas nozīmē, ja, piemēram, viens nomantiniekiem nepiekrīt darba izmantošanai,tad darbu izmantot nedrīkst. Pirms autoradarbu nodot lietošanai, mantiniekiem būtu vis-pirms jāvienojas savā starpā par jebkuriemdarba izmantošanas nosacījumiem.

Neatraidāmie mantiniekiDomājot par testamentu, jāņem vērā, ka irrinda neatraidāmo mantinieku, lai gan var gadī-ties, ka vēlaties sev piederošo novēlētcitai personai, kas nemaz nav jūsupirmās pakāpes radinieks.Neatraidāmie mantinieki ir laulā-tais un bērni, bet — ja tos esatpārdzīvojis — mazbērni. Ja bērnuun laulātā nav, mantinieki būs Jūspārdzīvojušie vecāki. Ja zināms, kamantinieks no mantojuma gribatteikties, noslēdziet ar viņu mantojuma atteik-šanās līgumu, kas atvieglos tālākos soļus pārē-jiem mantiniekiem. Bieži vien cilvēks izvēlas iespējamo mantojamo

mantu atdāvināt savas dzīves laikā, taču būtujāatceras, ka pēc nāves ir iespējams dāvinājumuapstrīdēt, tāpēc ieteicamāk būtu šo dāvinājumu

nodot kā atlīdzību par atteikšanosmantot, kas izslēgtu dāvinājumaanulēšanu.

Mantošanas nodoklisMantošana nenotiek par velti. Parmantojumu jāmaksā gan valstsnodeva, gan atlīdzība notāram,taču likmes mantiniekiem atšķi-

ras atkarībā no radniecības pakāpes. Par kustamo mantu maksājamās nodevasapmērs atkarīgs no radniecības pakāpes un toiekasē notārs, par nekustamo īpašumu nodevu

Helsinkos, 2010.gada septembrīstrādāja ikgadējā Starptautiskāsautoru un komponistu biedrību

konfederācijas (CISAC) Dramatisko, literāroun audiovizuālo darbu tehniskā komiteja.

Somijas autortiesību organizācijas KOPIOSTO Audiovizuālo darbu nodaļasdirektors Arto Tamminens savā referātā parKOPIOSTO darba rezultātiem uzsvēra, kalabi funkcionējoša un efektīva autortiesībuaizsardzības sistēma ir labākaispolitiķu draugs, jo tā nevis tērēnodokļu maksātāju naudu, bet ganto iekasē. Viena no slavenākajiemSomijas zīmoliem — NOKIApārstāvis Peka Pohjakallio stāstījapar audiovizuālu mediju digitālātirgus attīstības tendencēm, norā-dot, ka, piemēram, galveno futbolaturnīru pasaulē — Pasaules kausaizcīņas čempionātu 2010.gadā 21%futbola fanu vērojuši savos mobila-jos telefonos. Ņemot vērā, ka vēl pirms čet-riem gadiem šis procents bija nulle, patlabangrūti pat iedomāties, cik liels procents futbolafanu visā pasaulē 2014.gadā šādi sekosBrazīlijā notiekošajai Pasaules kausa izcīņai. Dažādos pasaules reģionos audiovizuālu medi-ju tirgus digitālā vidē attīstās ļoti atšķirīgi. Tā,piemēram, Indijā vispelnošākā nozare internetāpērn bija horoskopu bizness. Slovākijas autor-tiesību organizācijas LITA pārstāve JanaVozarova iepazīstināja ar sava pētījuma par

audiovizuālu darbu dažādu lietojumu rezultā-tiem. Izrādījās, ka Slovākijā viens no iemesliem,kādēļ filmas tiek nelegāli lejuplādētas internetā,ir fakts, ka legāli tiek piedāvātas tikai slovākuvalodā dublētas filmas, proti, Slovākijā filmucienītāji grib redzēt filmas oriģinālvalodā. Laiefektīvi novērstu autortiesību pārkāpumus, vis-pirms ir jāsaprot pārkāpumu rašanās cēloņi. Savukārt Čehijas autortiesību organizācijasDILIA pārstāvis analizēja Centrāleiropas auto-ru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizāciju problēmas, licencējotaudiovizuālus darbus. Viņš secinā-ja, ka ne vienmēr likumā paredzē-tās tiesības autoriem saņemt tais-nīgu atlīdzību garantē, ka praktiskitiešām, piemēram, par filmunomu, autoratlīdzība tiek iekasēta.Respektīvi, likumā ietvertajamautortiesību aizsardzības regulēju-mam būtu jābūt reāli īstenoja-mam. Pretējā gadījumā autori sevpienākošos autoratlīdzību nesa-

ņem. Semināra beigās tika apkopota jaunākāinformācija par CISAC instrumentiem, kasikdienas darbā nepieciešami autoru organizāci-jām, kuras administrē audiovizuālu darbuizmantošanu, ievērojot CISAC izstrādātosprofesionālos noteikumus (Professional Rules& Binding Resolutions for AV societies).q

Ance Balode,AKKA/LAA Audiovizuālo darbu nodaļas un

Raidorganizāciju nodaļas vadītājaAndrejs Migla, Valdis Rūmnieks un Bahs ar skatiem pagātnē, domām — nākotnē

Autortiesībumantošanas

termiņš ir

70 gadi

Digitālāvidē audio-

vizuālumediju tirgus

attīstās ļotiatšķirīgi

iekasē zemesgrāmata. Samaksu aprēķina saska-ņā ar 2008.gada 15.septembrī pieņemtajiemMinistru kabineta noteikumiem Nr.747“Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzībastaksēm un to noteikšanas kārtību”.Aprēķinot mantošanas nodokli par nekustamoīpašumu, ir ļoti svarīgi, vai manti-nieks ir dzīvojis ar jums kopā vaiatsevišķi. Ja mantinieka dzīves vietasadrese deklarēta citur, tad nodoklisbūs ievērojami lielāks. Ko darīt, ja radinieku nav vispār?Saskaņā ar testamentu var mantotjebkurš, kuram to esat novēlējis,taču mantošanas nodoklis var būtpat ap 30 reižu lielāks nekā radinie-kam, līdz ar to iespējams, ka labāklietu atrisināt citādi — ar pārdošanu, pārdo-šanas līgumā ietverot punktus, kas, piemē-ram, nodrošina Jūsu uzturēšanu, aprūpēšanuun citus nosacījumus.

Mantojamie parādiJāņem vērā, ka kopā ar mantu manto arī parā-dus. Ja mantojumu pieņem, nepārbaudot aizgā-jēja saistības, var izrādīties, ka mantojuma dēļjāzaudē pašam piederošā manta, jo mantojumapieņēmējs atbild kreditoriem ne vien ar aizgājē-

ja mantu, bet arī ar savējo. Turklātstrīdu gadījumos, novilcinot man-tojuma tiesību stāšanos spēkā,parāds var pieaugt. Lai izvairītos noneparedzētiem parādiem, notāriiesaka izmantot inventūra tiesību.Inventūra jāpiesaka 2 mēnešu laikā,un tā dod iespēju uzreiz ieturētsummu, kas nepieciešama bēruizdevumiem, kā arī segt pašusinventūras izdevumus, tālāk inven-

tūra ļauj segt parādus tikai saņemtā mantojumavērtības apmērā, tā pasargājot savu mantu. Jamanto arī nepilngadīgs bērns, tad inventūra jauir obligāts nosacījums.

Mantošanas apliecībaMantošanas apliecību izsniedz zvērināts notārs,viņš arī vada mantošanas procesu, pasakot, kādidokumenti nepieciešami, kur, ja nepieciešams, varsameklēt kādu dokumentu kopijas. Izziņu, kamantojamas autortiesības, par saviem pārstāvēta-jiem autoriem izsniegs AKKA/LAA. Mantošanasstrīdus risinās tiesa. Mantošanas apliecībā jānorādavisa mantotā manta. Jānorāda arī, ka mantotas tiekautortiesības. Reizēm dokumentā norāda, ka man-tota domājamā daļa no visa atstātā mantojuma, kastad ietver sevī arī autortiesības. Kā rīkoties ar savu mantu, ko taču līdzi mūžībānepaņemsim, katram jāizlemj pašam. Tā galugalā ir katra paša izvēle un saprašana, vai parū-pēties par savu mantu un mantiniekiem, visumaksimāli sakārtojot, vai arī visu atstāt, kā ir.q

Anita Sosnovska,AKKA/LAA izpilddirektores vietniece,

Dokumentācijas un sadales nodaļas vadītāja

Mantošanasapliecībājānorāda

visamantotāmanta

Parunāsim par mantošanas lietām

CISAC tehniskā komisija ‘‘Dramatiskie, literārie un audiovizuālie darbi’’

Mākslinieksmāksliniekam. Jurģis Skulmeun Dalī parainavu dzīrēm

Aivars Kļavis

un

Pauls Putniņš ceļā uz autortiesību bezgalību

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

līgums ar raidorganizāciju — Latvijas Radiopar darbu reproducēšanu tās gatavotajos rai-dījumos un šo ierakstu glabāšanu. Ja autoru darbu izmantojuma veidos ietilpstgan mehāniskā reproducēšana, gan publis-kais izpildījums, tad no maksājamās atlīdzī-bas 70% tiek maksāti par atļauju mehāniskireproducēt darbus gala lietotāju datoros vaimobilajos telefonos, bet 30% — par darbupadarīšanu pieejamu sabiedrībai individuāliizvēlētā vietā un laikā. Līdz ar to, ja autoradarbs tiek izmantots kā zvanu tonis vai arī,ja tas tiek lejupielādēts internetā, tad tieautori, kuri nav līgumā AKKA/LAA node-vuši savas mehāniskā ieraksta tiesības,saņem tikai 30% par publisko izpildījumu,bet 70% par mehānisko ierakstu iet tiem

16

Viens no autora darbu izmantojumaveidiem ir mehāniskā reproducēša-na jeb darbu kopēšana vai ierakstī-

šana dažāda veida datu nesējos (piemēram,kompaktdiskos, DVD u.tml). Autors mehānis-kās reproducēšanas tiesības var īstenot pats,bet var arī to uzticēt kolektīvā pārvaldījumaorganizācijai. Autoriem izdevīgāk šīs tiesībasuzticēt AKKA/LAA. Kopš 2001.gada 1.janvārair spēkā pārstāvniecības līgums starpAKKA/LAA un NCB (Nordisk CopyrightBureau) jeb Ziemeļvalstu autortiesību biroju.

NCB tika uzticētas ekskluzīvas jeb izņēmu-ma tiesības administrēt AKKA/LAA auto-ru mehāniskā ieraksta tiesības Latvijā, kā arīpārējā NCB pārstāvētajā teritorijā un visāpārējā pasaulē šī līguma darbības laikā.Tāpēc patlaban Skandināvijā un visās trijāsBaltijas valstīs mehāniskā ieraksta tiesībasadministrē NCB. NCB teritorijā ir iekļautas8 valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija,Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Īslande.Citās valstīs šo administrēšanu nodrošinaNCB un šo ārvalstu organizāciju savstarpē-jās pārstāvniecības noslēgtie līgumi.Latvijā pastāv AKKA/LAA-NCB nodaļa,kas administrē pārstāvēto autoru darbuizmantojumu mehāniskā ierakstā. Tās svarī-gākais uzdevums ir licencēt visu darbumehānisko reproducēšanu Latvijas teritorijāun iekasēt par to autoratlīdzību.Savāktā atlīdzība tiek sadalīta autoriem,pamatojoties uz darbu lietotāju iesniegtajāmatskaitēm par darbu lietojumu. Turklāt,autori, kuri saņem atlīdzību par darbumehānisko reproducēšanu, saņem arī papil-dus atlīdzību no tukšajiem nesējiem. Noievāktās autoratlīdzības, lai segtu adminis-trēšanas izmaksas, atskaitījumi ir 15%apmērā par autoru darbu izmantošanu dažā-dos skaņu nesējos — kompaktdiskos (CD)digitālajos video diskos (DVD) u.c. skaņunesējos un 10% par muzikālu darbu izman-tošanu mobilo telefonu zvanu toņos vai arīpiegādāšanai pa internetu tiešsaistes režīmā(on-line) digitālu fonogrammu veidā galalietotāju datoros.Attiecībā uz autora darba izmantošanumehāniskajā ierakstā nereti autors redz tikaivienu konkrēto reproducēšanas veidu, proti,darba izmantošanu fiziskā datu nesējā (CD,DVD u.c.), bet pastāv arī citi darba repro-ducēšanas veidi — darba izmantošana kāmobilā telefona zvanu toni, darba izmanto-šana, lejupielādējot no interneta digitālāveidā u.tml. Šogad pirmo reizi ir noslēgts

17

secen. Starptautiskajā autoru darbu datubāzē tie sadaļā mehāniskais ieraksts parādāskā NS (no angļu valodas — non society),līdz ar to, ja kāds autora darba izmantotājsvēlēsies viņa darbu izmantot mehāniskajāierakstā ārzemēs, tad par to autoram netiksiekasēta atlīdzība. Pēdējā laikā daži AKKA/LAA pārstāvētieautori, kuri nodevuši savas mehāniskā ierak-sta tiesības administrēt AKKA/LAA, slēgušipapildus tiešos līgumus ar izmantotājiem parsavu darbu izmantošanu mehāniskajā ierak-stā, kas ir pretrunā ar līgumu starp autoru unaģentūru. Tāpēc lūdzam tos autorus, kuri iruzticējuši AKKA/LAA administrēt savasmehāniskā ieraksta tiesības, atturēties slēgtlīgumus un vienošanās, kuras ir pretrunāstarp noslēgto līgumu ar AKKA/LAA.Tāpat lūdzam tos autorus, kuri šīs tiesības

nav uzticējušiAKKA/LAA,apsvērt šo iespēju.Autori, kuru darbitiek plaši izmantoti,nododotAKKA/LAA admi-nistrēt mehāniskāieraksta tiesības,saņem autoratlīdzībupar savu darbuizmantojumu pardarbu reproducēša-nu, atskaņošanu, kāarī atlīdzību no tuk-šajiem nesējiem.Autoram svarīgiatcerēties, ka, jo vai-rāk viņa darbusizmanto, jo lielākabūs atlīdzībassumma, ko viņšsaņems.Ja autors nav uzticē-jis AKKA/LAAadministrēt savas

mehāniskā ieraksta tiesības, tad autorsdiemžēl nesaņem tukšā nesēja atlīdzību, jotā tiek maksāta par reproducēšanas tiesībuierobežojumu. Ja autors reproducēšanas tie-sību nav uzticējis AKKA/LAA, tad saskaņāar sadales noteikumiem nav pamata viņammaksāt tukšā nesēja atlīdzību.AKKA/LAA joprojām aicina tos savusautorus, kuri nav nodevuši aģentūrai admi-nistrēt savas mehāniskā ieraksta tiesības,ierasties AKKA/LAA birojā (A.Čaka ielā97, Rīgā: tālrunis: +371 67506131, katrudarba dienu no pulksten 10.00-17.00 ) un to izdarīt. q

Roberts Jaungailis,AKKA/LAA—NCB nodaļas vadītājs

Ik gadu AKKA/LAA izmaksā autoratlīdzī-bu vairāk nekā trīs tūkstošiem Latvijasautoru. 2009.gadā autoratlīdzības

summa mūsu autoriem bija vairāk nekā1,5 milj. latu, no kuriem 200 tūkstošisamaksāti valstij nodokļos, bet 1,3 miljo-ni — autoriem. Jo vairāk kāda autora darbitiek izmantoti, jo lielāku atlīdzību viņšsaņem. Daudzus interesē jautājums, ciklielu atlīdzību saņem katrs mūsu autors,taču šādu informāciju, aizsargājot autoruintereses, biedrība nevienam neizpauž.

Lai nosargātu privāto informāciju par indi-viduālajiem autoriem, bet tomēr dotuieskatu, cik vidēji mēnesī autors saņem noAKKA/LAA, Grāmatvedības nodaļa veicaizmaksāto atlīdzību statistisko salīdzi-nājumu.Par pamatu tika ņemta 2009.gadā auto-riem izmaksātā atlīdzība (pēc nodokļunomaksas), kas sadalīta uz 12 mēnešiem,tā iegūstot vidējo autoratlīdzības summumēnesī.Astoņi Latvijas autori mēnesī noAKKA/LAA saņēma autoratlīdzību, kaspārsniedza 1000 latus. Kopā šiem asto-ņiem autoriem 2009.gadā izmaksāti192 721 lati. Ieņēmumi, kas pārsniedza500 latus, bija 20 autoriem, kas, saskaitotizmaksātās atlīdzības kopā, ir 150 214 lati.Vidējo algu, kas Latvijā ir virs 400 latiem,saņēma apmēram 10 autori (šiem autoriemkopā izmaksāti 51 829 Ls), bet 65 303 latiizmaksāti 16 autoriem, kas saņēma atlīdzī-bu virs 300 latiem. Atlīdzību minimālāsalgas apmērā saņēma 31 mūsu autors, kasšiem autoriem kopā bija 64 372 lati. Tātadpavisam ik mēnesi 135 autori Latvijā noAKKA/LAA saņēma autoratlīdzību mini-mālās algas un lielākā apjomā. Vismaz 100latus mēnesī autoratlīdzībās saņēma93 autori — kopā tie bija 133 555 lati.170 902 lati sadalīti 202 autoriem, kurisaņēma autoratlīdzību virs 50 latiemmēnesī, bet 120 911 lati — 290 autoriem,kuri saņēma virs 25 latiem. Virs 10 latiemkatru mēnesi saņēma 532 autori — kopāšiem autoriem pārskaitīti 99 349 lati.Summu no 5 līdz 10 latiem ik mēnesisaņēma 439 autori (kopā šai autoru grupaiizmaksāti 37 751 Ls), bet 31 067 latiizmaksāti 1441 autoram, kas katrs mēnesīsaņēma mazāk par 5 latiem. q

Gita Ņedaškovska,galvenās grāmatvedes vietniece

Cik autors vienā mēnesī saņem no AKKA/LAA?

2009.gadāAKKA/LAAizmaksājaatlīdzību

vairāk nekātrīs

tūkstošiemLatvijasautoru

Mārtiņš Viļums balvu saņēma no Baha, un tobrīd laiks mirguļoja...

Ēriks Hānbergs rakstīšanai izmanto katru mirkli

Cik autors vienā mēnesī saņem no AKKA/LAA

Ls mēnesī Autori Ls

virs 1000 Ls 8 192 721virs 500 Ls 20 150 214virs 400 Ls 10 51 829virs 300 Ls 16 65 303virs 200 Ls 50 142 092virs 153 Ls (minimālā alga) 31 64 372virs 100 Ls 93 133 555virs 50 Ls 202 170 902virs 25 Ls 290 120 911virs 10 Ls 532 99 349virs 5 Ls 439 37 751zem 5 Ls 1441 31 067

Latvijas vizuālo darbu autori saņēmuši ievērojamuautoratlīdzību no Francijas

AKKA/LAA pārstāvētie vizuālo darbu autori no Francijas autortiesību organizācijasADAGP augustā saņēmuši ievērojamu autoratlīdzību — vairāk nekā astoņus tūkstošus

eiro par latviešu autoru vizuālo darbu izmantojumu Francijā. Tā ir līdz šim lielākā summa, kovizuālo darbu autori saņēmuši no ārvalstu autortiesību organizācijām. 8396,44 eiro lielā atlī-dzība Latvijas autoriem savākta par dažādu autoru darbu izmantojumu televīzijā, presē uninternetā, kā arī reproducējot tos. Liela daļa atlīdzības pienākas par darbu privāto kopēšanudažādos datu nesējos. Kopumā atlīdzību saņēmuši 63 autori. Atlīdzību lielums ir dažāds —sākot no dažiem eirocentiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro — atkarībā no katra autoradarbu izmantojuma. q

“Par tulkotājiem un skolotājiem!” Dalī saskandina ar Inesi Pakloni

Par mehāniskā ieraksta tiesībām

Puškinam un Dalī skaidrs: par skolotājiem jāiedzer tēja

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

1918

V iens no autortiesību pamatmēr-ķiem ir veicināt jaunradi, precī-zāk, nodrošināt apstākļus, kuros

autors, saņemdams par saviem darbiempienācīgu un atbilstošu autoratlīdzību, var brīvāk nodoties jaunu darbu radīšanai.Tomēr līdzās ekskluzīvām jeb izņēmumaautora tiesībām uz sava darba izmantošanulikums paredz arī atsevišķus šo tiesību ierobežojumus, kas tiek pamatoti ar nepie-ciešamību līdzsvarot autora un sabiedrībasintereses.

Likums nosaka vairākus gadījumus, kurosdarbu var izmantot bez autora piekrišanasun bez atlīdzības. Viens no tiem ir autora darba publisks izpil-dījums reliģisku ceremoniju laikā.Likumdevēji gan nav pacentušies sniegt reli-ģiskās ceremonijas jēdziena definīciju, tačutam nevajadzētu būt par šķērsli, lai noskaid-rotu, kādos gadījumos šis autora tiesībuierobežojums ir piemērojams un kādos nē.Iesākumam ir jāprecizē par ceremonijusaucama pasākuma rīkotājs, un te varamatsaukties uz Reliģisko organizāciju likumu.Vai ceremonija ir klasificējama kā reliģiskadarbība, pirmām kārtām ir atkarīgs no tāsrīkotāja juridiskā statusa, t.i., vai tās rīkotājsir likuma kārtībā reģistrēta reliģiskā organi-zācija — draudze, reliģiska savienība (baznī-ca) vai diecēze. Ja persona nav reģistrēta kāreliģiska organizācija, tad arī tās darbība(tostarp arī veiktās ceremonijas) vismazlikuma izpratnē nevar tikt klasificēta kā reli-ģiska un uz to nav attiecināms minētaisautortiesību ierobežojums. Šeit ir svarīgipaturēt prātā, ka ne kura katra publiska dar-bība, ko veic reģistrēta reliģiskā organizācija,ir reliģiska ceremonija. Tikpat labi tas varbūt, piemēram, kādas baznīcas vai atsevišķasdraudzes organizēts koncerts, kurā tiekizpildīti garīga un/vai laicīga rakstura skaņ-darbi. Neatkarīgi no šāda pasākuma norisesvietas (tas var būt gan dievnams, gan kon-certzāle) uz to neattiecas tiesību ierobežoju-mi, un, ja vien tiek izpildīts autortiesību aiz-sargāts repertuārs, rīkotājiem ir jāsagādānepieciešamās licences un jāsamaksā atlīdzī-ba atskaņoto darbu autoriem. Varam iztēloties hipotētisku situāciju, kurāreliģiska organizācija rīko bezmaksas publis-ku pasākumu, kas tiek izsludināts kā kon-certs, taču atsakās maksāt autoratlīdzību,aizbildinoties ar to, ka tā īstenībā ir reliģiskaceremonija, jo, lūk, tajā garīgas dziesmasizpildītas un, arī pasākumu atklājot, kāds

evaņģēlija fragments nolasīts. Kādi būtu šajāsituācijā tiesību ierobežojuma piemērošanaskritēriji? Pavisam droši kā reliģisku ceremo-niju, piemēram, lielāko mūsu valsts kristīgokonfesiju gadījumā varam kategorizēt baznī-cu gada ciklā ietvertos dievkalpojumus, kāarī Rietumu tradīcijā par kazuālijām sauktassvētdarbības, t.i., kristības, iesvētīšanas, laulī-bas un bēres. Pamatā reliģiskās organizācijaspašas skaidri nošķir reliģisku ceremoniju nokoncerta, t.i., pasākuma, kura primāraismērķis ir estētiski izklaidējošs. Ja tomērpastāv šaubas par to, vai kāda darbība ir reli-

ģiska ceremonija un vai autora darba izman-tojums konkrētā gadījumā nav pretrunā arautora darba normālas izmantošanas notei-kumiem un nepamatoti neierobežo autoralikumīgās tiesības, tad, atsaucoties uzAutortiesību likuma 18.panta trešo daļu, irjāuzskata, ka autora tiesības uz darbaizmantošanu un atlīdzības saņemšanu navierobežotas. q

Reinis Norkārkls, Mag. theol.,

Publiskā patapinājuma nodaļas vadītājs

N ovembra pirmajā nedēļāŅujorkā notika vairāki nozīmīgipasākumi, kas veltīti mākslai un

māksliniekiem. Viens no tiem bijaStarptautiskās grafiskās, plastiskās un fotomākslas autoru padomes CIAGP(International Council of Creators ofGraphic, Plastic and Photographic Arts)gadskārtējā konference, kuru rīkoja ASVvizuālo mākslu autoru organizācijas ARS unVAGA, ar kurām AKKA/LAA vieno savstar-pējās pārstāvniecības līgumi.

Abas amerikāņu autoru organizācijas pār-stāvēto autoru vārdā iestājās par mākslasdarbu tālākpārdošanas tiesību ieviešanusavā valstī, kuras milzīgajā mākslas tirgūnepārtrauktā apritē atrodas mākslas darbino visas plašās pasaules, it sevišķi noEiropas. Pagaidām no šiem tālākpārdoša-nas tirgus darījumiem, kas notiek ASV,mākslinieki labumu negūst.Otrs centrālais jautājums attiecās uz līgu-mu par grāmatu ievietošanu un meklēšanuGoogle vietnē. Līgums ir noslēgts ar izdev-niecībām, taču mākslinieku tiesības tajānav ietvertas, tā kā grāmatu dizaineri unmākslinieki savas autortiesības patur paši,nevis nodod tās izdevniecībām. Tomērvietnē mākslinieku darbi ir plaši izmantoti.Pagaidām ar Google risinājums nav rasts,un Eiropas Vizuālo mākslu organizācijuapvienības ģenerālsekretāre Karola Štroila(Carola Streul) pauda apņēmību vērstiesar prasību tiesā attiecībā uz Eiropas autoruorganizāciju pārstāvēto autoru mākslasdarbu reprodukciju izmantošanu Google.Savā ziņā pamācošs bija Vācijas organizā-cijas Bild-Kunst pārstāvja GerhardaPfeniga (Gerhard Pfennig) apskats parmākslinieku atalgojumu Vācijā. Izrādās, kaVācijas māksliniekiem stabilākos ienāku-mus dod mākslas darbu reproducēšanamācību grāmatās. Viņš aicināju arī pārējovalstu autoru organizācijas aktīvāk pievēr-sties tieši šim mākslas darbu izmantojumaveidam. Diemžēl Latvijā šis jautājums navsakārtots un lielākā daļa autoru joprojāmnesaņem atlīdzību par darbu izmantošanumācību grāmatās. Vienīgās atalgojumaguvējas ir izdevniecības, taču — tā kā jebkura mācību grāmata ir jebkuras izdevniecības komercprojekts — tad arīautoriem ir jāsaņem viņiem pienākošāsautoratlīdzības. Tiekoties ar Starptautiskās Reprogrāfiskāsreproducēšanas tiesību organizāciju federā-

CIAGP prezidents — pazīsta-mais Amerikas gleznotājs FranksStella. Viņš nomainīja spāņumākslinieku Andresu Nagelu,kurš CIAGP vadīja pēdējos divus gadus. q

Anita Sosnovska,AKKA/LAA izpilddirektores vietniece,

Dokumentācijas un sadales nodaļas vadītāja

cijas IFFRO direktoru valdeslocekli Matsu Lindbergu noZviedrijas mākslinieku organizā-cijas BUS, bija jāpaskaidro, kasLatvijā notiek ar reprogrāfijastiesībām. Bija jāsaka, ka diemžēlnekas, jo saskaņā ar izmaiņāmlikumdošanā reprogrāfiskāsreproducēšanas administrēšanasprocess padarīts tik darbietilpīgsun dārgs, ka to nevar uzņemtiesneviena autoru organizācija.Konferences noslēgumā tika ievēlēts jauns

Mākslinieku Jurģi Skulmi visu Latvijas mākslinieku vārdā sveic Mārtiņš Heimrāts

Komponists Mārtiņš Viļums pasauli vēro no augšas. Laba perpektīva! Tautasdziesma latgaliski: tās apdares autors Andris Šīrants un dziedātāja Aija Eriņa par sevi droši arī Ēģiptes naktī

Jebkuramācību

grāmata irjebkuras

izdevniecī-bas komerc-

projekts

Mākslinieki par autortiesībām

Piezīme par autoru darbu publisku izpildījumu reliģiskās ceremonijās

Rihards Zaļupe Autortiesību bezgalības balvas sarīkojuma laikā bija Japānā

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

Foto:A

ivar

s Lie

piņš

“AKKA/LAA Ziņas” ISSN 1407-4672. Izdevējs: Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība A.Čaka 97, Rīga, LV-1011, Latvija; tālr.: +37167506131, fakss: +37167315620, e-pasts: info@akka-laa.lv

Par izdevumu atbild Agnese Kārše. Datorsalikums: Mārtiņš Sosnovskis.

20

#Jura Sosnovska krustvārdu mīkla Pateicamies visiem, kas iesaistījās mīklas minēšanā, un vēlam veiksmi arī turpmāk!

Melnbaltâsdraudzenes

Atrisinot krustvārdu mīklu, izrakstiet atsevišķus burtus no tonētajām rūtīm, sakārtojiet alfabēta secībā un ierakstiet tos atbildes kupona rūtīs.Aizpildītu atbildes kuponu līdz 2011.gada 1.februārim sūtiet uz AKKA/LAA:A.Čaka 97, Rīga, LV-1011 ar norādi “Krustvārdu mīkla”. Kuponi, kuros pareizibūs norādīta burtu secība, piedalīsies izlozē, un trīs no pareizo atbilžuiesūtītājiem saņems balvu — vērtīgu grāmatu.

Krustvārdu mīklasatminētājas kopā ar mīklas autoruJuri Sosnovski

1 2 3 4 5 6 7 8

9

12

18

21

29

31

40

43

22

38

23

32

14

33

24

11

15

20

41

25

34

16

35

44

17

30

26

10

13

19

36

42

27

39

28

37

Iepriekšējā biļetena “AKKA/LAA Ziņas” krustvārdu mīklas atminējums

Horizontāli. 1. Allegro. 5. Sevilja. 10. Mise. 11. Krēmers. 12. Ezis. 13. Ako. 14. Mecenāts. 17. Latgalis. 21. Zeļļi. 25. Marso. 26. Zurna. 27. Sasista. 30. Klabata. 33. Īdens. 38. Eifonija. 39. Ramadāns. 40. Sastāvs. 41. Artmane.

Vertikāli. 1. Anriade. 2. Licence. 3. Gaskonā. 5. Vārsmot. 6. Leģenda. 7. Apriori. 8. Pegass. 9. Dekols. 14. Mozus. 15. Ceļas. 16. Naids. 18. Gemma. 19. Lurda. 20. Slota. 22. Izaī. 23. Irbe. 24. Čaks. 28. Anniņas. 29. Idiomas. 31. Bandana. 32. Tērnere. 34. Džaivs. 35. Nāriņa. 36. Pietā. 37. Smelt.

Atbildes kupons

Alfabēta secībā sakārtoti no tonētajām rūtīm izrakstītie burti:

Foto:A

gnes

e Kā

rše

Horizontāli. 3. Domātājs (ap 551.-479. p.m.ē.) — pamatlicējs ētiski politiskai mācībai, uzskatuun tradīciju sistēmai Ķīnā. 9. Peļ, paļā. 10. Kinofilma, saņēma pirmo “LieloKristapu”. 11. Grupa, kas šlāgeraptaujas finālā izpildīja populāru dziesmu“Sniegotā diena” (J.Vējiņš/A.Dāle). 12. Austrumāzijas tautu metāla sitamaismūzikas instruments. 13. Senekas aforisms: "... vara nespēj būt ilgstoša". 14. Vārds, ko lieto kāda rupja vai intīma vārda vietā. 18. Pēkšņi iedomājas,aptver (ko nezināmu, bet nojaušamu). 19. A.K.Doila romāns "...purpura toņos".20. Zviedru tēlnieka R.Mirsmēdena veidota statuja Rīgā. 21. Darināt ko,izmantojot īpašus pavedienus. 25. 1919.gadā Latvijā de iure dibinātasaugstākās mācību iestādes akronīms. 27. Latviešu komponists (1962),etnogrāfiska orķestra vadītājs. 29. Rīgā koncertējis amerikāņu rokzvaigzne(1964), četru “Grammy” īpašnieks. 30. Franču filozofs, matemātiķis (1596-1650),frāzes “Domāju, tātad esmu” autors. 32. Latviešu kantrī grupa “... jūdze”. 35. Dejuvakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu. 40. Mākslinieka tēls E.Zālītes romānā“Agrā rūsa”. 41. Vācu rakstnieks, pasaku “Aukstā sirds”, “Punduris Gardegunis” u.c.autors. 42. Seno lietuviešu, latviešu zintnieki. 43. Vakara tērps. 44. Mākslapolemizēt.

Vertikāli. 1. Satura un formas ziņā pabeigts, īss, satīrisks literārs sacerējums vārsmotāvalodā. 2. Kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu.3. Vienprātība. 4. Klasiskās dejas soļu apzīmējums. 5. Skulpturāli veidojumisaistībā ar plakni. 6. Angļu aktiera, režisora, filmu producenta Čaplina uzvārds. 7. Mudināt. 8. Neliels, rotaļīgs instrumentāls skaņdarbs klavierēm. 15. Baumudieviete romiešu mitoloģijā. 16. Kaislīgs mūzikas cienītājs. 17. Rada svārstības,kas izraisa dzirdes sajūtu. 22. Franču zīmētājs, grafiķis, Servantesa “Dons Kihots”ilustrāciju autors. 23. “Prāta Vētras” dziesmas nosaukums "... mājas manā azotē”.24. I.Busuļa albuma “Kino” mūzikas autors. 26. Dziedāšanas veids džezā —vokālists izpilda improvizācijas bez apdomātas saturiskas jēgas. 27. GalerijaMadridē, viena no lielākajām pasaulē. 28. Nenoteiktais vietniekvārdsdaudzskaitlī, divas reizes minēts Dailes teātra repertuārā esošo lugunosaukumos. 31. Luterāņu mācītājs (1652-1705), kura vārdā nosaukts Bībelesmuzejs Alūksnē. 33. Liroepikas paveidi. 34. Pirmais cilvēks Ēdenē. 35. Darbs, kopēc mūsdienu standartiem uzskata par pirmo operu mūzikas vēsturē (J.Peri unO.Pinučīni). 36. A.Miziša dokumentālā filma par Latvijas izceļotājiem Brazīlijā“Jaguāra ...”. 37. Šovā “Britain’s Got Talent” slavu iemantojusi skotu dziedošamājsaimniece (1961). 38. Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķībuun nevērību pret sievietēm. 39. Latvijas senāko pamatiedzīvotāju vārdānosaukta rokgrupa.

Pareizās atbildes uz iepriekšējāskrustvārdu mīklas jautājumiematsūtīja Daina Aizupiete un Mārīte

Kirša. Balvā pareizo mīklu atminētājassaņēma grāmatu “Mākslas vēsture”. qA