13
1 ISSN 1407-4672 Nr.30, 2009.gada septembris P agâjuðais 2008.gads autoru biedrîbai, autoru mantisko tiesîbu kolektîvâ pâr- valdîjuma orga- nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais gads biedrîbas statusâ. Ðajâ, 2008.gadâ kopçjie ieòçmumi sasniedza 4,34 miljonus latu, kas bija par 4 % vairâk nekâ 2007.gadâ, un papildus savâktajai atlîdzîbai tiesîbu îpaðnieki saòçma arî pro- centus no banku tekoðo kontu atlikumiem un depozîtiem. 92,8 % no atlîdzîbas kopçjâ apjoma veidoja autoratlîdzîba autoriem, bet 7,2% no AKKA/LAA savâktâs atlîdzîbas saòçma blakustiesîbu îpaðnieki. Lielâkâ autoratlîdzîbu summa iekasçta par muzikâlo darbu, kâ arî literâro un drama- tisko darbu lietojumu. Saskaòâ ar Autortiesîbu likumu kopð 2004.gada 1.maija mantisko tiesîbu kolektîvâ pârvaldîjuma veikðanai nepiecieðama Kultûras ministrijas izsniegta atïauja. Kultûras ministrija ir izvçrtçjusi AKKA/LAA, kas pârstâv visu þanru mâkslas un lite- ratûras darbu autorus, darbîbu un izsniegusi visas nepiecieðamâs atïaujas mantisko tiesîbu kolektîvâ pârvaldîjuma veikðanai. Autoru mantiskâs tiesîbas attiecîbâ uz izmantojumu publiskâ izpildîjumâ izklaides vietâs, kafejnîcâs, veikalos u.c. tamlîdzîgâs vietâs tiek administrçtas tikai kolektîvi un to Latvijas teritorijâ veic viena autoru mantisko tiesîbu kolektîvâ pârvaldîjuma organizâci- ja — AKKA/LAA. Par muzikâlo darbu izmantojumu publiskâ izpildîjumâ 2008.gadâ iekasçti 1,49 miljoni latu jeb par 14% vairâk nekâ 2007.gadâ. Muzikâlo darbu nodaïa 2008.gadâ licencçjusi 7078 objektus, kas ir par 198 objektiem vairâk nekâ 2007.gadâ. Publiskâ izpildîjuma licencçðanas process nav iekïau- jams viena gada robeþâs. Tiek praktizçta licenèu izsniegðana ar dar- bîbas termiòu, kas ilgâks par vienu kalendâro gadu, tâpçc 22% objektu licences bija izsniegtas jau iepriekðçjos gados. Licences darbu izmantojumam turpinâjums 2.lpp. Ü Ð â gada 9.un 10.jûnijâ Vaðingtonâ notika otrais Pasaules autortiesîbu samits, kurâ piedalîjâs ne vien autoru organizâciju, bet arî radoðo industriju pârstâvji. Tikðanâs laikâ îpaða uzmanîba tika pievçrsta digitâlajai videi; skatîtas jaunas radoðo industriju vîzijas, uzsverot, ka radoðâs industrijas ir globâlâs ekonomikas izaugsmes veicinâtâjas; autortiesîbu harmonizâcijas un aizsardzîbas klimats pasaulç; GoogleBooks un autoru sadarbîbas iespçjas; multiteritoriâlâ licencçðana Eiropâ; autortiesîbu samçroðana ar biznesa vidi. 2009.gada 11.jûnijâ turpat Vaðingtonâ notika CISAC jeb Starptautiskâs Autoru un komponistu biedrîbu konfederâcijas Ìenerâlâ asambleja. Ðajâ kopsapulcç piedalîjâs pârstâvji no konfederâcijas 222 dalîborganizâcijâm. AKKA/LAA saskaòâ ar CISAC statûtu normâm pârstâvçja trîs balsstiesîgas delegâtes: tâs prezidente Mâra Zâlîte, kâ arî izpilddirektore Inese Paklone un izpilddirektores Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi 2008.gadâ un attîstîbas perspektîvas Arî 2008.gadâ AKKA/LAA bijusi efektîvâkâ autoru biedrîba Baltijas valstîs. Autoru mantisko tiesîbu administrçðanas faktiskajiem izdevumiem tâ izlietojusi 16,8% no iekasçtajâm autoratlîdzîbâm un citiem finanðu ieòçmumiem (Igaunijas EAU – 18,6%, Lietuvas LATGA-A – 21,4%). CISAC ìenerâlsekretârs Çriks Batists un CISAC prezidents — komponists Robins Gibs pasaules autortiesîbu samitâ Vaðingtonâ Foto: Anita Sosnovska Autortiesîbu samits un CISAC Ìenerâlâ asambleja Vaðingtonâ turpinâjums 6.lpp. Ü

Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

  • Upload
    others

  • View
    1

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

1

ISSN 1407-4672

Nr.30, 2009.gada septembris

Pagâjuðais2008.gadsautoru

biedrîbai, autorumantisko tiesîbukolektîvâ pâr-valdîjuma orga-nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitaisdarbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem —piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtaisgads biedrîbas statusâ. Ðajâ, 2008.gadâkopçjie ieòçmumi sasniedza 4,34 miljonuslatu, kas bija par 4 % vairâk nekâ2007.gadâ, un papildus savâktajaiatlîdzîbai tiesîbu îpaðnieki saòçma arî pro-centus no banku tekoðo kontu atlikumiemun depozîtiem.

92,8 % no atlîdzîbas kopçjâ apjoma veidojaautoratlîdzîba autoriem, bet 7,2% noAKKA/LAA savâktâs atlîdzîbas saòçmablakustiesîbu îpaðnieki.Lielâkâ autoratlîdzîbu summa iekasçta parmuzikâlo darbu, kâ arî literâro un drama-tisko darbu lietojumu. Saskaòâ arAutortiesîbu likumu kopð 2004.gada 1.maijamantisko tiesîbu kolektîvâ pârvaldîjumaveikðanai nepiecieðama Kultûras ministrijasizsniegta atïauja. Kultûras ministrija ir

izvçrtçjusiAKKA/LAA, kaspârstâv visu þanrumâkslas un lite-ratûras darbuautorus, darbîbuun izsniegusi

visas nepiecieðamâs atïaujas mantiskotiesîbu kolektîvâ pârvaldîjuma veikðanai.Autoru mantiskâs tiesîbas attiecîbâ uzizmantojumu publiskâ izpildîjumâ izklaidesvietâs, kafejnîcâs, veikalos u.c. tamlîdzîgâsvietâs tiek administrçtas tikai kolektîvi un toLatvijas teritorijâ veic viena autoru mantiskotiesîbu kolektîvâ pârvaldîjuma organizâci-ja — AKKA/LAA. Par muzikâlo darbu izmantojumu publiskâizpildîjumâ 2008.gadâ iekasçti 1,49 miljonilatu jeb par 14% vairâk nekâ 2007.gadâ. Muzikâlo darbu nodaïa 2008.gadâlicencçjusi 7078 objektus, kas ir par 198objektiem vairâk nekâ 2007.gadâ. Publiskâizpildîjuma licencçðanas process nav iekïau-jams viena gada robeþâs. Tiek praktizçta licenèu izsniegðana ar dar-bîbas termiòu, kas ilgâks par vienukalendâro gadu, tâpçc 22% objektu licencesbija izsniegtas jau iepriekðçjos gados. Licences darbu izmantojumam turpinâjums 2.lpp.Ü

Ðâ gada 9.un 10.jûnijâ Vaðingtonânotika otrais Pasaules autortiesîbusamits, kurâ piedalîjâs ne vien

autoru organizâciju, bet arî radoðo industriju pârstâvji. Tikðanâs laikâ îpaðauzmanîba tika pievçrsta digitâlajai videi;skatîtas jaunas radoðo industriju vîzijas,uzsverot, ka radoðâs industrijas irglobâlâs ekonomikas izaugsmesveicinâtâjas; autortiesîbu harmonizâcijasun aizsardzîbas klimats pasaulç;GoogleBooks un autoru sadarbîbasiespçjas; multiteritoriâlâ licencçðanaEiropâ; autortiesîbu samçroðana ar biznesa vidi.

2009.gada 11.jûnijâ turpat Vaðingtonânotika CISAC jeb Starptautiskâs Autoruun komponistu biedrîbu konfederâcijasÌenerâlâ asambleja. Ðajâ kopsapulcçpiedalîjâs pârstâvji no konfederâcijas 222dalîborganizâcijâm. AKKA/LAA saskaòâar CISAC statûtu normâm pârstâvçja trîsbalsstiesîgas delegâtes: tâs prezidenteMâra Zâlîte, kâ arî izpilddirektore InesePaklone un izpilddirektores

Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi2008.gadâ un attîstîbas perspektîvas

Arî 2008.gadâ AKKA/LAA bijusiefektîvâkâ autoru biedrîba

Baltijas valstîs. Autoru mantisko tiesîbu

administrçðanas faktiskajiemizdevumiem tâ izlietojusi

16,8% no iekasçtajâmautoratlîdzîbâm un citiem

finanðu ieòçmumiem(Igaunijas EAU – 18,6%,

Lietuvas LATGA-A – 21,4%).

CISAC ìenerâlsekretârs Çriks Batists un CISACprezidents — komponists Robins Gibs pasaulesautortiesîbu samitâ Vaðingtonâ

Foto:

Anita

Sos

novs

ka

Autortiesîbu samits un CISAC Ìenerâlâ asamblejaVaðingtonâ

turpinâjums 6.lpp.Ü

Page 2: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

Mikrofona Ieraksti un SIA PlatformaRekords. Paredzams, ka ieòçmumi no ðâdaveida pakalpojuma pieaugs arî turpmâk uzCD tirâþu rçíina, kas pçdçjâ laikâ krasisamazinâs.Jau vairâk nekâ piecus gadus AKKA/LAAveic atlîdzîbas iekasçðanu autoriem,izpildîtâjiem, fonogrammu un filmu produ-centiem par tukðajiem materiâlajiemnesçjiem un reproducçðanai izmantotajâmiekârtâm, ja tâs paredzçts izmantot personî-gâm vajadzîbâm. Ðo atlîdzîbas veidu maksâaudiokaseðu, videokaseðu, lâzeru disku,kompaktdisku, minidisku un ierakstîðanaiparedzçto iekârtu importçtâji.2008.gadâ iekasçta nesçju atlîdzîba 424 298Ls, tâs apjoms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjogadu krities aptuveni par 25%. Iekasçtâsnesçju atlîdzîbas kritumu iespaidojusi inflâci-jas negatîvâ ietekme uz iedzîvotâju pirkt-spçju, importçto preèu daudzuma samazi-

nâðanâs, kâ arî tas, ka, attîstoties datu nesçjutehnoloìijâm, nâkuðas klât jaunas ierîces, arkurâm var veikt autoru darbu kopçðanu personiskajâm vajadzîbâm, lîdz ar to daþulietoðana likumsakarîgi izbeidzas. Loìisksturpinâjums bûtu veikt izmaiòas Ministrukabineta noteikumos, kur tiktu definçti jau-nie nesçji un noteikts maksâjamâs atlîdzîbaslielums. Kultûras ministrijas veidotâ darbagrupa, kurâ ietilpst autoru un blakustiesîbuîpaðnieku organizâciju, importçtâju un minis-triju pârstâvji, novçloti sâka izstrâdât iespç-jamos jauno noteikumu variantus, nespçjotvienoties ne par vienu variantu, tâpçc tâsdarbîbas termiòð tika pagarinâts par vienugadu. Noteikumi netika papildinâti ar jau-niem nosacîjumiem, tâdçjâdi radot zaudçju-mus tiesîbu îpaðniekiem. Saskaòâ ar Ministru kabineta noteikumiemNr.321 iekasçto 2008.gada atlîdzîbu,atskaitot administrçðanas faktiskos izdevu-

mus, AKKA/LAA 2009.gada 27.februârîsadalîjusi tiesîbu îpaðnieku grupâm unizmaksâjusi Latvijas Izpildîtâju un producen-tu apvienîbai, Latvijas Kinoproducentu asociâcijai un Latvijas Profesionâlo aktieruapvienîbai.Tikai 2008.gada 11.augustâ AKKA/LAAsadalei un izmaksai autoriem, izpildîtâjiem,fonogrammu producentiem un filmu produ-centiem no Kultûras ministrijas saòçmafinansçjumu 437 286 Ls par publisko patapi-nâjumu 2007.gadâ. 16 Latvijas bibliotçkâs un bibliotçku filiâlçstika veikts pçtîjums par autoru darbu izman-tojumu 2007.gadâ, un 2008.gada decembrîAKKA/LAA varçja veikt no valsts budþetasaòemtâs atlîdzîbas sadali un izmaksutiesîbu îpaðniekiem. No ðîs summasblakustiesîbu îpaðniekiem (LaiPA, LKA,LaPAA) tika izmaksâti 4037 Ls. Kopâ publiskâ patapinâjuma atlîdzîbâ 1525autoriem tika izmaksâti 370771 Ls.Salîdzinâjumâ ar sadali par 2006.gaduatlîdzîbu saòçmuðo autoru skaits irpieaudzis par 99 autoriem. Ar 2008.gadu AKKA/LAA uzsâka publiskâpatapinâjuma administrçðanu privâtajâs bibliotçkâs. Savâcamâ autoratlîdzîba tika aprçíinâta unietverta licencçs un lîgumos autoru darbuizmantotâjiem, balstoties uz biedrîbasAKKA/LAA padomes apstiprinâtajiem tari-fiem, kas saskaòâ ar starptautisko tarifu har-monizâciju noteikti, balstoties uz autorudarbu izmantojuma apjomu, kâ arî òemotvçrâ izmantojuma veidu un darba þanru.Balstoties uz apstiprinâtajiem noteikumiem,iekasçtâ atlîdzîba tiek sadalîta, izmantojotautoru darbu izmantotâju iesniegtâs kon-certprogrammas un izmantoto darbuatskaites. 2008.gadâ AKKA/LAA visiem tiesîbuîpaðniekiem izmaksâjusi par 15,4 % lielâkuatlîdzîbu nekâ 2007.gadâ.Atbilstoði savâktajai atlîdzîbai, kas parâdâsbilances aktîva pusç kâ naudas lîdzekïibankâ un kasç, bilances pasîva pusç atspo-guïojas uz 31.12.2008. vçl sadalâmâ, kâ arîsadalîtâ un vçl neizmaksâtâ atlîdzîba tiesîbuîpaðniekiem.Saskaòâ ar noslçgtajiem lîgumiem ar lielâka-jiem autoru darbu izmantotâjiem (radio, TV,kabeïTV, koncertorganizâcijas u.c.) izman-totâji norçíinâs noteiktos laika periodos gadalaikâ, iesniedzot programmas par autorudarbu izmantojumu lîdz nâkamâ gada mar-tam. Pçc tam notiek programmu apstrâde,atlîdzîbas sadale autoriem un atlîdzîbasizmaksa. Latvijas autori savu atlîdzîbu varreâli saòemt sekojoðâ gada augustâ — sep-tembrî. Ârvalstu autoriem atlîdzîbas sadalenotiek vienu reizi gadâ, apkopojot

2 3

publiskâ izpildîjumâ ir saòçmuði praktiskivisi darbu izmantotâji tâdâs stacionârolietotâju grupâs kâ sabiedriskâs çdinâðanasuzòçmumi, mûzikas klubi, spçïu zâles, naktsklubi. 2008.gadâ turpinâja samazinâtieslicencçto sabiedriskâs çdinâðanas uzòçmu-mu skaits, 2008.gadâ licencçts par 177objektiem mazâk. Atseviðíi uzòçmumi

licences neatjaunoja un no mûzikasatskaòoðanas atteicâs, jo palielinâjâs kopçjaismaksâjums par mûzikas izmantojumu:lîdzðinçjam maksâjumam autoriempievienojâs arî maksâjums blakustiesîbuîpaðniekiem. Samazinâjâs izsniegto licenèuskaits sezonas kafejnîcâm — paðvaldîbas,pastiprinot vasaras kafejnîcu darbîbasuzraudzîbu, ierobeþoja atïauju skaitumûzikas atskaòoðanai sezonas kafejnîcâs.Pasliktinoties kopçjai ekonomiskajai situâci-jai valstî, 2008.gadâ, îpaði otrajâ pusgadâ,299 sabiedriskâs çdinâðanas uzòçmumiatteicâs no mûzikas atskaòoðanas un pâr-trauca vai nepagarinâja licences, attiecîgi nosabiedriskâs çdinâðanas uzòçmumiemiekasçtâ autoratlîdzîba 2008.gadâ samazi-nâjâs par 28,7 tûkstoðiem latu, salîdzinot ariepriekðçjo gadu. Pieaudzis izsniegto licenèu skaits mûzikaspubliskam izpildîjumam sporta centros un

klubos, tâpat palielinâjies licenèu skaitsmûzikas atskaòoðanai pakalpojumusniegðanas uzòçmumos.2008.gads iezîmîgs kâ intensîvâkais Latvijaskoncertdzîves vçsturç. Lielais ârvalstuizpildîtâjmâkslinieku koncertu skaits unattiecîgi arî salîdzinoði augstâs biïeðu cenasbûtiski palielinâja iekasçto autoratlîdzîbu par

darbu izmantojumu koncertos — 2008.gadâiekasçts 102 tûkstoði latu vairâk nekâ2007.gadâ.2008.gadâ AKKA/LAA saòçma Konkurencespadomes lçmumu, kurâ konstatçti pârkâpu-mi AKKA/LAA darbîbâ, piemçrojotautoratlîdzîbas tarifus par mûzikas publiskuatskaòoðanu veikalos, frizçtavâs, solârijos uncitâs lîdzîgâs iestâdçs. Lietu Konkurencespadome ierosinâja, pamatojoties uz LatvijasTirgotâju asociâcijas iesniegumu.AKKA/LAA Konkurences padomes lçmumupârsûdzçjusi Administratîvajâ apgabaltiesâ. 2008.gadâ AKKA/LAA no raidorganizâcijâmkopumâ iekasçjusi 1 101 722 latus.Salîdzinot ar 2007.gadu, aizvadîtajâ gadâiekasçts par 150 391 Ls jeb 12% mazâk.Galvenokârt tas ir saistîts ar to, ka 2008.gadâVB SIA Latvijas Radio izveidojâs smagafinansiâla situâcija, kâ arî ievçrojami tikasamazinâts VB SIA Latvijas Radio 2009.gada

Vizuâlo mâkslu darbu autoriem 2008.gadâkopâ iekasçti 42 370 Ls jeb par 51% vairâknekâ 2007.gadâ. Proporcionâli visvairâk —49% jeb 20 579 Ls liela atlîdzîba tika iekasç-ta un sadalîta par mâkslas darbu tâlâkpârdo-ðanu. Tas bija iespçjams sakarâ ar oficiâlâmâkslas tirgus aktivizçðanos 2008.gadâ.AKKA/LAA administrç autoru darbu publis-kâ izpildîjuma u.c. tiesîbas, bet darbu reproducçðanu mehâniskajâ ierakstâ admi-nistrç AKKA/LAA un visam Ziemeïvalstu unBaltijas reìionam kopîgâs organizâcijas NCB(Nordic Copyright Bureau) nodaïaAKKA/LAA-NCB. Ðî nodaïa 2008. gadâautoriem savâkusi atlîdzîbu (kopâ ar lîgum-sodiem) 98 777 latus, kas ir par 21 % vairâknekâ 2007.gadâ. Aptuveni 2/3 no savâktâsautoratlîdzîbas veido ieòçmumi no Latvijâtiraþçtajiem CD, DVD un citiem skaòunesçjiem, bet 1/3 veido ieòçmumi parautoru darbu izmantoðanu mobilo telefonu

zvanu toòos un muzikâlu darbu piegâdiinterneta tieðsaistes (on-line) reþîmâ digitâlofonogrammu veidâ. 2008. gadâ, salîdzinot ar2007.gadu, ir pieaugusi autoratlîdzîba parautoru darbu tiraþçðanu CD, DVD un citosskaòu nesçjos, bet samazinâjusies atlîdzîbapar autoru darbu izmantoðanu mobilo tele-fonu zvanu toòos. Kritums ðajâ jomâ irvçrojams arî visâs pârçjâs Baltijas valstîs, kâarî Somijâ, Norvçìijâ, Îslandç. 2008.gadâtirgu pameta arî vairâki satura nodroðinâtâji,kuri piedâvâja mobilo telefonu zvanumelodijas.2008.gadâ tika noslçgti vçl papildus 4licences lîgumi par muzikâlu darbu piegâdiinternetâ tieðsaistes reþîmâ digitâlo fono-grammu veidâ. 2005.gadâ tika noslçgts pir-mais ðâda veida licences lîgums, bet lîdz2008.31.12. AKKA/LAA-NCB nodaïa jau bijanoslçgusi 13 ðâda veida lîgumus. Lielâkieautoratlîdzîbas maksâtâji ðajâ jomâ ir SIA

finansçjums no valsts budþeta. Ar raidorga-nizâcijâm uzsâkto tiesvedîbas procesurezultâtâ 2008.gadâ privâtâs televîzijasAKKA/LAA samaksâja 317 896 Ls, kas ir par35% mazâk nekâ 2007.gadâ. Privâtâs radio raidorganizâcijas 2008.gadâsamaksâjuðas 193 703 Ls jeb par 15% vairâknekâ 2007.gadâ. VB SIA Latvijas Televîzija2008.gadâ samaksâja par 19 000 Lsvairâk — kâ daïçju zaudçjumu atlîdzîbumuzikâlo darbu autoriem par muzikâlodarbu raidîðanu çterâ bez licences2007.gadâ. 2008.gada 18.decembrî AKKA/LAAnoslçdza izlîgumu ar SIA Pirmais BaltijasKanâls. Izlîguma ietvaros puses vienojâs parizlîguma summu par prasîbas periodu no2004.gada 1.janvâra lîdz 2006.gada31.decembrim, par zaudçjumu atlîdzîbassamaksas grafiku par muzikâla darburaidîðanu bez licences 2007.gadâ un2008.gadâ televîzijas kanâlos Pirmais BaltijasKanâls, Pirmais Baltijas Muzikâlais Kanâls unREN TV Baltijas versija, kâ arî ar katru no ðiemTV kanâliem no 2009.gada 1.janvâra tikanoslçgti licences lîgumi ar darbîbas termiòulîdz 2014.gada 31.decembim.Vislielâkais iekasçtâs autoratlîdzîbas pieau-gums (vairâk nekâ 11 reiþu) bija parmuzikâlu darbu izmantoðanu internetâ, ko-pumâ 2008.gadâ tika iekasçti 45 545 Ls.Attiecîbâ uz literâro un dramatisko darbulietojumu, salîdzinot no izdevniecîbâm unpreses izdevçjiem savâktâs atlîdzîbasdinamiku, vçrojams kopçjâs summas pieau-gums par 18% jeb no 28 182 latiem2007.gadâ lîdz 34 535 latiem 2008.gadâ.Pieauga arî izdevniecîbâm un preses izdevç-jiem izsniegto licenèu skaits (no 154licencçm 2007.gadâ uz 159 licencçm2008.gadâ). Tomçr gada beigâs bija vçro-jams, ka daþas izdevniecîbas sâk kavçt maksâjumus, to pamatojot ar nesaòemtosamaksu no grâmatnîcâm, kâ arî iedzîvotâjusamazinâjuðos pirktspçju, kâ rezultâtâ pieau-ga neizpârdoto grâmatu krâjums izdevçjunoliktavâs. 2008.gadâ turpinâjâs kâpums no teâtriemiekasçtâs autoratlîdzîbas apjomâ — ja2007.gadâ kâ autoratlîdzîba tika saòemti298 042 Ls, tad 2008.gadâ — 327 976 Ls,par 10% vairâk. Tomçr pieauguma kâpumatemps samazinâjâs, jo teâtros vairs netikapaaugstinâtas biïeðu cenas. Sakarâ arskatîtâju skaita samazinâðanos vairâkus iestudçjumus svîtroja no repertuâra samçrâneilgi pçc to pirmizrâdes. Gada beigâs bijavçrojams, ka arî profesionâlie teâtri sâkakavçt maksâjumu termiòus. Nedaudzsamazinâjies teâtriem izsniegto licenèuskaits — no 163 licencçm 2007.gadâ uz 141licenci 2008.gadâ.

Ü

2008.gadâ savâktâ atlîdzîba

Tiesîbu veids Summa (latos) %

I. Atlîdzîba autoriem kopâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 791 305 . . . . . . . . . . . . . 92.8tai skaitâ:

1. Muzikâlo darbu tiesîbas, . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 417 336 . . . . . . . . . . . . . 59.1tai skaitâ publiskais izpildîjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 496 490 . . . . . . . . . . . . . 36.6

2. Darbu mehâniskâ ieraksta reproducçðanas tiesîbas (AKKA/LAA–NCB) . . . . . . . . . . . . 98 777 . . . . . . . . . . . . . . 2.43. Dramatisko darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 374 466 . . . . . . . . . . . . . . 9.24. Literâro darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62 497 . . . . . . . . . . . . . . 1.55. Vizuâlo darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42 370 . . . . . . . . . . . . . . 1.06. Audiovizuâlo darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 96 849 . . . . . . . . . . . . . . 2.47. Atlîdzîba no tukðajiem audionesçjiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 115 853 . . . . . . . . . . . . . . 2.98. Atlîdzîba no tukðajiem audiovizuâlajiem nesçjiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 457 . . . . . . . . . . . . . . 1.19. Publiskâ patapinâjuma atlîdzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 432 301 . . . . . . . . . . . . . 10.6

10. Autoratlîdzîba no ârvalstu organizâcijâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 95 197 . . . . . . . . . . . . . . 2.311. Mçría rezerves no kabeïtelevîzijâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 202 . . . . . . . . . . . . . . 0.3

II. Citu tiesîbu îpaðnieku atlîdzîba kopâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 295 920 . . . . . . . . . . . . . . 7.2tai skaitâ

1. Blakustiesîbu organizâcijâm Latvijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 268 207 . . . . . . . . . . . . . . 6.52. Blakustiesîbu organizâcijâm ârvalstîs (AGICOA, ZDF, EBU u.c.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27 713 . . . . . . . . . . . . . . 0.7

Atlîdzîba kopâ: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 087 225 . . . . . . . . . . . . . . 100Ieòçmumi no banku uzkrâtajiem % un depozîtiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 255 621

Kopçjie ieòçmumi: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 342 846

2008.gadâ AKKA/LAA izmaksâjusi (ieskaitot ienâkuma nodokli)

Tiesîbu îpaðnieki Summa (latos)

1. Atlîdzîba Latvijas mûzikas, literâro, dramatisko, vizuâlo,audiovizuâlo un horeogrâfisko darbu autoriem un mûzikas izdevçjiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 815 6512. Atlîdzîba ârvalstu autortiesîbu organizâcijâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 958 0813. Atlîdzîba ârvalstu blakustiesîbu îpaðniekiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 6924. Atlîdzîba mûzikas izpildîtâjiem un producentiem Latvijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 221 3285. Atlîdzîba filmu producentiem Latvijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59 8256. Atlîdzîba izpildîtâjiem — aktieriem Latvijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59 824

Kopâ: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 146 401

Atskaite par Kultûras un izglîtîbas (KI) fonda lîdzekïu apgrozîjumu 2008.gadâ (latos)

Apstiprinâts AKKA/LAA padomes sçdç 26.02.2009

Atlikums uz 31.12.2007. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 937.61

Palielinâjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73 036.39tai skaitâ,

1. Procenti par KI fonda depozîtu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 6102. Atskaitîjumi saskaòâ ar lîgumiem no ârvalstu organizâciju atlîdzîbas sadales . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71 426.39

Samazinâjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 74 520.85tai skaitâ,

1. Finanðu informâcijas izsûtîðana autoriem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 023.212. Informatîvo materiâlu veidoðana, publicçðana, izsûtîðana un darbu prezentçðana “Autoru dienâs” . . . 3 469.623. Pasâkuma “Autoru nakts” izmaksas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24 159.564. Izdevumi “Autortiesîbu bezgalîbas balvas 2008” pasâkuma norisei un atspoguïojumam LTV . . . . . . . . 27 469.185. Biïetena “AKKA/LAA Ziòas” izdoðanas un izsûtîðanas izdevumi (2 numuri) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 483.046. Atlîdzîba KI fonda projektu realizçtâjiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 927.617. Autoru Akadçmija (1 cikls) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 963.108. Interneta portâla uzturçðanas un mâjas lapas izveides izdevumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 639.509. Autortiesibu muzeja uzturçðanas izdevumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 758.2810. Atbalsts Latvijas Komponistu savienîbas projektiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 627.75

Atlikums uz 31.12.2008 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20 453.15

turpinâjums 4.lpp.Ü

Page 3: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

4 5

Muzikâlo darbu nodaïa2008.gadâ ir veiksmîgi reali-zçjusi savu pamatuzdevumu —

par publiskâ izpildîjuma tiesîbu licencçmiekasçti 1,49 miljoni latu, kas ir par 185tûkstoðiem latu vairâk nekâ 2007.gadâ, unir arî nodaïas augstâkais autoratlîdzîbasieòçmums AKKA/LAA darbîbas 15 gados.

Lielâkâ autoratlîdzîbas daïa jeb37% (556,4 tûkstoði latu) nokopçjâ nodaïas ieòçmumaiekasçta par darbu izmantoju-mu koncertos. Ðâdsautoratlîdzîbas pieaugumsskaidrojams ar neierasti intensî-vo koncertu piedâvâjumu2008.gadâ. Lielais ârvalstuizpildîtâjmâkslinieku koncertuskaits ar salîdzinoði augstâmbiïeðu cenâm bûtiski palielinâjaiekasçto autoratlîdzîbu pardarbu izmantojumu koncer-tos — 2008.gadâ iekasçts par102 tûkstoðiem latu vairâknekâ 2007.gadâ. Lielasabiedrîbas interese un attiecîgiarî labs apmeklçjums saglabâjâsjau tradicionâlajos izklaides fes-tivâlos Latvijâ — Baltic BeachParty Liepâjâ un Positivus ABSalacgrîvâ. Tomçr, neskatoties uz kop-umâ lielu autoratlîdzîbas ieòçmumu pardarbu izmantojumu koncertos, nacionâloautoru maciòos îpaðs papildinâjumsnebûs jûtams, jo ðajos pasâkumoslielâkoties tika izmantoti ârvalstu autorudarbi. 2008.gadu raksturo apsîkums vietçjoizpildîtâjmâkslinieku koncertu apmeklç-jumâ, îpaði ârpus Rîgas rîkotajos koncer-tos. Viens no faktoriem, kas ietekmçjaintereses trûkumu par paðmâju izpildîtâjukoncertiem, bija lielais ðî gada ârvalstu

mâkslinieku koncertu skaits. Otrs fak-tors — paðvaldîbu un uzòçmçju piedâvâ-tais publisko svçtku un pasâkumu klâstsbez ieejas maksas — pilsçtu svçtki undaudzveidîgi tematiskie pasâkumi neveic-ina klausîtâju vçlmi tâs paðas koncertpro-grammas klausîties par maksu.Publiskajos pasâkumos galvenokârt

uzstâjas paðmâju izpildîtâjmâk-slinieki un tiek atskaòotsnacionâlais repertuârs, tâpçcesam vçrîgi sekojuði program-mâm un 2008.gadâ par darbuizmantojumu vienreizçjospasâkumos iekasçts par 14,8tûkstoðiem latu vairâk nekâ2007.gadâ. Nacionâlo autoru repertuâruplaði izmanto kultûras un tau-tas namu rîkotajos koncertos.Par darbu izmantojumukultûras namu sarîkojumos2008.gadâ iekasçti 79,3 tûk-stoði latu, kas sadalîti kultûrasnamu iesniegtajâs koncertprog-rammâs uzskaitîto darbu autoriem — komponistiem,literâro darbu autoriem, horeogrâfiem. 2008.gadâ atseviðíâs autorudarbu izmantotâju grupâs

samazinâjâs iekasçtâ autoratlîdzîba.Nozîmîgâkâs izmaiòas skâra sabiedriskâsçdinâðanas uzòçmumu sektoru —restorânus, bârus, kafejnîcas. Aizvadîtajospieaugoðâs labklâjîbas gados strauji izau-guðais sabiedriskâs çdinâðanas uzòçmu-mu skaits 2008.gadâ saruka. 2008.gadâmûzikas publiskâ izpildîjuma licencespavisam darbojâs 2462 kafejnîcâs, bâros,restorânos, savukârt 2007.gadâ mûzikaskançja 2639 kafejnîcâs. 2008.gadâ 299sabiedriskâs çdinâðanas uzòçmumi pârtrauca licenèu lîgumu darbîbu

galvenokârt sakarâ ar uzòçmçjdarbîbasizbeigðanu un kafejnîcu slçgðanu.Rezultâtâ 2008.gadâ par 28,7 tûkstoðiemlatu samazinâjusies no çdinâðanas sekto-ra iekasçtâ atlîdzîba. AKKA/LAA diemþçlnevar ietekmçt çdinâðanas uzòçmumuskaita izmaiòas, bet esam centuðies ietek-mçt uzòçmçju lçmumu par labu mûzikasizmantojumam kafejnîcâs. Kafejnîcuîpaðniekiem esam piedâvâjuði elastîguautoratlîdzîbas maksâjumu grafiku,piedâvâjot sadalît autoratlîdzîbuikmçneða maksâjumos. Tâpat esammçìinâjuði ar uzòçmçjiem saskaòotmûzikas izmantojuma apjomu,piedâvâjot samazinât to dienu skaitumçnesî, kurâs tiks atskaòota mûzika. Ðis grûtais laiks ir jâpârdzîvo. Muzikâlodarbu nodaïâ ik dienas saòemamuzòçmçju iesniegumus par kafejnîcu,frizçtavu vai veikalu slçgðanu. Tâpçcaktîvi meklçjam jaunas autoru darbuizmantotâju grupas un vietas —2008.gadâ palielinâjies licencçto objektuskaits sporta un viesnîcu sektorâ.Kopumâ 2008.gadâ Muzikâlo darbunodaïas licencçto objektu skaits bija7078, kas ir par 198 objektiem vairâknekâ 2007.gadâ.2008.gada nogalç palielinâjâs kavçtoautoratlîdzîbas maksâjumu skaits.Praktizçjam sarunas ar uzòçmçjiem unsaskaòojam autoratlîdzîbas maksâjumugrafikus. Daudz laika veltîts objektuapsekoðanai, lai savlaicîgi konstatçtu tosuzòçmumus, kuri par savas darbîbas pâr-traukðanu netika savlaicîgi informçjuðiAKKA/LAA. Tâpat 2008.gadam raksturî-ga iezîme bija jaunu uzòçmçjsabiedrîbuienâkðana çdinâðanas un izklaides biz-nesâ, kas prasîja ilgstoðu autoru darbuizmantoðanas noteikumu izskaidroðanu,kas faktiski bija nerezultatîvi, jo daudzijaunatvçrtie objekti tika slçgti daþumçneðu laikâ pçc darbîbas uzsâkðanas. Kopumâ vçrtçjot 2008.gadu, var atzît, kaMuzikâlo darbu nodaïai tas bija saspring-tas ekonomiskâs situâcijas gads un vien-laikus arî aktîvas darboðanâs gads. n

Inâra Dombrovska,AKKA/LAA Muzikâlo darbu nodaïas vadîtâja

2008. gads — kontrastu gadsMuzikâlo darbu nodaïâ

visas saòemtâs programmas pariepriekðçjo gadu, tâpçc ârvalstu organizâcijâmatlîdzîbas izmaksa var notikt ne âtrâk kâ gadupçc tâs samaksas. Jâatzîmç, ka autoratlîdzîbassadali un izmaksu aizkavç nekvalitatîvisagatavotas izmantoto darbu programmas.Tâ periodiski veidojas uz noteiktu laiku auto-riem vçl nesadalîtâ atlîdzîba. Autoratlîdzîbas sadalç ârvalstu autoriemAKKA/LAA izmanto Skandinâvijas unBaltijas valstu autortiesîbu organizâciju kopî-go datu bâzi NORD-DOC.Datu bâze, uzko balstâs ârvalstu autoratlîdzîbas sadale, irnesalîdzinâmi plaðâka un sareþìîtâka parLatvijas autoru datu bâzi. Uz 31.12.2008.AKKA/LAA pârstâvçja 3865 Latvijas autorusun vairâk nekâ 3 miljonus autoru no 99ârvalstu autortiesîbu organizâcijâm.Ar AKKA/LAA toreizçjâs valdes lçmumu1997.gadâ tika izveidots Kultûras, izglîtîbasun sociâlais fonds. Ar 2003.gada 5.februâraAKKA/LAA vienîgâ dalîbnieka kopsapulceslçmumu fonds pârdçvçts par Kultûras unizglîtîbas (KI) fondu. KI fonda lîdzekïus veidoatskaitîjumi no atlîdzîbas ârvalstu autoriem10% apmçrâ atbilstoði lîgumiem ar ârvalstuautortiesîbu organizâcijâm par savstarpçjopârstâvniecîbu. Uzkrâtos fonda lîdzekïus iz-lieto saskaòâ ar KI fonda noteikumiem. KI fonda lîdzekïu izlietojumu 2008.gadâAKKA/LAA padome apstiprinâja 2009.gada26.februârî. Fonda lîdzekïu atlikums2008.gada 31.decembrî bija 20453 lati. Novçrtçjam 2008.gadu kâ veiksmîgu, josalîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu par 4 %pieaudzis kopçjâs savâktâs atlîdzîbas apjomsun par 15,4 % — izmaksâtâ atlîdzîba.AKKA/LAA ieòçmumi pârsnieguði izdevu-mus par 25233 latiem, kas saskaòâ arstatûtiem tiks pievienoti biedrîbas rezervesfondam. AKKA/LAA 2008.gadâ turpinâjâs ISO darbakvalitâtes vadîbas sistçmas izstrâde unievieðana organizâcijas darbîbâ.Biedrîbas AKKA/LAA pilns 2008.gadapârskats un revidenta ziòojums iesniegtsVID reìionâlâs iestâdes Centra rajonanodaïâ, LR Uzòçmumu Reìistrâ un saskaòâar Autortiesîbu likumu — LR Kultûras minis-trijâ. Saîsinâtâ bilance publicçta laikrakstâ“Latvijas Vçstnesis”. Pârskats par AKKA/LAAsavâkto un autoriem sadalîto atlîdzîbuizsûtîts visâm ârvalstu organizâcijâm, arkurâm AKKA/LAA noslçgusi lîgumus, kâ arîStarptautiskâs autoru un komponistubiedrîbu konfederâcijas (CISAC) sekretari-âtam un publicçts biïetenâ “AKKA/LAAZiòas”, ko saòem AKKA/LAA pârstâvçtieautori. n

Inese Paklone, AKKA/LAA izpilddirektore

Licencçto objektu sadalîjums pçc lietotâju grupâm (muzikâlo darbu publiskais izpildîjums)

Izmantotâju grupa Licencçto objektu skaits % no kopçjâ licencçto objektu skaitaSabiedriskâs çdinâðanas uzòçmumi (restorâni, bâri, kafejnîcas u.c.) . . 2 462 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34.8%Veikali . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 021 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28.6%Sadzîves pakalpojumu objekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 554 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7.8%Kultûras/tautas nami . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 417 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5.9%Mûzikas klubi, naktsklubi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 0.7%Koncertorganizâcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 405 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5.7%Sporta centri, klubi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 145 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2.1%Viesnîcas (viesu numuros) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 88 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1.2%Filmu mûzika kinoteâtros un pasâkumos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 0.8%Pasâkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 393 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5.5%Daþâdi citi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 486 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6.9%Kopâ: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 078 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 100%

Par publiskâizpildîjuma

tiesîbulicencçm

iekasçti 1,49miljons latu,

kas irnodaïas

augstâkaisautoratlîdzîbas

ieòçmumsAKKA/LAA

darbîbas 15gados

Ü Kopsavilkums par AKKA/LAA savâkto atlîdzîbu autoriem un citiemtiesîbu îpaðniekiem (bruto) 2008.gadâ

2008.gads 2007.gads %

Muzikâlo darbu tiesîbas 2 417 335.53 2 431 785.19 -0.59%

Komerciâlâs radio raidorganizâcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 193 702.95 . . . . . . . . . 159 659.83

Sabiedriskâ radio raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 173 105.34 . . . . . . . . . 223 929.01

Komerciâlâs TV raidorganizâcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 309 642.52 . . . . . . . . . 479 962.25

Sabiedriskâ TV raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 114 000.00 . . . . . . . . . . 95 000.00

Kabeïtelevîzijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 88 849.72 . . . . . . . . . 158 194.06

Mûzika internetâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 545.16 . . . . . . . . . . . 3 677.00

Publ. izpild. (koncerti, kafejnîcas, veikali u.c.) . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 430 096.85 . . . . . . . 1 250 392.01

Publ.izpild.(filmu mûzika) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 66 392.99 . . . . . . . . . . 60 971.03

Dramatisko un muzikâli dram. darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . 374 466.03 . . . . . . . . . 350 793.87 . . . . . . . . . 6.75%

Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 327 976.00 . . . . . . . . . 298 042.23 . . . . . . . . . . . . . . . .

Kabeïtelevîzijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 470.60 . . . . . . . . . . 28 636.55 . . . . . . . . . . . . . . . .

Sabiedriskâ radio raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15 720.97 . . . . . . . . . . 16 333.45 . . . . . . . . . . . . . . . .

Sabiedriskâ TV reproducçðana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 108.12 . . . . . . . . . . . . . . . . 0.00 . . . . . . . . . . . . . . . .

Sabiedriskâ TV raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 190.34 . . . . . . . . . . . . 7 781.64 . . . . . . . . . . . . . . . .

Literâro darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62 496.58 . . . . . . . . . . 58 810.11 . . . . . . . . . 6.27%

Sabiedriskâ TV raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 331.18 . . . . . . . . . . . . . 346.82

Sabiedriskâ radio raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 480.64 . . . . . . . . . . 10 888.96

Kabeïtelevîzijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16 980.41 . . . . . . . . . . 19 091.03

Horeogrâfija (Sabiedriskâ TV) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 169.62 . . . . . . . . . . . . . 301.08

Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 534.73 . . . . . . . . . . 28 182.22

Vizuâlo darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42 370.01 . . . . . . . . . . 28 057.17 . . . . . . . . 51.01%

Sabiedriskâ TV raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 151.37 . . . . . . . . . . . 2 958.16

Kabeïtelevîzijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 671.38 . . . . . . . . . . . 6 512.45

Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 588.37 . . . . . . . . . . . 7 166.73

Vizuâlo darbu izstâdîðana valsts iestâdçs un kultûras org. . . . . . . . . . . . 380.19

Tâlâkpârdoðana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20 578.70 . . . . . . . . . . 11 419.83

Audiovizuâlo darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 96 848.49 . . . . . . . . . . 30 422.29 . . . . . . . 218.35%

Reproducçðana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 514.70 . . . . . . . . . . . 2 468.48

Sabiedriskâ TV raidorganizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 408.24 . . . . . . . . . . 12 135.97

Komerciâlâs TV raidorganizâcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 253.27 . . . . . . . . . . . 9 412.20

Kabeïtelevîzijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 63 637.43 . . . . . . . . . . . 4 341.64

Filmu noma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 598.11

Filmu demonstrçðana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 436.74 . . . . . . . . . . . 2 064.00

Publiskâ patapinâjuma atlîdzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 432 301.07 . . . . . . . . . 384 332.78 . . . . . . . . 12.48%

Atlîdzîba autoriem no ârzemçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 95 196.42 . . . . . . . . . . 83 020.51 . . . . . . . . 14.67%

Publiskais izpildîjums (mûzika) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 85 696.67 . . . . . . . . . . 56 811.75

Dramatisko darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 134.74 . . . . . . . . . . 15 867.45

Literâro darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 0.00 . . . . . . . . . . . 5 164.43

Vizuâlo darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 882.54 . . . . . . . . . . . 5 176.88

Audiovizuâlo darbu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 482.47 . . . . . . . . . . . . . . . 0.00

Mçría rezerves no kabeïtelevîzijâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 202.37 . . . . . . . . . . . . 6 512.45 . . . . . . . . 56.66%

Tukðie audionesçji - mûzika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 115 853.32 . . . . . . . . . 155 299.14

Tukðie audiovizuâlie nesçji - filmas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 457.40 . . . . . . . . . . 63 466.63

AKKA/LAA - NCB mehânisko ierakstu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 98 276.24 . . . . . . . . . . 80 380.85 . . . . . . . . 22.26%

AKKA/LAA NCB lîgumsodi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 501.14 . . . . . . . . . . . . 1 226.58 . . . . . . . -59.14%

Kopâ atlîdzîba autoriem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 791 304.60 . . . . . . . 3 674 107.57 . . . . . . . . . 3.19%

Atlîdz. mûz.izpildît. un fonogr. produc.(LaIPA) . . . . . . . . . . . . . . . . . 177 063.70 . . . . . . . . . 230 850.39

Atlîdzîba filmu producentiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 571.90 . . . . . . . . . . 62 533.92

Atlîdzîba izpildîtâjiem (aktieru apvienîba) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 571.78 . . . . . . . . . . 62 533.92

Kopâ atlîdzîba blakustiesîbu organizâcijâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 268 207.38 . . . . . . . . . 355 918.23 . . . . . . . -24.64%

Citu tiesîbu îpaðnieku daïa no kabeïtelevîzijâm (AGICOA, ZDF) . . . . . 27 712.89 . . . . . . . . . . 39 374.98 . . . . . . . -29.62%

Kopâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 087 224.87 . . . . . . . 4 069 400.78 . . . . . . . . . 0.44%

Ieòçmumi no bankas uzkrâtajiem procentiem un depozîtiem . . . . 255 620.84 . . . . . . . . . 107 036.82 . . . . . . . 138.82%

Pavisam kopâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 342 845.71 . . . . . . . 4 176 437.60 . . . . . . . . . 3.98%

Page 4: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

6 7

Lai autoriem, darba izpildîtâjiem unfonogrammas raþotâjiem kompensçtuaudiovizuâlâ darba un skaòu ierak-

sta izmantoðanu, darbu reproducçðanaipersoniskos nolûkos paredzçto ierakstaiekârtu (muzikâlo centru, CD un DVDrakstîtâju, videomagnetofonu u.tml., tukðo(bezieraksta) audio un video materiâlonesçju (kasetes, CD un DVD diski, lâzerdiski, minidiski u.tml.), kâ arî citutâdu tehnisko lîdzekïu, kas nodroðinadarbu reproducçðanu personiskos nolûkos,raþotâji un importçtâji (preces saòçmçji)maksâ nesçju atlîdzîbu.

AKKA/LAA veic nesçjaatlîdzîbas administrçðanusaskaòâ ar Autortiesîbu likumuun Ministru kabineta noteiku-miem Nr.321 “Noteikumi partukðo materiâlo nesçju unreproducçðanai izmantojamoiekârtu atlîdzîbas lielumu untâs iekasçðanas, atmaksâðanas,sadales un izmaksas kârtîbu”(spçkâ no 2005. gada 14.maija), kâ arî Kultûras ministri-jas 2004.gada 8.jûlijâ izsniegtoatïauju nesçja atlîdzîbas administrçðanai.Saskaòâ ar augstâk minçtajiemnoteikumiem visiem komer-santiem, kas ieved, izgatavo unizmanto profesionâlajiemnolûkiem tukðos materiâlosnesçjus Latvijas teritorijâ, irjâreìistrçjas AKKA/LAA. Visusreìistrçjuðos komersantus iespçjamsapskatît publiski pieejamâ reìistrâ inter-neta portâlâ.Pagâjuðajâ gadâ iekasçtâ atlîdzîba partukðajiem materiâlajiem nesçjiem unreproducçðanai izmantojamâm iekârtâmbija 396 365 Ls. Salîdzinot ar 2007.gadu,2008.gadâ iekasçtâ atlîdzîba samazi-nâjusies aptuveni par 25%. Kâ vienu no iemesliem var minçt vis-pârçjo krîzi Latvijâ un pasaulç, kad irbûtiski samazinâjusies Latvijasiedzîvotâju pirktspçja, kas spçcîgi ietek-mç IT nozari, kas savukârt ir novedis pietâ, ka daudzi uzòçmumi pilnîbâ pâr-traukuði ievest tukðos materiâlosnesçjus, bet palikuði AKKA/LAAreìistrâ, gaidot labâkus laikus.Samazinâjuðies ievestie apjomi visâspreèu grupâs, izòemot DVD matricas,

kas aptuveni saglabâjuðas ievesto apjo-mu daudzumu.Otrs iemesls ir tas, ka pircçji pâriet uzcitiem, izdevîgâkiem nesçju veidiem:zibatmiòas, DVD matricas. Tâ kâ parzibatmiòâm vçl joprojâm netiek iekasçtanesçju atlîdzîba, par ðiem izmantotajiemtukðajiem nesçjiem autori atlîdzîbunesaòem. DVD matricu ieveðanas apjo-mi saglabâjuðies, bet nespçj kompensçtCD matricu kritumu, kas 2008. gadâ bija24% no 2007.gada ievestajâm CDmatricâm.2008. gadâ savâktâ nesçju atlîdzîba kopâ

ar uzkrâtajiem depozîtu pro-centiem, atskaitot admini-strçðanas izdevumus, tikasadalîta un izmaksâta orga-nizâcijâm sekojoði:1. AKKA/LAA 149 836,43 Ls;2. LaIPA 161 908,98 Ls;3. Filmu producentu apvienîba42 309,61 Ls;4. Aktieru apvienîba42 309,61 Ls.Pateicoties daþâdâm aktivi-tâtçm, esam atklâjuði 46 nesçjuatlîdzîbas nemaksâðanasgadîjumus un ar nesçjuatlîdzîbu saistîtos pârkâpumus.Pret vienu uzòçmumu iesâktstiesvedîbas process. Procesagaitâ panâkta vienoðanas parpilnu dubultâ apmçra apmaksupar iepriekð nedeklarçtajiemtukðajiem materiâlajiemnesçjiem.

Problçmas joprojâm sagâdâ tukðo nesçjutirdzniecîba internetâ. Tomçr jâatzîmç,ka daþi uzòçmumi, kas tirgo nesçjusinternetâ, ir reìistrçjuðies AKKA/LAAmaksâtâju reìistrâ un sâkuði nesçjuatlîdzîbas nomaksu.2008.gadâ reìistrçti 133 profesionâlielietotâji, kuri izmantoja profesionâlolietotâju iespçju saòemt atlaidi par tukða-jiem materiâlajiem nesçjiem. Kopâatlaide par tukðajiem materiâlajiemnesçjiem veidoja LVL 108 352,30.Kâ râda ðî gada ekonomiskâ situâcija,nesçju atlîdzîbas pieaugums arî2009.gadâ nav gaidâms. n

Ivars Maèulis,AKKA/LAA Nesçju atlîdzîbas nodaïas vadîtâjs

AKKA/LAA-NCB nodaïa 2008.gadâ savâkusi gandrîz 100 000 Ls

2008. gadâ atlîdzîba par tukðajiemdatu nesçjiem samazinâjusies par 25%

Darbu reproducçðanas jomâ parmehâniskajam ierakstam izsnieg-tajâm licencçm AKKA/LAA-NCB

nodaïa 2008.gadâ savâkusi autoriem98 777 Ls, kas ir par 21 % vairâk nekâ2007.gadâ (2007.gadâ tika savâkts81 599Ls). Aptuveni 2/3 no savâktâsautoratlîdzîbas veido ieòçmumi no Latvijâtiraþçtajiem CD, DVD un citiem skaòunesçjiem, bet 1/3 veido ieòçmumi parautoru darbu izmantoðanu mobilo telefonuzvanu toòos un par muzikâlu darbupiegâdi interneta tieðsaistç (on-line) digitâ-lo fonogrammu veidâ.

2008.gadâ, salîdzinot ar2007.gadu, ir pieaugusi ievâk-tâ autoratlîdzîba par autorudarbu tiraþçðanu CD, DVD uncitos skaòu nesçjos, betsamazinâjusies atlîdzîba parautoru darbu izmantoðanumobilo telefonu zvanu toòos.Kritums ðajâ jomâ ir vçrojamsarî visâs pârçjâs Baltijas val-stîs, kâ arî Somijâ, Norvçìijâ,Îslandç. 2008.gadâ tirgupameta arî vairâki saturanodroðinâtâji, kuri piedâvâjamobilo telefonu zvanumelodijas. Ðis autoru darbuizmantojuma veids ïoti straujisâk izzust. Pirmo licenceslîgumu AKKA/LAA-NCBnodaïa noslçdza 2002.gadâ ar SIA“Inpoc Latvija”, kura lîdz 2005.gadamarî tika uzskatîta par tirgus lielâkospçlçtâju un kura arî bija lielâkâautoratlîdzîbas maksâtâja, jo tika iegul-dîti samçrâ lieli lîdzekïi daþâda veidareklâmas kampaòâs. Sâkot ar2006.gadu, “Inpoc Latvija” (vçlâk tâ tikapârdçvçta par SIA “AspiroLatvija”) sâka maksât Latvijasautoriem par viòu darbuizmantoðanu par mobilo tele-fonu zvanu toòiem caur mâsuorganizâciju STIM, ko arî daralîdz ðim brîdim. Arî vairâki citisatura nodroðinâtâji autoriempienâkoðos atlîdzîbu parLatvijas teritoriju maksâ caurcitâm ârvalstu mâsu organizâ-cijâm.2008.gadâ tika noslçgti vçlpapildus 4 licences lîgumi parmuzikâlu darbu piegâdi inter-

netâ tieðsaistes reþîmâ digitâlo fono-grammu veidâ. 2005.gadâ tika noslçgtspirmais ðâda veida licences lîgums, betnu AKKA/LAA-NCB nodaïa jau irnoslçgusi 14 ðâda veida licences lîgu-mus. Saskaòâ ar ðo licences lîgumusatura nodroðinâtâjs maksâ aìentûraiautoratlîdzîbu 8% apmçrâ no ienâku-miem, ko satura nodroðinâtâjs gûst nogala lietotâjiem, tomçr ne mazâk kâEUR 0,07 (jeb 0,05 Ls) par vienu repro-ducçto darbu. Lielâkie autoratlîdzîbasmaksâtâji ðajâ jomâ ir SIA MikrofonaIeraksti (www.doremi.lv) un SIA

Platforma Rekords(www.platformamusic.lv).Paredzams, ka ieòçmumi noðâda veida pakalpojumapieaugs arî turpmâk uz CDtirâþu rçíina, kuras pçdçjâlaikâ krasi samazinâs. Tomçrdigitâlâs pârdoðanas apjomapieaugums nekompensç kritumu no kompaktdiskutirdzniecîbas. Ilgus gadus SIA PlatformaRekords tika uzskatîta parvienu no lielâkajâm ierakstukompânijâm un lîdz ar toautoratlîdzîbas maksâtâjâmpar autoru darbu tiraþçðanuCD un mûzikas DVD.Desmit gados SIA PlatformaRekords izdeva vairâk nekâ

200 CD un mûzikas DVD, un, ja ðiemdiskiem nebûtu sponsoru un atbal-stîtâju, tad rentabli bûtu labi, ja tikaikâdi 10% no visiem izdotajiem albu-miem. 2008. gadâ tika izdoti vien daþialbumi, un lielâkâs tirâþas bija Donaalbumam “Lelle” un Intara Busuïa“KINO”. Krîze mûzikas industrijâ bija

jûtama jau pirms vairâkiemgadiem, kad sâka kristieskompaktdisku pârdoðanasapjomi. Lîdz ar to PlatformaRekords no ierakstu biznesair nolçmusi pamazâm aizietun transformç savu darbîbuuz digitâlâ mârketinga plat-formu. Kâ jau iepriekð tikaminçts, Platforma Rekordsnoslçgusi ar AKKA/LAA-NCBnodaïu licences lîgumu parautoru darbu piegâdâðanuinternetâ tieðsaistes reþîmâdigitâlu fonogrammu veidâ,

kâ arî ar AKKA/LAA nodaïu par autorudarbu on-line streaming jeb iespçju noklausîties autoru darbus pilnâ toapjomâ.2008.gadâ AKKA/LAA-NCB nodaïaturpinâja piedâvât saviem klientiemlicences lîgumus par muzikâlu darbukopçðanu datora cietajâ diskâ fonamûzikas vajadzîbâm. Ðajâ sakarâ irjâatzîmç, ka ar ðo licences lîgumupieðíirtâ atïauja (licence) attiecas uzdarbu reproducçðanu no legâliemskaòu nesçjiem un izmantotâjs par tomaksâ atlîdzîbu 0,07 Ls apmçrâ parvienu datora cietajâ diskâ reproducçtuautora darbu.Bez tam 2008.gadâ veiksmîgi turpinâjâs2005.gadâ iesâktâ sadarbîba starpAKKA/LAA-NCB nodaïu un biedrîbu“Latvijas Diskþokeju un disko klubuasociâcija”. Parakstot ðo sadarbîbaslîgumu, Asociâcija ieguva atïaujuizplatît saviem biedriem to profe-sionâlajâm vajadzîbâm domâtus vien-reiz ierakstâmus kompaktdiskus (CD-R), kas paredzçti AKKA/LAApârstâvçto autortiesîbu subjektu(autoru) darbu reproducçðanai. Ðîlicence attiecas tikai un vienîgi uzdarbu reproducçðanu no legâliemskaòu nesçjiem un nekâdi neregla-mentç blakustiesîbu îpaðnieku tiesîbas.Par blakustiesîbâm biedrîbai “LDDKA”ir noslçgts atseviðís sadarbîbas lîgumsar blakustiesîbu organizâciju LaIPA. Ðîlîguma ietvaros reproducçtos CD-R iraizliegts nodot citâm personâm. n

Roberts Jaungailis,AKKA/LAA-NCB nodaïas vadîtâjs

Visiem komer-

santiem, kasieved, izgata-vo un izman-

to profe-sionâlajiemnolûkiem

tukðos materiâlos

nesçjusLatvijas

teritorijâ, irjâreìistrçjasAKKA/LAA

2008. gadâtirgu pametavairâki saturanodroðinâtâji,kuri piedâvâja

mobilo telefonuzvanu

melodijas

Pagâjuðajâgadâ tikaizdoti vien

daþi albumi,un lielâkâstirâþas bija

Dona albumam

‘’Lelle’’ un Intara

Busuïa‘’KINO’’

vietniece, Dokumentâcijasun sadales nodaïas vadîtâja AnitaSosnovska. Sapulce balsoja par piedâvâ-tajiem papildinâjumiem CISAC statûtosun apstiprinâja profesionâlos noteikumusdramatisko, literâro un audiovizuâlodarbu, kâ arî vizuâlo darbu autorubiedrîbâm. Patlaban AKKA/LAA pilnâapjomâ jâpilda profesionâlie noteikumi,kas attiecas uz muzikâlo darbu autorubiedrîbâm, taèu nâkamajos gados uzmûsu biedrîbas darbîbu attieksies arîðogad apstiprinâtie noteikumi. Asamblejâarî tika apstiprinâts, kuru biedrîbu darbî-ba tiks auditçta katrâ pasaules reìionâ,mûsu biedrîbâ pârbaude netiks veikta. CISAC Ìenerâlâ asambleja tâpatapstiprinâja ar profesionâlajiem noteiku-miem saistîtâs rezolûcijas, no kurâm tâs,kas attiecas uz muzikâlo darbu autoruorganizâcijâm, AKKA/LAA pilnîbâ jâpil-da, sâkot ar 2011.gada 1.jûniju. Tikaapstiprinâts konfederâcijas 2008.gadafinanðu pârskats, par pagaidu biedrçmuzòemtas 4 biedrîbas, biedra statusuieguva 11 biedrîbas, vairâkâm biedrîbâmatjaunots pârbaudes laiks un izslçgtaTaivânas biedrîba. Delegâti balsoja parvairâkâm rezolûcijâm attiecîbâ uz autor-tiesîbu pârkâpumiem daþâdâs pasaulesvalstîs, no tiem mums interesantâkâs bijatrîs rezolûcijas par Polijas autortiesîbulikuma labojumu neatbilstîbu starp-tautiskajai likumdoðanai. Nâkamâ Ìenerâlâ asambleja notiks 2010.gada11.jûnijâ Spânijâ, saistot to ar Spânijasprezidentûras laiku Eiropas Savienîbâ.

Izmantojot iespçju, es kopâ ar AnituSosnovsku aizgâju uz Kongresa bib-liotçku, kas dibinâta 1800.gadâ, pârceïotvaldîbas sçdekli no Filadelfijas uzVaðingtonu. Apskatîjâm krâðòo halli unlasîtâju zâli, izstâdîto Gûtenberga Bîbeliun ASV pamatdokumentu oriìinâlus,taèu mûs îpaði interesçja departaments,ko neapmeklç tûristi un kâda nav Eiropasvalstu bibliotçkâs: autortiesîbu reìistrâci-jas departaments.

turpinâjums no 1.lpp.Ü

Autortiesîbu reìistrâcijas departamentâ Vaðingtonâ

Foto:

Anita

Sos

novs

ka

Kinoreþisors Miloðs Formans Pasaules autortiesîbu samitâ

Foto:

Anita

Sos

novs

ka

turpinâjums 8.lpp.Ü

Page 5: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

8 9

Raidorganizâciju nodaïai pagâjuðaisgads ir bijis diezgan ienesîgs.2008.gadâ raidorganizâciju nodaïa

iekasçjusi vairâk nekâ miljonu(1 101 722 Ls). Lai gan, salîdzinot ar2007.gadu, aizvadîtajâ gadâ iekasçts par150 391 Ls mazâk, kopumâ raidorga-nizâciju nodaïas 2008.gada darba finan-siâlais rezultâts vçrtçjams kâ ïoti labs.

Autoratlîdzîbas samazinâjums gal-venokârt saistîts ar to, ka 2008.gadabeigâs VB SIA “Latvijas Radio” izveido-jâs smaga finansiâla situâcija, kâ arînegaidîti un neplânoti ievçrojami tikasamazinâts Latvijas Radio 2009.gadafinansçjums no valsts budþeta, kârezultâtâ Latvijas Radio pçrnAKKA/LAA kopumâ nebija samaksâjisrçíinus par 158 775 Ls. Jâòem arî vçrâ,ka AKKA/LAA ar raidorga-nizâcijâm uzsâkto tiesvedîbasprocesu rezultâtâ 2007.gadâprivâtâs televîzijas AKKA/LAAsamaksâja 464 489 Ls, kas irpar 154 846 Ls vairâk nekâ2008.gadâ. Lielâko Latvijas Radio parâdadaïu — 101 683 Ls veidoja2007.gada 7.novembrînoslçgtâ izlîguma summa,kura pilnîbâ apmaksâta2009.gada 13.februârî. Ðîsumma autoriem tika izmak-sâta 2009.gada martâ. Parpârçjiem 2008.gadâ neapmak-sâtajiem rçíiniem ar LatvijasRadio ir noslçgts neapmaksâtorçíinu samaksas grafiks. Privâtâs radio raidorganizâci-jas 2008.gadâ samaksâjuðaspar 34 043 Ls vairâk nekâ2007.gadâ. VB SIA “LatvijasTelevîzija” 2008.gadâ samak-sâja par 19 000 Ls lielâku daïçjuzaudçjumu atlîdzîbu muzikâlo darbuautoriem par muzikâlu darbu raidîðanuLTV programmâs bez licences2007.gadâ. Diemþçl, Latvijas Televîzijapçrn neko nesamaksâja par muzikâludarbu raidîðanu 2008.gadâ. Òemotvçrâ, ka Latvijas Televîzija jau no2005.gada izmanto AKKA/LAApârstâvçto autoru muzikâlos darbusbez licences lîguma un nemaksâ auto-riem pienâkoðos autoratlîdzîbu neattiecîgâ gada laikâ, ne pienâcîgâ

apmçrâ, lai pârtrauktu ilgstoðoautoru tiesîbu pârkâpðanu,AKKA/LAA 2008.gada12.maijâ Rîgas apgabaltiesâcçla prasîbu pret LatvijasTelevîziju par autortiesîbuaizsardzîbu. Kopumâ parèetriem gadiem par labuAKKA/LAA pârstâvçtajiemautoriem lûdzâm tiesu piedzîtkompensâciju un zaudçjumus1 529 422 Ls. Pirmâs instancestiesa AKKA/LAA prasîbuapmierinâja daïçji; atzina parnoslçgtu licences lîgumu arVB SIA “Latvijas Televîzija” no2005.gada lîdz 2012.gada31.decembrim, par 20%-30%mûzikas izmantojumadaudzumu LTV1 un LTV 7

programmâs laikaperiodâ no 2005.gada lîdz2008.gadam piedzina “papil-dus samaksu” 138 060 Ls, kâarî izdevumus par advokâtapalîdzîbas samaksu 4 712 Ls,kopâ no Latvijas Televîzijaspiedzenot 142 772 Ls, pârçjâdaïâ AKKA/LAA prasîba tikanoraidîta. Ðo spriedumuAKKA/LAA noteiktipârsûdzçs apelâcijas kârtîbâRîgas apgabaltiesâ.Pçrn vislielâkais procentuâlaisiekasçtâs autoratlîdzîbaspieaugums (par 1129%) bijapar muzikâlu darbu izman-toðanu internetâ. Jâuzteic Latvijas kabeïopera-tori, kuri pçrn ïoti godprâtîgi,ievçrojot visus lîgumosnoteiktos termiòus, pildîjasavas saistîbas pretAKKA/LAA pârstâvçtajiem

autoriem. Vienîgais izòçmums irLatvijas lielâkais kabeïoperators SIA“Baltkom TV SIA”, kurð no 2005.gada1.janvâra nav maksâjis autoratlîdzîbupar autoru darbu retranslçðanu 12 TVkanâlos. Sarunu ceïâ strîdu parautoratlîdzîbas samaksu par ðiem TVkanâliem atrisinât neizdevâs, tâdçï2008.gada 29.aprîlî AKKA/LAA Rîgaspilsçtas Centra rajona tiesâ cçla prasîbupar autortiesîbu aizsardzîbu. Minçtâlieta 1.instancç tiks skatîta 2009.gada17.septembrî, lûdzam piedzît par labu

autoriem èetru gadu laikâ nodarîtozaudçjumu atlîdzîbu —136 337 Ls.2008.gada 18.decembrî AKKA/LAAnoslçdza izlîgumu ar SIA “Pirmais

Baltijas Kanâls”. Izlîguma ie-tvaros puses vienojâs parizlîguma summu par prasîbasperiodu no 2004.gada 1.janvâra lîdz 2006.gada31.decembrim, par zaudçju-mu atlîdzîbas samaksasgrafiku par muzikâlu darburaidîðanu bez licences2007.gadâ un 2008.gadâtelevîzijas kanâlos “PirmaisBaltijas Kanâls”, “PirmaisBaltijas Muzikâlais Kanâls” un “REN TV Baltijas versija”,kâ arî ar katru no ðiem TVkanâliem no 2009.gada 1.janvâra tika noslçgti licenceslîgumi ar darbîbas termiòulîdz 2014.gada 31.decembim.Izlîgums tika apstiprinâtsLatvijas Republikas Augstâkâstiesas Civillietu tiesu palâtas

2009.gada 6.februâra tiesas sçdç untiesas lçmums par izlîgumaapstiprinâðanu spçkâ stâjâs 2009.gada16.februârî. Pamatojoties uzAKKA/LAA lûgumu un starp pusçmnoslçgto izlîgumu, Latvijas RepublikasIekðlietu ministrijas Valsts policijasGalvenâs Kriminâlpolicijas pârvaldes

Ekonomikas policijas pârvaldes izmek-lçtâja O.Trocka pieòçma lçmumu parkriminâlprocesa Nr.128140005306 parraidorganizâcijas SIA “Pirmais BaltijasKanâls” amatpersonu iespçjamiemautortiesîbu pârkâpumiemizbeigðanu. n

Ance Balode,AKKA/LAA Audiovizuâlo darbu un

Raidorganizâciju nodaïu vadîtâja

2008.gadâ no raidorganizâcijâmiekasçts vairâk nekâ miljons

Pagâjuðajâ gadâ par filmu izman-toðanu iekasçti 96 849 Ls. No visasfilmu autoriem iekasçtâs

autoratlîdzîbas 65% ir kabeïoperatorumaksâjumi par Latvijas un ârvalstuaudiovizuâlo autoru darbu retranslçðanukabeïtîklos, kopâ 63 637 Ls. Patlabanminçtâ summa jau ir sadalîta attiecîgajostelevîzijas kanâlos retranslçto filmu auto-riem un izmaksâta gan AKKA/LAApârstâvçtajiem latvieðu filmu autoriem, ganar AKKA/LAA sadarbîbas partneru, cituvalstu autoru mantisko tiesîbu kolektîvâpârvaldîjuma organizâciju starpniecîbuârvalstu autoriem.

Pozitîvs ir fakts, ka pçrn parlatvieðu filmu raidîðanu çterâVB SIA “Latvijas televîzija”samaksâjusi par 2 272 Lsvairâk nekâ 2007.gadâ, proti,14 408 Ls. Komerciâlâstelevîzijas kopumâ filmu auto-riem samaksâjuðas 8 253 Ls,kas ir nedaudz mazâk nekâgadu iepriekð. 2008.gadâ par filmu nomuAKKA/LAA autoriemiekasçjusi Ls 598. Òemot vçrâ,ka nomâ òemtu filmuskatîðanâs visâ pasaulç zaudçpopularitâti, paredzam, kaðogad autoratlîdzîba par filmunomu samazinâsies. Tâpat,salîdzinot ar 2007.gadu,pagâjuðajâ gadâ ievçrojamimazâk gan reproducçtas, ganpirktas jau reproducçtâslatvieðu filmu DVD un VHSkopijas, par ðâdu filmu izman-toðanu kopâ autoriem samak-sâti 1515 Ls.Pagâjuðajâ gadâ par publiskuAKKA/LAA pârstâvçto autorufilmu demonstrçðanu auto-riem samaksâti 8 436 Ls, kas irèetras reizes vairâk nekâ 2007.gadâ.Ievçrojamu autoratlîdzîbas summu —1951 Ls autoriem samaksâjusi Kultûrasministrija par filmu fragmentu publiskudemonstrçðanu XXIV Vispârçjo latvieðuDziesmu un XIV Deju svçtku koncert-uzvedumâ “No sirsniòas sirsniòai”. ParRîgas svçtku 2008 ietvaros notikuðâkoncerta “Sen to Rîgu daudzinâja, nuto Rîgu ieraudzîju” demonstrçtajiemfilmu fragmentiem Rîgas domesKultûras departamenta koncertorga-nizâcija “AVE SOL” AKKA/LAA

pârstâvçtajiem autoriem samaksâjaautoratlîdzîbu 558 Ls. Par starptautiska-jâ jauno izpildîtâju konkursâ “Jaunaisvilnis 2008” bez licences demonstrçtodokumentâlo filmu “Mâris Liepa”saskaòâ ar noslçgto vienoðanos arpasâkuma organizatoriem autoriem tikasamaksâti 530 Ls. Siguldas novadadome par Baltâ flîìeïa mûzikas svçtkuLatvieðu kino mûzikas koncertâSiguldas pilsdrupu estrâdç demonstrç-tajiem filmu fragmentiem autoriemsamaksâja 1282 Ls. Par kinoteâtra“Rîga” 85 gadu jubilejas pasâkuma kon-certâ “Rîgas kino stâsti” demonstrçta-

jiem filmu fragmentiem auto-riem samaksâti 791 Ls. Par fil-mas “Limuzîna Jâòu naktskrâsâ” publisku demons-trçðanu kinoteâtrî “Rîga” un“Forum Cinemas” 2008.gadâautoriem samaksâts 375 Ls.Publiska AKKA/LAA pârstâvç-tu autoru filmu demon-strçðana licencçta arî daþâdosmuzejos — Kinomuzejâizstâdçs “Rolanda Kalniòaaizliegtais laiks” un “JâòaStreièa mistçrijas”, Ârzemjumâkslas muzejâ izstâdçs“Plakâts laiks” un“Anmanis — 100”,Rakstniecîbas, teâtra unmûzikas muzejâ, LatvijasDabas muzejâ, 2008.gada18.maijâ Muzeju naktspasâkumos, LatvijasRepublikas Saeimas telpâsizstâdç “Latvijai — 90”,Latvijas Valsts arhîvu ìene-râldirekcijas çkas skatlogâizstâdç “Dziesmu un dejusvçtki” un citos publiskospasâkumos. Mûsdienukultûras foruma “Baltâ Nakts2008” laikâ izsniegta licence

filmas “Baltie zvani” demonstrçðanaiRîgas retro tramvaja marðrutâ “Rîgasbulvâru loks”. n

Ance Balode,AKKA/LAA Audiovizuâlo darbu un

Raidorganizâciju nodaïu vadîtâja

Latvieðu filmas joprojâm pieprasîtas

Pagâjuðajâgadâ parpublisku

AKKA/LAApârstâvçto

autoru filmudemons-trçðanu

autoriemiekasçts

èetras reizesvairâk nekâ2007.gadâ

JâuzteicLatvijas

kabeïopera-tori, kuripçrn ïoti

godprâtîgi,ievçrojot

visus lîgumos

noteiktostermiòus

pildîja savassaistîbas

pret autoriem

Autoratlîdzîbassamazinâjums galvenokârtsaistîts ar

to, ka2008.gadabeigâs VB

SIA “LatvijasRadio”

izveidojâssmaga

finansiâlasituâcija

Nomâ òemtufilmu

skatîðanâsvisâ pasaulç

zaudç popularitâti

Kâ jau rakstîju, Eiropas autoru orga-nizâcijas savu darbîbu izsprieþ unkoordinç ar diviem bûtiskiem

instrumentiem. Pirmais ir StarptautiskâsAutoru un komponistu biedrîbu konfede-râcijas CISAC Eiropas biedrîbugrupçjums GESAC, otrais — CISACEiropas komisija. Ðogad GESAC Ìenerâlâ asambleja notika2.aprîlî Briselç, kâ vienmçr — beïìuautoru organizâcijas SABAM telpâs.Saskaòâ ar statûtiem tâ apstiprinâjaGESAC 2008.gada pârskatu, bet pçc tampârrunâja problçmas ar ASV samaksâtokompensâcijas fonda izlietojumu,apstiprinot arî tâmi ðim gadam.CISAC Eiropas komisiju 28. un 29.aprîlîStokholmâ uzòçma zviedru muzikâlodarbu autoru biedrîba STIM. Visplaðâkointeresi izraisîja ziòojums par EiropasKomisijas 2008.gada 16.jûlija lçmumuattiecîbâ uz Eiropas autoru organizâcijulîgumu teritoriâlo ierobeþotîbu un inter-neta multiteritoriâlajâm licencçm, kâ arîcitâm Eiropas parlamenta un EiropasKomisijas aktivitâtçm, kas skar autor-tiesîbas. Svarîga tçma bija partnerîba starpautoru biedrîbâm un mûzikas izdevçjiem,izpildîtâju tiesîbu ievçroðana Eiropâ, vizuâlo darbu tiesîbu administrçðana,audiovizuâlo darbu piratizçðana un CISACdarbîba Centrâlajâ un Austrumeiropâ. n

Inese Paklone,AKKA/LAA izpilddirektore

Autortiesîbu reìistrçðanaASV saglabâjusies, neraugoties uz to, ka1989.gadâ ASV pievienojâs Bernes kon-vencijai par literâru un mâkslas darbuaizsardzîbu, kas neprasa kâdas îpaðasdarbîbas attiecîbâ uz darbu, laiapstiprinâtu autora tiesîbas uz to. Arîtagad jebkura darba autors var doties uzKongresa bibliotçku un pie reìistrçtâjaapmçram par 650 dolâriem pieteikt reìis-tram savu darbu, par to aizpildot plaðuanketu. Reìistrçtâjs mums sacîja, kanekâdas nozîmes ðai darbîbai nav, tomçrautoru ieradums esot stiprâks par liku-mu. Iespçjams, ka amerikâòu autoriemseviðíu droðîbas sajûtu dod par darbareìistrâciju samaksâtâ nauda. n

Inese Paklone,AKKA/LAA izpilddirektore

turpinâjums no 6.lpp.Ü

Eiropas autoru lietas

Gleznotâjs un tçlnieks Franks Stella (ASV) autortiesîbusamitâ runâ par mâkslas darbu tâlâkpârdoðanu

Foto:

Ines

e Pa

klon

e

Page 6: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

10 11

Lai pârtrauktu ilgstoðu prettiesiskuAKKA/LAA pârstâvçto autoru radîtomuzikâlo darbu izmantoðanu televîzi-

jâs bez licences, 2006.gada 1.pusçAKKA/LAA vçrsâs Latvijas tiesu iestâdçsar prasîbas pieteikumiem pret visâmlielâkajâm Latvijas komerciâlajâm televîzi-jâm par autortiesîbu aizsardzîbu un naudas kompensâcijas piedziòu.

Diemþçl arî sabiedriskâ televîzijaVB SIA “Latvijas Televîzija”muzikâlos darbus jau no2005.gada raida çterâ nelikumîgiun nemaksâjot autoriempienâcîgu autoratlîdzîbu, kârezultâtâ 2008.gada 12.maijâAKKA/LAA iesniedza prasîbaspieteikumu arî pret LatvijasTelevîziju. Kâ redzams tabulâ,neviena tiesu lieta vçl navizskatîta visâs trîs instancçs.Apelâcijas kârtîbâ 2.instancç irizskatîta tikai viena civillieta, pretSIA “TV Rîga”, ðajâ lietâ saîsinâ-tais spriedums tika paziòots2009.gada 9.jûnijâ. 1.instances tiesas parnoslçgtu atzîtajâ licences lîgumâ noteiktoatlîdzîbu 0,77% Augstâkâ tiesa samazinâjalîdz 0,35% un attiecîgi ievçrojami samazi-nâja arî piedzenamâs kompensâcijas apjo-mu. Augstâkâ tiesa spriedumâ atzîst, kaSIA “TV Rîga” pretprasîbâ “norâdîtaisatlîdzîbas apmçrs 0,35% apmçrâ noraidorganizâcijas gada ieòçmumiem irpamatots un atbilst Vispasaules intelek-tuâlâ îpaðuma organizâcijas (WIPO) lîgu-ma par izpildîjumu un fonogrammâm pre-ambulas nosacîjumiem par autoru tiesîbu

sabalansçðanu ar sabiedrîbas interesçm”,kâ arî Augstâkâ tiesa spriedumâ paðasnoteikto autoratlîdzîbas lielumu pamato arRadio SWH lietu — pçc tiesas domâmtaisnîgi un samçrîgi par pamatu maksâja-mai autoratlîdzîbai var izmantot RadioSWH lietâ noteikto formulu — 60%mûzikas = 2% no raidorganizâcijas lîgumâdefinçtajiem ieòçmumiem, attiecîgi SIA “TV

Rîga” lietâ par 15% mûzikasnosakot vairâk ne kâ èetras reizesmazâku autoratlîdzîbu, tieði tik,cik gribçtu maksât pati SIA “TVRîga” — 0,35% no raidorganizâ-cijas lîgumâ definçtajiem ieòç-mumiem. Ðobrîd ðajâ lietâAKKA/LAA ir iesniegusi kasâci-jas sûdzîbu. Tikmçr SIA “TVRîga” turpina izmantotAKKA/LAA pârstâvçto autorumuzikâlos darbus, autoriem vispâr neko nemaksâjot jau no2006.gada. Vçrtçjot 1.instances tiesu nolç-mumus ðajâs lietâs, diemþçljâsecina, ka tiesu praksç joprojâm

tiek turpinâta LR Augstâkâs tiesas Civillietutiesu palâtas 2003.gada 23.oktobrî lietâNr.PAC-460 uzsâktâ absurdâ tiesu prakse,radot precedentu Latvijâ, ka autoru darburaidîðana çterâ bez licences (autoru atïaujas)faktiski nav autoru tiesîbu pârkâpums. Ðajâlietâ tiesa atzina par noslçgtu licences lîgu-mu par tiesîbâm izmantot autoru muzikâlosdarbus radio SWH programmâs un tiesanoteica gan atlîdzîbu autoriem 2% apmçrâno radio SWH ieòçmumiem, gan licenceslîguma darbîbas termiòu lîdz 2006.gada31.decembrim.

Pârsteidzoðs ir fakts, ka tiesas joprojâmnonâk pie secinâjuma, ka patiesîbâ licenceslîgums ir noslçgts un ka tiesai ir tikai“jânosaka” autoratlîdzîba, par ko puses navspçjuðas vienoties. Autortiesîbas patiesîbâtiek saprastas kâ raidorganizâciju tiesîbassaòemt no autoriem pakalpojumu viòudarbu nodoðanâ raidîðanai par atlîdzîbu,kâdu nosaka raidorganizâcijas vai tiesa,nevis autoru ekskluzîvâs tiesîbas. Ðâdaautortiesîbu izpratne acîmredzami irpretrunâ ar Bernes konvenciju unAutortiesîbu likuma prasîbâm. Nepiekrîtot ðâdai 2003.gadâ LR Augstâkâstiesas radîtajai praksei, AKKA/LAA2004.gada 6.augustâ iesniedza sûdzîbuEiropas Cilvçktiesîbu tiesâ. AKKA/LAAsûdzîba ir pieòemta izskatîðanai. Situâcija ar radio raidorganizâcijâm irnedaudz labâka, jo 2009.gada 27.martâ irpieòemts pirmâs instances tiesasspriedums radio SIA “StarFM” lietâ, kurtiesa atzîst, ka “muzikâlu darbu lietoðanabez spçkâ esoða speciâlajâ Autortiesîbulikumâ paredzçtâ rakstveida licences lîgu-ma tiesas izpratnç ir atbildçtâja (radio Star FM) prettiesiska un vainojama rîcîba,kas nodarîjusi zaudçjumus prasîtâjai(AKKA/LAA) kâ autoru mantisko intereðupârstâvei”.Ðajâ civillietâ, tâpat kâ citâs radio untelevîziju lietâs, AKKA/LAA pârstâvçtoautoru muzikâlie darbi tikuði raidîti radioçterâ bez licences, un, pastâvot identiskamautortiesîbu pârkâpumam, Latgalespriekðpilsçtas tiesa pirmo reizi spriedumâietvçrusi no autortiesîbu aizsardzîbasviedokïa bûtiskus secinâjumus, ka:1) “tiesas izpratnç no Autortiesîbu likuma69.panta pirmâs daïas 4.punkta (redakcijâlîdz 2007.gada 28.februârim) izriet, kakompensâcija sevî ietver zaudçjumu kom-pensçjoðo raksturu, bet neizriet apstâklis,ka tâ nenes sevî sodoðu raksturu, jo pretçjâ

Kopsavilkums par AKKA/LAA tiesu lietâm ar raidorganizâcijâm

gadîjumâ tiktu veicinâta autortiesîbuizmantoðana bez likumâ paredzçtâ kârtîbânoslçgtiem lîgumiem”;2) “tiesa atzîst par pamatotu prasîjumu parkompensâcijas piedziòu divkârðâ apmçrâ,lai tâdçjâdi tiktu kompensçti atbildçtâjasradîtie zaudçjumi un nâkotnç novçrstalîdzîga tiesîbu aizskâruma atkârtoðanâs”;3) “lîgums uzskatâms par galîgi noslçgtutikai tad, ja starp lîdzçjiem notikusivienoðanâs par darîjuma bûtiskâm sastâv-daïâm ar nolûku savstarpçji saistîties”;4) “lietâ nav strîda par faktu, ka licenceslîguma bûtiska sastâvdaïa ir autoratlîdzîbasapmçra noteikðana”;5) “konstatçjot, ka starp konkrçtajâtiesvedîbâ iesaistîtajiem lietas dalîbniekiemnav notikusi pirmstiesas vienoðanâs nedzpar lîguma bûtiskâm, nedz nebûtiskâmsastâvdaïâm, tiesa atzîst, ka ir pamats pret-prasîbas atstâðanai bez izskatîðanas”.Par ðo spriedumu SIA “Star FM” iesniegusiapelâcijas sûdzîbu. Diemþçl lietasizskatîðana 2.instancç Rîgas apgabaltiesânozîmçta tikai pçc 2 gadiem — 2011.gada18.maijâ. Pârçjâs 1.instancç jau izskatîtajâs lietâs pretRadio Skonto un Kurzemes Radio tiesassprieduðas identiski 2003.gadâ uzsâktajaipraksei, proti, atzinuðas licences lîgumuspar noslçgtiem un noteikuðasautoratlîdzîbas lielumu, kas ir ievçrojamizemâks par AKKA/LAA tarifos noteikto.AKKA/LAA prasîbas pieteikums pretlielâko Latvijas komerciâlo radio raidorga-nizâciju — Radio SWH — 1.instancç tiksskatîts tikai 2010.gada 6.aprîlî.Bez tam tiesu spriedumos, kur katras lietasietvaros tiesa “nosaka” atlîdzîbas lielumukonkrçtai raidorganizâcijai, nav òemts vçrâbûtisks apstâklis, ka kopð iestâðanâsEiropas Savienîbâ 2004.gada 1.maijâAKKA/LAA ir kïuvusi par tirgus dalîbniekuKonkurences likuma izpratnç. Tas ir vçl

Tiesvedîbas ar TV raidorganizâcijâm

TV Prasîbas Kopâ ar valsts nodevu un Par Mûzika: AKKA/LAA 2.instancç periods: ad. izdev. 1.instancç piedzîts: pretprasîbu: tarifs: lietu skatîs:

1. TV Rîga 2003.g. — 2005.g. Ls 2 966.69 (2.instancç) Lic. lîg. atzîts par noslçgtu 10–15% 0,9% Izskatîts, nav nozîmçts lîdz 2012.gada 31.decembrim, kasâcijas instancçatlîdzîba noteikta 0,35%

2. TV 3 Latvia 2002.g. — 2008.g. Ls 140 243.33 Lic. lîg. atzîts par noslçgtu 30–35% 2% Nav nozîmçtslîdz 2012.gada 31.decembrim, atlîdzîba noteikta 1,6% no raidorganizâcijas gada ieòçmumiem.

3. LNT 2001.g. — 2008.g. Ls 458 211.17 Lic. lîg. atzîts par noslçgtu lîdz 20% 1% Nav nozîmçtslîdz 2012.gada 31.decembrim, atlîdzîba noteikta 1%.

4. LTV 2005.g. — 2008.g. Ls 142 772.95 Lic. lîg. atzîts par noslçgtu 20–30% 1,5% Nav nozîmçtslîdz 2012.gada 31.decembrim, atlîdzîba noteikta 1%

Patlaban no TV kopâ piedzîts Ls 744 194.14

Tiesvedîbas ar radio raidorganizâcijâm

Radio Prasîbas Kopâ ar valsts nodevu un Par Mûzika: AKKA/LAA 2.instancç periods: ad. izdev. 1.instancç piedzîts: pretprasîbu: tarifs: lietu skatîs:

1. Radio Skonto 1999., 2000.g. un Ls 35 273.31 Lic.lîg. atzîts par noslçgtu 65–80% (vidçji) 3,75% 2009.g. 3.decembris2003.g. — 2005.g. lîdz 2008.gada 31.decembrim,

atlîdzîba noteikta 3% no raidorganizâcijas gada ieòçmumiem.

2. Star FM 2006.g. — 2008.g. Ls 59 495.88 Pretprasîba atstâta bez izskatîðanas! 65–80% (70%) 3,85%1 2011.g. 18.maijs

3. Kurzemes Radio 2005.g. — 2007.g. Ls 2 490.00 (2.instancç) lic. lîg. atzîts par noslçgtu 65–80% (70%) 3,75% Izskatîts, nav nozîmçtslîdz 2010.gada 31.decembrim, atlîdzîba Kasâcijas instancçnoteikta 3% no raidorganizâcijas gada ieòçmumiem.

4. Radio SWH 2007.g. — 2008.g. 2010.gada 6.aprîlis

Patlaban no radio kopâ piedzîts: Ls 97 259.19

5. Radio SWH 2007.g. Atzîst lîgumu “par pagarinâtu 60% 3,45% Izskatîts, nav nozîmçts lîdz 2007.g. 31.dec.”, ar atlîdz. 2% Kasâcijas instancç

1 Radio Star FM ir nacionâlâ apraides teritorija. Radio Skonto un Kurzemes Radio ir reìionâlie radio

Ðobrîdlielâkâ daïa

raidorga-nizâciju

autoratlîdzîbunemaksâ vai maksâ

nepilnâapmçrâ

Ðî gada aprîlî PRS for Music, vienano lielâkajâm autortiesîbu organizâ-cijâm, savâs telpâs organizçja

pieredzes apmaiòas seminâru, kurâpiedalîjâs pârstâvji no 14 mâsu organizâ-cijâm. PRS for Music prezentçja savumuzikâlo darbu elektroniskâs reìistrâcijassistçmu, kas ðobrîd ir ïoti aktuâla, jomuzikâlo darbu skaits, kurus autorireìistrç, izmantojot papîra pieteikuma veidlapas, ir sarucis lîdz niecîgam procentam.

Seminârâ PRS for Music pârstâvji stâstîjapar savu pieredzi informâcijas iegûðanâno televîzijâm un radio — zinâms, ka,lai veiktu precîzu sadali darbu auto-riem, ir nepiecieðama precîza atskaitepar lietotajiem darbiem. PRS for Musicinformâciju par radio pârraidîtajiemdarbiem ne vien saòem pa tieðo noradio, bet arî no piesaistîtas treðâspuses, kas veic neatkarîgu monitoringu.Turklât ðo radio klausîðanos neveic cilvçks, bet gan îpaða sistçma, kas identificç muzikâlos darbus jau noceturtâs muzikâlâ darba sekundes. PRS for Music nodarbojas ar mûzikaspubliskâ izpildîjuma tiesîbu pârvaldî-jumu un patlaban pârstâv vairâk nekâ 60 tûkstoðus Lielbritânijas autoru unizdevçju. n

Ieva DombrovskaAKKA/LAA Dokumentâcijas un sadales nodaïas

vadîtâjas vietniece

Muzikâlo darbu elektroniskâ reìistrâcija

viens arguments, kâdçï AKKA/LAA nevarpiekrist pastâvoðajai tiesu praksei, ka tiesaspriedumâ var noteikt tirgus dalîbniekamkonkrçtu cenu, par kâdu citam tirgusdalîbniekam sniegt pakalpojumu. Biedrîba “Latvijas Raidorganizâciju asoci-âcija” 2006.gada 25.septembrî vçrsâsKonkurences Padomç ar iesniegumu pâr-baudît, vai AKKA/LAA darbîbas navpretrunâ ar dominçjoðâ stâvokïa ïaunprâ-tîgas izmantoðanas aizliegumu.Konkurences Padome ilgstoði (ilgâk pargadu) veica AKKA/LAA piemçrojamo tari-fu apmçru izpçti, un, salîdzinotAKKA/LAA tarifus ar citâs EiropasSavienîbas valstîs noteiktajiemautoratlîdzîbas tarifiem, kâ arî vçrtçjot tari-fu ekonomisko pamatotîbu, konstatçja, kaAKKA/LAA noteiktie autoratlîdzîbas tarifiuzskatâmi par pamatotiem, AKKA/LAAnoteiktie autoratlîdzîbas tarifi nav uzskatâ-mi par paðiem zemâkajiem (bet ir vieni nozemâkajiem) Eiropas Savienîbâ.Cita starpâ Konkurences Padome savâlçmumâ konstatçja: “No konkurencesviedokïa nav pamata uzskatît, kaAKKA/LAA bûtu pienâkums slçgt Licenceslîgumu ar Radio SWH par tarifapiemçroðanu 2% apmçrâ, jo tâdâ gadîjumâRadio SWH nonâktu izdevîgâkâ situâcijânekâ citi konkrçtâ tirgus, kurâ darbojasRadio SWH, dalîbnieki, t.i., citas radioraidorganizâcijas.” Lai arî patlabanKonkurences Padomes lçmums irapstrîdçts Administratîvajâ rajona tiesâ,ceram, ka kompetentas institûcijas jebKonkurences Padomes secinâjumi tomçrtiks òemti vçrâ turpmâkajâ tiesvedîbâ arraidorganizâcijâm un atspoguïosies arîtiesu spriedumos. n

Ance Balode,AKKA/LAA Audiovizuâlo darbu

un Raidorganizâciju nodaïu vadîtâja

Page 7: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

12 13

Lai gan savu iepriekðçjo rakstu parpubliskâ patapinâjuma adminis-trçðanu noslçdzâm ar neziòu par to,

kad no valsts tiks saòemta atlîdzîba par2007.gadu, pagâjuðâ gada decembra vidûdaudzo autoru kontos ieskaitîtâs naudassummas liecinâja par to, ka viòu darbuizsniegums bibliotçku lasîtâjiem ir taisnîgiatlîdzinâts.

Aizkadrâ vien paliek fakts, ka Kultûras mi-nistrija ilgi gaidîto pârskaitîjumu bez zinâmaiemesla novilcinâja vçl vairâk un autoriemparedzçtos Ls 437 286 AKKA/LAA kontâieskaitîja tikai 2008.gada 8.augustâ.Protams, autoriem ir jâbût priecîgiem arî parto, taèu jâatzîst, ka neskaidrîbas un nedroðî-ba par patapinâjuma atlîdzîbas saòemðanastermiòiem liedz îstenot, piemçram,vçrienîgâkus tehniskos uzlabojumusnodaïas darbâ, kas savukârt ïautu turpmâksamazinât arî administrçðanas izdevumus. Atlîdzîbâ par 2007.gada publisko patapi-nâjumu Latvijas valsts un paðvaldîbu bib-liotçkâs tika sadalîti 374 808, 55 lati, nokuriem blakustiesîbu îpaðniekuspârstâvoðajâm organizâcijâm pârskaitîti4037,44 lati. Atlikuðie 370 771,11 lati tikasadalîti un izmaksâti 1525 autoriem parviòu grâmatu, noðu, fonogrammâs unaudiovizuâlajos nesçjos fiksçto darbu iz-sniegumu bibliotçkâs. Salîdzinâjumâ arsadali par 2006.gadu atlîdzîbu saòçmuðoautoru skaits ir pieaudzis par 99 autoriem.Ikgadçjâ statistiskâ izpçte ar mçríinoskaidrot autoru darbu izsniegumu bieþu-mu ðoreiz tika organizçta 16 Latvijas bib-liotçkâs un to filiâlçs, kuru vidû bija arîdivu augstskolu — Latvijas Universitâtesun Vidzemes augstskolas — un vienasvidusskolas bibliotçkas.2008.gads iezîmçjâs arî ar to, kaAKKA/LAA sâka administrçt publisko pa-tapinâjumu privâtajâs, proti, privâtomâcîbu iestâþu un uzòçmumu bibliotçkâs.Lîdz ðim brîdim kâ autoratlîdzîba par2008.gada publisko patapinâjumu privâta-jâs bibliotçkâs ir iekasçti 4 500 latu, kas tikspievienoti nâkamajai sadalei.Ðâ gada februârî Kultûras ministrija mûsinformçja, ka, òemot vçrâ ekonomiskosituâciju valstî un izvçrtçjot kultûrasnozares attîstîbas prioritâtes, publiskâ pata-pinâjuma atlîdzîbai paredzçtais finansçjums486 483 latu apmçrâ ir nodalîts atseviðíâbudþeta programmâ “Finanðu nodroðinâju-ma rezerve” un ka tiks izskatîta iespçja,

Pagâjuðâ gada rudenî, kad par iespç-jamo finanðu krîzi sâka runât arîLatvijâ, bija vçrojamas pirmâs

nelielâs izmaiòas lîdz ðim strauji augðupejoðajâs iekasçtâs autoratlîdzîbas lîknçs.Gada nogalç jau parâdîjâs samazinâjumsgan licenèu pieprasîjuma, gan samaksâtâsautoratlîdzîbas ziòâ. Ðî gada pirmais pus-gads liecina, ka palçninâjums un samazi-nâjums diemþçl turpinâs.

IzdevniecîbasSalîdzinot no izdevniecîbâmun preses izdevçjiem savâk-tâs atlîdzîbas dinamikupçdçjo divu gadu laikâ, vçro-jams neliels kopçjâs summaspieaugums no 28,18 tûksto-ðiem latu 2007.gadâ uz34,53 tûkstoðiem latu2008.gadâ. Ïoti nenozîmîgi,bet tomçr pieaudzis arî izdevniecîbâm un presesizdevçjiem izsniegto licenèuskaits (no 154 licencçm2007.gadâ uz 159 licencçm2008.gadâ). Joprojâm vis-vairâk izsniegto licenèu bijisapgâdam “Zvaigzne ABC”(46 licences), seko “J.L.V.” un“Annele” (attiecîgi 16 un 13izsniegtas licences). Izdevniecîbu jomâvçl saglabâjâs agrâkâs iestrâdes unturpinâja iznâkt AKKA/LAA pârstâvçtoautoru grâmatas. Tomçr gada beigâs bijavçrojams, ka daþas izdevniecîbas sâkakavçt maksâjumus, to pamatojot arnesaòemto samaksu no grâmatu tirgo-tâjiem, kâ arî iedzîvotâju samazinâjuðospirktspçju, kas radîja neizpârdoto grâ-matu krâjuma pieaugumu izdevçjunoliktavâs. Zîmîgi, ka izdevniecîbas jau2008.gadâ pieprasîja licences grâmatâm,kuras plânoja izdot 2009.gadâ. Tagadsâkam saòemt informâciju, ka izdev-niecîbas maina savus plânus un ir spies-tas atlikt iecerçto grâmatu izdoðanu uzvçlâku laiku. Gandrîz nemainîgs palicisno preses izdevçjiem iekasçtâsautoratlîdzîbas apjoms (no 5,07 tûksto-ðiem latu 2007.gadâ uz 5,11 tûkstoðiemlatu 2008.gadâ).

TeâtriLîdzîgi kâ pagâjuðajâ pârskata periodâpar 2007.gada ieòçmumiem, arî

gatavojot grozîjumus likumâ “Par valstsbudþetu 2009.gadam”, iesniegt priekðliku-mu Finanðu ministrijâ par 10% finanðu rezerves novirzîðanu publiskâ patapinâju-ma atlîdzîbai. Jauns pavçrsiens nâca ðâ gada maija nogalç,kad valdîba apstiprinâja Kultûras ministrijasizstrâdâtos grozîjumus MK noteikumosNr.565 “Kârtîba, kâdâ aprçíina, izmaksâ unsadala atlîdzîbu par publisko patapinâju-mu”. Minçtie grozîjumi ne tikai izslçdzlielâko daïu izglîtîbas iestâþu bibliotçku nopubliskâ patapinâjuma shçmas (Kultûrasministrijai argumentçjot, ka publiskâ patapi-nâjuma jçdziens ir attiecinâms tikai uz valstsnozîmes bibliotçku statusu ieguvuðajâmbibliotçkâm), bet arî samazina patapinâju-ma atlîdzîbu no 10% uz 5% no summas,ko bibliotçkas ir iztçrçjuðas krâjumu papil-dinâðanai iepriekðçjâ gadâ. Òemot vçrâ, kabûtiski ir samazinâjuðies arî bibliotçku izde-vumi jaunu grâmatu iegâdei, tuvâkajosgados sadalâmâs patapinâjuma atîdzîbasapjoms salîdzinâjumâ ar 2008.gadu varçtusamazinâties par 4-5 reizçm. Lieki piebilst,ka, izstrâdâjot ðos grozîjumus, Kultûrasministrija nav konsultçjusies ar AKKA/LAA. Jûlija pçdçjâ nedçïâ Kultûras ministrija irpârskaitîjusi AKKA/LAA 128 232 latus kâatlîdzîbu par publisko patapinâjumu2008.gadâ. Ðî summa ir aprçíinâta, òemotvçrâ jaunos MK noteikumu grozîjumus,t.i., kâ 5% no summas, kas 2007.gadâpieðíirta valsts, paðvaldîbu un atvasinâtupublisku personu bibliotçku (neskaitotlielâko daïu mâcîbu iestâþu bibliotçku)krâjumu papildinâðanai un no obligâtoeksemplâru vçrtîbas. Ðâdu soli Kultûrasministrija pamato ar to, ka 2008.gada patapinâjuma atlîdzîba tiek maksâta no2009.gada valsts budþeta, uz kuru savukârtattiecas Ministru kabineta uzdevums parizdevumu samazinâðanu.Atlîdzîba, kâ ierasts, tiks sadalîta un iz-maksâta gada nogalç. Aicinâm autorusnevilcinâties ar savu jaunâko grâmatupieteikðanu un negaidît, kad tiks izlsudinâtskâds pieteikðanâs termiòð. Vislabâkjaunâkâs grâmatas bûtu pieteikt uzreiz pçcto iznâkðanas vai arî jaunâ gada sâkumâpar visu iepriekðçjo gadu. Atgâdinâm, kapar vienreiz pieteiktâm grâmatâm atkârtotspieteikums nav jâiesniedz. n

Reinis Norkârkls,AKKA/LAA Publiskâ patapinâjuma

nodaïas vadîtâjs

2008.gadâ vçrojams kâpums noteâtriem iekasçtâs autoratlîdzîbasapjomâ — ja 2007.gadâ kâ autoratlîdzî-ba tika saòemti 298 tûkstoði latu, tad2008.gadâ — 327,97 tûkstoði latu.Tomçr iekasçjuma pieauguma kâpumatemps ir samazinâjies, jo teâtros vairsnetiek paaugstinâtas biïeðu cenas.Sakarâ ar skatîtâju skaita samazi-nâðanos vairâki iestudçjumi tiek

noòemti no repertuârasamçrâ neilgi pçc to pirm-izrâdes, jo teâtri vairsnevar atïauties tos râdît.Jau gada beigâs bija vçro-jams, ka profesionâlieteâtri (Latvijas Nacionâlaisteâtris, Latvijas Nacionâlâopera, Leïïu teâtris,M.Èehova Rîgas Krievuteâtris) sâk kavçt rçíinuapmaksas termiòus,diemþçl ðogad ðî tendenceturpina saglabâties.Samazinâjies teâtriem iz-sniegto licenèu skaits —no 163 licencçm 2007.gadâuz 141 licenci 2008.gadâ. Bûtisks pienesumsiekasçtâs autoratlîdzîbaskopapjomâ ir LatvijasNacionâlâ teâtra

2008./2009.g. sezonas uzstâdîjums —“Sapnis par Latviju”, iestudçjot latvieðuoriìinâldarbus — gan lugas, ganklasikas dramatizçjumus. Skatîtâji nuvar noskatîties Ingas Âbeles “Skolu”,Jâòa Veseïa “Noktirni”, VizmasBelðevicas “Billi”, Gunâra Janovska “Uz neatgrieðanos”, Andreja Upîða“Hipnotisko braucienu”, JâòaJaunsudrabiòa “Aiju”. Un autori vaiviòu mantinieki var saòemt sevpienâkoðos autoratlîdzîbu.2008.gadâ AKKA/LAA turpinâja iz-sniegt licences arî vairâku ârvalstuautoru jauniestudçjumiem, iekasçjotgan ârvalstu autoru pârstâvjupieprasîtâs avansa summas, ganikmçneða autoratlîdzîbas procentus nobiïeðu ieòçmumiem. Zîmîgi, kavairâkiem iestudçjumiem pat tikapieprasîti licenèu pagarinâjumi,piemçram, Dailes teâtrî A.Kamî“Kaligula” un Liepâjas teâtrî —Ç.E.Ðmita “Noslçpumainâs variâcijas”,kas tiek râdîtas jau no 2005.gada.

AKKA/LAA pagâjuðajâ gadâ ir nokârto-jusi darbu iestudçðanas atïaujas arîR.Ðarta “Manu sievu sauc Moriss”,V.Gombrovièa “Ivonna, Burgundijasprincese” Dailes teâtrî,L.S.Èeròauskaites “Slîdoðâ Lûèe”Nacionâlajâ teâtrî, E.Filipo “Rçgi”M.Èehova Rîgas Krievu teâtrî. Pirmoreizi no saviem Francijas kolçìiemsaòçmâm sajûsmas pilnu pateicîbu, kopauda Rafî Ðarts par sava darba iestu-dçjumu Dailes teâtrî. Jaunu versiju irpiedzîvojis Polijas autora E.Òizjurskadarba “Mareka Vasarraibumiòapiedzîvojumi” iestudçjums — ðoreiz“Nâc pie puikâm” redzams Leïïu teâtrî.Esam kârtojuði atïaujas arî diviemA.Lindgrçnas grâmatas “Karlsons, kasdzîvo uz jumta” dramatizçjuma iestu-dçjumiem — Leïïu teâtrî un Liepâjasteâtrî.

RadioAizvadîtajâ gadâ savâktâs atlîdzîbasapjoms par literâro un dramatiskodarbu izmantoðanu radio ir nedaudzsamazinâjies (2007.gadâ — 27,22 tûk-stoði latu, bet 2008.gadâ — 26,20 tûk-stoði latu).

TelevîzijaLatvijas televîzijai 2008.gadâ ir izsnieg-tas deviòas licences teâtra izrâþu ierakstiem un veco ierakstu legalizâci-jai, kopumâ iekasçjot Ls 1 108,12.Turpinâjâs 2007.gada nogalç uzsâktaisprojekts — Jaunâ Rîgas teâtra izrâþuierakstîðana, toreiz kâ pirmo ierakstotJRT izrâdi “Latvieðu mîlestîba”.2008.gadâ par dramatisko un muzikâlidramatisko darbu pârraidîðanu iekasçti4 190 lati (salîdzinâjumam —2007.gadâ — 7 781 lati), savukârt parliterâro darbu pârraidîðanu —Ls 331,18, kas ir apmçram lîdzîgasumma kâ 2007.gadâ. Katrs autors,kurð saòçma autoratlîdzîbu par savudarbu raidîðanu televîzijâ, saòçma arîatlîdzîbu no kabeïtelevîzijâm un “tukðâ nesçja”. n

Sandra Millere,AKKA/LAA Literâro un dramatisko darbu

nodaïas vadîtâja

Literâro, dramatisko un muzikâli dramatisko darbuizmantojums 2008.gadâ

Par publiskâ patapinâjuma administrçðanu

Gada nogalçparâdîjâs

samazinâjumsgan licenèu

pieprasîjuma, gansamaksâtâs

autoratlîdzîbasziòâ. Ðî gada

pirmais pusgads liecina,ka palçninâjumsun samazinâjumsdiemþçl turpinâs

Budapeðtâ risinâjâs starptautiskaisCISAC seminârs, kur sastapâsEiropas rietumvalstu tradîcijâm

bagâtu un senu autortiesîbu organizâcijudarbinieki ar Austrumeiropas un Âzijasvalstu salîdzinoði jauno, bet aktîvo orga-nizâciju pârstâvjiem.

AKKA/LAA ir starptautiskâs autoru biedrîbukonfederâcijas CISAC biedre, kas nozîmç,ka mums ir jâstrâdâ ïoti augstâ lîmenî unjâievçro zinâmu noteikumu kopums, kasnodroðina augstu organizâcijas darba kvali-tâti. 2006.gadâ par muzikâlo darbu izman-toðanu 144 autortiesîbu organizâcijas visâpasaulç iekasçja 7 miljardus eiro, sadalîja tos2,8 miljoniem tiesîbu îpaðnieku par 30miljoniem izmantoto muzikâlo darbu! Unðie skaitïi ar katru gadu palielinâs. Tâdçï irvirkne prasîbu, kas jâpilda katrai organizâci-jai, CISAC biedrei, lai tâ varçtu nodroðinâtkvalitatîvu tiesîbu pârvaldîjumu. Datu apmaiòas standarti ir svarîgs ele-ments autoratlîdzîbas aprites sistçmâ —autora atlîdzîba vienmçr ir piesaistîta infor-mâcijai. Datu apmaiòas standartam jâbûtuniversâlam, lai to varçtu lietot jebkuraautoru organizâcija jebkurâ pasaules valstî.Tas ir veids, kâdâ AKKA/LAA paskaidroautoru organizâcijai, piemçram, Austrâlijâ,kurð no autoriem par kura darba izmanto-jumu saòçmis atlîdzîbu. Ðogad seminârâ tika likts uzsvars uz jaunoorganizâciju informçðanu par CISACnoteiktajâm prasîbâm, skaidrojot atse-viðíus procesus un dokumentâcijas apritesshçmas. Ja Latvijâ ir koncertçjis kâds mâksli-nieks, bet autors (piemçram, Igaunijas orga-nizâcijas EAU pârstâvçts) darbus navsavlaicîgi reìistrçjis, nereìistrçto darbusaraksts ir jânosûta uz EAU, kas pieprasasavam autoram darbus reìistrçt. Ja,piemçram, teksta autors ir vçl kâds cits —Lielbritânijas pilsonis, kuru pârstâv PRS, unizdevçju pârstâv RAO Krievijâ, iekasçtâatlîdzîba jâsadala visiem ðiem tiesîbuîpaðniekiem un noteikta daïa jâsûta katraiorganizâcijai. Ðis ir tikai viens vienkârðspiemçrs no ikdienas darba, bet tas lieliskiparâda, ka autortiesîbu organizâciju darbsnav iedomâjams bez nemitîgas cieðassadarbîbas ar ârvalstu mâsu organizâcijâm,kâ arî sistçmas, kas ðo sadarbîbu regulç. n

Ieva Dombrovska,AKKA/LAA Dokumentâcijas un sadales nodaïas

vadîtâjas vietniece

Mâcâmies Budapeðtâ: autoru biedrîbâARTISJUS

Page 8: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

Ir lietas, kas savu vçrtîbu gadu laikâ nevien nezaudç, bet pat palielina. Unviens no labâkajiem pierâdîjumiem tam

ir mâkslas darbi, kas gadu gaitâ kïûstaizvien vçrtîgâki. Spilgts piemçrs tam ir arîvairâku latvieðu vecmeistaru darbi, kurijoprojâm ir ïoti pieprasîti un kuru vçrtîbagadu gaitâ aizvien palielinâs, tostarp arîgleznotâja Jâòa Pauïuka darbi — lai ganpaða mâkslinieka nu jau 25 gadus vairsnav ðaisaulç, viòa darbi mâkslas izsolçsjoprojâm ir vieni no pieprasîtâkajiem.

2008.gadâ vien izsolçs pârdotièetri mâkslinieka darbi —“Zîmçjums”, “Ziedi”, “Lauku ainava”,“Darbnîca. Paðportrets”.Savas dzîves laikâ mâkslinieksradîjis ap 600-700 darbu, taèudaudzi no tiem diemþçl irpazuduði pçc tam, kad1975.gadâ tika izdemolçta unapzagta viòa darbnîca. Pauïuks irgleznojis tikai eïïas tehnikâ undaudz eksperimentçjisglezniecîbas tehnoloìijas jomâ.Viòð ir bijis daudzpusîgs mâksli-nieks un strâdâjis daþâdos þan-ros: ainava, klusâ daba, figurâlaskompozîcijas, portreti, marînas.

Frîstaila aizsâcçjs un kaligrâfsJâòa Pauïuka vecâki, latvieðu zemnieksAntons Pauïuks un lietuviete AgataMoþeika, Rîgâ ienâca no Âbeles pagasta.Vecâki salaulâjâs 1902.gadâ un izaudzi-nâja divus dçlus un divas meitas. Tçvsstrâdâja par koku brâíeri AugustaDombrovska kokzâìçtavâ, bet topoðâgleznotâja mâte — fabrikâ. Tâdçï bçrniauga savâ vaïâ, agri iemâcîdamies strâdât

un bût pat-stâvîgi.Jâòa Pauïukasportiskâtieksme bûtlabâkajam sâkaizpausties jauagri. Bçrnîbâ,bûdamsaugumâ nelielsun vârgs, viòðesot daudzlaika un enerìi-jas veltîjis savagara un miesasstiprinâðanai.Jaunekïa gados,dzîvojot unstrâdâjot Cçsîs,Cîrulîðupakalnos viòðapguva daþâ-dus slçpoðanastrikus un kïuvapar frîstailaaizsâcçjuLatvijâ.

Mâkslinieks sauïojâs jau noagra pavasara, visbieþâkliedagâ, mazliet iebridis jûrâ.Saule bija Pauïuka aizrauðanâsmûþa garumâ, iedvesmojotdaudzas gleznas.Savas darba gaitas Jânis Pauïuksuzsâka kâ kaligrâfs, veicot daþâ-du iestâþu un valdîbas smalkorakstu pasûtîjumus. Viòðstrâdâjis Zemkopîbas ministri-jas mçrniecîbas daïâ parzîmçtâju un kaligrâfu.Izteiksmîgi glîtais rokrakstsmâksliniekam saglabâjâs visasdzîves garumâ un tiekuzskatîts, ka tas ir ietekmçjis arîviòa gleznoðanas manieri.

Nepabeigtâs studijasMâkslas akadçmijâMâkslas akadçmijâ Jânis Pauïuks iestâjâstikai 32 gadu vecumâ. 1938.gadâ viòðkïuva par brîvklausîtâju, bet jau nâkama-jâ gadâ pameta savu labi atalgoto darbu,lai varçtu netraucçti nodoties studijâmun mâkslai. Pasniedzçjiem ar topoðogleznotâju neesot gâjis viegli, jo viòampar visu ir bijis savs viedoklis, pie kuraviòð arî ir stingri turçjies. Arî studijuprocesam piegâjis lîdzîgi — centîgimâcîjies tikai tâs disciplînas, ko uzskatîjapar vajadzîgâm. Jau studiju gados mâkslinieks saviem draugiem esotstâstîjis, ka viòa mçríis ir ienest Latvijasglezniecîbâ jaunus paòçmienus unmainît to.Lai arî Pauïuks bijis labs students unpâris gados ticis lîdz pat piektajam kur-sam, lîdz diplomdarbam tomçr netika, jo1941.gada jûlijâ no akadçmijas tika iz-slçgts. Vçlâk viòð gan studijas atsâka, betarî atsâktâs studijas 1944./45. mâcîbugadâ Pauïuks pârtrauca, ðoreiz pçc paðavçlmes.

Gleznas cilvçkiem, nevis valdoðajai varaiInteresantu ceïu mâkslinieks gâjisattiecîbâs ar Mâkslinieku savienîbu.1944.gada 15.novembrî viòð kïuva parLatvijas PSR Padomju mâksliniekusavienîbas biedra kandidâtu un1945.gada 5.jûnijâ tika uzòemts par tâsbiedru. Jânis Pauïuks neskaitâmas reizes tika ganpazeminâts par kandidâtu, gan atkaluzòemts par biedru, gan pavisam iz-slçgts. Toreiz izslçgðana no Mâksliniekusavienîbas nozîmçja palikðana arî beziztikas lîdzekïiem, jo darbus pasûtîjatikai savienîbas biedriem. Interesanti, kalaikâ, kad Latvijâ Pauïuks bija izslçgts noMâkslinieku savienîbas, viòð Maskavârîkoja izstâdi. Un tur viòa darbi guvalielu atzinîbu — no Maskavas LatvijasMâkslinieku savienîbai tika dots rîko-jums uzòemt Pauïuku savienîbâ.Neskatoties uz daþâdiem ðíçrðïiem,savai mâkslinieka sûtîbai viòð tomçr pa-lika uzticîgs un kâdâ vçstulç rakstîja:“Neesmu arodnieks, bet gleznoju dzîvesdçï, cilvçku labâ.”Par to, cik nelaimîgs viòð jutâs, nespç-dams iekïauties sava laikmeta mâkslasprasîbâs, liecina zîmîte sievai FelicitaiPauïukai: “Cik smagi un grûti. Es jaudaru visu, bet paðreiz spçki ir pie paðagala, un ar mani ir gauþâm smagi. Nekadun nekad netici, ka gleznotâjs ir radîts

labai dzîvei un ka îsta mâksla ir slavasvçrta, — nç — lâsta.”

Gleznoðanas stilsJâòa Pauïuka gleznoðanas veids tiekklasificçts kâ abstraktais ekspresionisms,proti, bezpriekðmetiskâ mâksla, kurâ arformâliem glezniecîbas paòçmieniem —ðïakstiem, pilinâjumiem, it kâ nekon-trolçtiem triepieniem, gleznojumudaudzajâm kârtâm — tiek veidots attçls,kam nav vizuâli vçstoða satura.Interesanti, ka ðâda gleznoðanas tehnikatajâ laikâ bija raksturîga daudzvietpasaulç, taèu Pauïuks, òemot vçrâ tajâlaikâ pieejamo informâciju, to nevarçjazinât.Pirmais daiïrades posms (1930./40.tiegadi) mâksliniekam bija meklçjumu laiksun klasisko vçrtîbu apzinâðana unpârvçrtçðana. Pirmajiem darbiem ir rak-sturîga apvaldîta, pelçcîga, sudrabainaun reizçm patumða krâsu gamma. Savukârt 50. gados tapuðajos darbos krâsai ir galvenâ loma. Krâsa tiek izman-tota kâ galvenâ formas izteiksmeslîdzekïa dominante. Glezniecîba kïuvaatraisîtâka un krâsu palete gaiðâka.Pauïuka mâkslinieciskâs meistarîbasbrieduma posms ir sâcies 70.gados. Ðîlaika darbiem raksturîga brîva unnepiespiesta kompozîcija, glezniecîbakïûst atraisîta, ar plaðu, bagâtîgu unskanîgu paletes spektru, brîva, ar vir-tuozu triepienu un ïoti dinamiska. n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Latvieðu mâkslas leìenda — Jânis Pauïuks

14 15

Nekad un nekad

netici, ka gleznotâjs

ir radîtslabai

dzîvei un ka îsta

mâksla irslavas

vçrta, — nç — lâsta

Mçs ar tçvu nedzîvojâm kopâ, betkatra mûsu tikðanâs bija spilgtsnotikums, jo viòð pilnîgi atðíîrâs

no visiem cilvçkiem, ko pazinu — ganizskatâ, gan uzvedîbâ.

Viòam bijadegoðs,izteiksmîgs skatiens,izspûruði mati untâds neparastssmaids... Arîapìçrbs viòambija tâds, kâdu“normâli” cilvçkitoreiz nevalkâja,piemçram, spilgtidzeltenas bikses.Vai kas tam-lîdzîgs. Betviòam tas vissïoti piestâvçja!Viòam patika bûtuzmanîbascentrâ — viòðvarçja apstâtiesielas vidû unvisiemgaramgâjçjiem stâstît, ka viòðir gleznotâjs Jânis Pauïuks untâ ir viòa meita. Manamamma stâstîja, ka tad, kadbiju pavisam maza, reiz viòðstûmis ratus pa toreizçjâsÏeòina ielas vidu trolejbusiempa priekðu, un visiem vajadzç-ja palaist mâkslinieku, kasizgâjis pastaigâ ar meitu.No mammas stâstîtâ zinu, kamans tçvs laikâ, kad gleznoja,mçneðiem nevienu nelaida piesevis darbnîcâ, neatsaucâs uzdraugu aicinâjumiem iz-klaidçties,bet, kad pabeidzadarbu, devâs tautâ “nolaisttvaiku”.Katrs no mums izvçlas kâdulomu, lai bûtu vieglâkizdzîvot. Toreiz, lai justos brîvs, tçvsizvçlçjâs nedaudz jukuða un mûþamiedzçruða, gandrîz vai klauna lomu. Un daudzi tam arî noticçja. Kâds vçljoprojâm tic...Nedomâju, ka viòam bija mçríispârveidot latvieðu glezniecîbu. Viòð târedzçja un juta, tâ dzîvoja, kâ glezno-

ja — spilgti un krâsaini. Uz âru ðíieta-mi nevçrîgi, bet iekðçji — ïoti koncen-trçti un piesâtinâti. Jaunîbâ viòð pelnîjaiztiku ar kaligrâfiju — zîmçja kartes, unto ne katrs spçj. Man ðíiet, ka patiesîbâ

viòð bija ïotivientuïð, ka visaviòa dzîve,ìimene, mîlestî-ba bija glezniecî-ba. Pargleznoðanu viòðrunâjis gari unplaði, seviðíi,kad ieradâsMâkslasakadçmijâ.Domâju, kaðobrîd manatçva devumslatvieðuglezniecîbainetiek novçrtçts.Pirms daþiemgadiem kâdaValsts mâkslasmuzejadarbiniece manteica: “Pauïuks

vairs nav aktuâls, jaunatneviòu nezin.” Starp citu, janemaldos, muzeja pastâvî-gajâ ekspozîcijâ joprojâmnevar redzçt viòa darbus, laigan muzeja fondos ir brîniðíîga kolekcija. Un kâpçcizstâde, kas veltîta Pauïuka100 gadei notika jûlijâ, kadïoti daudz cilvçku no Rîgas irprom? Jubileja taèu bija sep-tembrî. Vai tad nebija iespç-jams izstâdi ieplânot tâ, lai tâsakrît ar dzimðanas dienu?Bet es negribu nevienu vai-not, jo zinu, ka neoficiâli viòðtiek ïoti mîlçts un cienîts.Priecâjos, ka ir izdota papil-dinâta grâmata par tçvu, betþçl, ka tai ir tik mazs metiens,

jo ðobrîd tâ praktiski nav nopçrkama. n

Inta Pauïuka

Inta Pauïuka, mûziíe, Jâòa Pauïukameita un autortiesîbu mantiniece:

J.Pauïuks. Plançtu pasaule

J.Pauïuks. Vasarnîcas nostûris

Jâòa Pauïuka meita Inta Pauïuka

Viòð târedzçja un

juta, tâdzîvoja, kâgleznoja —spilgti un

krâsaini. Uzâru ðíietaminevçrîgi, betiekðçji — ïotikoncentrçti

un piesâtinâti

Foto:

No

pers

onîg

â ar

hîva

Page 9: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

Òemot vçrâ paðreiz aktuâlo jautâju-mu par muzikâlo darbu likumîguievietoðanu un to pieeju internetâ,

vçlamies vçrst uzmanîbu uz tiesisko regu-lçjumu ðajâ jomâ, lai turpmâk izvairîtos no nepârdomâtu un tiesiski nepamatotuapgalvojumu izteikðanas.

Tiesîbas padarît darbu pieejamuWIPO lîguma par autortiesîbâm 8. pants:“Nepârkâpjot Bernes konvencijas11(1)(ii), 11bis(1)(i) un (ii), 11ter(1)(ii),14(1)(ii) un 14bis(1) panta noteikumus,literâro un mâkslas darbu autoriem irekskluzîvas tiesîbas atïaut komunicçt arpubliku, raidot savus darbus pa vadiemvai çterâ, arî padarît ðos darbus pieeja-mus sabiedrîbai tâdâ veidâ, kasabiedrîbas locekïi var tos izmantotjebkurâ vietâ un laikâ pçc katra indi-viduâlas izvçles.”

Autortiesîbu likuma15.panta 1.daïas 7.punkts:“Autoram, izòemot datubâzes vaidatorprogrammas autoru, attiecîbâ uzsava darba izmantoðanu ir izòçmumatiesîbas padarît darbu pieejamusabiedrîbai pa vadiem vai citâdâ veidâtâdçjâdi, ka tam var piekïût individuâliizraudzîtâ vietâ un individuâliizraudzîtâ laikâ.”Ðajos normatîvo aktu pantos autoriemir nostiprinâtas izòçmuma tiesîbasatïaut vai aizliegt padarît savus darbuspieejamus sabiedrîbas locekïiem tâdçjâ-di, ka tiem var piekïût individuâliizraudzîtâ vietâ un individuâliizraudzîtâ laikâ. Visbieþâk ar to tieksaprastas autoru tiesîbas padarît darbuspieejamus internetâ, lai gan tas navvienîgais ðo tiesîbu realizâcijas veids.Literatûrâ (arî turpmâk tekstâ) ðîs auto-ra izòçmuma tiesîbas saîsinâti dçvç partiesîbâm padarît pieejamu (ang. makingavallaible rights , vâc. Recht der öffentlichenZugänglichmachung). Jçdziens “individuâli izraudzîtâ laikâ”nozîmç, ka konkrçtajam autora darbamsabiedrîbas loceklis var piekïût jebkurâlaikâ pçc savas izvçles, vai nu tas bûtupkst.6.00 no rîta vai arî 18.00 pçcpus-dienâ. Darbs ir pieejams pastâvîgi,pretçji, piemçram, televîzijai, kur

noteiktu raidîjumu vai darbussabiedrîbas locekïi var noskatîtiestelevîzijas, nevis ðo sabiedrîbas locekïuizvçlçtos laikos. Savukârt, ar jçdzienu “individuâliizraudzîtâ vietâ” jâsaprot tas, ka ðimdarbam var piekïût no daþâdâmvietâm — vai tas bûtu Rîgâ, vaiÒujorkâ. Tas ir pretçji, piemçram, mâk-slas galerijâ pastâvîgi vai uz laikuizstâdîtam darbam, kuram vienâ laikâpieeja ir tikai vienâ konkrçtâ vietâ. “Nosacîjums, ka sabiedrîbas locekïi vardarbam piekïût individuâli izraudzîtâlaikâ un vietâ, nedrîkst tikt tulkotspârâk ðauri. Pietiekoði ir, ja lietotâjs varizvçlçties starp daþâdâm vietâm unpiekïuve darbam ir iespçjama zinâmu(noteiktu) laika posmu. 24 stundu pieejamîba nav nepiecieðama.”1

Jçdzienu “tiesîbas padarîtpieejamu” skaidro divçjâdi2

: — tehniskâ pieeja (kad uz attiecîgâservera vai attiecîgajâ datorâ atrodasdarbs, kas ir padarîts pieejamssabiedrîbas locekïiem pçc to pieprasî-juma);— funkcionâlâ pieeja (kad tiek orga-nizçti, kontrolçti vai tiek piedâvâtipakalpojumi, kuru rezultâtâdarbs ir padarîts pieejamssabiedrîbas locekïiem pçc topieprasîjuma. Ðajâ gadîjumâtehnoloìijas, ar kâdâm tiekpiedâvâts konkrçtais pakalpo-jums, nav noteicoðais faktors). No iepriekðminçtâ izriet, kanav svarîgi tehniskie lîdzekïi,ar kâdiem darbs ir ticispadarîts pieejams sabiedrîbaslocekïiem, svarîgs ir patsfakts, ka darbs ir ticis padarîtspieejams. Tâdçjâdi nav svarîgi,vai konkrçtâ darba kopijaatrodas uz attiecîgas lapas(A) satura nodroðinâtâjaservera vai arî tâ ir saite nolapas A uz vietu citâ lapâ(B) — darbs ir ticis padarîtspieejams mâjas lapas Aapmeklçtâjam. Ja darbs, kasir padarîts pieejams, atrodas uzlapas satura nodroðinâtâja servera, tadlapas satura nodroðinâtâjam ir papil-dus jâsaòem atïauja darba repro-ducçðanai.

Piemçri, kad darbs tiek padarîts pieejams:— Darbs ir ievietots mâjas lapâ nepa-starpinâti (neizmantojot saites uz cituserveri, bet atrodas fiziski uz internetavietnes servera), lapas apmeklçtâjiem iriespçja to noklausîties un/vai lejup-lâdçt. Ja darbu ir iespçjams arî lejup-lâdçt, tad tâdçjâdi tiek realizçtas arîautora tiesîbas uz darba reproducçðanu. — Darbam ir iespçja piekïût, ar peliuzklikðíinot uz saites lapâ A (neatkarîgino tâ, vai darba noklausîðanâs iespçja-ma, atrodoties sâkotnçjâ mâjas lapâ, vaijau citâ mâjas lapâ), tâdçjâdi nokïûstotlapâ B vietâ, kurâ var piekïût darbam.“Satura nodroðinâtâjs, kurð savâ lapâiekïauj automâtisku saiti, uz kuras,noklikðíinot ar peles taustiòu, ir iespçjapiekïût muzikâlajam darbam bez papil-dus gala lietotâja darbîbâm, pats iratbildîgs par lapas saturu, kurâ apmek-lçtâjs nokïuvis ar saites palîdzîbu,tâdçjâdi padarot ðos darbus pieejamus.Izveidojot ðâdas tieðâs hipersaites,lapas satura nodroðinâtâjs pats padaradarbus pieejamus.”3

— Darbs pieejams telefonu vai mobila-jos tîklos, piemçram, mobilo telefonuzvanu toòi, muzikâlie darbi vai spçles. — Darbs pieejams ar telefaksa starp-niecîbu.— Pieejama iespçja noklausîties darbadaïu (prelistening) interneta veikalos.

— Darbs (mûzika, teksti vaiattçli) iekïauts ikvienam pie-ejamâ interneta prezentâcijâ. Arî gadîjumâ, kad darba no-klausîðanos neierosina galalietotâjs (piemçram, atverotkâdu mâjas lapu, automâtiskiskan mûzika), darbs ir ticispadarîts pieejams. Darbs netiek padarîts pieejams,ja tas tiek nosûtîts ar e-pastastarpniecîbu, jo iekïaujotdarbu e-pastâ, tas tiek repro-ducçts. Sekojoði, ja tiek sûtîtse-pasts nevis vienam cil-vçkam, bet gan plaðâkam cil-vçku lokam, piemçram,apsveikumi Ziemassvçtkos,un tajâ ir iekïauts autoradarbs, tiek veikta ðî darbareproducçðana un izman-toðana. Arî gadîjumâ, ja dar-bam var piekïût personu loks,

kas nepârsniedz ìimenes loka jçdzienâietvertâs personas, darbs netiek padarîtspieejams. Gadîjumâ, kad kâda personaievieto internetâ darbus, lai

Muzikâlie darbi internetâ. Juridiskais aspekts

16 17

turpinâjums 18.lpp.Ü

Vizuâlo darbu nodaïai 2008.gadâbija labi rezultâti — vizuâlo darbuautori par savu darbu izmantoðanu

saòçma Ls 42 370, kas ir par Ls 14 928vairâk nekâ 2007.gadâ, tai skaitâ parsavu darbu reproducçðanuizdevniecîbâs (þurnâlos, grâmatâs, avîzçs) — Ls 8 588,raidîðanu televîzijâ —Ls 2 151, kabeïtelevîzijâs —10 672, par darbu izman-toðanu valsts un kultûras organizâcijâs — Ls 380,atlîdzîbu par tâlâk-pâr-doðanu — Ls 20 579.

Kâ redzams, proporcionâlivisvairâk naudas saòemts partâlâkpârdoðanu, jo aktîvi dar-bojâs oficiâlais mâkslas tir-gus.2008.gada beigâs notikadivas ievçrojamas izsoles —klasiskâs mâkslas galerijas“Antonija” un IvonnasVeihertes mâkslas galerijasun Baltic Auction House —privâtâ Latvieðu mâkslasmuzeja izsoles. Tika izsolîti vairâk nekâ50% no izsolçm pieteiktajiem darbiem.Starp izsolîto autoru darbiem bija,piemçram, Jâòa Tidemaòa “Sieviete ar

blesi”, Jâòa Pauïuka “Ziedi vâzç”.Interesanti, ka daþu autoru darbusâkumcena no Ls 400 pieauga lîdz patLs 2 600 vai arî no Ls 5 000 sasniedzaLs 8 000. Tâtad izsoles dalîbniekiem ir

tuva spraiga ciòa par kârotomâkslas darbu.Runâjot par tâlâkpârdoðanu,ir parâdîjuðâs jaunas ten-dences. Pçc lieliskâs augðup-ejas mâkslas darbu izsolçs irvçrojams zinâms apmul-sums mâkslas tirgû.Raksturîgi ir arî tas, ka at-zinîbu guvuðiem laikmetîgâsmâkslas autoru darbiemcenas ir apmçram vienâdasar klasiskâm gleznâm, kam irvçsturiska nozîme, tocena — apmçram pieci, seðitûkstoði latu. Ðobrîd Latvijâir liela interese par jaunoautoru mâkslu un tas irviens no iemesliem, kâpçcvairâkas paðmâju galerijaspiedalâs starptautiskajosmâkslas tirgos. Paðmâju galerijas aizvien

bieþâk dodas meklçt veiksmi uzârzemju gadatirgiem. Piemçram, ðogadlatvieðu mâkslinieku Lîgas Purmales unRituma Ivanova darbi piedalîjuðies

“Sotheby’s” izsolç, kura notika 9.jûnijâ,Londonâ.Uz 18.novembra svçtkiem vairâkasizdevniecîbas izmantoja iespçju izdotgrâmatas, kas veltîtas Latvijas valsts 90gadu dzimðanas dienai. Jâatzîmç, ka noAKKA/LAA pârstâvçtajiem autoriemvisvairâk tika izmantotas ievçrojamâ20.gs. sâkuma fotogrâfa ViïaRîdzenieka darbi. Vislielâko interesigrâmatu sastâdîtâji izrâdîja par autoravçsturisko fotogrâfiju “LatvijasRepublikas proklamçðana 1918.gada18.novembrî”, kurâ autors iemûþinâjisLatvijas Republikas proklamçðanasbrîdi Rîgas pilsçtas (tagadçjâ LatvijasNacionâlajâ) teâtrî.Kâ zinâms, AKKA/LAA aktîvi sadarbo-jas arî ar ârzemju autortiesîbu organizâ-cijâm. Ârzemçs esoðajâm izdev-niecîbâm kaut arî neliela, tomçr irinterese par Latvijas autoru darbuizmantoðanu gan þurnâlos, gan grâ-matâs un televîzijâ, piemçram, izman-toti mâkslinieces Dþemmas Skulmesdarbi. Arî paðmâju izdevniecîbasizmanto ârzemju autoru mâkslas dar-bus. Ar AKKA/LAA starpniecîbuautoratlîdzîba pârskaitîta mûsu mâsuorganizâcijâm ASV, Francijâ, kâ arîtepat tuvâkajiem kaimiòiem Igaunijâ un Lietuvâ.Nepiecieðama lielâka autoru manti-nieku aktivitâte juridisko formalitâðukârtoðanâ. Îpaði pasîva attieksme ir tad,ja atlîdzîbas summa nav liela.Mantiniekiem jâòem vçrâ, ka, jaautoram ir vairâki darbi, tad tâ noteiktinebûs pçdçjâ reize, kad pienâksiesatlîdzîba. Tâpçc lûgums atsauktiesautoru mantiniekus, kuri ir minçtiAKKA/LAA publicçto meklçjamoautoru un autoru mantinieku sarakstosAKKA/LAA Ziòâs vai lielâkajos laikrak-stos. 2009.gada pirmais pusgads râda, ka,neskatoties uz diþíibeli, vizuâlos dar-bus joprojâm vçlas lietot gan izdevçji,gan citi izmantotâji. Arî izsoïu rîkotâjinav pârtraukuði savu darbîbu, lai ganizsoïu un izsolîto darbu skaits kïuvismazâks. Îsti kolekcionâri par mâkslasdarbu iegûðanu savâ îpaðumâ navzaudçjuði interesi. n

Inga Mûrniece,AKKA/LAA Vizuâlo darbu nodaïas vadîtâja

Vizuâlo darbu autoriem visvairâknaudas no darbu tâlâkpârdoðanas

Izsolçs atzinîbuguvuðiem

laikmetîgâsmâkslasautoru

darbiem cenasir apmçramvienâdas arklasiskâm

gleznâm, kam irvçsturiskanozîme,

to cena —apmçram pieci,

seði tûkstoðilatu

Saturanodroðinâtâjs,

kurð savâlapâ iekïaujautomâtisku

saiti, uz kuras,noklikðíinot

ar pelestaustiòu, ir

iespçja piekïûtmuzikâlajamdarbam, ir

atbildîgs parlapas saturu

J.Pauïuks. Zilâ Jelgava

Page 10: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

18 19

Interneta vide un daþâdu autoru darbuizmantoðana tajâ ir salîdzinoði jauna,tâdçï ðobrîd aktîvi tiek domâts gan par

efektîvâko autortiesîbu administrçðanasveidu, gan par sabiedrîbas informçðanupar ðiem jautâjumiem. Lai rastu labâkorisinâjumu un mâcîtos no pieredzçjuðâkoorganizâciju pieredzes, AKKA/LAA orga-nizçja Baltijas seminâru par autoru darbuizmantoðanu internetâ.

Tâ kâ daudzas problçmas irlîdzîgas visâm Baltijas valstuautoru biedrîbâm, seminârâpiedalîjâs arî kolçìi no Lietuvasautoru biedrîbas LATGA-A unIgaunijas biedrîbas EAU.Dalîties pieredzç AKKA/LAAaicinâja pieredzçjuðâkoskolçìus no Lielbritânijas autorubiedrîbas PRS for Music-IanuBleku (Iain Black) un BenuMakîvenu (Ben McEvan).Seminârâ tika pârrunâta cituvalstu pieredze, likumi, tarifi,darba metodes un aktuâlâkâsproblçmas, îpaðu uzmanîbupievçrðot daþâdiem mûzikasizmantojuma veidiem internetavidç un aspektiem, kas katrâ gadîjumâ irjâòem vçrâ autortiesîbu organizâcijai.Visplaðâkâs diskusijas radâs saistîbâ armâjaslapâm, kuru saturu veido paðilietotâji (piemçram, YouTube), jo ðajâgadîjumâ ir ïoti svarîgi noteikt, kurâ brîdîatbildîba gulstas uz lapas uzturçtâju un

kurâ — uz lietotâju. Interesanti, ka citâsvalstîs nav bijusi tâda sabiedrîbas agresî-va reakcija pret autortiesîbu ievçroðanuinterneta vidç, kâda ðobrîd ir Latvijâ. PRSpârstâvji bija pârsteigti par Latvijas mâjaslapu îpaðnieku attieksmi un atzîmçja, kakopumâ Lielbritânijâ ðâda situâcija bûtuneiedomâjama, jo visiem ir skaidrs, kapar autora darba lietoðanu ir jâmaksâautoram atlîdzîbu, neatkarîgi no tâ, vai

tas tiek izmantots koncertâ,pasâkumâ vai internetâ.Seminâra dalîbnieki secinâja,ka attiecîbâ uz darbu izman-toðanu internetâ unautoratlîdzîbas maksâðanuautoram nav nozîmes tam,kâdâ veidâ darbs ir ticis lapâievietots — vai saglabâjot uzdatora cietâ diska vai kâ saiteno citas lapas, jo rezultâts visosgadîjumos ir vienâds — mâjaslapas îpaðnieks autora darbupadara pieejamu, tâdçjâdi vei-cinot savas lapas apmeklçðanu.Seminâra dalîbnieki tâpatdalîjâs pieredzç par daþâdâminterneta lapu monitorçðanasiespçjâm, komunikâcijas vei-

diem ar daþâdiem darbu lietotâjiem uncitu noderîgu informâciju. n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Pieredzes apmaiòa par autortiesîbuadministrçðanu internetâ

Autoru biedrîbu darbinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Lielbritânijas dalâs pieredzç par darbu interneta vidç

tiem piekïûtu no citas vietas, tie navpadarîti pieejami, ar nosacîjumu, ka ðîpersona darbu piekïuvei izmanto parolikâ nodroðinâjumu tam, lai darbiemnepiekïûtu citi sabiedrîbas locekïi.”4

Savukârt, ja uzòçmums savâ iekðçjâtîklâ ievieto darbus, kuriem var piekïûtvisi vai daïa uzòçmuma darbinieku,darbs tiek padarîts pieejams.Svarîgi ir atcerçties, ka mâjas lapassatura nodroðinâtâjs (ar to saprototatbildîgo personu par satura ie-vietoðanas tiesiskajiem aspektiem, unðâdâ nozîmç ðis termins tiek lietots tekstâ turpmâk) bûs juridiski atbildîgsne tikai par personiski ievietotajiemdarbiem, bet arî par ðîs lapaslietotâju ievietoto informâciju.Kâ piemçru var minçt labipazîstamowww.youtube.com, kur lieludaïu ar autortiesîbâm aizsargâ-to darbu ir ievietojuði tieðigala lietotâji, nevis lapas satu-ra nodroðinâtâji. Sâkotnçji tasvar ðíist neloìiski, taèu tieðiwww.youtube.com ir vieta,kur jebkuram sabiedrîbasloceklim ir iespçja padarîtpieejamu autora darbu, jo tieðiðîs lapas izveidotâji un saturanodroðinâtâji ir izveidojuði unfinansç ðâdu iespçju. Tieðitâpçc www.youtube.comsatura nodroðinâtâjiem, nevisgala lietotâjiem ir jâsaòematïauja padarît darbus pieeja-mus. Arî gadîjumâ, ja ðâdaslapas satura nodroðinâtâji lapaslietoðanas noteikumos bûs iekïâvuðinosacîjumu par atbildîbas pâreju uzgala lietotâjiem, bet nebûs izrâdîjuðiatbilstoðu pretdarbîbu no savas puseslietotâju nelikumîgajai rîcîbai, atbildîbabûs jâuzòemas lapas saturanodroðinâtâjam.

Autortiesîbu ierobeþojumiLatvijas medijos kïûdaini ir izskançjusiinformâcija, ka saskaòâ ar Autortiesîbulikuma 19.panta nosacîjumiem autor-tiesîbas nav uzskatâmas par pârkâptâm,ja bez autora piekriðanas un bezatlîdzîbas Autortiesîbu likumâ noteikta-jâ kârtîbâ tiek izmantots publiski pie-ejams vai izstâdîts darbs. Ðo likumapantu nevar lasît un vçrtçt atseviðíi,atraujot no pârçjâ likuma teksta. ÐajâAutortiesîbu likuma 19.pantâ ir tikaidots autoru mantisko tiesîbu ierobeþo-joðo gadîjumu uzskaitîjums, bet katraatseviðíâ gadîjuma skaidrojums ir

norâdîts nâkamajos likuma pantos.Konkrçtais gadîjums ir paskaidrotsAutortiesîbu likuma 25.panta 1.daïâ,kur ir minçts:“Publiskâs vietâs pastâvîgi izstâdîtaarhitektûras, fotogrâfijas, vizuâlâs mâkslas, dizaina, kâ arî lietiðíâs mâk-slas darba attçlojumu drîkst izmantotpersoniskai lietoðanai, informâcijâ ziòuraidîjumos vai aktuâlo notikumuapskatos vai ietvert darbos nekomer-ciâlâ nolûkâ.”Pirmkârt, jçdziens “publiskâ vieta” irjâsaprot ðaurâkâ nozîmç, nepaplaðinotto ar interneta vidi. Ar publisku vietuðajâ kontekstâ doktrînâ saprot “pub-

liskos ceïus, ielas vai laukumus”.Otrkârt, ðis autora mantiskotiesîbu ierobeþojums nemazneattiecas uz muzikâlajiemdarbiem, tâpçc atsauce uz ðoautoru mantisko tiesîbu ie-robeþojumu ir nekorekta.Bez tam, ðî paða panta 2.daïâir îpaði norâdîts: “Ðâ pantapirmajâ daïâ minçtais neat-tiecas uz gadîjumiem, kaddarba attçlojums ir objektstâlâkai darba atkârtoðanai,raidorganizâcijâm raidîðanaivai darba attçlu izmantoðanaikomerciâlos nolûkos”, kasnozîmç, ka arî publiskiizstâdîtas fotogrâfijaspadarîðana pieejamasabiedrîbai ârpus ðajâ pantânoteiktâ bez autora atïaujas

nav pieïaujama. n

1 Cristian-Uwe Neubert. Urheberrechtliche Aspekte

der Musiknutzung im Online-Zeitalter. Aachen:

Shaker Verlag, 2005. S 47. 2 Jacqueline Seignette, The exclusive right to make

available to the public. www.hocker.nl3 Copyright Board Canada. Decision of the Board.

http://www.cb-cda.gc.ca/decisions/

m27101999-b.pdf4 Cristian-Uwe Neubert. Urheberrechtliche Aspekte

der Musiknutzung im Online-Zeitalter. Aachen:

Shaker Verlag, 2005., S 48.5 Manfred Rehbinder. Urheberrecht. 15.Auflage.

München: Verlag C.H.Beck, 2008. S 189.

Mag. iur. Laura Kreile,Mag. iur. Inese Lûkina, zvçrinâta advokâte

Mâjas lapassatura

nodroðinâtâjsbûs juridiskiatbildîgs ne

tikai par personiski

ievietotajiemdarbiem, bet

arî par ðîslapas

lietotâju ievietoto

informâciju

Citâs valstîsnav bijusi

tâdasabiedrîbas

agresîvareakcija pretautortiesîbuievçroðanuinternetavidç, kâdaðobrîd irLatvijâ

Tâ kâ AKKA/LAA strâdâ starp-tautiskâ mçrogâ, sadarbojoties arautortiesîbu organizâcijâm visâ

pasaulç, un ir starptautiskâs konfederâci-jas CISAC biedrs, daþâdas starptautiskasorganizâcijas regulâri veic AKKA/LAAdarbîbas auditu. Viens no ðâdiem auditiemnotika arî ðîgada jûnijâ, kad Latvijâ bijaieraduðies Lielbritânijas autortiesîbu orga-nizâcijas PRS for Music pârstâvji.

Starptautiskie auditori Ians Bleks (IainBlack) un Bens Makîvens (Ben McEvan)ieradâs Rîgâ, lai klâtienç noskaidrotu,kâ ekonomiskâ krîze ir skârusi Latvijasautorus, kâdas ir bûtiskâkâs pârmaiòas.Tikðanâs laikâ tika pârrunâts tas, kasamazinâs ienâkumi no mûzikas publis-kâ izpildîjuma çdinâðanas iestâdçs unveikalos, jo daudzi uzòçmumi irbankrotçjuði. Kâ pozitîvs faktors autoruienâkumiem no mûzikas publiskâizpildîjuma ir tas, ka joprojâm tiekrîkoti daþâdi koncerti un festivâli.Rezumçjot tikðanâs laikâ pârrunâto,PRS pârstâvji atzina, ka vislielâkâsproblçmas tam, lai autori saòemtuviòiem pienâkoðos atlîdzîbu, sagâdâraidorganizâcijas, no kurâm daudzasgadiem ilgi lieto autoru darbus, par tonemaksâjot, un tiesas procesi lietâs arraidorganizâcijâm ilgst jau gadiem.Auditori bija pârsteigti par Latvijasiedzîvotâju klaji noliedzoðo attieksmipar autortiesîbu ievçroðanu internetâ.Kâ informçja I.Bleks un B.Makîvens,nekur citur attîstîtajâs Eiropas valstîs tik smaga situâcija nav, jo tur cilvçkiemkopð mazâm dienâm ir mâcîts, ka parautoru darbu lietoðanu ir jâmaksâneatkarîgi no tâ, kâdâ vidç tas tieklietots, jo pretçjâ gadîjumâ tas bûtunopietns likumpârkâpums.Kopumâ PRS for Music pârstâvji atzi-na, ka AKKA/LAA darbs ir esoðajaisituâcijai atbilstoðs un tiek darîts viss,lai autori saòemtu sev pienâkoðosatlîdzîbu. n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Starptautiskâaudita rezultâti —pozitîvi

Arî ðogad autoru biedrîbaAKKA/LAA turpinâja par tradîcijukïuvuðo projektu “Autoru dienas”,

kas veltîts Pasaules Grâmatu un autor-tiesîbu dienai 23. aprîlî un PasaulesIntelektuâlâ îpaðuma dienai 26. aprîlî. Jauceturto gadu autoru biedrîba organizçjadaþâdus pasâkumus, lai paaugstinâtusabiedrîbas informçtîbu par autortiesîbâmun veicinâtu autortiesîbu ievçroðanu mûsuvalstî.

Autoru dienu mçríis ir akcentçtbûtiskâkos autortiesîbu jautâjumus,informçt sabiedrîbu par autoru iegul-dîjumu Latvijas kultûrâ un viòu autor-tiesîbâm, to bûtîbu un îstenoðanu.Ðogad, organizçjot atvçrto durvju dienupasâkumus biedrîbâ, tradicionâli lielâkâuzmanîba tika pievçrsta studentu —topoðo kultûras darbinieku un citu arautortiesîbâm saistîtu specialitâðupârstâvju — izglîtoðanai par autor-tiesîbu jautâjumiem, kas bûs bûtiskistudentu turpmâkajâs darba gaitâs. Atvçrto durvju dienâs biedrîba piedâvâstudentiem iepazîties ar autortiesîbuadministrçðanas darbu, dodotiesekskursijâ pa biedrîbas telpâm un dzîvçapskatot to, kâ notiek lîgumu slçgðanaar autoriem, kâ tiek aprçíinâta un auto-riem sadalîta atlîdzîba par viòu darbulietoðanu, paviesoties Autortiesîbumuzejâ un uzzinât par autortiesîburaðanos un attîstîbu, kâ arî uzzinâtpraktiskas lietas, kas bûs noderîgas stu-dentu tâlâkajâs darba gaitâs, piemçram,kâdos gadîjumos ir nepiecieðamalicence autordarbu lietoðanai, kâds irlicences iegûðanas process, kâdusdokumentus nepiecieðams iesniegt, kâtiek noteikts atlîdzîbas lielums autorudarbu izmantoðanai un kâ samaksâtâatlîdzîba tiek sadalîta autoriem.Nodarbîbas ar studentiem notika ganbiedrîbas telpâs, gan viesojoties piestudentiem augstskolâs. Tâpat Autorudienu ietvaros AKKA/LAA speciâlistipiedalîjâs Latvijas dizaineru savienîbasorganizçtajâ seminârâ, stâstot dizaine-riem par viòiem bûtiskâkajiemautortiesîbu aspektiem. n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Jau ceturto gadu notiek Autoru dienas

Ü

Foto:

Agne

se K

ârðe

Page 11: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

Dokumentâcijas un sadalestehniskâ komisija ðogad notikaAtçnâs un pulcçja vairâk nekâ

100 autoru organizâciju dokumentâcijasun sadales speciâlistus.Galvenokârt tika analizçta autoru orga-nizâciju atbilstîba CISAC Profesionâlajiemnoteikumiem un Saistoðajâm rezolûcijâm.

Neaizmirsîsim, ka ðobrîd CISAC apvieno222 autoru organizâcijas no 118 valstîm,kuru skaitâ ir gan lielâs un vecâs Eiropasorganizâcijas Vâcijâ, Anglijâ, Francijâ, gansalîdzinoði jaunâs — Baltijas valstîs, tâpatpavisam nesen dibinâtâs Dienvidamerikâun Âfrikas valstîs. Taèu visâm autoruorganizâcijâm jâatbilst CISAC apstiprinâ-tajiem vienotajiem kritçrijiem, respek-tîvi — jâspçj nodroðinât saviem autoriemun autoru darbu lietotâjiem vienâdspakalpojumu lîmenis. Dokumentâcijas un sadales tehniskâskomisijas vadîba atzina, ka ir nepietieka-ma komunikâcija starp tehnisko komisi-ju, kas nosaka dokumentâcijas unsadales lietu stratçìiju un Kopçjâs infor-mâcijas sistçmu CIS, kas nodarbojas arpraktiskajâm lietâm, ievieð jaunos doku-

mentâciju formâtus, izstrâdâ atbilstoðodokumentâciju un programmatûru. Tieðiðîs nepietiekoðâs saskaòotîbas dçï uznenoteiktu laiku tika atlikta vienotâsnenoskaidroto autoru muzikâlo darbusarakstu formas ievieðana. Iecere ir ïotilaba, organizâcijas nesûtîs nenoskaidrotoautoru darbu sarakstus cita citai, bet ganiekopçs tos attiecîgâ CISAC internetavietnes failâ, kur vispirms ðie saraksti tiksautomâtiski salîdzinâti ar CIS ietvarospieejamajâm autoru darbu datu bâzçm,bez tam arî katrai ieinteresçtajai autorubiedrîbai bûs iespçjams ðos sarakstussalîdzinât ar savâ datu bâzç reìistrçta-jiem muzikâlajiem darbiem, lai pârbaudî-tu, vai kaut kur nav paslçpuðies tâspârstâvçto autoru darbi. Tehniskas nesapraðanâs dçï — netiekotgalâ ar programmas testçðanu, tika atlik-ta arî vienotâ muzikâlo darbuautoratlîdzîbas sadales atskaiðu formâtaievieðana. Vçl cits daþâdu þanru autoriem ïotinozîmîgs jautâjums tika skatîts saistîbâar no kabeïoperatoriem saòemtâsatlîdzîbas sadali daþâdiem tiesîbuîpaðniekiem. AKKA/LAA un SABAM kâ

multirepertuâras organizâcijas, kaspârstâv gan muzikâlo, gan literâro, ganvizuâlo un audiovizuâlo darbu autorutiesîbas, ðo jautâjumu jau sen bijuðas spiestas atrisinât. Piemçram, AKKA/LAAautoru padome, balstoties uz program-mu analîzi un CISAC rekomendâcijâmno kabeïopearatoriem iekasçto atlîdzîbudaþâdajiem tiesîbu veidiem sadala seko-joði: 42% muzikâlo darbu autoriem,21% literâro, 6% vizuâlo un 31%audiovizuâlo darbu autoriem. Jâatzîmç,ka arî kabeïoperatoriem ir izdevîgivienoties par maksâjamâs atlîdzîbaslielumu tikai ar vienu autorus pârstâvoðuorganizâciju, nevis par katru atseviðíusummu ar katru tiesîbu veidu atseviðíipârstâvoðo organizâciju. Labâkai infor-mâcijas apmaiòai kalpos CISAC sadalesmetoþu datu bâze, kurâ katra organizâci-ja ievietos savus sadales noteikumus, laiar tiem varçtu iepazîties pârçjâs mâsubiedrîbas.Komisijas dalîbnieki nolçma, ka labâkjâkoordinç Dokumentâcijas un sadalestehniskâs komisijas un Kopçjâs informâ-cijas sistçmas komisijas sadarbîba, tâlabtika apstiprinâts abu komisiju attîstîbasplâns lîdz 2012.gadam. n

Anita Sosnovska,AKKA/LAA izpilddirektores vietniece,

Dokumentâcijas un sadales nodaïas vadîtâja

Saeimas 16. jûnijâ pieòemtais likums“Par valsts pensiju un valsts pabal-stu izmaksu laika periodâ no

2009.gada lîdz 2012.gadam”, kurâstrâdâjoðiem pensionâriem noteikts pensijusamazinâjums par 70%, pretçji sâkotnçjiplânotajam tomçr neattieksies uz pen-sionâriem, kas saòem autoratlîdzîbu.

Sâkotnçji likumprojektâ bija paredzçtsnoteikt pensijas samazinâðanu visâmpensijas vecuma personâm, kam bezpensijas ir vçl kâdi citi ienâkumi. Arînozîmîga daïa AKKA/LAA pârstâvçtoautoru jeb 600 personu ir pensionâri,un viòu saòemtâ autoratlîdzîba gadalaikâ ir neregulâra un neliela, tâs apmçrsnav salîdzinâms ar pensijas apmçru. Taipat laikâ katram individuâlajamautoram viòa saòemtâ autoratlîdzîba irsvarîgs ieòçmumu avots. TâdçïAKKA/LAA vçrsâs Saeimas Finanðu un

budþeta lietu komisijâ, lai vçrstu tâsuzmanîbu uz iespçjamo situâcijasabsurdumu un netaisnîbu.Ja sagatavotie likuma grozîjumiparedzçtu pensijas samazinâjumu netikai pensionâriem — darba òçmçjiem,bet arî pensionâriem, kuri saòemautoratlîdzîbu, praksç varçtu veidotiessituâcija, ka autors, kurð pirms desmitgadiem sarakstîjis kâdu dziesmu, grâ-matu utt. un par to saòem nelieluautoratlîdzîbu, ðîs autoratlîdzîbas dçïzaudç savu galveno iztikas avotu —pensiju. Ðâdâ situâcijâ sabiedrîbas sociâli vis-neaizsargâtâkâ daïa — pensionâri varçtutikt nostâdîti grûtas izvçles priekðâ —atteikties no nelielâs autoratlîdzîbas,kuru viòi ðobrîd saòem par dzîves laikâsniegto ieguldîjumu Latvijas kultûrâ, vainesaòemt 70% no savas pensijas. Òemot vçrâ iepriekð minçto,

AKKA/LAA sevis pârstâvçto autoruvârdâ lûdza Saeimas deputâtus izvçrtçt,vai, îstenojot valdîbas sçdç nolemto unpieòemot Ministru Kabineta sagatavo-tos likuma grozîjumus, neradîsies situ-âcija, kurâ atseviðíiem pensionâriem,kuri saòem autoratlîdzîbu par savasdzîves laikâ radîtajâm Latvijas kultûrasvçrtîbâm, pensija tiks samazinâta par 70%.Par laimi Saeima, pieòemot ðo likumu,òçma vçrâ AKKA/LAA iebildumus unattiecîbâ uz pensionâriem, kas saòemautoratlîdzîbu, tika izdarîts izòç-mums — autoratlîdzîbu saòemoðie pen-sionâri arî turpmâk saòems pensijupilnâ apmçrâ. n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Dokumentâcijas un sadales tehniskâ komisija Atçnâs

Pensionâri, kas saòem autoratlîdzîbu, pensiju saòems pilnâ apmçrâ

20 21

Autoru akadçmija: mâcâmies atgût nodokïos samaksâto naudu

Februârî AKKA/LAA aicinâja savusbiedrus apmeklçt Autoru akadçmijasseminâru, kas ðoreiz bija veltîts ne

pârâk radoðai, bet mums visiem ïotisvarîgai tçmai — nodokïiem. Seminâradalîbnieki ne vien uzzinâja par svarîgâka-jiem jaunumiem, bet arî praktiski apguvanodokïu aprçíinâðanu un ieòçmumudeklarâcijas aizpildîðanu.

Ðajâ reizç Autoru akadçmijas nodarbîbasvadîja nodokïu konsultante Zenta Auziòaun AKKA/LAA galvenâ grâmatvede BaibaLapiòa. Nodarbîbu galvenais mçríis bija autoriemiemâcît, kâ atgût daïu no naudas, kas noautoratlîdzîbas samaksâta nodokïos, kâ arîvçrst autoru uzmanîbu uz to, ka viòi varatgût arî daïu no naudas, kas samaksâta kâiemaksa uzkrâjoðajâ dzîvîbasapdroðinâðanâ, par studijâm, medicîniska-jiem pakalpojumiem vai citiem attaisno-jamiem izdevumiem.

Jaunumi par iedzîvotâjuienâkumu nodokliNo 2008.gada 1.janvâra par ienâkumiem,kas saòemti no autoratlîdzîbas, ir samazi-nâts iedzîvotâju ienâkumu nodoklis (IIEN)no 25% uz 15%. Autortiesîbu manti-niekiem saglabâjas 23% nodokïu likme, joviòi autoratlîdzîbu nesaòem par savu pro-fesionâlo darbîbu. Ðâdas izmaiòas irnoteiktas grozîjumos likumâ “Pariedzîvotâju ienâkuma nodokli”. Nodokliietur jau pie atlîdzîbas izmaksas, respektîvi,AKKA/LAA pati nomaksâ ðo nodokli parsaviem autoriem.Autoriem ir jâatceras, ka, ja ienâkumanodoklis taksâcijas gada laikâ ir pilnâapmçrâ ieturçts ienâkuma izmaksas vietâ(AKKA/LAA par saviem autoriem nomaksânodokli pilnâ apmçrâ), fiziskai personai,kura saòem autoratlîdzîbu, atðíirîbâ no citaveida saimnieciskâ darba veicçjiem, navjâiesniedz gada ienâkumu deklarâcija unnav jâreìistrç sava darbîba Valsts ieòçmumudienestâ. Tas jâòem vçrâ autoriem, kuri lîdzðim bija reìistrçjuðies kâ paðnodarbinâtie. Diemþçl 2008.gada beigâs veiktâsizmaiòas likumâ par ienâkuma nodokliautoriem ir arî krietni sareþìîjuðas ienâku-ma deklarâcijas aizpildîðanu un radîjuðassituâciju, kad deklarâcijas aizpildîðanaautoram var beigties arî ar to, ka jâveicnodokïu pârrçíinâðana, jo grozîjumiiedzîvotâju ienâkuma nodokïa likumâ

nosaka, ka personai (izòemot pen-sionârus), kas strâdâ algotu darbu (parkuras ienâkumiem tiek maksâts ienâkumanodoklis 23% apmçrâ) un gada laikâsaòem autoratlîdzîbu (par kuru tiekpiemçrots ienâkumu nodoklis 15%apmçrâ) vismaz 600 latus (neto), obligâti irjâiesniedz iedzîvotâju ienâkumu deklarâcijaun jâveic nodokïu pârrçíins, proporcionâlisadalot atskaitâmo izdevumu (neaplieka-mais ienâkums, atvieglojumi, autora un citiattaisnotie izdevumi) summu starp abiemienâkumu veidiem. Nodokïu pârrçíinarezultâtâ, îpaði gadîjumos, kadautoratlîdzîbâ saòemtâ nauda ir bijusi lielâ-ka par attiecîgâ perioda darba algu, varrasties situâcija, kad deklarâcijas iesniedzç-jam nodokïu pârrçíina rezultâtâ irjâsamaksâ valstij nodoklî papildus summa. Pçkðòo likuma izmaiòu dçï AKKA/LAAnevarçja paspçt pârveidot datorprogram-mas un no AKKA/LAA savâktajâmautoratlîdzîbâm netika aprçíinâti autoruattaisnotie izdevumi. Tâdçï par 2008.gadupârmaksâto naudu autori var atgût aizpil-dot ienâkumu deklarâciju. Ðajâ gadîjumâtas, ka AKKA/LAA par pagâjuðo gadunepiemçroja autora izdevumus, autoriemvar bût pat izdevîgi, jo ir diezgan liela var-bûtîba, ka pçc nodokïu pârrçíina izlîdzi-nâsies summa, kas autoram bûtu jâsamak-sâ nenomaksâtajos nodokïos (pçcpçdçjiem likuma grozîjumiem) un koautors var saòemt atpakaï no valsts. No2009.gada AKKA/LAA pie atlîdzîbu izmak-sas autoriem aprçíinâs autoru attaisnotosizdevumus atbilstoði likumâ noteiktajam.

Sociâlais nodoklisPersona, kas nestrâdâ algotu darbu (navdarba òçmçjs) un saòem autoratlîdzîbu, iruzskatâma par paðnodarbinâtu personu untai ir jâveic valsts sociâlâs apdroðinâðanasobligâtâs iemaksas atbilstoði paðno-darbinâtâm personâm noteiktajai likmei —30,44%.Persona, kura saòem autoratlîdzîbu unvienlaikus strâdâ arî algotu darbu, ir tiesîgapati izvçlçties, vai no autoratlîdzîbas veiktsociâlâs apdroðinâðanas iemaksu vaineveikt. Ðîs personas savu izvçli var mainîtvienu reizi pârskata periodâ, kas pað-nodarbinâtajam ir noteikts sociâlâsapdroðinâðanas iemaksu veikðanai. Paðnodarbinâtajam obligâti jâveic sociâlâsapdroðinâðanas iemaksa, ja ienâkumi sa-sniedz Ministru kabineta noteikto sociâlo

apdroðinâðanas iemaksu objekta minimâloapmçru, kas 2008.gadâ bija 150 Lsmçnesî jeb 1800 Ls gadâ, bet2009.gadâ ir 180 Ls mçnesî jeb2160 Ls gadâ. Ja paðnodarbinâtâs per-sonas ienâkumi 2009.gadâ ir lielâki par 180Ls, persona pati var izvçlçties — maksâtsociâlâs apdroðinâðanas iemaksu tikai nonoteiktâs minimâlâs summas 150 latiemvai no visiem ienâkumiem.Jâatceras, ka pçc tam kad noautoratlîdzîbas gûtie ienâkumi ir sasnieguðiMK noteikto summu 180 Ls mçnesî vai2160 Ls gadâ, paðnodarbinâtajam lîdznâkamâ mçneða 10. datumam ir jâreìistrç-jas VID teritoriâlajâ iestâdç kâ sociâloiemaksu veicçjam.Sociâlâs apdroðinâðanas iemaksas jâveictikai par to mçnesi, kurâ ienâkumi ir sa-snieguði noteikto minimâlo summu, nokuras sâkot ir veicama iemaksa.Sâkot ar to mçnesi, kad kalendârâ gadaienâkumi sasniedz noteikto minimâloapmçru un cilvçks reìistrçjas kâ sociâlâsapdroðinâðanas iemaksas veicçjs, sociâlâsapdroðinâðanas iemaksa ir jâveic parvisiem turpmâkajiem mçneðiem (vismazno 180 Ls) lîdz kalendârâ gada beigâm vaipaðnodarbinâtâ statusa zaudçðanai.Reizi ceturksnî lîdz ceturksnim sekojoðâmçneða 15. datumam (15. aprîlim, 15. jûli-jam, 15. oktobrim, 15. janvârim) pað-nodarbinâtajam ir jâveic sociâlâs iemaksasun jâiesniedz VID ziòojums par veiktajâmsociâlajâm iemaksâm attiecîgajâ ceturksnî.

Iedzîvotâju ienâkumu deklarâcijaLai atgûtu nodokïos samaksâto naudu,VID teritoriâlajâ iestâdç pçc deklarçtâsdzîves vietas jâiesniedz gada ienâkumudeklarâciju. Tâ var atgût autora izdevu-mus, kas saistîti ar autora darbu radîðanu,izdoðanu, izpildîðanu vai citâdu uzman-toðanu, pie kam ar 2008.gadu ir iespçjaveikt pârrçíinu par 3 pçdçjiem gadiem.Ja ir veiktas iemaksas uzkrâjoðajâ dzîvîbasapdroðinâðanâ, ar deklarâciju var atgût 25%par gada laikâ veiktajâm iemaksâm. Tâpat,aizpildot ðo deklarâciju, iespçjams atgûtdaïu no naudas, kas samaksâta par studijâmvai medicîniskajiem pakalpojumiem.Aizpildot ienâkumu deklarâciju, iespçjamsatgût arî naudu, ja kaut kas ir ticis pârmak-sâts, mainoties ienâkuma nodoklim parautoratlîdzîbu no 25% uz 15%. Atcerieties — no 2008.gada iedzîvotâjuienâkumu deklarâciju var aizpildît parpçdçjiem trim gadiem! n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Page 12: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

22 23

Aigars Pçteris

Aizkalns Jânis

Âriòð Leonîds

Armands Pâvels

Aðmanis Ainars

Balèus Arnis

Baðtiks Viktors

Bukðs Edvîns

Cimmermanis Artûrs

Èirksts Valdis

Cîrulis Arturs

Dambis Mârtiòð

Eglîtis Edgars

Feils Zigurds

Filka Alberts

Flame

Gaide Ivars

Gaigalnieks Elmârs

Garkulis Çriks

Gertners E.

Gorskis G.

Grabovskis Gerds

Grâvere Inese

Grînbergs Anrijs

Grotuss Hugo

Iltners Edgars

Indzis Mârcis

Irbe Ârija

Jansons Elvis

Jansons Ìirts

Jçkabsons Uìis

Kalnroze Valdis

Kanoviès Grigorijs

Krûmiòa Aija

Kuprîða (Kupriða) Anita

Laizâns Modris

Lazda Zinaîda

Leimane Ilze

Liedags G

Liepa Reinis

Liepiòð Edgars

Lodziòð Lotars

Lûsis Arnolds

Mâliòð U.

Markðevics Kaspars

Matvejâns Antons

Misèenko A.

Miðèenko A.

Nagornijs Semjons

Naþinskis Gunârs

Pempers Allens

Petersons O.

Poiðs Toms

Reinicâne Veronika

Ritums R

Rocmanis J.

Roíe V.

Rudâne Dinâra

Rudòevs Oïegs

Ruþs B.

Sadovskis Pçteris

Siliòð Herberts

Sîlis Ivars

Sîlis Jânis

Skride Arijs

Smiltniece Lîva

Sprincis Guntars

Sudrabkalns Jânis

Sutugovs Aivis

Svâruve Mâra

Svemps Leo

Tauns Linards

Ulmi(Ulmis) J.

Urtâne R.

Vaiðïa Jânis

Vanaga I.

Vasiïjeva Anete

Vîtoliòð Andris

Voitjuka Marina

Zariòð Voldemârs

Zeberiòð Indriíis

Zelèa Vita

Zemels Genâdijs

Zvîgulis Mârtiòð

Meklçjam autorus un autoru mantiniekus!

Autori un autoru mantinieki, atsaucieties! Turpinâm meklçt tosautorus un autoru mantiniekus,kuriem AKKA/LAA savâkusi atlîdzîbu,bet kuri nav pieteikuðies, lai saòemtusev pienâkoðos naudu. Autorus vaiautoru mantiniekus, kuru vârdi vaipseidonîmi ir atrodami ðajâ sarakstâ,lûdzam ierasties (lîdzi òemot personuapliecinoðus dokumentus) AKKA/LAA pçc atlîdzîbas. Ja Jûs ðajâsarakstâ pamanât kâda sev pazîstamacilvçka vârdu, lûdzu informçjiet viòuvai viòa mantiniekus, par saòemamoatlîdzîbu!

pâròçmçju”. Tâdçjâdi veidojas situâcija, ka neatkarîgi no saòemamâsautoratlîdzîbas apmçra autors, kurð navdarba òçmçjs, automâtiski tiek uzskatîtspar paðnodarbinâto.Nosakot, vai konkrçtâ persona ir uzskatâ-ma par paðnodarbinâto noteiktâ laikaposmâ, tiek òemts vçrâ, vai autoratlîdzîbatika izmaksâta attiecîgajâ laika posmâ,nevis par kâdu izmantojuma veidu un kadðî atlîdzîba tiek saòemta. Var veidotiessituâcija, ka autors atlîdzîbu par darbuizmantoðanu decembrî saòem, piemçram,martâ, un, ja attiecîgais autors februârî irieguvis bezdarbnieka statusu, ðâdasatlîdzîbas saòemðana var bût iemesls bezdarbnieka statusa zaudçðanai.Òemot vçrâ, ka daïai autoru iespçjamaisbezdarbnieka pabalsts darba zaudçðanasgadîjumâ bûs lielâks nekâ AKKA/LAAizmaksâtâ autoratlîdzîba, turklât noAKKA/LAA saòemamâ autoratlîdzîba varbût neregulâra, lûdzam autorus, kuri iegu-vuði vai tuvâkajâ laikâ vçlas iegût bezdarb-nieka statusu, informçt par to AKKA/LAA,lai iespçjamâ autoratlîdzîbas saòemðananeliegtu personai iespçju saòemtbezdarbnieka pabalstu. n

Imants Belogrîvs,AKKA/LAA Juridiskâs nodaïas vadîtâjs

AKKA/LAA pârstâvçtie autori irsaskâruðies ar problçmâm bez-darbnieka statusa iegûðanâ un

saglabâðanâ saistîbâ ar to, ka autoriempçc bezdarbnieka statusa saòemðanas tiekizmaksâta autoratlîdzîba. Ðâda situâcijaveidojas, piemçrojot likuma “Par valstssociâlo apdroðinâðanu” un “Bezdarbniekuun darba meklçtâju atbalsta likuma”nosacîjumus.

Atbilstoði likumam “Par valsts sociâloapdroðinâðanu” lîdz brîdim, kamçr per-sona strâdâ un papildus saòemautoratlîdzîbu, tai ir tiesîbas neveiktsociâlâs iemaksas no saòemtâsautoratlîdzîbas, savukârt brîdî, kad per-sona vairs nav darba òçmçjs, bet turpinasaòemt autoratlîdzîbu, tai ir pienâkumsiegût paðnodarbinâtâ statusu un nosaòemtâs autoratlîdzîbas veikt sociâlâsapdroðinâðanas obligâtâs iemaksas atbil-stoði paðnodarbinâtajiem noteiktajai likmeiun kârtîbai. Iegûstot paðnodarbinâtâ sta-tusu, autors savukârt automâtiski zaudçtiesîbas pretendçt uz bezdarbnieka statusuun bezdarbnieka pabalstu.Bezdarbnieku un darba meklçtâju atbalstalikuma 10. panta 1. daïas 2. punkts nosa-ka: “Tiesîbas uz bezdarbnieka statusu (..) irpersonai, kura nestrâdâ (nav uzskatâmapar darba òçmçju vai paðnodarbinâtosaskaòâ ar likumu “Par valsts sociâloapdroðinâðanu”).” Likuma “Par valstssociâlo apdroðinâðanu” 1. panta 3. punktac) apakðpunkts savukârt paredz, ka “pað-nodarbinâtais ir persona, kura gûstienâkumu kâ persona, kuras pastâvîgâdzîvesvieta ir Latvijas Republikâ un kurasaòem autoratlîdzîbu (autortiesîbu unblakustiesîbu atlîdzîbu), izòemot autor-tiesîbu mantinieku un citu autortiesîbu

AKKA/LAA lûdz paziòot, ja autors iegûst bezdarbnieka statusu

Var veidoties situâcija, ka autorsatlîdzîbu par darbu izmantoðanudecembrî saòem, piemçram, martâ,un, ja attiecîgais autors februârî irieguvis bezdarbnieka statusu, ðâdasatlîdzîbas saòemðana var bûtiemesls bezdarbnieka statusazaudçðanai.

Lûdzam autorus paziòot par dzîves vietas vai uzvârda maiòu

Autorus, kuri mainîjuði dzîvesvietu, uzvârdu vai bankaskontu, lûdzam par to paziòot

AKKA/LAA Dokumentâcijas unsadales nodaïâ Dacei Sproìei, piezva-not pa tâlruni: 67506426, rakstot uz e-pastu vai uz AKKA/LAA birojuA.Èaka ielâ 97, Rîga, LV-1011.

Lûdzam autorus arî paziòot savas e-pasta adreses, lai varam Jûs informçtpar aktuâlâkajiem jaunumiem. Precîza un pareiza informâcija uzlabosAKKA/LAA un autoru savstarpçjo saziòu, kas nodroðinâs, ka autori re-gulâri saòems visu AKKA/LAA sûtîtoinformâciju. n

Runât par autortiesîbâm un cînîtiespret to pârkâpðanu var daþâdi —arî ar mâkslas palîdzîbu.

Pierâdîjums tam ir mâksliniece SelgaLapiòa, kas organizçja izstâdi “Ðòore” arklusas dinamikas akciju par Autortiesîbuaizsardzîbas tçmu.

Februârî Valkas pilsçtas kultûras namâbija apskatâma mâkslinieces S.Lapiòas,kura savus darbus veido, izmantojotdaþâdas auklas, virves, striíus, ðòores unlîdzîgus materiâlus izstâde. Taèu ðoreiztâ nebija parasta izstâde, tâs galvenaismçríis bija pievçrst sabiedrîbasuzmanîbu autortiesîbâm. Kâ novçrojusiizstâdes autore, ïoti bieþi autortiesîbaspârkâpj tieði tie cilvçki, kuri ir cieðisaistîti ar autoriem un autoru darbiem,piemçram, kolçìi, izstâdes apmeklçtâjivai þurnâlisti. Nereti pârkâpums pat navizdarîts tîði, bet gan tâdçï, ka daudziemðíiet, ka autortiesîbas nav nekas svarîgsun pârkâpums nerada nevienam nekâdukaitçjumu. S.Lapiòu, kâ jebkuru autoru,ðis jautâjums uztrauc, tâdçï mâkslinieceir izvçlçjusies ar savas izstâdes starp-niecîbu uzrunât sabiedrîbu par autor-tiesîbu aizsardzîbu.Selga Lapiòa bija parûpçjusies, laiizstâdes apmeklçtâji, baudot mâkslu,uzzinâtu kaut ko jaunu par autor-tiesîbâm un pievçrstu ðim jautâjumamuzmanîbu. Starp mâkslas darbiem bijaizvietotas izdrukas no mâjas lapaswww.autornet.lv, uz grîdas salîmçti te-matiski uzraksti un apmeklçtâji, baudotmâkslu, cerams, domâja arî par autoratiesîbâm. n

Agnese Kârðe,AKKA/LAA Komunikâcijas nodaïas vadîtâja

Caur mâkslu par autortiesîbâm

Selgas Lapiòas izstâdç “Ðòores” galvenâ uzmanîbaveltîta autortiesîbu aizsardzîbai

Foto:

Selg

a La

piòa

AKKA/LAA autoratlîdzîbas sadales01.01.2008 — 31.12.2008

Mçnesis Veids . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Piezîme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . SummaJanvâris Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19 310.18

Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 834.48Ârzemju org. mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 443.98Ârzemju org. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 979.15Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 684.38Ârzemju org. lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62.63

Kopâ janvâris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39 314.80Februâris Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28 083.38

Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 986.07Ârzemju org. mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20 671.10Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 075.79Ârzemju org. viz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 465.26Latvijas Radio lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . LR 2007.gada II pusgads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 462.01

Kopâ februâris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 69 743.61Marts Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2007.gada II pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 159 900.70

Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33 148.31Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 576.25Ârzemju org. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 580.74Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 833.82Nepieprasîtâ autoratlîdzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Nepieprasîtâ atlîdzîba 2004.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 479.86LTV rep. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 124.12Publiskais izpildîjums lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2007.gada II pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 747.19Publiskais izpildîjums hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2007.gada II pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15 599.97

Kopâ marts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 227 990.96Aprîlis Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2007.gada II pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 773.27

Latvijas Radio mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Latv. radio 2007.gada II pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 771.60Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 031.93Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 785.66Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 919.16Audioviz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 696.86Reìionâlâs TV . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 110.09

Kopâ aprîlis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 110 088.57Maijs Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22 826.91

Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 833.38Audio viz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 963.29Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 926.21LTV hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 567.64LTV rep. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 344.96LTV lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 192.02Nesçja atl. lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 199.03Nesçja atl. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 905.10

Kopâ maijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46 758.54Jûnijs Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Meh. mûz. 2007.g. (veikali un kaf.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 64 754.93

Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19 339.98Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 303.17LTV viz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 801.50Audioviz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 120.00Audioviz. meh. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 395.36Ârzemju org. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 178.62Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 927.53Nesçja atl. mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 184.65Nesçja atl. lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 474.00Nesçja atl. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 575.09Nesçja atl. dviz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 119.91Nesçja atl. audvizpubl. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 085.69Nesçja atl. audvizmeh. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 105.00Nesçja atl. hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 034.04

Kopâ jûnijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 173 399.47Jûlijs Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28 840.47

Meh. iera. NCB . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36 336.47Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 714.57Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 073.52LTV lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33.30LTV dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 499.29Kabeïtel. viz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kabeïtelevîzijas 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 855.92Kabeïtel. audviz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kabeïtelevîzijas 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 219.68Depozîtu procenti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 203.10Nesçja atlîdzîba dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 047.04Ârzemju org. kabeïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 181 385.61

Kopâ jûlijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 266 208.97Augusts Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 869.22

Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 324.17Ârzemju org. mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 981.04Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 601.69Latvijas radio lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . LR 2008.gada I.pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 194.74Audioviz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 827.86Audioviz. meh. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52.19LTV rep. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 192.06

Kopâ augusts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42 042.97Septembris Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2008.gada I pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 146 566.40

Latv. radio mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . LR 2007.gada II.pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61 308.38Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 268.59Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 128.22Audio viz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 090.82Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 994.37Reìionâlie radio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Reìionâlie radio 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 181.54Komercradio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Komercradio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 559.23Publiskais izpildîjums hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2007.gada II pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 457.02Depozîtu procenti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 862.98Kabeïtel. lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 025.51Kabeïtel. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 502.17Kabeïtel. hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 519.88Internets . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 929.87Ârzemju organ. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 400 624.51

Kopâ septembris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 669 019.49Oktobris Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2008.gada I pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17 446.36

Publiskais izpildîjums lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2008.gada I pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 657.26Publiskais izpildîjums hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Publ. izp. 2008.gada I pusg. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 295.36Meh. ier. NCB . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . NCB 2008.gada III.cet. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 842.45Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 140.74Ârzemju org. mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 022.12Ârzemju org. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 945.33Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 156.33Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 445.06Audioviz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 537.87Audioviz. meh. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 292.98Reìionâlâs TV . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Reìionâlâs TV 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 799.68Tukðais nesçjs mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 276.70Tukðais nesçjs lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 644.24KomercTV . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 375.80LTV lit. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 105.86LTV hor. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 85.76

Kopâ oktobris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 118 069.90Novembris Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Meh. mûz. 2007.g. (veikali un kaf.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59 240.59

Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 479.71Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 775.86LTV mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . LTV 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56 744.77Ârzemju org. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 329.13Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 049.58Reì. radio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 845.05Komercradio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 569.26

Kopâ novembris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 165 033.95Decembris Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Meh. mûz. 2007.g. (veikali un kaf.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 89 098.39

Publiskais izpildîjums mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48 701.40Meh. ier. NCB . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . NCB 2008.gada VI kv. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17 871.90Teâtris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20 206.99Vizuâlâs mâkslas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 392.82Audioviz. publ. izpild. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 779.37Ârzemju org. dram. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 075.99Izdevniecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 255.12Reì. radio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 930.72Reì. TV . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 120.06Komercradio . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 423.60KomercTV . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 68 906.30Nesçja atl. mûz. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tukðais nesçjs 2007.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 633.45Kabeïtelevîzijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 320.20Depozîprocenti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Depozîtprocenti 2008.gads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 190 000.00LTV rep. dram . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 157.14Internets . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 195.04Publ. patapin. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 370 771.10Ârzemju organizâcijâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 572 793.87

Kopâ decembris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 459 633.46Kopâ: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 387 304.69

Page 13: Autortiesîbu Svarîgâkie AKKA/LAA sasniegumi samits un ...nizâcijai AKKA/LAA bija trîspadsmitais darbîbas gads, kopâ ar AKKA gadiem — piecpadsmitais darbîbas gads un ceturtais

“AKKA/LAA Ziòas” ISSN 1407-4672. Izdevçjs: Autortiesîbu un komunicçðanâs konsultâciju aìentûra/Latvijas Autoru apvienîba A.Èaka 97, Rîga, LV-1011, Latvija; tâlr.: +37167506131, fakss: +37167315620, e-pasts: [email protected]

Par izdevumu atbild Agnese Kârðe. Datorsalikums: Mârtiòð Sosnovskis.

24

#

Horizontâli.

9. Garîga dziesma, ko pamîðus izpilda divi kori. 10. Transportlîdzeklis,

minçts J. Streièa spçlfilmas nosaukumâ. 12. Literatûras un mâkslas

paveidu sîkâki nozarojumi. 13. Pakâpeniski îsinât. 14. Personas vârds

kâdas Raiòa lugas nosaukumâ. 15. Sens mûzikas pûðaminstruments.

18. Grupas, kuru sastâvdaïas saista noteiktas îpaðîbas. 21. Èûska

D. R. Kiplinga “Dþungïu grâmatâ”. 23. Japâòu nosaukums lieliem Budas

bronzas tçliem. 24. Pirmâs Latvijâ komponçtas pasijas autors. 25. Tauta,

kurai piederîgs V. Ðekspîra Otello. 26. R. Paula komponçta dziesma ar

P. Ðiliòa vârdiem. 27. Priekðnoteikums. 32. Þ. Masnç opera.

35. Animâcijas filmu studija Rîgâ. 36. Atdarinâtâji. 37. Metra pamatvienî-

ba mûzikâ. 38. Rada, saraksta, veido. 39. Dzimta brâïu Kaudzîðu

“Mçrnieku laikos”. 40. Franèu 19. gs. gleznotâjs, postimpresionists.

41. Izcilas, ievçrojamas.

Vertikâli.

1. Attçls karikatûras veidâ. 2. Gluþi. 3. Pasaules daïa, kur sâkusies dþeza

vçsture. 4. Franèu 19. gs. gleznotâjs, klasicisma pârstâvis. 5. Cilvçka

íermeòa daïas skulpturâls attçls. 6. Atkâpe no stingra tempa (mûzikâ).

7. Leìendâra latvieðu rokgrupa. 8. Patiesas. 11. Grupa, kura izpilda seriâla

“UgunsGrçks” ievaddziesmu. 15. Nevajadzîga lieta. 16. Izklaides pro-

gramma ar daþâdiem priekðnesumiem. 17. Latvieðu 20. gs. gleznotâjs,

grafiíis, scenogrâfs. 18. Meksikâòu 20. gs. gleznotâja, kuras gleznas tagad

ir ârkârtîgi pieprasîtas.19. Valmieras teâtra aktrise, “Lielâ Kristapa” laureâte.

20. Ïoti stipras, intensîvas. 21. Kannu starptautiskajâ kinofestivâlâ izrâdîtâ

latvieðu spçlfilma. 22. Paðreizçjâ brîdî svarîgi, neatliekami. 28. Grupa,

kura sevi dçvç par “vienîgajiem îsta un neviltota flamenko izpildîtâjiem

Latvijâ”. 29. Latvieðu liriskais tenors (1944). 30. Grupas “Depeche Mode”

dalîbnieks. 31. Astoòu izpildîtâju ansamblis. 33. I.Indrânes româns.

34. L.Vebera mûzikls. 35. Popmûzikas virziens.

Pateicamies visiem, kas iesaistîjâs mîklas minçðanâ, un vçlam veiksmi arî turpmâk!

Atbildes kupons Vârds: Uzvârds: Tâlrunis:

Alfabçta secîbâ sakârtoti no tonçtajâm rûtîm izrakstîtie burti:

Melnbaltâs draudzenes

Atrisinot krustvârdu mîklu, izrakstiet atseviðíus burtus no tonçtajâmrûtîm, sakârtojiet alfabçta secîbâ un ierakstiet tos atbildes kuponarûtîs. Aizpildîtu atbildes kuponu lîdz 2009.gada 30.oktobrim sûtiet uzAKKA/LAA: A. Èaka 97, Rîga, LV-1011 ar norâdi “Krustvârdu mîkla”.Kuponi, kuros pareizi bûs norâdîta burtu secîba, piedalîsies izlozç, untrîs no pareizo atbilþu iesûtîtâjiem saòems balvu — vçrtîgu grâmatu.

Krustvârdu mîklasatminçtâjas: (no kreisâs) ViktorijaGustas un Mârîte Kirðakopâ ar mîklas autoru Juri Sosnovski

Pareizâs atbildes uz iepriekðçjâskrustvârdu mîklas jautâjumiematsûtîja Daina Aizupiete,

Viktorija Gustas, Mârîte Kirða, Indra Kore. Balvâ pareizo mîkluatminçtâjas saòçma pavârgrâmatas. n

1 2 3 4 5 6 7 8

9

12

23

25

32

37

15

30

40

16

33

36

17

27

13

28

39

21

11

34

10

22

24

29

41

18

14

26

35

38

19 20

31

Iepriekðçjâ biïetena “AKKA/LAA Ziòas” krustvârdu mîklas atminçjums.Horizontâli.1. Kalibrs. 5. Episkas. 10. Bombarda. 11. Izprieca. 12. Litota. 14. Zîmîgi. 16. Tobâgo. 17. Ani. 18. Nelâgi. 19. Maskats. 22. Apskats. 28. Lukulla. 30. Vellata. 32. Nandu. 33. Reiniks. 34. Leimane. 35. Skats. 38. Jidiðs. 39. Ðomase. 40. Impresionisms.Vertikâli.2. Apmât. 3. Barkarola. 4. Staburags. 5. Epifânija. 6. Impozants. 7. Alevî. 8. Âbelîte. 9. Bazilio. 13. Opâls. 15. Milda. 20. Kalniòð. 21. Transs. 23. Pâvuls. 24. Kelaino. 25. Glorija. 26. Sanda. 27. Paletes. 29. Kuindþi. 31. Ararats. 36. Kiès. 37. Trio.

Foto:

Agne

se K

ârðe