• avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu

noplūdi;

• ugunsgrēki un sprādzieni ēkās un tautsaimniecības

objektos;

• transporta avārijas;

• dambju pārrāvumi;

• komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi;

• ēku un būvju sabrukšana.

Ar ķīmisko vielu noplūdēm saistītie!

Uzglabāšana

Pārstrāde (mehāniska sajaukšana, pārtarēšana, fizikālie un ķīmiskie procesi)

Pievešana un aizvešana

Divpusējā dzelzceļa estakāde Vienpusējā dzelzceļa estakāde

Vagona izbēršanas bedre (amonija nitrātam)

Tankkuģu piestātne

Autocisternu uzpildes/noliešanas punkti – naftas un citiem produktiem

Autocisternas – kā gan nevajadzētu darīt…

Slēgtā sūkņu stacija Atklātā sūkņu stacija

Sildīšanas mezgls (mazutam) Kompresori (propāna-butāna maisījumam)

Cauruļvadi

Cauruļvadu pārvads

Transportieri

Transportieris amonija nitrāta pārvietošanai

Vertikālie rezervuāri – dažādi naftas produkti (benzīns,

dīzeļdegviela, aviācijas degviela, mazuts)

Horizontālie rezervuāri Sfēriskie rezervuāri (virszemes vai iegremdētie)

Spiedtvertnes – uzglabā sašķidrinātu gāzi (propānu, butānu,

skābekli).

Attēlā redzama tvertņu dzesēšana.

Amonija nitrāta uzglabāšanas noliktava

Vielas noplūdei var būt sekojoši iemesli:

1) Rezervuāra vai cisternas pārliešana:

• mēraparatūras vai vadības elementu defekts;

• darbinieka kļūdaina rīcība.

2) Rezervuāra, cauruļvadu, cisternu daļējs vai pilnīgs

sabrukums:

• iekārtas defekts – metāla nogurums, metinājuma šuves

defekts; pārsniegts pieļaujamais spiediens;

• ārējie riska avoti – dabas un tehnogenās katastrofas,

ļaunprātīga rīcība;

• iekšējie riska avoti - pārspiediens vai siltumstarojums no

blakus esošajām iekārtām (t.sk., domino efekts).

Stipras vētras var sabojāt tehnoloģiskās iekārtas un noraut

būvkonstrukciju elementus, var tikt pārtraukta

elektroapgāde. Negaisa laika zibens var bojāt tehnoloģiskās

un ugunsdzēsības vadības sistēmas, kā arī kļūt par

ugunsgrēka cēloni.

Ekstremāli augstas – zemas temperatūras: pie zemām

temperatūrām (< - 25 °C) samazinās metālu izturība,

paaugstinās drošības un elpošanas vārstu, aizbīdņu

atteikumu iespēja, krītas darbinieku darbaspējas. Augstas t°

rada sprādzienbīstamu vidi iepriekš neparedzētās vietās.

Apledojums, sniega sanesumi rada papildus slodzi

tehnoloģiskajām iekārtām (rezervuāriem), apgrūtina to

apkalpošanu. Būtiski tiek traucēta transportlīdzekļu kustība,

paaugstinās ceļu satiksmes negadījumu risks.

Zemestrīces laikā var rasties

sūces cauruļvadu

savienojumos, rezervuāru

joslu metinājumos u.tml.

Mežu ugunsgrēki – radušais

siltumstarojums var

ietekmēt rezervuārus un

citas iekārtas.

Appludinājuma risks – var

būt iespējama plūdu vai

palu ūdeņu ietekme (HES

aizsprostu pārrāvums ).

• Domino efekts no blakus esošajiem uzņēmumiem;

• Bīstamo kravu transportēšana pa blakus esošajiem ceļiem vai dzelzceļu;

• Aviokatastrofas;

• Autoavārijas.

Teroristiska rīcība vai diversija, t.sk., nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta

ienešana, bioloģiski aktīvo vielu pielietošana, spridzekļa uzstādīšana, šaujamieroču

pielietošana u.c., kā rezultātā tiek izraisītas bīstamo ķīmisko vielu noplūdes,

ugunsgrēks, sprādziens atsevišķās tehnoloģiskās iekārtās.

Ir bijuši gadījumi arī Latvijā !

Noplūde bez aizdegšanās

(peļķes izveidošanās) Blēve (Bleve)

Vielas noplūde

Ūdens, grunts

piesārņojums

Peļķes

aizdegšanās

Tvaiku-gaisa maisījuma

eksplozija

Siltumstarojums Tvaiku toksisko

koncentrāciju

izplatība

Iztvaikošana no

peļķes

Pārspiediens

Ar aizdegšanos – strūklas

ugunsgrēks (jet fire)

1999. gada 12. februārī Rendas pagastā konstatēta 116 m3 dīzeļdegvielas noplūde no „LatRosTrans” naftas produktu

cauruļvada

1999. gada 26. novembrī Tadaiķu pagastā notika vakuuma gāzeļļas izplūde (~45 t) no dzelzceļa cisternas uz sliežu ceļa

105 metru garumā.

1999. gadā 29. decembrī Salaspilī apgāzās autocisterna, kura pārveda formalīnu. Avārijas rezultātā izplūda 12 tonnas

formalīna.

2000. gada 11. martā automobiļa un preču vilciena sadursmes rezultātā vidē izplūda un aizdegās 760 tonnas

dīzeļdegvielas.

2000. gada 22. augustā Ventspils ostā no Norvēģijas tankkuģa noplūda dīzeļdegviela (~9t).

2002. gada 11. martā posmā Rīga – Liepāja 56 kilometrā apgāzās autocisterna, kura pārveda dīzeļdegvielu. Vidē noplūda 7

tonnas.

2003. gada 5. martā SIA „B.L.B. Baltijas Termināls” noplūda naftas produkti (nokļuva Mīlgrāvja attekā). Piesārņotā ūdens

laukums ~10 000m3

2006. gada 21. janvārī Ventspilī caurules plīsuma rezultātā rezervuāra apvaļņojumā izplūda 28m3 dīzeļdegvielas.

2007. gada 15. janvārī Baltijas jūrā iepretim Staldzenei uz sēkļa uzskrēja Kipras kuģis „Golden Sky” ar 500 tonnām

degvielas un 25000 tonnām minerālmēslu. Glābšanas darbi turpinājās vairākus mēnešus.

2007. gada 12. aprīlī Baltkrievijā naftas cauruļvada bojājuma rezultātā Daugavā noplūda ievērojams daudzums

dīzeļdegvielas.

1956 1968

1976 1984

Yusho

Bhopal Seveso

Minamata

"Minamatas slimība" pirmo reizi tika novērota pie Minamatas līča (DR Japāna)

dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tā tika “atklāta" 1956. gadā, un 1959. gadā tika pierādīts,

ka to izraisa zivju patēriņš, kuras bija piesārņotas ar dzīvsudrabu. Dzīvsudraba avots

bija ķīmiskās ražotnes (Chisso Chemical Company) notekūdeņu izvadīšana jūras

līcī. 121 cilvēks saindējās, 46 nāves gadījumi. Arī mājdzīvnieki cieta no

saindēšanās, uzrādot tipiskus intoksikācijas simptomus.

Nozīmīgākie ietekmētie orgāni

Perifērā nervu sistēma

Simptomi

Redzes lauka sašaurināšanās,

neiroloģiskas motoriskās kustību

traucējumi, kustību koordinācijas

zudums.

22

Minamatas slimība

Minamatas cietušie un ģimenes locekļi tur rokās

bojā gājušo fotogrāfijas demonstrācijas laikā

Piemiņas zīme mirušajiem ar Minamatas slimību

Japānā, 1968. gadā, notika masveida saindēšanās, kuru izrasīja cepamās eļļas

piesārņojums ar polihlorētiem bifeniliem (PHB).

1 788 japāņi saindējās ar PHB.

Šo slimību nosauca par "Yusho" (“rīsu eļļa“, jap.)

Eļļa tika deodorizēta to karsējot, bet par siltumnesēju izmantoja pa caurulēm

cirkulējošo PHB.

Korozijas rezultātā caurulēs izveidojās caurumi un caur tiem eļļa tika piesārņota

ar PHB.

Saindētā eļļa tika izplatīta tirdzniecības tīklā.

24

JUŠO

36 bērniem, kuri piedzima

mātēm, kas cieta saindēšanās

rezultātā, attīstījās tumši brūna

ādas hiperpigmentācija ("black

babies")

Galvenie ietekmētie orgāni - āda;

gļotādas, periferālā nervu sistēma

Simptomi - ādas izsitumi;

pigmentācija; hipersekrēcija;

aknu slimības

Seveso (Itālija) avārija notika 1976. gadā

ķīmiskajā rūpnīcā (ICMESA), kas

ražoja pesticīdus un herbicīdus.

Sintēzes reaktora sprādziena rezultātā

izveidojās blīvu tvaiku mākonis, kura

sastāvā ietilpa dioksīni (t.sk.,

toksiskākais dioksīnu izomērs, kas ir

gan toksisks, gan arī kancerogēns) un

izejviela - trihlorfenols.

Lai gan avārijas rezultātā nebija tūlītēju

nāves gadījumu, tomēr šī viela, kuras

iedarbība var radīt letālas sekas, tika

izkliedēta un piesārņoja teritoriju un

veģetāciju 25 km2 platībā.

26

SAVESO

Sekas

Dzīvnieku bojā eja.

Nozīmīgākie ietekmētie orgāni

Akūtā fāzē – āda.

Tipiski latentas iedarbības efekti –

kancerogēna, mutagēna iedarbība.

1984. gadā notika rūpnieciska avārija

Union Carbide ķīmiskās ražošanas rūpnīcā

Bhopalā, Indijā, kuras laikā gaisā nokļuva

ievērojami daudzumi metilizocianāta.

Dažu minūšu laikā gāzes mākonis

sasniedza Bhopalu.

1700 cilvēku nomira 48 stundu laikā, bet

kopējais bojā gājušo skaits pārsniedza

20000.

Lielākā tehnogenā katastrofa pasaules

vēsturē !

28

METILIZOCIANĀTS

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/66/Bhopal-Union_Carbide_2.jpg

Katru gadu Latvijā tiek pārkrautas, saražotas un uzglabātas tūkstošiem tonnu bīstamo

ķīmisko vielu.

Šie procesi rada risku, ka bīstamās ķīmiskās vielas var nokļūt apkārtējā vidē, tādējādi radot

draudus gan apkārtējām ekosistēmām, cilvēkiem un īpašumiem.

Nopietnākās sekas rodas gadījumos, kad bīstamās ķīmiskās vielas ir iesaistītas

rūpnieciskajās avārijās.

Lai novērtētu un samazinātu riskus, ko var radīt rūpnieciskās avārijas, ir MK 2005. gada 19.

jūlija noteikumi Nr. 532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska

samazināšanas pasākumiem”.

Noteikumi attiecas uz ražotnēm, kurās atrodas vai var atrasties bīstamās ķīmiskās vielas

apjomā, kas vienāds vai lielāks kā noteikumos minētais kvalificējošais daudzums. Tie ir

paaugstināta riska (SEVESO) objekti.

Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem

produktiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas

pasākumus, kā arī vielas un produktus, uz kuriem šī kārtība un pasākumi attiecas.

Novērtējot rūpniecisko avāriju risku (nevēlamu seku

iestāšanās iespējamību noteiktā laikposmā vai konkrētos

apstākļos), kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas

pasākumus, atbildīgā persona:

* nosaka iespējamos apdraudējumus - riska avotus - un

iespējamos nevēlamos notikumus objektā vai ārpus tā, kuri var

izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

* izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;

• nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība vai avārijas

iespējamību var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai,

veselībai vai īpašumam;

* izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska

samazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti.

Naftas produkti (benzīns, dīzeļdegviela u.c.); Gāze (metāns); Minerālmēsli

(amonija nitrāts); Bīstamie atkritumi; Citas ķīmiskās vielas (amonjaks, akrilnitrils,

skābeklis u.c.).

35

11

41

13

0

5

10

15

20

25

30

35

Sk

ait

s

1

Objektu sadalījums

Naftas produkti

Gāze

Minerālmēsli

Bīstamie atkritumi

Ķīmija

Paaugstinātas bīstamības objekti, kuros ražo, lieto,

apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas

Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir šādi:

objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas un kuriem saskaņā ar normatīvo

aktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem

jāizstrādā drošības pārskati;

publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti - Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes 2,

Ventspils, Bolderājas, Mangaļu un Šķirotavas stacija;

A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;

kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kuros

veic darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 109 reizes pārsniedz

normatīvajos aktos par radiācijas drošību un kodoldrošību noteiktos limitus, un kuriem nepieciešama

speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

iestādes, kurās veic darbu ar 4.riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, un laboratorijas, kurās var tikt

izmeklēti paraugi 3. un 4.riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;

elektromagnētisko lauku izstarojošas lieljaudas iekārtas ar jaudu, lielāku par 1 MW.

Noplūde bez aizdegšanās

(peļķes izveidošanās) Blēve (Bleve)

Vielas noplūde

Ūdens, grunts

piesārņojums

Peļķes

aizdegšanās

Tvaiku-gaisa maisījuma

eksplozija

Siltumstarojums Tvaiku toksisko

koncentrāciju

izplatība

Iztvaikošana no

peļķes

Pārspiediens

Ar aizdegšanos – strūklas

ugunsgrēks (jet fire)

Noplūde bez aizdegšanās

(peļķes izveidošanās) Blēve (Bleve)

Vielas noplūde

Ūdens, grunts

piesārņojums

Peļķes

aizdegšanās

Tvaiku-gaisa maisījuma

eksplozija

Siltumstarojums Tvaiku toksisko

koncentrāciju

izplatība

Iztvaikošana no

peļķes

Pārspiediens

Ar aizdegšanos – strūklas

ugunsgrēks (jet fire)

Ir speciālas programmas seku modelēšanai!

Elektriskā izlāde iekārtu

zemējuma defekta dēļ.

Elektroinstalācijas un

iekārtu defekti.

Ugunsdrošības normu

neievērošana darba

vietā.

Dzirkstele no

automašīnām.

Ārējie avoti - zibens

izlāde, ugunsgrēks,

teroristiska rīcība. Peļķes ugunsgrēks

Ēģiptes-Izraēlas gāzes cauruļvada

strūklas ugunsgrēks

pēc terorisma akta

Vilciena cisternu eksplozijas

2005. gada 11. decembrī Bansfīldas degvielas bāzē Anglijā notika benzīna rezervuāra

pārliešana. Apvaļņojumā izlija 300 tonnas benzīna. Sprādzienbīstamais tvaiku-gāzu mākonis

izplatījās aptuveni 80 000 m2 platībā.

Spādziens notika 41 minūti pēc pārliešanas sākuma jeb 23 minūtes pēc tam, kad tvaiku

mākonis tika konstatēts ārpus apvaļņojuma.

Būtiski bojātas ēkas un būvkonstrukcijas mākoņa izplatības zonā un izsisti logi 2 km rādiusā.

Eksplodējis viens tukšs rezervuārs.

Ugunsgrēks ilga 3 dienas un nodega 21 degvielas rezervuārs. Glābšanas darbos piedalījās

180 ugunsdzēsēji. 2000 cilvēkus evakuēja.

Pārliešana notikusi rezervuāra uzpildes līmeņa kontroles un avārijas līmeņa signalizācijas

sistēmas defekta dēļ.

Nav skaidrs, kādēļ uz acīmredzami kļūdainu (atmiņā fiksētu) kontroles sistēmas informāciju

nav reaģējis operators vadības telpā.

Degvielas pārliešana pār rezervuāru

un tvaika mākoņa izveidošanās

Ugunsgrēks izcēlies pēc vilciena avārijas, stacijā pieņemot vilciena

sastāvu - vilciena sastāvs strauji bremzējis, tomēr saskrējies ar stāvošu

vilcienu, kā rezultātā pieci vagoni noskrējuši no sliedēm, bet vēl pieci

palikuši uz tām.

Dzelzceļa stacijā "Ventspils 2" degošo desmit degvielas cisternu dzēšanā

bija iesaistījies ļoti liels skaits ugunsdzēsības transporta vienību: notikuma

vietā kopumā strādāja 14 autocisternas, viens šļūteņu automobilis un divi

ugunsdzēsības vilcieni - viens no Ventspils un viens no Jelgavas.

Dzēst ugunsgrēku bija devušies ugunsdzēsēji no Talsiem, Stendes,

Kuldīgas, Liepājas un četras automašīnas no Rīgas.

Notikuma vietā kopā ar ugunsdzēsējiem strādāja arī īpašas automašīnas

no uzņēmumiem "Ventamonjaks" un "Ventbunkers". Degviela tika dzēsta

ar īpašām putām.

Notika ugunsgrēks Ulmaņa gatvē 119 uzņēmuma SIA „ECOLAB” ķīmisko vielu un ķīmisko

maisījumu noliktavā.

SIA „ECOLAB” elektroniskā uzskaite ir bojāta, tāpēc nav iespējams precīzi pateikt noliktavā

esošo ķīmisko vielu un maisījumu veidus un apjomu. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas

noliktavā atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai,

dezinfekcijas līdzekļi, kā arī kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās

vielas un maisījumi.

2011. gada 3. jūlijā Valsts vides dienesta speciālisti ieradās notikuma vietā ap plkst.1000 pēc

informācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamos

pasākumus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izlika bonas Mārupītē, un Mārupes pašvaldības

pārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē. Iesaistīta SIA „Eko Osta”

piesārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, akām un novadgrāvja.

Lai kontrolētu ūdens kvalitāti, Valsts vides dienesta inspektori 3. jūlijā trijās vietās (teritorijā,

aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) noņēma ūdens paraugus un nodeva tos Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Vides laboratorijai testēšanai.

4. jūlijā ap plkst.15 saņemti pirmie rezultāti – Mārupītes ietekā Māras dīķi ir

novērojams ķīmisks piesārņojums.

Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem,

ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) pieļaujamā koncentrācija pārsniegta 2-8 reizes

(MK noteikumos Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”

reglamentēts rādītājs ĶSP ir 210 – 740 mg/l, analīžu rezultātos ĶSP bija 1700

mg/l).

Valsts vides dienests kopīgi ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centra laboratorijas speciālistiem tika paņemti gaisa paraugi 20 metru attālumā no

nodegušās noliktavas.

Valsts vides dienests lūdza Veselības inspekciju iesaistīties dzeramā ūdens

paraugu ņemšanā un izvērtēšanā.

Valsts vides dienests kopīgi ar Rīgas domes speciālistiem turpināja teritorijas

apsekošanu.

7.jūlijs

Notika nodegušās noliktavas ēkas nojaukšanas darbi.

Pēc konstrukciju nojaukšanas AS „BAO” uzsāka ķīmisko vielu izvešanas darbus no

teritorijas.

Valsts vides dienests ir pieprasījis informāciju no SIA „ECOLAB” par precīzu

ķīmisko vielu un maisījumu sastāvu un apjomu, kas atradās nodegušajā noliktavā,

un drošības datu lapas, kurās tiek atspoguļota ķīmisko vielu un maisījumu

bīstamības pakāpe.

Tika pieprasīta informācija par veiktajiem pasākumiem pēc ugunsgrēka.

Saņemti rezultāti par 4. jūlijā ņemto gaisa analīžu rezultātiem. Identificēto gaistošo

organismu savienojumu koncentrācijas gaisā ir nelielas vai pat zem nosakāmās

robežas un nerada draudus cilvēku veselībai.

11. jūlijs.

Pēc savstarpējas vienošanās ar Valsts vides dienestu Mārupītes ūdens paraugu ņemšanu

nodrošināja Rīgas dome - ietekā Māras dīķī, iztekā no Māras dīķa un Daugavā (Āgenskalna

līcī).

Saņemtie rezultāti uzrādīja lēnu situācijas uzlabošanos, notiekot pašattīrīšanās procesam.

No Mārupītes Daugavā kopumā sāka ieplūst atbilstošas kvalitātes ūdens, pēdējie rezultāti

uzrādīja paaugstinātu kopējā hlora un amonija jonu daudzumu, kas tomēr nerada negatīvas

sekas videi un dzīvajiem organismiem.

Četru dienu laikā ķīmiskā skābekļa patēriņš bija izlīdzinājies un sasniedzis līmeni, kāds

novērots kontrolmērījuma vietā – 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.

Paaugstināts kopējā hlora daudzums norādīja, ka ūdeņos bija nonākuši hloru saturošie,

oksidējošie līdzekļi, kādus lieto izlietņu un klozetpodu tīrīšanai. Pie ietekas Māras dīķī 3. jūlijā

kopējai hlora koncentrācijai virszemes ūdeņos bija jābūt vienādai vai mazākai par 0,005 mg/l,

bet bija 9,9 mg/l.

14. jūlijs

Pabeigta sadegušo un nelietojamo ķīmisko vielu un maisījumu atkritumu izvešana no

nodegušās ķīmisko vielu un maisījumu noliktavas teritorijas.

Valsts vides dienests ir lūdzis AS „BAO” un SIA „Eco Osta” iesniegt kopsavilkumu par

veiktajiem darbiem, izvestajiem atkritumiem, to daudzumiem un izmaksām.

21.jūlijs

Salīdzinot piesārņojuma koncentrāciju Mārupītē 100 metrus augšpus piesārņotā

grāvja ieteces 4. jūlijā ar piesārņojuma koncentrāciju 21. jūlijā ieplūdē Māras dīķī,

iztekā no Māras dīķa un ietekā Daugavā, tika secināts, ka paaugstināta visās

paraugu ņemšanas vietās ir vienīgi nitrātjonu koncentrācija, taču arī tā ietilpst

ūdens kvalitātes normai.

Ūdens kvalitāte Mārupītē bija sasniegusi gandrīz tādu stāvokli, kāds tas bija

pirms 2011. gada 3. jūlijā notikušā ugunsgrēka ar tam sekojošo ķīmisko vielu

noplūdi.

Tāpēc regulāra ūdens paraugu ņemšana Mārupītē tiek pārtraukta.

Latvijā pašlaik nav neviena atomenerģētikas objekta, kurš darbotos. Salaspils pētnieciskais atomreaktors apturēts 1998. gadā, un tagad tas ir arī demontēts.

Tuvākais (tikai 6 km līdz Latvijas robežai) un potenciāli bīstamākais

atomenerģētikas objekts bija Ignalīnas AES, kur darbināja RBMK tipa reaktorus (arī Černobiļā bija RBMK tipa reaktori, kas tiek uzskatīti par paaugstināta riska faktoru).

300 km zonā no Latvijas robežas atrodas 4 AES - Lovīsa (Somijā),

Sosnovij Bor (Krievijā), Oskaršamme (Zviedrijā) un Smoļenska (Krievijā).

Jau gandrīz divus gadu desmitus jaunas kodolspēkstacijas nav

iedarbinātas. Būvniecības stadijā esošās Rovnas, Hmeļņickas un Kurskas stacijas patiesībā ir iesaldētas būves.

Vienīgi Somija (vienīgā no ES valstīm) pēc gadu desmitiem ilguša

pārtraukuma 2002. gadā pieņēma lēmumu būvēt jaunu kodolspēkstaciju.

Radioaktīvo vielu izplatīšanās pēc Černobiļas avārijas (~100 x lielāka jauda kā uz

Hirosimu un Nagasaki nomestajām kodolbumbām Otrā Pasaules kara beigās).

Tomēr ārpus Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas piesārņojums bija relatīvi neliels

(līdzīgs tam, ko eiropieši saņem gada laikā no dabiskās radioaktivitātes).