2016. gada decembris *Ar vārdu latvieši šeit domājam plašāk ̶̶ ikvienu Latvijas pilsoni, kurš ar saviem darbiem stiprina un ceļ mūsu valsti.

Šis gads daudzējādā ziņā bija pagrieziena punkts visai Rietumu pasaulei un līdz ar to arī Latvijai. No Eiropas Savienības (ES) iz-stājās Lielbritānija. Pirmo reizi vēsturē ES teritorija un ekonomiskais potenciāls ir sa-mazinājies, nevis palielinājies. No Latvijas viedokļa tā ir uztraucoša tendence, jo vāja un sašķelta ES ļoti negatīvi var ietekmēt mūsu drošību. It sevišķi zinot, ka blakus at-rodas Krievija. Nākamgad vairākās ES val-stīs (Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Čehijā) ir vēlēšanas. Mēs nezinām, ko tur ievēlēs un vai ES sarukšanas process neturpināsies.Savukārt otra svarīgā lieta, kas iezīmē būtis-kas pārmaiņas Rietumu pasaulē, ir Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. Lai arī vēl nezinām, kādas šīs pārmaiņas būs, es uz notikušo raugos optimistiski. Viens ir skaidrs – politkorektuma ēra acīmredzami iet uz beigām, un tas ir ļoti labi. Attiecībā uz Krieviju šaubos, vai iespējama kāda īpaša

ASV un Krievijas draudzība pēc Trampa nākšanas pie varas. Krievijai Amerika ir va-jadzīga kā ienaidnieks neatkarīgi no tā, kas tur ir prezidents. Tas Kremlim nepieciešams iekšpolitisku apsvērumu dēļ, lai režīms va-rētu pastāvēt. Līdzīgi kā Ziemeļkorejā. Tā-pēc nesagaidu attiecību uzlabošanas starp šīm lielvalstīm. Drīzāk otrādi – kad Tramps būs aptvēris, ar ko viņam darīšana, ASV politika pret Krieviju var kļūt ļoti skarba. Daudz skarbāka, nekā tas būtu Hilarijas Klintones vadībā. Tāpēc krievu vietā es nesteigtos priecāties par Trampa ievēlēša-nu. Neaizmirsīsim arī, ka 15. novembrī, tā-tad jau pēc Trampa ievēlēšanas, ASV Kon-gress ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju. Šobrīd kā NATO dalībvalsts Latvija ir dro-šībā. Tomēr jāapzinās, ka mums Ziemeļat-lantijas aliansē ir savi pienākumi –, pirmām kārtām atvēlēt 2% no IKP aizsardzībai. Slikti, ka nesasniedzam šo rādītāju jau ta-

gad. Tas dod pamatu Rietumos teikt: viņiem laikam nekādi draudi no Krievijas nav, jo, ja būtu, tad taču viņi nopietnāk attiektos pret savu aizsardzību. Līdz 2018. gadam Latvija ir apņēmusies šos 2% sasniegt. Ļoti ceru, ka tā arī būs. Ir jāsaprot, ka līdz ar armiju Latvijas drošī-bas mugurkauls ir Zemessardze. Ir ļoti bū-tiski, lai pēc iespējas plašākas tautas masas būtu iesaistītas valsts aizsardzībā. Ir prieks par Jaunsardzi, kas arvien aug un attīstās, taču arī vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņi var dot savu ieguldījumu. Pie manis ir nā-kuši cilvēki, kas vecāki par 55 gadiem, un izteikuši vēlmi iesaistīties. Tagad viņiem šāda iespēja būs – Saeima pēc mana priekš-likuma ir veikusi grozījumus Zemessardzes likumā palielinot zemessargu vecuma robe-žu virs 60 gadiem.Gribu uzsvērt, ka valsts drošība nenozīmē tikai spēcīgu armiju, tā ir arī spēcīga eko-

nomika, tostarp spēcīga lauksaimniecība. Tāpēc katrs, kas šodienas sarežģītajos aps-tākļos velta savus spēkus, lai Latvijā, tostarp Zemgalē, nostiprinātos un attīstītos lauku saimniecības, dod būtisku ieguldījumu arī valsts drošības stiprināšanā. Noņemu cepu-ri to lauksaimnieku priekšā, kuri papildus savam darbam vēl spēj izbrīvēt laiku da-lībai Zemessardzē. Latviešu zemnieki un lauku iedzīvotāji bija tie, kuri desmit gadus pēc kara uzturēja pretošanās kustību dzīvu. Tikai fiziski viņus iznīcinot un deportējot, krievu okupanti guva virsroku. Šodien lau-kos es redzu patriotismu un lepnumu par savu valsti un esmu pārliecināts, ka neatkār-tosies 1940. gada “palikšana savās vietās”.

Edvīns Šnore, LR Saeimas Aizsardzības komisijas loceklis,NA valdes loceklis

LATVIJA SEVI AIZSTĀVĒS!

AVĪZE LATVIEŠIEM*

ZEMGALĒNACIONĀLĀS APVIENĪBAS “VISU LATVIJAI!” - “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK” IZDEVUMS

Foto

: Mat

īss

Mar

kovs

kis

2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ 2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ2 3

Demogrāfisko lietu centrs ir strādājis vairāk nekā pusgadu, un varam vērtēt darba augļus. Ko ir izdevies sasniegt?

Šo īso laiku mērķtiecīgi veltījām darbam pie atbalsta palielināšanas sistēmas sa-biedrības grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams: ģimenēm, kas zaudējušas apgādnieku, daudzbērnu ģimenēm, ār-pusģimenes aprūpes nodrošinātājiem – aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptē-jamā bērna aprūpētājiem, kā arī jaunajām māmiņām. Kas tieši mainīsies, uzskatāmi parādīts infografikās. Īpaši vēlos izcelt pirmā mājokļa atbalsta programmu, kuru izdevies noturēt. Divu gadu laikā tā lielis-ki apliecinājusi savu efektivitāti, un cilvē-ku interese tikai aug. Gadā valsts galvo-jumu saņem vairāk nekā 3000 ģimenes, un katra no tām tādā veidā uzlabo savas dzīves apstākļus. Taču, lai šo programmu turpinātu, vajadzēja papildu naudu, un nepieciešamie miljoni budžetā tika iestrā-dāti. Kamēr NA būs situācijas noteicēja, tikmēr šī programma pastāvēs, un tā vien-mēr būs tā saucamā nultā prioritāte jeb tā, kas stāv virs visām citām. Kā pašsa-protama. Jautājums ir tikai par to, kā šo programmu pilnveidot un paplašināt. NA nekādos apstākļos nepiekritīs šīs prog-rammas sašaurināšanas mēģinājumiem, arī par spīti citu centieniem programmas finansējumu samazināt. Nauda šai prog-rammai ir, bija un būs!

Minēji, ka bija koalīcijas partneri, kuri papildu finansējuma piešķiršanu de-mogrāfijai negribēja atbalstīt.

Ir gājis visādi, taču man īpaši gribas uz-svērt premjera Māra Kučinska izpratni un redzējumu par demogrāfijas jomas nozīmību. Ja nebūtu premjera atbalsta, mums pateiktu: naudas nav – un nekas

nenotiktu. Taču premjers, tāpat kā mēs, saprot, ka šī nav līdzekļu tērēšana. Tas ir ieguldījums, kas ilgtermiņā rezultējas ne vien tautas ataudzē, bet arī vairākus des-mitus miljonu lielos ieguvumos. Un šie ir tikai pirmie soļi, strādājot triecientempā. Lielais darbs sāksies tagad, izstrādājot ilgtermiņa programmu, kurā precīzi tiks noteikts, kas jāveic gadu pa gadam.

Tad demogrāfijas jomā viss, ko vēlējies, ir piepildījies!?

Ir piepildījies minimālais optimums. Pie ļoti ierobežotajiem resursiem esam sa-snieguši visu, ko varējām. Un noteikti vēlos apliecināt, ka tas ir komandas darba rezultāts – īpaši Labklājības un Finanšu ministriju cilvēku, Vienotības Karīnas Kornas-Plokas un ZZS Edgara Putras, kā arī ekspertu kopīgas sadarbības augļi. Protams, ja būtu neierobežoti resursi, tad tiktu sperti lielāki soļi, taču arī šos uzla-bojumus tieši izjutīs vairāk nekā 70 000 ģimeņu.

Tas, kas netika panākts budžeta pieņem-šanas procesā un pie kā turpinu darbu, ir

sociālās apdrošināšanas iemaksas pen-siju kapitālā jaunajām māmiņām no pil-na vecāku pabalsta apmēra. Labklājības ministra pretestība bija izšķiroša, kāpēc šis sākotnēji atbalstītais princips netika atbalstīts. Otra lieta, kas netika panākta – noteikt papildu grupas, kurām ir objektīvs pamats vai nu nestrādāt, vai strādāt ne-pilnu darba laiku un attiecīgi vai nu pie-mērot otram laulātajam nodokļa atvieg-lojumu par apgādībā esošu personu, vai nepilna darba slodzes gadījumā neuzlikt par pienākumu obligāto minimālo sociālo iemaksu veikšanai. Tās ir personas, kuras kopj bērnu līdz trīs gadu vecumam, aprū-pē vismaz trīs bērnus, no kuriem viens ir pirmsskolas, kā arī aprūpē vismaz piecus nepilngadīgus bērnus. Abu lietu gadījumā ticu, ka tuvākajā laikā izdosies panākt po-zitīvu iznākumu.

Kādas ir centra nākotnes ambīcijas?

Galvenais ir izstrādāt ilgtermiņa program-mu – ar provizorisko apzīmējumu Māras solis. Pateicoties Ziemeļvalstu alianses

finansējumam, centrs ir noorganizējis trīs vizītes uz Zviedriju, Somiju un Norvēģi-ju. Kā piemēru varu minēt vizīti Zviedrijā. Tur, nešķirojot, vai tas ir privātais vai paš-valdības bērnudārzs, valsts apmaksā 90% no visiem izdevumiem, kuros ietilpst arī ēdināšana. Tāpat tur bērna kopšanas at-vaļinājums ilgst 15 mēnešu, un vīrietim no tiem obligāti jāizmanto 25%. Māmiņa jebkurā gadījumā mājās var palikt tikai 75% no šiem 15 mēnešiem, 25% laika ir rezervēti vīrietim. Zviedri to ir atzinuši par īpaši vērtīgu lietu un konstatējuši, ka, pateicoties tam, šādās ģimenēs rezultātā dzimst vairāk bērnu. Tāpat nākamajos dzīves periodos būtiski pieaug tēva saikne ar bērnu un viņa ieguldījums audzināša-nā. Pat ja ģimenē iestājas krīze un vecāki šķiras, būtiski uzlabojas laiks, ko šķirtais tēvs pavada kopā ar savu bērnu. Manu-prāt, mums šī pieredze jāpārņem.

Vai Latvijas vīrieši kam tādam ir gatavi?

Domāju, ka ir gatavi. Nevalstiskās orga-nizācijas ir krietni piestrādājušas, tagad tikai maksimāla tēvu līdziesaiste bērnu audzināšanā ir jāpaceļ valsts līmenī. It sevišķi periodā, līdz mazais uzsāk gaitas bērnudārzā. Pozitīvi piemēri visaptvero-šai atbalsta politikai ir atrodami arī citur, un viens no labākajiem ir Igaunija. Igauņi pat vissmagākajos krīzes laikos saglabāja dāsno atbalstu ģimenēm, pat palielināja to. Viņi pateica: mēs ar to sākam savu budžetu. Un pēc manis organizētās Balti-jas asamblejas Labklājības komitejas sa-nāksmes Rīgā par demogrāfijas izaicinā-jumiem un iespējām, Baltijas asamblejas noslēguma rezolūcijā ir teikts, ka nekādi ekonomiskie apstākļi vai krīze nevar būt par pamatu demogrāfijas veicināšanas programmu samazināšanai. Tas ir ļoti svarīgi!

Bet, pie varas nākot, ģimeņu atbalsta pasākumu kaismīgam pretiniekam, kā citkārt jau ir bijis, diez vai šādas ap-ņemšanās tiktu pildītas...

Viss atkarīgs no prioritātēm un personām, kuras politiku realizē. Igaunija domā ilg-

LATVIJA IR SKAISTS SAPNIStermiņā un ceļ akcīzes nodokli alkoho-lam un cigaretēm. Viņi saka, ka tas nav sabiedrības interesēs, labāk no turienes paņemt vairāk naudas un ieguldīt jomās, kur tas patiesi dod labumu. Jā, daudzi igauņi brauc alkoholu iepirkt uz Aina-žiem, un mēs it kā kaut ko no tā iegūstam. Taču patiesībā tās ir tikai pabiras, kas no-kritušas no bagātīgi klāta galda, kur bijis mielasts. Mums jāņem no nozarēm kurām ir ļoti spēcīgs lobijs – alkohols, tabaka, azartspēles, banku sektors –, un jāsniedz lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, uz-ņēmējdarbībai reģionos un kultūrai.

Tev atliek laiks arī citiem darbiem?

Strādāju arī pie citām lietām, daudzas iestrādnes gan tā vai citādi ir saistītas ar atbalstu ģimenēm: nodokļu politikas pārskatīšana, veselības aprūpes sistēmas reforma un finansēšanas modelis, valsts pārvaldes efektivitātes nodrošināšana ar obligātu GPS uzskaites sistēmas ievie-šanu valsts un pašvaldību automašīnās, ēnu ekonomikas mazināšana. Iesniedzu priekšlikumus par to, ka pašvaldībām ir pienākums finansēt valsts akreditētās privātskolas, kurās mācību programma ir valsts, tātad latviešu valodā. Tāpat esmu strādājis arī pie Alkohola aprites likuma – biju iniciators tam, lai izskaustu divlitru alus pudeles. Visu uzskaitīt nav iespējams.

Kādu Latvijai redzi nākamo gadu?

Mums katram jāsāk apzināties, cik svarīgi ir atbalstīt citam citu. Ne tikai pašu tuvā-ko, bet arī līdzcilvēkus. Un mums jāvai-ro izpratne par to, ka mūsu pašu valsts ir liela vērtība. Jo viss, kas patlaban notiek lielajā pasaules laukumā, liecina par no-pietniem draudiem. Un cilvēki neapzinās, kurā brīdī pat neviļus tiek liets ūdens uz dzirnavām, kuras vēlāk var samalt mūs pašus. Ir ļoti, ļoti skumīgi noskatīties, ka mēs nenovērtējam to, kas mums ir. Mums ir jābūt atbildīgākiem, jo paši esam saim-nieki. Neviens cits mūsu vietā neko neda-rīs. Nenāks neviens gudrais svešais, kurš visu izdarīs mūsu vietā. Ir jābūt augstā-ka mērķa sajūtai un atbildībai par mūsu kopīgo lietu. Un katram ir jāsāk ar savu pašvaldību. Nevar lietām pieiet no tāda viedokļa, ka no manas iesaistes jau ne-kas nemainīsies. Protams, ka mainīsies! Bet tikai tad, ja tu gribēsi kaut ko darīt. Jautājums tikai, cik lielu artavu esi gatavs dot. Nevis tikai ar nievām, bet ar kādu ieteikumu, priekšlikumu vai galu galā ie-saistoties pašam. Jo kurš tad cits to darīs? Salīdzinājumam – ja jūs ar sievu divatā dzīvojat vienā dzīvoklī, tad trauki jāmaz-gā vai nu tev, vai sievai vai jāalgo mājkal-potājs. Tos traukus nenāks mazgāt ne sve-šais labdaris, ne kaimiņš. Pašam vien tas būs jādara. Jā, varbūt kāds nāks un piedā-vās nomazgāt traukus, jo vēlēsies paņemt sudraba karotītes. Bet jautājums ir: vai tu to gribi? Tieši tas pats ir ar pašvaldībām. Ej un piedalies! Ja tev ir skaidra vīzija, kā kaut ko var darīt labāk, tad ej un dari. Ne-viens cits to neizdarīs. Brīnumi nāks tikai tad, ja pats tos tuvināsi. Un tuvināt vari vienīgi ar savu devumu un darbu.

Latviešiem ir jākļūst par komandu?

Visas tajās reizēs, kad esam strādājuši kā komanda, mums ir izdevies. Arī centra darbs ir šāds gadījums. Izcilākais aplie-cinājums tam ir filmas Sapņu komanda stāsts. Tajā tiek parādīts, kā Latvija kļuva par pirmo Eiropas čempioni basketbolā. Un tikai tad, kad šie vīri kļuva par vie-

notu komandu, aizmirstot iekšējos kašķus un aizvainojumus, viņi kļuva neuzvarami. Tikai tādā veidā mēs varam kļūt par la-bākajiem. Tikai saliedēti, mērķtiecīgi un precīzi katram ar milzu entuziasmu izpil-dot savu uzdevumu, tiks gūti panākumi. Un ir jādara tieši šobrīd, nevis kaut kad vēlāk. Var jau teikt, ka es runāju pārāk ideālistiski. Bet vai ir citi piedāvājumi?! Vai ir citi ceļi?! Es tādus neredzu! Ir tikai tas ceļš, kurš paredz, ka trauki ir jāmazgā pašiem, nevis jāgaida svešais, un ir tikai tas ceļš, kurš pašiem vien ejams, arī caur grūtībām un šķēršļiem – darot.

Tu aicini ikvienu kļūt par ideālistu?

Mēs vienmēr esam ticējuši spēcīgiem reģioniem un vispārīgam uzstādīju-mam – apdzīvota Latvija. Mēs neesam par urbanizētu, centralizētu vidi, bet gan vienmērīgi apdzīvotu Latviju. Jā, ne vien-mēr tas būs lietderīgi, bet Latvija pati par sevi nav racionāla. Tā ir iracionāla. Tā ir skaists sapnis. Samērīgi apdzīvota Latvija ir latviskas lietu kārtības nostiprināšana valsts politikas līmenī. Ir acīmredzami, ka patlaban cilvēkiem ir tendence doties uz

reģionu centriem, taču nekur nav teikts, ka tas nav ciklisks process. Latvijas brīv-valsts laikos bija populāri, ka katram ir savs zemes gabals, tad okupācijas laikā visi tika sadzīti vienā barā – kolhozos, tad viss atgriezās normālā ritmā, bet tagad viss atkal iet uz saplūšanu un urbanizāci-ju. Bet mūžības priekšā tas neko nenozī-mē, viss ir atkarīgs no mērķtiecīgas valsts politikas. Mēs esam par latvisko lietu kārtību, mēs esam tuvāk dabai un tīrai vi-dei. Latvietis kā zemnieks vienmēr ir bijis dabai draudzīgs – viņam zeme ir kas vai-rāk nekā tikai instruments vai resurss, no kura paņemt. Latvietim ir svarīgi, lai viņa vide būtu tīra. Viņš, ieguldot zemē, no tās cer saņemt pateicību, nevis vēlas to iz-sūkt sausu. Mūsu tautasdziesmas godina zemi un dabu. Mums tas ir ielikts gēnos, izpratnē par lietu kārtību pasaulē un pašā kodolā. Ja aiziesim prom no latviskās lietu kārtības un mūsu vienīgais mērķis būs lielrūpniecība, zemes izsūkšana, tad atteiksimies paši no sava kodola. Tāpēc NA vienmēr ir uzskatījusi, ka mums jābūt tuvāk zemei, mums jāturas pie savas būtī-bas. Un šādu politiku mēs arī realizējam.

Ilmārs Mežs, demogrāfsDaudzi centrā izstrādātie priekšlikumi ir iekļauti nākamā gada budžetā par kopējo summu tuvu 20 miljoniem eiro. Vienkāršojot var teikt, ka centrs ir līdzšinējo demogrāfijas ultimātu institucionalizēšana. Kaut arī Latvijā nav Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas, tomēr šāds centrs sevi ir jau attaisnojis, jo tā priekšlikumi cenšas labot steidzamākos parādus valsts atbalstā ģimenēm. Agrāk ministri, kuri nevēlējās uzlabot valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, to aizstāvjiem pārmeta, ka demogrāfijas priekšlikumi nākuši pārāk vēlu vai pārāk agri, vai arī tie nav pārdomāti un pierādāmi. Parādnieka vadītais centrs plāno savu darbu tā, lai maksimāli daudz iekavēto valsts atbalsta uzlabojumu ieteikumu tiktu virzīti apstiprināšanai valdībā.

Otto Ozols, publicistsKāds demogrāfijas lietu speciālists teica: nav svarīgi, ko politiķi raksta deklarācijās, tie visi ir lozungi; svarīgi, kas tiek iekļauts valsts budžetā. Un šoreiz tas ir panākts. Pēc ilgāka laika patiešām nozīmīga uzvara par spīti tik asai un pat naidīgai pretdarbībai. Protams, līdz Igaunijas līmenim vēl ir tālu, bet darbs ir uzsākts. Kopīgai neatlaidībai ir pirmās sekmes. Tagad galvenais ir nepadoties un turpināt darbu. Un ir svarīgi, ka ir politiķi, kuriem nav jāskaidro problēmas dziļums, viņi to saprot un rīkojas. Jo patiešām - runa ir par valsts un tautas nākotni. Jā, burtiskā nozīmē. Ir jābūt rīcībpolitikai. Tikai tā mēs nodrošināsim, ka nākotnes Latvijā dzīvos latviešu valodas un kultūras nesēji. Valsts ir kā koks, kas ir stabils un skaists, ja saknes ir stingras.

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: Roj

s M

aizī

tis

Foto

: Mat

īss

Mar

kovs

kis

2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ 2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ4 5

No kurienes nākat?

Vecāki nākuši no Saldus, bet vēlāk pārcēlās uz Jelgavu. Mamma dzimusi Sibīrijā vec-

vecāku izsūtījuma laikā. Neesmu tā pama-tīgi pētījis dzimtas koku, taču tur varētu būt dažādas tautības.

Ko jums un NA ir izdevies sasniegt do-mes šā sasaukuma laikā?

Jelgavā uzsākta pagalmu sakārtošanas programma ar pašvaldības līdzfinansēju-mu, izveidoti vairāki bērnu un sporta lau-kumi, piešķirtas lielākas nekustamā īpašu-ma nodokļa atlaides politiski represētajām personām, risināti dažādi iedzīvotāju indi-viduālie jautājumi. Izdarīts ir daudz, taču nākamajā sasaukumā gribētos izdarīt vēl vairāk. Protams, viss būs atkarīgs no vēlē-šanu rezultātiem, precīzāk, no tā, cik depu-tātu vietu NA iegūs. Taču skaidri zinu, ka turpināšu strādāt pie pagalmu sakārtošanas

programmas, bērnu un sporta laukumiem. Ja ietekme būs lielāka, vairāk strādāsim pie investīciju piesaistes pilsētai un administra-tīvajiem jautājumiem.

Kādai Jelgavai jākļūst nākotnē?

Pilsētai jākļūst par Zemgales centru izglī-tības, sporta un nodarbinātības ziņā. Tādā veidā spēsim radīt labvēlīgu vidi investīcijām.

Cik aktīvi Jelgavas cilvēki iesaistās pilsē-tas dzīvē?

Jelgavā katram ir iespēja atrast sev inte-resējošas aktivitātes – vai tas būtu sports vai kultūras pasākumi. Ikvienam ir iespē-ja iesaistīties. Protams, cilvēkiem dažreiz vieglāk ir nospiest “patīk” sociālajos tīklos, nevis aktīvi iesaistīties pašiem, nerunājot

nemaz par atbildības uzņemšanos. Un es runāju ne tikai par pozitīviem pasākumiem, bet arī par saimnieciskiem jautājumiem.

Kādas pārdomas jums ir pēc aizvadīta-jiem valsts svētkiem?

Prieks, ka valsts svētku pasākumos piedalās daudz jauniešu, turklāt ar katru gadu viņu skaits tikai aug. Tas nozīmē, ka ar patriotis-mu mums nemaz nav tik slikti, kā dažreiz domājam un runājam.

Ko varat apsolīt Jelgavas cilvēkiem?

Neesmu cilvēks, kurš mētājas ar solīju-miem, jo īpaši materiālu vērtību apsolīju-miem. Vienīgais, ko varu solīt, – savu darbu veikšu godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas un būšu atvērts cilvēkiem.

Ko jums izdevies sasniegt, vadot Bauskas novada domi?

Mēs, četri NA deputāti, varam lepoties, ka no priekšvēlēšanu programmas esam īstenojuši apmēram 85%. Esam krietni pastrādājuši, lai Bauskas novads kļūtu par pievilcīgu dzīvesvietu mūsu ļaudīm. Esam pilnībā rekonstruējuši vairāk nekā 10 ielas

Bauskas pilsētā un lauku ciematos; vietās, kur iepriekš bija grants vai šķembu segums, tagad ir ieklāts bruģis vai asfalts, izbūvētas ērtas ietves, ierīkots apgaismojums. Šogad pabeidzām gājējiem un velosipēdistiem do-mātu celiņu trīs kilometru garumā no pilsē-tas līdz trešajam novada lielākajam ciemam Rītausmām. Nupat novembrī atklājām jau-nu gājējiem un riteņbraucējiem paredzētu tiltu pār Mūsas upi, kas savieno Bauskas pilsētu un Bērzkalnu ciemu. Šogad uzsā-kām ilgi gaidītā peldbaseina būvniecību. Jau vairākus gadus Bauskas novada skolēni no pirmās līdz pamatskolas pēdējai klasei, kā arī pirmsskolas izglītības piecgadīgo un sešgadīgo grupiņu audzēkņi saņem bez-maksas pusdienas. Protams, šie nav vienī-gie mūsu padarītie darbi.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni un ieceres?

Galvenais – sekmīgi turpināt iesākto, jo

darāmo darbu ir gana daudz. Arī vidussko-lēni jānodrošina ar brīvpusdienām, jāturpi-na gan ielu un ceļu uzlabošanas darbi, gan jaunu veloceliņu, kultūras un sporta objektu būve, lai paplašinātu saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ļoti svarīgi beidzot panākt, lai ap Bausku izbūvētu apvedceļu.

Kādi ir Bauskas iedzīvotāji?

Novada lielākā vērtība ir mūsu iedzīvotāji. Baušķenieki ir pamatīgi, pat drusciņ smag-nēji un grūti iekustināmi – kā Zemgales māls. Bet, ja izdodas viņus aizraut, tad vairs nav apturami. Gan Brīvības cīņu laikā, gan Otrā pasaules kara ugunīs baušķenieki iz-veidoja brīvprātīgo bataljonu, kura rindās bezbailīgi devās kaujās un aizstāvēja savu dzimto pilsētu. Nešaubos, ka arī tagadējā paaudze darītu tāpat, ja rastos tāda vajadzība.

Kādu redzat Latvijas nākotni?

Viena no lielākajām problēmām valstī ir neticība saviem spēkiem, gaidīšana uz no-rādēm no malas. Jāceļ mūsu pašapziņa, jo neesam ne par mata tiesu muļķāki vai slik-tāki par cilvēkiem Rietumos vai Austrumos. Latvijas nākotni vienmēr esmu redzējis gaišos toņos. Tuvojas mūsu valsts simtga-de, un tas ir stimuls mums visiem sasparo-ties, izvirzīt jaunus mērķus un sasniegt tos. Mēs, latvieši, esam čakla tauta, un ar mēr-ķtiecīgu darbu var sasniegt daudz, bet tas prasa laiku un pacietību. Saskatu patriotis-mu gan Bauskā, gan pārējā Latvijā. Redzu patriotiskas ģimenes, kur dažādu paaudžu pārstāvji noliek ziedus un svecītes mūsu tautas svētvietās. Protams, visi tādi nav un arī nebūs, bet mēs ar savu piemēru varam mudināt apkārtējos. Un varu dot godavār-du, ka turpināšu godprātīgi strādāt Bauskas novada labā.

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, vairāk gribas domāt par vērtībām, kas ir svarīgas

katram no mums. Un pirmām kārtām tā ir ģimene. Ģimene ir drošības saliņa, kas ļauj paslēpties no dzīves negācijām, būt sapras-tiem un mīlētiem. Daudz tiek diskutēts par to, cik svarīgs ir laulības institūts. Vēlos atgādināt, ka tūkstošiem gadu tikai laulība nodrošināja sievietes un vīrieša savstar-pēju tiesību aizsardzību un radīja bērniem to stabilitāti un drošību, kas ļāva mazam cilvēciņam izaugt un kļūt par stipru savas ģimenes un tautas tradīciju turpinātāju. Tradicionālo izpratni par ģimeni aizstāv arī kristīgā baznīca un Latvijas Satversme. Pat-laban sabiedrībā vērojama tendence nerū-

pēties par stabilu attiecību nostiprināšanu, partneri pārtrauc attiecības jau pie nelielām grūtībām un domstarpībām, nedomājot par savas rīcības sekām. Vecāki kļūst egoistiski un aiz saviem aizvainojumiem neredz bērna vajadzības un intereses. Rezultātā bērniem pusaudžu vecumā parādās uzvedības trau-cējumi: depresīva vai agresīva uzvedība, gribas, motivācijas defekti, egocentriska pozīcija attiecībās. Lai saglabātu ģimenis-kās vērtības, visām valsts un pašvaldību atbildīgajām institūcijām, kā arī baznīcai būtu jāsniedz atbalsts un jāizglīto sabiedrī-ba. Atbalsts un zināšanas palīdzētu arī tām

sievietēm, kuras izšķiras par abortu vai par atteikšanos no jaundzimušā. Man nav sa-protama šāda sieviešu rīcība laikmetā, kad plašsaziņas līdzekļos pieejama pilnīga un vispusīga informācija par kontracepcijas iespējām un radīta sociālās palīdzības sistē-ma, kas palīdz aprūpēt bērnu arī vientuļiem vecākiem. Diemžēl jāuzsver, ka sievietes izšķiršanos lielā mērā ietekmē vīrieša at-tieksme un uzvedība, tāpēc daļa atbildības jāuzņemas arī vīriešiem. Bet, lai viņi to spē-tu, svarīgi, lai paši vīrieši uzaugtu ģimenēs, kurās valda mīlestība, sapratne, iejūtība un cieņa pret bērniem un vecvecākiem.

SVARĪGS IR IKVIENSJelgavas novada domes deputāts Roberts Šlegelmilhs vēlas pilsētu padarīt par Zemgales centru

LATVIJA IR PATRIOTU ZEMEBauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks cīnās par sava novada ļaužu labklājību

ĢIMENE IR PATS BŪTISKĀKAIS Jēkabpils novada deputāte Kristīne Ozola uzsver ģimenes vērtību nozīmi un aicina nebūt egoistiem

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: Mat

īss

Mar

kovs

kis

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

KAROGI PĀR LATVIJU

Rihards Kols, Latvijas karoga idejas autors, Saeimas deputātsProjekta Latvijas karogs mērķis un misija izlasāmi jau tā nosaukumā: šā Latvijas valsts simbola godināšana ik dienas. Latvijas valsts karogs ir atgādi-nājums, kas stāsta par to, kas mēs esam un kas ir mūsu valsts. Tāpēc karogam

un tajā ietvertajai simbolikai, vēsturei un mūsu stāstam jākļūst par ikviena latvieša ikdienas pastāvīgu sastāvdaļu, kas veicina apziņu par valsti un ceļ na-cionālo pašapziņu.

2015. gada nogalē tika panākta vieno-šanās par 60 metru augsta monumentā-la Latvijas karoga izbūvi uz AB dambja Rīgā. Latvijas karogs ir unikāls ilgter-miņa projekts, kura ietvaros līdz Latvi-jas simtgadei 2018. gadā iecerēts valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozī-mīgās vietās Rīgā un Latvijas reģionu centros izvietot monumentālus Latvijas karogus. Ar šo projektu vēlamies stipri-nāt Latvijas tautas izpratni un lepnumu par mūsu nacionālajiem simboliem un apliecināt latviešu nerimstošo pārliecī-bu un patriotismu par valsti. Šajā pār-liecībā ir un būs mūsu nācijas spēks, un tieši tā liks sarkanbaltsarkanajam ka-rogam plīvot arī mūsu valsts 200 gadu jubilejā.

Edgars Gaigalis, Dobeles novada domes deputāts Latvijas karogs plīvos arī Dobeles sirdī! Mani aizrāva partijas biedra Riharda Kola iniciētā un Ogres aizāktā akcija Latvijas karogs, un patlaban sācies darbs un cīņa, lai karogs plīvotu arī pār Dobeli. Esmu iepazīstinājis kolēģus ar savu ideju, pat-laban domājam, kā un kad tad varētu notikt. Man šķiet, ka īstā vieta varētu būt laukums pie Dobeles domes. Mums ir ļoti svarīgi uzsvērt mūsu novada un pilsētas piederību Latvijas valstij. Akcentēt to. Turklāt nākamgad ir mūsu valsts simtgade, un man šķiet, ka tas būtu simboliski, ja mēs par godu Latvijas lielajiem svētkiem arī Dobelē sarīkotu svētkus. Tas būtu valstiska mēroga lojalitātes un patriotisma apliecinājums – skaists un nozīmīgs solis. Esmu arī pārliecināts, ka tā kļūtu par vietu, kur ar jauniešiem runāt par patriotisko un valstisko audzināšanu. Tāpēc mans mērķis ir skaidrs: panākt, ka uz Latvijas simtgadi Dobelē tiek pacelts karogs. Protams, mums var neizdoties to izdarīt tik ātri, taču es uzskatu, ka mums tas vien-kārši būtu jāizdara!

Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājsKarogu atklājām šā gada 11. novem-brī. Savulaik tajā pašā vietā pilsētā jau bija pacelts karoga masts. Mums kā vienam no valsts latviskākajiem nova-diem, kurā 95% iedzīvotāju ir latvieši, tā vienkārši bija goda lieta. Tas mums šķita pašsaprotami. Masts atrodas netā-lu no brīvdabas estrādes un ir redzams, iebraucot Smiltenē no jebkuras puses. Uzstādot šo karogu, es aicināju visus novada iedzīvotājus pacelt karogus arī savās viensētās.

Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieksLatviešiem ir pamats lepoties ar savu valsti. Mums jānovērtē tas, kas mums ir. Jo pasaulē ir ļoti daudz tādu tautu, kurām savas valsts nemaz nav. Mums ir. Un mums tas vienmēr jāatceras. Tā-pat kā tas, ka mūsu senči par šo zemi ir lējuši asinis. Tāpēc karogs Ogres sirdī ir kā atgādinājums. Un iemesls lepoties. Lepoties un atcerēties.

KUR JAU PLĪVO KAROGI?Patlaban monumentālie valsts karogi uzstādīti Ogrē,

Limbažos un Smiltenē.

KUR PLĪVOS KAROGI?Tuvākajā laikā monumentālie karogi tiks uzstādīti Dobelē, Rīgā, Siguldā, Valmierā, Alūksnē, Talsos,

Liepājā un citās Latvijas pilsētās. Ļoti iespējams, ka Dobele kļūs par pirmo Zemgales pilsētu, kur plīvos šāds

karogs, taču arī citām pilsētām ir iespēja saņemties.

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: Mat

īss

Mar

kovs

kis

2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ 2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ 76

Vai NA šajā budžetā izcīnītie atbalsta pasākumi ģimenēm patiešām reāli uzla-bos to dzīves līmeni?Protams, par katru pasākumu atsevišķi var teikt, ka tas nav izšķirošais, tomēr visi kopā tie dod signālu, ka Latvijas valstij jaunās ģimenes ir prioritāte. Kamēr NA būs valdībā, tikmēr sabiedrība turpinās saņemt šādus signālus. Un redzam, ka signāli ir sadzirdēti – 2014. gads kopš At-modas laikiem bija pirmais, kurā piedzi-ma vairāk latviešu, nekā nomira.Tātad tā sauktajam NA demogrāfijas ultimātam ir taustāmi rezultāti?Sauciet to, kā vēlaties. Mums nav būtis-ki, kā to dēvē. Mums ir svarīgi, ka dzimst vairāk latviešu un jaunās ģimenes sa-ņem pienācīgu atbalstu. Protams, budže-ta kontekstā neapstrīdama dimensija ir valsts aizsardzība. Taču mūsu skatījumā patlaban tikpat lielas cīnītājas par Latvi-jas drošību kā mūsu karavīri ir arī jaunās māmiņas, kas paliek šeit un veido ģime-nes. Jo, ja nebūs cilvēku, kuri dzīvo mūsu zemē, kuri mīl savu valsti, ar tankiem vien Latviju nevarēs nosargāt. Demogrā-fija ir ļoti būtiska NA prioritāte, bet ar panākumiem mēs varam lepoties arī citās mūsu atbildības jomās. No nākamā gada būtisku algu kāpumu piedzīvos kultūras pedagogi, tāpat varam runāt par tieslietu sistēmu, kur vairāk nekā 2300 ieslodzīju-mu vietu pārvaldes amatpersonu saņems vidēji 100 eiro lielu atalgojuma pieaugu-mu mēnesī. Arī apmēram 400 Probācijas dienesta darbinieku, 1500 rajona tiesu darbinieku. Tas ir liels skaits Latvijas ģi-meņu, kuru maciņos būs vairāk naudas, līdz ar to arī lielāka rocība. Kādas ir NA nākamā gada budžeta prioritātes?Mēs ar savām prioritātēm neeksperimen-tējam, un tās nav balstītas īslaicīgos pē-tījumos par to, kas būtu populāri no tēla viedokļa. Tās ir balstītas mūsu pārliecībā, ka galvenie Latvijas izaicinājumi ir ārējā drošība un mūsu spēja pastāvēt kā nācijai. Un, lai latvieši pastāvētu kā nācija, pirm-kārt, ir jāatbalsta ģimenes un jāveicina dzimstība; otrkārt, jāveido tāda vide, lai latvieši Latvijā varētu justies kā mājās.Tu runā par Latvijas pastāvēšanu? Ja kaimiņos ir valsts ar gandrīz 150 mil-joniem iedzīvotāju, no kuriem absolūtais vairākums diendienā tiek zombēti ar ide-ju, ka Baltijas valstis ir viņu impērijas sastāvdaļa, ka tie ir naidīgo ASV aģenti un ka pie pirmās iespējas tā netaisnība, ko sauc par PSRS sabrukumu, ir jālabo, nesaskatīt draudus būtu ļoti bezatbildīga strausa politika. Vieni saka, ka Latvijā šobrīd valda posts un iznīcība, savukārt citi - ka ne-maz tik slikti nav. Kāds, tavuprāt, ir mūsu pašreizējais līmenis?

Viss ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzina. Pēc nejaušības principa liekot pirkstu pasau-les kartē, visdrīzāk, Latvijā būs augstāks dzīves līmenis nekā šajā nejauši izvēlēta-jā teritorijā. Taču vienlaikus jāatzīst, ka Latvijā ir problēmas tajās pašās jomās, kurās daudzās citās valstīs: ir sociālā nevienlīdzība, ir problēmas ar ēnu eko-nomiku, ar korupciju, ar bezatbildīgu un egoistisku pieeju no valsts amatpersonu puses. Taču situācijas dramatizēšana un apgalvojumi, ka Latvija ir neizdevusies valsts, ir viens no paņēmieniem, ar kuru pret mums cīnās austrumu kaimiņš. Jau kopš Senās Ķīnas laikiem kara stratēģijā ir svarīgi demoralizēt pakļaujamo terito-riju iedzīvotājus, graut viņu patriotismu un spēju pretoties. Un tieši tas patlaban Latvijā arī notiek. Latvijas nedienas tiek hiperbolizētas, pārspīlētas, tajā pašā laikā mazāk tiek runāts par reāliem draudiem, kas var ietekmēt Latvijas valsts fizisku pastāvēšanu. Mēs dzīvojam propagandas kara laikā, un viens no šiem stāstiem ir tāds, ka latvieši nav spējīgi paši valdīt savā zemē. Šis stāsts ir bīstams, un, ja mēs to atkārtojam, tad palīdzam tiem, kuri vēlas mūsu teritorijā atjaunot veco impēriju. Ne vairāk un ne mazāk. Vai Nila Ušakova kultivētajam nošķīru-mam – Rīga un pārējā Latvija – ir kāds reāls pamats?Visi nošķīrumi ir tikai mūsu prātos. Diem-žēl nostādīt Rīgu pret pārējo Latviju ir viens no propagandas instrumentiem pret Latvijas valsti. Saskaņas mērķis jau vai-rākus Saeimas sasaukumus ir nonākt val-dībā. Sākotnēji dabūt dažas ministrijas, bet vēlāk paņemt visu varu. Par laimi, NA principiālās nostājas dēļ tas nav izdevies. Tas būtu noticis jau Valda Dombrovska valdības laikā, kad bija gatavība veidot varavīksnes valdību, taču NA šos plānus apturēja. Kamēr nav pieejams nacionālais līmenis, Saskaņas stratēģiskais mērķis ir nostiprināties lielajās pašvaldībās. Rīgā tas ir izdevies, līdz ar to tas lielais stāsts, ko viņi cenšas pastāstīt uz āru, ir tāds, ka Rīgā viss ir labi, bet valstī viss ir slikti. Rīgas priekšgalā mēs redzam labi ģēr-bušos un pievilcīgu Ušakovu, kurš runā labā latviešu valodā un stāsta sabiedrībai patīkamas ziņas, taču aizmugurē stāv šīs politiskās organizācijas partneris, kurš vēlas PSRS vai bijušās Krievijas impēri-jas atjaunošanu. Un turpat Ukrainā pierā-da, ka šos plānus ir spējīgs īstenot vardar-bīgā veidā. Tas ir tas, kas slēpjas aiz šīs pievilcīgās ārienes. To pašu var teikt par Rīgu. Latvijas galvaspilsēta ir kļuvusi par reklāmas kampaņas pret Latvijas valsti sastāvdaļu. Tas ir jāapzinās. Kuras Latvijas reģionu pilsētas var likt kā piemēru Rīgai?Es apzinos, ka patlaban sniedzu intervi-ju Zemgales avīzei (smejas). Taču pats esmu vidzemnieks un siguldietis. Un,

vērojot Siguldu, kā arī mūsu kaimiņus Smilteni, gribu teikt, ka šādas pilsētas manā vērtējumā ir latviskas Latvijas ma-zais mikromodelis. Tur ir viss – atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sa-

koptas ainavas, viss ir gaumīgs, latviešu valodā, mazākumtautības, kas dzīvo šajās pilsētās, ir iekļāvušās latviskajā vidē, un tur nav nekādu etnisko konfliktu vai ne-saticības. Man šķiet, ka tieši reģionos lat-vietis daudz vairāk var justies kā Latvijā.

RAIVIS DZINTARS: arī jaunās māmiņas ir cīnītājas par drošību

Foto

: Mat

īss

Mar

kovs

kis

Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrsRunājot par Zemgali, mēs iztēlojamies tai raksturīgo līdzenumu ar auglīgajiem un plašajiem labības laukiem, nestei-dzīgi plūstošo Daugavu un Lielupi. Tā izsenis slavēta ar darba tikumu un uzņēmīgiem ļaudīm. Ne velti Zemga-li dēvē par Latvijas maizes klēti. Un maize, kā zināms, ir viena no Latvijas pamatvērtībām.Kā vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs ar gandarījumu varu teikt, ka esmu darījis visu, lai ekono-miskā attīstība Zemgalē turpinātos: lai reģionā veicinātu uzņēmējdarbību, pie-saistītu tam jaunus, spēcīgus cilvēkus, sekmētu izaugsmi.Šobrīd Zemgalē attīstām divas svarī-gas Eiropas Savienības fondu atbal-sta programmas. Ar tām veicināsim uzņēmējdarbību pašvaldībās, jo ir ļoti svarīgi, lai arī ārpus pilsētām cilvēkiem būtu darbs un sakārtota infrastruktūra. Tas ir tiešs atbalsts jaunām ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvāk neskartai un tīrai dabai, demogrāfijai. Esmu vairāk-kārt uzsvēris, ka attīstībai jānotiek ne tikai pilsētās, bet arī Latvijas laukos, tie jāatdzīvina, lauku ļaudīm jādod iespē-ja sakārtot savu sētu, savu pagastu un lepoties ar paveikto. Piesaistot 64 miljonus eiro no Eiropas Savienības atbalsta programmām un tikpat lielu summu privāto investīciju, Zemgalē paredzēts izveidot vairāk nekā 900 jaunu darbavietu. Tas viss ar mērķi stiprināt uzņēmējdarbību Zemgalē un nepieļaut iedzīvotāju aizbraukšanu.Zemgale joprojām ir vieta, kur dzīvo stipri ļaudis, kas godā darba tikumu. Esmu lepns par Zemgali un vēlu tai zelt un plaukt!

Dace Melbārde, kultūras ministreEsam gandarīti, ka mums izdevies palie-lināt finansējumu mākslas, mūzikas un dejas programmu pedagogu darba algām Zemgales 23 izglītības iestādēs. Tāpat prieks, ka pēdējo trīs gadu laikā, bagāti-not Zemgales kultūras dzīvi, īstenoti 99 projekti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu. Turklāt šogad mums izdevās palielināt finansējumu Zemgales kultūras atbalsta projektiem. Zemgalē tiek organizēti arī daudzi pasākumi

pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai un saliedēšanai. Jau patlaban gatavo-jamies Latvijas kultūru festivālam, kas 2018. gadā notiks Jelgavā, lai mudinātu mazākumtautību iedzīvotājus izprast savas kultūras nozīmi kopējā Latvijas kultūrvidē un lepoties ar vērtībām, kas mums visiem Latvijā ir kopīgas.Ir uzsākts aktīvs darbs pie mūsu skais-tās valsts sakopšanas, sagaidot Latvijas simtgadi: atjaunotas Bauskas un Rundā-les pilis, arī Raiņa un Aspazijas muzejs, veikti nozīmīgi darbi Zemgales kultūras pieminekļu izpētes, saglabāšanas un restaurācijas programmās. Zemgalē īpaši vēlos uzslavēt Rundāles, Bauskas un Salas novadus, kā arī Sēlijas pašval-dības, kas visaktīvāk domā un gatavojas valsts svētkiem 2018. gadā. Jelgava ir nozīmīgs kultūras centrs, sadarbībā ar kuru tapuši vairāki nacio-nālas un starptautiskas nozīmes pro-jekti: starptautiskā tautas deju festivāla Sudmaliņas noslēguma koncerts, VIII vidējās paaudzes dejotāju svētki Dievs man deva maizes zemi, IV vispārējiem latviešu Dziesmu un mūzikas svēt-kiem – 120, aicinot gatavoties valsts simtgadei un svinēt svētkus piecu gadu garumā.

TŪKSTOŠ JAUNU DARBAVIETU

ZEMGALE UZPLAUKST

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: Jān

is D

eina

ts

2016. gada decembrisAVĪZE LATVIEŠIEM ZEMGALĒ8

Gaidis Bērziņš, NA līdzpriekšsēdētājsMans vectēvs Pēteris Libeks piedzima 1905. gadā. 30 gadu vecumā apņēma sievu Annu un saimniekoja Zaļmežu mājās Varakļānu pusē. Ģimenē pie-dzima piecas meitas. 15 hektāru lielais īpašums tika mantots no tēva, kurš sa-vukārt šo īpašumu kā dāvinājumu bija saņēmis no Latvijas valsts par dalību Latgales atbrīvošanas kaujās.

Vectēvs bija goda vīrs, kurš mīlēja savu ģimeni un valsti. Par to viņš arī tika sodīts – 1945. gada agrā pavasarī iz-sūtīts uz Urāliem. Dažus gadus vēlāk – 1949. gada 25. martā – no dzimtas mā-jām tika izvesta arī vecmamma ar vienu no savām nepilngadīgajām meitām. Vectēvs Latvijā atgriezās 1951. gadā. Fiziski nomocīts, bet garā stiprs. Šeit viņu sagaidīja sagrauta māja, izpostīta ģimene un daudz pārcietusi tauta. Ta-jās reizēs, kad izdevās viņu pierunāt pastāstīt par pārdzīvoto, viņš allaž no-nāca pie domas par brīvu Latviju. Šīs sarunas iedvesmoja un palīdzēja izzināt Latvijas vēsturi.

Latvijas neatkarības atjaunošanu vec-tēvs nesagaidīja, bet ar dzirkstošām acīm klausījās sava mazdēla stāstītajā par notikumiem pie Brīvības pieminek-ļa 1987. un 1988. gadā. Viņš bezgala priecājās par brīvās Latvijas sarkan-baltsarkano karogu, kurš pirmo reizi okupācijas laikā plīvoja pie Brīvības pieminekļa. Vectēva stingrā stāja un dzimtenes mīlestība deva milzīgu ie-dvesmu man iesaistīties Latvijas ne-atkarības atgūšanas procesos. Paldies viņam par to!

Bauskas nodaļaBauskas novadsRaitis Ābelnieks, t. 29673345Bauskas novada domes priekšsēdētājsE-pasts: raabe@e-apollo.lvDobeles nodaļaDobeles, Tērvetes, Auces novadiGunārs Žideņš, t. 29492451Dobeles nodaļas vadītājsE-pasts: gameka@inbox.lvEdgars Gaigalis, t. 26476779Dobeles pašvaldības deputātsE-pasts: edzis4@gmail.comIecavas nodaļaAivars Mačeks t. 26598086 E-pasts: aivars.maceks@iecava.lvJēkabpils nodaļaJēkabpils pilsēta Renāte Lenša t. 26233225E-pasts: nacionalijekabpils@gmail.comJēkabpils un Salas novadiAigars Pērkons t. 29939759Jelgavas nodaļaJelgavas pilsēta un novadsAigars Strupulis, t. 29197494Jelgavas novada domes deputātsE-pasts: aigars.strupulis@jelgavasnovads.lvKokneses nodaļaJānis Krūmiņš, t. 22019869Kokneses novada domes deputātsKrustpils nodaļaKārlis Stars, t. 20288053Krustpils novada pašvaldības deputātsKandavas nodaļaAgris Riba, t. 29133594E-pasts: solvita@dizpriedes.lvOzolnieku nodaļaGuntars Akmentiņš, t. 29997284Ozolnieku novada domes deputātsE-pasts: g.akmentins@tvnet.lvSēlijas nodaļaJaunjelgavas, Aknīstes, Neretas, Viesītes novadiAina Ķīse, t. 26425975Staburaga pagasta pārvaldes vadītājae-pasts: aina.kise@inbox.lvTukuma nodaļaTukuma, Jaunpils novadsGuna Roze, t. 26373318E-pasts: roze.guna@gmail.comEngures novadsGundars Važa, t. 29194613Engures novada domes priekšsēdētājsE-pasts: gundarsvaza@inbox.lvVecumnieku nodaļaVecumnieku novadsDainis Rijkuris, t. 29475243E-pasts: dainis.rijkuris@gmail.comPar aktualitātēm un jautājumiem novados, kuros NA atbildīgais nav minēts, lūdzu sazināties ar NA Zemgales reģiona koordinatoru Daini Rijkuri, t. 29475243

No Zemgales ievēlēto NA deputātu kontakti: Edvīns Šnore, t. 29199400E-pasts: Edvins.Snore@saeima.lv

Imants Parādnieks, t. 29213131E-pasts: Imants.Paradnieks@saeima.lv

Andris Buiķis, t. 29432795E-pasts: Andris.Buikis@saeima.lv

Nacionālās apvienības birojsTorņa iela 4 – 1B, 2..stāvs, Rīga, LV-1050t. 27755997Darba laiks: P.-Pk. 10:00-17:00E-pasts: info@nacionalaapvieniba.lv

SaeimaDace Kalniņafrakcijas sekretāreE-pasts: dace.kalnina@saeima.lvTelefons: darba 67087268, mobilais 28313832

Internetāwww.nacionalaapvieniba.lvwww.facebook.com/NacionalaApvienibawww.twitter.com/VL_TBLNNK

Redaktors: Jānis Maksimenko2016. gada decembris

SENČUS GODINOT NA kontakti Zemgalē

Ar paša Meistara Jāņa Streiča ceļavārdiem un laba vēlējumiem uzsākt Zemgales apce-ļošanu Limuzīna Jāņu nakts krāsā noska-ņā ir īpaši satraucoši. Piedzīvojumu bija daudz, un gadījās arī tehniskas ķibeles. Taču, atjaunotā blakusvāģa javiņā pievei-cot vairāk nekā 3000 kilometru, ceļā satikto zemgaliešu atziņas, lai arī dažādas, tomēr savā būtībā viendabīgas: «Brīvības sajū-ta. Gandarījums par labi paveiktu darbu. Krietni saimnieki. Izkoptās tautas tradī-cijas. Senču devums – darba spars, darba tikums un pārmantotajās iemaņas. Mūsu zemes īpašā vilkme. Sakņu sajūta. Saimnie-ka apziņa. Paša ģimene un bērni. Milestī-ba par cilvēkiem un vietu, kur dzīvo. Mūsu sportisti ar savu spītu un pašatdevi. Cilvēki ar lielo burtu – mūsu režisori, aktieri, kom-ponisti, mākslinieki. Kopības sajūta, sapņu piepildījums…» - tas viss dara mūs lielus.

Un mūsu īstenais Lielums ir tepat mums blakus – līdzcilvēkos. Ir tik saviļņojoši sa-tikt vienkāršus, bet garā lielus Cilvēkus.

Juris Zlaugotnis Kandavas novada Mat-kules pagastā ar savām rokām izcirtis un izveidojis dabas taku Imulas stāvajā krastā, lai dēlam Andrim ļautu izbaudīt šīs vietas dabisko burvību. Darbs prasījis mēnesi – paveikts vien ar izcilu vācu cirtni (ko aiz-devis paziņa), zāģi un lāpstu. Koka apzāģis, kas novietots uz dolomīta maliņas, ir Jura Vilsons (Tomam Henkam filmā Pamestais tā bija volejbumba) – tas bijis labs sarunu

biedrs, strādājot pie takas izveides. “Latvie-ši var visu,” teic Juris “…caur grūtībām un arī vēstures nežēlīgajām dzirnavām.” Tam

apliecinājums ir pats Andris, kurš paveic ap-jomīgu darbu, strādājot attālināti interneta por-tālu uzturēšanā un vei-došanā.

Pārsteidzošākais ir pati nejaušā tikšanās pie veikala Pūcēs, atklātā un jestrā saruna ar turp-māko iepazīšanos… Kā zināms, nekas nenotiek tāpat vien!

Paldies par katru tikša-nos!

Noslēdzot ar Raiņa atziņu: “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”, vēlu mūsu lielumu ap-zināt katram pašam sevī un sev apkārt.

Imants Parādnieks

Filmiņa par Lielceļojumu top, tā prasa vairāk laika, nekā biju plānojis. Būs vēlāk.Ar bilžstāstiem var iepazīties: www.paradnieks.lv un www.facebook.com/ZemgaleMINOX

Guntars Akmentiņš, Ozolnieku novada domes deputātsMans vecaistēvs Jānis Alberts Meiero-vics ir brālēns Gunāram Meierovicam, kurš savukārt ir Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēls. Manai vecmāmiņai bija uzvārds Meierovica, un, kad septiņdesmito gadu beigās es sāku par to interesēties, viņa man izstāstīja mūsu ģimene radurakstus. Bet padomju laikos par to nerunāja. Tā pa īstam ģimenē par to sākām runāt tikai pēc PSRS sabrukuma. Vienmēr esmu zinājis, ka mēs esam radinieki. Viņš ir viens no Latvijas pamatlicējiem. Un es, cik nu varu, pētu baltos punktus viņa vēsturē. Domāju, mūsu ģimenei un man ir liels pamats lepoties ar viņu.

"MŪSU LIELUMS IR MŪSU CILVĒKOS"GUNITA KULMANE ŪZIŅOS

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

: no

Tuku

ma

muz

ejs

kraj

umie

m,

TMN

M33

234,

Jān

is R

ieks

ts

Dzimtas sakņu izzināšana ir svarīga mums katram. Viens no NA iesniegtajiem un Saeimas atbalstītajiem projektiem 2017. gada budžetā 50 000 eiro apmērā bija Latvijas Nacionālajam arhīvam, vietnes www.RADURAKSTI atjaunošanai - digitalizētai dzimtu vēsturu pētīšanai. Arī NA politiķi ir aktīvi savu senču pētītāji.