Bakalaura studiju programmas “Fizika”

pašnovērtējums par 2001./2002. studiju gadu

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir........ 3

2. Studiju programmas struktūra........................................................... 3

2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiņu analīze un pamatojums. Studiju kursu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem). ............... 3 2.2. Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno studiju kursu apraksti). ..................... 4

3. Studiju programmas realizācija ............................................................ 5

3.1. Izmantotās studiju formas: lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, individuālais darbs, komandas (grupu) darbs u.c. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze. .................................................. 5 3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā fakultātes Domes vai nodaļas Padomes lēmums)..................................................................................................................... 5 3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns par iepriekšējo studiju gadu). .... 6

4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība............................ 6

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība. ................................................................................... 6 4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa un bakalaura darbu tēmu atbilstība studiju programmas saturam ................................. 7

5. Vērtēšanas sistēma .................................................................................. 8

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze. .................................................. 8 5.2. Novērtēšanas biežums (nepārtrauktā novērtēšana vai novērtēšana tikai semestra beigās). Izvēles pamatojums............................................... 8

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē. ................................... 9

6.1. Studējošo aptauju (par docētājiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze ................................................................................................... 9 6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība............................................................................................. 9

7. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls ............... 10

7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ................................................................................. 10 7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām. ................................................................................................. 10 7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā............................................................................................... 11 7.3. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti. .............................................................................. 11

8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.......... 11

8.1. Studiju programmas finansēšana. .................................................... 11 8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. .......................................... 11 8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. .................... 13

9. Ārējie sakari........................................................................................... 13

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā. .................................................................................... 13 9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs................................................................................................................... 13 9.3 Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa valstīm)................................................................................................ 14 9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārvalstīs (sadalījums pa valstīm). ... 14 9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm)........ 14

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir. Studiju programmas mērķi 2001./2002. studiju gadā palika iepriekšējie:

• veicināt studējošo pilnveidošanos par brīvu, atbildīgu un radošu personību;

• veicināt studējošo fizikas zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi, lai tie spētu orientēties mūsdienu fizikas un tehnikas sasniegumos un motivētu sevi tālākām fizikas studijām;

• nodrošināt studējošajiem iespējas sagatavoties akadēmiskās un profesionālās izglītības turpināšanai maģistrantūrā.

Studiju programmas uzdevumi 2001./2002. studiju gadā palika iepriekšējie:

• dot labu izglītību vispārīgajā fizikā, teorētiskajā fizikā, eksperimentālajā fizikā, astronomijā, matemātikā, datoru izmantošanā fizikā un citos studiju programmu kursos;

• apgūt fizikālo mērījumu veikšanas un datu apstrādes prasmes un iemaņas;

• Iesaistīt studējošos patstāvīgā zinātniskā pētījumā tādējādi veidojot zinātniskā darba prasmes un iemaņas;

• veidot mūsdienu pasaules fizikālo ainu; • attīstīt prasmes un iemaņas mūsdienu informācijas ieguves un

apstrādes tehnoloģijās; • padziļināt studējošo izpratni par fizikas lomu mūsdienu zinātnē,

tehnikā un tautsaimniecībā; • veicināt studējošo konkurētspēju turpmākajās akadēmiskajās un

profesionālajās studijās.

2. Studiju programmas struktūra.

2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiņu analīze un pamatojums. Studiju

kursu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem).

Studiju programma paredzēta 4 gadiem, tās saturs izkārtots 3 daļās.

A daļa Obligātie kursi 91 KP Obligātie vispārizglītojošie

kursi 7 KP

Obligātie speciālie kursi 84 KP B daļa Izvēles speciālie kursi 39 KP C daļa Izvēles vispārizglītojošie kursi 12 KP 2 kursa darbi fizikā 8 KP Bakalaura darbs fizikā 10 KP Kopējais kredītpunktu skaits

160 KP

Studiju laikā jāizstrādā 2 kursa darbi un bakalaura darbs fizikā un jānokārto :

• 37 ieskaites un • 18 eksāmeni

Noslēguma pārbaudījumi:

• fizika – mutisks eksāmens, • bakalaura darba fizikā aizstāvēšana.

Programmas struktūra un arī kopējais kredītpunktu skaits nemainījās. Studiju kursu sadalījums atbilst valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem).

2.2. Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno studiju kursu apraksti).

2001./2002. studiju gadā A daļa tika papildināta ar oobblliiggāāttoo kkuurrssuu ““DDaabbaass zziinnīībbaass uunn vviiddeess aaiizzssaarrddzzīībbaa”” ((22KKPP)) uunn BB ddaaļļaa aarr iizzvvēēlleess kkuurrssiieemm ““LLīīddzzssvvaarraa pprroocceessii ddaabbāā uunn tteehhnniikkāā”” ((11KKPP)),, ““EEnneerrģģiijjaass uunn eenneerrģģiijjaass ppāārrvvēērrššaannāāss”” ((11KKPP)),, kkuurrii iizzssttrrāāddāāttii iizzppiillddoott TTeemmppuuss pprroojjeekkttuu ((DDUU FFiizziikkaas katedras lēmums 2001. gada 4. jūnijā). Izvēles kursu daļa (B daļa) tika papildināta ar kursu “Izlīdzinošais kurss fizikā” 4 kredītpunktu apjomā (DU Fizikas katedras lēmums 2001. gada 21. jūnijā). Ņemot vērā to, ka (abiturientu) 1. kursa studentu zināšanu kvalitāte fizikā skolas programmas apjomā ir ļoti dažāda, tika izveidots jauns studiju kurss “Izlīdzinošais kurss fizikā” 4 kredītpunkti (104 stundas, t.sk. 68 lekciju un 34 praktisko darbu stundas, ieskaite un eksāmens), kursa autori prof. G. Liberts un doc. A. Podiņš. Kurss tika realizēts 1. semestrī. Tā mērķis atkārtot skolas programmas atsevišķas nodaļas un sagatavot studentus bakalaura programmas fizikas kursu apgūšanai. Kursu “ Dabaszinātnes

dabas un vides aizsardzībā”, “Līdzsvara procesi dabā un tehnikā” , “Enerģijas un enerģijas pārvēršanās” autors as. prof. A. Salītis. Visu studiju kursu saturs tika papildināts ar jaunākajām atziņām. Studiju kursu

• “Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā”, • “Līdzsvara procesi dabā un tehnikā”, • “Enerģijas un enerģijas pārvēršanās” • “Izlīdzinošais kurss fizikā”

apraksti ir sniegti 1. pielikumā.

3. Studiju programmas realizācija

3.1. Izmantotās studiju formas: lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, individuālais darbs, komandas (grupu) darbs u.c.

Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze. Studiju programmu apguves laikā 2001./2002. studiju gadā tika izmantotas tradicionālās darba formas - lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, patstāvīgie darbi, kolokviji, kontroldarbi, kursa darbi. Darbu formu izvēle pamatojas uz iepriekšējo gadu pieredzi. Vispārējās fizikas kursos tika lasītas lekcijas ar demonstrējumiem, risināti uzdevumi (praktiskie darbi), izpildīti laboratorijas darbi, organizētas ekskursijas uz Ignalinas atomstaciju un Daugavpils termoelektrostaciju. Teorētiskās fizikas kursos tika lasītas lekcijas, risināti uzdevumi un uzklausīti studentu ziņojumi. Studenti tika iesaistīti Katedras zinātniskajos semināros, kuri bija veltīti E. Fermi, V. Heizenbergam un aktuālām fizikas problēmām (2. pielikumā semināru programmas) .

3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā fakultātes Domes vai

nodaļas Padomes lēmums). Attiecība starp kontaktnodarbībām un studējošo patstāvīgo darbu ir 50% no kredītpunktiem.

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns par iepriekšējo

studiju gadu). Studiju plāns veidots izmantojot Latvijas Universitātes, Toronto Universitātes, Kembridžas Kavendiša laboratorijas, Tartu Universitātes u.c. plānus. Uzskatām, ka tā struktūra atbilst programmas mērķiem un uzdevumiem (3. pielikumā – studiju plāns par iepriekšējo studiju gadu).

4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība.

Fizikas katedras mācībspēki un studējošie zinātniskos pētījumus veic šādos virzienos.

1. Nelineārās optiskas un optisko materiālu īpašību pētījumi (Dr.habil.phys. G. Liberts,);

2. Amorfo pusvadītāju īpašību maiņa dažādu faktoru iedarbībā (Dr.phys. V. Paškevičs; R. Pokulis);

3. Augstvakuuma iegūšanas metožu pilnveidošana un daudzslāņu metāla kārtiņu magnētisko un struktūras īpašību izpēte (Dr.phys. L. Kozlovskis, E. Tamanis);

4. Radiācijas defektu pētīšana sārmu - halogēnu kristālos (Dr.phys. A. Podiņš);

5. Fizikas didaktikas problēmas (Dr.phys. S. Rabša, Dr.phys. V. Čadajevs, L. Jonāne, Dr.phys. L. Podiņa, Dr.phys. A. Salītis, Dr.phys. A. Podiņš).

Tika pildītas šādas tēmas

1. Sadarbības projekts Inteliģenti materiāli un struktūras mikroelektronikai un fotonikai. LZP Grants Nr 01.0005. (vad A.Krūmiņš - LU CFI, piedalās LU, DU, RTU, LZA FEI). Materiālu un tehnoloģiju izstrāde Hologrāfijai un difraktīvai optikai (J. Teteris, V. Gerbreders, V. Paškevičs). Foto un elektronu staru inducēto procesu izpēte amorfajos halkogenīdu pusvadītājos un amorfa oglekļa plānās kārtiņās. Rezistu izstrāde hologrāfijai un elektronu staru litografijai. Difraktīvo optisko elementu izstrāde.

2. Daudzslāņu metālisku plēvju kristāliskās struktūras un magnētoptisko īpašību termiski stimulētu izmaiņu pētīšana (apjoms

2001. gadā - 1326 Ls) LZP Grants Nr 01.0348.; L. Kozlovskis, V. Paškevičs, E. Tamanis). Vienslāņu, divslāņu un daudzslāņu plēvju NM/FM kristāliskās struktūras un substruktūras, magnētooptisko īpašību pētīšana pēc termoapstrādes vakuumā.

3. Robežvirsmas metāls-biokeramika struktūras modifikācija ar lāzerstarojumu (apjoms 2001. gadā - 1105 Ls; LZP Grants Nr. 01.0381; G. Liberts). Nelineāri optisko īpašību pētījumi organiskos materiālos, ferrofluīdos un segnetoelektriķos.

4. Fullerēnu mehānisko un foto inducēto izmaiņu pētīšana (R. Pokulis, V. Paškevičs, J. Maniks).

5. Saules sistēmas mazo ķermeņu fizikālo evolūcija. Radioastronomijas metodes Saules sistēmas ķermeņu īpašību pētīšanā (A. Salītis).

6. S_JEP-12391-97 “Teilintegrierte Naturwissensschaft in der Leherbildung” - Daļēji integrētā dabas zinātne skolotāju sagatavošanā (koordinators - A. Salītis, izpildītāji - 4 augstskolu pasniedzēji, t.sk. no fizikas katedras L. Jonāne, L. Grunska, V. Paškevičs, E. Tamanis. L. Trukšāns).

7. Dabaszinātņu kursa koncepcija vispārizglītojošā vidusskolā (L. Jonāne)

8. Cietvielu fizikas mācīšanas metodika (V. Čadajevs). Visos norādītajos virzienos un attiecīgajos projektos ir veikts ieplānotais darbs un panākti noteikti rezultāti, kas galvenokārt atspoguļoti publikācijās. 2001./2002. studiju gadā vietējos un starptautiskajos izdevumos Fizikas katedras docētāji publicēja 24 darbu. Pētījumu rezultāti tiek apspriesti zinātniskajās konferencēs un semināros, kurus regulāri rīko Fizikas katedra kā arī citas augstskolas. Piemēram, Latvijas Fizikas biedrības 7. Zinātniskā konferencē, kura notika Daugavpilī uz DU Fizikas katedras bāzes 2002.gada 7.-8. jūnijā ar 7 referātiem piedalījās 7 fizikas katedras mācībspēki. Ikgadējās DU konferencēs katru gadu piedalās aptuveni 50% (4. pielikumā - konferences programma).

4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa un bakalaura darbu tēmu atbilstība studiju programmas saturam

Studējošie aktīvi piedalās zinātniskajā darbā, tā rezultāti tiek apkopoti kursa un bakalaura darbos, kuri tiek apspriesti katedras sēdēs, zinātniskajās konferencēs un semināros. Studenti piedalās ikgadējā studentu zinātnisko darbu konkursā (5. pielikums). Kursa un bakalaura darbu tēmas atbilst

studiju programmas saturam un katedras zinātnisko pētījumu virzieniem (6. pielikumā – aizstāvēto bakalaura darbu saraksts).

5. Vērtēšanas sistēma

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze.

Studējošo zināšanu, prasmju un iemaņu līmenis tiek novērtēts, ņemot vērā kolokviju, laboratorijas darbu un kontroldarbu rezultātus, bet sesijas laikā - ieskaitēs un eksāmenos. Katra studiju kursa beigās studējošo zināšanas, prasmes un iemaņas tiek novērtētas pēc 10 punktu sistēmas (skat. tabulu). Pārbaudījums nokārtots sekmīgi, ja ir iegūts ne mazāk par 4 punktiem. Atsevišķus studiju kursus novērtē ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”. Noslēguma pārbaudījumus pieņem speciālas komisijas 5-7 cilvēku sastāvā, kuru personālsastāvu apstiprina DU rektors. Akadēmisko studiju programmā “Dabaszinātņu bakalaurs fizikā” studējošo sekmes fizikas mācību priekšmetos raksturo vidējā atzīme ziemas un pavasara sesijās.

Sesijas 1.

kurss 2. kurss

3 kurss

4. kurss

5. kurss

Ziemas 7.2 4.6 6.9 7.15 7.15 Pavasara 6.0 5.35 5.1 7.8 5.87

Pēc tabulas redzams, ka sekmju līmenis atkarīgs no sesijas un kursa, kam par iemeslu var būt gan nevienmērīgs slodzes izkārtojums pa kursiem un semestriem, gan studējošo priekšzināšanas, gan atšķirības starp pasniedzējiem zināšanu vērtēšanas kritērijos. Studējošo sekmes regulāri tiek apspriestas katedras sēdēs.

5.2. Novērtēšanas biežums (nepārtrauktā novērtēšana vai novērtēšana tikai semestra beigās). Izvēles pamatojums.

Fizikas kursos notiek nepārtraukta novērtēšana semestra laikā. Sekmes tiek novērtētas laboratorijas darbu izpildes un aizstāvēšanas laikā kā arī pēc

kontroldarbu rezultātiem. Galīgais novērtējums notiek ieskaišu un eksāmenu sesijā.

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē.

6.1. Studējošo aptauju (par docētājiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze

Katru gadu notiek studējošo aptauja, kas realizē atgriezenisko saikni “studējošais - studiju programma”. Par studiju programmas "Dabaszinātņu bakalaurs fizikā" realizāciju 2001./2002. studiju gadā tika aptaujāti 2., 3., 4. un 5. kursa studenti pēc anketām, ko izstrādājis DU studiju kvalitātes novērtēšanas centrs. Novērtējot studiju kursus (anketas A tabula) pēc to svarīguma studenti augstāk vērtē fizikas, matemātikas mācību priekšmetus un svešvalodu (atzīme no 4,67 līdz 3.89 pēc 5 baļļu sistēmas), bet kā mazāk svarīgus uzskata humanitārā cikla priekšmetus (atzīme no 3.5 līdz 2.75 pēc 5 baļļu sistēmas). Pasniegšanas līmenis tiek vērtēts ar vidējo atzīmi no 4.67 līdz 3.44 fizikas un matemātikas cikla priekšmetiem, ar vidējo atzīmi no 3.33 līdz 3.43 humanitārā cikla priekšmetos un ar atzīmi 2.57 svešvalodā. Studenti tāpat iesaka palielināt stundu skaitu datoru apmācībā, svešvalodās un fizikas un matemātikas kursos. Vērtējot studiju programmu kopumā 15 % aptaujāto programma apmierina pilnīgi, 54% -programma pamatā apmierina, 23% - daļēji apmierina un 8% - neapmierina . Programmas realizēšanu kopumā "apmierinoši" vērtē 77% , "neapmierinoši - 23%". Studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem kā pietiekamu vērtē 77% . Studiju procesā izmanto datortehniku 46% , reti - 54%, Internetu studiju procesā izmanto 23%, reti - 69%, neizmanto -8%. Izvēles kursu piedāvājumu par pietiekamu uzskata 85%, nodrošinājumu ar vieslektoriem par pietiekamu uzskata 77%. Sadarbību ar mācībspēkiem visi studenti vērtē "apmierinoši". Aptauju rezultāti tiek apspriesti katedras sēdēs un tiek ņemta vērā studiju programmu kvalitātes uzlabošanai.

6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība.

Absolventu un darba devēju aptauja šajā studiju gadā netika veikta.

Visi programmas beidzēji strādā skolās mācot fiziku. Sakarā ar to, ka skolās ir fizikas skolotāju trūkums, daļa studentu jau sāk strādāt studēdami universitātē.

7. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls

7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Studiju programmu fizikas un fizikas mācību metodikas kursus nodrošināja šādi DU Fizikas katedras mācībspēki.

1. Guntis Liberts Dr.habil.phys. Profesors 2. Valfrīds Paškevičs Dr.phys. As. profesors (0.5sl.) 3. Amandis Podiņš Dr.phys. Docents 4. Viktors Čadajevs Dr.phys. Docents 5. Staņislavs Rabša Dr.phys. Docents (0.5sl.) 6. Antonijs Salītis Dr.phys. Docents (0.5sl.) 7. Lolita Jonāne Mag.paed. Lektore 8. Raimonds Pokulis Mag.phys. Asistents 9. Edmunds Tamanis Mag.phys. lektors

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu samazinājās docentu skaits: no katedras citā darbā aizgāja docente Dr.fiz. Lolita Podiņa un no 0.25 vec. zin. līdzstrādnieka slodzes fizikas katedrā atbrīvots Dr.fiz. Leonīds Kozlovskis. Katedrā strādāja vieslektors Klauss Bartels no Vechtas (Vācija) Mācību palīgpersonāls 2001./2002. studiju gadā nemainījās. Katedrā strādāja izglītības metodiķis Leo Trukšāns, vec. laborants Inna Amosova, māc. meistars Mihails Dubovs, izglītības metodiķe Svetlana Gedroica, vec. laborants Baiba Rakviča, vec. laborants Vitālijs Žukovskis.

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām.

Akadēmiskais personāls atbilst Augstskolu likuma prasībām. Katedrā strādā viens habilitētais fizikas zinātņu doktors un pieci fizikas zinātņu doktori, tādējādi zinātniskais grāds ir 67% katedrā strādājošajiem

docentiem un profesoriem. Pārējie trīs (2 lektori un viens asistents) veic zinātņu doktora pētījumus un raksta disertācijas. 7. pielikumā - personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns.

7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā.

Pamatdarbā Fizikas katedrā strādāja 6 mācībspēki tas ir 67% akadēmiskā personāla. Blakusdarbā fizikas katedrā uz 0.5 slodzi strādāja Zinātņu prorektors Valfrīds Paškevičs, mācību prorektors Staņislavs Rabša un Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns Antonijs Salītis.

7.3. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti.

Programmas īstenošanas kvalitāti daļēji ietekmē nepietiekošas svešvalodu zināšanas un datortehnikas nepilnīga izmantošana mācību procesā.

8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.

8.1. Studiju programmas finansēšana. Studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta.

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Studiju programmu realizācijai tiek izmantotas tehniski nodrošinātas un

kursu specifikai atbilstošas auditorijas un laboratorijas. Fizikas katedras pārziņā bija sekojošas laboratorijas un kabineti Parādes ielas 1 mācību korpusā.

Laboratorijas nosaukums Telpas Nr. Platība, m2

Vispārīgās fizikas laboratorijas un kabineti 1. Mehānikas laboratorija 130, 129 70 2. Molekulārās fizikas laboratorija 128 53 3. Elektrības un magnētisma laboratorija 328 52 4. Optikas laboratorija 228, 229 70 5. Atomfizikas laboratorija 230 53 6. Fizikas demonstrējumu kabinets 111 85 383 Speciālās laboratorijas un kabineti 7. Elektrotehnikas laboratorija 330, 329 70 8. Radiotehnikas laboratorija 427, 428 70 9. Astronomijas laboratorija 429, 430 70 10. Automātikas un radiotehnikas 433 70 11. Fizikas metodikas kabinets 335, 327 52 12. Fizikas metodikas laboratorija 333, 334 70 402 Zinātniskās laboratorijas un kabineti 13. Kondensētās vides fizikas laboratorija 122, 124,

114 130

14. Rentgendifraktometrs 131 17 15. Fizikas katedra 337, 336 52 199

kopā 984

Fizikas katedra ir nodrošināta ar 6 datoriem. Studiju kursa “Datori un programmatūra” apguvi nodrošina DU Informātikas katedra, izmantojot tās rīcībā esošās datorklases un DU multimediju centra nodrošinājumu. Studiju kursus matemātikā nodrošina Matemātiskās analīzes un Algebras un ģeometrijas katedra, Pedagoģijas cikla kursus un pedagoģisko praksi - Pedagoģijas katedra, psiholoģijas cikla kursus - Psiholoģijas katedra, Filozofijas kursu - Filosofijas un sociālo zinātņu katedra, Brīvās izvēles kursus - Latviešu literatūras un kultūras, Svešvalodu katedra. Atsevišķu kursu vadīšanai tiek uzaicināti lektori no Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes, CFI, LZA Fizikas institūta u.c. Vispārējās fizikas laboratorijas un kabineti tiek izmantoti pirmajos trijos studiju gados. Speciālās laboratorijas un kabineti tiek izmantoti ceturtajā studiju gadā. Laboratorijas ir nodrošinātas ar aparatūru un laboratorijas darbu aprakstiem. 2001./ 2002. studiju gadā tika apgūtas un ieviestas studiju procesā laboratorijas iekārtas, kuras saņemtas no Fehtas augstskolas, darbojoties Tempus projektā, iegādāts dators kondensētās vides fizikas laboratorijai, izremontēta 233. auditorija.

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Programmas nodrošinājums ar mācību literatūru apmierinošs. To atzīst arī 77% no aptaujātajiem studentiem. Lielākas grūtības ir ar zinātniskajiem žurnāliem, jo to abonēšanai nav līdzekļu, taču pēc iespējas tiek izmantota bezmaksas pieeja daudziem žurnāliem un elektroniskajai informācijai Internetā. Katedrā bez maksas tiek abonēti Žurnāli: Laser Focus World, Europhotonics, Europhysics News, Optical Engineering (bezmaksas SPIE biedriem) un citi.

9. Ārējie sakari

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā.

Sakarā ar to ka programmas beidzēji strādā skolās, darba devēji ir izglītības nodaļu un skolu direktori. Šīs personas tiek uzaicinātas uz fizikas katedras pasākumiem, kuros tiek apspriestas studiju programmas un to izpildes rezultāti.

9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs.

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte, Cietvielu fizikas institūts

Kopīgi pētījumi, informācijas apmaiņas publikācijas

Arizonas universitātes Optisko pētījumu centrs Kopīgi pētījumi, informācijas apmaiņas publikācijas

Maskavas valsts universitāte Kopīgi pētījumi, informācijas apmaiņas publikācijas

Malmo un Lundas universitāte Darbība Tempus projektā, iespējama sadarbība Erasmus projektā.

Fehtas augstskolas Dabaszinātņu didaktikas institūts (Vācija)

Darbība Tempus projektā S_JEP-12391-97

Groningenes universitātes Dabaszinātnes un matemātikas fakultāte

Darbība Tempus projektā S_JEP-12391-97

9.3 Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa valstīm).

Studiju programmā strādā vieslektors Klauss Bartels no Fehtas augstskolas Dabaszinātņu didaktikas institūta (Vācija).

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārvalstīs (sadalījums pa valstīm).

Ārvalstīs studējošo studentu nav.

9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm).

Programmā studējošo ārvalstu studentu nav.

Pašnovērtējuma ziņojums apspriests katedras sēdē 2003. gada 3. februārī. 2003. gada 6. februāris Studiju programmas direktors

Amandis Podiņš