2015. GADA SEPTEMBRIS2015. GADA SEPTEMBRIS2015. GADA SEPTEMBRIS

DABAS PARKS

Zemajâ jeb zâïu purvâ augâju veido grîðïi un niedres, kas ir galvenie kûdras veidotâji. Zemajos purvos, atðíirîbâ no augstajiem purviem, neaug dzçrvenes un sfag-

nu sûnas. Zemie purvi nereti ir ïoti slapji un grûti pieejami, tâpçc parasti tajos neejam un par tiem zinâm mazâk. Taèu tâ ir lieliska, dabiska pasaule augiem un dzîvniekiem. Dabas retumiem bagâti ir kaïíaini zâïu purvi – tie Latvijâ ir reti un tâpçc seviðíi sargâjami un atjau-nojami. Liela daïa Latvijas un Eiropas zâïu purvu jau sen nosusinâta un tie pârveidoti par lauksaimniecîbas zemçm, apmeþoti vai apbûvçti. Tos vairs nevar atjaunot, un tie zaudçti uz visiem laikiem... Attçlâ – zâïu purvs Kaòiera krastâ

Pârejas purvi ir starpstadija purva augðanas gaitâ starp zemo un augsto purvu. Te ir gan grîðïi, gan sfagni, un parasti kâjas grimst ûdenî; ejot sajûta grîïîga un nedroða.

Tâdus purvus reizçm sauc arî par slîkðòâm, taèu patiesîbâ necaurejamu purvu Latvijâ gandrîz nav – tikai jâzina, kur likt kâju. Tâpçc arî ir vçrts iepazît purva augus – tie lieliski râda, kur var un kur nevar spert kâju.

Lîdzîgi kâ zemie un augstie purvi, arî pârejas purvi bieþi cietuði no nosusinâðanas vai ezeru ûdens lîmeòa izmaiòâm, tâdçï daudzviet aizauguði ar meþu; reizçm tos skârusi arî kûdras ieguve.Attçlâ – Raganu purvs Íemeru Nacionâlajâ parkâ

Augstais jeb sûnu purvs ar akaèiem un lâmâm veido lielisku, neparastu ainavu, kas nelîdzinâs nekam citam. Augstais purvs ir îpatnçjs ar to, ka te vide ir skâba, kas

traucç augiem uzòemt barîbas vielas un ûdeni. Sanâk paradokss – purvs ir slapjð, bet au-giem trûkst ûdens! Tâpçc arî purva priedîtes (tâs paðas parastâs priedes, kas citos apstâkïos izaug masta prieþu diþumâ) ir sîkas un lîkas. Lîdzîgi skarbajai dzîvei pielâgojuðâs arî citas augstâ purva sugas.Attçlâ – Lielais Íemeru tîrelis

Avotu izplûdes veido îpatnçjas dzîvotnes, kas var bût sastopamas meþos, purvos un zâlâjos un izskatîties ïoti daþâdi, taèu arî avotus un avoksnâjus pçtnieki nereti pie-

skaita purviem. Avoti var bût bagâti ar kaïíi, dzelzi, sçru vai citâm minerâlvielâm. Atkarîbâ no ûdens sastâva, veidojas atðíirîgi avotu nogulumi. Dzelzavotos veidojas sarkanbrûnas nogulas, sçravotos – baltas nogulas ar puvuðu olu smârdu, bet kaïíainos – kaïíieþa vai ðûnakmens nogulumi.Attçlâ – Sçra dîíi Raganu purvâ Íemeru Nacionâlajâ parkâ

Purvs – tīram gaisam un ūdenimLaikâ, kad jâsamierinâs ar globâlâm klima-

ta pârmaiòâm, arvien vairâk uzmanîbas pievçrðam jautâjumiem, kas saistîti ar ekoloìiskâ lîdzsvara saglabâðanu. Viens

no tiem – mitrâju atjaunoðana, ir kïuvis tik populârs, ka atseviðíi Latvijas mediji pat biedç ar zaïo alkatîbas appludinâtu Latviju!... Kâ ir patiesîbâ – kâpçc nepiecieðams atjaunot mitrâju

un tostarp purvus, mçìinâjâm noskaidrot, kopâ ar purvu eksperti Agnesi Priedi izvçrtçjot Íemeru nacionâlajâ parkâ un Abavas senlejas dabas parkâ uzkrâto pieredzi...

2 2015. gada septembrisDABAS PARKS

Kas ir purvs?Purvs ir mitrzemes jeb mitrâju veids,

kam raksturîgs ilgstoðs vai pastâvîgs mit-rums, kûdras uzkrâðanâs un savdabîga augu un dzîvnieku valsts. Latvijâ par pur-viem uzskata atklâtas un mitras platîbas, kas nav pilnîbâ apauguðas ar meþu.

Dabiski, dzîvi purvi piedalâs klima-ta un ûdens aprites regulçðanâ. Tiem ir nozîmîga loma gan dabâ, gan cilvçku veidotajâ pasaulç, nodroðinot veselîgu dzîves vidi. Purvus mçdz salîdzinât ar sûkli, kas uzkrâj lielu daudzumu ûdens. Nosusinot purvu, ûdens pa grâvjiem strauji aizplûst prom un tas savukârt pa-lielina plûdu risku lejtecçs.

Cik purvu ir Latvijâ?Latvijâ kûdras atradnes aizòem ap 10%

valsts teritorijas. Taèu viss, kas uz kûdras, vçl nav purvs, jo ðâdas vietas ietver gan meþus, gan lauksaimniecîbas zemes, kas nebût neatbilst purva kritçrijiem. Purvi Latvijâ aizòem ap 4,9% valsts teritorijas. Ap 18% purvu iekïauti aizsargâjamâs da-bas teritorijâs, taèu 50% tiem ir vairâk vai mazâk nosusinâðanas un kûdras ieguves ietekmçti. Trûkst precîzu datu, bet apmçram treðdaïa Latvijas purvu ir iznîcinâta vai kâ ekosistçmas bûtiski sabojâti – nosusinâti lauksaimniecîbas vajadzîbâm, apauguði ar meþu vai norakti kûdras ieguvei.

Purvu veidi Latvijâ Latvijâ sastopami vairâki purvu veidi:

zemie (zâïu) purvi, pârejas purvi un augstie (sûnu) purvi. Purvu veidoðanâs Latvijâ aizsâkusies pçc pçdçjâ ledâja atkâpðanâs pirms apmçram 10 000 gadu. Protams, ir arî jaunâki purvi, kas sâkuði veidoties vçlâk – piemçram, Piejûrâ, kur vçl pirms 6 000 lîdz 7 000 gadu viïòojâs Litorînas jûra, iepriekðçjâ Baltijas jûras stadija.

Purvs ir dinamisks – tas aug un veido-jas. Viss sâkas ar zemo purvu, kad mitrâs ieplakâs vai, aizaugot ezeram, sâk krâties zâïu kûdra. Uzkrâjoties kûdrai, zemais purvs pamazâm vairâku tûkstoðu gadu laikâ pârvçrðas pârejas purvâ – tas ir purvs, kurâ ir gan zemâ, gan augstâ purva pazîmes. Un visbeidzot kâdreizçjais zâïu purvs izaug par augsto purvu. Par augsto purvu to sauc tâpçc, ka tam raksturîgs paugurveidîgs ku-pols – viens vai vairâki. Augstajâ purvâ kûdru veido galvenokârt sfagnu sûnas. Tâdos purvos kûdras dziïums Latvijâ var sasniegt vairâk nekâ 10 metrus – tâtad, ja purvu sagrieztu kâ torti, kûdras biezums daþâ purvâ sasniegtu vismaz piecstâvu mâjas augstumu. Pçtnieki lçð, ka vidçji kûdra gadâ pieaug par 1 mm. Tas nozîmç, ka purvs, kurâ ir 5 m kûdras, veidojies vis-maz 5000 gadus.

Protams, ne vienmçr viss ir tik vienkârði, purvu attîstîba ne vienmçr no-tiek secîgi kâ pçc grâmatas. Lai arî nelielâs platîbâs, Latvijâ sastopami arî avotu pur-vi un avoksnâji.

Nepakïâvîgie purvu iemîtniekiKatrâ purvu veidâ raksturîga unikâla

augu un dzîvnieku valsts, kâdu neat-rast ne meþâ, ne pïavâ. Lielâkoties su-gas ir specializçjuðâs un ïoti ilgâ laikâ pielâgojuðâs noteiktiem apstâkïiem, tâdçï dabas daudzveidîba purvos ir îpaða – to nevar pârstâdît citur. Piemçram, vi-siem pazîstamâ dzçrvene ir tâda suga, kas nesamierinâsies ne ar nosusinâtu, ne ar meþu aizauguðu purvu. Tâpat velti ir vçlçties, lai ðîs sugas pârceïas dzîvot ci-tur, kur cilvçka interesçs tas bûtu çrtâk – lai netraucç saimniekot vai ir cilvçkam pa rokai. Vienîgais veids, kâ saglabât dabis-ku purvu ar tâ îstajiem iemîtniekiem, ir to saudzçt. Bet – jûs teiksiet – mûsdienâs taèu purvus atjauno un apsaimnieko! Kâpçc? Visbieþâk tâpçc, lai novçrstu cilvçka radîto ietekmi un purvu atdzîvinâtu.

Nosusinâti purvi ir nozîmîgs ogïskâbâs gâzes avots, kas globâlâ mçrogâ veido ap 5% no izmeðu apjoma atmosfçrâ, bet ogïskâbâ gâze ir galvenâ vaininiece klimata pârmaiòâs. Savukârt klimata pârmaiòas ap-draud paðus purvus – to rezultâtâ var izzust daudzas, tostarp retas, augu un dzîvnieku su-gas; tâtad degradçti purvi paði kïûst par vides problçmu cçloni. Piemçram, no nosusinâtâs kûdras tiek izskalotas tûkstoðiem gadu pur-vos glabâtâs barîbas vielas, radot pârmaiòas ûdeòu ekosistçmâs.

Nosusinâtie purvi ir ugunsnedroði. Ja aiz-degas kûdra, tie ir ilgi un grûti apdzçðami ugunsgrçki. Spilgts piemçrs ir Krievija, îpaði Maskavas apkârtne, kur nosusinâto purvu degðana un nedçïâm ilgs, necieðams smogs galvaspilsçtâ 2010. gada vasarâ beidzot pie-spieda valsts mçrogâ palûkoties uz purvu samitrinâðanu nevis kâ zaïu izklaidi, bet nepiecieðamîbu, lai varçtu elpot.

Zinâtnieki lçð, ka Eiropâ iznîcinâti vairâk nekâ 50% purvu, bet daudzi no atlikuðajiem – nosusinâti un citâdi nelabvçlîgi ietekmçti. Iespçjams, uz Rietumeiropas fona Latvija vçl aizvien ir purvu lielvalsts, bet diemþçl arî mçs nevaram lepoties, ka mûsu purvi bûtu pilnîgi dabiski un neietekmçti. Arî tos skârusi meliorâcija, kûdras ieguve un citas ietekmes. Taèu, par laimi, mums vçl ir, ko saglabât.

Purvu degradâcija un atjaunoðana ir kom-pleksa un sareþìîta problçma, bet îsumâ skaidrs ir viens – purvus iznîcinât ir vieglâk un âtrâk, nekâ atjaunot, kas nereti izrâdâs neiespçjami vai ïoti dârgi.

Purvu atjaunoðanaspaòçmieni un sekmes

Nereti purva ekosistçmas atjaunoðanas mçríis tiek pârprasts – paaugstinot ûdens lîmeni purvâ, mçríis nav kaut ko applūdinât. Pareizi bûtu teikt: atjaunot un stabilizçt, mçìinot panâkt tâdu ûdens lîmeni, kâds bi-ja pirms meliorâcijas – pirms atnâca cilvçks ar lâpstu un ekskavatoru. Nosusinâtâ purvâ ûdens lîmenis ir pazeminâts un stip-ri svârstîgs; tâpçc arî sfagni un dzçrvenes izzûd, bet to vietâ ienâk blîvas sîkkrûmu au-dzes un purvs aizaug ar meþu. Ne vienmçr

Purvu ekosistçmu atjaunoðana ir aktuâla visâ pasaulç

ûdens lîmeòa atjaunoðana ir iespçjama, bet parasti var panâkt vismaz uzlabojumus.

Latvija purvu ekosistçmu atjaunoðanas ziòâ nav iesâcçja. Pirmie purvu atjaunoðanas darbi aizsâkâs jau 1990. gadu beigâs Teièu purvâ, kur rezervâta darbinieki sâka bûvçt pirmos aizsprostus uz grâvjiem. Tos bûvçja ar rokâm, izmantojot galvenokârt uz vie-tas pieejamus materiâlus: baïíus, sfagnus, kûdru. Drîz vien lîdzîgi aizsprosti tapa arî Lubâna mitrâja sagrâvjotajos purvos. Idejas un iedvesma nâca no ârvalstîm, bet îstâ pie-redze radâs, darot paðiem.

Drîz vien lîdzîgi purvu atjaunoðanas darbi aizsâkâs vçl vairâkos Latvijas augstajos pur-vos Stiklu purvu masîvâ, Cenas tîrelî, Klâòu purvâ, Lielajâ Íemeru tîrelî un citur. Sâka bûvçt aizsprostus no kûdras, izmantojot ek-skavatoru. Katrai vietai sava specifika, taèu ðâda veida aizsprosti izrâdîjuðies izturîgi un derîgi mçría sasniegðanai – ûdens lîmeòa stabilizçðanai.

Latvijâ veikta arî grâvju pilnîga aizbçrðana, lai likvidçtu meliorâcijas ietekmi dabas teritorijâs. Ðâdi darbi îstenoti Smiltenes pusç, Gaujas Nacionâlajâ parkâ un tuvâkajâ laikâ tiek plânoti Íemeru Nacionâlajâ parkâ.

Kas no tâ tiek iegûts? Pirmkârt, tiek at-jaunota sabojâta dabas sistçma. Atjaunojas kûdras uzkrâðanâs un oglekïa dioksîda pie-saiste. Ieguvçji ir purva augi un dzîvnieki – mitrajâs platîbâs atkal var ieviesties sfag-ni, atsâkas kûdras veidoðanâs; atgrieþas augðanas apstâkïu ziòâ izvçlîgâs dzçrvenes

un kukaiòíçrâjas rasenes; atgrieþas purva putni – tilbîtes, íîvîtes, dzçrves un citi.

Izjauktâs sistçmas atjaunoðanâs prasa dau-dzus gadus, tomçr tas atkal kïûst iespçjams. Galu galâ – netieði, bet pavisam noteikti ieguvçji esam arî mçs – cilvçki.

Purvu atjaunoðana notiek visâ Eiropâ, un pie atziòas par purvu atjaunoðanas nepiecieðamîbu nonâkuðas arî Krievija un Baltkrievija. Lîdere izstrâdâtu kûdras iegu-ves vietu renaturalizâcijâ ir Kanâda, kur zinâtnieki izstrâdâjuði praktiski pielietoja-mas metodes, kâ panâkt purva atgrieðanos pat stipri degradçtâs vietâs; arî stâdot sfag-nus, lai paâtrinâtu ðo procesu.

Mûsu reìionâ purvu atjaunoðanas liel-valsts ir Somija, kur pirmie darbi aizsâkâs jau pagâjuðâ gadsimta 70. gados un visâ valstî turpinâs arî mûsdienâs. Somija izvirzījusi sev ïoti konkrçtus mçríus dabas daudzveidîbas saglabâðanâ un cîtîgi tos îsteno, ik gadu at-jaunojot simtiem hektâru mitrâju, atzîstot, ka bieþi vien agrâko laiku mçìinâjumi pârvçrst purvus meþa zemçs izrâdîjuðies nesekmîgi un bezjçdzîgi. Tur par purvu atjaunoðanas nepiecieðamîbu vairs nediskutç – tâ ir paðsaprotama vajadzîba. Pagâtnç esam sabojâjuði, tâtad jâdara viss, lai atjaunotu!

Arî Igaunijâ un Lietuvâ jau vairâk nekâ 10 gadus notiek daþâda mçroga purvu atjaunoðanas darbi, lîdzîgi kâ Latvijâ, iedves-mojoties un mâcoties no Somijas un citu val-stu pieredzes.

Aizsprostus uz grâvjiem bûvç, lai panâktu nosusinâtâ kûdras slâòa samitrinâðanos. Attçlâ – purva atjaunoðanas vieta Somâ purvâ Igaunijâ, kur papildus aizsprostu bûvei izcirsts arî koku apaugums, lai mazinâtu iztvaikojumu caur lapâm. Koku izcirðana palîdz panâkt mitrâkus apstâkïus, bet paði koki blîvi saaug vienîgi susinâtos purvos – droða pazîme, ka purvam neiet labi.

Purvu ekosistçmu atjaunoðana visâ pasaulç ir kïuvusi par vienu no svarîgâkajâm vides aktualitâtçm ne tikai Eiropâ, bet arî Ziemeïamerikâ un Âzijâ, kur sastopami milzîgi kûdras resursi. Purvu atjaunoðana ir svarîga ne

tikai bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanai, bet arî vides problçmu risinâðanai.

Ar izkapti un grâbekli purvâ?

Jâ, daþkârt pïauðana ir nepiecieðama kaïíainos zâïu purvos, kur daudz retu un apdraudçtu sugu; tâpat kâ pïavâs, pïauðana palîdz saglabâties dabas daudzveidîbai. Jûs teiksiet – jâ, bet tad jau tas vairs nav da-bisks purvs!? Tas tiesa. To var saukt par pus-dabisku, ja gribam bût precîzi. Bet reizçm ðâdi darbi veicami vietâs, kur vairs nav iespçjams atjaunot dabiskus apstâkïus un tas bûtiski palîdz retajâm sugâm. Ir viegli pazaudçt kâdas apdraudçtas sugas atrad-ni – sak, izzuda – nu un tad? Taèu reizçm tas nozîmç ne tikai to, ka suga kïûst ar-vien retâka mûsu valstî, bet var iecirst robu arî visâ sugas izplatîbas areâlâ. Un tad jau it kâ nesvarîgâ lieta, kas nevienam laikus nav rûpçjusi, iegûst Eiropas vai pat globâla mçroga zaudçjuma piegarðu.

Siena talka kaïíainâ zâïu purvâ pie Kaòiera ezera 2015. gadâ. Izcçrtot krûmus, pïaujot un savâcot zâli, pamazâm tiek atjaunoti sugâm bagâtie purviòi, kas lîdzinâs paslapjâm pïavâm.

3DABAS PARKS2015. gada septembris

Visi zina, ka augstajâ jeb sûnu purvâ aug virði, vaivariòi, dzçrvenes... Tie visi ir sîkkrûmi. Mazâk zinâms sîkkrûms ir kasandra – vaivariòa lieluma mûþzaïð augs. Tieði Íemeru purvos tas sasniedz izplatîbas areâla rietumu robeþu – Kurzemç ðo augu neatrast.

Purva tilbîte (Tringa glareola) – neliels putns ar gaiðu virsasti un smalksvîtrainu astes galu. Riesta tçrpâ visai izteikta gaiða uzacs svîtra. Ligzdo lielâkoties sûnu purvos, bet caurceïoðanas laikâ pie daþâdiem ûdeòiem. No purva tilbîtei raksturîgâ sauciena cçlies ðîs sugas nosaukums krievu valodâ – fifi.

Sçravoti un dûòas ir Íemeru simboli. Tâdas ainas kâ Íemeru purvos pat visâ Baltijas reìionâ neatrast. Te avotos nav tikai sçrs, bet arî daudz kaïía – tâdçï ap avotiem veidojas sugâm ïoti bagâta vide, kurâ aug daudz retu sugu. Vienîgais veids, kâ saglabât sçrûdeòu veidoðanâs procesu, ir aizsargât purvus – sçrûdeòi veidojas tieði zem Íemeru purviem.

Lielais Íemeru tîrelis – otrs lielâkais ”dzîvais” purvs Latvijâ (aiz Teièu purva).

Kaòiera ezers – ne tikai putniem nozîmîga vieta, kas iekïauta

starptautiskas nozîmes Ramsâres mitrâju sarakstâ, bet arî Latvijas mçrogâ ïoti svarîga kaïíainu zâïu purvu teritorija. Tie ir îpatnçji, ìeoloìiski jauni purvi, kuros mît liels skaits retu augu un dzîvnieku sugu

TOP 3

Íemeru Nacionâlais parks – unikāla mitrâju teritorijaÍemeru Nacionâlâ parka purvi

Íemeru Nacionâlais parks bieþi tiek dçvçts par mitrâju parku. Tas tiesa – te ir daþâdi mitrâji: vairâki sekli piejûras eze-ri, kas ar savâm atklâta ûdens, niedrâju un zâïu purvu mozaîkâm ir nozîmîgas putnu teritorijas, purvi, pârmitri meþi un palieòu pïavas. Te ir Lielais Íemeru tîrelis, kas aizòem vairâk nekâ 6000 ha, Raganu purvs, Zaïais purvs, Smârdes tîrelis, Slo-kas purvs, Labais purvs, Kaðíu purvs un vairâki mazâki purvi – Pûðu purvs, Kugrai-nis jeb Ogu purvs, Seklais purvs, Zvejnie-ku tîrelis, Niedruliekòa, Vecais purvs, un jâatzîst – pat nezinâm visu purvu vârdus... Taèu medaïai ir arî otra puse. Diemþçl daïa ðo purvu mûsdienâs ir stipri ietekmçta – tâds ir gan Slokas purvs, gan Labais un Kaðíu purvs, ko izmainîjusi kûdras iegu-ve, kas aktîvi norisinâjâs lîdz pat pagâjuðâ gadsimta 80. gadiem; tâpat kûdras ieguve bûtiski ietekmçjusi Zaïo purvu un Smârdes tîreli. Nosusinâðana sekmçjusi purva platîbu aizaugðanu, un daïu sagrâvjoto purvu vairs nav iespçjams atjaunot. Sabeigt purvu var samçrâ âtri – pâris gadu desmitos, bet, kâ liecina pçtîjumu pieredze, – atjaunoðana prasa ievçrojami vairâk laika.

Nu jau vairâkus gadus vietçjâ sabiedrîba iesaistîjusies sîvâs diskusijâs, vai ne-piecieðama Zaïâ purva atjaunoðana un meliorâcijas grâvju aizbçrðana Lielâ Íemeru tîreïa rietumu malâ. Taèu ðîs idejas nav no gaisa pagrâbtas un balstâs uz daudz plaðâku, Eiropâ sen aprobçtu pieredzi. Acîmredzot tâpçc par ðiem jautâjumiem un labo piere-dzi jâstâsta vairâk.

Labi piemçri nav tâlu jâmeklçLielâ Íemeru tîreïa bijuðajâ kûdras iegu-

ves vietâ lielas platîbas aizòçma sausi kûdras lauki, kuros uz purva atjaunoðanos nebija ko cerçt. Taèu, 2006. gadâ ar dambjiem atjau-nojot ûdens lîmeni, pamestajos kûdras lau-kos ir panâkta purva augâja atgrieðanâs. Ja vçl pirms nepilniem desmit gadiem tâ ðíita bezcerîgi degradçta teritorija, tad tagad jau notiek sekmîga purva atjaunoðanâs, par ko liecina arî ilggadîgi pçtîjumi. Teritorija ir pieejama apmeklçtâjiem – pie Jûrmalas-Kalnciema autoceïa izvietots arî informâcijas stends.

Kûdras ieguves vieta bija pamesta 20. gs. 80. gados, lîdz galam to neizstrâdâjot, jo radâs baþas par nosusinâðanas nelabvçlîgo ietekmi uz sçrûdeòu veidoðanos zem Lielâ Íemeru tîreïa. Kûdras lauki palika un pat pçc teju 30 gadiem vairâk lîdzinâjâs Mçness ainavai nekâ purvam.

2015. gads. Vai var atpazît? Tâ pati vieta deviòus gadus pçc ûdens lîmeòa atjaunoðanas. Nu jau izskatâs pçc purva – ieviesuðâs arî daudzas purvu augu sugas, un teritorija kïuvusi par lielisku bridçjputnu ligzdoðanas un dzçrvju atpûtas vietu.

Ar aizsprostu palîdzîbu atjaunojot un stabilizçjot ûdens lîmeni, 2006. gadâ pamesto kûdras lauku teritorija tika samitrinâta. Jau daþus gadus pçc aizsprostoðanas bija ieviesuðies pirmie sfagni, kas ir laba zîme – mitruma reþîma atjaunoðana ir izdevusies.

Te redzams, cik liela loma purva atdzîvinâðanâ ir pareizam ûdens lîmenim. 2008. gadâ dominç atklâta kûdra un virði, bet vçl nav kûdras veidotâju – sfagnu sûnu.

4 2015. gada septembrisDabas parks

Bioloìe un Dabas aizsardzîbas pârvaldes

projekta «Na-tura 2000 teri-toriju nacionâlâ aizsardzîbas un apsaimniekoðanas programma» purvu eksperte Agnese Priede:

– Purvs jau izse-nis uztverts kâ cilvçka ienaidnieks vai vis-maz traucçklis, lai apsaimniekotu katru ze-mes stûrîti. Ja mûsu senèus varçja saprast, tad mûsdienâs ðo iesîkstçjuðo pieòçmumu vajadzçtu pârvçrtçt. Pieaugot globalizâcijas un urbanizâcijas tempam, tikpat strauji

Èuþu purvs – retu dârgumu krâtuve

Èuþu purvs nelîdzinâs nevienam no Latvijas purviem – tas ir viscaur neparasts: veidojies Abavas

senlejâ, no avotu ûdeòiem izgulsnçjoties avotkaïíim jeb saldûdens kaïíiezim. Purvâ uzkrâjusies arî zâïu kûdra, bet kopumâ apstâkïi ir samçrâ sausi un vairâk atgâdina pïavu.

Purvâ ir vienîgâ krûmu èuþas atradne Latvijâ un viena no retajâm ðîs sugas atradnçm Ziemeïeiropâ.

Otra vecâkâ aizsargâjamâ dabas teritorija Latvijâ (aiz Moricsalas) – tâs nozîmîba dabas saglabâðanâ

atzîta jau sen, dibinot liegumu 1924. gadâ.

Daudzu retu sugu mâjvieta – te mît liels skaits retu augu, tai skaitâ sûnu un tauriòu sugu.

Apstâkïi ir Latvijai unikâli un neparasti, tâpçc viss te ir îpatnçjs.

Krûmu èuþu bieþâk varam redzçt apstâdîjumos nekâ savvaïâ, un tas ir saprotami, jo Kandavas apkârtnç ir tâs vienîgâ atradne Latvijâ un viena no nedaudzajâm atradnçm Ziemeïeiropâ.

TOP 3

Bruòcepuru dzeguþpuíe Latvijâ ir ïoti reti atrodams augs, bet Èuþu purvâ tâ sastopama lielâ skaitâ. Pateicoties pçdçjos gados veiktajai apsaimniekoðanai, ðo augu tagad purvâ ir daudz vairâk. Katrs tâs zieds atgâdina cilvçciòu, kura galvu sedz milzu kapuce. Augs ir aizsargâjams, tâpçc to nedrîkst plûkt vai izrakt!

Saldûdens kaïíiezis ir ne mazâk apbrînojams dabas veidojums kâ koraïïu rifi. Tas veidojas vietâs, kur ir ar kaïíi bagâti avoti. Sûnas un lielâki augi apkaïíojas, un veidojas ðûnakmens. Tâds ir arî Èuþu purva pamatnç, veidojot ïoti îpatnçjus augðanas apstâkïus.

Nepietiek ar sargâðanu, vajag arî darît

Kâdreiz tagadçjâ dabas liegumâ tika ganîti lopi, kas droði vien palîdzçja krûmu èuþas atradnes saglabâðanâ. Padomju gados purvâ iegûti saldûdens kaïíieþi, ko raka nelielos karjeros, tâdējâdi iznîcinot daïu èuþu atrad-nes, tomçr vçlâk tâs daïçji atjaunojâs. Pa-domju laikâ purvâ vairs neganîja un nepïâva, tâpçc tas pamazâm sâka aizaugt ar meþu. Meþu paretinâja vairâki ugunsgrçki, taèu kopumâ apstâkïi pasliktinâjâs – samazinâjâs atklâto un gaiðo vietu skaits, kas èuþai ne-bija pa prâtam.

Ðî ir dabas teritorija, kur reto sugu saglabâðanai vajadzîga regulâra, taèu ne intensîva cilvçka darbîba, jo laika gaitâ su-gu sastâvs veidojies, pielâgojoties mçrenâm ietekmçm. Atstâjot to pilnîgi dabiskiem pro-cesiem, dabas retumi, tostarp èuþa, ar lai-ku izzustu...

Bet tie, kas bijuði Èuþu purvâ agrâk un nesen, noteikti pamanîjuði pârmaiòas. 2005. gadâ tika izstrâdâts dabas aizsardzîbas plâns, kur galvenos apsaimniekoðanas dar-bus – koku un krûmu izcirðanu, kâ arî atvaðu pïauðanu – veica un turpina veikt AS «Latvi-jas valsts meþi». Ir ierîkota dabas taka un izvietotas informâcijas zîmes un stendi, kas apmeklçtâjiem palîdz orientçties un uzzinât vairâk par ðo teritoriju.

Daugavpils Universitâtes zinâtnieki izpçtîjuði, ka ar èuþu nav tik vienkârði – tâ vâji atjaunojas ar sçklâm, kâ arî lçni at-aug pçc nogrieðanas. Tâ necieð noçnojumu un ir jutîga pret mitruma izmaiòâm. Tâpçc arî nevar vieglprâtîgi izturçties pret vienîgo ðâdu vietu Latvijâ. Paðlaik teritorija ir labi pieskatîta un apsaimniekota, un jâcer, ka tâ bûs arî nâkotnç.

Èuþu purvs 2010. gadâ bija diezgan aizaudzis un krûmu èuþai un citiem retajiem augiem un dzîvniekiem piemçrotas telpas kïuva arvien mazâk.

Èuþu purvâ, vairâku gadu laikâ izcçrtot kokus un krûmus, atkal izveidota atklâta platîba, kurâ labi jûtas gan krûmu èuþa (priekðplânâ), gan daþâdi citi reti augi un kukaiòi. Lai dabas vçrtîbas saglabâtos, darbi jâturpina

Pielikums sagatavots ar Latvijas Vides Aizsardzîbas fonda atbalstu un sadarbîbâ ar biedrîbu «Abavas ielejas attîstîbas centrs»

VieDOKliS

Kâpçc atjaunot purvus? aug arî dabiskas dabas vçrtîba. Skaistâ ru-

dens dienâ, ejot uz tuvçjo purvu dzçrvençs, padomâjiet – cik jums izmaksâtu tâds pur-va gâjiens, ja Latvijâ purvu vairs nebûtu un bûtu jâdodas, piemçram, uz Somijas vidieni, lai pavadîtu ðâdu dienu? Daþam tâda purva diena ir relaksâcija pçc pârstrâdâðanâs, ci-tam – bûtisks papildinâjums maciòam. Bet abos gadîjumos – ieguvums. Vai jûs gribçtu mainît pilnîgi iekultivçtu, sakârtotu dabu pret tâdu, kurâ vçl aizvien ir it kâ cilvçkam naidîgie purvi? Es noteikti ne.

Neizpratni var radît zaïo vçlme atjaunot purvus. Kâpçc atjaunot purvu, kas ir da-bisks? Tieðâm – dabisku purvu nevajag at-jaunot, tam jâïauj dzîvot savu dzîvi! Bet tur jau tâ bçda, ka bieþi vien tas vairs nav da-bisks. Diemþçl mûsdienâs pilnîgi neskartus purvus Latvijâ gandrîz vairs neatrast. Lielâko daïu purvu vairâk vai mazâk ietekmçjusi nosusinâðana.

Purvu atjaunoðanas ideja pamatos ir vienkârða – jârada apstâkïi, lai purvs var saârstçt to, ko cilvçks tam nodarîjis, un ïaut purvam atjaunoties, lai tas dzîvotu tâlâk sa-

vu dabisko purva dzîvi. Nosusinâðana rada bûtisku ietekmi – mainâs augu un dzîvnieku sastâvs, îpaðo sugu vietâ ienâk parastas. Su-gas ir izcili râdîtâji – vienmçr nekïûdîgi ïaus saprast, ka kaut kas nav kârtîbâ. Piemçram, nosusinot purvu, izzûd sfagni un citi pur-va augi – tie, kuri ilgâ laikâ veido kûdru. Purvs vairs neaug – tâtad nav dzîvs. Un vai tâdos apstâkïos vairs varam sevi mânît, tur-pinot apgalvot, ka kûdra ir atjaunojams re-surss? Nç. Jo kûdra aug tikai slapjos, dzîvos purvos. Jâsaprot, ka purvs nav tikai kûdra, augi vai putni. Tâ ir vesela sareþìîta sistçma ar daudz plaðâku ietekmi, nekâ ikdienâ aizdomâjamies. Proti, nosusinâtos purvos sâkas pretçjs process – kûdra vairs nekrâjas, bet sadalâs. Atbrîvojas milzîgi ogïskâbâs gâzes daudzumi un aiziet atmosfçrâ...

VeNTS DuBrOVSKiS

2. lpp.

2015. GADA OKTOBRIS2015. GADA OKTOBRIS2015. GADA OKTOBRIS

DABAS PARKS

Vai daba svarîgâka par cilvçku?Platîbas ziòâ (36 180 ha) Íemeru

Nacionâlais parks ir treðais lielâkais Latvijâ, un tâ teritorijâ ietilpst arî èetri Tukuma un Engures novadu pagasti. Jau kopð parka dibinâðanas 1997. gadâ vietçjâs paðvaldîbas (jo îpaði jûrmalciemos) to uztvçra kâ nevçlamu apgrûtinâjumu. Privâto zemju îpaðniekiem bi-ja jâsamierinâs ar daþâdiem ierobeþojumiem, kompensâciju mehânisms vçl tikai veidojâs, un, jâteic, ðis process turpinâs. Un varbût tâpçc bijuðâ Lapmeþciema pagasta pado-mes priekðsçdçtâja Edmunda Pçtersona uzstâdîjumam – ”Vai daba svarîgâka par cilvçku!??” – atbalstîtâji atrodas vçl ðodien...

Salîdzinot parka dibinâðanas laiku un ðodienu, jâatzîst – diemþçl Latvijas valstij joprojâm simptomâtiski trûkst lîdzekïu vides jautâjumu risinâðanâ. Tâ vçl nesenâ pagâtnç Íemeru Nacionâlâ parka administrâcija (kopð 2011. gada Latvijas Dabas pârvaldes pakïautîbâ) daïu algas bija spiesta piepelnît no meþizstrâdes izsolçm parka teritorijâ... Parkâ nomainîjuðies trîs direktori, un daïa jauno, daudzsoloðo vides speciâlistu dar-bu atraduði citur; darbinieku skaits saru-cis lîdz 16 cilvçkiem. Lai gan savulaik dâòu veidotâ Dabas aizsardzîbas plâna termiòð beidzâs 2010. gadâ, jaunais plâns vçl ti-kai top. Pçdçjo gadu vçrienîgâkais projekts hidroloìiskâ reþîma atjaunoðanai trijâs par-ka vietâs iekavçjies birokrâtisku uzstâdîjumu pçc... To zinot, vai ir pamats runât par regre-su nacionâlâ parka attîstîbâ?... Sarunâ ar par-ka Dabas izglîtîbas centra vadîtâju Agne-si Balandiòu noskaidrojâm, ka vismaz par apmeklçtâju piesaistîðanu pagaidâm nav jâsatraucas.

Ekskursijas – tikai skolçniemA. Balandiòa: – Dabas izglîtîbas piedâvâjums pçdçjo

gadu laikâ nav daudz mainîjies. Mums

Toreiz un tagad – dabas takâsAr domu – pievçrst uzmanîbu dabas

vçrtîbâm – pirms 12 gadiem izstaigâjâm jaunatklâtas un arî mazâk zinâmas dabas takas agrâkâ Tukuma rajona (un ne tikai) apkaimç. Ðo

gadu laikâ daudz kas ir mainîjies – ievçrojami au-dzis tûrisma piedâvâjums îpaði aizsargâjamâs da-bas teritorijâs. Taèu – vai tas nesis cerçto – lielâku sabiedrîbas izpratni par dabas vçrtîbâm un

atbalstu to saglabâðanâ? To mçìinâjâm noskaid-rot, vçlreiz – ar laika un arî pieredzes distanci – ievçrtçjot dabas tûrisma piedâvâjumu Tukuma, Kandavas un Engures novadâ.

joprojâm ir èetras Dabas skolas program-mas – tâs ir bezmaksas programmas par purvu, meþu, piekrasti un ûdeòiem daþâda vecuma skolçniem, taèu lielâkoties brauc sâkumskolçni, tâpçc arî piedâvâjums vairâk uz viòiem orientçts. Ðobrîd vispieprasîtâkâ ir purva nodarbîba, jo tâ ir iespçja aiziet uz jauno purva laipu, pastaigâ ietverot Da-bas skolas nodarbîbu. Dabâ tas notiek tâ, ka skolçni dodas laipâ, ekipçjuðies ar dar-ba lapâm, lupâm un viòiem jâveic daþâdi uzdevumi. Rudenî ðâdas nodarbîbas notiek gandrîz katru dienu.

Ðis piedâvâjums ir tikai skolçniem un vienîgi darbadienâs. Tas tâpçc, lai mûsu

piedâvâjums nepârklâtos un nekonkurçtu ar gidu un tûrisma uzòçmçju piedâvâjumu. Ðâdi neradâm neveselîgu konkurenci vietçjiem uzòçmçjiem. Pârçjâs mçríauditorijas – ìimenes ar bçrniem un individuâlie ceïotâji – var izmantot Informâcijas centra pakalpoju-mus Meþa mâjâ Íemeros. Tur ikviens var ie-griezties bez maksas, saòemt nepiecieðamo informâciju un doties tâlâk.

Otrs veids – katru mçnesi rîkojam tema-tiskus dabas izglîtîbas pasâkumus. Tie ir bez maksas, un tâpat tajos var piedalîties jebkurð. Tâ septembrî notika Sçòu diena, bet oktobrî pçc Putnu vçroðanas bûs pasâkums «Kad beigas ir tikai sâkums», kur runâsim

par veïu laiku dabâ. Mums – cilvçkiem – nâve nozîmç dzîves beigas, taèu dabâ tâ ir neatòemama dzîvîbas procesa sastâvdaïa. Lûk, tâ strâdâjam dabas izglîtîbas jomâ.

Parks nodroðina bezmaksas dabas baudîðanu – bûvçjam laipas, takas un toròus, kas pieejami ikvienam jebkurâ ga-da laikâ. Internetâ ir pieejami visi izziòas materiâli, Informâcijas centrâ var saòemt pa-pildu informâciju un vçl papildus rîkojam pasâkumus. Ja ir vçlme baudît kaut ko individuâli un îpaði, tad, jâ, jârçíinâs ar pa-pildu maksu par gida pakalpojumiem.

Pirmo laipu Lielajâ Íemeru tîrelî izveidoja 2000. gadâ, daïçji izmantojot padomju laikâ bûvçtu laipu, kas veda uz meteoroloìisko staciju. Pastaiga purvâ kïuva par tik iecienîtu iz-klaidi, ka 2008. gadâ laipu nolietojuma dçï nâcâs slçgt...

2013. gadâ ar Eiropas fondu atbalstu tika izbûvçta jauna laipu taka ar skatu torni. Taku 3,4 km garumâ veido divi apïi, kas ïauj izvçlçties arî îsâku – 1,4 km – marðrutu.

Lielais Íemeru tîrelis ir apmçram 8000 gadus vecs augstais sûnu purvs. No skatu toròa varçsiet ievçrtçt skatu, kâds paveras uz 5000 ha lielo purvu. Tomçr, ja vçlaties baudît dabas noðíirtîbu, nebrauciet uz purvu brîvdienâs – kâ pârliecinâjâmies, vienâ saulainâ oktobra svçtdienâ ceïð lîdz laipai bija pârvçrties par «Vanðu tiltu sastrçgumstundâ» – izbraukðana lîdz ðosejai prasîja pusstundu, kamçr maksas stâvlaukums tai paðâ laikâ bija pustukðs un satiksmes regulçðana bija atstâta paðu satiksmes dalîbnieku ziòâ...

2 2015. gada oktobrisDabas parks

Runât par konkrçtâm nâkot­nes iecerçm ðobrîd vçl neva­

ram, taèu ïoti daudzas lietas var izdarît bez naudas. Tâ Dabas skolas nodarbîbas nemitîgi papildinâm ar jaunu informâciju – kâ inspektori ziòo par kâdâm problçmâm dabâ, tâ par to runâjam ar skolçniem. Piemçram, stâstâm, cik svarîgi ir neatstât atkritumus meþâ, nededzinât ugunsku­rus, kur pagadâs, un tamlîdzîgi. Ðâda nodarbîbas satura uzlaboðana ir bezgalîgs process.

Runâjot par infrastruktûras uzlaboðanu, ðobrîd administrâcija lielus projek­tus neplâno, taèu par Kohçzijas fonda lîdzekïiem pie Meþa mâjas top rotaïu lau­kums un Dumbrâju laipu taka.

Lielâ tîreïa laipai – privâts apsaimniekotâjs

– Ðobrîd Íemeru Nacionâlajâ parkâ ir pieejami vairâk nekâ 20 objekti. Ne vi­si ir mûsu, taèu atrodas parka teritorijâ. Redzamâkais jaunums ir Lielâ tîreïa lai-pa, kas no pagâjuðâ gada atkal ir pastaigu cienîtâjiem pieejama. Ir atjaunota Kaòiera pilskalna un Sçravotu laipa. Pagaidâm apmeklçtâju daudzumu nefiksçjam, taèu ir iegâdâti apmeklçtâju skaitîtâji, kas tiks uzstâdîti dabas takâs, lai nopietnâk seko­tu apmeklçtâju plûsmâm.

Ðovasar tika izsludinâts publiskais iepir­kums par stâvlaukuma nomas tiesîbâm pie Lielâ tîreïa. Iepirkumu sludinâjâm ar mçríi uzlabot esoðo situâciju laipas apkârtnç, jo tas ir mûsu TOP objekts, ko apmeklç vismaz 40 000 cilvçku gadâ. Tik intensîvi apmeklçtiem objektiem jau nepiecieðama papildu uzraudzîba un apsaimniekoðana. Sapratâm, ka nepiecieðami papildspçki un vietai jâïauj attîstîties vairâk, nekâ mçs kâ valsts iestâde varam dot. Tûristi, iespçjams, gribçtu, lai tur ar laiku bûtu maza kafejnîca vai vçl kâdi pakalpojumi. Mûsu galvenais uzstâdîjums uzòçmçjam bija, lai bûtu pie­ejama informâcija par laipu un nacionâlo parku, jo daudzi tûristi par citiem par­ka objektiem nekâ nezina. Nav nekâds noslçpums, ka Meþa mâja ir pilnîgi prom no galvenajâm apmeklçtâju plûsmâm un no tiem apmçram 70 000 cilvçku, kas gada laikâ apmeklç nacionâlo parku kopumâ, Informâcijas centrâ iegrieþas apmçram 3 000..., un ðis skaitlis nemainâs... Tâpçc loìiski bûtu, ja Informâcijas centrs atrastos tur, kur ir visvairâk cilvçku.

Otrs faktors – normâli bûtu, ja vis­maz vasarâ pie laipas regulâri bûtu kâds cilvçks, kurð gan savâktu atkritu­mus, gan paregulçtu auto plûsmu. Apzi­not visas ðîs vajadzîbas, tika izsludinâts iepirkums, un tagad pie laipas saimnie­ko privâts uzòçmçjs. Ðobrîd tiek iekasçta maksa (2 eiro) par vieglâs automaðînas novietoðanu stâvlaukumâ, taèu par au­tobusu stâvvietas izmantoðanu mak­sa netiks prasîta. Lielais stâvlaukums domâts autobusiem apgrieðanâs manev­ru veikðanai, lai nerodas situâcija, kâda ir bijusi iepriekðçjos gados, kad brîvdienâs visi saliek maðînas krustâm ðíçrsâm – kâ pagadâs. Iebrauc lielais autobuss un vairs netiek ne uz priekðu, ne atpakaï. Pilnîgs bardaks. Tâpçc ðis par Kohçzijas fonda lîdzekïiem atjaunotais stâvlaukums nav iznomâts (to arî nedrîkstam darît), bet ir domâts autobusiem.

Riteòbraucçjiem viss par velti, un joprojâm nav maksas par Tîreïa laipas apmeklçjumu, un tas ir galvenais. Jâmaksâ tikai par auto novietoðanu, taèu auto var atstât arî pa ceïam – posmâ no kapiem lîdz zîmei par maksas zonu ceïa labajâ pusç. Vienkârði mazliet tâlâk jâpaiet kâjâm, to­ties – viss bez maksas... Jâpiebilst, ka invalîdiem arî stâvvieta ir bez maksas un viòiem tiek dota iespçja iebraukt tâlâk – lîdz mazajam stâvlaukumam. Ðobrîd ir sajûta, ka situâcija ir uzlabojusies, jo tagad ceïð starp abiem stâvlaukumiem ir gâjçju zona un nav no auto jâbçg grâvî.

Jâatzîst – informâcijas par Íemeru Nacionâlo parku virtuâlajâ vidç netrûkst, taèu viena lieta ir mâjaslapu stâsti,

cita – reâlâ situâcija dabâ. Kâ apliecinâja kâju izkustinâðana

dabas takâs, izmaiòas ir ne tikai pagâtnes–tagadnes horizontâlç, bet arî tajâ informâcijâ, kas pieejama ÍNP mâjas lapâ kemerunacionalaisparks.lv

u1. lpp. Dodamies dabâ!

Sçravotu dîíi Raganu purvâ ir Baltijas mçroga dabas retums. Pirmâ laipu taka tika atklâta 2005. gada 28. maijâ, taèu apmeklçtâjiem tâ patika bradât pa dîíiem, ka baþâs par ekosistçmas izpostîðanu laipa tika slçgta.

Agnese Balandiòa izrâda jauno laipu taku uz sçravotu dîíiem – kârtîbu takâ parka administrâcija cer panâkt, ierîkojot videonovçroðanu.

Slokas ezera takas atklâðana 2004. gada 29. maijâ; gida lomâ – ðobrîd Latvijâ pazîstamais sikspâròu pçtnieks Viesturs Vintulis

Koka rotaïºîki vçl saglabâjuðies – vien laipu dçïi daþviet satrunçjuði, tomçr parka administrâcija Slokas ezera taku plâno nâkamgad slçgt

Skats uz Vçrðupîti no Dumbrâju laipas 2004. gada maijâ.

Arî tâ savu laiku no-kalpojusi, un ðobrîd pa lîdzîgu marðrutu 500 m garumâ top

jauna laipu taka, kas lîdz decembrim

jâpabeidz

2003. gada maijâ tika atklâta Kaòiera pilskalna laipu taka. Tâs izveidoðanu rosinâja Lapmeþciema muzeja vadîtâja Mudîte Bçrziòa, atsaucoties uz se-niem nostâstiem par pirâtu apmetni un neparastiem akmens vaïòiem Kaòiera eze-ra krastâ. 2013. gadâ takai tika atjaunots grants segums un uzbûvçts augstâks skatu tornis.

3dabas parks2015. gada oktobris

1998. gadâ Latvijas lielâkais piejûras ezers – Engures ezers – tika iekïauts Engures ezera dabas parka teritorijâ, ko joprojâm apsaimnieko «Engures ezera dabas parka fonds», un tâ vienîgais algotais darbinieks – Ro-berts Ðiliòð. Fonda darbîba vçrsta galvenokârt uz biotopu kopðanu un ûdensputniem piemçrotu apstâkïu nodroðinâðanu ezerâ. Pirms vairâkiem gadiem no dabas parka teritorijas tika atdalîta jûras platîba, tâpçc ðobrîd parks ir vien 12 490 ha liels.

Engures ezera dabas parkâ konstatçtas 44 Eiropâ apdraudçtas putnu sugas, 5 ziv-ju sugas un 3 augu sugas, kas iekïautas ES direktîvu pielikumos. Ðeit aug 40 Latvijâ retas un Sarkanajâ grâmatâ ierakstîtas au-gu sugas.

Ðobrîd dabas parkâ ir pieejamas divas pastaigu takas un divi skatu toròi.

Lûk, Roberta Ðiliòa ieskats paveiktajâ:

– Parkâ esmu kopð tâ dibinâðanas – 1998. gada; tâtad 18 gadi nolauzti – ieguldîts milzîgs darbs. Arî pirms tam ðeit bija darîts daudz, bet padomju laikâ, pçc tam saistîbâ ar varas maiòâm gandrîz 20 gadus apsaimniekoðanas darbîbas ti-ka veiktas ïoti nelielâ apjomâ un tad palçnâm sâkâs jauns cikls. 1999. gadâ ti-ka izstrâdâts ezera dabas aizsardzîbas plâns; 2001. gadâ – realizçts pirmais LIFE projekts, kura ietvaros tika uzsâkta pie-krastes pïavu atjaunoðana uz ziemeïiem no ornitoloìisko pçtîjumu centra (tagad tâs izveidojuðâs par skaistâm pïavâm, kur cilvçki brauc, skatâs un priecâjas par putniem un savvaïas zirgiem un govîm); tâpat atjaunotas pïavas rietu-mu krastâ pie Krievraga un uz salâm – Kazrovas un Lopsalrovas. Tas nodroðina ûdensputniem nepiecieðamos biotopus. Pakâpeniski attîstâmies, un lîdzîgi tas ir ar tûrisma infrastruktûru – 1999. gadâ ti-ka uzbûvçts pirmais skatu tornis liedagâ. 2012. gadâ pirmie toròi savu laiku jau bi-ja nokalpojuði, tâpçc pçdçjo gadu laikâ ir uzbûvçti divi jauni toròi – ðeit, liedagâ, un Mçrsragâ. Íûïos tornis ir avârijas stâvoklî, un tur augðâ kâpt ðobrîd nedrîkst. Tâpat Orhideju takai 2014. gadâ atjaunojâm lai-pu takas klâjumu (taku atklâja 2003. gadâ). Koka infrastruktûrai desmit gadi ir pietie-kami ilgs kalpoðanas laiks – koks ir koks; visu gadu ârâ lietû, sniegâ – mûsu kli-matiskajos apstâkïos nevar vairâk gribçt. Teorçtiski varçtu izmantot arî ilgâk, taèu daudz kas atkarîgs arî no vietas, kur lai-pas izmanto. Tâ tas ir visâ pasaulç – daþviet takas ir labâkâ, citviet – sliktâkâ stâvoklî; nav tâ, ka visas tikai jaunas vai sapuvuðas... Tâds tas cikls – kaut ko atjau-no, bet kaut kas iziet no ierindas...

Engures ezera vçrtîbas

Roberts Ðiliòð putnu vçroðanas tornî 2003. gadâ un... iroties uz meteoroloìijas staciju, kas ezerâ uz pontoniem izveidota pçrn

Engures ezera krastos sâkotnçji tika iemitinâti padsmit pussavvaïas zirgi un taurgovis. Nu dzîvnieku skaits izaudzis lîdz 90, tâpçc bars sadalîts trijos aplokos. Ceïâ uz skatu torni no zirgiem neizvairîties. Apmeklçtâju vçlme dzîvniekus pacienât vismaz vienam zirgam gadâ bei-dzas letâli...

Vecajâ putnu vçroðanas tornî varçja çrtâk patverties no vçja, toties jaunajam viena priekðrocîba – tas ir jauns...

Orhideju takas atklâðana 2003. gada 27. jûnijâ pulcçja botâniíus no tuvienes un tâlienes.

Viens no takâ rodamiem aizsargâjamiem au-giem – naktsvijole, taèu atrodamas arî muðu ofrîdas un iedzeltenâs dzeguþpirkstîtes.

4 2015. gada oktobrisDabas parks

Pielikums sagatavots ar Latvijas Vides aizsardzîbas

fonda atbalstu un sadarbîbâ ar biedrîbu «Abavas ielejas

attîstîbas centrs»

Abavas ielejā Kandavas internātvidusskolas taku sakopšanas talka. 2003. gada maijā

No Kandavas lîdz Abavas ie-tekai Ventâ – tâ ir dabas

parka “Abavas senleja” – îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijas – atraðanâs vieta. 14 933 ha plaðo da-bas parku apsaimnieko 2003. gadâ izveidota biedrîba «Abavas ielejas attîstîbas centrs», kas sâkotnçji bija pazîstama kâ sabiedriskâ organizâcija ARDIC (saîsinâjums no angïu valodas Abava Rural Develop-ment and Information Centre). Tâs tapðanas iniciatori bija Nîderlandes Overjiseles provinces un Latvijas Da-bas fonda pârstâvji, bet dibinâtâjas bija lielâkâs dabas parkâ esoðâs paðvaldîbas – Kandavas, Sabiles, Ìibuïu un Rendas.

Dabas parks ir «Nature 2000» teritori-ja – visâ Eiropâ retu un apdraudçtu augu un dzîvnieku sugu dzîves vieta; tajâ atro-das arî Èuþu purva dabas liegums.

Lûk, kâ dabas parkâ paveikto vçrtç biedrîbas vadîtâja Iveta Piese:

– Biedrîbai ir bijuði vairâki vadîtâji – paðvaldîbu algoti cilvçki, kas rakstîja projektus un, protams, îstenoja arî savas idejas. Valdç bija paðvaldîbu pârstâvji un privâtpersonas – Abavas senlejas iedzîvotâji. Tad nâca pârmaiòu laiks – tika izsludinâts konkurss uz biedrîbas vadîtâja amatu, un tâ no Tûrisma informâcijas centra vadîtâjas kïuvu par biedrîbas iz-pilddirektori. Tolaik rakstîju vairâkus projektus un izdevâs piesaistît lîdzekïus no Latvijas Vides aizsardzîbas fonda. Biedrîbâ centâmies turçties pie princi-pa – darît ko tâdu, kas bûtu vajadzîgs visiem: lai ir pieejams sabiedrîbai, nevis kaut ko izveidot privâtâ teritorijâ un pçc tam brînies – þogs apkârt... Pirmkârt, vie-na no prioritâtçm bija iezîmçt senlejas teritoriju – izlikt zîmes un informâciju, kas esi iebraucis vai iegâjis Abavas sen-lejas dabas parka teritorijâ. Ja nemaldos, ierîkoti ir vismaz 27 informâcijas sten-di. Izdevâm bukletu par Abavas senle-ju, jo lîdz tam senlejas kartes, ko varçtu izmantot tûristi, nebija; katrs rajons taisîja savu tûrisma karti, kurâ iekïâva tikai savu teritoriju, ne kaimiòa. Nu jau biedrîbas izdotâ karte ir novecojusi un nav vairs pieejama, taèu pçrn izdevâs iz-dot Taku grâmatiòu ar shematisku kar-ti. Izdevâm arî avîzi. Ir bijuði vairâki pro-jekti, kas saistîti ar pïavu attîrîðanu – gan taku veidoðanu, gan zâlâju atjaunoðanu. Ðogad attîrîjâm 13,9 ha, bet pçrn divi biedrîbas biedri savos îpaðumos pïavas attîrîja no aizauguma un izcirta krûmus. Tas notika ar Latvijas Vides aizsardzîbas fonda finansiâlu palîdzîbu.

Lai popularizçtu ielejas dabas ta-kas, rîkojam daþâdus vides izglîtîbas pasâkumus: tâ pçrn notika akci-ja «Kâjâmgâjçju dienas», kuru ietvaros izstaigâjâm jaunâkâs takas gar Imulas upi un Abavu, kâ arî Èuþu purvu. Katrâ pârgâjienâ lîdzi gâja kâds dabas eksperts, kas iepazîstinâja ar ceïâ rodamajâm vçrtîbâm. Ðogad ðos pârgâjienus atkârtojâm un vietçjie cilvçki, kas tajos piedalîjâs, ar lepnumu varçja atzît, cik îpaðâ un skaistâ vietâ dzîvo. Ðogad pro-jekta «Ej droði dabâ!» ietvaros notika arî Velodiena – pirmoreiz un savâ ziòâ ”pir-mais kucçns”, taèu viss izdevâs. Ja pçrn kâjâm nogâjâm no Kandavas lîdz Sabilei, tad ðogad ðo ceïu veicâm ar velosipçdu turp un atpakaï.

No Kandavas lîdz Ventai

Dabas taku veidoðanâ daudz palîdzçjuði vietçjie iedzîvotâji, taèu ar Eiropas finansçjumu astoòas takas nu jau civilizçti staigâjamas

Iveta Piese 2003. gadâ Ozolâju dabas takâ, kas vairs netiek reklamçta. Ðis ir tikai viens no pârsteigumiem, ko taku gâjçjs var atklât Imulas krastos

2003. gadâ Velna acs avots privâtîpaðumâ pie Èuþu purva vçl bija publiski pieejams, taèu vçlâk saimnieki ðo vietu norobeþoja; diemþçl, tâ tas notiek daudzviet Latvijâ

Èuþu purvs ir vienîgâ krûmu èuþu audze Latvijâ. Tuvâkâs audzes atrodamas Ziemeïigaunijâ un Gotlandç. Valsts aizsardzîbâ ðî vieta atrodas no 1924. gada. 96 ha platîbâ redzami Abavas senlejai raksturîgi, bet Latvijâ un Eiropâ reti biotopi – avo-ti, kuri izgulsnç avotkaïíus, kaïíains zâïu purvs, kaïíainas pïavas un vecupes. Te îpaði aizsargâjamas ir 17 augu, 9 putnu, 14 bezmugurkaulnieku un 2 abi-nieku sugas. Òemot vçrâ, ka Abavas senlejâ atrodas daudzas îpaði aizsargâjamas dabas teritorijas, ðobrîd tiek izskatîta iespçja izveidot Latvijâ vçl vienu – piek-to nacionâlo parku.