Deguči – Salakas Dūkšta - celvezi.lv · Eiropa – LIETUVA – AUKŠTAITIJA Sārtu ezers – Dusetas – Antaliepte – Deguči – Salakas – Dūkšta CEĻVEDIS PA MARŠRUTU

Eiropa – LIETUVA – AUKŠTAITIJA

Sārtu ezers – Dusetas – Antaliepte – Deguči – Salakas – Dūkšta

CEĻVEDIS PA MARŠRUTU

Ceļveža versija 07.09.2016.

http://celvezi.lv/

www.Celvezi.lv LIETUVA: Aukštaitija: Sārtu ezers-Dusetas-Antaliepte-Deguči-Dūkšta

– 2 –

Visi www.Celvezi.lv lejupielādējamie faili ir A4 formātā, lai tos ir ērti izdrukāt un ņemt līdzi ceļā.

Ceļveža maršruts

https://goo.gl/maps/moDsdPTuyHv

Satura rādītājs

Sartu reģionālais parks ...................................................................................... 3 Sartu ezers .................................................................................................. 3

Jaskonišķu izziņu taka (Jaskoniškių pažintinis takas) ..................................... 4

Dusetas (Dusetos) ........................................................................................ 4

Gražutes reģionālais parks (Gražutės regioninis parkas) ............................... 5

Antaliepte (Antalieptė) ................................................................................ 7

Karmelītu klosteris ........................................................................................ 7

Antalieptes hidroelektrostacija .................................................................... 7

‘Antalieptes jūra’ (Antalieptės marios) ......................................................... 7

Antalieptes ūdensdzirnavas .......................................................................... 8

Vencavas vējdzirnavas .................................................................................. 8

Seno alus darīšanas instrumentu ekspozīcija ............................................... 8

Savašas ģeoloģiskā izziņu taka ...................................................................... 8

Lūžu svētvieta ............................................................................................... 9

Baltrišķi (Baltriškės) ..................................................................................... 9

Mūku tiberieši brālība (Tiberiados bendruomenė) ....................................... 9

Deguči (Degučiai) ...................................................................................... 10

Deguču izziņu taka ...................................................................................... 10

Deguču pasta stacija ................................................................................... 10

http://www.celvezi.lv/


– 3 –

Enerģētikas muzejs .................................................................................... 11

Salakas (Salakas) ....................................................................................... 11

SV.MARIJAS MOCEKLES BAZNĪCA (Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia) ..................................................................................................... 11

Vidas Žilinskienes kolekcija ‘Jūras muzejs’.................................................. 12 Salakas zīmjakmens ............................................................................................................ 12 Gražutes reģionālā parka apmeklētāju centrs ............................................ 12

(Dūkšta) .................................................................................................... 13

Atzarojas no maršruta „LIETUVA: Aukštaitija: (Raubonis) – BIRŽI – ROKIŠĶI – Kriauni – Stelmuže – ZARASI”

Lejupielādēt ceļvedi: www.celvezi.lv

Pie Bradesiem griežam no ceļa 117 pa labi uz ceļu 178.

Sartu reģionālais parks

http://www.sartai.info/ (lt) Vytauto g. 5, Dusetos, +370 385 56834, +370 385 56849

Izveidots 1992.g. Rokišku un Zarasu rajonu robežošanās vietā, tas Parks ir ļoti vērtīgs no hidrogrāfiskā, bioloģiskā, rekreācijas, kultūras un ģeomorfoloģiskā viedokļa. Parka teritorijas daļā, kura atrodas Rokišku ra-jonā, ietilpst Mielenu ģeomorfoloģiskais rezervāts, kas ierīkots, lai sagla-bātu pauguraino, gravaino un ezeraino reljefu. Sartu hidrogrāfiskais re-zervāts iekārtots, lai saglabātu Lietuvā garāko Sartu ezeru ar dziļiem lī-čiem, pussalām, salām un caurtekām, dzīvnieku un augu valsti, piekrastes pilskalnus.

SARTU EZERS

Piektais pēc lieluma Lietuvas ezers ir 15 km garš, tā platums līdz 950 m, krasta līnija 79 km (garākā Lietuvas ezeru vidū), lielākais dziļums 22 m.

Uz ezera ledus katru gadu februāra pirmajā svētdienā notiek zirgu pajūgu sacīkstes. Šajā dienā te ir arī gadatirgus un folkkoncerti. 1995.g. pasākums bija

īpašs – sacīkstes atzīmēja 200. gadadienu kopš pirmās dokumentētās reizes. Nu jau 130 gadus sacīkstes notiek ik gadu, bet 90 gadus tām ir oficiāls statuss. Pa-sākumu katru gadu apmeklē 15-30 tk. skatītāju.

Pasākums saistīts ar leģendu: Senos laikos pie ezera dzīvojis bagāts kungs. Reiz pie viņa atnāca par strādnieku kalps, kura līgava bija izcila skaistule. Kun-gam tā iepatikusies un viņš gribējis to kalpam atņemt. Kungs piedāvāja uzrīkot zirgu sacīkstes uz ezera ledus – kurš vinnēs, tam arī līgava. Kungs bija pārlieci-nāts par savu uzvaru, jo viņam bija labi zirgi, bet kalpam vispār nebija zirga. Par pēdējiem grašiem kalps nopirka jaunu kumeļu un centīgi rūpējās par to. Tad nu pienāca laiks, kad ezers aizsala un sacīkstnieki izbrauca uz ledu – kungs pajūgā ar 12 zirgiem, kalps – jāšus uz kumeļa, kurš kā bulta aiztraucās pa plāno ledu. Kungs aizsvilās niknumā un bija nolēmis kalpu nopērt, taču ledus zem pajūga ielūza un kungs ar visiem zirgiem nogrima.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Sartu ezers <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<



http://www.sartai.info/


– 4 –

Augstākajā piekrastes vietā uzcelts 35 m augsts metāla tornis ar pieciem

apskates laukumiem. Uzkāpjot piektajā laukumā, kā uz delnas paveras ezera ap-kaime un tuvākās apdzīvotās vietas. Torņa celtniecības iniciators bijis „Rokišku siera“ uzņēmuma direktors Antanas Trumpa.

JASKONIŠĶU IZZIŅU TAKA (Jaskoniškių pažintinis takas)

http://www.sartai.info/index.php?option=com_content&view=article&id=84&Itemid=248 (lt) – atrodas 7 km no Bradesim un 2,5 km no Dusetām

http://www.visitzarasai.lt/lv/9917691/paintiniai-gamtos-takai/jaskoniu-izzias-taka

Takas garums 1400 m, tajā iekār-toti 13 stendi, maršruts atzīmēts ar krāsotiem stabiņiem.

Taka vijas cauri smilšainam priežu mežam, kas kopš seniem lai-kiem tiek saukts par Smalinīču (Sma-linyčia). Tajā var ieraudzīt dzilnas iz-kaltu dobumu, vērot meža „sani-tāru” dzeņu paveiktos darbus, bet, ja uzmanīgi klausīsieties jūs pavadošo putnu čivināšanu, varbūt sadzirdē-siet līdz šim nedzirdētas dziesmas. Iz-ziņas takas stendi pievērsīs Jūsu uzmanību dažādiem dabas objektiem. Uzzinā-siet, kā rodas avots, kāpēc putni dzied, kam nepieciešami sausie koki un cita nedzīvā koksne, kad vislabāk aug priedes, kad egles u. tml. Šo vietu kopš seniem laikiem iecienījuši nometņu rīkotāji, par to liecina arī neatkarīgās Lietuvas laikos jauno strēlnieku uzbērtais Vīča krusts (Vyčio kryžius) – viena no izziņas takas sta-cijām. Informācija par objektu pievienota 03.09.2016.

shēma: http://www.sartai.info/index.php?option=com_content&view=article&id=84&Itemid=248

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Sartu ezers <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

DUSETAS (Dusetos) Pilsēta izaugusi no ciematiņa, kurā jau 15.gs. apmetās brīvie amatnieki un

tirgoņi. Sv.Trīsvienības baznīca (1888, neoromantika), tajā senās L.Gogeļa svētbildes. Dusetu mākslas galerija izveidota 1995.g. un apvieno vietējos māksliniekus.

K.Būga 31a, +37038556878. K.Bugas Dusetu novada muzejs darbojas kopš 1975.g. Ekspozīcija stāsta par

reģiona politisko, ekonomisko dzīvi, vēsturi, kultūru un sadzīvi.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Dusetas <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<


http://www.sartai.info/index.php?option=com_content&view=article&id=84&Itemid=248

http://www.sartai.info/index.php?option=com_content&view=article&id=84&Itemid=248


– 5 –

Iebraucam Gražutes reģionālajā parkā, kurā ir divi palieli meža masīvi – Gražutes mežs un Sausašilis mežs.

GRAŽUTES REĢIONĀLAIS PARKS (Gražutės regioninis parkas)

http://grazute.lt/ (lt, en, lv, ru) Laisvoji a. 14, Salakas, +370 385 59425, [email protected]

Dibināts 1992.g. Tā mērķis ir saglabāt ezeriem un mežiem bagāto Šventojas upes augšteces ainavu, neatkārtojamo dabu un kultūras mantojuma vērtības. Nav šaubu, ka šā novada lielākā vērtība ir cilvēku tikpat kā nesabojātā daba, tās pirmatnējais skaistums atstāj lielu un neizdzēšamu iespaidu uz ikvienu ceļotāju. Parka platība ir 29 700 ha. Meži aizņem 55%, ūdeņi – 19%, lauksaimniecībai de-rīgā zeme – 15%, purvi – 2%, pārējā zeme – 9%. Parka ainava ir viena no cilvēka saimnieciskās darbības vismazāk skartajām teritorijām visā Lietuvā.

http://e-motion.lt/forums/topic/isvyka-su-ebikais-vasara/

Lielākā ainaviskā vērtība ir Šventa ezers un tā piekraste. Te izveidots

Šventa ainaviskais liegums, kas bagāts ar retiem un iznīkstošiem augiem. Šventa ezers ir īsts dabas brīnums, un, tikai kādu laiciņu pie šā ezera pabijuši, mēs sapratīsim tā nosaukuma nozīmi. Ezera ūdens ir neparasti tīrs un skaidrs kā asara. Šeit, pašā Nemunas un Daugavas ūdensšķirtnē, kādreiz atradies ledāja blāķis. Tas ir aklais ezers, kurā neietek un no kura neiztek neviena upīte. Šventa ezeru apņem neparasti skaisti meži, neatkārtojams ir tā smilšainais dienvidu krasts, kas atgādina Palangas pludmali.

Tikpat lieliski ir arī citi ezeri, kuru parka teritorijā ir ap 70. Tomēr tie visi zaudētu daļu savas pievilcības, ja tos vienotā hidrogrāfiskā sistēmā nevienotu Gražutes parkā savu sākotni radusī Šventojas upe. Tādēļ visvairāk iespaidu gūsiet, ceļojot ar laivām, jo tā ieraudzīsiet to, ko citādi redzēt nav iespējams.


http://grazute.lt/

mailto:[email protected]


– 6 –

Sākuši Dūkštas vai Loda ezerā un (pa vistaisnāko ceļu) nopeldējuši ~40 km, ce-ļojumu ar laivām varētu beigt Antalieptes jūrā.

Tā kā Gražutes reģionālā parka dabu civilizācija ir maz skārusi, šeit labi sa-glabājušies senās (sēļu) kultūras pieminekļi: 9 pilskalni, 24 kapukalni, kulta ak-meņi. Var atrast akmeņus ar savādām zīmēm, kas, pēc pētnieku domām, iezī-mējuši sēļu kunigaišu zemju robežas. Tāpat atrodami arī noslēpumaini akmeņi ar iedobēm, kas atgādina zvaigžņu izkārtojumu atsevišķos zvaigznājos.

Visā Gražutes reģionālā parka teritorijā dzīvo tikai 2,5 tūkstoši iedzīvotāju, tādēļ te nav prāvu pilsētu, tikai nelielas apdzīvotās vietas: Antaliepte, Deguči, Salaka un senā Dūkšta. Toties dažas no šīm apdzīvotajām vietām rakstītajos vēs-tures avotos minētas pat agrāk nekā daudzas krietni lielākas Lietuvas pilsētas.

Parkā izveidotas divas uzziņas takas – Deguču un Savašas.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Info par Gražutes reģionālo parku <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<



– 7 –

ANTALIEPTE (Antalieptė) Rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1580.g., kad skaitīti Antalieptes muižas

saimnieki. Tolaik šeit dzīvojušas 107 ģimenes. Pilsētiņa atrodas ļoti skaistā vietā pie Šventojas upes. Tās apkārtnē ir daudz senu kultūras pieminekļu (senkapu, pilskalnu), var atrast dažādus akmens, bronzas un dzelzs priekšmetus, izrakstītu podu lauskas. Antalieptes tuvumā atrodas arī izdaudzinātā Lūžu svētnīca ar do-bumakmeni. Tā varētu būt radusies 18.gs. sākumā, kad ap 1700.g. uz Antaliepti pārcēlās karmelītu mūki un sāka aktīvu cīņu pret «pagāniem». Mūki uzcēla baz-nīcu un klosteri. Jādomā, ka Antaliepte jau kopš seniem laikiem bijusi nozīmīgs reliģiskais centrs, jo klosterus visbiežāk mēdza celt tur, kur nācās pielikt lielas pūles, cīnoties ar senču seno reliģiju.

Karmelītu klosteris

Baskāju karmelītu klostera celtniecību sāka 18.gs. vidū. Telpām cilindrveida griestu pārsegumi, dažviet arī nostiprinošās arkādes. Pēc 1863.g. sacelšanās klosteri slēdza un ēku atdeva armijai. 1893.g. šeit dibināts pareizticīgo sieviešu klosteris. Klostera galvenā ēka ievērojama ar vērtīgu plāna kompozīciju un ap-jomu, kas atspoguļo tā laika vēlā klasicisma tradīcijas.

Arī Sv.Krusta baznīca celta 18.gs. vēlā baroka formās.

>>>> Karmelītu klosteris <<<<

Antalieptes hidroelektrostacija http://www.visitzarasai.lt/lv/9917691/kultras-mantojuma-objekti/antalieptes-hidroelektrostacija

0,5 km no Antalieptes atrodas pirmā un Baltijā lielākā kalnu tipa hidroelektros-tacija ar 2620 kilovatu jaudu. Ūdens tajā spiediena derivācijas rezultātā krīt uz tur-bīnām no Lietuvas apstākļos lielākā – 35 m – augstuma. HES rezerves ir lielas: tās ūdenskrātuves platība ir 1000 hektāri, lietderīgais tilpums sasniedz 23,5 milj. m2 ūdens. Ūdens virsmas līmenis sasniedz 34 m. Hidroelektrostacijai ir izmantota Šven-tojas upes loka gultne. Turklāt pārpludinātā Šventoja kopā ar 26 ezeriem veido otru lielāko ūdenstilpi Lietuvā, ko sauc par Antalieptes ūdenskrātuvi. HES projektēšanas darbi ilga 11 gadus. Informācija par objektu pievienota 03.09.2016.

>>>> Antalieptes hidroelektrostacija <<<<

‘Antalieptes jūra’ (Antalieptės marios) Ļoti neregulāras formas paliela ūdenskrātuve, kas izveidota 1959.g., aizspros-

tojot Šventojas upi un uzceļot Antalieptes HES. Zem ūdens palika daudz vērtīgu un skaistu teritoriju, «jūras» plašumos izzuduši 27 cits par citu skaistāki ezeri. To varētu uzskatīt par lielu zaudējumu, taču viss beidzies labāk nekā varēja gaidīt. «Antaliep-tes jūra – tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad nelaime beigusies pietiekami lai-mīgi,» teic vēsturnieks V.Almonaitis. «Kaut arī daudzas dabas vērtības esam zaudē-juši, tomēr izveidojušās ~50 jaunas salas, tēlaini līči, atsegumi. Tā kā Šventojas ūdens ir tīrs, arī Antalieptes jūrā ūdens kvalitāte ir laba.» Ūdenskrātuves platība 800 ha, tajā atrodas Blekišķu sala – lielākā Lietuvā, tās krasta līnija 160 km.

>>>> ‘Antalieptes jūra’ <<<<



– 8 –

Antalieptes ūdensdzirnavas http://www.visitzarasai.lt/lv/9917691/kultras-mantojuma-objekti/antalieptes-densdzirnavas Malūno g. 5

Būvētas 1855.g. neoromantisma stilā, imitējot zemnieka mājas arhitektūru, no šķeltiem un apaļiem akmeņiem, sarkanajiem ķieģeļiem un kaļķa javas. Taisn-stūrveida vienstāva ēkā tika ierīkotas trīs dzirnavas un elektrostacija, kura pie-gādāja elektroenerģiju pilsētas iedzīvotājiem un iestādēm. 1959.-1966.g. dzir-navas tika elektrificētas, vēlāk demontēts aizsprosts, bet kanāls, pa kuru Šven-tojas upei plūstot, tika darbināta dzirnavu turbīna, tika aizbērts. 1967.g. dzirna-vas nodotas tā laika Valsts Mākslas institūtam. Neatkarīgajā Lietuvā tās tika pa-sludinātas par aizsargājamu kultūras vērtību. Informācija par objektu pievienota 03.09.2016.

>>>> Antalieptes ūdensdzirnavas <<<<

Vencavas vējdzirnavas

Производственное здание народной архитектуры, характерное примерам ветряных мельниц первой половины 20 в. Построена мастером А.Жеймисом в 1937 и работала до 1956. Архитектурный памятник местного значения. Высота 13 м.

>>>> Vencavas vējdzirnavas <<<<

Seno alus darīšanas instrumentu ekspozīcija

В экспозиции экспонируются инструменты для изготовления пива раз-ных времен, касающиеся даже 1920 г, а посетителям демонстрируется их использование. Основатель экспозиции кулинарного наследия и участник «Алаус келяс», пивовар Р.Чижас.

>>>> Seno alus darīšanas instrumentu ekspozīcija <<<<

Savašas ģeoloģiskā izziņu taka +370 385 37030

Šavašas uzziņas taka līkumo gar Šavašas upi, kas līdzinās kalnu upei, tādēļ, kāp-jot tās augstajās nogāzēs, nāksies krietni vien nopūlēties. 1,5 km jūs pavadīs upītes burbuļošana, redzēsiet bebru mītni un noslēpumaino Lūžu mežu, padziļināsiet vai atjaunosiet savas ģeoloģijas zināšanas. Varēsiet apmeklēt arī seno lietuviešu (sēļu) svētnīcu, kur līdz pat mūsu dienām joprojām stāv senču rituālos izmantotais ak-mens ar dobumu.

>>>> Savašas ģeoloģiskā izziņu taka <<<<



– 9 –

Lūžu svētvieta Kāds unikāls atradums vēstī par to, ka sēļi arī pēc kristietības ieviešanas turpi-

nājuši atzīt savu seno ticību. 1971.g. Lūžu mežā, līkumainās Šavašas upītes labajā krastā sēņotāji atrada savādu akmeni, kas bija noaudzis sūnām un ogulājiem tik ļoti, ka, pat tuvu pienākot, bija grūti pamanāms. Vēlāk tika noskaidrots, ka tas ir do-bumakmens, ko senči izmantojuši reliģiskajos rituālos. Tā varētu būt radusies 18.gs. sākumā, kad ap 1700.g. uz Antaliepti pārcēlās karmelītu mūki un sāka aktīvu cīņu pret «pagāniem».

Blakus šim akmenim arheologi atrada akmeņiem bruģētu pavardu, kur kurināta uguns. Zinātnieki uzskata, ka šī sēļu svētvieta ļoti līdzinās kuršu svētvietām. Turklāt šī ir vienīgā svētvieta Lietuvā, kuras dobumakmens kopš tās izmantošanas laikiem nav kustināts.

>>>> Lūžu svētvieta <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Antaliepte <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

BALTRIŠĶI (Baltriškės) Sv.Kazimira koka dievnams (1920) – tradicionālu formu sakrāls arhitektūras

piemineklis.

Mūku tiberieši brālība (Tiberiados bendruomenė) http://www.tiberiade.lt/ (lt) +370 385 43694, [email protected]

Посетив деревню Балтришкяй, сможете пообщаться с живущими там членами общины Тибериады – католического монашеского братства из Бельгии. Они проводят огромную работу среди молодежи и их семей, ор-ганизуют интересные лагеря. Их объединяет общая молитва, духовность, доверие, любовь, простота и труд.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Baltrišķi <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Cauri Degučiem iet maršruts „LIETUVA: Aukštaitija: Сeļš A6/E262: Smeline – (ZARASI) – (Deguči) – Sudeiķi – UTENA – (UKMERĢE) –

Jonava – (KAUŅA)



http://www.tiberiade.lt/




– 10 –

DEGUČI (Degučiai)

Deguču izziņu taka http://grazute.lt/apmeklesana/izglitojosas-takas/degucu-izzinas-taka

3 km garā taka ar 12 pieturām izvei-dota 2002.g. Deguču ainaviskajā lie-gumā. Taka paredzēta gājējiem, taču vasarā pa to var braukt arī ar velosi-pēdu, ziemā – ar slēpēm. Takas sākumā atrodas informācijas stends. Iedami pa taku, jūs redzēsiet gan pūces māju – do-bumu, gan kapukalnus un pilskalnu, ie-pazīsiet purvu pasauli, daudz uzzināsiet par retiem augiem un dzīvniekiem. Taku var iziet ~2 stundās.

http://grazute.lt/apmeklesana/izglitojosas-takas/degucu-izzinas-taka

Deguču izziņas taka ir izveidota, lai iepazīstinātu ar Deguču ainavas lieguma vērtībām. Apmeklējot taku, Jūs iepazīsieties ar simtgadīgā priedulāja augiem un dzīvniekiem, ieraudzīsiet noslēpumaino akaci, Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierak-stītās purvu orhidejas, uzkāpsiet gleznainajā Deguču pilskalnā. Taka ir atzīmēta ar zīmēm un zilām norādēm.

Lielāko daļu apmeklētāju pārsteidz bagātīgā dabas smaržu dažādība. Sau-lainā dienā takā varat elpot tīru priežu meža gaisu vai apreibt no spēcīgās purva vaivariņa smaržas, bet pēc lietus Jūs sajutīsiet gardu sēņu un slapju sūnu smaržu.

Deguču izziņas taka ir paredzēta gājējiem, taču pa to var braukt arī ar kalnu velosipēdiem, vest pastaigā suņus pavadā, un sniegotā ziemā drīkst slēpot ar slēpēm. Automašīnas var novietot apmetnē, kas atrodas takas sākumā. Takā ir ierīkotas 14 pieturas, kuras iezīmē informatīvie stendi.

>>>> Deguču izziņu taka <<<<

Deguču pasta stacija

Комплексы почтовых станций строились примерно через 16-20 верст, в зависимости от того, где находились более крупные придорожные поселки и пересечения дорог. Почтовые станции – это здания, построены в стиле классицизма. Самое большое внимание уделялось фасадам станций, кото-рые был ориентированы на магистраль. В почтовой станции работала почто-вая служба, пункт замены лошадей, казармы, гостиница, закусочная, зал ожидания для путешественников разного ранга.

Только в 1857 г. через эту почтовую станцию проехало 2600 пассажи-ров. В царские времена кроме службы перевозки пассажиров действовала почта и телеграф. В 1998 г. эта почтовая станция отдана католической церкви. Зарасайская почтовая станция разрушена в нач. 20 в.

>>>> Deguču pasta stacija <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Deguči <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<


http://grazute.lt/apmeklesana/izglitojosas-takas/degucu-izzinas-taka


– 11 –

ENERĢĒTIKAS MUZEJS Tiltišķos, pie Biržūnai. +370 615 24026, +370 385 45519

Экспозиция музея открыта в 1986 г. Самый главный и самый оригиналь-ный его экспонат – сам музей – водяная мельница на реке Швентой, кото-рая после реконструкции приобрела прежний вид. 2000 экспонатов расска-зывают о пути, который прошла Литва со времен лучины до атомной элек-тростанции в Игналине. Экспонаты собирались с 1956 и большинство из них связаны с Зарасайским краем – здесь обнаруженные или изготовленные. Некоторые все-таки прибыли из дальних мест – древнего Рима или поляр-ной станции на Земле Франца Иосифа. Информация о водяных и ветряных мельницах Зарасайского региона.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Enerģētikas muzejs <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Pirms Salakas Partizānu ierakumi.

SALAKAS (Salakas) http://www.salakas.lt/salakas/ (lt) http://www.visitzarasai.lt/lv/meklana?paieska_field=salakas

Brīnišķīgu, šalcošu mežu ieskautā Salaka izvietojusies pie lielā un skaistā Loda ezera. Pirmās ziņas par to no 1387.g. Vietas nosaukums ir it kā cēlies no vārda sakalas, kas nozīmē – vanags. Tā kā zeme šeit ir smilšaina un neauglīga, salakieši nodarbojušies ne tikai ar zemkopību, bet bijuši arī labi galdnieki, pratuši celt mājas, darināt mēbeles, kamanas, ratus. Daudzi nodarbojušies ar zvejnie-cību un strādājuši meža darbus. 19.gs. Salaka bijusi ievērojama ar savu tirgu, arī iedzīvotāju tolaik bijis vairāk nekā tagad. 1897.g. Salakā dzīvojuši 2386 cilvēki. Salakieši arī visu padomju varas laiku spējuši saglabāt 1930.g. celto neatkarības pieminekli.

SV.MARIJAS MOCEKLES BAZNĪCA (Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia)

http://www.salakas.lt/parapija/salako-baznycios-istorija/ (lt) Bažnyčios 28 http://www.visitzarasai.lt/lv/9917691/6455907/vissvtks-jaunavas-marijas-spju-baznca

+370 385 59350, +370 654 38394, +370 698 79834

Šajā vietā stāvējušas trīs iepriekšējās baznīcas, pēdējā no tām nodega 1904.g. Tad saziedots 98 tk. rubļu un jaunas baznīcas celšanai pieaicināja arhi-tektu no Latvijas. Apkārtnē tolaik dzīvoja 18 000 cilvēku, pašlaik tikai 1500.

Būvēt sāka 1906.g. Celtniecībai izmantoja apkārtnē salasītos laukakmeņus. Lai paceltu vienu akmeni, bija nepieciešami 6-8 vīri. Uz augšējiem līmeņiem ak-meņus nogādāja ar zirgiem, kuriem aizsēja acis. Sienu biezums 2-3 m, tās sastāv no 3 slāņiem – ārsienu apdarei izmantoti laukakmeņi, pa vidu atrodas ķieģeļu slānis. Pamati aiziet 6-8 m dziļumā. Torņa augstums sākotnēji bija 78 m. Baznīcu būvēja 5 gadus (līdz 1911).


http://www.salakas.lt/salakas/

http://www.visitzarasai.lt/lv/meklana?paieska_field=salakas

http://www.salakas.lt/parapija/salako-baznycios-istorija/

http://www.visitzarasai.lt/lv/9917691/6455907/vissvtks-jaunavas-marijas-spju-baznca


– 12 –

Baznīcas zvanus 1914.g. atveda no Vācijas. Pirms Pirmā pasaules kara tos noņēma un ieraka zemē. Taču atradās nodevējs, kurš vāciešiem at-klāja, kur tie norakti. Zvanus izraka un pārkausēja kara vajadzībām. Pašlaik 3 jauni zvani.

1944.g. fronte 3 nedēļas turējās šinī apvidū. Tornī atradās krievu snaiperis. Vācieši, nespēdami tam piekļūt, torni sašāva. Krītot tas samaitāja jumtu un ērģeles. 1986.g. uzlika jaunu smaili, kas 3 m zemāka par iepriekšējo – 75 m.

Lai ietaupītu līdzekļus, interjeru veidojuši paši draudzes locekļi. Baznīcā 3 altāri, malējie atvesti no Itālijas. Vitrāžas izgatavotas 1986.g. 1996.g. restau-rētas ērģeles, kas ir vienas no 10 labākajām ērģe-lēm Lietuvā. Tās spēlē krieviete, kas ieprecējusies Lietuvā un pārgājusi katoļticībā. Baznīcai 4 kori – 2 bērnu, 1 sieviešu un 1 jauktais.

Baznīcas dārzā apglabāti šejienes mācītāji. Arī to cēlušais mācītājs, kas pārvests uz šejieni no R Lietuvas – Danas Križenauskas.

>>>> SV.MARIJAS MOCEKLES BAZNĪCA <<<<

Vidas Žilinskienes kolekcija ‘Jūras muzejs’ +37038559494, +37038559426, Vilnius 10

Основательница этого музея В. Жилинскиене. В музее не одно десятиле-тие копленные морские красоты сосчитываются уже не одной сотней. Есть экс-понаты с побережья Африки, с островов Индонезии, с Японского моря... Посе-тив этот музей, экспонаты не только увидите, но и сможете их пощупать и осмотреть вблизи.

>>>> Vidas Žilinskienes kolekcija ‘Jūras muzejs’ <<<<

Salakas zīmjakmens

О Салакском камне со знаками, который издавна называют камнем Напо-леона, рассказывают, что возле него останавливался пообедать полководец. На камне высечены знаки в память об этом случае (хотя Наполеон Салакас нико-гда не посещал и возле камня никогда не обедал).

>>>> Salakas zīmjakmens <<<<

Gražutes reģionālā parka apmeklētāju centrs http://grazute.lt/ (lt, en, lv, ru) Laisvoji a. 14, Salakas, +370 385 59425, [email protected]

http://grazute.lt/apmeklesana/apmekletaju-centrs

Apmeklētāju centrs ir vārti uz Gražutes reģionālo parku, vietu, kurā varat vislabāk saplānot un sākt savu ceļojumu pa parku. Apmeklētāju centrā sniedzam profesionālu, vispusīgu informācija par Gražutes reģionālajā parkā apskatāmajām dabas un kultūras


http://grazute.lt/


http://visitlatgale.com/images/3626-15095-ed_61.jpg


– 13 –

mantojuma vērtībām, par ainavām un bioloģisko dažādību. Mēs Jums bez maksas sniegsim izsmeļošu informāciju par muzejiem, arodu centriem, izziņas takām, ūdens un velosipēdistu trasēm, nometnes vietām, kā arī sniegsim noderīgu informāciju par lauku tūrismu, ēdināšanu, kā arī dažādām aktīvās atpūtas iespējām Gražutes reģionālajā parkā. Apmeklējot centru, varēsiet izmantot Wi-Fi, iegādāties parka apmeklētāja biļeti, suvenīrus. Informācija par objektu pievienota 03.09.2016.

>>>> Gražutes reģionālā parka apmeklētāju centrs <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Salakas <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

DŪKŠTA Ciemata apkārtnē Senasis Dūkštas pilskalns, Dūkštu muižas ansamblis ar

ēkām un parka apstādījumiem un A.Grebnicka memoriālais muzejs. Город в Игналинском районе Литвы, находится в 27 км от Игналины к се-

веру. Центр Дукштасской сянюнии, в городе находится костел Святого Станислава Костки, есть железнодорожная станция. В в городе про-

живает ~966 жителей. История Дукштаса начинается с 1862 г, статус поселка городского типа получен в 1956 г. В старые времена место, где сейчас нахо-дится Дукштас, называлось Дукштеляс. (wiki/Дукштас)

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Dūkštas <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Cauri Dūkštai iet maršruts „LIETUVA: Aukštaitija: (ZARASI) – Visagina – Drūkšu ezers – Dūkšta – IGNALINA –Aukštaitijas nacionālais parks”


Ceļveža versija: 07.09.2016. Rediģēts: 07.09.2016.

Iepriekšējās versijas: 2005.g. … 24.07.2009., 08.05.2015.

Informācija ceļveža veidošanai iegūta no dažādiem avotiem, tekstus un attēlus sagādājuši sadarbības partneri un portāla lietotāji. Ja kādus no izmantotajiem tekstiem vai attēliem aizsargā autortiesību likums, lūdzam mums par to ziņot, un tie tiks izņemti no ceļveža.

Ceļojumi iedvesmo!



http://celvezi.lv/

Documents

Deguči – Salakas Dūkšta - celvezi.lv · Eiropa – LIETUVA – AUKŠTAITIJA Sārtu ezers – Dusetas – Antaliepte – Deguči – Salakas – Dūkšta CEĻVEDIS PA MARŠRUTU