www.db.lv

Trešdiena2009. gada 6. maijs. Nr. 84 (3592)

Dīzeļdegviela 471.75 USD/t

+1.07%Benzīns 525.00 USD/t

+6.06% ULSD markas cena Eiropā PREMIUM unleaded cena Eiropā

2041

cena 75 santīmi

ISS

N 1

40

7-2

04

1

USD/LVL: 0.526

–0.57% Latvijas Bankas noteiktais grāmatvedības kurss Tirgus kurss

* 17.00 pēc Latvijas laika

Ražošana ▶ 8-9Investē mērķtiecīgi SIA Fazer maiznīcas pērn ieguldījusi 2 miljonus Ls. Ieguldīts darba efektivitāti uzlabojošos un izmaksu sa-mazināšanas pasākumos.

Īpašums ▶ 6-7Piesaka maksātnespējuViena no lielākajām nekus-tamā īpašuma kompānijām SIA Balsts nolēmusi pie-teikt savu maksātnespēju. «Bizness ir bizness, risks ir risks,» Db atzīst SIA Balsts īpašnieks, valdes priekšsēdē-tājs Aigars Zariņš.

Viedoklis ▶ 3Tarifi var augtNav izslēgts, ka, neraugoties uz patēriņa kritumu, kā arī ekonomikas lejupslīdi, elek-troenerģijas cenas var augt, tā E.Energi valdes priekšsēdē-tājs Aivars Tihane.

Autobūve ▶ 7Grib būt Nr.2 aiz ToyotaNeviens vairs nešaubās, ka līdera General Motors, par ku-ra bankrotu paziņojums tiek gaidīts, vietu, visticamāk, ieņems Toyota. Par tās sīvāko konkurentu var kļūt Fiat.

Investors ▶ 11Vēl var kristLai arī izskatās, ka šī mēneša laikā akciju tirgi varētu svār-stīties ap šo pašu līmeni vai augstāk, joprojām pastāv ris-ki no ASV, uzskata eksperti.

pelnīs mazākIzdzīvos,

bet

Mazā biznesa peļņa pērn sarukusi par 60 % ▶ 4 – 5Vidējo un mazo uzņēmumu ienākumi 2008. gadā salīdzi-nājumā ar 2007. gadu kritušies par 10.5 %, bet peļņa rukusi par 60 %. «Šā gada rezultātus pāragri prognozēt,» atzīst bioloģiskās produkcijas tirgotāja SIA ZT valdes priekšsēdētāja Irēna Danga.FOTO: EVA ŠAVDINE, DB

EUR/USD 1.339

+0.19%

NpPlenL

Jāvamnllstšf

Ppjuekpak

U

Krievijas miljardieris Romāns Abramovičs pokera spēlē zaudējis

vienu no savas paprāvās flotes jahtām, ziņo Moskovskij Komsomo-ļec. 375 000 eiro (263 000 latu) vērto jahtu R. Abramovičs zaudējis,

spēlējot pokeru Barselonā, kur pats ieradies, lai klātienē vērotu, kā

spēlē viņa Londonas futbola komanda Chelsea. Jāpiebilst, ka R. Abra-

moviča jahtu kolekcija kopumā varētu būt vairākus simtus miljonu

eiro vērta.

Briest absolūti neprognozējams protesta balsojums

Ar satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) «svētību» biju-

šais Saeimas deputāts Jānis Straume (TB/LNNK) turpmāk varēs

strādāt Rīgas brīvostas valdē. Proti, Ministru kabinets atbalstījis

Satiksmes ministrijā tapušus rīkojumus, saskaņā ar kuriem J. Strau-

me Rīgas brīvostas valdē nomainīs bijušā satiksmes ministra Ainā-

ra Šlesera (LPP/LC) savulaik izvirzīto Daini Liepiņu. Pret J. Straumes

iecelšanu neiebilda ne premjers Valdis Dombrovskis, ne ministri.

Uzvarētājs Jānis Straume

Zaudētājs Romāns Abramovičs

www.db.lv lasītāji pauž savu viedokli par iespēju, ka uz lidostu Rīga kaut kad nākotnē varētu tikt izbūvēta dzelzceļa līnija.

▶ Dzelzceļu uz lidostu sen

vajadzēja!

▶ Dzelzceļš simt gadus tur

nav vajadzīgs - var mierīgi simto

daļu tās investīciju naudas

izmantot esošā 22. autobusa

servisa uzlabošanā - biļetes

nopērkamas par eiro vai ASV do-

lāriem, ar maksājumu kartēm,

biežāki un agra rīta, kā arī vēlas

nakts reisi, angliski runājoša

konduktore, info, kur pietur,

u.tml. un viss būtu pa lēto un

ar glanci!

▶ Patiesībā nesaskatu neko

sliktu, ka šie plāni turpina rea-

lizēties. Protams, šādi plāni ir

ļoti ambiciozi, bet vai tad tāpēc

vien tie būtu noraidāmi? Un

ir patīkami, kad redzi vismaz

pusi mūsu lidmašīnas pilnu ar

lietuviešiem un igauņiem. Krīze

ir visiem, bet Rīgas lidosta tur-

pina attīstīties un AirBaltic lidot,

kamēr tuvākajiem kaimiņiem ir

ļoti smagi. Būtu patīkami, ja arī

citās nozarēs kaut kas pozitīvs

notiktu.

Diskusija Db viedoklis

Viens mēnesis — tieši tik daudz laika ir atlicis līdz jūnijā gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Jau tagad jāteic — to rezultāti ir tik neprogno-zējami, ka var izrādīties viens no inte-resantākajiem notikumiem visa šā gada griezumā.

Turklāt katrām no šīm abām vēlēšanām liktenis var būt pietiekami atšķirīgs. Ru-nājot par pašvaldību vēlēšanām, pirmām kārtām ir tradicionālais jautājums par to, cik daudz balsstiesīgo iedzīvotāju uz tām aizies vai neaizies.

Katram no šiem izvēles variantiem ir savi argumenti. Lai aizietu… Pēdējais laiks iedzīvotājiem ir bijis ne tikai ekonomiski smags — tas saistās arī ar pamatīgu poli-tiskās uzticības krīzi. Jēdziens «politiķis» ir kaut kas ļoti līdzīgs parupjam lamuvār-dam. Tas var likt doties uz vēlēšanu iecir-kņiem, lai nobalsotu par kādu, kurš vēl nav bijis pie varas. Vēl to mēdz saukt par pro-testa balsojumu. Lai neietu… Nav izslēgts, ka daudziem vēlētājiem ir iestājies kaut kas

līdzīgs politiskajai apātijai, kad sāk šķist — balso, par ko gribi, vienalga jau labāk ne-kas nebūs. Savukārt līdz šim apzinīgajiem vēlētājiem izvēles izdarīšanu būtiski ap-grūtinās vēlēšanu sistēmu maiņa, būtiski samazinot vēlēto pašvaldību skaitu. Ja līdz šim cilvēki, it īpaši lauku rajonos, balsoja ne tik daudz par sarakstu nosaukumiem kā par konkrētām personām, tad šoreiz daudzos gadījumos šāda iespēja atkrīt, jo tālāk no pagastu centriem dzīvojošajiem kandidātu vārdi nereti vairs neko īpašu ne-izsaka. Šā paša iemesla dēļ var izveidoties situācija, kad cilvēki izdara izvēli par labu tiem sarakstiem, kuru pirmajās rindās ir izbīdīti tautā slaveni mūziķi, aktieri utt. Atsevišķš stāsts ir par Rīgu, kur vēlēšanām politiķi parasti ir gatavojušies gluži kā Sta-ļingradas kaujai, taču šoreiz arī tas vismaz pagaidām izpaliek — vienīgais, kurš līdz šim ir izvērsis reālu pašslavināšanas kam-paņu, ir «Šlesers, kurš gan cits».

Pavisam cita situācija ir attiecībā uz EP vēlēšanām. Pirmkārt, liela daļa iedzīvo-tāju uzskata (nereti visai pamatoti), ka EP

un mūsu daži deputāti tāpat mūsu dzīvi diez ko neietekmē. Otrkārt, pēdējo piecu gadu laikā daudzos potenciālajos vēlētā-jos ir radusies pamatīga pārliecība, ka EP deputāta statusā mūsu politiķi vēlas nokļūt vien tāpēc, lai noteiktu savas dzīves posmu varētu klusi un mierīgi dzīvot komfortablā vidē, neko prātīgu nedarot, taču saņemot par to visnotaļ pieklājīgu atalgojumu. Katrā ziņā vienīgā EP deputāte no Latvijas, par kuras parlamentāro darbu mēs šo gadu laikā kaut ko esam dzirdējuši, ir «kreisā» Tatjana Ždanoka, turklāt arī vairāk ar dažādu «trobeļu» taisīšanu, nevis praktisko jēgu no savas darbības. Rezultātā Latvija ir starp tām ES valstīm, kur ir gaidāma viena no viszemākajām aktivitātēm, vēlot EP deputātus.

Lai nu kā,bet uz vēlēšanu iecirkņiem tomēr ir jāmēro ceļš. Kaut vai tāpēc, lai ar savu balsi ietekmētu to, lai nākamos dažus gadus pie varas nebūtu cilvēki, kuri katram no mums nepatīk. Var teikt, ka tā ir daļa no katra politiskās atbildības par šajā valstī notiekošajiem procesiem.

Var izveido-ties situācija, kad cilvēki izdara izvēli par labu tiem sarak-stiem, kuru pirmajās rindās ir izbīdīti tautā slaveni mūziķi, ak-tieri utt.

Redakcija

1 Veselības apdrošinātāji negrib apmaksāt pacien-

tu vizītes privātklīnikās.

2 Pierīgas pļavas vairs ne-vienam nav vajadzīgas.

3 Kaļ jaunus atviegloju-mus jaunajām māmi-

ņām.

db.lv top 3

2 ViedokļiDienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Andrejs Vaivars, tālr. 67084442, e-pasts: bizness@db.lv

Redakcija

tālr. 67084444, fakss 67084445

bizness@db.lv

Galvenā redaktore

Dace Andersone, bizness@db.lv

Numura redaktore

Rudīte Spakovska

Kurzeme

Vēsma Lēvalde Liepājā,

Ludviķa iela 4 — 2.

db@e-liepaja.lv, tālr. 34 80272

Reklāma

reklama@ db.lv

tālr. 67084464, fakss 67084433,

Citēšanas gadījumā atsauce

obligāta. Pārpublicēšana tikai ar

rakstisku atļauju.Reģistrācijas

apliecības nr. 1139. Iespiests

Poligrāfijas grupa Mūkusala

Mūkusalas 15a.

Metiens 11 000.

www.db.lvwww.rus.db.lv Maksimālā auditorija 50 000

Avots: TNS Latvia Nacionālais mediju pētījums/ prese/ Ziema 2009

80003232http:// abonesana.db.lv | abonesana@db.lv | fakss 7084489

E

RDsvbnuv

JanrnttvtenapmEieiecNpP

Neraugoties uz elektroenerģijas patēriņa kritumu, tarifi var pieaugt Pēdējo mēnešu laikā regu-lāri tiek konstatēts elektro-enerģijas patēriņa samazi-nājums gan pasaulē, gan arī Latvijā.

Jāatzīst, ka šis process vistiešākajā mērā ir saistīts ar vispārējo ražošanas sa-mazināšanos, un vislielāko negatīvo efektu rada tieši lielie uzņēmumi, kas pēdējā laikā būtiski ir samazinājuši savas darbības apjomus. At-tiecībā uz mājsaimniecībām šāds patēriņa samazinājums faktiski nav novērots.

Pašreizējā situācijā grūti prognozēt, cik ilgi šāda le-jupslīde turpināsies. Elektro-enerģijas patēriņš vistiešā-kajā mērā ir saistīts ar tiem procesiem, kas norisinās attiecībā uz IKP kāpumu vai kritumu katrā konkrētajā

valstī. Ja IKP kāpj, pieaug arī elektroenerģijas patēriņš, savukārt, ja tas krītas, arī enerģija tiek patērēta mazāk. Nenoliedzami Baltijas tirgus

elektroenerģijas jomā ir jā-skata kā vienots veselums, taču zināmas atšķirības starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem šajā jomā tomēr pastāv. Ja tik liels elektroenerģijas patēriņa kritums, kāds tas pēdējā laikā tiek novērots Latvi-jā, būtu Igaunijā, tas manis pārstāvētajam uzņēmumam varētu radīt zināmas prob-lēmas, bet Latvijā situācija ir citādāka — jo mazāks ir energoresursu patēriņš, jo mazāk ir jādomā par to im-portēšanas nepieciešamību.

Tomēr interesantākie noti-kumi ir gaidāmi tieši saistī-bā ar tuvākā laika procesiem Lietuvā. Jautājums ir par to, kādu politiku energoresursu jomā Lietuva realizēs pēc Ignalinas AES slēgšanas. Ci-tiem vārdiem sakot, ir būtis-

ki, kādu lēmumu šajā jomā pieņem Lietuva, kā risinās šo jautājumu, kā nodrošinās nepieciešamās piegādes jaudas, un kā tas ietekmēs pārējās Baltijas valstis.

Nav izslēgts, ka, neraugoties uz elektroenerģijas patēriņa kritumu, kā arī vispārējo ekonomikas lejupslīdi, šā energoresursa cenas patē-rētājiem var palielināties. Tiesa, šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, par cik procen-tiem un konkrēti kurā brīdī tas varētu notikt. Ļoti daudz kas šajā jomā ir atkarīgs no tā, cik lielas būs elektroener-ģijas vairumtirdzniecības cenas. To svārstības 20 līdz 30% robežās energoapgādes uzņēmumiem ir normāla situācija, taču, ja šis kāpums būs lielāks, nav izslēgts, ka var nākties celt tarifus.

jā: 30%nē: 70%

Uzņēmēja viedoklis db.lv aptauja

▶ Es neiešu. Savu balsi es

paturēšu pie sevis, nebalsošu

par tiem, kuri 19 gadu garumā

sēdēja savos krēslos un urbināja

degunus - un nu mēs esam tur,

kur esam!

▶ Pašavaldībā jau sen zinu,

par ko,bet ES nevar vēl saprast.

▶ Gribēju nobalsot, bet laikā

no 2-6.jūnijam nebūšu Latvijā.

Gribēju noskaidrot, vai var ātrāk

nobalsot par 2. datumu, bet

man atteica. Gribēju nobalsot ar

interneta starpniecību, pateica,

ka tādas normālas mūsdienām

Daudz kas atkarīgs no tā, cik lielas

būs elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas.

Aivars Tihane SIA E.Energy valdes priekšsēdētājs

Komentāri no db.lv

Vai esat izlēmuši, par ko balsot gaidāmajās pašvaldību un Eiropas

Parlamenta vēlēšanās?

▶ AVOTS: WWW.DB.LV

Nedēļas skaitļi

atbilstošas lietas mūsu akmens

laikmeta Latvijā nav pieejamas.

▶ Cilvēki ir gājuši uz vēlēša-

nām visus šos gadus. Lai par

ko viņi būtu balsojuši, vienmēr

iznākums ir viens un tas pats.

Vairs neiešu uz vēlēšanām, jo

Latvijā tādas privilēģijas kā vē-

lēšanas nav, ir tikai izrāde, kurā

tiek tēlota vēlēšanu norise.Taču

labprāt piedalītos jebkurā citā

procesā, kura rezultātā Latvijā

tiktu radīta vēlēšanu sistēma,

kurā tautai būtu iespējams

pašai izvēlēties sev vadītājus.

Runājot par lielāko daļu laik-rakstu ASV, mēs tos nepirktu ne

par kādu cenu. Tiem pastāv iespēja nonākt bezgalīgos zaudējumos.

Spilgts citāts

▶ Vorens Bafets, finansists (DB.LV)

-

t u

u

o

a

r

m

ī

Viedokļi 3Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Andrejs Vaivars, tālr. 67084442, e-pasts: bizness@db.lv

Ekspertu aptauja

Rezultāti ir neprognozējamiDb lūdza ekspertus paust savu viedokli par to, cik liela vēlētāju aktivitāte varētu būt sagaidāma 6. jūnijā notiekošajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Ja Latvijā nebūtu tādas eko-nomiskās situācijas kā paš-reiz, tad vēlētāju aktivitāte nebūtu sevišķi augsta. Taču tagad ir būtiski mainījies tas, kā cilvēki dzīvo, un cil-vēku galvās ir izveidojusies tieša saikne starp politiskās elites rīcību un sociāleko-nomiskajām sekām, un tas aktivizēs cilvēkus viedokļu paušanai. Vēlēšanas pie mums ir viedokļa paušana. Es prognozēju, ka vēlēšanu iecirkņos visā Latvijā vidēji ieradīsies vairāk nekā 70% cilvēku no balsstiesīgajiem. Nesaku, ka visi balsos gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tur ir

zināmas atšķirības. Tomēr tas, ka abas notiek kopā, vai-ros arī dalību EP vēlēšanās. Savukārt par rezultātiem — to gan grūti prognozēt.

Šobrīd to ir grūti progno-zēt. Es teiktu, ka aktivitāte drīzāk būs augsta nekā zema. Izšķirošais būs tas, ka sabiedrība šobrīd ir politiski aktīva, to liecina virkne manifestāciju un piketu, ko organizē dažādu grupu pārstāvji. Vēl jāņem vērā, ka diezgan ilgi mūsu valsts nesenā vēsturē ir bijis tāds posms, ka ir noritējuši vairāki politiskās līdzdalības notikumi, piemēram, pērn notikušie divi referendumi, kas palikuši bez tūlītējām politiskām sekām. Tagad cil-vēki ir izslāpuši pēc vismaz kaut kādām pārmaiņām, kas varētu būt spēcīgs stimuls iet un piedalīties šajās vēlēšanās. Teikt, ka tiks

sasniegti vēlētāju aktivitātes rekordi, es neriskētu, bet šur tur izskanējušajam viedok-lim, ka aktivitāte būs ļoti zema, nepiekrītu.

Aptaujas liecina, ka ir cil-vēki, kas ies uz vēlēšanām, ir cilvēki, kas neies, un arī tādi, kas nav izšķīrušies. Pieņemu, ka vēlētāju aktivi-tāte diezgan lielā mērā būs atkarīga no partiju kam-paņas, kas vēl aizvien nav īsti sākusies. Kampaņām ir šī motivējošā, mobilizē-jošā funkcija. Tāpēc mani izbrīna, ka līdz šim tās nav sākušās. Ja kampaņas tā arī nesāksies un izrādīsies, ka partijām nav bijusi nauda, ko tērēt, tas viennozīmīgi būs faktors zemākas aktivi-tātes virzienā. Spriežot pēc tā, kāds kopumā ir sabiedrī-bas noskaņojums pret vēlē-šanām un politiku no vienas puses un no otras puses

redzot, ka kampaņa ir at-šķirīga no iepriekšējām, tas vedina domāt, ka, visdrīzāk, aktivitāte būs zemāka nekā pēdējās vēlēšanās. Par cik zemāka — to grūti spriest.

Es negaidītu nekādus izteik-tus aktivitātes lēcienus, ja vien partijas neatradīs ļoti efektīvus jaunus veidus, kā uzrunāt sabiedrību. No vienas puses, cilvēkus jau kaut kādā mērā nomāc krīzes smagums, no otras — ļoti skaidra vēstījuma no partijām par to, kā sabiedrī-bas problēmas tiks risinātas, nav. Viena no pazīmēm, kas par to liecina, ir tas, cik grūti ir jaundibinātajām partijām iegūt lielāku popularitāti, jo sabiedrība ir diezgan grūti uzrunājama. Tādējādi nekas neliecina, ka vēlēšanās būtu gaidāma lielāka cilvēku aktivitāte nekā parasti.

Sagatavojusi Paula Prauliņa

Roberts Ķīlissociālantropologs

Aigars Freimanissociologs

Arnis Kaktiņš sociologs Valts

Kalniņšpolitologs

Tā vairums aptaujāto progno-zē šo gadu. Uzņēmēji norāda, ka globālās finanšu krīzes pāraugšana ekonomiskajā krī-zē tikusi novērota jau pērn, tomēr atkarībā no nozares, kā arī darījuma partneriem, tās ietekme ir ļoti atšķirīga.

2009. gadā ir aizvadīta jau viena trešdaļa gada — 4 mē-neši, un prognozes nav tās ie-priecinošākās, kaut arī netiek noliegts, ka grūtākais ir bijis tieši gada sākums.

Svarīgākais izdzīvotVairāki nelielo uzņēmumu va-dītāji neformālās sarunās at-klāja, ka šogad svarīgākais būs nevis peļņa vai apgrozījums, bet gan uzņēmuma spēja iz-dzīvot un pielāgoties pašrei-zējām tirgus tendencēm. Daži pat uzskata, ka 2009. gadā par jebkādu peļņu ir jāaizmirst un līdz ar to valstij ienākumi no šī nodokļa būs ļoti niecīgi, jo avansa maksājumus veiks ti-kai ļoti neliels skaits.

Diemžēl peļņas būtisks kri-tums vai pat strādāšana ar zaudējumiem, pēc uzņēmēju domām, apgrūtina vai pat pilnībā padara neiespējamu aizņemšanos bankās ar saprā-tīgām — ražotājiem — panesa-mām kredītprocentu likmēm un nosacījumiem. Savukārt pašu nelielo uzņēmēju rīcībā tādu naudas resursu, ko iegul-dīt attīstībā, nav un līdz ar to, sarūkot kredītu pieejamībai, saruks uzņēmēju iespējas, jo apgrozāmo līdzekļu vai iekārtu kredītu neesot tikai retajiem.

Sarucis pieprasījums«Pieprasījuma kritums tirgū ir galvenais iemesls uzņēmuma ienākumu kritumam,» atzīst poligrāfi jas SIA Erante valdes priekšsēdētājs Jānis Eriņš.

Viņš atzīst, ka šī iemesla dēļ ienākumi būs mazāki, nekā sākotnēji tika progno-zēti. Lai arī šobrīd ir būtiski mainīta pašizmaksas posteņu struktūra, tomēr ir atsevišķi izdevumu posteņi, kurus nav iespējams samazināt — ag-rāk ņemto kredītu atmaksa. Tomēr, neraugoties uz to, ir iz-devies samazināt savus tēri-ņus, taču cenas joprojām tiek noteiktas salīdzinoši smagās

sarunās. «Nākamgad jau būs vieglāk,» prognozē J. Eriņš.

Mazāk pērkBioloģiskās produkcijas tir-gotāja SIA ZT valdes priekš-sēdētāja Irēna Danga atklāj, ka krīzes dēļ jau pērno gadu uzņēmums pabeidzis ar zau-dējumiem, taču šā gada re-zultātus vēl esot pāragri prog-nozēt. Tiesa, līdz gada beigām nebūšot jāgaida un rezultāti jau būšot skaidri vēl pirms ziemas Saulgriežiem.

I. Danga stāsta, ka šobrīd pircēju skaits neesot samazi-nājies, bet sarukusi summa, ko pircēji gatavi tērēt par pir-kumu. Situāciju ietekmējot arī tā saucamie zemnieku tirgi, kas iemantojuši lielu popu-laritāti.

«Es nekādā ziņā nevēlos teikt, ka zemnieku tirgos rea-lizētā produkcija ir slikta. Bet šobrīd pircējs ir neizpratnē, kas ir bioloģiskais produkts un kas ir vienkārši laba prece. Kāpēc man jāveic sertifi kācija un jāiziet trīskāršas pārbau-des, bet tajā pašā laikā citiem šī sertifi kācija nav vajadzīga?» par nevienādiem spēles notei-kumiem sašutusi bioloģisko produktu tirgotāja.

Izmanto dižķibeli«Arī mūsu uzņēmumam peļ-ņas un apgrozījuma krituma attiecība ir līdzīga ar to, ko apkopojis SIA Lursoft,» stās-ta metālapstrādes SIA Hidro-

lats ČL komercdirektors Ainis Pujēns. Iemesli tam ir ļoti vienkārši – strauji krīt produkcijas ce-na un sadārdzinās izmaksas kavēto maksājumu dēļ. «Tā saukto dižķibeli daudzi iz-manto ļaunprātīgi – vai nu jūs pazemināt produkcijas cenu, vai arī mēs no jūsu ražojuma atsakāmies,» tā A. Pujēns.

Viņaprāt, nopietnākais ie-mesls ir kavētie maksājumi – mēnešiem ilgi tagad neno-rēķinās par piegādāto pasū-tījumu. Rezultātā ražotājs ir spiests meklēt overdraftu, kas sadārdzina izmaksas. Maziem uzņēmumiem tas ir īpaši jū-tams.

«Arī maksājumu kavēšana ne vienmēr saistīta ar objek-tīvām grūtībām, bieži tā ir ļaunprātīga nemaksāšana,» tā A. Pujēns.Vēsma Lēvalde, Sandra Dieziņa,

Māris Ķirsons kirsons@db.lv ☎ 67084410

▶ Izsaki savu viedokli!

www.db.lv

Diskutē!

4 ZiņasDienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudīte Spakovska, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

APGROZĪJUMA KRITUMS nav dramatisks

-10% Par tik samazinājies MVU vidējais apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu.

Avots: SIA Lursoft

7.3

3.3

2005 2006 2007 2008

0.45

2007 20082004 2005 2006

7.2

4.8

50

100

150

200

91.62007 20082004 2005 2006

99.864.9

228.9

189.9

VIDĒJAIS UZŅĒMUMU* APGROZĪJUMSmilj. Ls

VIDĒJĀ UZŅĒMUMU* PEĻŅAmilj. Ls

VIDĒJĀ UZŅĒMUMU* RENTABILITĀTE%

0.260.34

0.420.50

PEĻŅA ATGRIEŽAS 2005. gada līmenī

-60% Par tik samazinājusies MVU vidējā peļņa 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu.

RENTABILITĀTE samazinās

-4%punkti Par tik samazinājusies MVU vidējā rentabilitāte 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu.

Mazie un vidējie uzņēmumi −

ir mazāk nekā 10 darbinieku

un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 milj. eiro.

* 6236 nejauši atlasīti mazie un vidējie uzņēmumi, kuri ar komercdarbību nodarbojas vismaz 6 gadus

pi—tpšdnastkidpinmsaBrbnsndtd

knļuBjblvdp(nu

Nelielie izdzīvošanas vārdā uLai krīzes apstākļos nelielie uzņēmēji noturētos tirgū, tiem nākas upurēt savu peļņu

Viedoklis Izmanto ļaunprātīgi▶ SIA Hidrolats ČL komercdirektors Ainis Pujēns:

Tā saukto dižķibeli

daudzi izmanto ļaun-

prātīgi – vai nu jūs pazemi-

nāt produkcijas cenu, vai arī

mēs no jūsu ražojuma atsa-

kāmies.

Viedoklis Galvenais ir neizputēt

▶ Asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers:

Lielākā bedre bija

pērnā gada decem-

brī — šā gada janvārī, tagad

jau situācija ir uzlabojusies.

Taču kopumā šogad būtiskā-

kais uzdevums būs nevis gūt

peļņu, bet gan neizputēt, it

īpaši pašreizējos apstākļos,

kad pieaug nesamaksāto

rēķinu apmēri.

Nelielie uzņēmumi pērn izdzīvošanas vārdā upurējuši peļņuVairāk nekā 6230 (ar komerc-darbību nodarbojas vismaz 6 gadus) vidējo un mazo ko-mercsabiedrību kopējie ienā-kumi 2008. gadā salīdzināju-mā ar 2007. gadu kritušies par 10.5 %, bet tīrā peļņa kritusies par 60 %.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc uz-ņēmumu gada pārskatiem. «Strauji krītošā peļņa nelie-lajiem uzņēmumiem ir vairāk nekā divas reizes samazi-nājusi rentabilitāti,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka pērn šo 6236 uzņēmumu (ap 10 % no gada pārskatus iesniedzošo uzņēmumu kopskaita) vidējā rentabilitāte (3.3 %) ir bijusi viszemākā pēdējās piecgades laikā, jo pat 2005. gadā tā ir bi-jusi augstāka - 4.8 %. Viņaprāt, šīs izlases grupas uzņēmu-mu dati pietiekami labi rāda «tipiskā mazā uzņēmuma» ekonomiskās attīstības ten-dences, jo to vidū nav Latvijas ekonomikas fl agmaņu — ne lielo uzņēmumu, ne arī banku un apdrošinātāju, kā arī šo atlasi neiespaido jaunpienā-cēji un likvidētie uzņēmu-mi. Viņš arī atgādina: lai arī kopumā nelielie uzņēmumi

pērn ieņēmuši 2.81 miljardu Ls, tomēr vidējais viena šāda uzņēmuma apgrozījums pērn bija tikai 0.45 milj. Ls pretstatā 0.5 milj. Ls 2007. gadā.

Peļņas krituma iemesliJārēķinās, ka šīs grupas uzņē-mumi kopumā pērn nopelnī-juši tikai 91.6 milj. Ls, kas ir mazāk nekā 2005. gadā, kad tika nopelnīti nepilni 100 milj. Ls. «Tīrās peļņas rādītāji pērn ir atgriezušies 2004. — 2005. gada apmērā, kamēr ienāku-mi ir tikai nedaudz mazāki kā 2007. rekordgadā,» secina A. Brūvelis. Daži aptaujātie uzskata, ka peļņas noēšana ir ļāvusi uzņēmumiem iz-dzīvot, jo pērn, it īpaši pēdē-jos mēnešos pieaudzis spie-diens no partneriem par cenu samazināšanu, kā arī pieau-guši nesamaksātie rēķini.

Krīze nav cēlonisProtams, uzņēmumu sliktos rādītājus lielā mērā ietekmē ekonomiskā krīze, bet tās se-kas ir īpaši smagas nepār-domātās valsts politikas dēļ. «Nekustamā īpašuma speku-lācijas Latvijā pēc būtības bija vienīgā valsts «īpaši atbalstītā jomā», jo šī joma bija atbrīvo-ta no jebkuriem nodokļiem (vai esošie bija legāli apejami). Rezultātā ne tikai tika hiper-trofētas īpašumu cenas, kas mākslīgi sadārdzināja īpašu-mus un to nomu, bet radīja

arī daudzus nelielus uzņēmu-mus, kuri specializējās lielā-ku celtniecības uzņēmumu apkalpošanai, jo tā īstermiņā bija izdevīgāka kā jebkura ci-ta joma,» skaidro A. Brūvelis. Vienlaikus šī joma ilglaicīgi piesaistīja pieejamos fi nanšu resursus, atņemot tos jomām, kuras tobrīd salīdzinoši šķita mazāk rentablas.

«Plīstot burbulim», šo uz-ņēmumu darbība ievērojami sašaurinājās un nereti no-veda līdz maksātnespējai. «Nodokļu politikas virzītājiem būtu jāmācās no šīs kļūdas un īpašs atbalsts (samazinātu vai neesošu nodokļu veidā) kādai jomai jāsniedz, tikai rūpīgi izvērtējot nozares per-spektīvas,» secina A. Brūvelis. Viņaprāt, celtniecībai nākotne būs tikai tad, ja jaunuzceltos ofi sus spēs noīrēt citu nozaru uzņēmumi, bet dzīvokļus — ja būs atbilstošas algas un bērnu skaita pieaugumu veicinoša ģimenes politika. «Īpašs at-balsts valstij jāsniedz jomās, kurās ir augsta pievienotā vērtība - IT, biotehnoloģijas, medicīna, ķīmiskā rūpniecī-ba, nevis spekulācijām ar ne-kustamo īpašumu vai fi nanšu sektoram,» tā A. Brūvelis.

Kļūdainā politikaValsts nepārdomātā kadru politika, hipertrofējot valsts sektorā strādājošo skaitu, un avansa nodokļu politika,

▶gs

Pērn strauji sarukusi m

Ziņas 5Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudīte Spakovska, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

Nosaka algu skalu kapitālsabiedrībās No šī gada 1. maija īpaši lielu valsts vai pašvaldību kapitāl-sabiedrību valžu priekšsēdē-tāju algas nevarēs pārsniegt 2835 Ls mēnesī, bet mazu – 1247 Ls mēnesī. To paredz nule akceptētie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka algu skalu valsts un pašvaldību valdēm un padomēm.

Saskaņā ar šiem noteiku-miem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatper-sonu algas būs atkarīgas no konkrētās kapitālsabiedrības lieluma, proti, darbinieku skaita, bilances kopsummas un neto apgrozījuma – atka-rībā no šiem rādītājiem tiks noteikts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējai darba samaksai piemē-rojamais koeficients, kuru izmantojot tiks aprēķināti attiecīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneš-algas «griesti». Savukārt valžu un padomju locekļu atalgo-jums tiks izteikts procentos no attiecīgās kapitālsabied-rības valdes priekšsēdētāja algas.

Mazu kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem

algas tiks aprēķinātas, sa-biedriskajā sektorā strādā-jošo iepriekšējā gada vidējai darba samaksai piemērojot koefi cientu, kas nedrīkstēs pārsniegt 2.2, vidēju kapitāl-sabiedrību valžu priekšsēdē-tājiem šis koefi cients būs 3.6, lielu – 4.6, bet īpaši lielu kapi-tālsabiedrību valžu priekšsē-dētājiem algu aprēķināšanā tiks izmantots koeficients, kas nepārsniedz 5.

Valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību valžu locekļu algu griesti no-teikti 90 % apmērā no attiecī-gās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja algas. Padomju priekšsēdētāju mēnešalgas nedrīkstēs pārsniegt 20 % no attiecīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneš-algas, bet padomju locekļu mēnešalgas – 15 % no attiecī-gās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja algas.

Jaunie noteikumi ierobežos arī prēmiju izmaksas valstij un pašvaldībām piederoša-jās kapitālsabiedrībās – prē-mijas šo uzņēmumu valdēm drīkstēs maksāt ne biežāk kā vienu reizi gadā un to apmērs nedrīkstēs pārsniegt vienu mēnešalgu.

Madara Fridrihsone

Vidējā alga reizināta ar pieci – griesti

OrganizācijasJauna asociācija Latvijā nodibināta Latvijas Energoefektivitātes asoci-ācija (LATEA), kas aicina ap-vienoties nozarē strādājošos mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus. Sagaidāms, ka LATEA aktīvi darbosies pub-liskajā jomā, ar mērķi moti-vēt valdību beidzot sākt īste-not praktiskus pasākumus valsts ekonomikas atdzīvi-nāšanai. K. Iļjinska ▶db.lv

EnerģētikaPar 30% samazinās atbalstuEkonomikas ministrs Artis Kampars ir parakstījis un ie-sniedzis saskaņošanai ar ci-tām ministrijām grozījumus Noteikumos par elektroener-ģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresur-sus, un cenu noteikšanas kārtību. Iecerēts, ka valdībā jaunos noteikumus izska-tīs nākamnedēļ. Grozījumu projektā piedāvāts vidēji par 30% samazināt cenu elektro-enerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā iz-mantojamiem atjaunojamo energoresursiem – vēja, bio-gāzes, ūdens caurteces – un kas saskaņā ar likumu ob-ligātā iepirkumā ir jāiepērk Latvenergo. L. Melbārzde ▶db.lv

MuitaUzliek ievedmuitu importamKrievijas muitas tarifu poli-tika tuvākajā laikā būs atka-rīga no Krievijas preču kon-kurētspējas. To, atsaucoties uz Krievijas valdības Budže-ta komisiju, ko vada prem-jers Vladimirs Putins, raksta dv.ee. Šīs nedēļas sākumā ko-misija apstiprinājusi galve-nos virzienus muitas tarifu politikai 2010.-2012. gadam. Visas preces ir sadalītas pie-cās kategorijās, atkarībā no to konkurētspējas iekšējā tirgū (muitas nodokļa likmes un to ieviešanas termiņi nav norādīti). Viskonkurētspējī-gākajā kategorijā ietilpst iz-ejvielas. L. Melbārzde ▶db.lv

Tiesu darbiIerosina maksātnespējuRīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ierosinā-jusi a/s Latvijas zoovetapgāde

maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas re-ģistra informācija. Iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uz-ņēmuma akcijām, pamatojo-ties uz ziņu aģentūras Baltic

Business Service mājaslapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas zoovetapgādes mak-sātnespējas lietu. Uzņē-mums gan tajā dienā snie-dza biržai komentāru, ka tā rīcībā nav ofi ciālas informā-cijas par to, ka tiesa šo lietu ir ierosinājusi. Ž. Hāka ▶db.lv

pēc A. Brūveļa teiktā, ir otrs iemesls, kas padziļina krīzi — kamēr komercdarbība at-tīstījās, valstij bija izdevīga prettiesiska nodokļu iekasē-šana avansā, šos nodokļus ar defi cītu notērējot jaunradītu neprofesionālu «pārvaldītāju» atalgošanai. «Komercdarbībai sašaurinoties, šie nodokļi bū-tu jāatskaita atpakaļ, bet tā kā hipertrofētā ierēdniecība ir pieradusi dzīvot ar budžeta defi cītu- ievērojami pāri tai pieejamiem līdzekļiem, tas ir iespējams, tikai palielinot nodokļus, kas vēl vairāk sa-mazina komercdarbības un starptautiskās konkurences attīstības iespējas,» norāda A. Brūvelis. Turklāt nodokļi jop-rojām tiek iekasēti avansā un bez attiecīgu kredītprocentu nomaksas no valsts puses ap-stākļos, kad uzņēmumiem nav iespējams aizņemties kre-dītresursus no bankām un tiem pieaug maksātnespējīgo debitoru skaits.

«Tuvāko gadu laikā būtis-ku ļaunumu uzņēmumiem nodarīs nepārdomātā nodok-ļu palielināšana,» skaidro A. Brūvelis. Proti, ja daudzām jomām PVN nodoklis pēc būtības ietekmē tikai ga-la patērētāju, tad daudziem vietējiem pakalpojumu snie-dzējiem un to jomām – kā, piemēram, viesnīcu bizness (nodoklis palielināts 4 reizes un pie salīdzinoši vienādām

izmaksām sekojoši ir 4 rei-zes lielāks kā pārsmit km at-tālās kaimiņvalstīs) tas nā-kotnē ievērojami samazinās konkurētspēju. Nepārdomāta nodokļa palielināšana samazi-na konkurētspēju intelektuāli ietilpīgās jomās, kā informāci-jas tehnoloģiju izstrādātājiem (kurā PVN pēc būtības ir nevis pievienotās vērtības, bet gan apgrozījuma nodoklis).

Jāapcērp valsts aparāts«Pamatsoļi komercdarbības

vides sakārtošanai jau ir sen zināmi un vienkārši izpildā-mi, diemžēl tie netiek reali-zēti politisko spēļu – vēlēša-nu, valdības maiņu u.c. dēļ,» uzskata A. Brūvelis. Viņaprāt, primāri būtu jāsakārto uzņē-mējdarbības vide — likvidējot desmitiem biroju un aģentūru un samazinot valsts aparā-tā strādājošo skaitu par 50%-70%, jo, imitējot darbību, tie ne tikai traucē uzņēmējiem, bet arī notērē jau tā nepietie-kamos budžeta līdzekļus; at-

likušās funkcijas maksimāli lielā apjomā jānodod privā-tajam biznesam, realizējot PPP projektus, jo, pārvarot trešo krīzi, privātais sektors, pēc A. Brūveļa teiktā, daudz efektīvāk var pārvaldīt tam uzticēto jomu; valsts iestādēm jāpārtrauc terorizēt uzņēmē-ji, liekot tiem nēsāt izziņas no vienas iestādes uz citu, jo tām visām jau sen reģistri ir pieejami tiešsaistē. Otrkārt, jāpanāk tāds nodokļu sama-zinājums, lai uzņēmēju un

investīciju piesaistē Latvijā spētu konkurēt vismaz ar tu-vākajām kaimiņvalstīm un, protams, retajos gadījumos, ja nodokļi no uzņēmēja tiek iekasēti avansā, par tiem jā-maksā vismaz vidējais kre-dītprocents — kā par aizņē-mumu, ierosina A. Brūvelis. Tāpat nodokļu politikai jābūt stabilai un sabalansētai, lai at-kal netiktu radīts nepamatots nodokļu ofšors, kā nekustamo īpašumu jomā.

Māris Ķirsons

ā upurē peļņu

--

u ā -

s. i

u m,

a

-i -.

m n u ā)

i r-s. e s u a u a t-s, ā s, --

u

u s ,

a,

straujās izaugsmes laiks, kad ienākumi gadā vidēji palielinājās

par 25 — 30 % (īpaši izteikti 2005. — 2006. gadā), Latvijā šobrīd ir beidzies, un daudzi uzņēmumi domā, kā izdzīvot krīzes apstākļos

▶ SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis

▶ Poligrāfijas SIA Erante valdes priekšsēdētājs Jānis Eriņš: «Pieprasījuma kritums tirgū ir galvenais iemesls uzņēmuma ienākumu sarukumam, un šobrīd būtiskākais uzdevums ir saglabāt pozitīvu naudas plūsmu.» FOTO: RITVARS SKUJA, DB

i mazo rentabilitāte

«Bizness ir bizness, risks ir risks. Maksātnespējas process nav nekas briesmīgs,» Db pau-da SIA Balsts īpašnieks, valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš. Viņš arvien saskata potenciā-lu un pieprasījumu pēc pro-fesionāliem, augstvērtīgiem pakalpojumiem nekustamā īpašuma tirgū, viņš tic tirgum un gatavojas arī nākotnē tajā darboties.

Ir iegūta arī starptautis-ka pieredze — kaimiņvalsts tirgū dibināts, attīstīts un vēlāk arī veiksmīgi pārdots bizness. Darījumā iegūtais un arī personīgie līdzekļi 2007. gadā tika ieguldīti Balstā, kam bija ambiciozi attīstības plāni. Kompānija, strauji paplašinā-jusies, atvēra fi liāles, inves-tēja mārketinga aktivitātēs. Ieguldījumi attīstībā sakri-tuši ar globālās ekonomiskās krīzes sākumu, turklāt vēl jāievērtē arī pirktspējas strau-jais samazinājums tepat Lat-vijā, uzpūstās īpašumu cenas un to kritums. Kompānijas izmaksas palielinājušās trīs reizes, bet ieņēmumi palikuši iepriekšējā līmenī.

«Nevarējām ilgāk gaidīt. Skatoties uz zaudējumiem, sapratu, ka, jo ilgāk mēģinā-sim kaut ko darīt, jo tie būs lielāki. Tāpēc tika pieņemts lēmums ierosināt maksātnes-pēju,» viņš stāstīja. «Uzskatu, ka tas ir veiksmīgs pasākums. Tā nav sakāve, bet gan iespē-jas mācīties. Krīze ļauj paska-tīties uz sevi un darbību no malas. Saprast, kas ir svarīgi, kas nē.»

Retākas rindasDb jau ziņoja, ka šogad par maksātnespējīgu tika atzīta arī pazīstama starpniecības kompānija Amber Nekustamie

īpašumi. Tikmēr no kādreiz tir-gū strādājušiem 5 – 6 tūksto-šiem starpnieku varbūt ir pa-licis nedaudz vairāk par vienu tūkstoti, — pauda A. Zariņš, kas aktīvi darbojas Latvijas nekustamo īpašumu darīju-mu asociācijā LANĪDA.

Šīs asociācijas un SIA La-

tio vadītājs Edgars Šīns ie-priekš sarunā ar Db atzina, ka, viņaprāt, starpniecības kompānijām, kam starpnie-cības pakalpojumi ir vienīgais nodarbošanās veids, faktiski nav izredžu. Tām ir vai nu jāpaliek par ģimenes uzņē-mumiem vai jāmeklē papildu nodarbe, kas neesot saistīta ar riskiem, kam pašlaik eks-ponējas starpnieki. «Kamēr ir šis brīvais kritiens tirgū un kamēr bankas nesadūšosies pieņemt lēmumus, ko darīt ar

saviem īpašumu portfeļiem, starpniecības uzņēmums kā tāds nav spējīgs pastāvēt,» viņš pauda.

Latio šogad ir pievērsies ap-saimniekošanas biznesam, savukārt iepriekšējos gados attīstījis mērniecības biznesu — SIA Metrum.

Serviss pieprasītsTikmēr Aigars Zariņš ir pārlie-cināts, ka pakalpojumu kom-pānijas var izdzīvot arī šādos laikos. «Māklerim ir jābūt ag-resīvam pozitīvā nozīmē. Pār-došanas kultūra tieši krīzes apstākļos veidosies, kādai tai patiesībā ir jābūt, kāda tā ir Londonā, attīstītajās valstīs. Pakalpojumi tirgū būs vaja-

dzīgi, varētu mainīties ak-centi, segmenti. Un ir jāmāk ātri reaģēt, pārlēkt no viena segmenta uz otru. Ja apkal-pošanas kultūras uzņēmu-mos nav, vari taisīt, ko gribi, bizness var neveikties,» viņš uzsvēra.

Kopumā tirgus attīrīsies, paliks stiprākie. «Balsta mak-sātnespējas process saistīts ar ekonomisko situāciju, ne-vis spēju konkurēt,» viņš pie-bilda, ilustrējot to ar boksu. «Maksātnespējas process ir kā tehniskais nokdauns boksā. Esi stiprs un esi spējīgs cīnī-ties, bet tev uzacs ir pārsista, asinis plūst, tiesnesis saka «stop, tu vairs nevari cīnīties veselības dēļ».»

Balsts piesaka smaksātnespējuNevarēja ilgāk gaidīt, zaudējumi — ja

▶ Maksātnespējas process nav sakāve, tā ir iespēja mācīties, vērtēja SIA Balsts īpašnieks, valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš. FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

6 Ziņas

AmatiKurzemes atslēga 1 investors dezertēA/s Kurzemes atslēga 1 no-mainīta valde un atsauktas līdzšinējā valdes priekšsēdē-tāja Ērika Mikštas pilnvaras, liecina informācija NAS-DAQ OMX biržas mājaslapā. Ē. Mikštas vietā turpmāk strādās Pēteris Frīdenbergs. Valdes locekļu amatus pildīs Aldis Ozols un Andris Tau-riņš. Ogrē bāzētā SIA Pro-

metāls valdes priekšsēdētājs Ē. Mikšta Kurzemes atslēga

1 stājās amatā šā gada feb-ruārī. Neofi ciāli tika pausts nodoms ražošanu no Ogres daļēji pārcelt uz Aizputi, arī, ka Prometāls varētu kļūt par stratēģisko investoru Kurzemes atslēgā 1. Abi uzņē-mumi parakstīja sadarbības līgumu. «Izskatījām, ka šo projektu realizēt nav iespē-jams,» Db valdes maiņu ko-mentēja Pēteris Frīdenbergs, kurš valdes priekšsēdētāja amatā stājies 28. aprīlī. 2008. gadu SIA Kurzemes at-

slēga 1 pabeidza ar 1.767 milj. Ls apgrozījumu un 9353 Ls peļņu. V. Lēvalde ▶ Db.lv

PētījumsZemākā vērtībaMartā Parex indekss tur-pināja samazināties un sasniedzis jaunu zemāko vērtību kopš 2004. gada, kad tas tika izveidots, liecina pētījuma rezultāti. Martā in-deksa vērtība sasniedza 33.66 punktus, un, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, tas ir krities par 1.60 punktiem. Kaut arī indekss ir samazi-nājies, kritums ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējos ce-turkšņos, jo pērnā gada 4. ce-turksnī kritums pārsniedza 6 punktus . Ž. Hāka ▶ Db.lv

LikumiApvienos ar KomerclikumuKoncernu darbības regulē-jums, ko patlaban nosaka Koncernu likums, tiks ie-kļauts Komerclikumā, savu-kārt Koncernu likums zau-dēs spēku, paredz valdības atbalstu guvusī koncepcija par koncernu tiesiskā regu-lējuma efektivitātes uzlabo-šanu. M. Fridrihsone ▶ Db.lv

ReorganizācijaApvienos administrācijasNo 1. jūnija vairāku dabas parku un rezervātu adminis-trācijas tiks reorganizētas, tās apvienojot vienā institū-cijā, proti, Dabas aizsardzī-bas pārvaldē. Tā pārņems funkcijas, kuras līdz šim vei-ca Gaujas nacionālā parka, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, Rāznas nacionā-lā parka, Ķemeru nacionālā parka, Slīteres nacionālā par-ka un Teiču dabas rezervāta administrācijas. To paredz valdībā akceptētais rīkojuma projekts.M. Fridrihsone ▶ Db.lv

k-k a --

i, š

, k-s --

u. ā

ā. -

a, a s

savuu

mi — jau palieli

Itāļu koncerns grib būt Nr.2 aiz Toyota

Neviens vairs nešaubās, ka ilggadējais pasaules autobū-ves līderis — ASV kompānija General Motors (GM) — nespēs pretendēt uz šo titulu pēc tam, kad pasaule izķepurosies no krīzes. GM, par kura bankrotu paziņojums tiek gaidīts 1.jū-nijā, vietu visticamāk stabili ieņems Toyota. Taču par tās sī-vāko konkurentu var kļūt Fiat, kurš pašreiz šim nolūkam da-ra visu iespējamo.

Pasaules mēroga gigantsFiat izpilddirektors Serdžio Markjone paziņojis par plā-niem veidot pasaules mēro-ga autogigantu. Tajā būtu iekļauta Fiat grupas vieglo auto strukturvienība Fiat

Group Automobiles, daļa no

ASV milža Chrysler, kā arī GM bizness Eiropā. Šādus plānus intervijā laikrakstam The

Financial Times (FT) klāstī-jis Markjone. Skaidrībai par to, cik reāls ir šis plāns, jā-būt tuvākajās nedēļās, teikts Fiat direktoru padomes pa-ziņojumā.

Chrysler paziņoja par lab-prātīgu bankrotu, bet itāļu kompānija vienojās par 20% daļas iegūšanu tajā apmaiņā pret tehnoloģijām un bizne-sa attīstības iespējām ASV. Nākotnē Fiat daļa var palieli-nāties līdz akciju kontrolpake-tei. Pārdošanai izlikta krahu piedzīvojusī GM zviedru mei-ta Saab, un Markjone nolūko arī to. Fiat Automobiles, kuras daļa Fiat grupas pārdošanas apjomā veido gandrīz pusi, tiks nodalīta atsevišķā uzņē-mumā. Markjone cer aktīvu apvienošanas darījumu pa-

beigt līdz maija beigām, bet līdz vasaras beigām izvietot biržā jaunā milža akcijas.

Laulību slēdz debesīsPēc Fiat vadības domām, šā-da apvienošanās būtu «neti-cami vienkāršs risinājums ļoti sarežģītām problēmām». «No tehnoloģiju un ražo-šanas viedokļa šī laulība ir noslēgta debesīs,» Markjoni citē FT. Iepriekš viņš ir teicis, ka izdzīvošanai ilgtermiņa perspektīvā Fiat būtu jāpār-dod ne mazāk par 5.5 milj. au-to gadā. Ja tiks apvienoti Fiat, Chrysler un GM Europe aktīvi, šis apjoms tiks pārsniegts, un iecerētais gigants konkurēs ar Volkswagen par 2. vietu pasau-lē aiz Toyota, kura pērn pārde-va 8.97 milj. auto. Iecerētajā koncernā varētu tikt iekļauti arī GM aktīvi Latīņamerikā.

Inese Cirša

Fiat gatavo revolūciju tirgūSkaitlis

6 – 7▶ Tik miljonus automobiļu

gadā ražotu Fiat iecerētais

autobūves uzņēmums, pēc

šī rādītāja atpaliekot tikai no

Toyota.

AVOTS: FT

UzziņaiIecerētais Fiat automilzisItāļi grib nopirkt daļu ASV

autoražotājā Chrysler un

General Motors biznesu Eiropā

— vācu Opel, britu Vauxhall un zviedru Saab. Kompānijas

ieņēmumi būtu 80 mljrd. eiro.

AVOTS: ZIŅU AĢENTŪRAS

Informācijai▶ Nosaukums SIA Balsts

▶ Nozare nekustamā īpašu-

ma starpniecības pakalpoju-

mi, vērtēšana, konsultācijas

▶ Dibināta 1992. g.

▶ Īpašnieks Aigars Zariņš

▶ Apgrozījums 960 tūkst.

latu 2008.g., 1.15 milj. latu

2007.g.

▶ Zaudējumi 298 tūkst. latu

2008.g., iepretī peļņai ap 20

tūkst. latu 2007.g.

▶ Strādājošo skaits vairāk

nekā 70

AVOTS: SIA BALSTS

v

Ziņas 7Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudīte Spakovska, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

Mērķtiecīgi investē Fazer maiznīcas Uzņēmums pērn modernizācijā ieguldījis 2 miljonus latu Investīcijas ieguldītas plau-cējuma un ierauga sagatavo-šanas sistēmas pilnveidoša-nā, kastu padeves sistēmas automatizēšanā, ekspedīcijas paplašināšanā un citos darba efektivitāti uzlabojošos un izmaksu samazināšanas pa-sākumos.

Kopumā kopš 2002. gada otrs lielākais Latvijas maizes ražošanas uzņēmums Fazer

maiznīcas attīstībā jau iegul-dījis 14.8 miljonus Ls, bet no-dokļos nomaksāti 5 miljoni Ls. No aptuveni 4 % maizes tirgus daļas 2002. gadā kompānija to spējusi palielināt līdz 23 % pērn, bet šā gada prognoze ir 25 %.

Turpina izaugsmi«Mēs virzāmies uz priekšu un turpinām izaugsmi, kas patlaban gan nav tik strauja

kā pirmajos darbības gados. Šobrīd situācija ir smaga – vē-rojamas daudzas cenu akci-jas, kad katrs mēģina izdzīvot un pārdot pēc iespējas lētāk, kas nevienam labumu ne-nes,» situāciju komentē Fazer

maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis.

Kompānija kopš 2002. gada apgrozījumu spējusi audzēt vairāk nekā sešas reizes, bet

darbinieku skaits audzis daudz lēnāk un attīstība izdevusies, mērķtiecīgi investējot.

I. Skrebelis uzsver, ka darbs pie sasniegtā neapstāsies, jo uzņēmuma mērķis ir samazi-nāt produkcijas pašizmaksu, izlaist arvien jaunus produk-tus, ko piedāvāt par konkurēt-spējīgu cenu. Pagājušajā gadā strauji pieauga izmaksas un spiediens no tirgus bija spē-cīgs, bet pateicoties izmaksu optimizācijai, uzņēmums spējis noturēt cenas un tās būtiski nepaaugstināt.

Fazer maiznīcu tirdzniecības direktors Dinārs Ozols atklāj – ja iepriekš maizes tirgus cenu kāpuma dēļ saruka līdz kritiskam līmenim, jo, iespē-jams, patērētāji mainīja savu ēdienkarti, kopš 2008. gada sā-kuma maizes tirgus ir stabils un prognozes liecina, ka tāds

ttdlovtpgsnlavjg

PRtk

Biznesa fakti▶ Nosaukums SIA Fazer

maiznīcas

▶ Atrašanās vieta Ogre

▶ Apgrozījums 13.04 miljoni

Ls (2008.g., neauditēti)

▶ Īpašnieki Fazer

▶ Darbinieku skaits 320

▶ Dibināšanas gads 2001

AVOTS: FAZER MAIZNĪCAS

ĪpašumiPārdos valstij piederošo ēuValsts nekustamajiem īpašu-

miem uzdots organizēt valstij piederošam nekustamam īpašumam – Rīgā, Zaķusalas krastmalā 5 esošai divstāvu mūra ēkai, kuras apbūves laukums ir 120.5 m2. Minētā ēka saistīta ar ze-mesgabalu Zaķusalas krast-malā 5. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu, kura kopējā platība ir 1554 m2, ir nostipri-nātas Esfi rai Mirskai un Ga-ļinai Teilānei. Katrai pieder puse no īpašuma domāja-mās daļas. Zemesgabala līdz-īpašnieces Esfi ras Mirskas pilnvarotā persona Alek-sandrs Mirskis 2008. gada 18. septembrī ir iesniedzis atsa-vināšanas ierosinājumu par šo ēku. M. Fridrihsone ▶ db.lv

ApsardzeLīgumi var tikt privātajiemLikvidācijai nolemtās Valsts policijas Kārtības policijas apvienības Apsardze noslēg-

tos līgumus Iekšlietu minis-trija varētu pārdot privāta-jām apsardzes kompānijām.Iekšlietu ministre Linda Mūrniece Db.lv atzina, ka šis varētu būt viens no risināju-miem apvienības likvidāci-jai, taču neko sīkāk vēl neva-rēja pastāstīt, jo joprojām no Valsts policijas vadības tiek gaidīti iespējamie likvidāci-jas veidi. J. Lasmanis ▶ db.lv

NaudaUzpirkti 350 miljoni eiroPagājušā nedēļā turpinājās latu pārdošana un Latvi-jas Banka, uzpērkot latus, pārdevusi vēl 63 milj. eiro. Kopumā šogad tirgū pārdoti jau 503.37 milj. eiro, uzpērkot 353.8 milj. Ls. Latvijas Ban-kas dati liecina, ka nedēļu ie-priekš tā bankām un Valsts kasei pārdeva 77.5 milj. eiro, pretī uzpērkot latus. Eiro uz-pirkšana šogad vēl nav biju-si. Pēc Latvijas Bankas pār-stāvja Mārtiņa Grāvīša ie-priekš Db teiktā, intervenču ierosinātājs varēja būt gan banku klientu – uzņēmumu

un mājsaimniecību pieprasī-jums pēc eiro, gan pieaugu-si valūtas tirgus dalībnieku piesardzība pret Austrumei-ropas valūtu. I. Mārtiņa ▶ db.lv

BankasDanske Bank - zaudējumi Uzkrājumu dēļ nedrošajiem parādiem Danske Bank dar-bības rezultāts Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija nega-tīvs – zaudējumi 3.6 milj. Ls.Tiesa, banka informē, ka peļ-ņa pirms uzkrājumiem šo-gad sasniegusi miljonu latu iepretim 120 000 Ls pērn pir-majā ceturksnī. Danske Bank pamatdarbības ienākumi šā gada 1.ceturksnī bija 1.9 milj. Ls, pieaugot par 70 %, salīdzi-not ar iepriekšējā gada attie-cīgo periodu. Pozitīvu ten-denci uzrādīja tīro procentu ienākumi, pieaugot par 27 %. Tomēr kopumā bankas dar-bība ir cieši saistīta ar ekono-miskās situācijas pasliktinā-šanos Latvijā, tās uzkrājumu apjoms nedrošiem parādiem 1. ceturksnī sasniedza 4.6 milj. Ls. I. Mārtiņa ▶ db.lv

Fp

REKLĀMA

Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudīte Spakovska, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

8 Ziņas

ā

z s,

s o -

u, k-t-ā n -

u s s

s āj s z -

u -s s

tas varētu saglabāties arī ilg-termiņā. Šobrīd vērojama ten-dence, ka cenai ir būtiskākā loma un pircēji iegādājas gal-venokārt lētākus produktus, taču otrs būtiskākais faktors produkta izvēlē ir kvalitāte un garša. Uzņēmuma vadība uz-skata, ka šobrīd cenas vairāk nav iespējams samazināt, jo, lai gan atsevišķi resursi kļu-vuši nedaudz lētāki, to cena joprojām ir augstāka nekā gadu iepriekš.

Paredz konsolidācijuRaksturojot kaimiņvalstu tirgū notiekošo, I. Skrebelis, kurš kopš 2007. gada sākuma

ir Fazer Bakeries Baltic rīkotāj-direktors, uzsver, ka Igaunijā pieaudzis pieprasījums pēc tā saucamās lētās produkcijas, savukārt Lietuvā maizes tir-gus samazinājums ir ievēro-jams. Lai audzētu apjomus, uzņēmums abās valstīs iece-rējis paplašināt arī eksporta apjomus, kas pērn sasniedza 1.6 miljonu Ls kopvērtību.

Savukārt Latvijas maizes tirgū turpināsies konsolidā-cija un tie, kas labāk sagata-vojušies, varēs labāk pārdzīvot ekonomisko krīzi, uzskata I. Skrebelis. Tomēr viņš pieļauj, ka nozarē varētu pieaugt pelē-kais sektors – var palielināties

to uzņēmumu skaits, kuri krī-zes dēļ izvairīsies no nodokļu nomaksas.

Par trešdaļu vairākDb jau vēstīja, ka pēc neaudi-tētajiem datiem uzņēmums pērn strādājis ar 13.04 milj. Ls apgrozījumu, kas ir ievē-rojami vairāk nekā gadu ie-priekš, kad kompānija apgro-zīja 10.23 miljonus Ls. Fazer

maiznīcas ir viens no Oy Karl

Fazer AB uzņēmumiem, un tā izveidota uz divu Latvijā zināmu uzņēmumu – Druva un Ogres maiznieks bāzes.

Sandra Dieziņa sandrad@db.lv, 67084441

ViedoklisLatvijas Maiznieku biedrības vadītājs Valdis Circenis:

Fazer maiznīcas teh-

noloģiskā ziņā ir tālu

priekšā citiem nozares uzņē-

mumiem Baltijas mērogā.

Modernās tehnoloģijas un

strādājošo skaits rāda, cik

ļoti efektīvs ir uzņēmums. Ja

firma vēlēsies palielināt apjo-

mus, tā var kļūt par absolūtu

maizes nozares līderi.

Fazer maiznīcas rīkotājdirektors Ivars Skrebelis: «Darbs pie sasniegtā neapstāsies, jo uzņēmuma mērķis ir samazināt produkcijas pašizmaksu, izlaist arvien jaunus produktus, ko piedāvāt par konkurētspējīgu cenu.» FOTO: ELĪNA KURSĪTE, DB

Eiropa grib lielāku aizstāvību jaunajām māmiņām

Jaunajām māmiņām jādod tiesības ilgākai atpūtai un jānodrošina lielāks materni-tātes pabalsts. Par šādiem di-rektīvas grozījumiem 6.maijā lems Eiropas parlaments.

Šobrīd Latvijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ilgst 112 kalendārās dienas, taču Eiropas Parlamenta Sie-viešu tiesību un dzimumu līdztiesību komitejas deputāti uzskata, ka šis laiks jāpagari-na līdz 140 dienām.

Rosinot grozījumus direk-tīvā par pasākumu ievieša-nu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūt-niecēm, sievietēm, kas strā-dā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, dzemdību atvaļinājumu rosināja paga-rināt līdz 168 dienām, taču eirodeputāti uzskatīja, ka tik garš atvaļinājums nelabvēlīgi ietekmēšot sievietes konku-rētspēju darba tirgū.

Eirodeputāti iecerējuši arī palielināt ES dalībvalstu ie-dzīvotājām izmaksājamo ma-ternitātes pabalstu. Tam jābūt 100 % apmērā no pēdējās mē-neša algas vai vidējās mēneša algas visā obligāti noteiktajā

atvaļinājuma laikā. Savukārt atlikušajā attiecīgās strādājo-šās personas atvaļinājuma lai-kā tas nedrīkstēs būt mazāks par 85 % no pēdējās mēneša algas vai vidējās mēneša al-gas. Dalībvalstis varēs noteikt laikposmu, par kuru aprēķina vidējo mēneša algu.

Arī Latvijā šobrīd tā dēvētās māmiņu algas tiek maksātas 100 % apmērā no sievietes vi-dējās apdrošināšanas iemak-su algas. Eiropas Komisija ir ierosinājusi pašreizējo mini-mālo 98 dienu maternitātes atvaļinājumu pagarināt līdz 126 dienām, savukārt Eiropas Parlamenta atbildīgā komi-teja prasa 140 dienas, kā arī to, lai jaunajā direktīvā tiktu iekļauti noteikumi par tēva atvaļinājumu.

Eiropas Parlaments par priekšlikumu balsos pirmajā lasījumā. Parlaments izskatīs arī atsevišķu priekšlikumu par pašnodarbinātu sieviešu tiesībām brīvprātīgi izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

«Pašnodarbinātām sievie-tēm un to dzīvesbiedriem jā-būt tiesībām uz maternitātes atvaļinājumu pēc viņu brīvas izvēles, taču tās nedrīkst pār-sniegt darba ņēmēju tiesības,» skaidro Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Astrīda Lu-linga (Astrid Lulling).

Jānis Lasmanis

Eiropas Parlamentsprasa vairāk laikaatpūtai māmiņām

Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudīte Spakovska, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

Ziņas 9

Astšdcntukcmn

pmkdibdguuzfpUskšp

PNcaklkiug

v

raksnpmutaišp

krlmndzI

F

I

A

Martā, salīdzinot ar 2008. gada martu, rūpniecības produk-cijas izlaide kritu-sies par 23.4 %Martā rūpniecības produkci-jas izlaide bija 297.6 milj. Ls, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Martā rūpnie-cības produkcijas izlaides kri-tums ir mazāks nekā februārī, jo februārī tas bija 24.2 %.

Mazāk tekstilaMartā, salīdzinājumā ar ie-priekšējā gada attiecīgo perio-du, apstrādes rūpniecībā sa-mazinājums bija 26.6 %, elek-troenerģijas un gāzes apgādē - 14.1 %, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 25 %. Lielākais rūpniecības produkcijas izlai-des kritums bija tekstilizstrā-dājumu ražošanā – par 59.2 %, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 52.9 %, citur neklasifi cētu ie-kārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 47.2 %.

Vairāk iekārtuMartā, salīdzinot ar 2009. ga-da februāri, rūpniecības pro-dukcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem sama-zinājās par 0.8 %. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 0.7 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2.6 %, bet pieau-

gums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7.1 %. Tekstilizstrādājumu ražo-šanā bija kritums par 16.3 %, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 12.3 %, gatavo metālizstrā-dājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, 9.5 %. Ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražoša-nā – par 35%, citu transportlī-dzekļu ražošanā – par 13.3%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 12.3%.

Kritums arī ceturksnī2009. gada 1. ceturksnī, sa-līdzinot ar 2008. gada 4. ce-turksni, rūpniecības produk-cijas izlaide pēc sezonāli iz-līdzinātiem datiem samazi-nājās par 11.9 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 12.8 %, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 9.8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums - par 4.3%. Lielākie apjomu kritumi bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 51.4%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 42.6%, automobiļu deta-ļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36.1%. 1. ce-turksnī, salīdzinot ar iepriek-šējā gada atbilstošo ceturks-ni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazi-nājās par 23.2 %.

Katrīna Iļjinska

Rūpniecības tempi sarūk par 23 % gadā

ViedoklisTurpinās pasliktināties▶ Dainis Gašpuitis SEB bankas makroeko-nomikas eksperts:

Rūpniecība 1. ceturk-

snī ir piedzīvojusi ļoti

krasu kritumu.

To veicina jau ierastie fak-

tori: cenu, kā arī iekšējā un

ārējo tirgu samazināšanās.

Sarežģījumus radījusi biznesa

atbalsta pasākumu ievieša-

nas kavēšanās.

Martā rūpniecības gada kri-

tums bija mazāks nekā feb-

ruārī. Tas varētu liecināt, ka

kritums var sākt stabilizēties.

Vietējais patēriņš turpina

traukties lejup, samazinās arī

eksports.

Tas nozīmē, ka arī rūpniecībā

situācija tik drīz neuzlabosies,

bet turpinās pasliktināties.

Paveras jaunas iespējas Baltijas jūras piekrastes apbūveiSaeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionā-lās politikas komisija beidzot izskatījusi 3. lasījumam ie-sniegtos grozījumus Aizsarg-joslu likumā. 6. maijā uzliekot pēdējo pulējumu atsevišķu punktu formulējumiem, il-gi skatītie likuma grozījumi

varētu būt gatavi balsošanai Saeimas sēdē.

Galvenās likuma izmaiņas saistās ar papildu būvniecības iespējām kāpu aizsargjoslā. Pēc ilgām diskusijām deputāti vienojās, ka par 150 m2 mazā-kas kāpu aizsargjoslā esošas ēkas vai būves varēs rekons-truēt līdz 150 m2 ēkām. Otras būtiskas izmaiņas paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām aiz 300 m zonas varēs būvēt dažā-dus tūrisma objektus.

Līva Melbārzde

PasaulēAdidas peļņa samazinās par 97%Sporta apģērbu un inventāra ražotāja Adidas peļņa pirms nodokļiem šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 5 milj. eiro, kas ir par 97% mazāk nekā pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 169 milj. eiro, raks-ta BBC. Adidas peļņas kraso samazināšanas skaidro ar ekonomikas lejupslīdi, kā arī izejmateriālu sadārdzinā-šanos. Kompānijas pārdošanas ap-jomi šī gada pirmajā ceturk-snī, salīdzinot ar 2008. gadu, ruka par 6%. R. BĪders ▶ db.lv

Auto tirgusVisiem nepietiksTata, kas ir Indijas lielā-kais autoražotājs, saņēmis pasūtījumus 510 milj. USD vērtībā laika posmā no 9. līdz 25. aprīlim. Taču ražošanas problēmu dēļ Tata būs spē-jīgs piegādāt tikai 100 000 automašīnu līdz 2010. gada beigām. Piegādes sākšoties jūlijā un Tata Motors pēc nejaušības principa izvēlēšoties tos lai-mīgos, kuriem mašīnas tiks jau tagad. L. Petrāne ▶ db.lv

Auto tirgusAuto Halle –Peugeot pārstāvisFranču autoražotāja Peugeot ofi ciālais importētājs Igaunijā un Latvijā noslēdzis izplatīša-nas līgumu ar SIA Auto Halle, kas ar 5. maiju kļuvis par jau-no ofi ciālo Peugeot pārstāvi Rīgā. V. Vikmanis ▶ db.lv

Likums atļaus kāpās būvēt mājas

Informācijai Būtiskākās izmaiņas▶ 1.Krastu kāpu joslas aiz-

sargzonā esošas ēkas un

būves, kuru platība ir mazāka

par 150 m2, drīkstēs tikt izbūvē-

tas līdz kopīgai platībai 150 m2

▶ 2.Pludmalē un tauvas joslā

kājāmgājēju brīva pārvietoša-

nās varēs tikt ierobežota ostas

teritorijā atbilstoši vietējās

pašvaldības teritorijas plāno-

jumam

▶ 3.Pašvaldībai jāorganizē gājē-

ju celiņu ierīkošana uz plud-

mali ne tālāk kā 1 km attālumā

vienam no otra arī ārpus pilsē-

tām un ciemiem

▶ 4.Baltijas jūras un Rīgas jūras

līča piekrastes aizsargjoslā

ārpus pilsētām un ciematiem

aiz 300 m joslas atļauts uzbū-

vēt vienu viensētu ar palīgē-

kām, tūrismam nepieciešamās

viesnīcas un tām līdzīgās lieto-

juma ēkas, skatu torņus, infra-

struktūras vai inženierkomuni-

kāciju būves

▶ 5.Sadalot zemesgabalu vai-

rākos, katra zemesgabala pla-

tība nedrīkst būt mazāka par 3

hektāriem

▶ 6.Elektrisko, gāzes, siltuma

un ūdensapgādes tīklu īpaš-

nieks drīkstēs izmantot šiem

objektiem noteikto aizsarg-

joslu, nemaksājot attiecīgā

nekustamā īpašuma īpašnie-

kam atlīdzību

▶ 7. Tiem mākslīgajiem ūdens-

objektiem, kas kalpo ūdens

novadīšanai (grāvjiem), nebūs

jāpiemēro 10 m plata aizsarg-

josla

▶ 8. Aizsargjoslas tiks noteiktas

arī ap optiskajiem teleskopiem

un radioteleskopiem (Baldonē

1 km mākslīgā apgaismoju-

ma ierobežojums un Irbenes

radioteleskopam 8 km klusu-

ma josla). AVOTS: PĒC KOMISIJAS

SĒDES MATERIĀLIEM

RŪPNIECĪBA produkcijas izlaides izmaiņas, % *

Avots: SM* Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu

-23.4

-13.9

-14.2

03.2009.

02.2009.

01.2009.

12.2008.

11.2008.

-23.9

-24.2

10 ZiņasDienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudīte Spakovska, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

0.526211.71

Aprīlī pasaules akciju tirgi sekoja martā uzsāktajām tendencēm skatīties uz aug-šu un turpināja atgūties, daudzu uzņēmumu akciju cenām uzrādot pozitīvu di-namiku un liekot palielinā-ties investoru riska apetītei un pieaugot viņu vēlmei at-kal atgriezties akciju tirgos, cerot, ka kritums jau ir aiz muguras un sācies atgūša-nās periods.

Tāpat vairākas lielas kom-pānijas aprīlī publicēja pir-mā ceturkšņa rezultātus, kuros ietvertie fi nanšu rā-dītāji izrādījās labāki nekā investori un tirgus iepriekš bija paredzējis, tādēļ tirgus dalībnieku vidū sāka at-griezties optimisms un viņu uzticība biržās kotētajiem uzņēmumiem lēnām atgrie-zās, liekot no drošākiem finanšu instrumentiem pāriet atpakaļ uz akcijām. Un, kaut arī daudzi eksperti saka, ka vēl var atsākties kritums, daudzi investori šajā akciju cenu kāpumā jau paguva nopelnīt.

Pasaulē optimistiskākNoskaņojums pasaules ak-ciju tirgos ir uzlabojies pēc atsevišķu makroekonomi-kas datu iznākšanas, kuri liecina par to, ka ekonomi-kas pasliktināšanās tempi ir nedaudz samazinājušies, uzsver Invalda Asset Mana-

gement Latvia līdzekļu pār-valdnieks Arturs Miezis.

Iepriekš tāpēc, ka mak-ro ekonom i k a s r ād īt āji atradās, burtiski, brīvajā kritienā, investori pārāk strauji mēģināja šo kritie-nu iecenot tirgū un nu šīs pārpārdošanas dēļ jau otro mēnesi pēc kārtas tirgi ir uzrādījuši pozitīvus rezultā-tus. Tā, piemēram, pasaules attīstīto valstu akciju tirgus indekss MSCI World pagāju-šajā mēnesī ir palielinājies par 10%.

Lai arī patlaban izskatās, ka šī mēneša laikā tirgi va-rētu svārstīties ap šo pašu līmeni vai arī augstāk, to-mēr joprojām pastāv riski no ASV, kur varētu iznākt daudz negatīvi pārsteidzošu ziņu, uzskata eksperts.Iespaidojoties no globālā

akciju rallija, arī Baltijas tirgus nebija izņēmums un tajā kotēto uzņēmumu ak-ciju cenas un biržu indeksi priecēja investorus un spēja uzrādīt pieaugumu.

Lielākais kāpums RīgāAprīlī straujāko lēcienu no Baltijas tirgiem spēja veikt NASDAQ OMX Riga birža, pakāpjoties par 6.05 %, kam sekoja Tallinas birža ar 2.2 % un Viļņas birža ar 1.89 %, skaidro Hipo fondu aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapi-tonovs.

Šāds pavērsiens bija li-kumsakarīgs, jo kopš šī ga-da sākuma NASDAQ OMX

Riga biržā bija novērojams straujākais kritums, un dažu uzņēmumu akcijas investoru acīs kļuva īpaši lētas un pievilcīgas, kas šajā mēnesī arī aktīvi tika tir-gotas. Turklāt par izteikto

aktivitāti biržā arī liecināja apgrozījuma kāpums par gandrīz 150 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, atzīmē Hipo fondu analītiķis.

Tā, piemēram, starp NAS-DAX OMX Riga kotētajiem uzņēmumiem varēja atrast tādus, kuru akcijas cena pieauga pat par vairākiem desmitiem procentu. Piemē-ram, farmācijas uzņēmuma Olainfarm akcijas cena mē-neša laikā palielinājās par 77 %, tāpat arī ievērojamu kāpumu uzrādīja Rīgas kuģu

būvētavas akcijas cena, kas pakāpās par 35 %, un otra farmācijas ražotāja Grindeks akcijas cena, kura pieauga par 24 %.

Taču kāpumu piedzīvoja ne tikai NASDAQ OMX Riga birža – pieaugumu piedzī-voja arī citu Baltijas biržu uzņēmumu akciju cena. Tallinas biržā lielāko kā-

Finanšu tirgos optimisms

pumu uzrādīja Silvano Fas-

hion Group akcijas cena; šīs akcijas arī bija vienas no lētākajām biržā, tādēļ spēja palēkties par 48 %, skaidro eksperts.

Viļņas biržā lielu pārstei-gumu un lēcienu nebija, aktīvāk tirgotās akcijas TEO pat nokritās uz 1.27 litiem.

Var sekot pasauleiTurpinoties vispārējam ak-ciju tirgus optimismam, tam varētu sekot arī Balti-jas akciju tirgus. Taču diez vai tuvāko divu trīs mēnešu laikā indeksi kāps vēl par 15-20 %. Labākajā gadījumā varētu būt sagaidāma tirgus konsolidācija un straujāk kāpušo akciju vērtības sa-mazināšanās, kam sekos arī Baltijas akciju tirgi, uzskata S. Kapitonovs.

Investors

05.05.2009 0.529 -0.57%

24.03.2009 0.514 2.33%

06.05.2008 0.451 16.63%

224.21

04.05.2009 207.86 1.85%

24.03.2009 201.34 5.15%

05.05.2008 545.72 -61.21%

30.04.2009 223.73 0.21%

23.03.2009 204.53 9.62%

30.04.2008 528.48 -57.57%

Biržas uzņēmumu cenas izmaiņasUzņēmums Dinamika Dinamika kopš aprīlī, % gada sākuma, %Olainfarm 77 0

Grindeks 24 -19

Latvijas kuģniecība -4 -30

Ventspils nafta 10 3

SAF Tehnika -3 -20

Rīgas kuģubūvētava 35 32

Valmieras stikla šķiedra 17 -17

Latvijas balzams 13 -11

Latvijas gāze 14 -14

AVOTS: NASDAQ OMX RIGA

6% par tik aprīlī palielinājās

NASDAQ OMX Riga indekss

AVOTS: NASDAQ OMX RIGA

Aprīlī pasaules fi nanšu tirgos turpinājās pozitīvas tendences

Turpinoties vispārējam akciju tirgus optimismam, tam varētu sekot arī Baltijas akciju tirgus. Taču diez vai globāli tuvāko divu trīs mēnešu laikā indeksi kāps vēl par 15-20 %, uzskata Hipo fondu aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs.

FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

11 Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktores: Žanete Hāka, Ieva Mārtiņa, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

Žanete Hāka zanete.haka@db.lv

Cslua—dkgiaņmkak

tulokpfT

npafad

vkp«

N«rnvrvdVzblašdiL

n

Zvvna

Stvnvsp

DI

AV

12 Investors Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6 .maijs. Redaktores: Žanete Hāka, Ieva Mārtiņa, tālr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv

Krievijas rublis RUB 32.777 43.839

Ķīnas juaņa CNY 6.8185 9.1197

Latvijas lats LVL 0.5301 0.7090

Lielbritānijas mārciņa GBP 0.6625 0.8861

Lietuvas lits LTL 2.5797 3.4503

Malaizijas ringits MYR 3.5080 4.6920

Marokas dirhams MAD 8.3435 11.159

Maķedonijas denārs MKD 45.750 61.191

Meksikas peso MXN 13.203 17.659

Norvēģijas krona NOK 6.5280 8.7312

Polijas zlots PLN 3.2525 4.3502

Rumānijas leja RON 3.1077 4.1565

Saūda Arābijas riāls SAR 3.7499 5.0155

Serbijas dinārs RSD 70.780 94.668

Singapūras dolārs SGD 1.4714 1.9680

Šveices franks CHF 1.1295 1.5107

Taivānas dolārs TWD 33.020 44.164

Taizemes bats THB 35.070 46.906

Turcijas lira TRY 1.5611 2.0880

Ukrainas grivna UAH 7.9600 10.647

Ungārijas forints HUF 211.31 282.63

Uzbekistānas sums UZS 1453.9 1944.5

Zviedrijas krona SEK 7.9260 10.601

Vērtspapīri

Birža Indekss Vērtība Iepr. vērtība Izm., %

Ņujorka Dow Jones Industrial avg. 8409.54 8426.74 –0.20

Nasdaq Composite 1744.92 1763.56 –1.06

S&P 500 902.27 907.24 –0.55

Buenosairesa MerVal 780.52 779.65 +0.11

Honkonga Hang Seng 16430.08 16381.05 +0.30

Osaka Nikkei 225 8977.37 8828.26 +1.69

Londona FTSE 100 4328.06 4243.22 +2.00

Frankfurte Xetra DAX 4853.03 4902.45 –1.01

Parīze CAC 40 3225 3237.97 –0.40

Stokholma OMXS 244.18 243.24 +0.39

Šveice SMI 5280.93 5318.34 –0.70

Budapešta SE 13739.35 13609.42 +0.95

Varšava WIG20 1858.27 1874.53 –0.87

Prāga PX indekss 935.1 903.7 +3.47

Maskava RTSI 871.58 855.67 +1.86

Ukraina PFTS indekss 360.59 339.85 +6.10

Ķīna SSE Composite 2567.337 2559.911 +0.29

19:00 pēc Latvijas laika

▶Pasaules indeksi* 05.05.2009.

Resursi

05.05. 04.05. 01.05.

Brent Dated, USD/barelu 53.29 53.34 51.82

Urals spot, USD/barelu 52.16 52.21 50.64

WTI, USD/barelu 53.86 54.42 52.08

Benzīns, USD/t 525 495 495

Dīzeļdegviela, USD/t 471 472.75 454.75

Kurināmā degviela, USD/t 448 449.75 431.75

*19.00 pēc Latvijas laika

▶NaftaJēlnaftas un naftas produktu

cenas Eiropā un ASV*

Nosaukums RIGIBID RIGIBOR

Overnight 4.94 6.74

1 diena 4.94 6.74

7 dienas 5.28 6.94

1 mēnesis 6.88 10.36

3 mēneši 9.06 12.84

6 mēneši 9.94 13.50

12 mēneši 10.50 13.88

Termiņš LIBOR USD LIBOR EUR EURIBOR

1 mēnesis 0.40125 0.90250 0.918

3 mēneši 0.98625 1.34125 1.344

6 mēneši 1.54000 1.54750 1.543

12 mēneši 1.85888 1.71000 1.710

▶Starpbanku likmesLatu likmes, % 05.05.2009.

Dolārs, eiro, % 05.05.2009.

Metāls Šodienas 3 mēnešu

pērk pārdod pērk pārdod

Varš 4639.5 4640 4635 4637

Svins 1426 1426.5 1430 1431

Cinks 1500 1601 1527 1527.5

Niķelis 11875 11900 12020 12025

Alva 12700 12750 12505 12510

Alumīnijs 1478 1478.5 1515.5 1516

Al.sakaus. 1259 1260 1340 1350

Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts 910, sudrabs 13.11, platīns

1129, pallādijs 218.5

* Londonas metālu biržā

▶Krāsaino metālu oficiālās cenas* 05.05.2009, USD

Metāls Šodienas 3 mēnešu

pērk pārdod pērk pārdod

*Valūtas vienību skaits 1 ASV dolārā, 1 eiro. Valūtu kursi aprēķināti, ņemot vērā spot kursu pasaules valūtu tirgū plkst. 19.00 pēc Latvijas laika

ASV dolārs USD 1.0000 1.3375

Albānijas leks ALL 97.730 130.71

Alžīras dinārs DZD 71.418 95.521

Argentīnas peso ARS 3.6970 4.9447

Austrālijas dolārs AUD 1.3448 1.7987

Azerbaidžānas manats AZN 0.8038 1.0751

Baltkrievijas rubelis BYR 2804.0 3750.4

Brazīlijas reāls BRL 2.1490 2.8743

Bulgārijas leva BGN 1.4620 1.9554

Čehijas krona CZK 19.893 26.607

Dānijas krona DKK 5.5663 7.4449

Dienvidāfrikas rands ZAR 8.4010 11.236

Dienvidkorejas vons KRW 1267.5 1695.3

Eiro EUR 0.7477 1.0000

Ēģiptes mārciņa EGP 5.6290 7.5288

Honkongas dolārs HKD 7.7495 10.365

Igaunijas krona EEK 11.698 15.646

Indijas rūpija INR 49.220 65.832

Izraēlas šekelis ILS 4.1220 5.5132

Islandes krona ISK 125.98 168.50

Japānas jena JPY 98.760 132.09

Jaunzēlandes dolārs NZD 1.7194 2.2997

Kanādas dolārs CAD 1.1759 1.5728

▶Pasaules valūtu kursi* 05.05.2009.

1 AUD Austrālijas dolārs 0.389

1 BGN Bulgārijas leva 0.359

1000 BYR Baltkrievijas rubeļi 0.187

1 CAD Kanādas dolārs 0.448

1 CHF Šveices franks 0.465

1 CNY Ķīnas juaņa 0.0771

1 CZK Čehijas krona 0.0265

1 DKK Dānijas krona 0.0944

1 EEK Igaunijas krona 0.0449

1 EUR Eiro 0.702804

1 GBP Lielbritānijas mārciņa 0.789

1 HRK Horvātijas kuna 0.0948

100 HUF Ungārijas forinti 0.246

1 ILS Izraēlas šekelis 0.127

100 ISK Islandes kronas 0.415

100 JPY Japānas jenas 0.532

1 LTL Lietuvas lits 0.203

1 NOK Norvēģijas krona 0.0809

1 PLN Polijas zlots 0.161

1 RON Rumānijas leja 0.168

1 RUB Krievijas rublis 0.016

1 SEK Zviedrijas krona 0.0665

1 TRY Turcijas lira 0.336

1 UAH Ukrainas grivna 0.0662

1 USD ASV dolārs 0.526

1 XAU Trojas unce (zelts) 475.741

▶LB valūtas/zelts

Citu valstu valūtu kursus lasiet www.db.lv

Valūtas

06.05.2009.

▶Akcijas NASDAQ OMX Tallinn +2.09%

Nosaukums Pēdejā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, EUR %* cena, EUR akc. skaits apgroz.

Arco Vara 0.11 0.00 0.11 69515 7448.83

Baltika 0.48 +2.13 0.49 66476 32406.28

AS Ekspress Grupp 0.60 0.00 0.00 0 0.00

Estonian Telecom 4.95 +0.41 4.95 16425 81304.48

Harju Electrics 0.91 +1.11 0.92 22252 20420.52

Jarvevana 0.21 0.00 0.00 0 0.00

Merko Ehitus 2.30 0.00 2.30 61175 140846.95

Nordecon International 0.67 –4.29 0.69 2313 1597.67

Norma 2.70 0.00 2.70 2750 7425.00

Olympic Entertain. Group 0.43 0.00 0.43 4380 1883.40

Tallink Grupp 0.36 +12.50 0.35 652585 225382.25

Tallinna Kaubamaja 1.93 +2.12 1.93 5290 10205.70

Tallina Vesi 8.93 –0.78 8.97 893 8010.00

05.05.2009 Izmaiņas pret 04.05.

1.3375 0.98625 1.3412512.84

04.05.2009 1.3409 -0.25%

25.03.2009 1.3586 -1.55%

05.05.2008 1.5498 -13.70%

30.04.2009 12.74 0.78%

23.03.2009 12.40 3.55%

30.04.2008 5.70 125.26%

04.05.2009 1.00688 -2.05%

24.03.2009 1.22625 -19.57%

05.05.2008 2.77000 -64.40%

04.05.2009 1.34938 -0.60%

24.03.2009 1.55438 -13.71%

05.05.2008 4.85750 -72.39%

Tirgus dalībnieku garastāvokli šonedēļ varētu krietni pasvārstīt divas lietas.

Pirmkārt jau rīt gaidāma Ei-ropas Centrālās bankas sa-nāksme (ECB), kuras laikā lie-lākā daļa nozares speciālistu prognozē, ka eiro bāzes likme tiks samazināta par 25 bāzes procentpunktiem līdz jau-nam visu laiku zemākajam likmes līmenim – 1 %.

Tirgus gaida arī, kādus lēmumus ECB pieņems at-tiecībā uz papildu pasāku-miem (iespējams - sadrukāt

naudiņu vērtspapīru iegādei, līdzīgi kā tas jau sen ir ASV un Apvienotajā Karalistē), lai veicinātu reģiona ekono-mikas izaugsmi. Tomēr tirgū nav īstas skaidrības, vai ECB pieņems kādus ārkārtas pa-sākumus.

Otrkārt, šo ceturtdien tiks publicēti arī ASV valdības veiktā lielāko banku stresa testa rezultāti. Tirgū runā par to, ka no 19 testētajām liela-jām ASV bankām 10 bankām ASV valdība liks palielināt ka-pitālu. Kopumā cerams tirgū parādīsies lielāka skaidrība par to, vai ir cerības uz fi nan-šu sektora atveseļošanos.

Tirgus gaida ECB sanāksmi

Krievijas tirgus seko Rietumiem Pagājušajā īsajā pirmssvētku ne-dēļā Krievijas akciju tirgus paspēja piedzīvot diezgan straujas svārstības. Nedēļas laikā Krievijas akciju tirgus indekss RTS spēja pieaugt par 0.2 %, sasniedzot 832.87 punktu atzīmi.

Par nedēļas pirmās puses galveno notikumu kļuva ziņa par cūku gri-pas epidēmiju Meksikā. Tirgi izjuta papildu spiedienu dēļ bažām, ka glo-bālās epidēmijas gadījumā pasaules ekonomikai, ko jau tā ir vājinājusi krīze, var tikt nodarīts ievērojams kaitējums. Samazinājās arī naftas cenas, kas skaidrojams ar pasažieru aviopārvadājumu apjoma krišanos un attiecīgi arī gaidām par iespējamo pieprasījuma pēc degvielas samazi-nāšanos.

Tomēr Krievijas tirgū lejupslīdi ap-stādināja ASV ekonomikas dati, kur izrādījās uzlabojies patērētāju noska-ņojums. Optimismu vairoja arī ASV Federālo rezervju sistēmas paziņo-jums, ka ekonomika sākusi uzrādīt stabilizēšanās pazīmes.

Nav izslēgts, ka Krievijas tirgū va-rētu turpināt ieplūst pozitīvas vēs-mas no Rietumu tirgu puses – tiek liktas cerības uz pozitīvu Eiropas Centrālās bankas sanāksmes iznāku-mu. No otras puses – negatīvi stresa testa rezultāti, ko ASV centrālā banka veic lielākajās Amerikas bankās, var patraucēt Krievijas tirgus izaugsmei.

Nav izslēgts, ka Krievijas tirgū varētu turpināt ieplūst pozitīvas vēsmas no Rietumu tirgu puses.

Komentārs par Krievijas akciju tirgu

Romāns Popovs,Rietumu bankas analītiķis

Jānis Šķupelis janis.skupelis@db.lv

Pa skaid ro ju mi: Brent - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent spot cena, Urals – CIF Ro ter da mā, WTI – West Te xas In ter me di ate FOB Ok la ho mā, ben zīns – Pre mium Un le aded, dīzeļ deg vie la Ei ro pā, ULSD CIF Zie meļ rie tu mei ro pā

05.05.2009

▶Akcijas NASDAQ OMX Vilnius -0.62%Izmaiņas pret 04.05.

Nosaukums Pēdējā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, LTL %* cena, LTL akc. skaits apgroz.

Apranga 1.51 –3.21 1.54 9595 14797.20

Agrowill Group 0.32 +3.23 0.32 36012 11377.82

City Service 3.10 +3.33 3.11 1420 4418.00

Invalda 1.22 –14.69 1.29 241932 311804.66

Lietuvos Dujos 1.06 –7.02 1.06 22412 23670.30

Panevežio statybos trestas 1.51 –2.58 1.55 25662 39669.42

Pieno Zvaigzdes 2.09 0.00 0.00 0 0.00

Rokiskio Suris 1.83 0.00 0.00 0 0.00

Rytu Skirstomieji Tinklai 1.23 +0.82 1.24 6334 7860.82

Siauliu Bankas 0.70 0.00 0.70 9938 6976.60

Sanitas 6.50 –3.70 6.57 1586 10413.50

Snaige 0.32 +23.08 0.31 190204 59753.28

TEO LT 1.27 –0.78 1.27 864482 1097775.12

Ukio bankas 0.67 0.00 0.66 104729 69328.10

Utenos Trikotazas 0.58 0.00 0.00 0 0.00

Vilniaus Baldai 10.00 0.00 0.00 0 0.00

Vilkyskiu Pienine 0.70 0.00 0.70 5510 3857.00

Ditton pievadķēžu rūpnīca 0.13 0.00 0.00 0 0.00

Latvijas balzams 0.93 0.00 0.00 0 0.00

Latvijas Gāze 3.91 –2.25 3.91 93 363.63

Liepājas metalurgs 0.78 –1.27 0.78 3800 2974.00

Rīgas kuģu būvētava 0.25 +8.70 0.25 10 2.50

Valmieras stikla šķiedra 0.34 0.00 0.35 9993 3448.12

Otrais saraksts

Uzņēmums Pēdējā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, LVL %* cena, LVL akciju sk. apgroz.

Grindeks 2.60 +4.00 2.69 25202 67827.51

Latvijas Kuģniecība 0.46 +4.55 0.46 7520 3435.20

Olainfarm 0.38 –2.56 0.37 2500 930.00

SAF Tehnika 0.37 –2.63 0.37 1860 679.60

Ventspils nafta 0.72 –4.00 0.72 20211 14605.22

Oficiālais saraksts

05.05.2009

▶Akcijas NASDAQ OMX Riga +0.21%Izmaiņas pret 30.04.

Centienos samazināt izmak-sas Latvijas kompānijas izvē-las dažādas stratēģijas. Daļa uzņēmumu ir sākusi ar t.s. atbalsta funkciju, to skaitā — personāla vadības, likvi-dēšanu vai to nodošanu ārpa-kalpojumu sniedzējiem. Citi, gluži pretēji, uzskata, ka šis ir īstais brīdis nostiprināt un attīstīt personāla vadību uz-ņēmumu, lai, piesaistot un motivējot labākos darbinie-kus, nākamo ekonomikas iz-augsmes ciklu sagaidītu kon-kurētspējīgāki.

Gandrīz puse TNS Latvia ap-taujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka personāla vadītāja loma pašlaik kļuvusi būtiskā-ka, bet aptuveni piektā daļa ir pauduši, ka personāla vadītāja funkcija savu nozīmi zaudē. TNS Latvia pētījums «Kā mai-nās personāla vadītāja loma pašreizējos ekonomiskajos apstākļos» tika veikts šī gada februārī un martā, aptaujājot ap 1000 uzņēmējus un ap 900 darba ņēmējus.

Par to, kāda ir personāla vadītāja loma šobrīd un nā-kotnē, diskutēja arī 5. Latvijas personāla vadības kongresā «Dzīvotspējīga organizācija».

No A līdz Z«Uzņēmumā ir jābūt partne-rībai starp tiešo vadītāju, biz-nesa vadītāju un personāla vadītāju, tikai tad būs labs rezultāts,» uzskata Lattelecom valdes locekle, personāla va-dības direktore Ingrīda Rone. Vismaz vārdos uzņēmēji at-zīst, ka strādā ciešā sadarbī-bā ar personāla vadītājiem, liecina TNS aptauja. «60 % aptaujāto uzņēmēju ir teiku-ši, ka personāla vadītājs pie-dalās uzņēmuma stratēģijas izstrādāšanā,» informēja TNS

Latvia projektu direktore Sig-ne Kaņējeva.

Personāla vadītājs no A līdz Z atbild par cilvēkresursiem, viņu kvalitāti un produkti-vitāti uzņēmumā — tā perso-nāla vadītāja lomu redz Cēsu

alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. «Protams, tas nav vienam cilvēkam pa-veicams darbs, tomēr perso-nāla vadītājs ir kā projekta vadītājs, kuram viņš var pie-saistīt citus, arī mani. Šobrīd personāla vadītāja galvenais

uzdevums mūsu uzņēmumā ir padarīt efektīvākus uzņē-muma procesus un analizēt mācību vajadzības. Pilnīgi visu nogriezt nevar.»

«Personāla vadītāja loma ir piedalīties stratēģisku lēmu-mu pieņemšanā un domāt, kā tos realizēt personāla va-dības jomā, parādīt vadītā-jam, kā viens vai otrs lēmums ietekmēs personālu,» pauž Nordea bankas Latvijas fi liāles personāla direktore Viktorija Veisa.

25 reizes labākViens no svarīgākajiem perso-nāla vadītāja uzdevumiem ir censties nodrošināt, lai uzņē-mumā strādātu pēc iespējas vairāk izcilu speciālistu savā jomā, uzskata Accenture Latvi-

ja vadītājs Maksims Jegorovs. «Izpētīts, ka izcilo darbinieku sniegtais ieguldījums organi-zācijā pārsniedz vidējo līmeni pat 25 reizes.»

Savukārt LETA valdes lo-cekle Una Klapkalne sagaida,

lai personāla vadītājs būtu kā saikne starp vadītāju un darbiniekiem, jo «vadītājs vienmēr nevar fi ziski būt klāt visās struktūrvienībās un bie-ži vien nezina, kādas bažas, sāpes un baumas klīst apkārt, uz ko būtu jāreaģē».

Ziņo smadzenēmKas notiktu, ja uzņēmumā nebūtu personāla vadītāja? Kādu laiku «uzstādītā maši-nērija» turpinātu strādāt, taču ilgtermiņā organizācija sāktu zaudēt emocionālo inteliģen-ci, uzskata I. Rone.

«Ja salīdzina organizāciju ar dzīvu organismu, tad per-sonāla vadītājs ir tas, kurš atbild par šī organisma nervu sistēmu. Mēs esam tie, kuri redz, kā visi orgāni darbo-jas, un ziņo smadzenēm par problēmām. Personāla vadī-bas funkcijas likvidēšana, ja tas tiek darīts īstermiņā un mērķtiecīgi, ir ārkārtējs krīzes risinājums, taču organizā-cijai, kura grib attīstīties arī

pēc krīzes, tas ir neprātīgs lēmums.»

Ar personāla vadības funk-cijām var nodarboties arī struktūrvienību vadītāji, taču tas nozīmē, ka viņiem paliks mazāk laika savu tiešo pie-nākumu pildīšanai, saka U. Klapkalne.

Nebūs vajadzīgiSkatoties tālākā nākotnē, ie-spējams, ka personāla vadī-tāja amats organizācijā tomēr izzudīs, uzskata kompetenču attīstības kompānijas Energise vadītājs Uldis Pāvuls. «Ideāla personāla vadības funkcija ir tad, kad uzņēmumā nav per-sonāla vadītāja un personāla speciālista, un vadītāji to veic paši. Tas ir nākamais solis pēc tam, kad personāla vadītājs ir kļuvis par labu stratēģisko partneri, proti — domā nevis par to, kā padarīt atlasi vai ap-mācību procesu ideālu, bet par to, kādā veidā ar atlases, mācī-bu un novērtēšanas palīdzību pacelt biznesu uz augšu.»

Pēc tam, kad būs nostip-rinājusies stratēģiskā part-nerība, izzudīs robeža starp personāla vadītāja funkcijam un kompetencēm un biznesa vadītāja funkcijām, ir pārlie-cināts U. Pāvuls. «Latvijā gan ir ļoti maz uzņēmumu, kur personāla vadība ir pietuvo-jusies stratēģiskajai vadībai, tāpēc nevajadzētu satraukties

par to, ka personāla vadītāja funkcija izzudīs tuvākajā lai-kā. Taču patiesībā personāla vadītāji veic to darbu, ar ko nevēlas nodarboties vadītāji. Jo vairāk aug vadītāja kom-petence, jo vairāk vajadzētu samazināties personāla vadī-tāja lomai.»

Jana Gavarejana@db.lv ☎ 67084450

Darbs &Izglītība

Zvaniet, sūtiet e-pastu!

Jana GavareDB tematisko lapu redaktore

jana@db.lv, tālr. 67084450

ReklāmaJānis Puravs

reklama@db.lv tel. 67084444

Atbild par nervu sistēmuVai nākotnē personāla vadītāja profesija izzudīs?

▶ Kāpēc tad mafijai nav personāla vadītāja? — Energise vadītājs Uldis Pāvuls uzskata, ka arī personāla vadība saplūdīs ar biznesa vadību. FOTO: ELĪNA KURSĪTE, DB

Viedoklis Jāpārzin fi nanses▶ Baiba Pedraudze, Tele2 Personāla vadības direktore, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekle:

Šobrīd Latvijas uzņē-

mumos bieži notiek

personāla vadītāju amata

vietu likvidēšana. Atbildot uz

jautājumu, kāpēc tā notiek,

nākas secināt, ka personā-

la vadītājam vienlīdz labi ir

jāorientējas finanšu jautāju-

mos, jāsaprot biznesa procesi

un jāspēj izskaidrot vadības

komandai finanšu valodā

situācija ar cilvēku resursiem,

kā arī iespējamās izmaiņas.

Personāla vadītāja kompeten-

ce ir paplašinājusies, un šobrīd

ir jāprot pamatot nepiecieša-

mo uzlabojumu, pārmaiņu,

jaunumu ieviešanu, kā arī citu

darbību ietekmi no individu-

ālās produktivitātes paaug-

stināšanas perspektīvas līdz

finanšu ieņēmumu palielināša-

nai. Līdz ar to finanšu zināša-

nām ir ļoti būtiska loma perso-

nāla vadītāju ikdienā.

13Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Ivars Motivāns, tālr. 67084451, e-pasts: ivarsm@db.lv

u v

%

ais

z.

3

8

0

8

2

0

5

67

0

0

5

0

0

5.

Nepielāgojies, esi proaktīvs14 Darbs & IzglītībaDienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Ivars Motivāns, tālr. 67084451, e-pasts: ivarsm@db.lv

Pēdējā laikā, runājot par menedžmentu, ir iegājies modē uzsvērt, cik svarīgi ir «pielāgoties mainīgajai videi». Šī «mantra» parādās gan presē, gan ikdienas sa-runās.

Vai tad pielāgošanās ir kas nepareizs? Problēma slēpjas tur, ka pielāgošanās ideja pa-redz reaktīvu pieeju pārmai-ņām.

Vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu ar pielāgo-šanos varētu būt bijis gana, taču sakarā ar globalizāciju un arvien lielāku savstarpējo atkarību starp cilvēkiem un dažādām sabiedrībām, vidi, tehnoloģijām utt. pārmaiņu temps ir pieaudzis un turpina palielināties.

Šajā jaunajā straujo pārmai-ņu pasaulē vecā adaptēšanās prakse vairs nav pietiekama, lai nodrošinātu sugu vai or-ganizācijas izdzīvošanu. Kad sistēma ir pielāgojusies vie-nām pārmaiņām, tai priekšā jau ir jaunas, kas konfrontē un izaicina.

Biologi ir konstatējuši, ka, videi mainoties straujāk, ar-vien vairāk dzīvnieku sugu izzūd, pat par spīti to spējai adaptēties. Līdzīgs fenomens ir vērojams biznesā. Lai gan uzņēmumi smagi strādā, lai pielāgotos, arvien lielāks to skaits tiek likvidēts vai arī tiem nepieciešama ārēja palīdzība izdzīvošanai. Tas

notiek tāpēc, ka tirgus vaja-dzības mainās ātrāk nekā or-ganizācijas spēj pielāgoties šīm pārmaiņām. Rezultātā organizācijas vienkārši mē-ģina apmierināt vajadzības, kuras parādās un pazūd. Ta-ču tās reaģē par vēlu.

Labs piemērs ir Amerikas autoražošanas industrija. Amerikas auto ražotāji pielā-goja savu produkciju aktuā-lajām tirgus vajadzībām. Pa to laiku, kamēr tika pabeigta izpēte un attīstība, inženieru darbs, procesu attīstība un ražošana, tirgus vajadzības jau bija mainījušās, un, kā zi-nāms, daudzi Amerikas auto-ražotāji ir bankrota priekšā.

Cits piemērs ir prese. Tā kā mediju pasaule turpina mai-nīties pieaugošā tempā, laik-raksti, kuri bija raduši tik vien kā pielāgoties, tiek slēg-ti satraucošā ātrumā. Pēdējā gada laikā ASV ir izzuduši desmit metropoļu laikraksti, un vēl daudzu pastāvēšana ir apdraudēta.

Šo tendenci apstiprina arī Pew Research Center pētījums, kas nesen atklāja, ka mazāk nekā trešdaļai amerikāņu pie-trūktu laikraksta lasīšanas, ja tas vairs nebūtu pieejams. Skaidrs, ka šo laikrakstu cen-tieni pielāgoties tirgum nav palīdzējuši tiem neatpalikt no tirgus vajadzībām.Kas tad būtu jādara pielāgo-šanās vietā, lai izdzīvotu?

Mums jābūt proaktīviem. Mums ir jāparedz pārmai-ņas, ar kurām mēs saskar-simies nākotnē, un šodien jādarbojas tā, lai būtu tām gatavi.

Izklausās vienkārši, vai ne? Tad kāpēc tik daudzas organi-zācijas nav uz to spējīgas?Proaktivitātei ir vajadzīgs gribasspēks un spēja rīko-ties tad, kad briesmas vēl

ir nākotnē, kad tās vēl nav sajūtamas (pretstatā adap-tācijai, kas notiek tad, kad briesmas jau ir klāt).

Organizācijās tas ir ne ti-kai līdera gribasspēks, kas nepieciešams proaktivi-tātei, bet vēl lielākā mērā — ir vajadzīgs visu iesaistīto pušu gribasspēka sakopo-jums nepieciešamās rīcības

atbalstam. Lai tas izdotos, visām iesaistītajām pusēm ir vajadzīgs vienots nākot-nes draudu novērtējums un kopīgas intereses rīkoties.

Tā kā mūsu problēmas kļūst arvien globālākas, to risināša-nai arvien vairāk ir vajadzīgs, lai vienotos un sadarbotos pat tie, kuriem ir konfl iktējošas intereses un dažādi skatīju-mi uz nākotnes draudiem. Panākt šādu vienošanos ir sarežģīti.

Tas ir lēns process. Pa to laiku pārmaiņas kļūst straujā-kas, līdz ar to laiks, kas mums ir, lai mēs būtu proaktīvi, pie-lāgotos vai pat reaģētu, kļūst arvien īsāks.

Līdz ar gribasspēku orga-nizācijām ir nepieciešama spēja būt proaktīvām. Ļoti daudzas organizācijas grasās sagaidīt pārmaiņas ar la-biem nodomiem un smalki izstrādātiem misijas ziņoju-miem. Tas ir gandrīz tāpat, kā kuģa kapteinis grasītos stūrēt savu kuģi ar saucie-nu «pa kreisi!» Var kliegt, ko vien vēlas, bet kuģis nepa-griezīsies, iekams netiks pie-likts spēks īstajā vietā.

Organizācija līdzinās ku-ģim tajā ziņā, ka tā ir spēka struktūra. Lai organizācija būtu proaktīva, tai ir vaja-dzīga struktūra, kas ir spējī-ga pārnest spēku no vienas struktūrvienības uz citu, tai pašā laikā neaizmirstot par riska vadību.

Gribasspēka sakopoša-na un organizācijas spēju attīstīšana proaktivitātei ir svarīgs uzdevums uzņēmu-miem šajā strauji mainīgajā laikā. Organizācijas izdzīvo-šanu nākotnē nodrošinās šī uzdevuma paveikšana, šķēr-sojot evolucionāro posmu no adaptēšanās uz proakti-vitāti.No angļu val. tulkojusi J. Gavare

Informācijai▶ Vadības kosultants Ichaks Adizess (Ichak Adizes) ir

pasaulē atzīts organizā-

ciju vadības un pārmaiņu

eksperts, septiņu grāmatu

autors un lektors, kurš uzstā-

jies vairāk nekā 40 pasaules

valstīs, un šī gada septembrī

plāno apmeklēt arī Latviju.

Žurnāls Leadership Excellen-ce viņu ierindojis 30 labā-

ko pasaules menedžmenta

domātāju sarakstā.

DA«KlpzTsbunpTnvdtasptnuStarvr

Vecā adaptēšanās

prakse vairs nav pietiekama, lai nodrošinātu sugu vai organizācijas izdzīvošanu.

Dr. Ichak Kalderon Adizes, Shoham Adizes, www.adizes.com

15

o -s -t

s

-

-a a --s i r

-

e

Darba tirgusAtsakās no «pārējiem»Krievijas darba tirgū lielākais pieprasījums ir pēc pārdošanas speciālistiem, ziņo Russian Business. Tiem seko specialitātes, kas saistītas ar uzņēmumu tiešo biznesu — 57 % aptaujāto uzņēmumu neplāno atlaist nodarbinātos kompānijas pamatbiznesā. Trešā pieprasītākā darbi-nieku kategorija ir projektu vadītāji, jo liela daļa darba devēju joprojām nav ga-tavi atteikties no biznesa attīstības plāniem. Pārējās specialitātes var uzskatīt par «riska grupu» — bez tām nevarētu iztikt mazāk nekā ceturtā daļa aptaujāto uzņēmēju. Starp tām, pirmkārt, tiek minēti sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas, kā arī personāla vadības speciālisti, pēc ku-riem pieprasījums ekono-

mikas izaugsmes laikā bija liels. J. Gavare ▶ db.lv

Jauna grāmataLīderu pieredzePar konfl iktu risināšanas mākslu, ko praksē sekmīgi pielietojuši dažādu līmeņu vadītāji, stāsta jaunā grāma-ta «Konfl ikti un to risināša-na. Sarunas ar pasaules biz-nesa līderiem», kas iznākusi sērijā Lessons Learned. «Lai tiktu galā ar konfl iktu biznesa situācijā, pamatā jābūt faktiem. Ja tavi fakti nav pareizi, tu iekļūsi «viņi un mēs» vai «tu un es» situācijā. Tiek iesaistītas personības. Tiek iesaistīts egoisms. Tiek ieņemtas pozīcijas, no kurām ir grūti atvirzīties,» tā uzs-kata viens no grāmatas līdzautoriem, The Coca-Cola

Company izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Ne-vils Isdels (Neville Isdell). J. Gavare ▶ db.lv

Kazdangas piena pārstrādes uzņēmums ELPA, piesaistot ES fi nansējumu, 2009. gadā realizējis divus attīstības pro-jektus. Trešais projekts Eko-nomikas ministrijā gaida iz-vērtēšanu. Projektu mērķis ir palielināt ražotajai produkci-jai pievienoto vērtību, kā arī stabilizēt tās kvalitāti. Abi realizētie projekti ir savstar-pēji saistīti un papildina viens otru. Pirmais no tiem ļāva uz-ņēmumam iegādāties jaunu skābā krējuma raudzēšanas iekārtu, bet otrs — speciāli aprīkotu transportlīdzekli, stāstīja uzņēmuma vadītājs Gundars Sisenis. Savukārt tre-šais projekts paredz piesaistīt fi nansējumu jauna produkta rūpnieciskajai izpētei.

Stabilizē kvalitāti Ieviešot ražošanā jauno iekār-tu, kas ir apgādāta ar aukstu-ma ierīci un dubultu sienu, stabilizējusies krējuma kva-litāte, turklāt izdevies palie-lināt ražošanas apjomus at-bilstoši pieprasījumam. Kon-kursā uzvarējusī Čehijas Intero

Žamberk izstrādājusi inženier-tehnisko iekārtas risinājumu, lai tā iekļautos jau esošajā pār-strādes procesā un atbilstu maza uzņēmuma vajadzībām. «2008. gadā realizējām par 100 tonnām vairāk krējuma nekā gadu iepriekš. Pieprasījums sāka augt pēc tam, kad ieviesa marķējuma prasību — norā-dīt, vai tas ir krējums vai krē-juma produkts. Līdz tam mēs, kas ražojam dabisko krējumu,

bijām mazāk konkurētspējī-gi, jo dabisku produktu sara-žot ir dārgāk. Līdz ar to radās nepieciešamība pēc jaunām jaudām,» projekta nepiecie-šamību pamato G. Sisenis. Tagad ražotnē līdzšinējo 2.5 t vietā dienā var saražot 4.5 t krējuma. Vidēji ELPA mēnesī pārstrādā ap 19 t piena.

Pircēji atgriežas bodītēsELPA savu produkciju — krē-jumu, pienu, kefīru, jogurtus, sieru — realizē galvenokārt Kurzemē, septiņās pašu tirdz-niecības vietās, kooperējoties ar citiem vietējiem ražotā-jiem. Līdz sezonas sākumam plānots atvērt vēl divus mazus veikaliņus Kuldīgā un Saldū, sadarbībā ar Saldus gaļas kom-

binātu, kas esot ekonomiski izdevīgi un ļaujot elastīgi re-aģēt uz pieprasījuma un cenu izmaiņām. Krējums, sadar-bojoties ar kompāniju Dabio, nonāk arī Rīgā, vairumbāzēs, kas to tālāk piegādā kondito-rejām un restorāniem. Daļu produktu var atrast arī Elvi un TOP! veikalu tīklā. Jogurtus pieprasa restorāni kokteiļu pagatavošanai. «Mums nav lielu debitoru parādu, tikpat kā nav neatgūstamu parādu. Sadarbojamies tikai ar gadiem ilgi pārbaudītiem partneriem, pašu tirdzniecības vietās šādu problēmu vispār nav,» atzīst G. Sisenis.

Plāno eksportuUzņēmums regulāri ievieš jaunus produktus, jo savu dar-bību balsta uz nišas produktu izstrādi. Par eksportspējīgu atzīts puscietais kazas siers Kazdangers, ko ELPA sāka ra-žot pērn kā vienīgie Baltijā. Uzņēmuma jauda ir aptuveni 50 kg siera vienā ražošanas ciklā. Šim sieram aktīvi tiek

meklēts noiets kaimiņvalstīs. Šogad sākts ražot biezpiena saldo masu Sniegbaltīte. Šo produkciju uzņēmums dažā-dos, pievienojot masai atšķi-rīgas piedevas. ELPA ražo arī mīkstos sierus ar zaļumiem, papriku un ķiplokiem, kā arī sierus pilnīgi bez piedevām restorānu vajadzībām. Pado-mā ir vēl viens projekts. Ja to izdošoties īstenot, piena sūkalas, kas līdz šim bijušas ražošanas blakusprodukts, tikšot liktas lietā spirdzinošu dzērienu izstrādei. To receptū-ru noteikšanā jau iesaistījies Ārstu konsultatīvais dienests, veselības dzēriena degustācija jau esot notikusi Piensaim-niecības muzeja atklāšanā Sieksātē, kā arī Zemkopības ministrijā. Iecerēta arī sadar-bība ar kādu kosmētikas fi rmu jaunas dabiskās kosmētikas līnijas izstrādē.

Skeptiski pret tirgiemGundars Sisenis nav noraidošs pret ideju piena produktus tir-got tirdziņos — tieši patērētā-

jiem. Tomēr Latvijā, pēc viņa domām, šī ideja realizēta ļoti nepārdomāti. «Baidoties no zemnieku nemieriem, laba ideja nav attaisnojusies,» uz-skata uzņēmējs. Viņš norāda uz kontroles, higiēnas prasību neesamību, tirgojot produk-tus tam nepiemērotā vietā. «Sāksies siltais laiks, sāksies problēmas,» viņš brīdina. G. Sisenis piekrīt arī vairākkārt Db paustajam, ka tirgos rosās starpnieki, zeļ nodokļu ne-maksāšana. «Vācijā šī ideja no-dota pašvaldībām. Ir speciāli iekārtoti laukumi ar ūdens un kanalizācijas, elektrības pie-slēgumiem, kur zemnieki un mazie ražotāji sabrauc ar sa-viem furgoniņiem tirgus die-nās. Turklāt ievērojami dār-gāk jāmaksā ražotājam, kurš atbraucis no citas pašvaldības. Tā tiek veicināta mazo uzņē-mumu attīstība un nodokļu ieplūšana pašvaldības kasē,» stāsta kazdandznieks, kurš vairākkārt stažējies Vācijā.

Vēsma Lēvaldedb@e-liepaja.lv 3480272

Ceturtdien : Spītējot krīzei ▶ 14 – 15

Galdniecība Cesvaines logi krīzes laikos atradusi vairākas pieejas sekmīgai darbībai. «Pirmkārt – ar zemām cenām jāpanāk lielāks apjoms. Otrkārt – par to pašu cenu klientam piedāvājam mēbeles, logus un durvis ar izgrebtām virsmām. Trešā stratēģija – maksimāli plašs sortiments,» saka galdniecības īpašnieks Ingus Ērglis.

Ar zemām cenām — lielāku apjomu

Nākamais piektdienas [ numurs ]

iznāks 8. maijā!

12. maijāApzaļumošana 14. maijā Poligrāfi ja & Iepakojums19. maijā Ķīmijas bizness 20. maijāKomercīpašumi

Projekti▶ Krējuma raudzēšanas iekārtas iegāde▶ Speciāli aprīkota transportlīdzekļa iegāde▶ Izmaksas:24 846.60 Ls

48 671.52 Ls

▶ ES līdzfinansējums: 40 %

AVOTS: SIA ELPA

Biznesa faktiSIA ELPA▶ Nozare: piena pārstrāde

▶ Apgrozījums 2008. g.:

1.999 milj. Ls

▶ Peļņa 2008. g.: 33 723 Ls

▶ Darbinieki: 40

▶ Atrodas: Liepājas raj. Kaz-

danga

AVOTS: SIA ELPA

Nākotne pieder mazajiemES nauda Piena pārstrādes SIA ELPA Eiropas naudu ieguldījusi kvalitātes stabilizēšanā

▶ «Nākotne pieder mazajiem uzņēmumiem, kas ražo eksportspējīgus nišas produktus. Industriālie produkti no Latvijas nekad nebūs Eiropā konkurētspējīgi augsto ražošanas izmaksu dēļ,» ir pārliecināts piena pārstrādes uzņēmuma ELPA valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.FOTO: VĒSMA LĒVALDE, DB

16 Dienas bizness Trešdiena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Ivars Motivāns, tālr. 67084451, e-pasts: ivarsm@db.lv