DZÈVO ZAÒI! - Sākums · Aptuveni 1/3 måjsaimniecîbu atkritumu veidojas no iepakojuma materiåliem. Apméram 1/3 no virtuves atkritumiem var veiksmîgi kompostét.Komposté-ßana

DZÈVO ZAÒI!

DZÈVO ZAÒI!

Padomi tev un man

par iespéjåm dzîvot veselîgå vide rît,

rüpéjoties par to jau ßodien

Rîga

2003

REÌIONÅLAIS VIDES CENTRSCentrålai un Austrumeiropai

SATURS

Ievads

1. Måjås1.1. üdens1.2. ener©ija1.3. atkritumi

2.Veikalå 2.1. iepirkßanås2.2. eko-mar˚éjums

3. Uz ielas

4. Sabiedrîbå

Papildus informåcija un kontakti

Informatîvais materiåls sagatavots sabiedriskås organizåcijas

"Za¬å brîvîba" projekta "Piesårñojums – ko es par to zinu un gribu zinåt?"

ietvaros.

Projekta îstenoßanu atbalsta Re©ionålå vides centra Centrålajai un Austrumeiropai

Latvijas birojs un Dånijas Vides sadarbîbas programma Austrumeiropai.

Materiåls izdots un otrreiz pårstrådåta papîra.

” Za¬å brîvîba

Teksta autori: Dace Dravniece un Jånis BrizgaZîméjumus autore un måksliniece: Inga TabakaDatorsalikums un vizuålais noforméjums: Kristîne JanmereIespiests: SIA “GANDRS”

UDK:

ISBN:

DZÈVO ZAÒI! DZÈVO ZAÒI!

IEVADSCilvéks un nesamérîgs patériñß – müsu modernajå sabiedrîbå nesaraujami

saistîti jédzieni. Reizém pat ß˚iet, ka vélme patérét cilvéku vada kå tådu diegos

iekårtu lelli un mudina – pérc vairåk, lieto vairåk, izmanto vairåk! Reklåmu ska¬ie

sauk¬i, kråsainie bukleti pastkastîtés, tieksme uz pårmérîgåm értîbåm, supermår-

keti ik uz so¬a, apziña, ka atpalikßana patériña tempos un apjomos no citiem

noråda uz müsu nepilnvértîbu – kå gan neapmaldîties visas ßîs a©itåcijas un

açgårno vértîbu jüklî?

Ja uz zemeslodes pieejamie resursi nebütu tik ierobeΩoti, un més visi no tiem

tik ¬oti atkarîgi, varbüt tas arî nebütu tik katastrofåli. Bet tå tomér ir – resursi ir

tik, cik tie ir, un arî zemeslode nav nemaz tik liela – tai var aplidot apkårt ar vis-

paraståko lidmaßînu påris diennaktîs... Lai arî ß˚ietami tåli, visi procesi uz zemes-

lodes ir cießi saistîti – globålå sasilßana skar müs ar paståvîgu Baltijas jüras krasta

eroziju, ozona cauruma palielinåßanås – ar pieaugoßu saslimstîbu ar vézi, naftas

un citu videi kaitîgu vielu nonåkßana müsu upés un jürå – ar neatgriezenisku

sugu, pieméram mencas izzußanu.

Kåda ir izeja? Büt godîgam pret sevi un påréjiem, kas dzîvo uz zemeslodes,

ne¬auties maldinåties un apzinåties, ka ar ikvienu savu ikdienas izvéli un rîcîbu

més ietekméjam to brîdi, kad pasaule nonåks pie pilnîga izsîkuma robeΩas. Ar

atbildîgu izvéli ikviens pavisam tießi ietekmé arî raΩotåju un tirgotåju – jo lielåks

pieprasîjums péc videi draudzîgåkåm precém un pakalpojumiem, jo tådi büs

pieejami arvien vairåk – gan tev, gan citiem.

Íajå bukletå atradîsi padomus par to, kå uzvesties videi draudzîgåk måjås,

veikalå, uz ielas un sabiedrîbå – domåt za¬åkas domas un darît za¬åkus darbus.

Protams, visas receptes uzrakstît nav iespéjams, to apzinåßana un papildinåßanas

katra paßa ziñå, un iespéjas ßeit ir neierobeΩotas... Dzîvosim za¬i!

5


• tualetes poda tvertné ieliec ˚ie©eli vai ar üdeni piepildîtu pudeli – katru reizi, kad norausi üdeni, ietaupîsi 1,5 l üdens!• aizgriez krånu, kamér mazgå zobus!• ve¬as mazgåjamå maßînå ve¬u mazgå tikai ja tå ir pilna!• dårza laistîßanai netéré dårgo kråna üdeni, bet gan sakråj üdeni traukos,

kas izvietoti pie måjas lietus üdens notekcaurulém un dårzå!

1.MÅJÅS

1.1. Ëdens

Lai arî Latvijå lîst diezgan bieΩi, arî pie mums üdens nav neierobeΩotå daudzumå.Dzeramå üdens sagatavoßana ir ¬oti dårgs process, pie kam ßådi tiek

sagatavots viss tavå måjsaimniecîbå nonåkoßais üdens, pat tas, kas ir tualetespodå! Vidéjais üdens patériñß uz måjsaimniecîbu diennaktî ir aptuveni 100 l,no kuriem vannå, dußå, tualeté un ve¬as mazgåßanai patérétais üdens ir aptu-veni 80%. Dzeramå üdens sagatavoßanå izmanto ˚îmiskås vielas, tas ir arîenergoietilpîgs process, kas atståj bütisku ietekmi uz vidi.

Tai paßå laikå üdens ir resurss, kuru var taupît ar pavisam vienkårßiempañémieniem!

Taupi!• mazgåjies dußå, nevis vannå - tas ir daudz ekonomiskåk!• nepie¬auj, ka no sabojåta kråna pil üdens – diennaktî tå var iztecét pat 90 l üdens!

6 7


• samazini apkurei izmantoto ener©ijas daudzumu ar pavisam vienkårßiempañémieniem:

• pielîmé aplodåm gumijas vai silikåta blîves,• uz palodzes starp loga rütîm ieliec bieza auduma vai spilvenveidavéja aizturétåjus,• aizdrîvé ß˚irbas un aizlîmé logus,• pieliec biezus aizkarus,

1.2. Ener©ija

Pédéjo 20 gadu laikå ener©ijas patériñß ir palielinåjies apméram par 50%.Ener©ijas patériñß ir iemesls gaisa piesårñojumam, skåbajiem lietiem unglobålajåm klimata pårmaiñåm. 30% og¬skåbås gåzes (CO2) emisijas, kas tießi

ietekmé globålo sasilßanu un ar to saistîtås klimata pårmaiñas, rodas måj-saimniecîbå patérétås ener©ijas rezultåtå.

Uzlabojot måju siltumizolåciju, apkures sistémas, daΩådu sadzîves elek-troierîçu energoefektivitåti un to lietoßanas paradumus, måjsaimniecîbåizmantotås ener©ijas (elektrîbas un kurinåmå) daudzumu var samazinåt patpar 75% - tas ietaupa tavu naudu un samazina slodzi, kådu ener©ijas raΩoßanarada videi.

Energoresursu taupîßana mazina vides piesårñojumu, un tåtad arî nodroßi-na labu veselîbu tev un citiem!

Rîkojies!• regulåri tîri logus un spuldzes - netîrumi aiztur pat treßda¬u gaismas!• nomaini bieΩåk lietojamås spuldzes ar energotaupoßajåm, kas, kaut arî

makså dårgåk, kalpo 5-10 reizes ilgåk un patéré 4-5 reizes mazåkelektrîbas!

8 9


• logu iekßéjai virsmai pielîmé speciålu plévi, kas samazina årå

izplüstoßo siltuma daudzumu,

• aiz centrålapkures radiatoriem pie årsienåm pielîmé siltumizolåcijas

plåksnes ar folijas pårklåjumu vai vienkårßi foliju, kas atstaro

siltumu telpås,

• regulåri noslauki putek¬us no sildamierîcém,

• neliec priekßå radiatoriem mébeles vai aizkarus, neΩåvé uz tiem

ve¬u,

Taupi ener©iju, gatavojot édienu!• gatavojot édienu, katlu un pannu våkiem jåbüt cießi pieguloßiem! • nelieto vairåk üdeni, nekå nepiecießams – pieméram, vårot olas, pietiek ar

1 cm biezu üdens slåni, savukårt, lai pagatavotu krüzi téjas, nav jåsildapilna téjkanna ar üdeni!• lieto vairåk ve©etåro édienu – augu izcelsmes produktu izaudzéßana un

pagatavoßana patéré mazåk ener©ijas nekå ga¬as un zivju produkti. Laiiegütu 1 kaloriju no zivîm, jåpatéré 50 reizes vairåk ener©ijas nekå no kar-tupe¬iem un 60 reizes vairåk nekå no auzåm. Tå pati zemes platîba, ja toizmanto auzu audzéßanai dod 8 reizes vairåk olbaltumvielu un 25 reizesvairåk kaloriju nekå attiecîgå daudzuma liellopu ga¬as iegüßanai. Savukårt, jaaudzé broko¬us, iegüst 10 reizes vairåk kaloriju un olbaltumvielu, 20 reizesvairåk dzelzs, 80 reizes vairåk B vitamînu un 600 reizes vairåk kalcija, kå arîiztéré 50 reizes mazåk üdens!• neliec karstu édienu ledusskapî, rüpéjies, lai ledusskapja durvju blîves ir

kårtîbå un mugurda¬as virsma tîra!

Lai samazinåtu ener©ijas patériñu üdiena gatavoßanai, var pagatavot îpaßukasti. Tai jåbüt:

• nedaudz lielåkai par visbieΩåk lietojamo katlu,

• ar våku,

• iztapsétai no visåm pusém, arî augßas.

Siltumizolåcijai var lietot spilvenus, vecas segas, sienu. Ja kastes årpuse labi

izskatås, to var lietot arî kå sédekli - tas dos papildus siltumu. Visvienkårßåk

kasti paslépt gultå starp segåm. Kastes vietå var izmantot arî atbilstoßa lieluma

virtuves skapîti.

Gatavojot rîsus, putraimus, påkßaugus, våri tos tikai 1/6 da¬u no vårîßanås ilgu-

ma, tad katliñu ievieto kastå, rüpîgi iepako un neaiztiec 3 reiz ilgåku laiku, nekå

üdiens bütu jåvåra. Kad katliñu izñem no kastes, tå jåizΩåvé.

Uz 1 kg brüno rîsu vajag 1,5 l üdens, tie jåvåra 10 min. un jåtur kasté 2 stun-

das, 1 kg pupu jåvåra 2 l üdens 15 min., péc tam 2 stundas jåtur kasté. Tomér

ievéro, ka ßådi nedrîkst gatavot dårzeñus!

• seko, lai temperatüra istabå bütu mérena – nesildi izplatîjumu, turot va¬å logus! Apré˚inåts, ka temperatüras samazinåßana dzîvojamås telpås par 1°C nodroßina pat lîdz 10% ekonomiju siltuma resursu izlietoßanå!• izslédz lampas un elektroierîces – televizoru, radio, datoru, gludekli u.c.,kad tås nelieto. Arî "Stand by" reΩîmå elektroiekårtas patéré ener©iju - tåpéc labåk ßîs iekårtas ir izslégt vispår, it îpaßi gadîjumos, kad dodies prom no måjas!

10 11


• izslédz gludekli, kad palikusi tikai viena lieta, ko gludinåt – gludeklis irpietiekoßi karsts, lai gludinåtu bez papildus ener©ijas patériña! • bezmaksas konsultåcijas par slodΩu izvéli, elektroietaißu izbüvi, rekon-strukciju

un ekspluatåciju, elektroener©ijas uzskaitém, efektîvu un droßu sadzîveselektroierîçu lietoßanu, klientiem piemérotåko elektroierîçu iegådi,energoefektîvu apgaismojumu sniedz Latvenergo efektivitåtes centri!

Vasarå laukos var pagatavot vienkårßu saules dußu: melnu mucu ar tajå

iestiprinåtu dußas cauruli novieto pietiekami augstu, lai tai varétu paiet apakßå.

Kad mucå salietais üdens ir sasilis, var mazgåties. Melnos traukos saulé var sildît

üdeni trauku un drébju mazgåßanai!

Samazini aiz sevis atståto atkritumu daudzumu!• iepérkoties padomå par iespéjamo pirkumu kå par atkritumiem: cik daudz

tam ir lieka iesaiñojuma, cik ilgi tas tiks lietots, kamér apniks, izies nomodes vai salüzîs, vai to varés pårstrådåt?• néså lîdzi maisiñu (vislabåk audekla) iepirkumiem, nevis katru reizi veikalå

ñem jaunu!• pérc ilgstoßas lietoßanas preces un atsakies no vienreizéjås izmantoßanas

precém (vienreizéjie skuvek¬i, plastmasas vai papîra galda piederumi,vien-reizéjås lietoßanas fotoaparåti, papîra mutautiñi, pamperi u.tml.)!• labo lietas, ja tas ir iespéjams!

1.3. Atkritumi

Kopéjais Latvijå saraΩoto sadzîves atkritumu daudzums gadå ir aptuveni600-700 tükstoßi tonnu, no tiem izgåztuvés apglabå 500 tükstoßus tonnu.Paredzams, ka 2015. gadå atkritumu apjoms valstî sasniegs 889 tükstoßustonnu jeb 311 kg uz iedzîvotåju. Lai arî teorétiski 80% atkritumi ir pås-rtrådåjami, Latvijå otrreizéji pårstrådå nelielu daudzumu pårstrådå nelieludaudzumu - mazåk kå 5% atkritumu. Tomér arvien vairåk, it îpaßi pilsétås,parådås dalîtås atkritumu savåkßanas konteineri, kuros atkritumus var novi-etot pa frakcijåm.Atkritumi, to pårstråde un noglabåßana piesårño augsni, gaisu un üdeni ardaΩådåm indîgåm vielåm, tie ir neestétiski. Liela da¬a no izgåztuvésnonåkoßajiem atkritumiem ir neatjaunojamie dabas resursi.Måjsaimniecîbas atkritumos var izdalît:• kompostéjamos organiskos atkritumus (pårtikas produktu atliekas,nezåles, kritußås lapas utt.),• pårstrådåjamos atkritumus (papîrs, stikls, metåls, plastmasas),• bîstamos atkritumus (dzîvsudraba termometrus un lampas, baterijas,akumulatorus, kråsas, lakas, ß˚îdinåtåjus, neizlietotos medikamentus,mazgåßanas, dezinfekcijas un augu aizsardzîbas lîdzek¬us, insekticîdus,naftas produktu un mineråle¬¬u atkritumus, elektriskos un elektroniskos aparåtus u.c.).

Aptuveni 1/3 måjsaimniecîbu atkritumu veidojas no iepakojuma materiåliem.Apméram 1/3 no virtuves atkritumiem var veiksmîgi kompostét. Komposté-ßana ir lieliska iespéja, kå samazinåt atkritumu izgåztuvés nonåkoßo atkritumudaudzumu. Bez tam arî komposts uzlabo augsnes struktüru un bagåtina to arbarîbas vielåm – tåtad nav jåtéré tik daudz naudas augu méslojuma iegådei.Atkritumu piramîda paråda vélamås un nevélamås darbîbas ar atkritumiem.

12 13


ATKRITUMU PIRAMÈDA

NOV‰ROÍANA

SAMAZINÅÍANA

ATKÅRTOTAIZMANTOÍANA

OTRREIZ‰JÅ IZEJVIELUPÅRSTRÅDE

ENERÌIJAS REÌENERÅCIJA

NOGLABÅÍANA

Atkritumu daudzuma novérßana ir pati bütiskåkå – jo mazåk atkritumu, jo mazåk izmantoti dabas resursi. Novérs atkritumu daudzumu jau iepérkoties – samazinot iepakojumu gan no raΩotåju, gan no patérétåju puses.

Rüpîgi apsver gadîjumus, kad vari atkritumu daudzumu samazinåt – izvéloties labas kvalitåtes preces, rüpéjoties par tåm, salabojot sabojåjußås mantas!

Izvélieties preces, kas péc to izmantoßanas var tikt izmantotas atkårtoti!

Izvélies preces, ko péc to izmantoßanas varés pårstrådåt vai arî kuru iepakojumå ir jau pårstrådåti materiåli.

Lai arî atkritumu apstrådes rezultåtå iegüst ener©iju, tås daudzums ir niecîgs, salîdzinåjumå ar patéréto preces raΩoßanå.

Visneracionålåkå atkritumu izmantoßanas iespéja.

RaΩojot avîzes no makulatüras papîra:

• ietaupa 13 kokus,

• patéré par 64% mazåk ener©ijas un par 50% mazåk üdens,

• samazina gaisa piesårñojumu par 60%.

Viena tonna otrreizéjå papîra ietaupa:

• 4100 kilovatus ener©ijas (galvenokårt uz koku cirßanas un transportéßanas

ré˚ina),

• 27 000 litrus üdens,

• 2,3 m3 vietas atkritumu izgåztuvé!

• izvélies preces, uz kuråm rakstîts, ka tås gatavotas no otrreizéjåm izejvielåm!• nededzini sadzîves atkritumus - tas ir bîstami veselîbai, jo atkritumu dedzi-

nåßanas proceså rodas indîgas vielas, tie ir veltîgi izß˚iesti resursi, kå arîßåda rîcîba ir nelikumîga un sodåma!• nodod antikvariåtå, ziedo bibliotékai vai kådai organizåcijai gråmatas, kas

tev k¬uvußas liekas, bet citiem var noderét!

Í˚iro!• ß˚iro sadzîves atkritumus daΩådås frakcijås – stiklu, plastmasas, papîru,

audumu, péc tam ßos atkritumus nodod vai arî izvieto attiecîgos kon-teineros, kur tådi pieejami (parasti lielajås pilsétås)!• iepriekß piezvanot, vari aiznest makulatüru, polietilénu (maisiñus), plast-

masas (PET) minerålüdens pudeles bez kor˚îßiem, baterijas uz ΩurnålaVides Véstis redakciju, kas ß˚iro savus atkritumus, nåkotné tur paredzétskompostét arî organiskos atkritumus!• neliec tetrapakas pie makulatüras - plastmasas slånis ne¬auj kartonu izman-

tot otrreizéjai pårstrådei, arî dedzinåt tås nekådå gadîjumå nedrîkst, johlors no balinåtå papîra savienojas ar vielåm, kas izdalås, degot plastmasai,kå rezultåtå rodas dioksîni, kas veicina daΩådas slimîbas, arî vézi.Tetrapakas ir jåsaloka un jåizmet atkritumos!• no sadzîves atkritumiem atdali bîstamos atkritumus – baterijas, akumula-

torus, riepas, dzîvsudraba lampas un termometrus, lakas un kråsas unnogådå tåm paredzétajås vietås, rüpîgi izlasi instrukcijas un seko tonorådîjumiem!• Hoetika Rîgå un 60 km rådiuså ap to nodroßina konteinerus un savåc

saß˚irotu makulatüru, PET pudeles, polietilénu un kråsaino metålu. Ja jüsapkalpo kåda cita atkritumu savåcéjfirma, paintereséjies, vai tå var pieñemtsaß˚irotus atkritumus. Ar makulatüras savåkßanu nodarbojas arî citas fir-mas, kuru tålruñu numurus un adreses var atrast tålruñu katalogos!• sasistus dzîvsudraba termometrus (slégtå traukå), luminiscentås dzîvsudra-

ba lampas u.c. bîstamos atkritumus jånogådå AS Bîstamo atkritumu orga-nizåcijas savåkßanas punktos!• izlietotås motore¬¬as savåc SIA Marta, kå arî tås var nodot degvielas uzpildes

stacijås!

14 15


2.VEIKALÅ2.1. Iepirkßanås

Atceries, ka lai arî pirkt videi draudzîgas preces ir atbildîga izvéle, daudzreizlabåk ir nepirkt vispår, jo viss, ko més patéréjam, atståj negatîvu ietekmi uzvidi. Tåpéc labåkais, ko varam darît, ir patérét péc iespéjas mazåk, neiegå-dåties liekas mantas un izvéléties kvalitatîvas preces, kas tik drîz nebüsjåizmet atkritumos!

Turklåt bütiski ir arî, pieméram, vai raΩotåjs iegulda naudu ieroçutirdzniecîbå, izmé©ina produktus uz dzîvniekiem vai izmanto slikti apmakså-tu bérnu darbaspéku – ßådu raΩotåju preci boikoté. Kå pazîstamåkie boikotuobjekti minami Nike, Nestle, McDonald’s, Shell, Esso u.c. starpnacionålåskorporåcijas.

Pirms iepirkßanås pårbaudi un pårdomå iekårotås preces:• izejmateriålu avotu un dabas resursu izmantoßanas efektivitåti;• transportéßanas ietekmi uz vidi (jo prece nåkusi no lielåka attåluma, jo

ietekme lielåka)• ener©ijas patériñu un preces lietoßanas ilgumu;• preces un tås iepakojuma saståvu, iespéjas tos pårstrådåt;• raΩotåju darba un sociålos apståk¬us (nereti lielo koncernu (piem Nike,

Nestle, Shell u.c. preces tiek raΩotas jaunattîstîbas valstîs, kur strådniekudarba apståk¬i un samaksa ir noΩélojama);• preces raΩotåja un piegådåtåja atbilstîbu vides aizsardzîbas prasîbåm.

Pérc mazåk!• sastådi sarakstu ar savåm galvenajåm vértîbåm un pamatvajadzîbåm un

izvérté, vai tas, ko pérc, tev patiesi ir nepiecießams!• iepérkoties domå "ko man vajag", nevis "ko es gribu" – ne¬aujies reklåmu

kråsainajiem aicinåjumiem sevi maldinåt!• apré˚ini, cik stundas tev jåstrådå, lai nopirktu kådu preci – vai tas ir to vérts?• nepérc lietas, ko izmantosi reti – tås var izîrét vai aizñemties!

Komposté!• ja tev ir dårzs, balkons vai lodΩija, atdali organiskos sadzîves atkritumus no

påréjiem un tos komposté – tas büs lielisks méslojums taviem istabasaugiem vai dårzam!• kompostét nedrîkst ga¬as un piena produktu atliekas, kråsainu papîru, kå

arî suñu, ka˚u un cilvéku méslus!

Nepiesårño!• nelej ß˚idros bîstamos atkritumus (piem. daΩådas kråsas un lakas, organ-

iskås un neorganiskås skåbes u.c.) sadzîves noteküdeñu kanalizåcijå – taspasargås upes, ezerus un jüru no papildus piesårñojuma! • nepiesårño vidi un ne¬auj to darît citiem – met atkritumus, pat vissîkåkos -

konfekßu papîrus, pudeles, izlietoto iepakojumu u.c, tikai tam paredzétåsatkritumu urnås un aizrådi, ja citi met atkritumus uz zemes!

16 17


• izvéloties starp lîdzîgåm precém, dod priekßroku tåm, kas ir videi drau-dzîgåkas – par to liecina eko-mar˚éjums!• iegådåjoties jaunu måjsaimniecîbas iekårtu, pievérs uzmanîbu tam, cik

daudz ener©ijas tå patéré un izvélies ekonomiskåko modeli, kas mar˚éts arA vai B energoefektivitåtes mar˚éjumu – tu ietaupîsi ener©iju un naudu!Salîdzinot izmaksas, pie veikala cenas pieskaiti arî izmaksas, kas radîsiespreces ekspluatåcijas laikå, ñemot vérå, ka elektrîbas un üdens cenas celsies!• pérc atkårtoti uzlådéjamas baterijas (un lådétåju), it îpaßi aparåtiem, kurus

izmanto bieΩi!• iepércies nelielos veikalos, nevis supermårketos – parasti supermårketos

iepirkuma cena zemniekiem ir neizdevîga, tajos bieΩi ir atrodama no jaun-attîstîbas zemém nåkusi un lielos attålumos importéta produkcija, kas radapalielinåtu ietekmi uz vidi, kå arî, pateicoties supermårketiem, izput daudzimazie veikaliñi!

Gådå par veselîgu dzîvesvidi savå måjå!• izvélies péc iespéjas mazåk apstrådåtus audumus – neburzîgie kokvilnas un

lina audumi ir apstrådåti ar ˚imikålijåm, lielåkoties formaldehîda sve˚iem,kas jutîgiem cilvékiem var radît aler©iskas reakcijas, arî sintétiskås ß˚iedras,piem., poliesters, tiek apstrådåtas ar formaldehîdu!• no augu ß˚iedråm raΩoti audumi var saturét arî zinåmu daudzumu pesticî-

du atlieku, no kuråm da¬a var tikt absorbéta caur ådu. Lai samazinåtu pes-ticîdu daudzumu, audumus pirms lietoßanas izmércé karstå üdenî, kampievienota dzeramå soda, eti˚is vai boraks un rüpîgi izmazgå!• iekårto kompostéjoßås, vakuuma un seperåcijas tualetes, kuru izmantoßana

un apsaimniekoßana nerada higiénas problémas. Tås taupa dzeramo üdeni,samazina ˚îmisko vielu un toksisko savienojumu radîto vides piesårñoju-ma risku un barîbas vielu noplüßanu üdens baseinos!• izmanto eko-tehnolo©ijas, pieméram, alternatîvås un videi draudzîgås no-

teküdeñu attîrîßanas metodes, kuru pamatå ir tådas dabiskås attîrîßanasiekårtu sistémas – augsnes filtri, dî˚i, mitrzemes u.c. savå individuålajå må-jå vai zemnieku saimniecîbå! • lieto salmu ˚îpas, kas ir izcils skañas un siltumizolåcijas materiåls un kuras

var izmantot jau uzcelto måju siltinåßanai un kå sienu pamatmateriålu jau-nu éku büvniecîbai. Salmu måju celtniecîba ir viena no populåråkajåmeko-büvniecîbas tehnolo©ijåm pasaulé, kas beidzot ieviesta arî Latvijå –Rencénos ir uzcelta divståvu skolas éka!

Ja pérc, tad izvélies!• vietéjå raΩojuma preces un produktus!• preces un produktus, kas pilnîgi vai da¬éji izgatavoti no otrreiz pårstrådåja-

miem materiåliem vai kuru iepakojumå izmantoti otrreiz izmantojamiemateriåli!• preces un produktus, kuru iepakoßanai izmantots neliels iepakojums, izvai-

ries no vairåkkårtîgi iepakotåm precém, it îpaßi Ziemassvétku, Lieldienuu.c. svétkos - ja ßåds iepakojums ir, atståj to veikalå!• saki "N‰" plastmasas maisiñiem – pieméram, pérkot avîzi, ßokolådi vai citas

preces, neñem plastmasas maisiñus – tie tikai rada jaunus atkritumus un irrezultåts nelietderîgi izmantotiem resursiem! • iepérkoties izvélies preces ekonomiskajos iepakojumos, ja esi pårliecinåts,

ka tev ßî prece tik daudz vajadzîga – tu ietaupîsi savu naudu un dabas resur-sus, kas nepiecießami tås iepakojuma saraΩoßanai!

18 19


kråsas • izvélies kråsas ar mar˚éjumu, kas liecinapar preces mazinåtu ietekmi uz vidi!

pesticîdi, fungicîdi,deratizåcijas u.c. indes • iegådåjies tikai to, kas patiesi iz vajadzîgs un ko

tu patiesi lietosi!• apsver alternatîvas – varbüt problému var novérst ar citiem lîdzek¬iem?• vai tießåm tev vajag lietos visas ßîs indes?

zåles un medikamenti • iegådåjies tikai to, ko tu izlietosi lîdz derîguma termiña beigåm!

• pérkot ve¬as mazgåßanas lîdzek¬us, pievérs uzmanîbu to saståvam – izvéliesve¬as pulverus ar minimålu fosfåtu daudzumu! Vides aizsardzîbas klubs kåvismazåk bîstamos ve¬as pulverus iesaka Mini Risk, Neutral un Regent!• neizmanto ve¬as pulverus ar optiskajiem balinåtåjiem, alkilbenzolsulfo-

nåtiem (LAS), alkilfenoletoksilåtiem (APEO), perboråtiem un kråsvielåm –parasti tie ir ve¬as pulveri, kuru reklåmås tiek lietoti apzîméjumi "tîråks partîru", "baltåks par baltu" utml. v optiskie balinåtåji nevar biolo©iski sadalî-ties un, nonåkot upés un ezeros, pasliktina üdens kvalitåti, to ietekmé ietbojå augi un dzîvnieki!• neizvélies parfimérijas un sadzîves ˚îmijas preces, kas ir aerosolu veidå –

ßåda rîcîba sekmé ozona slåña cauruma nepalielinåßanos!• k¬üsti par sadzîves ˚îmijas raΩotåjfirmu ekspertu, uzzini, kuras no tåm raΩo

videi un cilvéku veselîbai kaitîgus izstrådåjumus un boikoté tos!

Izvéloties papîru, ievéro:• iespéju robeΩås izvélies gråmatas un kancelejas papîru, kas gatavots no otr-

reiz lietojamå papîra!• taupi papîru:• aprakstot lapas abas puses,• îsåm zîmîtém lietojot mazas lapiñas,• lasot gråmatas un periodiku bibliotékås,• nelietojot papîra dvie¬us un traukus.

• labåk izvélies baltu, nevis kråsainu papîru, jo to ir vieglåk pårstrådåt! • pårdomå, vai tießåm tev ir vajadzîgas visas ßîs avîzes, Ωurnåli un drukåtå te-

lefonu gråmata?• atsakies no bezmaksas reklåmas izdevumiem savå pastkastîté – tev ir iespé-

ja sazinåties ar apkalpojoßo pasta noda¬u un paziñot, ka turpmåk nevéliessañemt ßådus sütîjumus!

• izvairies no indîgajiem koktei¬iem – kråsåm un lakåm, kuru raΩoßanå izman-to daudzas toksiskas vielas. Èpaßi bîstami ir ß˚îdinåtåji, jo tie izgaro – ap-ré˚inåts, ka pasaulé gaiså no kråsåm ik gadu gaiså nonåk vairåk kå 500 000tonnu ß˚îdinåtåju. Indîgi ß˚îdinåtåji ir, pieméram, ksilols, benzols, toluols.Kråsu raΩoßanas proceså arî rodas daudz piesårñojuma, daΩåm kråsåm tådaudzums vairåkas reizes pårsniedz iegüto produkciju!

Arî tu pats vari pagatavot kråsu péc tradicionålajåm metodém.

Pieméram, olu temperas pagatavoßanai vajadzîga:

• vårîta line¬¬a,

• olas un üdens vienådås proporcijås,

• kråsu pigments tonétas kråsas iegüßanai.

Olas baltumu un dzeltenumu saku¬, pievieno line¬¬u, tad pakåpeniski maisot

pievieno üdeni.

Kråsu izkåß, atdalot rupjås da¬iñas – to viegli kråsot un tå ir ¬oti izturîga, bet

uzglabåjama tikai neilgu laiku ledusskapî!

• izvélies dabisku grîdas segumu – paklåjos var dzîvot miljoniem visdaΩådåkosîkbütñu, tie var büt arî apstrådåti ar daΩådåm cilvéku veselîbai un paßsajü-tai kaitîgåm ˚imikålijåm, paklåji ir arî putek¬u "süklis" un to tîrîßanaslîdzek¬i parasti satur daΩådas veselîbai kaitîgas vielas!• lieto dabiskås smarΩas un aromåtiskås e¬¬as, kas nav kaitîgas tavai veselîbai!• boikoté parfimérijas izstrådåjumus, kas tiek izmé©inåti uz dzîvniekiem, iz-

vélies preces ar uzrakstu "Not tested on animals" vai Humane CosmeticsStandard, kas liecina, ka tevis dé¬ nav cietußi dzîvnieki! • atpüties un medité sveçu gaismå – tas rada jauku atmosféru un ietaupa elek-

trîbu, izmanto dabiskå vaska vai augu izcelsmes vietéjå raΩojuma sveces, kasbiolo©iski spéj sadalîties un kuråm nav måkslîgi pievienotas smarΩas!

Izvéloties sadzîves ˚îmiju, ievéro:mazgåßanas, balinåßanas, • rüpîgi pårbaudi izvélétå lîdzek¬atîrîßanas un dezinfekcijas, saståvda¬as!puléjamie un spodrinåmie • izvérté preces un tå iepakojumalîdzek¬i ietekmi uz vidi!

• izvélies preces ar mar˚éjumu, kas liecinapar preces mazinåtu ietekmi uz vidi!

20 21


viena kilograma liellopu ga¬as iegüßanai nepiecießami 10 000 litri üdens,savukårt viena kilograma kartupe¬u izaudzéßanai – tikai 500 kg üdens!• dzer filtrétu vai vårîtu üdeni no kråna, nevis pérc to pudelés!

Svini svétkus, nepadarot tos par apgrütinåjumu citiem!Dåvanas, apsveikumu kartiñas, dekoréjumi, îpaßs édiens, dzériens, un var-

büt pat ap©érbs – svétki k¬uvußi par tipisku patérétåjsabiedrîbas iezîmi. Za¬åpatérétåjfilosofija ir alternatîva patériña kultam – ßådi domåjoßi cilvéki pérkpreces vai pakalpojumus, kas rada mazåku piesårñojumu un patéré mazåkneatjaunojamo vai apdraudéto resursu.

Nepårvért svétkus par apgrütinåjumu sev un citiem!• uzklåj skaistu un veselîgu galdu, kas gatavots no svaigiem Latvijas produktiem!• nepasniedz dåvanas tikai pienåkuma vai paraduma péc – tas neattaisno sevi!• dåvini netradicionålas, praktiskas vai nemateriålas lietas, kas tik drîz neno-

nåk atkritumu spainî – piparküku mîklu, kopîgu botåniskå dårza apmek-léjumu, masåΩu, vai arî vienkårßi apsoli ménesi mazgåt traukus un turisolîjumu!• atzîmé vél vienus svétkus – Dienu bez iepirkßanås 30. novembrî, kad, vél

pirms Ziemassvétku iepirkßanås drudΩa vari pårdomåt savus iepirkßanåsparadumus un to vajadzîbu!• pagatavo svétku kartiñas pats, izvéloties dabas materiålus, savas fotogråfi-

jas, paßtaisîtu papîru utml.!• Ziemassvétku sajütai obligåti nemaz nevajag pirkt vai cirst tik pierasto eglî-

ti, tikpat labi svétkus var uzburt ar eg¬u zariem, un vél piedevåm nosargåtkåda koka dzîvîbu! • dåvanu iesaiñoßanai izmanto lina vai vilnas auklas tik pierasto sintétiskå

materiåla auklu vietå – tu samazinåsi atkritumu daudzumu un resursu iz-mantoßanu!• apglezno izlietotås pudeles un burkas un pasniedz tås kå dåvanas – tås var

izmantot kå sveçturus, våzes, krükas utml.!dåvini Latvijå audzétus ziedus, bet nekad nedåvini aizsargåjamos augus!

Arî tu pats vari pagatavot papîru:

• saplucini makulatüru (labi mirkstoßu, vélams, bez tipogråfijas kråsas),

• vismaz dienu izmércé üdenî, kam pievienots mazgåjamais lîdzeklis,

lai atdalîtos tinte,

• péc tam papîru samîci viendabîgå maså.

Uz b¬odu masas pievieno divas téjkarotes cietes, var pievienot arî kråsainas su-

las, sasmalcinåtus smarΩaugus. Tålåk vajadzîgs lapas izmériem atbilstoßs råmis

un siets, divas råmja izméra plates un tik daudz mitrumu uzsücoßa auduma

(piem., marles) gabalu, cik lapas gatavosi. Sietu ievieto råmî, un abus kopå pa-

pîra un üdens maså. Viegli pakrati, lai masa vienmérîgi pårklåtu sietu. Uz plates

uzliec auduma gabalu, iz–em sietu no dens, _auj notecˇt liekajam ß˚idrumam,

péc tam noñem råmi. Sietu ar papîra masu uz leju apgåz uz plates ar audumu,

piespied un noslauki izspiedußos ß˚idrumu. Aiz vienas malas léni cel uz augßu,

atdalot no papîra, uzklåj jaunu auduma gabalu un turpini, tad uzliec otru plati,

nospied lieko mitrumu. Katru papîra lapu atseviß˚i, kopå ar marli izklåj Ωåve-

ties, tad izΩuvußo papîru noñem no marles un nogludini ar remdenu gludekli.

No krüzîtes masas sanåk lapa papîra!

‰d un dzer sapråtîgi!• atrodi savu zemnieku saimniecîbu, no kuras regulåri iegådåjies pårtiku!

Latvijas Biolo©iskås lauksaimniecîbas organizåciju apvienîba var palîdzétsameklét piemérotåko biolo©isko saimniecîbu, kas sañémusi LatvijasEkoprodukta sertifikåtu!• "åtrås maltîtes" vietå izvélies parasto maltîti – tu patérési daudz mazåk iepa-

kojamo materiålu. Ja ñem uz darbu vai ce¬ojumå paßa gatavotu pårtiku, iz-manto daudzreiz lietojamos traukus, kas nerada liekus atkritumus!• restorånos pasüti no biolo©iskås lauksaimniecîbas produktiem gatavota

édiena, ja tåda nav édienkarté – jautå par to apkalpojoßam personålam vaipat îpaßniekam! Dzer vietéjo alu un atbalsti vietéjos krogus!• neizvélies édienus ar tunci – tå ˚erßanai nereti tiek izmantotas nelegålas me-

todes, kå arî tunça zvejas rezultåtå nåkas zaudét dzîvîbu daudziem delfîniem!• neizvélies édienus ar tî©ergarnelém – to iegüßanai tiek izpostîtas dabiskås

ekosistémas daudzås jaunattîstîbas valstîs!• boikoté McDonaldu – tas nav vietéjai videi, uzñéméjiem un cilvéku veselî-

bai draudzîgs uzñémums!• iztiec bez ga¬as vienu nedé¬u, un tu ietaupîsi daudz resursu, pieméram,

22 23


Laba vides izvéle - Zviedrijas dabas biedrîbas izstrådåts mar˚éjums,izplatîts Skandinåvijå, sastopams uz daudzåm preçu grupåm un tiek uzskatîtspar vienu no stingråkajiem eko-mar˚éjumiem.

Sîkåka informåcija: www.snf.se/bmv/english.cfm

Zieme¬u gulbis - Zieme¬valstu padomes mar˚éjums, izplatîts pårsvaråSkandinåvijå, taçu tiek uzskatîts par daudz våjåku nekå iepriekßéjais.

Sîkåka informåcija: www.svanen.nu/Eng/

Eiropas Savienîbas vides mar˚éjums – liecina, ka produkts novértéts, bal-stoties uz tå "pilna dzîves cikla" analîzi, ñemot vérå daΩådus kritérijus:

gaisa, üdens un augsnes piesårñojuma samazinåßana; ener©ijas, üdens un citu resursu racionåla izmantoßana; raΩoßanas process, tajå izmantotås tehnolo©ijas un resursu atkårtota

izmantoßana; atkritumu atkårtota pårstråde un noglabåßana.

Kopß 1992. gada ßis eko-mar˚éjums pieß˚irts vairåk kå 260 produktiem,ieskaitot ve¬as mazgåjamås maßînas, ledusskapjus, kopéjamo papîru, kråsasun lakas, gultasve¬u un ve¬as pulverus.

Sîkåka informåcija: http://europa.eu.int/comm/environment/ecolabel/

Zilais Eñ©elis - Våcijas vides mar˚éjums, paståv kopß 1977. gada un tiekuzskatîts par vienu no visdetalizétåkajiem vides mar˚éjumiem pasaulé, atro-dams uz vairåk kå 3600 produktiem.

Sîkåka informåcija:www.blauer-engel.de/englisch/navigation/body_blauer_engel.htm

Íîs zîmes nav eko-mar˚éjumi, bet arî tåm ir vérts pievérst uzmanîbu:

2.2. Eko-mar˚éjums

Eko-mar˚éjums ir teksts vai simboli uz produkta vai tå iepakojuma, kas noråda produkta vai iepakojuma ietekmi uz apkårtéjos vidi.

ES direktîva 2000/13/EC

Eko-mar˚éjums uz precém liecina, ka ßîs preces raΩotas videi draudzîgåveidå un to raΩoßanas un lietoßanas ietekme uz vidi ir mazåka nekå påréjåm.Izvéloties preces ar eko-mar˚éjumu, tu ne tikai izvélies videi, un parasti arîsavai veselîbai, draudzîgåkas preces, bet arî parådi savu attieksmi ßo preçuraΩotåjiem, motivéjot tos raΩot arvien videi draudzîgåkå veidå.

Preces ar eko-mar˚éjumu atbilst noteiktiem kritérijiem, kas ietver infor-måciju par to, kådas izejvielas izmantotas preces raΩoßanå, kå tås tiek iegütas,kå prece tiek raΩota, kas ar to notiek daΩådås lietoßanas un utilizåcijas stadi-jås, vai ir iespéjama preces pårstrådåßana citos produktos, kåds ir tås iepako-jums u.c.

Izvélies preces ar eko-mar˚éjumu!• iedroßini arî citus izdarît videi draudzîgu un atbildîgu izvéli – ståsti

draugiem, radiem un paziñåm, kådu izvéli tu izdari un kåpéc!• dari zinåmu savu viedokli par dabas resursu saglabåßanu, atkritumu un

iepakojamå materiåla samazinåßanu, vides prasîbu ievéroßanu u.c. arîattiecîgo preçu raΩotåjiem un izplatîtåjiem!• konsultéjies ar pårdevéjiem par precém, kas satur eko-mar˚éjumu!

Latvijå ir atrodamas preces ar sekojoßu eko-mar˚éjumu:

Latvijas ekoprodukts - Latvijas Biolo©iskås lauksaimniecîbas organizåcijuapvienîbas mar˚éjums, kas apliecina, ka noteiktais produkts ir raΩots noekolo©iski tîråm izejvielåm.

24 25


apståk¬os, kå arî preces raΩoßanå tiek ievéroti vides aizsardzîbas aspekti.Fairtrade kafija tiek iepirkta no vietéjiem nelielajiem lauksaimniekiem, tiesañem garantétu samaksu, kas ir atbilstoßa pårdotajai kafijas cenai, kå arî da¬ano kafijas bizneså iegütajiem lîdzek¬iem tiek novirzîti vietéjai attîstîbai.

Sîkåka informåcija: www.fairtrade.org.uk

TCO - Zviedrijas profesionålo darbinieku konfederåcijas mar˚éjums dato-riem un to piederumiem, kas atbilst noteiktåm energoefektivitåtes, darbavi-etas droßîbas un ietekmes uz vidi prasîbåm.

Sîkåka informåcija: www.tco.se/eng/index.htm

Ener©ijas patériña mar˚éjums – tiek izmantots sadzîves elektroprecém –ledusskapjiem, ve¬as mazgåjamåm maßînåm, trauku mazgåjamåm maßînåmu.c. "A" kategorijas elektropreces ir izmanto elektroener©iju visracionålåk,savukårt "G" kategorijas – visneracionålåk.

MeΩu uzraudzîbas padomes (Forest Stewardship Council - FSC) sertifikåts– liecina, ka koksne iegüta nenoplicinoßas meΩsaimniecîbas rezultåtå, respek-téjot ekonomisko, vides un sociålo intereßu grupu prasîbas. Patérétåjs, pérkotkoksni ar FSC zîmi, var büt droßs, ka meΩs, no kura tå nåk, tiek apsaimniekotsvidei draudzîgi, sociåli taisnîgi un ekonomiski izdevîgi.

Sîkåka informåcija: pasaulé - www.fscoax.org, Latvijå - www.wwf.lv

ISO 14 001 standarts – vides kvalitåtes standarts, kas tiek pieß˚irts uzñé-mumiem ar atbilstoßu vides pårvaldîbas sistému, apliecina uzñémuma rüpespar vides aizsardzîbu un darbîbu ietekmes uz vidi mazinåßanai. Íis sertifikåtsir pirmais solis ce¬å uz Vides pårvaldîbas un audita shémas (Eco-managementand Audit Scheme - EMAS) ievießanu uzñémumos.

Vides pårvaldîbas un audita shémas (Eco Management and Audit Scheme- EMAS) – Eiropas Savienîbas brîvpråtîgå shéma, kas liecina, ka uzñémumå:

ir ieviesta vides pårvaldîbas sistéma; stingri tiek ievérotas visas vides aizsardzîbas prasîbas; rüpéjas par tehnolo©iju uzlaboßanu un ietekmes uz vidi nepårtrauktu

Kvalitatîvs Latvijas produkts – preçu zîme, kas radîta, lai veidotu patiesupriekßstatu par Latvijå audzétiem un raΩotiem produktiem un palielinåtu ßoproduktu noietu. Zîme tiek pieß˚irta pårtikas produktiem, kuru saståvå irvismaz 75 % Latvijå audzétu izejvielu un kas atbilst nepiecießamajåm kval-itåtes prasîbåm.

Sîkåka informåcija: www.marketingapad.lv/precu_zime.html

Za¬ais punkts – mar˚éjums, kas noråda, ka iepakojuma raΩotåjs, precesizplatîtåjs vai importétåjs ir samaksåjis par ßî iepakojuma otrreizéju pårstrå-di. Latvijå ir izveidots Latvijas Za¬ais punkts (LZP), kurß darbojas uzbrîvpråtîbas principa un tå lîgumpartneri - uzñémumi dele©éjußi LZPrüpéties par to, lai izlietotais iepakojums nonåktu otrreizéjå pårstrådé. Jamar˚éjuma uzraksts ir sveßvalodå (Green Dot, Der Grune Punkt), tad tasliecina, ka preces importétåjs ir samaksåjis, lai iepakojumu varétu savåkt unatkårtoti pårstrådåt.

Sîkåka informåcija: www.zalaispunkts.lv

Otrreizéjå pårstråde - patérétåji var sastapties ar diviem ßåda veida sim-boliem:

- mar˚éjums atrodams uz precém, kas var tikt otrreizéji pårstrådåtas,- mar˚éjums noråda, ka prece vai tås iepakojums ir da¬éji vai pilnîgi raΩots

no otrreizéji pårstrådåtiem materiåliem. Gadîjumos, kad simbola vidü varredzét, uzrakstu "40%" vai "80%", tas nozîmé, ka produktå ir attiecîga da¬aotrreizéji pårstrådåtå materiåla.

Godîga tirdzniecîba (Fairtrade) – simbols uz preces ir garantija tam, kapreces raΩotåji, kas dzîvo kådå no jaunattîstîbas valstîm, ir sañémußi godîgusamaksu par savu padarîto darbu, strådå droßos un veselîbai nekaitîgos

26 27


samazinåßanu; regulåri tiek sagatavots ziñojums par ietekmes uz vidi samazinåßanu un

vides mér˚u sasniegßanu.Sîkåka informåcija:

http://europa.eu.int/comm/environment/emas/index_en.htm

Zilo karogu kustîba – liecina, ka pludmalé vai jahtu ostå ir ievéroti videsstandarti, tiek domåts par apmeklétåju értîbåm un ietekmes uz vidi samaz-inåßanu, kå arî tiek îstenotas daΩådas vides izglîtîbas aktivitåtes.

Sîkåka informåcija: www.vak.lv/zk

28 29


30 31


32 33


34 35


36 37


Documents

DZÈVO ZAÒI! - Sākums · Aptuveni 1/3 måjsaimniecîbu atkritumu veidojas no iepakojuma materiåliem. Apméram 1/3 no virtuves atkritumiem var veiksmîgi kompostét.Komposté-ßana