Eiropas Kopienas iniciat�vas EQUAL projekts

„Atv�rtu darba tirgu sieviet�m”

Inform�cijas dokuments 5

DZIMUMU LOMU REPREZENT�CIJA PUSAUDŽU MEDIJOS

2006. gada oktobris

Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes 65-16, R�ga LV-1050, Latvija T. 7217553 F. 7217560 LUR # 50008084991

E-mail: biss@biss.soc.lv www.biss.soc.lv

2

SATURS

1. IESKATS TEORIJ�S UN CITOS P�T�JUMOS........................................................................................... 3

1.1. TEORIJAS PAR MASU MEDIJU IETEKMI ........................................................................................................... 3

1.2. P�T�JUMI PUSAUDŽU MASU MEDIJU JOM� ..................................................................................................... 6

2. P�T�JUMS......................................................................................................................................................... 9

2.1. ANALIZ�TO ŽURN�LU RAKSTUROJUMS......................................................................................................... 9

2.2. M�LEST�BA UN SAVSTARP�J�S ATTIEC�BAS................................................................................................. 11

2.2.1. Vienaudžu un ekspertu poz�cija.......................................................................................................... 12

2.2.2. Medija poz�cija................................................................................................................................... 15

2.3. �ERMENIS UN T� ATSPOGU�OJUMS ............................................................................................................ 21

2.3.1. Vienaudžu poz�cija ............................................................................................................................. 21

2.3.2. Medija poz�cija................................................................................................................................... 24

2.4. INTERESES .................................................................................................................................................. 30

2.4.1. Mode, stils un aksesu�ri..................................................................................................................... 31

2.4.2. Sports (sportisti un sporta veidi)........................................................................................................ 32

2.4.3. Datorsp�les ........................................................................................................................................ 33

2.5. DARBS UN PROFESION�L� ORIENT�CIJA..................................................................................................... 34

2.5.1. Karjeras un profesiju rubrikas........................................................................................................... 34

2.5.2. Profesijas izklaides biznes� ............................................................................................................... 36

2.5.3. Citu profesiju atspogu�ojums ............................................................................................................. 38

2.5.4. B�rn�bas st�sti.................................................................................................................................... 39

2.5.5. Pan�kumu g�šana.............................................................................................................................. 40

SECIN�JUMI...................................................................................................................................................... 43

LITERAT�RAS SARAKSTS ............................................................................................................................ 47

3

1. IESKATS TEORIJ�S UN CITOS P�T�JUMOS

1.1. TEORIJAS PAR MASU MEDIJU IETEKMI

Daž�das teorijas pied�v� pieejas, k� interpret�t mediju ietekmi uz auditoriju un analiz�t mediju ziu saturu. Šaj� noda� tiks apl�kotas tikai dažas no mediju teorij�m, balstoties uz p�tnieku atzinumu par to, k�di aspekti ir aktu�li š� p�t�juma kontekst�.

Entonija Gidensa (Anthony Giddens) teorija

Saska� ar britu sociologa Entonija Gidensa teoriju, soci�l� k�rt�ba tiek balst�ta soci�laj� reprodukcij� – cilv�ku ikdienas darb�bas veido un nostiprina soci�lo normu un ekspekt�ciju jeb gaidu kopumu, kas nav rakst�ts, bet tiek iev�rots. Cilv�kiem ir zin�ma tic�ba ikdienas dz�ves saskaot�bai, ko uztur viu ikdienas mijiedarb�ba ar citiem, uzved�bas normu neiev�rošana izraisa negat�vas sankcijas. Viena no jom�m, kur� visvair�k past�v konkr�tas normas un ekspekt�cijas, ir saist�ta ar dzimumu, t�p�c, piem�ram, uzved�ba, kas tiek uzskat�ta par neatbilstošu dzimumam, netiek atbalst�ta.1

E. Gidenss šobr�d past�vošo laiku sauc par „v�lo modernismu” vai „post-tradicion�lismu”, kad daudz maz�ka noz�me ir trad�cij�m, ko iedibin�jušas iepriekš�j�s paaudzes, un šobr�d katram indiv�dam ir daudz liel�kas iesp�jas savu lomu un savas attiec�bas veidot pašam. Šaj� proces� noz�me ir ar� masu medijiem. E. Gidenss identit�ti uztver k� „refleks�vu projektu” (reflexive project) – nemit�gus centienus un p�rdomas sevis „veidošan�”. L�dz ar to pašidentit�te noz�m� nevis nov�rojamu raksturojumu kopumu, bet gan cilv�ka paša p�rdomas par sevi un savu dz�vi. Cilv�ki veido narat�vus (st�st�jumus) par sevi, kas iekauj viu dz�ves notikumu interpret�cijas, kas ir pieemams pašiem un var tikt st�st�ts citiem. To, k� cilv�ki veido savus narat�vus, ietekm� masu mediji, kas pied�v� veidus, k�dos st�st�t st�stus par savu dz�vi.2

Lai gan soci�l�s lomas vairs nav tik stingri noteiktas, sabiedr�b� past�v noteiktas „dz�vesstila izv�les” (lifestyle choices), kas ir sava veida doti paraugi narat�viem par sevi, piem�ram, dz�ve laukos vai pils�t�, uz karjeru vai m�lest�bu tend�ta dz�ve u.c. Gidenss nor�da, ka dz�vesstila izv�l� noz�me ir gan ikdienas pieredzei, gan masu medijiem.3

E.Gidenss atz�m�, ka m�sdien�s ar� �ermenis visbiež�k tiek uztverts nevis k� kaut kas dots, bet gan sevis �r�ja izpausme, ko var atbilstoši main�t.4 Š�s iesp�jas �paši tiek par�d�tas ar masu mediju pal�dz�bu, liekot notic�t, ka ikviens var k�t par jebko, �paši saistot �r�jo izskatu ar labu pašsaj�tu un patikšanu citiem cilv�kiem.

Masu mediji iesaka noteiktus dz�ves stilus, pašprezent�cijas veidus un ceu, k� atrast laimi, k� ar� veido piepras�jumu p�c tiem. Analiz�jot un piem�rojot sabiedr�b� pied�v�t�s izv�les, indiv�di konstru� savu narat�vu, kas sniedz tiem orient�ciju sarež �taj�s un daudzveid�gaj�s dz�ves noris�s. Š� narat�va veidošanos liel� m�r� ietekm� no medijiem adopt�t�s perspekt�vas. Mediju reprezent�cijas ietekm� ar� to, k� m�s uztveram savu �ermeni, seksualit�ti un emocion�l�s vajadz�bas. To savuk�rt ietekm� m�su soci�l� pieredze un mijiedarb�ba ar citiem.

1 Gauntlett, D. (2002) Media, Gender and Identity. An introduction. London: Routledge, pp. 94-95. 2 Turpat, pp.99-100. 3 Turpat, p.103. 4 Turpat, p.104.

4

Mišela Fuko (Michel Foucault) teorija

Fran�u filozofs un sociologs M.Fuko uzskata, ka m�sdien�s sekss un seksualit�te ir kuvuši par identit�tes pamatu. Masu mediji skaidri pauž, ka pilnv�rt�gas dz�ves un laimes sasniegšanai cilv�kam ir j�izprot sava seksualit�te, bieži j�nodarbojas ar seksu, j�mekl� pal�dz�ba, ja ir seksu�las probl�mas un j�atrod pat�kams seksa partneris. Šie m�sdien�s past�vošie labsaj�tas un baud�šanas diskursi, kas saist�ti ar seksu�lo dz�vi un attiec�b�m un kuri cirkul� masu medijos, ietekm� gan laul�t�bu, gan š�iršanos.1

Kopum� Fuko savos darbos, visbiež�k v�sturisk� perspekt�v�, ir p�t�jis to, k� veidojusies sabiedr�bas organiz�cija. Par�dot, ka past�voš� k�rt�ba nav nekas cits k� soci�la konstrukcija, reiz� tiek nor�d�ts, ka nekas nav nemain�gs. Fuko tieši žurn�lus saskat�ja k� iesp�jamos kan�lus, kuri var�tu dot idejas un par�d�t citus veidus, k�dos iesp�jams veidot attiec�bas.2

Fuko par�da, ka noteikti veidi, k� m�s run�jam par liet�m (diskursi) veido m�su pasaules uztveri, k� ar� to, k� m�s uztveram sevi. Šobr�d masu mediji ir galvenais kan�ls, ar kura pal�dz�bu domin�jošie diskursi tiek izplat�ti. Sp�ja ietekm�t noteiktu diskursu ir varas forma vai varas izpausme. Vieni no sp�c�g�kajiem diskursiem sabiedr�b� ir par seksualit�ti un identit�tes jaut�jumiem, šie diskursi tiek intens�vi izplat�ti ar mediju starpniec�bu un pat�r�ti no konkr�t�s mediju auditorij�s. Seksualit�te tiek apl�kota k� laimes atsl�ga, sava paties� es iepaz�šana.

Sist�mas atkar�bas teorija

Masu komunik�ciju p�tnieki - amerik�nis Melvins Defl�rs (Melvin DeFleur) un kan�diešu izcelsmes profesore Sandra Bola-Roki�a (Sandra Ball-Rokeach), b�dami neapmierin�ti ar l�dzšin�j�m masu komunik�cijas teorij�m, pied�v� mediju sist�mas atkar�bas teoriju (media system dependency theory) (DeFleur and Ball-Rokeach, 1989). P�c autoru dom�m, l�dzšin�j�s teorijas nepietiekami labi att�lo saist�bu starp soci�l�s strukt�ras komponentiem un sabiedr�b� institucionaliz�to mediju sist�mu.3

Galvenais š�s teorijas m�r�is ir izskaidrot, k�p�c masu komunik�cija dažk�rt rada ietekm�gas un tiešas sekas, bet citreiz - pastarpin�tas un pat v�jas sekas. Teorijas centr� ir mediju sist�ma, kura darbojas savstarp�j�s attiec�b�s ar indiv�diem, grup�m, organiz�cij�m un cit�m sist�m�m. Starp vis�m iesaist�taj�m instit�cij�m past�v savstarp�ja atkar�ba, kur� noz�m�gi elementi ir m�r�i un resursi.4

Indiv�di iesaist�s atkar�bas attiec�b�s ar medijiem, jo indiv�diem ir m�r�i, kuru sasniegšan� nepieciešami ar� tie resursi, kurus kontrol� mediji.5 Atkar�bas pak�pe no mediju sniegt�s inform�cijas ir galvenais main�gais, lai izprastu, kad un k� mediju ziojumi maina uzskatus, j�tas vai r�c�bu. Kad cilv�ku soci�l�s realit�tes ir adekv�tas un ziojumi nav saist�ti ar

1 Gauntlett, D. (2002) Media, Gender and Identity. An introduction. London: Routledge, p. 123. 2 Turpat, p. 132. 3 DeFleur, M., Ball-Rokeach, S. (1989) Theories of mass communication. New-York: Longman, p.302. 4 Turpat, pp. 302-304. 5 Turpat, pp. 305.-306.

5

atkar�b�m, ziojumiem b�s maza vai pat neb�s ietekmes uz cilv�ku r�c�bu un uzskatiem.1 Izmantojot atkar�bas teoriju, p�tnieki secin�juši, ka cilv�kiem, kas ir atkar�gi no daž�diem medijiem, ir daž�di priekšstati par pasauli un jo tie ir atkar�g�ki ir no viena medija, jo liel�ka varb�t�ba, ka medija ziojums sasniegs t� paredz�tos m�r�us.

T�p�c, piem�ram, var pieemt, ka t�u vecuma meitenes ir atkar�gas no t�u žurn�liem attiec�b� uz inform�ciju par viu pašu dz�vi. Šie žurn�li ir vien�gie mediji, kas ir m�r��ti tieši uz viu auditoriju un to popularit�te liecina par to, ka žurn�li nodrošina vienas vai otras vajadz�bas, kas palielina atkar�bu. Vienlaic�gi vias ir nedrošas par sav�m soci�laj�m realit�t�m un atkar�gas no medijiem, t�p�c, balstoties atkar�bas teorij�, t�u žurn�li rada situ�ciju, kad jebkas, ko vii public�, tiek ar lielu varb�t�bu pieemts. T�p�c jebkurus t�u vecuma meiteu stereotipiskos uzskatus var da�ji saist�t ar ziojumiem t�u žurn�los.

Etnometodolo�ijas pieeja

Etnometodolo ijas p�rst�vji sav� pieej� uzsver, ka mediju zias nav objekt�v�s pasaules atspoguošana, bet gan realit�tes konstru�šana. P�tnieki nor�da, ka nevis noz�m�gi soci�lie notikumi k�st par zi�m, bet gan zias tiek veidotas no „publiskiem notikumiem”, kurus rada daž�das a ent�ras, kas specializ�juš�s ziu veidošan�.

Sav� zi� ar� dienas k�rt�bas noteikšanas teorija (Agenda Setting Theory) sasaucas ar šo pieeju, jo saska� ar dienas k�rt�bas noteikšanas teoriju mediji sav� auditorijas da� nosaka aktualit�tes – k�diem jaut�jumiem uzman�bu piev�rš konkr�tais medijs, t�di aktu�li š�iet ar� šo mediju auditorijai. T�tad pusaudžu mediji liel� m�r� ietekm� savu las�t�ju - pusaudžu izpratni, par to, kas ir aktu�ls un svar�gs šobr�d.2

Dienas k�rt�bas noteikšanas teorija sasaucas ar� ar kultiv�cijas teoriju, saska� ar kuru ilgstoša viena noteikta medija un ziu veida pat�r�šana (piem�ram, TV skat�šan�s vid�ji 5-6 stundas dien�) rada noteikta veida priekšstatus par pasauli. Piem�ram, ilgstoša TV ziu skat�šan�s, neizejot no m�jas, rada priekšstatus par pasauli k� par oti nedrošu un korump�tu vietu.3

Kritisk� anal�zes pieeja

Kritisk�s anal�zes teorija galveno uzman�bu piev�rš mediju lomai esoš�s strukt�ras reproduc�šan�. Mediji tiek apl�koti k� plaš�ku kontroles un manipul�cijas meh�nismu sast�vdaa. Pie š�s teoriju grupas ir pieskait�mi ar� Frankfurtes skolas p�rst�vji, kas nor�da, ka 20.gadsimta otraj� pus� veidoj�s masu kult�ras fenomens, un šaj� proces� liela noz�me ir mediju att�st�bai. Sabiedr�bas transform�ciju rezult�t� tradicion�l�s soci�l�s saites v�jin�s, bet pastiprin�s masu kult�ras spiediens un pat�rniec�ba. Visspilgt�k t� izpaužas k� ziepju operas, daž�di izklaides šovi, popm�zika, mode, Holivudas filmas, komiksi, izskaistin�ti meinstr�ma žurn�li, lubenes, rekl�mas, standartiz�ti „br�vdienu pied�v�jumi” t�risma industrij�, izklaides

1 Peirce, K. (1993) Socialization of teenage girls through teen-magazine fiction: The making of a new woman or an old lady? Annual Meeting of the Association for Education in Journalism and Mass Communication. 76th, Kansas City, MO, August 11-14, p. 9. 2 McCombs, M., & Shaw, D.L. (1972). The agenda-setting function of the mass media. Public Opinion Quarterly, 36, p. 176-185. 3 Gerbner, G. & Gross, L. (1976). Living with television: The violenceprofile. Journal of Communication, 26, 76.

6

parki. Masu kult�ras spiediena rezult�t� cilv�ki atsvešin�s, par dz�ves m�r�i k�st pat�rniec�bas iesp�ju palielin�šana un izklaide.1

Cits virziens kritisk�s anal�zes pieejas ietvaros ir hegemonijas teorija, kas sasaista medijus ar ideolo iju. Š�s teorijas p�rst�vji nor�da, ka mediji nem� ina m�r�tiec�gi manipul�t ar auditoriju, dr�z�k gan reproduc� domin�jošo pasaules uzskatu un le itim� past�voš�s soci�l�s attiec�bas, nevienl�dz�bu, stereotipus un taml�dz�gi. Š�s teorijas p�rst�vji neuzskata mediju auditoriju par piln�gi bezpal�dz�gu, un nor�da, ka zias sa�m�ji var atš�ir�gi interpret�t zias, tom�r past�v viens domin�jošais uztveres veids („preferred readings”). Šis domin�jošais un v�lamais uztveres veids ir meh�nisms, ar kura pal�dz�bu tiek reproduc�tas past�voš�s soci�l�s strukt�ras un domin�jošais viedoklis tiek socializ�ts k� norma. Piem�ram, telev�zijas zi�s k� norma tiek pieemts tas, ka karalisk� imene ir br�niš��ga instit�cija, ar kuru visi lepojas un kuru apj�smo. Tom�r past�v iesp�ja ar� zias par karalisko imeni interpret�t cit�d�k, piem�ram, ka t�s par�da paraz�tiskas elites p�rst�vju dz�ves epizodes. Tom�r, teorijas p�rst�vji nor�da, ka kritisko v�rt�šanu ir daudz gr�t�k att�st�t, jo visp�rpieemt�s normas domin� un ir viegl�k uztveramas, t�s ir pašsaprotamas.

Kritisk�s anal�zes pieejas p�rst�vji ar� nor�da, ka plašsazias l�dzeki ir kapit�listisk�s ražošanas daa, ko ietekm� rekl�mas dev�ji un pat�r�t�ju kult�ras principi, proti, mediji sav� starp� konkur�, un konkurence nosaka to, ka mediji ir ieinteres�ti piesaist�t p�c iesp�jas liel�ku pirc�ju dau. L�dz ar to mediji ir tend�ti reproduc�t domin�jošo soci�lo strukt�ru un izplat�t masu kult�ras produktus, t�p�c ir diezgan sarež �ti run�t par „mediju neitralit�ti”. Tas ir ar� par�d�ts neskait�mos mediju p�t�jumos, piem�ram, F.Šlesingera p�t�jum� par BBC zi�m un Zieme�rijas konflikta atspoguojumu taj�s.2

Kritisk�s anal�zes pieejas ietvaros visbiež�k tiek izmantota kvalitat�v� anal�ze, atseviš�u gad�jumu izp�te, jo t�s uzdevums nav par�d�t virspus�ju noteiktu v�rdu vai t�mu atk�rtošan�s biežumu, bet gan saprast, kas sl�pjas aiz š�ietami vienk�rš� un redzam� satura.

1.2. P�T�JUMI PUSAUDŽU MASU MEDIJU JOM�

Pusaudžu vecums ir p�rv�rt�šanas laiks. Šaj� laik� pusaudži pilnveido savu izpratni par mor�lo un �tisko, m�c�s kontrol�t savu pieaugošo seksualit�ti, veido savu izskatu, seko izmai�m sav� �ermen�, preciz� savu izpratni par soci�laj�m dzimumu lom�m un izveido skat�jumu par savu n�kotni. Šo procesu laik� pusaudži pal�dz�bu mekl� daudzviet – imen�, starp draugiem, reli ij� un medijos.

Žurn�liem, k� daai no medijiem, ir noz�m�ga loma pusaudžu identit�tes un attiec�bu veidošan�s laik�. K� nor�da kan�diešu sociolo e Douna Karija (Dawn Currie)3, daa žurn�lu las�t�ju auditorijas žurn�lu saturu v�rt� daudz augst�k nek� savu person�go pieredzi un zin�šanas. T�d� pusaudžu žurn�li j�uzskata par noz�m�gu un univers�lu socializ�cijas a entu, jo tie nesl�pti ar sava satura un att�lu starpniec�bu nor�da, k� j�izskat�s un kas j�dara.

1 Harvey, L., & MacDonald, M. (1993) Doing Sociology. A practical introduction. London: The Macmillan Press Ltd. 2 Schlesinger, P. (1978) Putting Reality Together: BBC News. London: Constable. 3 Currie Dawn H. (1999) Girl Talk: Adolescent magazines and their readers. Toronto: University of Toronto Press

7

Pasaul� veikto pusaudžu žurn�lu p�t�jumi velt�ti galvenok�rt pusaugu meiteu žurn�lu izp�tei, ko var skaidrot gan ar šo žurn�lu popularit�ti, gan ar to, ka pusaugu z�niem velt�tu žurn�lu ir iev�rojami maz�k. Pusaugu meiteu žurn�li p�t�ti gan no socializ�cijas viedoka, izv�rt�jot meiten�m sniegto dz�ves veidošanas modeli, gan ar� no darba tirgus, �ermea un seksualit�tes atspoguošanas skatupunkta tajos. P�t�jumos piev�rsta uzman�ba tam, k�du soci�lo ziu un v�rt�bu noz�me ir atrodama žurn�los un k�da ir žurn�lu satura noz�me pusaudžu identit�tes veidošan�. Atseviš�os p�t�jumos tiek ieg�ts ar� pašu pusaudžu viedoklis par žurn�los rakst�t� izpratni un par žurn�lu sniegt�s zias atst�to ietekmi.

Amerik�u p�tniece komunik�cijas zin�tu jom� Keita P�rsa (Kate Pierce)1, analiz�jot amerik�u pusaugu meiteu žurn�la Seventeen saturu no socializ�cijas viedoka, piev�rsusi uzman�bu taj� sniegtaj�m zi�m par dzimti un soci�laj�m dzimumu lom�m, dotajiem dz�ves piem�riem un dz�vesveida propagandai. P�t�jum� par�d�ts, ka liel�k� daa meiteu žurn�lu rakstu velt�ti modei, skaistumkopšanai, �dienu gatavošanai un attiec�b�m ar pret�jo dzimumu. K� uzsver Keita P�rsa, t�d� veid� pusaugu meitenes saem ziu, ka viu dz�v� b�tisk�kais ir labi izskat�ties, izveidot attiec�bas ar pret�jo dzimumu un r�p�ties par m�ju un pavardu. Turkl�t ar� pusaudžu žurn�los pieejam� dailiterat�ra nostiprina šo uzskatu, jo st�stu galven� varone bieži vien ir atkar�ga no v�rieša, kas atrisina visas vias probl�mas. P�t�juma autore secina, ka pusaudžu žurn�lu saturs nem�ca to, ka meitenes pieaugot var�tu b�t neatkar�gas no v�rieša un veidot jebk�du imenes, b�rnu audzin�šanas un karjeras kombin�ciju.

L�dz�gas tendences par�da ar� cits ASV veikts p�t�jums, kur� analiz�ts rakstu, sleju, dailiterat�ras un rekl�mu saturs t�dos amerik�u pusaugu meiteu žurn�los k� Sassy, Seventeen un Young Miss2. Raksti un rubrikas tajos velt�tas galvenok�rt modei un skaistumkopšanai, savuk�rt rekl�mas – skaistumkopšanas l�dzekiem un mod�gam ap �rbam.

Analiz�jot pusaudžu medijus no darba tirgus atspoguošanas aspekta, masu mediju p�tniece Nensija Sinjorelli (Nancy Signorielli)3 uzskata, ka pusaudžu mediji s�ta galvenok�rt ierobežojošas zias par pusaugu meiteu priorit�t�m un iesp�j�m, uzsverot ne tikai stereotipus par izskata un attiec�bu noz�m�gumu sievietes dz�v�, bet ar� to, ka karjera ir b�tisk�ka v�riešiem, nevis sieviet�m. Ar� amerik�u sociolo e Kellija Masoni (Kelley Massoni)4, analiz�jot amerik�u pusaugu meiteu žurn�lu Seventeen, min, ka darba tirgus atspoguojums taj� par�d�s tikai varas un dzimtes attiec�bu kontekst�. Tas tiraž� uzskatu, ka pasaul� domin� v�rieši un ka darbi ir dal�mi p�c to atbilst�bas dzimtei, proti, liel�kajai daai „v�riešu” darbu ir nepieciešama inteli ence un atbild�bas saj�ta, savuk�rt „sieviešu” darbiem – atbilstošs �r�jais izskats un v�lme pakalpot. T�d� veid� pusaugu meitenes saem žurn�la s�t�tu ziu, ka sievietes veic darbu, ko p�rsvar� neveic v�rieši un kura b�t�ba izpaužas k� asist�šana v�rietim un via vajadz�bu apmierin�šana. Savuk�rt, ja sieviete veic savai dzimtei neatbilstošu darbu, tad tas visbiež�k tiek skaidrots ar veiksmi, nevis talantu vai smagu darbu.

Sievietes atspoguojums pusaudžu medijos ne tikai uzsver izskata noz�mi sievietes dz�v�, bet ar� rada priekšstatus par sievietes ide�lo izskatu. Sal�dzin�jum� ar v�riešiem, sievietes tiek att�lotas tievas vai pat oti tievas. Turkl�t sieviet�m biež�k nek� v�riešiem n�kas sastapties ar

1 Pierce Kate (1993) Socialization of teenage girls through teen-magazine fiction: The making of a new woman or an old lady? Sex Roles: A Journal of Research. No.29, pp.59 – 68 2 Evans Ellis D., Rutberg Judith, Sather Carmela, Turner Charli (1991) Content Analysis of Contemporary Teen Magazines for Adolescent Females. Youth and Society. No.23, pp.99 – 120 3 Signorielli Nancy (1997) Reflections of Girls in the Media: A Content Analysis Across Six Media.. Report prepared for Children Now and the Kaiser Family Foundation. pp.7 – 33 4 Massoni Kelley (2004) Modeling Work: Occupational Messages in Seventeen Magazine. Gender & Society. Vol.18 No.1, February. pp.55 – 62

8

mediju projic�tiem koment�riem par izskatu.1 Amerik�u p�tnieces komunik�cijas zin�tu jom� Leslija Balantaina un Dženifera Ougla (Leslie Ballentine & Jennifer Ogle)2, analiz�jot amerik�u pusaugu meiteu žurn�lu Seventeen no �ermea atspoguošanas skatupunkta, secina, ka žurn�ls pusaudžiem s�ta neviennoz�m�gu ziu. Visupirms žurn�la saturs nor�da gan uz to, k�dam b�tu j�b�t v�lamam un ide�lam �ermenim, gan uz to, no k�d�m �ermea probl�m�m ide�la �ermea saglab�šanas gad�jum� b�tu v�lams izvair�ties. T�pat tiek sniegti padomi, k� ar �ermea kontrol�šanas praksi un skaistumkopšanu ir iesp�ja tikt pie ide�la �ermea. Ta�u žurn�l� par�d�s ar� aicin�jums pieemt savu �ermeni t�du, k�ds tas ir, un nesekot sabiedr�bas rad�tai izpratnei par ide�lu �ermeni. K� uzsver p�t�juma autores, pusaudžu žurn�lu veidot�jiem j�b�t piesardz�giem, izv�loties sensit�vo �ermea atspoguošanas t�mu, jo ne vienm�r pusaudzis sp�j izsv�rt b�tisk�ko un iesp�jam�s sekas, piem�ram, �šanas trauc�jumus.3

Seksu�lo attiec�bu un identit�tes p�tniece un psiholo e Sj� Džeksone (Sue Jackson)4, analiz�jot seksualit�tes jaut�jumu atspoguojumu Austr�lijas pusaugu meiteu žurn�los Girlfriend un Dolly, nor�da, ka žurn�lu padomu slej�s domin� galvenok�rt tr�s diskursi – heteroseksu�las attiec�bas, drošs sekss un pretnostat�jums ‘sekss k� b�stams’ un ‘sekss k� bauda’. Savuk�rt, analiz�jot pusaudžu jaut�jumus žurn�los, redzams, ka pusaudži interes�jas gan par daž�diem seksu�lo aktivit�šu veidiem, par iesp�jamiem draudiem seksu�laj�s attiec�b�s un par iesp�j�m no tiem izvair�ties, t� apliecinot, ka viiem ir svar�gi izzin�t savu �ermeni un b�t p�rliecin�tiem par to.

Masu mediju p�tniece M�nakši Džidži Dirhema (Meenakshi Gigi Durham)5, analiz�jot Amerikas pusaudžu žurn�lus Seventeen un Young Miss, savu anal�zi fokus� uz seksa un iek�res simbolisko konstru�šanu pusaudžu žurn�los, k� ar� uz meiteu seksualit�tes un soci�lo apst�ku konstru�šanas diskurs�vaj�m strat� ij�m. Autore raksta, ka Amerikas pusaudži tiek appl�din�ti tekstu j�r�, kam ir noz�m�ga loma viu subjektivit�tes un identit�tes izveidošan�. Piev�rošoties citu veiktajiem p�t�jumiem, Dirhema uzsver, ka tajos veikt� izp�te apliecina – ar dzimtes konstru�šanu saist�tie teksti publik�cij�s ir ierobežot� skait� un galvenok�rt stereotipiski. P�c vias dom�m, pusaugu meiteu žurn�ls Seventeen att�lo meitenes k� neirotiskas, bezpal�dz�gas un biklas b�tnes, kam ir j�paaujas uz v�riešiem. L�dz�gu poz�ciju, analiz�jot pusaugu meiteu žurn�lus, ieem ar� citi p�tnieki, apgalvojot, ka žurn�ls Young Miss konstru� t�du pasauli, kur� „seksualit�te ir gan l�dzeklis, gan m�r�is; kur skriešana p�c v�riešiem ir gandr�z vien�gais dz�ves fokuss.”6

1 Ferris Julie (2003) Parallel Discourses and „Appropriate” Bodies: Media Constructions of Anorexia and Obesity in the Cases of Tracey Gold and Carnie Wilson. Journal of Communication Inquiry. Vol.27, No.3, pp.256 – 258 2 Ballentine Leslie Winfield, Ogle Jennifer Paff (2005) The Making and Unmaking of Body Problems in Seventeen Magazine, 1992 – 2003. Family and Consumer Sciences Research Journal. Vol.33, No.4, pp.281 – 307 3 Mastronardi Maria (2003) Adolescence and Media. Journal of Language and Social Psychology. Vol.22, No.1, pp.87 – 88 4 Jackson Sue (2005) ‘Dear Girlfriend..’: Constructions of Sexual Health Problems and Sexual Identities in Letters to a Teenage Magazine. Sexualities. Vol.8, No.3, pp.282 – 305 5 Durham, Meenakshi G. (1998) Dilemmas of Desire. Representation of Adolescent Sexualiy in Two Teen Magazines. Youth & Society. Vol.29, No.3, pp.369 – 389 6 Duffy, M. and Gotcher, J. M. (1996) Crucial advice on how to get a guy: The rhetorical vision of power and seduction in the teen magazine YM. Journal of Communication Inquiry. Vol.20, pp.32 – 48

9

2. P�T�JUMS

P�t�jum� tika analiz�ti seši pusaudžu žurn�li: Avene, M�r�is, Popcorn, Puff, S�rups un Spic�. Tika izmantoti žurn�lu j�lija un augusta numuri (izemot žurn�lu M�r�is, kurš izn�k reizi m�nes�).1 Vadoties p�c citviet pasaul� veikto pusaudžu žurn�lu p�t�jumu tematikas un p�t�jum� ietverto žurn�lu saturiskaj�m �patn�b�m, dzimumu lomu reprezent�cija tika apl�kota �etros daž�dos griezumos – (1) m�lest�ba un savstarp�j�s attiec�bas, (2) �ermenis un t� atspoguojums, (3) intereses un (4) darbs un profesion�l� orient�cija.

2.1. ANALIZ�TO ŽURN�LU RAKSTUROJUMS

AVENE

Izdevniec�ba: Egmont Latvija

Meiteu žurn�ls, kas izn�k divas reizes m�nes�, Preses Servisa m�neša izdevumu top� p�c vid�j�s p�rdot�s tir�žas ieem 31.vietu, p�c apgroz�juma mazumtirdzniec�bas cen�s ieem 9.vietu2.

Žurn�la auditorija ir vid�ji 9 – 12 gadus vecas meitenes, kuras žurn�l� var ieg�t inform�ciju par daž�d�m �rzemju un pašm�ju slaven�b�m, uzzin�t kaut ko jaunu par dabu un dz�vniekiem, kino jaunumiem, astrolo iju un ma iju, k� ar� par attiec�b�m ar citiem un g�t atbildes uz daž�diem jaut�jumiem, ko ies�t�jušas las�t�jas. Papildus tam Aven� ir ar� daž�di konkursi, joki, testi un m�klas.

M�R�IS

Izdevniec�ba: R�gas Vii SIA

Izn�k reizi m�nes�, izemot j�liju un augustu, kad ir viens numurs uz diviem m�nešiem. M�neša izdevumu top� p�c vid�j�s p�rdot�s tir�žas ieem 198. vietu, p�c apgroz�juma mazumtirdzniec�bas cen�s – 208.vietu.

Žurn�ls ir galvenok�rt dom�ts vidusskolnieku auditorijai (15 – 18 gadi) un v�rsts uz profesion�lo orient�ciju, tom�r veltot vietu ar� cit�m interes�m. M�r�� atrodama inform�cija par m�c�bu iesp�j�m, paplašin�ti karjeru apraksti, intervijas ar visdaž�d�ko profesiju vai aizraušanos p�rst�vjiem, cilv�kiem, kas daudz sasnieguši sav� darb�bas sf�r�.

POPCORN

Izdevniec�ba: Laba SIA

Izn�k katru ned�u un saska� ar Preses Servisa datiem ir popul�r�kais no jauniešu žurn�liem. P�c ned�as izdevumu vid�j�s p�rdot�s tir�žas tas ieem 29.vietu, p�c apgroz�juma mazumtirdzniec�bas cen�s – 19.vietu.

1 Skat�t literat�ras sarakstu. 2 Šeit un turpm�k izmantoti dati no SIA Preses Serviss http://www.presesserviss.lv/

10

Žurn�ls v�rsts uz inform�ciju par m�zikas pasauli, t� auditorija ir plaša – vecum� no 12 l�dz pat 17 gadiem. Žurn�la galven�s sadaas ir: Zias, Zvaigznes, Kino, Sex & Stils. Pirm�s divas no š�m sada�m ir galvenok�rt velt�tas �rzemju m�zikas zvaigzn�m, rubrik�s sada� Sex & Stils ietvertas atbildes uz las�t�ju jaut�jumiem, daž�di stila un attiec�bu padomi.

PUFF

Izdevniec�ba: Laba SIA

Izn�k katru ned�u, ned�as izdevumu top� p�c p�rdot�s tir�žas atrodas 46.viet�, bet p�c apgroz�juma mazumtirdzniec�bas cen�s ir 36.viet�.

Žurn�la m�r�a auditorija ir t� pati, kas Popcorn – jaunieši vecum� no 12 l�dz pat 17 gadiem. Ar� š� žurn�la raksti ir sadal�ti vair�k�s apakšsada�s, no kur�m galven�s ir: Zvaigznes, Stiliš, Analiz� un Atp�ta. Atseviš�os numuros par�d�s ar� citas sadaas, piem�ram, par sportu vai karjeru. Atš�ir�b� no žurn�la Popcorn, Puff ir daudz vair�k inform�cijas par viet�j�m slaven�b�m. Sada� pusaudži var uzzin�t par attiec�bu veidošanu gan m�lest�b� un ar draugiem, gan ar vec�kiem.

S�RUPS

Izdevniec�ba: R�gas Vii SIA

Izn�k reizi ned��, p�c vid�j�s p�rdot�s tir�žas ned�as izdevumiem ir 56.viet�, p�c apgroz�juma mazumtirdzniec�bas cen�s ieem 44.vietu.

S�rupa auditorijas vecums ir l�dz�gs Popcorn un Puff auditorijai, ar� žurn�l� apskat�t� tematika ir l�dz�ga. Galven�s žurn�la sadaas ir: Skaties zvaigzn�s!, Viss par tevi, Puc�jies!, Platam smaidam, Pluss, Testi un Konkursi. Las�t�ji var ieg�t inform�ciju par visdaž�d�kaj�m t�m�m no slaven�bu zi�m l�dz m�lest�bas padomiem, no testiem l�dz modes jaut�jumiem.

SPIC�

Izdevniec�ba: Laba SIA

Tiek izdots katru ned�u un p�c ned�as izdevumu vid�j�s p�rdot�s tir�žas tas ieem 39.vietu, p�c apgroz�juma mazumtirdzniec�bas cen�s – 31.vietu.

Žurn�ls Spic� savu auditoriju defin� k� 7 l�dz 13 gadus vecos b�rnus1. Pied�v�t�s t�mas ir atš�ir�gas no citiem jauniešu žurn�liem, daudz maz�k inform�cijas tiek velt�ts attiec�bu un m�lest�bas t�mai, bet var daudz las�t par dabu, tehniku, sportu, protams, ar� m�zikas un kino jaunumiem. Žurn�l� ir ar� vair�ki konkursi, z�l�šanas sadaa, m�klas un uzdevumi.

1 Latvijas Pasts. Spic�. http://www.pasts.lv/abone/lv/zurnali/1097/

11

2.2. M�LEST�BA UN SAVSTARP�J�S ATTIEC�BAS

Pusaudžu žurn�los meiteu un puišu savstarp�j�s attiec�bas ir viena no centr�laj�m t�m�m – par to tiek run�ts gan žurn�lu autoru rakstos, jauniešu koment�ros par konkr�tiem jaut�jumiem, gan jauniešu v�stul�s žurn�lu jaut�jumu un atbilžu lap�s.

Meiteu aktivit�te v�stuu s�t�šan� žurn�liem ir ac�mredzami liel�ka, l�dz ar to vair�k tiek atkl�tas meiteu probl�mas. Savuk�rt raksti liel�koties vienl�dz adres�ti gan puišiem, gan meiten�m, krasi nediferenc�jot tajos sniegtos padomus. Tom�r žurn�los ir man�mas ar� atš�ir�bas inform�cijas pasniegšanas veid� un padomos, kas ir adres�ti puišiem un meiten�m – piem�ram, nor�dot uz to, kam k�d�s situ�cij�s un k� b�tu j�r�kojas vai j�izr�da iniciat�va: vai puisim ir j�b�t tam, kas nosk�psta meiteni, vai k� meitenei b�tu j�flirt�. Ar�dzan rakstus un jaut�jumu un atbilžu lapas papildinošie att�li ir b�tisks anal�zes objekts.

M�lest�bas un savstarp�jo attiec�bu t�mu iesp�jams apl�kot no div�m perspekt�v�m. Visupirms pusaudžu žurn�los par�d�s vienaudžu un ekspertu poz�cija, kas atrodama jauniešu uzdotajos jaut�jumos un speci�listu dotaj�s atbild�s, k� ar� cit�s rubrik�s par meiteu – puišu attiec�b�m un daž�d�m ar t�m saist�t�m probl�m�m izteiktajos jaut�jumos un viedokos. T�pat pusaudžu žurn�li nenoliedzami pauž medija poz�ciju, ko veido žurn�los ievietotie raksti un testi par attiec�bu problem�tiku.

J�piebilst, ka m�lest�bas un savstarp�jo attiec�bu t�mas kontekst� ir j�piev�rš uzman�ba ar� p�t�juma ietvaros apl�koto žurn�lu savstarp�j�m atš�ir�b�m. Katr� no tiem ir konkr�tas t�mas un rubrikas, kam tiek piev�rsts vair�k uzman�bas un attiec�gi atv�l�ts ar� vair�k vietas žurn�l�, piesaistot sev p�c iesp�jas liel�ku noteikta veida auditorijas dau. Ne visi p�t�juma ietvaros apl�kotie žurn�li atspoguo puišu un meiteu savstarp�jo attiec�bu t�mu, proti, š� t�ma pavisam nedaudz par�d�s žurn�l� Avene, bet nav atrodama žurn�los Spic� un M�r�is.

T� k� žurn�ls Avene orient�jas uz jaun�ka vecuma meiten�m, tad savstarp�jo attiec�bu perspekt�va (ar retiem iz�mumiem) ir skat�ta tikai k� attiec�bas starp meiten�m un draudz�šan�s ar vienaudžiem visp�r. Par to liecina ar� rakstu tematika, kas ir orient�ti uz attiec�b�m visp�r, – „Man ir tik vientui…”1; diskusija „Draugi un pazias”2; „Es zinu, ka tu melo!”3; „M�ž�g�s draudzeu nedienas”4; „Negribu pazaud�t vasaras m�lest�bu!” un citas. Lai ar� p�d�jais raksts ir par puišu un meiteu attiec�b�m, tas vair�k ir orient�ts uz vasaras laik� ieg�tajiem draugiem un autores ieteiktajiem veidiem, k� š�da veida draudz�bas turpin�t ar� p�c vasaras.

L�dz�ga attieksme pret puišiem un meiteu un puišu attiec�b�m ir ar� citviet žurn�l� Avene, un t� izskan gan no autoru, gan no pašu meiteu puses. Meiteu dz�v�s past�vošo noš��rumu un attieksmes pret draudzeu un meiteu un puišu attiec�b�m labi raksturo šie diskusij� izskan�jušie viedoki par to, kas visvair�k grauj meiteu draudz�bu:

- „Sandra: Ja ab�m draudzen�m iepat�kas viens puisis, t� ir diagnoze. Mums ar L�gu t� ir bijis, m�s tik�m p�ri - izrun�j�mies un saprat�m, kam �sti ir v�rt�ba.”

„L�ga: V�rt�ba ir draudz�b�. Bez patiesiem draugiem m�s neesam nekas, bet puiši… b�s ta�u ar� citi!”5

1 Avene Nr.13, 4 lpp 2 turpat, 24. – 25. lpp 3 Avene Nr.14, 18. – 19. lpp 4 Avene Nr.15, 4. lpp 5 Avenes diskusija: Draugi un pazias. Avene Nr.13, 25. lpp

12

Žurn�ls Spic� ac�mredzami ir orient�ts uz savu izv�l�to vecuma grupu – 7 l�dz 13 gadus jauniem b�rniem. Žurn�la rakstos nav atrodama inform�cija par meiteu – puišu attiec�b�m, k� ar� las�t�ju v�stules ir par cit�m t�m�m. Attiec�bu jaut�jums tiek nedaudz piemin�ts �saj�s zi�s par slaven�bu dz�vi, kur inform�cija liel�koties ir tikai faktu�la, t�p�c j�šaub�s, vai š�s zias var�tu tikt uztvertas k� padomi žurn�la auditorijai (par sp�ti tam, ka pusaudžiem ir tendence atdarin�t slaven�bas). T� dr�z�k var�tu b�t tikai pusaudžu jauniešu inform�t�bas uztur�šana par aktualit�t�m viu elku dz�v�s un daa no fanošanas.

Savuk�rt jauniešu žurn�l� M�r�is meiteu un puišu savstarp�jo attiec�bu problem�tika visp�r nepar�d�s. Tas izskaidrojams ar kop�jo žurn�la uzst�d�jumu - izgl�t�ba, aktivit�tes izgl�t�bas un sabiedriskaj� sf�r�, profesija, karjera un citi jaut�jumi, cenšoties aptvert p�c iesp�jas plaš�ku specialit�šu spektru un mudinot jauniešus b�t m�r�tiec�giem un akt�viem savas n�kotnes veidot�jiem.

2.2.1. VIENAUDŽU UN EKSPERTU POZ�CIJA

Pusaudžu viedoki par daž�d�m ar meiteu un puišu attiec�b�m saist�t�m t�m�m galvenok�rt ir atrodami žurn�lu Popcorn, S�rups un Puff divu veidu rubrik�s – pusaudžu v�stul�s jaut�jumu un atbilžu lap�s un rakstos, kuros pusaudži paši izsak�s par daž�d�m t�m�m – kas meiten�m pat�k puišos1 un otr�di2, k� ar� cita veida jaut�jumos un koment�ros par pret�jo dzimumu.

Jaut�jumu un atbilžu sadaai visvair�k vietas atv�l�ts žurn�l� Popcorn, l�dz ar to ar� sada� „Help Line” biež�k par�d�s jaut�jumi, kas ir saist�ti ar m�lest�bu, meiteu un puišu attiec�b�m un seksu. Katr� žurn�l� Popcorn vid�ji tiek sniegtas atbildes uz 10 l�dz 15 v�stul�m, savuk�rt žurn�los S�rups un Puff tiek atbild�ts vid�ji uz ne vair�k k� piec�m v�stul�m. Tom�r visos šajos žurn�los par�d�s vienota tendence – iev�rojami vair�k tiek saemtas v�stules no meiten�m. Piem�ram, Popcorn nevien� no numuriem nav vair�k par daž�m v�stul�m no puišiem, un ir ar� numuri, kuros ir tikai meiteu v�stules, kas nereti gad�s ar� žurn�los S�rups un Puff.

Detaliz�t�k piev�ršoties jaut�jumu un atbilžu lap�m, ac�mredzamas ir galven�s t�mas, kam velt�ti liel�k� daa pusaudžu jaut�jumu un speci�listu padomi, proti, meiteu simp�tijas pret puišiem un no t�m izrietošie meiteu centieni izpeln�ties simp�tisko puišu uzman�bu vai m� in�jumi izprast daž�das savstarp�jo attiec�bu nianses. T�mas dominante nepaliek nepaman�ta ar� pašiem Popcorn las�t�jiem, par ko liecina k�ds meitenes neapmierin�tais koment�rs: „Man apnicis las�t žurn�l�, ka meitenes ie��ruš�s puis� un nezina, ko dar�t, vai ka nevar vi�u aizmirst. Tas ta�u ir tik int�mi, personiski! [..] Vai tad ir norm�li, ka katr� numur� viens un tas pats?” 3

Lai var�tu lab�k raksturot iesp�jam�s atš�ir�bas meiten�m un puišiem sniegtaj�s atbild�s un padomos, b�tu nepieciešams liel�ks skaits puišu rakst�tu v�stuu. Tom�r no retajiem puišu uzdotajiem jaut�jumiem, kas aptver l�dz�ga veida attiec�bu probl�mas, j�secina, ka žurn�la Popcorn ekspertu padomi kopum� ir oti l�dz�gi tiem, kas tiek sniegti meiten�m. Par to liecina ar� š� ekspertes (eksperti ir galvenok�rt psiholo ijas studenti) atbilde 13 gadus jaunajam puisim: „Varb�t m�ini ar vi�u aprun�ties, izst�st�t par savu pieredzi, pats svar�g�kais, par

1 Vias par viiem jeb ko v�las meitenes?! S�rups Nr.26, 10. – 11.lpp 2 Vii par vi�m jeb ko v�las puiši?! S�rups Nr.27, 42. – 43.lpp 3 Help Line. Popcorn Nr.27, 31.lpp

13

sav�m j�t�m. Noz�m�gi, lai meitene zin�tu, ka j�ti pret vi�u ko nopietnu, v�lies b�t ar vi�u kop�.”1

P�t�jum� par pusaudžu žurn�liem ASV mediju p�tniece M. Dirhema (1998) secina, ka raksti popul�r�kajos pusaudžu žurn�los ASV iesaka pusaudz�m attur�ties no seksu�laj�m attiec�b�m un mudina meitenes nepadoties puišu seksu�lajam spiedienam un uzs�kt nodarboties ar seksu tikai p�c r�p�gas p�rdom�šanas. 2 L�dz�gas iez�mes v�rojamas ar� šeit analiz�tajos pusaudžu žurn�los attiec�b� uz žurn�los sniegtaj�m atbild�m uz pusaudžu uzdotajiem jaut�jumiem par seksu. Piem�ram, Popcorn jaut�jumu un atbilžu lap�, š�da veida padoms tiek dots uz 12 gadus jaun�s meitenes jaut�jumu par to, k� sasniegt labu orgasmu:

- „K� g�t labu orgasmu? Esmu TO dar�jusi 2x, nevienu reizi nav san�cis labs orgasms. Varb�t probl�ma ir manos gados? Pal�dzi, negribu, lai puisis mani pamestu!” Atbilde: „..„nenolieto” sevi pirms laika. auj v�rietim nov�rt�t savu pr�ta skaistumu, gar�g�s sp�jas. Iem�cies valdzin�t ar savu b�t�bu (pr�tu, gara pasauli), nevis �ermeni!”3

K�da cita meitene uzdod jaut�jumu par to, ka viai „dažreiz tik �oti gribas sexu, ka piln�gi nevaru iztur�t! [..] esmu dzird�jusi par pašapmierin�šanos. K� to dar�t, ar ko?”.4 Atbild� tiek raksturotas pusaudžu vecum� �ermen� notiekoš�s izmaias un run�ts par nepieciešam�bu nodarboties ar fizisk�m aktivit�t�m tad, kad rodas v�lme sajust seksu�lu apmierin�jumu. Ta�u par seksu vai pašapmierin�šanos nekas netiek min�ts. V�l citviet jaut�jumu un atbilžu lap�s ekspertu atbild�s tiek uzsv�rta nepieciešam�ba b�t atbild�g�m/-iem un nobrieduš�m/-iem, lai nodarbotos ar seksu:

- „Lai k�rotais sekss b�tu pat�kams notikums, tam j�b�t puisi un meiteni vienojošam notikumam, nek�d� zi�� sasteigtam, sam�kslotam, nedabiskam. Lai nodarbotos ar seksu, j�b�t pieaugušam. Pieaugušam b�t noz�m� justies droši par sevi, b�t br�vai, dabiskai, atkl�tai, esot kop� ar puisi.”5

- „Baudiet savu skaisto draudz�bu! Bet v�l labu laiku es ieteiktu nesp�l�t pieaugušo sp�les (nodarboties ar seksu), jo tam gan j�s esat daudz par jaunu.”6

Bet, no otras puses, š�da veida raksti un ar� pusaudžu jaut�jumi un ekspertu padomi tiek papildin�ti ar att�liem, kuros meitenes redzamas peldkost�mos vai cit�da veida maz nosedzošos ap �rbos, nereti provokat�v�s poz�s. Att�los redzami ar� p�ri, sk�pstoties vai cit�d�k atkl�ti izr�dot savstarp�jas simp�tijas un pat iek�ri (skat�t 1. att�lu). L�dz ar to sniegt� zia nav viennoz�m�ga – eksperti iesaka izv�rt�t v�lmes un nesteigties ar seksu�l�m attiec�b�m, bet att�li dr�z�k vilina nevilcin�ties un neatpalikt no vienaudžiem, kas ies�t�juši jaut�jumus.

1 Help Line. Popcorn Nr.28, 33.lpp 2 Durham, Meenakshi G. (1998) Dilemmas of Desire. Representation of Adolescent Sexualiy in Two Teen Magazines. Youth & Society. Vol.29, No.3, p.381. 3 Help Line. Popcorn Nr.31, 29.lpp 4 turpat, 29.lpp 5 Help Line. Popcorn Nr.30, 32.lpp 6 Help Line. Popcorn Nr.32, 30.lpp

14

M.Dirhema sava p�t�juma ietvaros ASV secina, ka atš�ir�gi tiek veidotas meiteu un puišu lomas seksu�laj�s attiec�b�s – ja meiteu lomas paredz t�du uzved�bu k� puiša tuvošan�s noraid�šanu vai pieemšanu, kontrol�jot savu seksualit�ti, tad puišu seksualit�te nav problematiz�ta, t� ir reprezent�ta k� dabiska un nep�rprotami agres�va.1 Citiem v�rdiem sakot, t�d� veid� tiek nostiprin�ts priekšstats, ka puišu seksualit�te ir nekontrol�jama, kam�r meiteu seksualit�tei vienm�r j�b�t kontrol�tai.2 Š�s tendences – nepieciešam�ba uzman�ties no puišu v�lm�m un viu r�c�bas kritiska izv�rt�šana – par�d�s ar� apl�kotajos pusaudžu žurn�lu sniegtajos padomos meiten�m par seksu:

- „Vi�š, liekas, nemaz nenojauš, ko Tu j�ti. V�rdi „es Tevi m�lu” vi�a izpratn� ir „es Tevi gribu”. Ar� Tu vi�u nem�li. M�l�t noz�m� pacelties augst�k�s gar�g�s dimensij�s. Tu esi pie��rusies vi�am, uzmanies, ne�auj sevi „vilkt aiz deguna”. [..] Zini savu v�rt�bu! Sekss nav prim�rais, ar ko notur�t v�rieti.”3

- „Stabil�s attiec�b�s cilv�ki visu izrun�. Ja puisis mekl� tikai seksu�lo vajadz�bu apmierin�jumu, ner��in�s ar Tevi, neciena Tevi, vai Tev š�ds puisis ir vajadz�gs?”4

V�l viens interesants aspekts jaut�jumu un atbilžu lap�s ir to jauniešu vecums, kas raksta v�stules un izkl�sta savas probl�mas. Šis vecums ir robež�s no 11 l�dz 17 gadiem, un visvair�k raksta 12 l�dz 15 gadus jaunas meitenes. K� tas ir redzams augst�kmin�tajos cit�tos, jau šaj� vecum� aktu�li k�st jaut�jumi, kas ir saist�ti ne tikai ar draudz�g�m attiec�b�m starp meiten�m un puišiem, bet ar� par seksu – „Sapl�sa prezervat�vs! Ko dar�t???”5; „Vai z�niem nav pret�ga pirm� reize?”6; „Kas puišiem pat�k seks�?”7; „Gribu p�rgul�t, draudzene – ne”8.

1 Durham, Meenakshi G. (1998) Dilemmas of Desire. Representation of Adolescent Sexualiy in Two Teen Magazines. Youth & Society. Vol.29 No.3, p.386. 2 Orenstein, P. (1994) Schoolgirls: Young women, self-esteem, and the confidence gap. New York: Anchor, p.117 3 Help Line. Popcorn Nr.29, 30. – 31.lpp 4 turpat, 31.lpp 5 Run�jot atkl�ti… Puff Nr.26, 17.lpp 6 Help Line. Popcorn Nr.27, 30. – 31.lpp 7 Help Line. Popcorn Nr.28, 32. – 33.lpp 8 Help Line. Popcorn Nr.31, 31.lpp

1.att�ls. Jaut�jumu un atbilžu lap�m pievienotie att�li žurn�l� Popcorn.

15

T�pat atseviš�os numuros gad�s v�stules ar nedaudz kurioziem jaut�jumiem, piem�ram, 14 gadus vec� m�sa, kas ir nopietni uztraukusies par savu 12 gadus veco br�li:

- „Esmu �oti nobaž�jusies par vi�u, jo vi�š visu laiku pavada kop� ar džekiem. Kad m�inu vi�u iepaz�stin�t ar meiteni, vi�š atsaka, uzvedas k� meitene. Vai vi�š ir gejs? [..] Pasaki, k� lai vi�am pal�dz?”1

Š�da v�stule jau atkal aktualiz� jaut�jumu, ka meiteu un puišu attiec�bas jau agr�nos pusaudžu gados tiek uzskat�tas par normu un t�d� pat 12 gadus jauna z�na r�c�ba – intereses neizr�d�šana par meiten�m - tiek uzskat�ta k� novirze no š�s normas.

Attiec�b� uz meiteu un puišu koment�riem par pret�jo dzimumu �paši tam paredz�t�s rubrik�s, nav v�rojamas b�tiskas atš�ir�bas meiteu un puišu izteikumos, un ar� galven�s v�lam�s �paš�bas abu dzimumu pusaudžiem sakr�t. Piem�ram, meitenes, raksturojot, k�di puiši vi�m pat�k, k� svar�g�ko min�ja to, ka puišiem j�b�t m�iem, saprotošiem, ar humora izj�tu, uzticamiem, piekl�j�giem, patst�v�giem un sp�j�giem aizst�v�t. Savuk�rt k� nev�lam�s puišu �paš�bas tika min�tas iedom�gums un brav�ra.2 Puišu skat�jum� meiten�m j�b�t galvenok�rt m��m, uztic�g�m, piekl�j�g�m, gudr�m un izpal�dz�g�m, bet k� nev�lam�s meiteu �paš�bas tiek atz�tas iedom�gums un tieksme kontrol�t.3

2.2.2. MEDIJA POZ�CIJA

Žurn�los Popcorn, S�rups un Puff ir speci�la rubrika vai pat vair�kas, kas attiecas uz t�mu loku – attiec�bas, m�lest�ba, draudz�ba, sekss un j�tas. Žurn�los S�rups un Puff gandr�z katr� izdevum� ir ar� vid�ji pa vienam testam saist�b� ar meiteu un puišu attiec�bu problem�tiku. Gan raksti, gan testi liel�koties ir veidoti dzimumu neitr�li, t.i., inform�cija un padomi tiek pasniegti vien�di abiem dzimumiem. Ret�k, bet ir v�rojamas ar� atš�ir�gas iez�mes – raksti vai testi, kas ir speci�li dom�ti meiten�m, vai ar� s�kotn�ji neitr�l� rakst� man�mas iez�mes, ka tas ir vair�k orient�ts uz k�du no dzimumiem.

Visus rakstus, kas skar attiec�bu problem�tiku, ir iesp�jams iedal�t piec�s liel�k�s kategorij�s, kuru starp� var b�t ar� p�rkl�šan�s – (1) randii; (2) flirts un vasaras aizraušan�s; (3) sekss, seksu�l� nobriešana un izgl�tošana; (4) ieteikumi topošaj�m un esošaj�m attiec�b�m; (5) testi.

Randi�i. Daudzi raksti ir veidoti dzimumu neitr�li, un tas attiecas ar� uz padomiem – par to, ko dar�t un ko neb�tu v�lams dar�t pirmaj� randi�4, k� padar�t randiu aizraujošu (vai vismaz izvair�ties no garlaic�bas vai kauna par neizdevušos randiu)5, kur vasaras laik� iet un ko dar�t randios, lai neb�tu garlaic�gi.6

Nedaudz atš�ir�gi no iepriekšmin�tajiem ir divi raksti žurn�los Puff un Popcorn. Pirmaj� no tiem doti padomi, k� uzaicin�t meiteni vai puisi uz randiu. Kopum� raksts ir orient�ts gan uz puišiem, gan meiten�m: „Galvenais – padom� mazliet uz priekšu. Tu ta�u negribi palikt atv�rtu muti br�d�, kad vi�š/vi�a pasaka J�!”, ar� sniegtie padomi ir univers�li – var izmantot gan puiši, gan meitenes. Ta�u ir vair�kas nianses, kas nor�da uz to, ka tieši puisim ir j�b�t tam, kurš izr�da iniciat�vu un uzaicina meiteni uz randiu. Pirmk�rt, par to liecina rakstam

1 Help Line. Popcorn Nr.35, 30.lpp 2 Vias par viiem jeb ko v�las meitenes?! S�rups Nr.26, 11.lpp 3 Vii par vi�m jeb ko v�las puiši?! S�rups Nr.27, 43.lpp 4 Lai pirmais randiš neb�tu p�d�jais… S�rups Nr.27, 6. – 7.lpp 5 Visu laiku aizraujoš�kais randiš! Popcorn Nr.31, 33.lpp 6 J�su vasar�gajiem randiiem. S�rups Nr.27, 10. – 11.lpp

16

pievienot� meitenes bilde, kur� via ir att�lota ar nedaudz kautr�gi nodurtu galvu un smaidu sej� – iesp�jams, radot iespaidu, ka t� ir meitene, kura b�tu j�uzaicina uz randiu vai kas ir apmulsusi p�c puiša izteikt� pied�v�juma. Otra lieta, kas liecina par nepieciešam�bu puisim uzemties iniciat�vu, ir t�l�k rakst� lietot�s uzrunas formas, vairs uzrun�jot tikai puišus:

- „Aicinot uz randi�u, tu nedr�ksti p�r�k satraukties un izr�d�t nervozit�tes paz�mes. T�pat noteikti neiestud� iesp�jamo sarunu. Esi dabisks un izmanto tikai t�s fr�zes, ko lieto ikdien�. [..] Esi p�rliecin�ts par sevi, tici saviem sp�kiem.”1

Žurn�la Popcorn raksts par padomiem, k� sk�pst�ties, ar� ir vair�k orient�ts uz puišiem k� tiem, kam b�tu j�izdara šis pirmais sk�psts p�c pirm� vai pirmajiem randiiem, jo tekst� tiek tieši uzrun�ti puiši un pam�c�ti, k� r�koties: „..pieskaries Vi�as l�p�m. [..] paskaties Vi�as ac�s. [..] Gan redz�si, cik �oti tas Vi�ai pat�k!”2

Flirts un vasaras aizraušan�s. Dažos rakstos žurn�lu autoru uzman�ba ir piev�rsta flirtam k� b�tiskam „ierocim” attiec�bu uzs�kšanai un labai laika pavad�šanai gan ikdien�, gan daž�dos pas�kumos. Žurn�la S�rups raksts „Iekaro ar flirtu!” ir neitr�li veidots, dodot vienk�ršus pamata padomus, k� non�kt l�dz sarunai ar k�du simp�tisku cilv�ku un atst�t lab�ku iespaidu.3

Turpret� žurn�l� Popcorn ievietotais raksts par padomiem veiksm�gam br�vdienu4 flirtam5 atš�iras ar to, ka tas ir orient�ts tikai uz meiten�m un taj� ir maz�k padomu, k� tieši flirt�t, bet vair�k - k� r�koties, izveidojot attiec�bas vasar� – b�t dabiskai, smaid�t, pajaut�t adresi pirms br�vlaika beig�m, k� ar� tiek sniegti ieteikumi par to, ko neb�tu v�lams dar�t. Šie padomi ir nedaudz pretrun�gi, jo meitenes tiek mudin�tas uzs�kt attiec�bas (vismaz flirt�t ar simp�tiskiem puišiem): „Nekav�! Tev ir br�vlaiks, bet konkurence ir milz�ga. Kam�r tu �amm�sies, tava simp�tija var p�rdom�t, t�p�c – nekav�jies!”. Taj� pat laik� tiek piekodin�ts uzman�ties un nedar�t to, ko vias nev�las, izsakot stereotipisku apgalvojumu par puišiem: „Nesaki „j�”, ja tu to nev�lies! Daudzi puiši br�vdien�s grib tikai �tru seksu. T�p�c uzmanies – ne�auj, lai k�ds tevi pierun�!” B�tiski ir piebilst, ka šo nelielo rakstiu papildina fotogr�fija ar diviem kailiem jauniešiem gult�, kas nevilšus rada sasaisti v�rdiem „flirts” un „vasaras br�vlaiks” ar „sekss” un „m�l�šan�s”.

Šaj� žurn�la numur� raksts par „vasaras m�lest�bu”6 ir saist�ts ar augst�kmin�to rakstu, jo tiek turpin�ta vasaras aizraušanos (m�lest�bu) – liel�koties �slaic�gu attiec�bu – atbalst�šana. Tiek uzsv�rts, lai meitenes koncentr�jas un izbauda konkr�to br�di: „Br�vdienu flirts gandr�z vienm�r ir �slaic�ga m�lest�ba, un š�s attiec�bas nav notur�gas. Ta�u tev par to tagad nav j�pr�to! Svar�gs ir ŠIS MIRKLIS!”.

Rakst� tiek uzsv�rtas ar� atš�ir�bas taj�, k� flirt� puiši un meitenes, apgalvojot, ka „bieži vien vi�i [puiši] izturas brav�r�gi, bet tu ne�em to �aun�! Liel�koties aiz ska��s uzved�bas vi�i sl�pj nedroš�bu.” Aprakstot meiteu flirtu, ir redzams diezgan skaidrs lomu sadal�jums, k� kuram no viiem (puisim un meitenei) b�tu j�r�kojas, vienlaic�gi uzsverot meitenes sp�ju vad�t notiekošo:

1 Uzaicini viu uz randiu! Puff. Nr. 33, 36. – 37. lpp 2 K� sk�pst�ties? Popcorn. Nr. 30, 35.lpp 3 Iekaro ar flirtu! S�rups. Nr. 26, 40 – 41.lpp 4 Tas tiek uzsv�rts, jo konkr�tais žurn�la numurs ir izn�cis vasaras vid�. 5 Daži padomi veiksm�gam flirtam! Popcorn. Nr. 31, 34.lpp 6 Vasaras m�lest�ba! Popcorn. Nr. 31, 34 – 35.lpp

17

- „Puiši iedom�jas, ka vi�i ir tie iekarot�ji, ta�u paties�b� viss ir cit�di. Liel�koties meitene nosaka notikumu gaitu. Vi�a mekl� acu kontaktu, nogl�sta savus matus un tad puisim uzsmaida. Bieži vien žesti ir svar�g�ki par v�rdiem! Šaj� br�d� puisim ir j�p�r�em iniciat�va un j�uzrun� meitene.”1

Kop�jais atv�rums ar diviem š�diem rakstiem un �etr�m cieši sak�vušos p�ru fotogr�fij�m, s�ta diezgan skaidru ziu par to, kam ir j�notiek vasaras br�vlaik�, lai, ruden� atgriežoties atpaka skol�, to var�tu uzskat�t par veiksm�gi pag�jušu.

Sekss, seksu�l� nobriešana un izgl�tošana. Rakstos par seksu un seksu�lu nobriešanu maz�k uzman�ba tiek piev�rsta jauniešu savstarp�jo attiec�bu problem�tikai, tie vair�k inform� par procesiem, kas notiek jauniešu �ermeos. Šiem rakstiem vair�k ir izgl�tojoša loma par jaut�jumiem, kurus izv�las gan žurn�la autori, gan aktualiz� paši jaunieši, s�tot savas v�stules. Š�s t�mas ietver pubert�tes vecumu un m�nešreizes2, v�riešu „mazo draudziu”, kas ir papildin�ts ar puišu un meiteu koment�riem par puišiem nereti aktu�lo probl�mu par draudzia izm�ru3, orgasmu, �patn�bas, k� to izj�t puiši un meitenes, k� ar� tiek sniegti univers�li padomi, lai sasniegtu orgasmu4.

Žurn�la S�rups rakst� „No A l�dz Z par seksu” sniegt� inform�cija ir dzimumu neitr�la. Vien�g�s atš�ir�bas rakst� ir saist�tas ar v�riešu un sieviešu dabiskaj�m atš�ir�b�m un ar iesp�jamajiem riskiem, pamat� uzsverot gr�tniec�bas nev�lam�bu un izsarg�šan�s nepieciešam�bu.5 Kr�zes gr�tniec�bas centra vad�t�ja Marika B�rtule aktualiz� abortu probl�mu un izskaidro ar to saist�tos jaut�jumus, kas tiek attiecin�ts uz meiten�m.6

J�atz�m�, ka par int�maj�m t�m�m jauniešu žurn�los ir nepieciešams rakst�t, jo šie jaut�jumi pusaudžu vecum� ir oti aktu�li, un raksti ir noder�gi, jo, ja jaunietis nolemj nodarboties ar seksu, tad viš tam ir lab�k sagatavots, piem�ram, ar inform�ciju par izsarg�šanos no gr�tniec�bas un iesp�ju saslimt ar STS. Tom�r j�nor�da, ka vizu�lais noform�jums dažk�rt ir p�r�k „seksualiz�ts”.

1 Vasaras m�lest�ba! Popcorn. Nr. 31, 34 – 35.lpp 2 Puišu un meiteu lietas. Popcorn. Nr. 32, 32 – 33.lpp 3 Kas j�zina par mazo draudziu? Puff. Nr. 26, 36 – 37.lpp 4 Orgasms! Baudas augst�kais punkts. Popcorn. Nr. 33, 34 – 35.lpp 5 No A l�dz Z par seksu. Viss, kas tev j�zina, s�kot seksu�las attiec�bas. S�rups. Nr. 32, 32 – 33.lpp 6 Aborts? Neatgriezenisks risin�jums! Puff. Nr. 27, 38. – 39. lpp

2.att�ls. Raksts „Vasaras m�lest�ba” žurn�l� Popcorn (Nr.31, 34. – 35.lpp.)

18

Ieteikumi topošaj�m un esošaj�m attiec�b�m. Pusaudžu žurn�lu Popcorn, Puff un S�rups rakstos papildus rakstiem par randiiem, flirt�šanu un seksu�l�s izgl�tošanas t�m�m regul�ri par�d�s raksti ar visaptverošiem padomiem daž�d�s meiteu un puišu savstarp�jo attiec�bu f�z�s – attiec�bu veidošan�, savstarp�jas intereses un sapratnes saglab�šan� vai nostiprin�šan�, greizsird�bas p�rvar�šan� jeb vienk�rši m�lest�b�.

Ir virkne rakstu, kas ir piln�b� neitr�li – dom�ti gan meiten�m un puišiem, lai pal�dz�tu vairot sapratni viu attiec�b�s. Žurn�la S�rups raksts „Attiec�bu zelta likumoi” 1 paredz�ts puišiem un meiten�m, kas tikko ir uzs�kuši attiec�bas, gandr�z ar ikvienu no astoiem izvirz�tajiem „zelta likumiem” atg�dinot nep�rveidot vienam otru, neuzst�t, nekontrol�t, neaizliegt iepriekš past�vošo. Tas cenšas p�rliecin�t pusaudžus iev�rot demokr�tiskas un br�vas attiec�bas bez priv�t�pašniecisk�m un despotisk�m tendenc�m. Nek�t priv�t�pašnieciskiem tiek atg�din�ts ar� citos rakstos par attiec�b�m, it seviš�i, run�jot par greizsird�bu.2

Žurn�ls Popcorn meiten�m pied�v� ar sešu jaut�jumu pal�dz�bu noteikt, vai viu draudz�g�s attiec�bas, kas m�dz rad�t šaubas, ir t�das, kas var�tu p�riet nopietn�k�s attiec�b�s vai tom�r lab�k b�tu š�irties.3 Uz meiten�m orient�ts ir ar� raksts par paz�m�m, kas liecina, ka puisis ir iem�l�jies meiten�.4 Žurn�li ar š�diem rakstiem cenšas atainot attiec�bas to ide�laj� form�, kad taj�s valda demokr�tija, abpus�ja sapratne un ciea, t�d�j�di konstru�jot v�rt�bu modeus, p�c kuriem jauniešiem tiekties.

V�l citos rakstos gan puišiem, gan meiten�m tiek doti padomi, k� atsvaidzin�t esoš�s attiec�bas ne tikai ar m�oto personu, bet ar� ar draugu un tuvinieku loku5, k� ar� tiek doti padomi, k� esošaj�s attiec�b�s saglab�t romantiku un l�dz ar to svaigumu, kaisli un padar�t attiec�bas ilgstoš�kas un stabil�kas.6 Balstoties uz zelta likumu – nedari otram to, ko pats negribi saemt, tiek apl�kots ar� jaut�jums par puišu un meiteu savstarp�jo uztic�bu attiec�b�s un nepieciešam�bu b�t atbild�giem un atkl�tiem vienam otra priekš�.7

J�atz�st, ka dažreiz ir gr�ti izprast, uz k�du pusaudžu vecuma grupu autori attiecina savus rakstus. Varb�t tas ir saist�ts ar rakstu autoru nesp�ju l�dz galam izprast, k�das attiec�bu t�mas un probl�mas jauniešiem š�it�s aktu�las, interesantas un personific�jamas ar savu dz�vi (kuru d� vii las�tu konkr�to žurn�lu) un kuras t�mas š�it�s neinteresantas, varb�t pat b�rniš��gas. Žurn�los S�rups, Puff un Popcorn ir gan attiec�bu t�mas, kas attiecas uz agr�niem pusaudžu gadiem, gan t�das, kas š�iet pat p�ri žurn�lu m�r�auditorijai. �oti iesp�jams, ka b�rnu att�st�ba notiek daž�di un ar� daž�das attiec�bu t�mu nianses viu dz�v�s problematiz�jas daž�dos vecumos, ta�u š�iet, ka Puff raksts par iem�l�šanos8 atbilst pieaugušu cilv�ku attiec�b�m, bet to ir oti gr�ti piel�got iesp�jam�m pusaudžu attiec�b�m. Cit�ti no žurn�la Puff raksta „Iem�l�ties: 13 par un 13 pret”:

- „Par: 1. Vair�k nevajadz�s tikties, ar ko pagad�s. [..] 3. Sekss un v�lreiz sekss. [..] 8. Vienm�r b�s pal�gs, ja tev vajadz�s kaut ko nov�kt vai gatavot.”

„Pret: 1. Vairs neb�s š�s skaist�s tikšan�s ar daudziem. 2. Šis v�riš�is tagad dala ar tevi tavu gultu. 3. Tagad j�dom� par kontracepciju…[..] 7. Ko skat�ties pa televizoru

1 Attiec�bu zelta likumi. S�rups Nr.29, 40. – 41.lpp 2 Kad sirds paliek greiza… S�rups Nr.30, 40. – 41.lpp 3 Vai viš tev ir �stais? Popcorn Nr.31, 32. – 33.lpp 4 Viš ir tev� iem�l�jies! Popcorn Nr.35, 32. – 33.lpp 5 Uzfrišini attiec�bas! Popcorn Nr.30, 34. – 35.lpp 6 Romantikai pa p�d�m. S�rups Nr.34, 10. – 11.lpp 7 Tu mana vien�g�, es tavs vien�gais… S�rups Nr.29, 14. – 15.lpp 8 Iem�l�ties: 13 par un 13 pret. Puff Nr.29, 38. – 39.lpp

19

– izv�laties j�s abi, bet j�su gaumes ne vienm�r sakr�t. [..] 13. Visas jauk�s lietas – br�v�ba, sekss ar citiem puišiem – ir jau pag�tne.”

Spriežot p�c pieš�irtajiem „par” un „pret” iem�l�šanos, dr�z�k var�tu v�l�ties to attiecin�t nevis uz m�lest�bu, bet gan uz „par” un „pret” kopdz�ves uzs�kšanai. Iesp�jams, ka k�dai nelielai daai pusaudžu ir pašiem savs dz�voklis un patst�v�ga dz�ve, tad šie padomi viiem der, lai tos apsv�rtu. Bet cit�di š�iet, ka pusaudžu dz�v�s nemaz nav iesp�jama t�da ikdiena un apsv�rumi, lai iem�l�tos vai n� (t�d� noz�m�, k� ir dom�ts rakst�).

Testi. Pusaudžu žurn�los S�rups un Puff regul�ri ievietotie testi parasti ir saist�ti ar vienu vai vair�k�m no iepriekš apskat�taj�m �etr�m apakšt�m�m medija poz�cij�. Testi liel�koties tiek veidoti p�c diviem galvenajiem principiem, un tie liel� m�r� ir saist�ti ar savu simp�tiju (iek�res) objektu vai sevis paša tipolo iz�šanu.

Testos bieži tiek veidota virkne puišu tipu, bet l�dz�gi tipi nav tikuši veidoti meiten�m. Piem�ram, min�ti š�di puišu tipi - „superj�t�gais”, „sliktais”, „gudr�tis”, „sportists”, „elegantais” un „hip hop džekiš”1, pavadot tos ar daž�da veida raksturojumiem un ar ko b�tu j�r��in�s meitenei, kas v�l�tos ar uzs�kt attiec�bas ar noteikta tipa puisi.

P�c l�dz�ga principa, bet detaliz�t�k – ar jaut�jumiem „K� viu paz�t?”, „Ko viš mekl�?”, „K� viam iepatikties?” žurn�l� Puff aprakst�ti seši puišu tipi – „trakul�gais”, „gudr�tis”, „pavedin�t�js”, „kautr�gais”, „draudz�gais”, „sliktais z�ns”.2 Citur ir uzskait�tas piecas citas kategorijas, kuru p�rst�vjus var�tu apz�m�t – „sportiskais”, „gudrais”, „m�kslinieks”, „�sts boss”, „supermens/�sts džentlemenis”3 un, atbildot uz testa jaut�jumiem, meiten�m tiek nor�d�ts, k�ds ir t� puiša tips, p�c k� vias k�ro. Skaidrs, ka š�dos testos tiek att�loti cilv�ku ide�ltipi un oti ticams, ka realit�t� š�du „t�ro tipu” cilv�kus b�tu gr�ti vai neiesp�jami satikt.

Otrs tipisks veids, k� tiek sast�d�ti testi žurn�los S�rups un Puff ir pusaudžu reakcijas, attieksmes pret k�du procesu, situ�ciju. Atbilžu varianti tiek veidoti k� „viduscea piem�ri”, kas ar� visbiež�k tiek atz�ts par v�lamu r�c�bas veidu, cilv�ka tipu vai iek�res objektu. Attiec�gi uz ab�m pus�m no „viduscea piem�ra” tiek veidoti gal�jo izpausmju piem�ri, kuriem nereti tiek ieteikts m� in�t main�ties un sasniegt postul�to „zelta vidusceu”.

Piem�ram, attiec�b� uz j�tu izr�d�šanu viduscea piem�rs ir „piesardz�g�/-ais flirt�t�ja/-s”: „Tava strat�ija – kas l�ni n�k, tas labi n�k – darbojas lieliski!” un gal�jie piem�ru izpausmes k� „iekarot�ja/-s” un „kautr�g�/-ais”, kur pirmajam der�tu dažreiz padom�t par piebremz�šanu, bet otram – par iniciat�vas izr�d�šanu.4 Attiec�b� uz m�ot� cilv�ka romantiskumu „jaukumiš” ir viduscea piem�rs un „amors” un „uzman�gais/-�” ir gal�jie piem�ri, kuri ir vai nu izteikti romanti�i (amors) vai ar� ne �paši romantiski (uzman�gais/-�), bet tom�r ne nep�rveidojami.5 T�pat testos tiek izmantota ar� t�ma, kas ir aktualiz�ta padomos par attiec�b�m – priv�t�pašnieciskuma probl�ma, pied�v�jot noš��rumu starp br�v�bas došanu (kas robežojas ar vienaldz�bu), p�rsp�l�tu „lipšanu kl�t” un absol�to lojalit�ti k� v�lamo vidusceu.6 Ar� meiteu test� par saprašanos visu tr�s gala „variantu” apraksti ir v�rsti uz vienu modeli k� v�lamo attiec�bu risin�šan� – sp�ju p�rrun�t probl�mas un vienoties par

1 Atkod� puišus!!! S�rups Nr.26, 12. – 13.lpp 2 Mekl� atsl�gu uz puiša sirdi! Puff Nr.31, 38. – 39.lpp 3 Tests meiten�m – atpaz�sti savu princi!!! Puff Nr.33, 41. lpp 4 Vai tu proti izr�d�t j�tas?” S�rups Nr.26, 6. – 7.lpp 5 Cik romantiska ir tava jaun� aizraušan�s? S�rups Nr.29, 30. – 31.lpp 6 Vai m�l� esi priv�t�pašniecisks? Puff Nr.29, 40. – 41.lpp

20

risin�jumiem. L�dz ar to eksploz�v�k�m meiten�m tiek ieteikts mier�gi, pak�peniski izrun�t lietas un skai izrun�t savas j�tas t�m, kas dusmas m�dz patur�t sev�.1

Attiec�b� uz testiem, kuru rezult�ti ir dom�ti, lai nor�d�tu, kas tiek v�rt�ts pret�j� dzimum� k� ide�ls (vai vismaz v�lamais), par�d�s tipisks dal�jums, kura divi gal�jie varianti ir priekšrokas došana cilv�ka izskatam un pret�ji tam – iekš�jai pasaulei. Šaj� gad�jum� ir man�ms – k� v�lam�ks pusaudžiem tiek pasniegts tieši otrais variants. Vid�jais variants š�d� gad�jum� nav veiksm�g�k� izv�le, jo tas dr�z�k ir starpst�voklis ar zin�m�m nepiln�b�m.2

Puišu test� par to, vai vii ir ar� labi partneri sav�m meiten�m, kur�m vii, autorespr�t, parasti izvirza augstas pras�bas. Test� ir izvirz�ti 16 jaut�jumi, un jo vair�k no tiem puiši var�s atbild�t ar „j�”, jo par lab�ku partneri puiši sevi var uzskat�t un gaid�t stabil�kas attiec�bas.

No jaut�jumos atrodamajiem „atsl�gas v�rdiem” ir iesp�jams ieg�t visnota labu priekšstatu par to, k�das v�rt�bas un puišu attieksme tiek atz�ta par labu un v�lamu attiec�b�s: uzskatu respekt�šana, komplimentu izteikšana, aizst�v�šana, r�p�šan�s, cien�šana, interes�šan�s par pan�kumiem, alkohola nelietošana, meitenes atz�šana par l�dzv�rt�gu sarunu biedru sarun�s par sportu un politiku. P�d�jais ir �paši interesants apgalvojums, kura jaut�šanas fakts ietver uzskatu, ka meitenes neuzskat�šana par l�dzv�rt�gu sarunas biedru noteikt�s t�m�s ir tipiska. V�lamie raksturojumi tiek nosl�gti ar jaut�jumu, kas ietver galven�s džentlmenisk�s kvalit�tes: „Vai tu piederi pie tiem puišiem, kuriem rakstur�ga augsta atbild�bas saj�ta, sol�dums, uz kura stipro roku droši var balst�ties meitene?”

1 Cik labi j�s saprotaties? Puff Nr.32, 30. – 31. lpp 2 K�ds ir tavs ide�ls? Puff Nr.28, 40.lpp.; Person�bas spogulis? S�rups Nr. 32, 6.lpp

21

2.3. ERMENIS UN T� ATSPOGUOJUMS

Ar� �ermea atspoguojums pusaudžu žurn�los ir viens no aspektiem, k� pal�koties uz dzimumu lomu reprezent�cijas jaut�jumu. Visupirms iesp�jams apl�kot to, k� pusaudžu žurn�los tiek raksturots „ide�ls” �ermenis. T�pat var mekl�t nor�des par to, k�das probl�mas ir j�p�rvar ikvienam pusaudzim, lai viš ieg�tu „ide�lu” �ermeni. Un to visu iesp�jams skat�t caur dzimumu prizmu, proti, izv�rt�t, vai žurn�la sniegt�s zias par �ermeni un �ermea probl�mu risin�šanas veidiem ir dzimumu neitr�las vai ar� t�s ir adres�tas konkr�ti meiten�m vai puišiem.

P�t�juma ietvaros apl�kotajos žurn�los atrodamo �ermea atspoguojumu iesp�jams analiz�t no diviem skatupunktiem. Pirmk�rt, analiz�t žurn�los atrodamo vienaudžu poz�ciju, kas tiek pozicion�ta gan jaut�jumu un atbilžu lap�s, gan ar� rakstos, kuros pusaudži raksturo to, k�dam, viupr�t, b�tu j�b�t pret�jam dzimumam. Otrk�rt, analiz�t konkr�t� medija poz�ciju, kas sastopama gan ar �ermeni saist�t�m probl�m�m velt�tos rakstos, gan ar� t� vizu�laj� noform�jum�.

2.3.1. VIENAUDŽU POZ�CIJA

Daž�d�s žurn�lu S�rups un Puff1 rubrik�s un rakstos tiek pausts vienaudžu, t.i., 12 – 18 gadus jaunu cilv�ku, viedoklis par to, k� b�tu j�izskat�s meiten�m un k� – puišiem. Viedoki par meiteu un puišu izskatu balst�ti uz romantisk�m attiec�b�m, proti, pusaudži raksturo, k� b�tu j�izskat�s pret�jam dzimumam, lai cilv�ks rais�tu simp�tijas un lai b�tu interese veidot attiec�bas. Turkl�t zinot, cik b�tisks pusaudžu vecum� ir pret�j� dzimuma viedoklis, žurn�los atrodams pozicion�jums – meitenes raksturo puišus un puiši – meitenes.

P�c meiteu uzskatiem, lai rastos simp�tijas un v�lme veidot attiec�bas, puisim ir j�b�t izskat�gam, koptam un ar� sportiskam. T�pat meitenes nor�da, ka puisim j�b�t gara auguma un ac�mredzami v�riš��gam.

- „Pat�k z�ni, kuri ir diezgan izskat�gi, sakopti – man tas ir �oti svar�gi.” - „Z�nam j�b�t sportiskam. [..] Forši, ja puisis ir k�rt�gs un iev�ro higi�nu.” - „Pat�k puiši, kas r�p�jas par sevi. Net�ras kurpes un net�ras rokas ir vienk�rši

briesm�gi!” - „Nesatiktos ar puisi, kurš augum� b�tu �s�ks par mani.” 2 - „Pat�k sportiski puiši. T�dus puišus uzreiz var noteikt p�c �erme�a uzb�ves – ir

musku�i.”3

Savuk�rt puiši uzskata, ka meitenei ir j�b�t skaistai, slaidai un koptai. Pozit�vi puiši v�rt� ar� to, ka meitene ir dabiski skaista un nep�rsp�l� ar kosm�tikas lietošanu, k� ar� to, ka meitene atturas no kait�giem ieradumiem – nesm���, nelieto alkoholu un narkotikas.

- „Galvenais, p�c k� v�rt�ju meitenes, ir skaistums, tas, cik vi�a ir sakopta.” - „Nepat�k nekoptas, nek�rt�gas meitenes un t�das, kas sm��� un lieto alkoholu.” - „Nepavisam nav forši, ja meitenes p�rsp�l� ar kosm�tiku un p�rm�l�jas.”4

1 Apl�kotaj� laika period� žurn�los Avene, Spic�, Popcorn un M�r�is š�ds skat�jums nav atrodams 2 Vias par viiem jeb ko v�las meitenes?! S�rups Nr. 26. 11.lpp. 3 Puff jaut� Puff Nr.31. 5.lpp. 4 Vii par vi�m jeb ko v�las puiši?” S�rups Nr.27. 43.lpp.

22

- „Pirmais, ko pamanu pret�j� dzimum� ir izskats. Meitenei j�b�t sakoptai, lai puisim negrib�tos p�c iesp�jas �tr�k un t�l�k skriet prom.”1

Meiteu un puišu paustais viedoklis r�da, ka �r�jais izskats ir noz�m�gs komponents attiec�bu veidošan�. Atseviš�os gad�jumos gan meitenes attiec�b� uz puišiem nor�da, ka �r�jam izskatam nav noz�mes, bet puiši attiec�b� uz meiten�m to nemin. Puiši atz�st, ka vispirms piev�rš uzman�bu meitenes izskatam un tikai tad tam, k�da meitene ir k� cilv�ks. Piem�ram, 19 gadus jaunais Aleksandrs uz jaut�jumu – k�da tipa meitenes viam pat�k? – atbild: „Man pat�k blond�nes, kas ir vien�d� augum� ar mani. [..] Bet vajag cilv�ku vispirms iepaz�t, lai var�tu teikt, ka vi�š man pat�k vai nepat�k!”2

Ja puiši detaliz�t�k nor�da uz to, kas pret�j� dzimuma �r�j� izskat� viiem pat�k un kas nepat�k, tad meitenes vair�k uztraucas par savu izskatu un ar to saist�t�m probl�m�m. To uzskat�mi par�da pusaudžu žurn�lu S�rups, Puff un Popcorn jaut�jumu un atbilžu lapas, kur�s liel�ko dau ar �ermeni saist�tu jaut�jumu uzdevušas tieši meitenes. T� k� jaut�jumu un atbilžu lap�s apl�kot�s t�mas ir pašu pusaudžu ierosin�tas, tad var uzskat�t, ka pusaudži v�las t�s atrisin�t, lai t� ieg�tu sev v�lamo izskatu. Turkl�t probl�mu atspoguojums netieši pauž – ja tev k� m�su vienaudzim ir l�dz�ga probl�ma, tad t� tev noteikti ir j�risina.

Apl�kojot žurn�lu jaut�jumu un atbilžu lap�s public�tos probl�mjaut�jumus, kas ir aktu�li meiten�m, iesp�jams konstru�t priekšstatu par pusaugu meiteu izt�loto „ide�lo” �ermeni. Pirmk�rt, meiteu matiem j�b�t bieziem, gludiem un noteikt� ton�, jo aktu�ls ir jaut�jums par matu izkrišanu un matu galu š�elšanos, k� ar� par matu kr�sošanu vai balin�šanu.

- „Mani nom�c matu izkrišana. �emm�jot matus, dien� izkr�t vismaz 20 matu. K� ar to c�n�ties?”3

- „Man ir gari mati un nep�rtraukti š�e�as to gali. Draudzene saka, ka mati j�nogriež, jo saš��lušos galus nemaz nevar uzlabot. Vai tieš�m nav citas izejas?”4

- „Neesmu mier� ar savu matu kr�su – tie ir gaiši br�ni, ta�u man gribas gaišus matus, jo š�iet, ka t�di izskat�tos lab�k. [..] Cik maks� matu balin�šana?”5

Otrk�rt, meiteu sejas un �ermea �dai j�b�t gludai, iesauotai un bez jebk�diem š�ietami trauc�jošiem veidojumiem. Uzdotie jaut�jumi nor�da, ka meitenes satraucas par pinn�m un to atst�t�m r�t�m, par vasarraibumiem, dzimumz�m�m un k�rp�m. Aktu�ls ir ar� jaut�jums par lieko apmatojumu un iesp�j�m no t� atbr�voties.

- „Man uz kreis� vaiga ir dzimumz�me, nevar teikt, ka �oti liela, bet man t� nepat�k un trauc�. Vai ir iesp�jams kaut k� atbr�voties no t�s?”6

- „Uz manas lab�s rokas pirksta jau ilgu laiku ir neliela k�rpa, kas man nepat�k un trauc�. Vai ir iesp�jams no t�s kaut k� atbr�voties un vai tas ir s�p�gi?”7

- „Esmu diezgan stil�ga, seks�ga, smaid�ga �iksa, bet man aug �sas. Es t�s noskuvu. Vai man v�l daudz augs?”8

1 Puišu sarunas S�rups Nr.30. 10.lpp. 2 Puff jaut�. Puff Nr.31. 5.lpp. 3 Atbild speci�lists. S�rups Nr.34. 34.lpp. 4 Atbild speci�lists. S�rups Nr.28. 34.lpp. 5 Atbild speci�lists. S�rups Nr.31. 34.lpp. 6 turpat 7 Atbild speci�lists. S�rups Nr.29. 34.lpp. 8 Help Line. Popcorn Nr.28. 31.lpp.

23

Trešk�rt, jaut�jumu un atbilžu lapas atkl�j, ka meiten�m b�tisks ir ar� jaut�jums par svaru un �ermea form�m. Meitenes jaut�, vai vias sver par daudz un k� atbr�voties no liek� svara, k� ar� to, k� palielin�t kr�tis vai ieg�t slaid�ku dibenu – t�tad, k� b�t tievai un ar liel�m kr�t�m.

- „Esmu 1,63 m gara un sveru 60 kg. Man š�iet, ka tas ir par daudz. Vai t� ir?”1 - „Esmu nenorm�l�kais d�lis. [..] K� var�tu m�in�t kr�tis palielin�t?”2 - „Mana probl�ma ir mans dibens un k�jas. K� padar�t dibenu maz�ku?”3

Ceturtk�rt, meiten�m ir b�tisks ne tikai �r�jais izskats, bet ar� �ermea att�st�bas jaut�jumi, proti, vai pubert�tes laika izmaias �ermen� atbilst normai.

- „Esmu uztraukusies, jo man v�l aizvien nav m�nešreižu. Vai var kaut k� pa�trin�t šo procesu? K� lai es zinu, ka ar mani viss ir k�rt�b�?”4

- „Vai tas ir norm�li, ja m�nešreižu laik� s�p v�ders?”5 - „Man lab� kr�ts ir iev�rojami maz�ka par kreiso! Vai tas ir norm�li?”6

Un, piektk�rt, meitenes interes�jas par �ermea izdaiošanu, caurdurot to. Jaut�jumi tiek uzdoti gan par ausu caurduršanu un auskariem, gan ar� par citu �ermea dau – uzacu, l�pu un nabas – caurduršanu.

- „Man ir izv�le – gribu p�rsingu vai ne! Es varu to durt l�p�, labaj� mali��. [..] Es �oti gribu, t�s nav manas iedomas, bet gan v�lme. [..] Gribu b�t p�rliecin�ta, ka man piest�v�s! Ko varat man ieteikt?”7

- „Vai t� ir taisn�ba, ka aus�s nav labi durt vair�kus auskarus (piem�ram, vien� aus� tr�s)? Un, ja t� ir taisn�ba, tad k�p�c?”8

Savuk�rt, puišu uzdotie jaut�jumi sniedz tikai nelielu ieskatu probl�m�s, kas b�tu j�p�rvar, lai neb�tu j�kaunas par savu �r�jo izskatu. T�pat k� meitenes, ar� puišus satrauc t�das probl�mas k� pinnes uz sejas un liekais �ermea apmatojums. Tom�r puišiem b�tisk�ki ir jaut�jumi par dzimumorg�niem – par to att�st�bas gaitu un par atbilst�bu normai.

- „Dažk�rt man uz pieres vai zoda uzmetas diezgan lielas un cietas pumpas, kuras nevar izspiest. T�s ir �oti s�p�gas! K� no t�m atbr�voties un ko dar�t lietas lab�?”9

- „Nesaprotu, vai man ir j�atbr�vojas no apmatojuma, piem�ram, padus�s.”10 - „..Mans dzimumloceklis ir �oti mazs un bez apmatojuma. Man kauns savu r�d�t, ar� uz

pirt�m t�p�c man kauns braukt. Pal�dziet, l�dzu! Vai man var vi�š v�l paaugties, vai ar� j�iet pie �rsta?”11

Atbildot uz pusaudžu uzdotajiem jaut�jumiem, speci�listi gan meiten�m, gan puišiem iesaka daž�dus probl�mu risin�jumus. Jebkur� gad�jum� viens no ieteikumiem ir v�rsties pie �rsta vai speci�lista, kas iepaz�sies ar probl�mu kl�tien� un sp�s pal�dz�t katram individu�li. T�pat

1 Atbild speci�lists. S�rups Nr.29. 34.lpp. 2 Help Line. Popcorn Nr.27. 31.lpp. 3 Run�jot atkl�ti. Puff Nr.31. 37.lpp. 4 Atbild speci�lists S�rups Nr.27. 35.lpp. 5 Atbild speci�lists S�rups Nr.28. 34.lpp. 6 Atbild speci�lists S�rups Nr.33. 34.lpp. 7 Help Line. Popcorn Nr.34. 29.lpp. 8 Run�jot atkl�ti. Puff Nr.30. 39.lpp. 9 Atbild speci�lists. S�rups Nr.26. 34.lpp. 10 Atbild speci�lists. S�rups Nr.31. 34.lpp. 11 Help Line. Popcorn Nr.34. 29.lpp.

24

pusaudžiem iesaka �ermea probl�mas risin�t caur pat�rniec�bu, proti, �ermea kopšanai izmantot daž�dus katrai probl�mai atbilstošus skaistumkopšanas vai �rstniec�bas l�dzekus. Speci�listi atz�m� ar� nepieciešam�bu kontrol�t savu �ermeni, nodarbojoties ar sporta aktivit�t�m un iev�rojot vesel�ga dz�vesveida principus.

Tom�r t� k� speci�listu ieteikumi ir pasniegti k� atbilde uz konkr�tu meitenes vai puiša jaut�jumu, tad var rasties priekšstats, ka ieteiktais der tikai meiten�m vai tikai puišiem. Piem�ram, vasarraibumi var b�t gan meiten�m, gan puišiem. Bet ja speci�lists sav� atbild� nor�da, ka „dažas meitenes tos uzskata par rotu un lepojas ar tiem, jo vasarraibumi sejai pieš�irt roz�n�ti”1, tad t�d� veid� puišus, kuriem ir l�dz�ga probl�ma, sasniedz zia, ko iesp�jams interpret�t atš�ir�gi.

2.3.2. MEDIJA POZ�CIJA

Pusaudžu žurn�lu rakstos un rubrik�s �ermenis un daž�das ar �ermeni saist�tas probl�mas tiek atspoguotas tr�s atš�ir�gos griezumos. Pirmk�rt, atseviš�i raksti ir velt�ti vesel�bas un �ermea att�st�bas jaut�jumam. Ieteikumi, k� pusaudžiem izskat�ties labi un skaisti, veido otru skat�jumu. Un, trešk�rt, zias par slaven�b�m un viu dz�vi ietver neskait�mus �ermea un ar to saist�to probl�mu atspoguojumu.

Vesel�bas un �erme�a att�st�bas jaut�jumi. Pusaudžu žurn�los S�rups, Puff un Popcorn ir atrodami raksti, kas velt�ti vesel�bas un �ermea att�st�bas t�mai. Raksti, kas velt�ti tikai meiteu �ermea att�st�bai pubert�tes period�, un raksti, kas apl�ko tikai puišu �ermeni skaroš�s izmaias, ir izvirz�tajai t�mai atbilstoši. Bet rakstos, kas tiek attiecin�ti gan uz meiten�m, gan uz puišiem, sastopams konsekvences tr�kums, jo raksta saturs un vizu�lais noform�jums ir stereotipisks, proti, par�da, ka atseviš�i jaut�jumi tom�r vair�k saist�mi ar meiten�m, bet citi – vair�k ar puišiem.

Žurn�la S�rups rakst� „K�p�c dažas meitenes att�st�s �tr�k par cit�m?”2 izskaidroti jaut�jumi, kas parasti uztrauc pusaugu meitenes – mazas kr�tis, �ermea apmatojums, auguma garums, svars un �ermea forma, un st�st�ts par to, kas ir norm�li un par ko nevajadz�tu uztraukties. Pozit�vi v�rt�jami rakst� iekautie piem�ri – k� uz to, kas neapmierina sav� �ermen�, paskat�ties no gaiš�s puses. Savuk�rt žurn�l� Puff public�tais raksts „Kas j�zina par mazo draudziu?”3 ir velt�ts puišu att�st�bai pubert�tes laik�. Rakst� piev�rsta uzman�ba v�riešu dzimumorg�nu uzb�vei, att�st�bai un darb�bai, k� ar� izkl�st�ts ne tikai tas, par ko vajadz�tu un nevajadz�tu satraukties, bet ar� min�ti pusaudžu vid� izplat�tie aplamie uzskati.

�ermea att�st�bai velt�tais raksts4, kas public�ts žurn�l� Popcorn, saturiski vienl�dz adres�ts gan meiten�m, gan puišiem. Tom�r raksta izk�rtojums un vizu�lais noform�jums nor�da, ka �ermea att�st�bas jaut�jums ir svar�g�ks meiten�m – meiteu probl�m�m atv�l�ts iev�rojami liel�ks teksta laukums, turkl�t to papildina meitenes att�ls, kas ir liel�ks nek� teksts kopum�.

1 Atbild speci�lists. S�rups Nr.26. 34.lpp. 2 K�p�c dažas meitenes att�st�s �tr�k par cit�m? S�rups Nr.31. 16. – 17.lpp. 3 Kas j�zina par mazo draudziu? Puff Nr.26. 36. – 37.lpp. 4 Puišu un meiteu lietas Popcorn Nr.32. 32. – 33.lpp.

25

Žurn�la Popcorn rakst� „K�p�c sm���t ir kait�gi?”1 iztirz�ti daž�di ar sm���šanu saist�tie m�ti, non�kot pie secin�juma, ka sm���šana ir kait�ga un t� rada atkar�bu. Viennoz�m�gi pozit�vi v�rt�jams raksta ievad� min�tais – „..pret�jam dzimumam derdzas, ja otrs cilv�ks sm��� cigaretes”. Ta�u gr�ti šo apgalvojumu nesasaist�t ar puišiem, jo rakstam pievienotaj� att�l� redzams puisis, kas sm��� cigareti. L�dz�gi ar� rakst� „Vai iesp�jams izskat�ties perfekti?”2 pusaudžus aicina akli nesekot slaven�bu izskata ide�lajam atspoguojumam un iem�l�t savu �ermeni t�du, k�ds tas ir, tom�r zia vair�k tiek adres�ta meiten�m. Proti, tekst� dots sal�dzin�jums ar sievieti – „..dom�, ka Penelopei Krusai nekad nemetas pumpas? Un k� v�l metas!” – un ar� rakstam pievienotajos att�los redzama sieviete.

Ieteikumi skaistam izskatam. Ieteikumi, k� uzlabot savu �r�jo izskatu, atrodami žurn�los Puff, S�rups un Popcorn. Tom�r j�atz�m�, ka šai t�mai velt�tie raksti gan saturiski, gan vizu�li uztur sabiedr�bas stereotipu – viena no sievietes priorit�t�m ir �r�jais izskats un t� uztur�šana, jo liel�k� daa padomu ir paredz�ti meiten�m.

1 K�p�c sm���t ir kait�gi? Popcorn Nr.34. 32. – 33.lpp. 2 Vai iesp�jams izskat�ties perfekti? Popcorn Nr.27. 32. – 33.lpp.

3.att�ls. Raksts „Puišu un meiteu lietas” žurn�l� Popcorn (Nr.32, 32. – 33.lpp.)

4.att�ls. Raksts „K�p�c sm���t ir kait�gi?” žurn�l� Popcorn (Nr.34, 32. – 33.lpp.)

26

K� to apliecina jaut�jumu un atbilžu lap�s uzdotie pusaudžu jaut�jumi, gluda, vesel�ga sejas un �ermea �da ir vienl�dz b�tiska gan meiten�m, gan puišiem. Bet par sp�ti apgalvojumam, ka „ar kosm�tikas l�dzek�iem var nov�rst �das tr�kumus un �du saglab�t veselu un skaistu”1, tas ac�mredzami netiek attiecin�ts uz puišiem. Padomi par sejas �das t�r�šanu, toniz�šanu, balin�šanu, sausin�šanu, m�kstin�šanu un l�dz�giem procesiem tiek pasniegti t�, ka to m�jas apst�kos var izdar�t meitene, nevis pusaudzis – izmantojot teikumu konstrukciju „tu pati vari m�j�s izmantot”2 un meiteu fotogr�fijas. L�dz�gi ar� rakstos par sauošanos un atbr�vošanos no liek� apmatojuma – pat ja ieteikumi formul�ti dzimumu neitr�li, tad raksta vizu�lais noform�jums apliecina pret�jo, proti, sauošan�s3 un liek� apmatojuma probl�ma4 ir aktu�las tikai meiten�m.

1 Sejas maskas Puff Nr.30. 36. – 37.lpp. 2 turpat 3 �eram sauli! S�rups Nr.27. 12. – 13.lpp., K� k�t br�nam?! Popcorn Nr.27. 19.lpp. 4 C�a ar nejaukajiem matiiem S�rups Nr.30. 32. – 33.lpp.

5.att�ls. Raksts „K� k�t br�nam?!” žurn�l� Popcorn (Nr.27, 19.lpp.)

6.att�ls. Raksts „C�a ar nejaukajiem matiiem” žurn�l� S�rups (Nr.30, 32. – 33.lpp.)

27

Rakst� „K�sti tieva un vesel�ga”1, kas public�ts žurn�l� Puff, tiek sniegti padomi par pareizu �šanu un atslodzes dienu nepieciešam�bu, par br�numdi�t�m k� absol�ti nepiem�rot�m pusaudžiem un par sporta nodarb�bu noz�mi svara samazin�šan� un formu uzlabošan�. Neskatoties uz to, ka tas ir aktu�ls jaut�jums gandr�z ikvienam pusaudzim, raksta ievad� dota nor�de, ka tas paredz�ts meiten�m – „daudzas las�t�jas uztrauc vi�u augums [..], k� izskat�ties skaistai un slaidai un k� neizskat�ties l�dz�gai ve�as d�lim”. T�pat ar� rakstos, kuros doti nor�d�jumi par vingrojumiem konkr�tu �ermea dau uzlabošanai, ir skaidra to m�r�auditorija – vingrojumus izpilda meitenes2, un rakstu ievad� tiek nor�d�ts, ka tie paredz�ti meiten�m. Pat piebilde – „puiši, ar� j�s droši varat pild�t šos pašus vingrojumus”3 – nesp�j klied�t p�rliecinošo raksta saturiski un vizu�li sniegto ziu.

Ar� citi raksti, kuros atrodami ieteikumi �ermea kopšanai un �r�j� izskata uzlabošanai, žurn�los S�rups, Puff un Popcorn ir paredz�ti meiten�m. Piem�ram, par to, k�da friz�ra j�izv�las, lai apsl�ptu �ermea defektus4 – �su vai garu kaklu, izvirz�tu zodu, lielas un atukušas ausis, zemu vai augstu pieri, garu vai strupu degunu, savu mazo un tuklo vai garo augumu. T�pat tiek sniegti padomi par to, k�, pareizi izv�loties peldkost�mu, palielin�t/samazin�t kr�tis un p�r�j� �ermea formas5, k� ar�, lietojot kosm�tiku, mask�t uz sejas esoš�s pinnes6. Savuk�rt žurn�l� Avene, kas paredz�ts aptuveni 10 – 12 gadus jaun�m meiten�m, atrodami raksti par to, k� ieg�t slaidu un br�nu augumu.7

Slaven�bu atspogu�ojums. Visos p�t�juma ietvaros apl�kotajos pusaudžu žurn�los, izemot žurn�lu M�r�is8, ir intervijas un raksti par slaven�b�m, k� ar� rubrikas, kur�s �sum� dots ieskats slaven�bu dz�ves nians�s. Blakus person�g�s dz�ves epizod�m un sasniegumiem vai neveiksm�m profesion�laj� jom� atrodama ar� inform�cija par izmai�m slaven�bu �ermen�, k� ar� medija dots slaven�bu �ermea raksturojums, pieš�irot tiem t�dus epitetus k� skaists, seks�gs vai ide�ls. J�atz�st, ka slaven�bas, kas min�tas saist�b� ar �ermea izskatu, ir sievietes. Atseviš�os gad�jumos, kad piemin�ts v�riešu izskats, rakstos teikts, ka konkr�tais aktieris vai dzied�t�js ir skaists vai seks�gs. Tom�r min�tie epiteti daudz biež�k tiek attiecin�ti uz sieviet�m.

Žurn�los atspoguotais par�da, ka ar� aktris�m un dzied�t�j�m ir b�tiskas viu �ermea formas un ka �ermea uztur�šanai tiek izmantotas daž�das metodes. Slaven�bas, kas sevi uzskata par p�rlieku tiev�m, v�las pieemties svar�, m� inot to pan�kt ar atteikšanos no ierobežojumiem �dienu izv�l� un sporta z�les apmekl�jumiem. Piem�ram, „š�iet, ka par t�du augumu var tikai pasap�ot, bet S�ra Džesika P�rkere par katru cenu cenšas pie�emties svar�. [..] S�ra izv�las tos �dienus, kuros ir p�c iesp�jas vair�k kaloriju, ar cer�bu palielin�t kr�šu un gurnu apk�rtm�ru. [..] P�rkeri nekad neieraudz�si treni�a z�l�, jo vi�a to vienk�rši neapmekl�”9. Savuk�rt citas, r�p�joties par savu izskatu, regul�ri apmekl� sporta klubus, iev�ro �pašas di�tas vai lieto uztura bag�tin�t�jus.

J�atz�m�, ka aktrišu un dzied�t�ju v�lme main�t sava �ermea svaru un sava m�r�a sasniegšanai izmantot�s metodes visbiež�k tiek pasniegts k� norma vai nepieciešam�ba. Tikai

1 K�sti tieva un vesel�ga Puff Nr.29. 36. – 37.lpp. 2 Joga kop� ar draudzeni S�rups Nr.31. 38. – 39.lpp 3 Vingrojumi slaidam un tvirtam dupsim. Puff Nr.32. 32. – 33.lpp. 4 Friz�ra, kas piest�v�s tieši tev! Puff Nr.33. 30. – 31.lpp. 5 Izv�lies pludmales ekip�jumu! Puff Nr.28. 16. – 17.lpp. 6 Romantiskais make up. S�rups Nr.28. 32. – 33.lpp. 7 Joga veselam garam un �ermenim. K� sadz�vot ar sauli? Avene Nr.13. 11. – 12., 16. – 17.lpp. 8 Atš�ir�b� no p�r�jiem žurn�liem M�r�a publik�cij�s un intervij�s ar slaven�b�m blakus profesion�l�s jomas aprakstam nepar�d�s �ermea atspoguojums 9 Ball�šu pav�lniece S�ra Džesika P�rkere. Puff Nr.26. 28. – 29.lpp.

28

atseviš��s publik�cij�s slaven�bu ac�mredzama svara zuduma gad�jumos tiek izteikts nop�lums – „Viktorijai Bekhemai apnicis, ka tik daudz meite�u cenšoties vi�u atdarin�t. Pie�emsim. SPIC� gan šaub�s, vai tieš�m ir k�da, kura cenšas izk�m�t tikpat stipri k� Vika”1.

Bez medija kritikas tiek public�ti ar� aktrišu un dzied�t�ju izteikumi par to, ka gr�tniec�ba nen�k par labu �ermenim, t�d� veid� pasniedzot gr�tniec�bu k� nev�lamu. Piem�ram, „Gvineta Paltrova atkal nol�musi piev�rsties vesel�gam dz�vesveidam un par�p�ties par savu augumu – „es nedom�ju, ka man v�l b�s b�rni. Tas ir p�r�k smags darbs, un tas nen�k par labu manam izskatam””2 vai ar� „Britnija atzinusies, ka b�t atkal st�vokl� neesot nemaz tik forši, jo dažreiz vi�a nej�toties skaista”3.

L�dz�gi k� ar izpratni par v�lamo �ermea svaru, ar� uzskati par �ermea dabisko izskatu vai nepieciešam�bu kaut ko taj� main�t nav viennoz�m�gi. Žurn�lu publik�cij�s tiek sniegtas neskait�mas zias par aktrišu un dzied�t�ju veiktaj�m plastiskaj�m oper�cij�m, ko visbiež�k vias pašas neatz�st4, vai par k�rt�jo �ermea izdaiošanu ar p�rsingu5. T�pat par�d�s ar� slaven�bu koncentr�šan�s uz dabisko, piem�ram, „izr�d�s, ka viens no aktrises Krist�nas Deivisas skaistuma nosl�pumiem ir izvair�šan�s no kosm�tikas. Pat savies�gos pas�kumos Krist�nas meikaps ir visai minim�ls – dabisks skaistums nav j�smi���”.6 Atseviš�os gad�jumos žurn�los par�d�s ar� slaven�bu ieteikumi par to, k� kopt savu �ermeni un saglab�t to dabiski skaistu – t� dzied�t�ja Anna Polanski žurn�l� S�rups sniedz padomus matu kopšan�.7

Žurn�l� Popcorn ir public�ti raksti par to, ka slaven�bu atspoguojums medijos ir v�rt�jams kritiski, jo slaven�b�m t�pat k� ikvienam cilv�kam ir sl�pjamas lietas par savu �ermeni, kas pirms iziešanas sabiedr�b� un pirms fotograf�šan�s parasti tiek veiksm�gi nomask�tas.8 Tom�r apl�kotajos žurn�los nav atrodamas nor�des par to, ka slaven�b�m, kuru nedienas ar �ermeni tiek atspoguotas žurn�lu lappus�s, ir vid�ji vismaz 10 – 15 gadus vec�kas nek� žurn�lu m�r�auditorija. L�dz ar to pat ja ar �ermeni saist�t�s probl�mas ir š�ietami l�dz�gas, tad to risin�šana ne vienm�r t�da b�s – jo ne vienm�r tas, kas der pieaugušam cilv�kam, der�s ar� pusaudzim.

Iev�rojami biež�k nek� slaven�bu veikto �ermea uzlabošanas veidu un to atspoguošanas kritiku pusaudžu žurn�los par�d�s �ermeni raksturojoši epiteti ar spilgtu vizu�lo noform�jumu. T�, piem�ram, aktrises un dzied�t�jas tiek raksturotas k� skaistas, seks�gas un ar ide�lu augumu. �ermeni raksturojošie epiteti par�d�s ne tikai tekstos vai att�lu parakstos, bet ar� tiek izteiksm�gi izcelti rakstu virsrakstos.

K� par to liecina pusaudžu žurn�lu rakstus papildinošie att�li, ar skaistu, seks�gu un ide�lu augumu var lepoties aktrises un dzied�t�jas ar daž�du �rieni (skat�t 7. att�lu). Tom�r ar min�tajiem mediju vair�k vai maz�k subjekt�vi pieš�irtajiem epitetiem raksturoto slaven�bu �ermea atspoguojumam ir vair�kas ac�mredzami kop�gas iez�mes, kuras sava viedoka izkl�st� par „ide�lam” �ermenim rakstur�g�m atzinušas ar� pusaugu meitenes.

1 Zvaigžu dz�ves jaunumi. Spic� Nr.32. 5.lpp. 2 Peltrovai vairs neb�s b�rnu! Popcorn Nr.34. 41.lpp. 3 Zvaigžu dz�ves jaunumi Spic� Nr.29. 5.lpp. 4 Talant�g� Lindsija Lohana. Puff Nr.27. 30. – 31.lpp. 5 Pinka p�rdur kr�tsgalu Popcorn Nr.32. 41.lpp. 6 Krist�ne Deivisa – pasaules skaist�k� sieviete. Puff Nr.28. 28. – 29.lpp. 7 Anna Polanski matus nekad nav kr�sojusi. S�rups Nr.28. 38.lpp. 8 Vai iesp�jams izskat�ties perfekti? Popcorn Nr.27. 32. – 33.lpp.; Zvaigžu defekti. Popcorn Nr.30. 43.lpp.

29

Pirmk�rt, aktrišu un dzied�t�ju atspoguojums liecina, ka viu mati ir biezi un kopti. Turkl�t, lai tevi atz�tu par skaistu vai seks�gu, matiem j�b�t ar� gariem un viainiem. Otrk�rt, �dai ir j�b�t koptai, vesel�gi br�nai, bez pinn�m, vasarraibumiem vai citiem nev�lamiem veidojumiem. Ar� smaidam j�b�t perfektam, proti, slaven�bas lepojas ar taisniem un baltiem zobiem. Un, visbeidzot, skaists vai seks�gs augums noteikti ir slaids un ar atseviš��m izteiksm�g�k�m �ermea da�m, piem�ram, kr�t�m vai gurniem.

7.att�ls. Par skaist�m un seks�g�m atz�to un ar ide�lu augumu apvelt�to slaven�bu atspoguojums pusaudžu žurn�los

30

2.4. INTERESES

Apskat�tajos žurn�los par�d�s daž�das interešu t�mas. Žurn�l� Spic� ir daudz rakstu par dz�vo dabu, daž�di testi un m�klas, sports, tehnika, stils un mode. Sal�dzinot ar žurn�liem, kas paredz�ti vec�kiem jauniešiem, žurn�l� Spic� ir minim�las zias par popul�ro kult�ru – m�zi�iem un kinozvaigzn�m.

Žurn�los, ka paredz�ti nedaudz vec�kiem pusaudžiem, vair�kums interešu reduc�ts l�dz modei, stilam, izskatam, attiec�b�m, k� ar� Latvijas un �rzemju m�zi�iem. Piem�ram, Popcorn public�taj�s t�m�s domin� zias par �rzemju popkult�ras un kino zvaigzn�m. Šaj�s zi�s liel�koties atspoguotas zvaigžu priv�t�s dz�ves norises, s�kot no partnerattiec�b�m l�dz b�rniem un imen�m. Citas t�mas ir par jaun�kajiem profesion�lajiem pan�kumiem – m�zikas albumi, filmas, k� ar� izklaide, rekl�mas, modes l�nijas, gr�matas u.c.

Žurn�los S�rups un Puff p�rsvar� ir zias, intervijas un jaunumi par Latvijas m�zi�iem un popzvaigzn�m. Žurn�l� Puff domin� Latvijas m�zikas zvaigžu dz�ves apraksti, intereses, hobiji un citas rakstur�gas lietas, k� ar� stils un mode. Žurn�l� Puff sal�dzinoši biež�k rakst�ts par datorsp�l�m, nek� citos pusaudžu žurn�los. Savuk�rt S�rup� sal�dzinoši bieži ir ekstr�mo sporta veidu rubrikas, k� ar� atbilstošs stils un mode, izklaides un atp�tas pl�ni.

Diskusijas un sarunas, k� ar� radošas person�bas principi domin� meiteu žurn�l� Avene, bet izgl�t�bas un n�kotnes pl�ni, k� ar� l�dzdal�ba daž�d�s sabiedriskaj�s aktivit�t�s ir t�s interešu t�mas, kas atspoguotas žurn�l� M�r�is. J�atz�m�, ka žurn�l� Avene apl�kotaj� laika period� ir uzs�kta diskusija un public�ti raksti par priekšstatiem, k�d�s nodarb�s ‘pieemts’ iesaist�ties, atkar�b� no dzimuma un k� tas main�s. No vienas puses, šajos rakstos v�rojama tiekšan�s main�t priekšstatus par „tradicion�laj�m” v�riešu un sieviešu interes�m.

- „Sen pag�juši tie laiki, kad meite�u vien�gais va�asprieks dr�kst�ja b�t tambor�šana un izš�šana. M�sdien�s meitenes dr�kst un at�aujas visu, piem�ram, sp�l�t hokeju, nodarboties ar br�vo c��u, braukt ar kartingiem un makš�er�t. Un k�p�c gan ne? Kas gan var aizliegt nodarboties ar to, kas pat�k! Turkl�t nereti meitenes g�st pat liel�kus pan�kumus nek� puiši, jo to, ko kas puišiem n�k k� ar rokas m�jienu, vi�as sasniedz ar s�ru un gr�tu darbu.”1

No otras puses, blakus rakstiem, kuru m�r�is ir main�t stereotipiskos priekšstatus par meiteu un z�nu interes�m, par�d�s raksts par paz�stamu Latvijas dzied�t�ju b�rniem, kur� izteikti uzsv�rtas z�nu un meiteu „tradicion�l�s” intereses:

- „Sebastians nesp�l�jas ar parast�m b�rnu sp��manti��m, vi�am t�s neizraisa nek�du interesi, puisis ir �sts v�rietis un jau agr� vecum� [6 m�neši] interes�jas par tehniku. Labpr�t sp�l�jas ar vadiem, TV pult�m un dievina mobilos telefonus.” 2

Kopum� daudzos aspektos, kas saist�tas ar interes�m, piem�ram, daž�di intelektu�li uzdevumi, konkursi, daž�du priekšmetu pagatavošanu, radošas aktivit�tes, inform�cija tiek pasniegta dzimumu neitr�li.

Tom�r j�atz�m�, ka b�tiskas atš�ir�bas dzimumu aspekt� v�rojamas t�dos interešu veidos k� mode, stils un aksesu�ri, sports un datorsp�les.

1 Mani interes� nesieviš��gas lietas. Avene Nr. 15. 18.lpp. 2 Topoš�s modeles un brun�u mednieki. Avene Nr. 16. 8-9.lpp.

31

2.4.1. MODE, STILS UN AKSESU�RI

Sal�dzinoši daudz par modi un stilu kopum� gan z�niem, gan meiten�m raksta žurn�li Popcorn, S�rups un Puff. Analiz�jot publik�cijas, j�atz�m�, ka puišu un meiteu modes un stila aprakstos valodas lietojums atš�iras. Var identific�t tipiskos epitetus, kas tiek lietoti, lai aprakst�tu meiteu modes tendences un puišu. Piem�ram, žurn�l� Popcorn v�riešu apavi vair�k aprakst�ti ar t�diem atsl�gv�rdiem k� „stil�gs”, bet vienlaic�gi „sol�ds”.

- „Puišiem vienm�r ir bijis viegl�k ar apavu izv�li, ar� šoreiz veikali pied�v� traki labu kl�stu ar stil�giem apaviem.”

- „Kr�sainas un sol�das ieš��cenes vislab�k sader�s ar šortiem, [..] Aizv�rtie apavi vair�k piest�v�s pie sol�d�ka ap�rba.”

Savuk�rt aprakstot sieviešu apavus, uzsvars tiek likts uz uzman�bas piesaist�šanu.

- „Visiem šiem apaviem noteikti j�b�t koš�s kr�s�s; uzš�ti akmenti�i, pu��tes un vis�di ornamenti atdz�vin�s apavus.”

- ”Balti apavi lieliski izcels nu jau nosau�ot�s k�jas, lieliski izskat�sies kop� ar �su kleiti�u.”

- ”Augstpap�žu kurpes sasprindzin�s gan k�ju, gan dibena musku�us, un k�jas piesaist�s daudzu gar�mg�j�ju skatienus.” 1

L�dz�gi ar� žurn�l� Puff, rakstot par sieviešu modi uzsvars tiek likts uz „izcelšanos citu vid�”, pa�mieniem, k� tikt paman�tai, savuk�rt v�riešu ap �rba raksturojumam tiek piemin�ta t� d�rdz�ba k� valk�t�ja statusa apliecin�jums.

- „Šoreiz rubrik� Skapis vari apskat�t P�rkeres oriin�los ball�šu t�rpus, kuros vi�a nudien j�tas k� vakara nagla. Varb�t ar� tev kas noder�s?” 2

- „Skatoties uz vi�a m��lieti��m, secin�m, ka vi�š ir d�rgu dr�bju cien�t�js – �sts lupatm�ns.” 3

Uzman�bas piesaist�šana un uzsv�rta seksu�l� pievilc�ba ir daž�du meiten�m adres�tu modes lapu un koment�ru centr�. Sav� zi� pat kurioza ir, piem�ram, modes l�nija v�žošanai žurn�l� Popcorn, kur uzsvars uz vizu�lo pievilc�bu liel� m�r� domin� p�r ap �rba praktisko pielietojumu realit�t� – v�žošanas pas�kum�. J�piebilst, ka rakstu ilustr�jošajos att�los v�žošana netiek att�lota.

- „Kolekcijas smagn�jie gumijas z�baki meitenes nemaz nepadara nepievilc�g�kas, bet gan pieš�ir papildu ki�u �sajiem šorti�iem un sv�rci�iem.”

- „L�vas t�rpi dom�ti skaistaj�m, drosm�gaj�m Latvijas meiten�m, kas nakts tums� sadom�jušas iet v�žot. Tas nekas, ka par v�žošanu nav ne maz�k�s nojausmas un daža laba v�zi tur�s rok�s pirmo reizi.”

- „Ja esi drosm�ga, kl�t vari pievilkt gumijas z�bakus, ja ne – tikpat labi piest�v�s ar� kedi�as.” 4

Seksualit�te un pret�j� dzimuma uzman�bas piesaist�šana, izmantojot spilgtas un izteiksm�gas t�rpu detaas jauniešu žurn�los tiek defin�ts k� m�r�is, uz kuru stila izv�l� b�tu j�tiecas

1 Galvenais – lai k�j�m silti :). Popcorn Nr. 29. 42-43.lpp. 2 Ball�šu pav�lniece S�ra Džesika P�rkere. Puff Nr. 26. 28-29.lpp. 3 Roberto ir traks uz skaist�m un d�rg�m dr�b�m! Puff Nr. 27. 14-15.lpp. 4 V�žu ��r�jas karstaj�s dien�s un v�jainajos vakaros. Popcorn Nr. 30. 44-45.lpp.

32

meiten�m. T�ds, piem�ram, ir žurn�la S�rups raksts „K��sti ner�tna kovbojmeitene!”. Rakstam pievienotas pavedinošas fotogr�fijas ar domin�još�m „kovboju cepur�m”, main�giem ap �rbiem un atbilstošu interjeru.

- „P�rv�rt savu sapni �sten�b�, ieviešot sav� garderob� kovboja stila elementus. Š�di t�rpusies, vari at�auties b�t trakul�ga un nedaudz nekaun�ga. Protams, neaizmirsti izmantot savu šarmu un sieviš��go vilt�bu!” 1

L�dz�ga ievirze ir ar� rakstam „Piem�rot�kie auskari tavai horoskopa z�mei” žurn�l� S�rups, kura koment�ri liek dom�t, ka noteikti auskari b�s tas, kas nodrošin�s puišu uzman�bu, rad�s „kaisl�gu auru”.

- „Valk�jot šos mirdzošos auskarus, visi skatieni b�s piev�rsti tev (tieši t�, k� tev pat�k). Tos tu vari vilkt gan uz ball�ti, gan uz vakari��m restor�n�, un visur tu b�si uzman�bas centr�.” 2

- „Visus tu apbursi ar savu kaisl�go auru.” - „Tu apbursi savu puisi ar šiem izteiksm�gajiem d�rgakme�u auskariem.”

Ar� attiec�b� uz aksesu�riem valodas lietojums dzimumu perspekt�v� atš�iras. Piem�ram, meiten�m dom�tie pulkstei tiek raksturoti k� “m�i”, “meiten�gi”, “drosm�gi”, “gaišas un sirsn�gas”, “gaum�ga anim�cija”, “stila odzia”. Savuk�rt puišiem dom�tie pulkstei tiek raksturoti k� “klasiski”, “v�riš��gi”, “mod�gi”, “p�rbaud�tas v�rt�bas”, “zina, ko grib”, “akcents ikdienai”.

“Meiten�gi” un “v�riš��gi” pretstatos iez�m�jas puišu k� vec�ku un p�rliecin�t�ku, domin�jošu personu loma. Š�da ievirze izpaužas ar� test� par naudas t�r�šanas paradumiem, kas adres�ts z�niem, lai gan ar vec�ku kabatas naudu r�kojas gan z�ni, gan meitenes un naudas t�r�šanas paradumus un r�košanos ar naudu padomus var�tu saemt gan z�ni, gan meitenes.3 Savuk�rt attiec�b� uz �r�jo izskatu uzman�ba galvenok�rt tiek akcent�ta uz meiteu izskatu. Piem�ram, žurn�l� S�rups sniegti daž�di ieteikumi par izskatu un sejas izteiksmi, ap �rbu fotograf�joties. Lai gan tekst� nav nor�des par to, ka raksts paredz�ts k�dam noteiktam dzimumam, tom�r fotogr�fij�s att�lot�s meitenes un “sejas vaibsti”, “matu cirtas” k� virsraksti netieši nor�da uz meiten�m k� š�s t�mas galveno auditoriju. 4

Kopum� v�rojama tendence, ka vair�kos jaut�jumos, kas var�tu b�t aktu�li gan puišiem, gan meiten�m, k�ds no inform�cijas aspektiem ir v�rsts tikai uz vienu dzimumu (piem�ram, tests par naudas t�r�šanas paradumiem, ieteikumi fotograf�joties un citi), veicinot noteiktu dzimumu lomu stereotipu izplat�bu, piem�ram, par to, ka meiten�m ir j�piev�rš sev uzman�ba ar izskatu, bet puišiem ir j�b�t v�riš��giem, p�rliecin�tiem par sevi. Lai gan bieži rakstos un att�lu koment�ros tiek run�ts par „drosm�g�m meiten�m”, drosme tiek attiecin�ta galvenok�rt uz uzdr�kst�šanos �r�ji izcelties, piesaist�t uzman�bu ar savu izskatu.

2.4.2. SPORTS (SPORTISTI UN SPORTA VEIDI)

Sports ir viena no t�m�m, kur izteikti par�d�s dzimumu atš�ir�bas saist�b� ar interes�m. V�rojama tendence, ka par sportu tiek run�ts k� par v�riešu vai puišu nodarbošanos, bet

1 K�sti ner�tna kovbojmeitene! S�rups Nr. 30. 12-13.lpp. 2 Piem�rot�kie auskari tavai horoskopa z�mei. S�rups Nr. 26. 14-15.lpp. 3 Taup�t�js vai t�r�t�js. S�rups Nr. 31. 6.lpp. 4 Izskaties perfekti fotogr�fij�s! S�rups Nr.30. 17.lpp.

33

sieviešu sports un sportošana tiek liel� m�r� ignor�ta. Par t�diem sporta veidiem k� futbols1, teniss2, tiek run�ts k� par nodarb�m, ar ko nodarbojas tikai v�rieši. Nav nek�das nor�des par sieviešu futbolu vai sieviešu tenisa turn�riem. Ar� intervijas ar individu�lo sporta veidu – ritebraukšanas, vieglatl�tikas, skeitborda un kaitserfinga - p�rst�vjiem ir tikai par v�riešu discipl�n�m šajos sporta veidos.3

Kuriozs piem�rs ir raksts „Meitenes, ir (seks�g�) futbola laiks” žurn�l� Puff, kur z�niem sports (konkr�taj� piem�r�, futbols) tiek pied�v�ts t� tradicion�laj� izpratn� – l�dzi jušana profesion�lam sportam vai sportam k� nodarbei ar rezultat�vu m�r�i, bet meiten�m – k� iesp�ja j�smot par izskat�giem puišiem. Citiem v�rdiem sakot, z�niem futbols ir k� sports, meiten�m – k� z�ni.

- „Kam�r puiši aizelsušies v�ro futbola Pasaules kausa sp��u norisi, tu vari pamielot acti�as ar futbolistiem – �stiem smuku�iem. Ar� meiten�m vajag g�t prieku no futbola. PUFF izv�l�j�s pašus pievilc�g�kos, seks�g�kos un atrakt�v�kos sp�l�t�jus – tikai meiten�m par prieku…” 4

Apl�kotaj� laika period� daudzi raksti žurn�l� S�rups bija velt�ti skeitbordam. Skeitbords šajos rakstos tika att�lots k� urb�nais dz�ves veids, kas rakstur�gs tikai puišiem. Skeitošana tiek par�d�ta k� puišu nodarbošan�s, kas vius padara �pašus, liecina par viu pretošanos noteiktiem „r�mjiem”, tiek uzsv�rtas bezbail�bas, drosmes un aizraut�bas izpausmes, taj� skait�, lepošan�s ar traum�m, traumas k� pašapliecin�šan�s izpausme, „v�riš��guma” pier�d�jums.

- „Pas�kum� visas dienas garum� var�ja v�rot jauniešu skeiteru un BMX-eru elpu aizraujošus triku demostr�jumus. [..] Skeiteri atz�st, ka š�di liel�ka m�roga pas�kumi ir �oti labi katra skeitera turpm�kajai izaugsmei, jo pas�kuma laik� katrs v�ro, k�dus trikus ir izkopuši skeiteri, kurus ikdien� nesatiek.” 5

- „Jau no augusta vidus l�dz 9. septembrim vis� Latvij� jauniešiem tiek pied�v�ta lieliska iesp�ja iem�c�ties visu, ko jau sen esi k�rojis – hiphopa so�us, grafiti m�kslu, disku skre�ošanu, k� ar� noder�gas lietas par fotom�kslu utt.” 6

2.4.3. DATORSP�LES

L�dz�gi k� sports, ar� datorsp�les tiek pasniegtas k� puišu br�v� laika aktivit�te. Ar� sp�u aprakstos galvenie varoi parasti ir v�riešu dzimt�, sp�u apraksti ir ciniski un brut�li, bet datorsp�u sacens�b�s k� �pašs notikums piemin�ta meiteu l�dzdal�ba taj�s.

- „Latvij� jau ceturto gadu norisin�s World Cyber Games (WCG) Pasaules kibersp��u �empion�ta Latvijas nacion�l� atlase un Baltijas fin�ls. Kopum� bija pieteikušies gandr�z 500 sp�l�t�ju no visas Latvijas, to skait� ar� viena meitene.” 7

Interesanti, ka meiten�m dom�taj� žurn�l� Avene las�t�ju jaut�jumos pat par�d�s apjukums par to, vai meiten�m „ir pieemts” sp�l�t datorsp�les:

1 Futbols un zin�tne. Spic� Nr.26. 32-33.lpp. 2 Balto bikšu sports – teniss. Spic� Nr.31. 32.lpp. 3 Reits brauc pa pirmo! Spic� Nr.32. 32-33.lpp.; K� k�t par Eiropas �empionu? Spic� Nr.34. 32-33.lpp. J�ras sports – kaits�rfings. Spic� Nr.30. 32-33.lpp. 4 Meitenes, ir (seks�g�) futbola laiks. Puff Nr. 26. 30-31.lpp. 5 Ekstr�mi, bet ar pr�tu. S�rups Nr. 28. 14-15.lpp. 6 Mikam kabat� jauni triki. S�rups Nr. 34. 16-17.lpp. 7 Kibersp�u e-festiv�ls. Puff Nr. 30. 8.lpp.

34

- „K�p�c meitenes nevar sp�l�t uz datora z�nu sp�les? Tas ir aizliegts? Klases z�ni mani apsmej, ka es sp�l�ju to pašu sp�li, ko vi�i. Dom�ju iet prom no skolas… (LoOry) [..] ..ja neesi c�n�t�ja un negribi savas ties�bas pier�d�t ar ska�u kampa�u, Tu vienk�rši nesaki vi�iem, ka sp�l� to sp�li �, un viss b�s OK.” 1

2.5. DARBS UN PROFESION�L� ORIENT�CIJA

Viens no aspektiem, kuros var skat�t dzimumu lomu reprezent�ciju pusaudžiem dom�tajos žurn�los, ir darbs un profesion�l� orient�cija. Uz šo tematu attiecas ne tikai konkr�ta inform�cija par noteikt�m profesij�m un karjeras iesp�j�m, kuriem velt�tas atseviš�as lapas dažos žurn�los un gandr�z viss žurn�ls M�r�is, bet ar� t�s profesijas, kuru p�rst�vjus las�t�ji visbiež�k redz rakstu slej�s, report�ž�s, intervij�s un jaut�jumu un atbilžu lap�s. Tie ir karjeras paraugi, ar kuriem sastopas pusaudži – žurn�lu las�t�ji. Starp analiz�tajiem aspektiem ir ar� interv�to cilv�ku raksturojums par sevi skolas laik� un t�s �paš�bas, kuras katrs nosauc par nepieciešam�m, lai sp�tu g�t pan�kumus k�d� profesij�.

Attiec�b� uz darba un profesion�l�s orient�cijas tematiku sešus apskat�tos žurn�lus var iedal�t tr�s grup�s, kas saist�tas ar katra m�r�auditoriju, t.i., las�t�ju vecumu:

1. Spic� un Avene – jaun�kiem las�t�jiem, kurus n�kotnes profesijas izv�le v�l tik daudz neinteres�, t�p�c inform�cijas vair�k v�rsta uz daž�du interešu att�st�šanu;

2. S�rups, Popcorn, Puff – pusaudžiem, kurus jau s�k interes�t ar� karjeras tematika, bet t� bieži netiek tieši pausta;

3. M�r�is – žurn�ls, kas orient�ts uz pal�dz�bu karjeras izv�l�, t�p�c liel�k� daa šai žurn�l� public�to rakstu ir tieši vai netieši saist�ti ar šo tematiku.

2.5.1. KARJERAS UN PROFESIJU RUBRIKAS

Jau augst�k min�t�j� žurn�lu klasifik�cij� iez�m�jas, ka raksti, kas tieši velt�ti karjerai un profesij�m, ir tikai nedaudzos no jauniešu žurn�liem. T�p�c atseviš�i j�uzsver žurn�ls M�r�is, kurš sniedz bag�t�gu inform�ciju par daž�d�m profesij�m tieši m�c�bu iesp�ju kontekst�. L�dz�gi orient�ti raksti ir dažos žurn�la Puff numuros esošaj�s sada�s „Profesija” un „Karjera”. Galven� atš�ir�ba starp abiem žurn�liem iez�m�jas tieši saist�b� ar to m�r�auditoriju: ja Puff raksti ir orient�ti uz izv�li, kas sagaida p�c 9. klases beigšanas, tad M�r�a las�t�ji p�rsvar� ir vidusskol�ni, t�tad ar atš�ir�gas inform�cijas nepieciešam�bu.

Abiem žurn�liem rakstur�gs, ka raksti par noteiktu profesiju un t�s apg�šanas iesp�j�m ir piln�b� dzimumu neitr�li, tiek sniegta tikai objekt�va inform�cija. T�pat abos ir liels uzsvars uz izgl�t�bas ieg�šanas iesp�j�m un izgl�t�bas nepieciešam�bu, kas k� zia vien�d� m�r� attiecas uz abu dzimumu las�t�jiem. Š�da raksta piem�rs Puff ir „Profesija vai t�l�ka izgl�t�ba?” Rakst� oti uzsv�rta izgl�t�bas ieg�šanas nepieciešam�ba un t�s noz�me t�l�k�s dz�ves veidošan�, nor�dot, ka „pamatskolas beigu posms ir �stais laiks, lai s�ktu apzin�ties pied�v�t�s iesp�jas”2. Šis raksts ir piln�b� dzimumu neitr�ls un inform� skol�nus par daž�dajiem izgl�t�bas ieg�šanas ceiem, kas pieejami p�c pamatskolas beigšanas, stimul�jot vius atrast sav�m sp�j�m un interes�m atbilstoš�ko iesp�ju.

1 Meitenes nevar sp�l�t puišu datorsp�les? Avene Nr. 14. 5.lpp. 2 Profesija vai t�l�ka izgl�t�ba? Puff Nr. 28. 14.lpp.

35

Dzimumu neitr�li ir ar� citos žurn�la Puff numuros public�tie raksti par jurista1 un ekonomista2 profesij�m. Tajos raksta autors inform� par studiju iesp�j�m un maksu, nesniedzot nek�das citas ievirzes. Rakstu par jurista profesiju papildina divu studentu – puiša un meitenes – koment�ri, ta�u tie dr�z�k saist�ti ar inform�ciju par augstskolu, kur� katrs no viiem stud�.

Žurn�la Puff 33. numura sadaa „Profesija” veidota k� atbildes uz las�t�ju jaut�jumiem par m�c�bu iesp�j�m daž�du profesiju apg�šanai. Pavisam atbild�ts uz tr�s meiteu jaut�jumiem, kuras interes�jas par friziera un ekonomista profesiju apg�šan�s iesp�j�m, k� ar� popm�zikas dzied�šanas prasmju apg�šanu.

Analiz�tajos žurn�la M�r�is numuros atspoguot�s specialit�tes ir sal�dzinoši vair�k ar dzimumu stereotipiem saist�tas nek� ekonomists vai jurists. Tom�r, lai gan tiek aprakst�tas t�das profesijas k� dzelzcenieks, maiznieks-konditors un ainavu arhitekts, kur�s dzimumu sadal�jums ne tuvu nav vienl�dz�gs, rakstos š� diferenci�cija nepar�d�s. Vien�gi rakst� par dzelzceniekiem tiek raksturota objekt�vi past�voš� situ�cija: „Par dzelzce�niekiem p�rsvar�, k� jau noprotams, grib k��t puiši. Vi�i izv�las lokomot�vju saimniec�bas tehni�a specialit�ti, bet meitenes iecien�jušas dzelzce�a transporta p�rvad�jumu organiz�cijas un kust�bas droš�bas tehni�a specialit�ti. T� ir joma, kas n�kotn� sola vair�k administrat�vu darbu un daž�du dokumentu k�rtošanu.”3 T�tad, par�d�s diferenci�cija: meitenes izv�las administrat�vos darbus, puiši – ar fizisku darbu saist�tos. Tom�r t�l�k tekst� gan nor�d�ts: „Ta�u taj� paš� laik� nevienai skaist� dzimuma p�rst�vei nav aizliegts pier�d�t, ka vi�a itin labi izskat�s ar�, mainot ekspluat�cijas parametriem neatbilstošus bremžu klu�us, uzirdinot š�embas pie gulš�u galiem vai nomainot sk�bes akumulatora bateriju elementus.”4

Kopum� žurn�l� M�r�is sievietes un v�rieši tiek par�d�ti visdaž�d�kaj�s profesij�s. Bijus� modele un trikot�žas model�t�ja ir sievietes, ta�u pirm� no d�m�m ir topoša juriste, bet otra m�c�s par grafi�i, gumijl�c�js un karatists ir v�rieši, bet, piem�ram, jaunie un daudzsološie zin�tnieki ir gan puisis (matem�ti�is), gan meitene (fizi�e). Žurn�l� blakus profesiju aprakstiem parasti tiek sniegti taj�s stud�jošo koment�ri un fotogr�fijas ar šo profesiju p�rst�vjiem. Koment�rus sniedz un fotogr�fij�s visbiež�k par�d�ti abu dzimumu p�rst�vji, ta�u ir reti iz�mumi, kas, oti iesp�jams, ir objekt�vu apst�ku noteikti. Piem�ram, rakst� par darbagaldu iestat�t�ja profesiju5 un elektronikas un elektrotehnikas izgl�t�bu6 koment�rus sniedz tikai puiši, ko visdr�z�k ietekm� nozar�s stud�jošo proporcion�lais sadal�jums p�c dzimuma.

L�dz�gi apst�ki ietekm� ar� žurn�l� public�t�s rekl�mas par studiju un karjeras izv�li. Piem�ram, R�gas Tehnisk�s universit�tes Meh�nikas instit�ta un Elektronikas telekomunik�ciju fakult�tes rekl�m�s parad�ti tikai puiši, tas pats attiecas ar� uz uzaicin�jumu iest�ties profesion�laj� dienest� Nacion�lajos bruotajos sp�kos (skat�t 8. un 9. att�lu).

Šaj� sada� atseviš�i j�piemin ar� žurn�l� S�rups public�tais raksts „Karš ar vec�kiem”, kur� blakus citiem problem�tiskiem jaut�jumiem dota atbilde uz situ�ciju, kad ir domstarp�bas ar vec�kiem par karjeras izv�li. K� risin�jums š�dai situ�cijai tiek ieteikta izrun�šan�s un

1 Ja gribi k�t jurists. Puff Nr. 30. 15.lpp 2 Kur m�ca ekonomiku? PuffNr. 33. 19.lpp. 3 Dzelzcenieks. Sliedes ved uz augšu. M�r�is Nr. 6. 19.lpp. 4 turpat 5 Datori met�lapstr�d� – t� nav k�da! M�r�is Nr. 9. 24.lpp. 6 Vai tev interes�... M�r�is Nr. 9. 35.lpp.

36

pier�d�šana vec�kiem, ka, darot to, kas tevi interes�, labi nopeln�t var jebkur� jom�.1 Š� raksta sniegt� zia ir l�dz�ga tam, ko propagand� ar� abi jau apskat�tie žurn�li: jaunieši tiek aicin�ti dar�t tieši to, kas vius interes�, nevis, piem�ram, izv�l�ties darbu p�c potenci�l� atalgojuma krit�rija.

2.5.2. PROFESIJAS IZKLAIDES BIZNES�

Sociolo e Kellija Masoni (2004) p�t�jum� par karjeras atspoguojumu žurn�l� Seventeen secin�jusi, ka starp vis�m profesij�m, kas par�d�s žurn�l�, daudz vair�k ir izklaides jomas profesiju p�rst�vju, �paši – aktieru un m�zi�u. Turkl�t š�s profesijas tiek atspoguotas k� re�li ieg�stamas un prestižas karjeras iesp�jas.2 L�dz�ga izklaides jomas profesiju dominance par�d�s ar� šeit analiz�tajos pusaudžu žurn�los. Liela daa inform�cijas žurn�los Popcorn, S�rups un Puff ir velt�ta daž�diem vair�k vai maz�k slaveniem cilv�kiem, kas darbojas izklaides jom�. Visbiež�k ziu slej�s, rakstos un intervij�s par�d�s m�zi�i un aktieri, daž�das starptautiska un viet�ja m�roga slaven�bas.

Visvair�k inform�cijas par karjeru izklaides biznes� – tieši m�zik� – saviem las�t�jiem sniedz žurn�ls Popcorn - atbild�s uz jaut�jumiem par grupu veidošanu un rakstos par daž�diem festiv�liem un konkursiem. Žurn�la sada� „Help Line” grupas Z-Scars solists Andris Kivi�s atbild uz k�das las�t�jas jaut�jumu par grupas veidošanu, dod padomus, k� dibin�t grupu, liel�ku uzsvaru liekot uz to, k� g�t iev�r�bu p�c tam, kad grupa izveidota. Via padomi ir oti praktiski: atrast br�vu nišu un atš�ir�bas z�mi, izveidot pirmos ierakstus, kam tos s�t�t u.c.3

Šaj� paš� sada� var ar� atrast aicin�jumus pievienoties jaundibin�m�m grup�m. Spriežot p�c parakstiem un nor�d�taj�m e-pasta adres�m (babygirl, dump�gais e elis, rock-girl) liel�ko dau no šiem sludin�jumiem raksta meitenes, ta�u tajos parasti ir nor�d�ti tikai vecuma, nevis dzimuma krit�riji. Protams, ir ar� iz�mumi.

� „Uzman�bu! Mekl�jam cilv�kus grupai, v�lams 13-16 gadus vecus. Ja tu m�ki sp�l�t it�ru vai bungas. Tev oblig�ti j�raksta mums...”

� „Sveiki visiem, kas grib piedal�ties grup� „Friends”! Mekl�ju it�ristu, bundzinieku un cilv�ku, kas prot sp�l�t sintezatoru. Vienalga, vai tu esi profi�š vai ies�c�js, galvenais, lai tev pat�k m�zika. Vecuma ierobežojums 15-17 gadi.”

1 Karš ar vec�kiem. S�rups Nr. 29. 11.lpp. 2 Massoni Kelley (2004) Modeling Work: Occupational Messages in Seventeen Magazine. Gender & Society. Vol.18 No.1, February. 53-54.pp 3 V�lamies dibin�t grupu. Popcorn Nr. 30. 31.lpp.

8. un 9. att�ls. Profesion�l� dienesta un RTU Meh�nikas instit�ta rekl�mas žurn�l� M�r�is

37

� „Es taisu MEITE U grupu R�g�! Gaidu visas ieinteres�t�s meitenes – s�tiet man zi�u. Man nepieciešama bundziniece, it�riste un v�l viena soliste.”1

Žurn�l� Popcorn iesp�jas jaunajiem m�zi�iem par�d�tas ar� caur rakstiem par daž�diem festiv�liem. Piem�ram, jauno grupu festiv�ls „Tu esi paman�ts!” žurn�l� raksturots k� t�ds, kas „gadu laik� k�uvis par atsp�riena punktu daudz�m jaunaj�m grup�m. Uzvara šaj� konkurs� ne vien �auj b�t paman�tam, bet ar� p�c�k mudina tiekties uz kaut ko vair�k. Un daudziem tas izdodas”.2 Ar� festiv�ls „Liep�jas dzintars” tiek raksturots l�dz�gi: „Savu uzdevumu – b�d�t augšup jaun�s grupas – „Liep�jas dzintars” pild�ja ar� šogad.”3 Tom�r j�piemin k�da abu festiv�lu atspoguojumu iez�me: tiek nostiprin�ts iespaids, ka veiksm�g�k�s jaun�s grupas ir puišu grupas. Gan rakstos, gan fotogr�fij�s par�d�tas tikai puišu grupas, piem�ram, ilustr�cij�s par festiv�lu „Tu esi paman�ts!”, izemot skat�t�ju bildi, redzami ir tikai puiši. Savuk�rt, spriežot p�c „Liep�jas dzintara” fotogr�fij�m, tikai ret�s grup�s ir dal�bnieces – meitenes, ta�u par vi�m netiek rakst�ts. T�tad, š� situ�cija ir tieši pret�ja sludin�jumos redz�t�jam, kur aicin�jumus pievienoties grupai s�ta tieši meitenes.

Žurn�los daž�du izklaides jomas p�rst�vju st�sti oti bieži par�da tikai viu dz�ves „spožo” pusi, situ�ciju, kad pan�kumi jau ir ieg�ti un teju vien�g�s probl�mas ir saist�tas ar m�lest�bu un attiec�b�m. Ta�u žurn�lu S�rups un Puff ziu lap�s un atseviš��s intervij�s ar viet�jiem m�zi�iem par�d�s daž�di darbi, kas viiem j�dara paral�li radošajai darb�bai, lai sp�tu sevi uztur�t.

Reiz�m viet�jo slaven�bu darbi ir saist�ti ar viu muzik�lo darb�bu vai vismaz k�du citu izklaides jomas darbu, piem�ram, reperis Gacho m�ca jauniešiem repot un izprast „t�ro hiphopu”4, bet grupas Finx soliste Gunita Ozola ir ar� raid�juma vad�t�ja Latvijas m�zikas kan�l�.5 Savuk�rt Ozola peas avots ir veikalu t�kls „Street Shop”, kuru m�zi�is paplašina. Viš tom�r piemin ar� savas veiksm�g�s darb�bas �nas puses: „Darbošan�s šaj� jom� tom�r mazliet trauc� m�zikai, jo prasa daudz laika.”6

Jauno m�zi�u centieni darboties sav� profesij� par�d�s ar� saist�b� ar telev�zijas šovu „Zvaigžu fabrika” u.tml. bijušajiem dal�bniekiem, kuriem šobr�d nepieciešami peas avoti �rpus izklaides sf�ras. Viu pašreiz�jie darbi visbiež�k ir piln�gi nesaist�ti ar m�ziku, piem�ram, bijus� „fabrikante” Vanilla gan str�d� par sekret�ri, gan tulko filmas7, bet U.C.I.S. šobr�d ir atbild�gais par noliktavu k�d� uz�mum�8. Žurn�la Puff las�t�ji var uzzin�t, ka Candy šobr�d str�d� par manik�ri, tom�r v�l nav atmetusi cer�bu k�t par dzied�t�ju: „Liene ikdien� pelna naudi�u, kr�sojot citiem nadzi�us, bet ir no tiem fabrikantiem, kura joproj�m turpina savu m�zi�es karjeru un neatmet sapni k��t par popul�ru dzied�t�ju.”9

Inform�cijai par grupas Prego dal�bnieka Kalvja Jen�a instruktora darbu atp�tas centra Lido b�rnu autoskol� seko koment�rs: „Laikam gan m�zi�is nepelna tik daudz, ja jau n�kas piestr�d�t atp�tas centr�?!”10 Kopum� š�da inform�cija par viet�jo m�zi�u centieniem dod priekšstatu par Latvij� past�vošo situ�ciju: nav iesp�jams g�t pan�kumus izklaides jom� un

1 Visi sludin�jumi no: Help-Line. Popcorn Nr. 27. 29.lpp. 2 „Tu esi paman�ts!” Popcorn Nr. 34. 4.lpp. 3 Tav� un man�j� Liep�j�! Popcorn Nr. 35. 6.lpp. 4 Gacho ir aizemts. S�rups Nr. 26. 3.lpp. 5 FINX Gunita – TV seja. S�rups Nr. 34. 3.lpp. 6 Ozols tagad veikalnieks. S�rups Nr. 27. 3.lpp. 7 Vanilla tulko filmas. S�rups Nr. 31. 2.lpp. 8 U.C.I.S. str�d� noliktav�. S�rups Nr. 29. 2.lpp. 9 Aš� meitene Candy. Puff Nr. 30. 6.lpp. 10 Kalvis piestr�d� Lido! Puff Nr. 34. 5.lpp.

38

sal�dzinoši �tri nopeln�t pietiekami daudz naudas. Atš�ir�b� no �rzemju m�ksliniekiem, popularit�te šeit Latvij� nenoz�m� lielus ien�kumus – šis ir secin�jums, pie kura var non�kt žurn�lu las�t�ji, un tas ir piln�b� dzimumu neitr�ls.

Šaj� darba iesp�ju kontekst� par�d�s ar� šobr�d popul�rais jaut�jums par darbu �rzem�s. Tom�r žurn�los piemin�tie cilv�ki, kuri gatavojas str�d�t citur, sola atgriezties Latvij�. Piem�ram, inform�cija par M�r�a Feldberga darbu un m�c�b�m Anglij� nosl�dzas ar v�rdiem: „Par laimi, m�kslinieks sola atgriezties Latvij�, jo vi�u šeit saista m�su tautas kult�ra un trad�cijas.”1 Ar� viens no „fabrikantiem” – Dave, kurš šobr�d m�c�s un str�d� Anglij�, dom� p�c m�c�bu beig�m atgriezties Latvij�2, savuk�rt grupas Gain Fast dal�bnieki vienk�rši uz p�ris m�nešiem dodas uz V�ciju, lai peln�tu „lielo pi�i” k� ielu muzikanti.3 Interesanti, ka apskat�taj� laika period� nav nevienas zias par meiten�m, kas pl�no dodies pe� uz �rzem�m, š�du iesp�ju apsver tikai puiši.

2.5.3. CITU PROFESIJU ATSPOGU�OJUMS

Lai gan ret�k, tom�r jauniešu žurn�los par�d�s ar� citas, ne ar izklaides jomu saist�tas profesijas. Attiec�b� uz žurn�lu M�r�is šo profesiju diapazons ir diezgan plašs, ietverot ar� intervijas ar to amatu, kas aprakst�ti profesiju rubrik�s, p�rst�vjiem. K� jau min�ts, žurn�l� sniegtie profesiju apraksti dzimumu aspekt� ir oti neitr�li, bet intervij�s par�d�s inform�cija par valdošajiem stereotipiem.

Puisis, kurš m�c�s un str�d� par konditoru, intervij� st�sta: „Varb�t izskat�s diezgan neierasti, ka v�riešu k�rtas p�rst�vji taisa k�ci�as, bet ar� pav�ri v�rieši ta�u ir lab�ki par sieviet�m pav�r�m.”4 Savuk�rt meitene, kura m�c�s par ainavu arhitekti, intervij� saka: „Ja b�tu vi�iem [vec�kiem] piedzimusi k� d�ls, droši vien b�tu g�jusi stud�t Meža fakult�t�. T� k� es esmu sieviete, vajadz�ja mekl�t citu risin�jumu.”5 Abi šie jaunieši sarun�s par�da, ka sabiedr�b� past�v zin�mi stereotipi par profesiju sadal�jumu p�c dzimuma, bet katra paša zi� ir tos iev�rot vai neiev�rot. Ja topoš� ainavu arhitekte tiem ir pak�vusies, tad konditors apzin�s sava amata iesp�jamo neierastumu, ta�u to pamato ar citu valdošu pie�mumu: pav�ru v�riešu lab�k�s prasmes, sal�dzinot ar pav�r�m sieviet�m.

Citas profesijas, par kur�m žurn�los inform�cija tiek sniegta sal�dzinoši biež�k, ir saist�tas ar karjeru sport� un modeu pasaul�. Pirmais no darb�bas virzieniem par�d�s vair�kos žurn�la Spic� rakstos, otrais – meiteu žurn�l� Avene. Abos žurn�los un abu darb�bas virzienu gad�jum� tiek skat�tas tieši iesp�jas Latvij�, bet, ja sporta karjer� tiek vair�k rakst�ts par puišiem, tad modeu karjera tiek saist�ta ar meiten�m. Protams, gan sports, gan modes pasaule ir temati ar� citos jauniešu žurn�los, ta�u tie ir maz�k par�d�ti k� iesp�jam� karjera.

Spic�s sada� „Sportoju” public�tie raksti par sportistiem ir tieši orient�ti uz pan�kumu g�šanas iesp�j�m, kas tiks apl�kotas atseviš�i, t�p�c šeit vair�k tiks analiz�ts žurn�l� Avene par�d�tais modeu darbs. Raksts „Atkl�j sev� gulbi!” st�sta las�t�j�m par „Natalie” modeu skolu, taj� vair�kas audz�knes pauž savu viedokli par to, kas vi�m pat�k šaj� skol�, un

1 M�rcis p�rziemos London�. S�rups Nr. 26. 2.lpp. 2 Dave precas! S�rups Nr. 34. 2.lpp. 3 Didzis un Andžejs brauc peln�t pi�i. S�rups Nr. 30. 3.lpp. 4 Miltu kaujas notiek reti. M�r�is Nr. 7/8. 25.lpp. 5 M�ksliniece ainavu arhitekt�ras r�mjos. M�r�is Nr. 9. 19.lpp.

39

past�sta ar� saviem n�kotnes pl�niem, piem�ram, 13 gadus veca meitene saka: „N�kotn� v�los turpin�t apg�t modeles profesiju un ar laiku str�d�t k� profesion�la modele.”1

Cit� žurn�la Avene numur� ir public�ta intervija ar Ilzi Ciematnieci, kura, blakus st�stam par savu aizrašanos ar viduslaikiem, st�sta par modeles darbu, kuru pametusi: „Izbijus� modele uzskata, ka izaugusi no modes pasaules, vi�ai apnicis š� darba virspus�gums, attieksme, ne�st� pasaule, viltus emocijas un nezi�a par r�tdienu.” Cit�ta ar� pati Ilze: „Neesmu prece un nev�los sevi nost�d�t šaj� status�, jo nej�tos vienl�dz�ga ar televizoru un mikseri, esmu kas vair�k.”2 Š� intervija dod piln�gi pret�ju ziu iepriekš�jam rakstam, par�dot modeu darba negat�vo pusi.

Modeles darba gr�t�bas nedaudz ieskic�tas ar� modeu skolas vad�t�ja Ginta Budes atbild� uz jaut�jumiem žurn�la S�rups sada� „Atbild speci�lists”. Viš paskaidro gan modelei nepieciešamos auguma parametrus, gan past�sta par m�c�bu maksu modeu skol�, vienlaikus uzsverot: „Var b�t ar� t�, ka meitene s�k m�c�ties par modeli, bet m�c�bu gait� saprot, ka tas nemaz nav tik viegli un forši (daudz�m meiten�m ir radies š�ds iespaids par mode�u profesiju), un izv�las citu nodarbošanos.” 3

Starp Aven� public�tajiem rakstiem ir ar� raksts par v�riešu skaistumkonkursu „Manhunt International”. Taj� interv�ts dal�bnieks no Latvijas, kurš st�sta: „Konkursa ž�rija visliel�ko uzman�bu piev�rš puišu vizu�lajiem dotumiem un gaitai [..] j�piebilst, ka puišu intelektam p�r�k lielu uzman�bu šaj� konkurs� nepiev�rš.”4 Tom�r rakst� uzsv�rta skaistumkonkursa noz�me turpm�k� modea karjeras veidošan�, ieg�t noz�m�gu cilv�ku uzman�bu un, iesp�jams, veidot cita veida karjeru izklaides jom�. Šis st�st�jums par�da, ka ar� puiši var k�t par modeiem, par ko parasti tiek run�ts ret�k, ta�u t� k� raksts ir public�ts meiteu žurn�l�, tas savu potenci�lo m�r�auditoriju nesasniedz.

T�dos žurn�los k� Popcorn un Puff tiek st�st�ts tikai par modeu konkursu „Baltic Beauty 2006”, kur� piedal�j�s tikai meitenes un uzvar�ja latviete. Abos rakstos raksturots model�m nepieciešamais izskats, k� izcilas att�lotas uzvar�t�jas un ar� citu dal�bnie�u n�kotnes izredzes pasaules modes galvaspils�t�s, t�d�j�di par�dot modeles darbu k� oti perspekt�vu.5

Blakus st�st�jumiem par daž�d�m profesij�m, kur�s cilv�ki str�d� vai kur�s v�l�tos str�d�t, žurn�los atseviš�os slaven�bu st�st�jumos par�d�s ar� nev�lamu profesiju nosaukumi. Piem�ram, Kalvis no grupas Prego nor�da: „es varu b�t jebkas – b�rmenis, oficiants utt., tikai ne kr�v�js.”6 Savuk�rt Žanete Skarule, MTV Latvija v�džejs, intervij� st�sta: „Neatbalstu cilv�kus, kuri aizbrauc uz �rzem�m un visu m�žu str�d� par trauku mazg�t�j�m vai lasa zemenes.”7 T�tad, abos gad�jumos tiek noraid�ti zem�kas kvalifik�cijas darbi, Žanetes gad�jum� – �paši š�ds darbs �rzem�s bez izaugsmes iesp�j�m.

2.5.4. B�RN�BAS ST�STI

Pusaudžu žurn�los intervij�s ar slaven�b�m bieži tiek jaut�ts ar� par viu skolas gadiem un to, k�di vii bija b�rn�b�. No šiem st�stiem las�t�ji var konstru�t t�da jaunieša t�lu, kurš n�kotn�

1 Atkl�j sev� gulbi! Avene Nr. 16. 14.lpp. 2 Meitene, kura fano par viduslaikiem. Avene Nr.15. 30.lpp. 3 K� k�t par modeli? S�rups Nr. 33. 34.lpp. 4 Kur groz�s skaist�kie puiši pasaul�? Avene Nr. 14. 24.lpp. 5 Baltijas skaist�k� modele ir latviete! Popcorn Nr. 29. 6-7.lpp.; Baltic Beauty 2006 uzvar latviešu meitene! Puff Nr. 29. 10-11.lpp. 6 Kalvis – plaša profila speci�lists. S�rups Nr. 29. 3.lpp. 7 Žanete Skarule – MTV Latvija m�zikas kan�la vad�t�ja. Puff Nr. 29. 7.lpp.

40

g�s pan�kumus k�d� jom�. Kopum� šajos b�rn�bas st�stos par�d�s tendence: sieviešu dzimuma p�rst�ves sevi jaun�bas gados raksturo k� trakul�gas, veidojot „pašpuikas” t�lu.

Piem�ram, dzied�t�ja Aisha sevi skolas gados raksturo t�: „Kad s�k�s tie trakie gadi – sept�t�, astot� klase, manu neviens nevar�ja sav�kt. Mani aizveda l�dz skolas durv�m, ielaida iekš�, es pa otru pusi tik un t� izšmaucu �r� un aizg�ju savu ce�u.”1 Via tom�r nor�da, ka neautu sev bastot skolu, jo tas nebija pareizi, bet piebilst: „�sten�b� neko nenož�loju.” L�dz�gi „pašpuikas” st�sti ir ar� MTV Latvija šovu vad�t�jai Žanetei Skarulei2 un LNT ziu vad�t�jai Krist�nei Garkl�vai, kura st�sta: „Nebiju nek�da maz�, paklaus�g� meitene, dr�z�k t�ds viet�jais bosiks.” Bet skolas gados viai „bija ne tikai labas atz�mes, bet ar� piez�mes”.3

Cits piem�rs ir šobr�d popul�r� jaun� aktrise Keira Naitlija, kura intervij� st�sta: „Biju teicamniece – pati pirm� klas�. Es vienm�r pirm� c�lu roku. Mani m�jas uzdevumi vienm�r bija izpild�ti laik�. Es nekad nepaliku p�c stund�m. Tagad man ir kauns par to run�t, jo t�ds uzved�bas paraugs ir tik garlaic�gs!”4 P�d�j� fr�ze nor�da, ka aktrise j�tas, iesp�jams, neieder�ga parastajos slaven�bu st�stos, kurus raksturo atš�ir�ga attieksme pret skolu un m�c�b�m.

Lai gan ar� slaveno v�riešu dzimuma p�rst�vju st�stos iez�m�jas skolas laikos dar�t�s palaidn�bas, tajos bieži vien uzsv�rtas sekmes m�c�b�s. Par Aigaru Run�i no grupas „Borowa MC” S�rup� st�st�ts: „Aigars visu m�žu ir bijis teicamnieks, skolas sabiedrisk�s dz�ves virz�t�js un olimpi�žu dal�bnieks gan rajon�, gan valsts m�rog� teju vai visos m�c�bu priekšmetos! [..] Paral�li tam skol� Aigars bijis gandr�z vai vien�gais, kurš las�jis visas gr�matas un v�l ar� t�das, kuras nebija oblig�t�s literat�ras sarakst�.”5

Protams, ar� attiec�b� uz puišiem ir iz�mumi, piem�ram, Džonijs Deps 15 gadu vecum� pameta skolu, lai k�tu par rokzvaigzni6, ta�u iez�m�jas tendence, ka abu dzimumu p�rst�vji uzsver savam dzimumam netipisk�k�s skolas gadu paz�mes. Ja meitenes parasti ir k�rt�gas, bet puiši nepaklaus�gi, tad slaven�bas oti bieži sevi pozicion� k� neatbilstošu šim dal�jumam.

2.5.5. PAN�KUMU G�ŠANA

T� k� jauniešu žurn�los visbiež�k tiek sniegta inform�cija par slaven�b�m, las�t�ji reiz�m var ieg�t ne tikai b�rn�bas, bet ar� pan�kumu st�stus, tostarp pan�kumu „formulas” un v�rt�jumu par pan�kumu g�šanu noteikt� veid�. Kellija Masoni p�t�jum� par žurn�lu Seventeen ir secin�jusi, ka karjeras izklaides jom� žurn�l� par�d�tas k� t�das, kuru ieg�šanai bieži ir nepieciešama tikai veiksme, kas ir pret�ji talantam vai smagam darbam.7 Pret�ja aina iez�m�jas šeit analiz�tajos pusaudžu žurn�los: darbs par�d�ts k� galvenais pan�kumu g�šanas priekšnoteikums, savuk�rt tiek kritiz�ti tie sasniegumi, kas g�ti viegl� ce�.

Parisas Hiltones debija m�zikas jom� ir izteikt�kais piem�rs, kura kontekst� par�d�s noteikta pan�kumu g�šanas veida nosod�jums vai vismaz kritiska attieksme. Spic�s raksts, kas velt�ts Parisas Hiltones pirm� albuma izn�kšanai s�kas ar v�rdiem: „K�du slavu grib�šu, t�du

1 Ro��g� un nedaudz b�rniš��g� Aisha. Puff Nr. 34. 7.lpp. 2 Žanete Skarule – MTV Latvija m�zikas kan�la vad�t�ja. Puff Nr. 29. 7.lpp. 3 Nebaid�ties no darba. M�r�is Nr. 9. 29.lpp. 4 Jaun� superzvaigzne Keira Naitlija. Puff Nr. 26. 18.lpp. 5 Latgales Betmens. S�rups Nr. 26. 9.lpp. 6 Pir�tu re�l� dz�ve. Popcorn Nr. 28. 12.lpp. 7 Massoni Kelley (2004) Modeling Work: Occupational Messages in Seventeen Magazine. Gender & Society. Vol.18 No.1, February. 55p.

41

nopirkšu. T� var teikt Parisa Hiltone.”1 T�l�k rakst� izteikta doma, ka bag�tajai mantiniecei bijis par maz ar modeles darbu, film�šanos, smaržu izlaišanu, gr�matas izdošanu un visu p�r�jo, ko via nopirkusi par „vect�ti�a un t�ta sapeln�tajiem miljoniem”, t�p�c tagad via piev�rsusies m�zikai. L�dz�gs v�rt�jums tiek pausts ar� žurn�l� Popcorn: „Ja tev ir daudz naudas, pirmajiem m�in�jumiem visas durvis va��.”2

Kritika velt�ta ar� t�m slaven�b�m, kam pan�kumi „sak�puši galv�” un kuras nev�r�gi izturas pret saviem darba pien�kumiem. Žurn�ls Spic� apraksta aktrises Lindsijas Lohanas br�vdienas „paemšanu” p�c k�das ball�tes: „..režisoriem š�das izdar�bas nepatika – un Lindsija sa��ma v�stuli ar r�jienu. Taj� meitene nosaukta par bezatbild�gu un neprofesion�lu cilv�ku, kurš uzvedas k� b�rns3. Taisn�ba vien ir.”4

Interesanti, ka tieši m�kslinie�u – sieviešu sasniegumi tiek apšaub�ti iesp�jamu soci�lu kontaktu vai naudas d�, ar� viu nev�r�ba pret darba pien�kumiem v�rt�ta stingr�k. Tom�r j�piemin, ka ar� žurn�los atrodamie pozit�vo pan�kumu st�sti visbiež�k ir tieši par sieviešu dzimuma dzied�t�j�m un aktris�m. Atzin�gi nov�rt�tas t�s, kas pan�kumus sasniegušas ar smagu darbu.

Žurn�l� Spic� piln�gi cit�di tiek st�st�ts par jauno m�zi�i Riannu – vias karjeras apraksts tiek veidots k� „pelnruš��tes st�sts”, reiz� uzsv�rts, ka „Riannas skaist� un laim�g� dz�ve ir tikai smaga darba un pašas dzied�t�jas p�li�u aug�i”5, kas gan zin�m� m�r� ir pretrun� ar raksta virsrakstu: „Liktea m�lul�te Rianna”. Rakst� ar� sniegta dzied�t�jas pan�kumu formula: „sapnis + neatlaid�ba = pan�kumi”, papildus tam pieminot, ka nedr�kst aizmirst pateic�bu saviem labv�iem, optimismu un sava rakstura par�d�šanu no lab�k�s puses.

Sava pan�kumu atsl�ga ir ar� v�l sal�dzinoši mazpaz�stamajai 17 gadus vecajai Latvijas jaunajai m�zi�ei Zaigai Tapiai. Meitenes intervij� žurn�lam Avene par�d�s, ka via m�r�tiec�gi jau no tr�s gadu vecuma m�c�s dzied�t, pati ar� raksta v�rdus un m�ziku un nekad neizmanto fonogrammu. Rakst� uzsv�rts: „M�zi�e nev�las, lai vi�ai viss viegli n�k, vi�a v�las visu sasniegt pati, nevis iekrist k�dam producentam rok�s un gaid�t, lai no vi�as uztaisa kaut ko.” Zaigas 3 zelta likumus pan�kumu sasniegšanai ir: (1) uzticies tikai sev; (2) izturies t�, it k� nospraustie m�r�i b�tu jau sasniegti; (3) atceries, viss s�kas no tevis pašas, audzini pašapziu!6

Ar� žurn�l� Puff public�t� intervija ar Mariju Naumovu un zia par Dzintaru ���u k� pozit�vas uzsver situ�cijas, kad sasniegumi tiek g�ti paša sp�kiem. Par ���u rakst�ts: „Bieži vien atpaz�stam�bu izpeln�s jau slavenu vec�ku atvases un t� ir nepamatota, tom�r šoreiz ir cit�di... �ig�nz�ns no Sabiles pats izc�n�jis sev slavu un atpaz�stam�bu.”7 Intervijas ievads ar Mariju Naumovu skan: „Marija nav kapr�za pasaku princese, gluži otr�di – visu, ko dz�v� sasniegusi, vi�a pan�kusi ar savu darbu un neatlaid�bu.”8 Vias intervij� iez�m�jas ar� daži padomi pan�kumu sasniegšanai: neatlaid�gs darbs un nebaid�šan�s no k�d�šan�s.

Žurn�ls Popcorn ar� bieži public� slaven�bu „veiksmes st�stus”, tikai š� žurn�la raksti vair�k velt�ti �rzemju popul�rajiem cilv�kiem. Š�d� stil� veidoti, piem�ram, raksti par MTV Latvija

1 Dzied�t�ja. Spic� Nr. 32. 9.lpp. 2 Parisa draiskojas Malibu pludmal�. Popcorn Nr. 28. 10.lpp. 3 Žurn�la redakcijas uzsvars 4 Lindsija dab� r�jienu. Spic� Nr. 32. 5.lpp. 5 Liktea m�lul�te Rianna. Spic� Nr. 34. 8.lpp. 6 Es dziedu tikai dz�vaj�! Avene Nr. 16. 23.lpp. 7 Slaven�kais Latvijas b�rns – Dzintars ���a. Puff Nr. 29. 5.lpp. 8 Marie N recepte m�r�u sasniegšanai. Puff Nr. 33. 6.lpp.

42

v�džejiem1, Lielbrit�nijas grupu „Arctic Monkeys”, kuri, atš�ir�b� no daudz�m cit�m grup�m, prot dzied�t par jauniešu dz�ves bieži skarbo realit�ti2, k� ar� par jauno dzied�t�ju Liliju Alenu, kurai nav bijis neviena drauga un kura pametusi skolu, bet nu via ir kuvusi par gada liel�ko atkl�jumu m�zik�3. Kopum� šie un citi st�sti veidoti t�, ka par�da katru no šiem cilv�kiem k� pavisam vienk�ršu un cilv�c�gu, iesp�jams, l�dz�gu ikvienam no las�t�jiem.

L�dz šim aprakst�tie pan�kumu g�šanas st�sti vair�k bijuši par sieviešu dzimuma p�rst�v�m, t�p�c j�piemin ar� Avenes raksts par krievu dzied�t�ju Dimu Bilanu, kur� par�d�ts via gr�tais ceš l�dz sasniegumiem, s�kot ar vec�ku pretest�bu: „Vec�ki cer�ja, ka d�ls izv�l�sies ko nopietn�ku. Ta�u, m�coties piektaj� klas�, Dima pats izl�ma par labu m�zikas skolai, un vec�kiem n�c�s samierin�ties.”4 Puisis ne tikai piedal�jies neskait�mos konkursos, bet ar� k�du laiku nakt�s uzkopis ap �rbu veikalu, lai ieg�tu naudu dz�vošanai un studij�m.

Atseviš�i j�apl�ko pan�kumu g�šana sport�, kas iez�m�jas dažos no rakstiem žurn�la Spic� sada� „Sportoju”, kuros ir raksti par Latvijas jaunajiem sportistiem, visos gad�jumos – v�riešu dzimuma. Šie sportisti tiek pozicion�ti k� paraugi, piem�ram, intervija ar Staislava Olijara treneri nosaukta „K� k�t par Eiropas �empionu?”5 Taj� k� galven�s Olijara �paš�bas, kas auj viam g�t pan�kumus, treneris nosauc sp�ju lieliski koncentr�ties c�ai un nek�d�gu nojautu par to, kas j�dara.

Abi p�r�jie sportisti ir jaun�ki: jaunais Latvijas tenisa talants Andis Juška ir dzimis 1985. gad�6, BMX Pasaules un Eiropas �empions latvietis Reits Elnionis ir tieši Spic�s las�t�ju vecum� – viam ir devii gadi7. Pats Reits uzskata, ka galvenais pan�kumu g�šan� ir tren�šan�s: „Ja es daudz tren�šos, tad atkal braukšu pa pirmo!” Savuk�rt tenisists Andis uzsver, ka Latvij� netr�kst nek�, lai k�tu par labu tenisa sp�l�t�ju, viš ar� uzsver vec�ku noz�mi sporta karjeras izv�l�: „Mani abi vec�ki sp�l� tenisu. Jau b�rn�b� vi�i mani vad�ja uz laukumiem. Paties�b� t� bija vair�k vi�u izv�le. V�l�k ar� man iepatik�s.”

Vec�ku k� pan�kumu veicin�t�ju ietekmi pauž ar� flautiste Sandra Vee, kura intervij� žurn�lam Puff nor�da: „Liels paldies mammai, kura piespieda turpin�t ies�kto, un viss aizg�ja.”8

Kopum� pusaudži no žurn�liem var g�t iespaidu, ka pan�kumi ir patieš�m ko v�rti, ja to ieg�šanai pielikts god�gs, neatlaid�gs darbs. Ir v�rojamas nelielas atš�ir�bas starp t�m �paš�b�m, kuras tiek defin�tas k� meiten�m un puišiem nepieciešamas, lai g�tu pan�kumus. Intervij�s ar sasniegumus guvušaj�m sieviet�m ir uzsv�rtas t�das �paš�bas k� smags darbs un neatlaid�ga sekošana savam sapnim, nebaidoties no k�d�m. Smags darbs tiek defin�ts ar� puišiem nepieciešamo �paš�bu kl�st�, tom�r viu st�stos sekošana sapnim iez�m�jas daudz radik�l�k, piem�ram, aizejot no m�j�m. Abu dzimumu p�rst�vjiem k� noz�m�gs faktors ir vec�ku ietekme un pamudin�jums sekot noteiktai karjerai, kas s�kotn�ji, iesp�jams, ir bijusi pašam b�rnam neinteresanta.

1 Viena sekunde, kas izš��ra MTV jauno d�džeju likteus! Popcorn Nr. 28. 4-5.lpp. 2 Vienalga, par ko m�s vius uzskat�m, vii t�di nav: Arctic Monkeys. Popcorn Nr. 32. 16-17.lpp. 3 Jaun� britu skand�liste Lilija Alena. Popcorn Nr. 33 10-11.lpp. 4 Siržu lauz�js Dima. Avene Nr. 15. 24.lpp. 5 K� k�t par Eiropas �empionu? Spic� Nr. 34., 32-33.lpp. 6 Latvij� ir viss, lai sp�l�tu! Spic� Nr. 31. 33.lpp. 7 Reits brauc pa pirmo! Spic� Nr. 32. 32-33.lpp. 8 Flautiste Sandra Vee iekaro Latviju. Puff Nr. 34. 16.lpp.

43

SECIN�JUMI

Dzimumu lomu reprezent�cija pusaudžu žurn�los kopum� nav v�rt�jama viennoz�m�gi, jo bieži vien žurn�los tiek sniegta pretrun�ga vizu�l� un tekstu�l� inform�cija, piem�ram, žurn�los iekaut�s fotogr�fijas atseviš�os gad�jumos ir pretrun� ar ekspertu ieteikumiem rakstos un ne vienm�r atbilst žurn�lu m�r�a auditorijas vecumam. Turpin�jum� ir apkopoti p�t�juma secin�jumi par noteikt�m t�m�m, kas ir ietvertas pusaudžu žurn�los.

M�lest�ba un savstarpj�s attiec�bas. M�lest�bas un savstarp�jo attiec�bu t�ma ir viena no centr�laj�m pusaudžu žurn�los Popcorn, S�rups un Puff, pavisam nedaudz t� par�d�s žurn�l� Avene, bet nemaz nav atrodama žurn�los Spic� un M�r�is, jo tie ir orient�ti uz cit�m vecuma un m�r�a grup�m.

Jaut�jumu un atbilžu lap�s daudz vair�k v�stuu ir no meiten�m, tom�r uz retajiem puišu jaut�jumiem ekspertu padomi visum� ir oti l�dz�gi tiem, kas tiek sniegti meiten�m. Galven�s un visvair�k diskut�t�s probl�mas jaut�jumu un atbilžu lap�s ir meiteu simp�tijas pret puišiem un no t�m izrietošie meiteu centieni izpeln�ties simp�tisko puišu uzman�bu vai m� in�jumi izprast daž�das savstarp�jo attiec�bu nianses. Ekspertu atbildes uz šiem jaut�jumiem nem�dz b�t �paši daudzveid�gas.

ASV mediju p�tniece Dirhema nor�da, ka pusaudžu žurn�lu rakstos tiek apgalvots, ka kopum� uz meiten�m tiek izdar�ts spiediens nodarboties ar seksu un t�p�c vi�m b�tu j�atturas no seksu�l�m attiec�b�m un seksu�l�s attiec�bas vajadz�tu uzs�kt tikai p�c r�p�gas p�rdom�šanas. Latvijas pusaudžu žurn�lu ekspertu atbild�s uz pusaudžu uzdotajiem jaut�jumiem saist�b� ar seksu ir atrodamas l�dz�gas iez�mes Dirhemas atkl�taj�m. Tom�r šo rubriku ilustr�šana ar meiten�m maz nosedzošos ap �rbos un p�riem, kas atkl�ti izr�da savas simp�tijas un iek�ri, rada pretrunas sniegtaj� zi� – eksperti iesaka izv�rt�t v�lmes un nesteigties ar seksu�l�m attiec�b�m, bet att�li dr�z�k ievirza uz pret�jo.

Dirhemas secin�jumi par atš�ir�gi veidotaj�m meiteu un puišu lom�m attiec�b�s sasaucas ar�dzan ar Latvijas pusaudžu žurn�los pausto – nepieciešam�bu meiten�m uzman�ties no puišu v�lm�m un kritiski izv�rt�t savu r�c�bu un puiša tuvošanos (akcept�jot vai noraidot to), jo puišu seksualit�te nav problematiz�ta un tiek atz�ta k� nekontrol�jama, bet meiteu seksualit�tei vienm�r j�b�t kontrol�tai.

Padomi pirmajiem randiiem, flirt�šanai un vasaras pavad�šanai pamat� ir l�dz�gi abiem dzimumiem. Tom�r meiten�m dom�tie padomi m�dz b�t pretrun�gi – vias tiek mudin�tas veidot �slaic�gas attiec�bas un izbaud�t skaistos mirkus, un vienlaic�gi tiek br�din�tas uzman�ties no puišu v�lm�m p�c seksa, bet šiem rakstiem tiek pievienoti izaicinoši att�li.

Virkne rakstu ar padomiem topoš�m vai esoš�m attiec�b�m ir dom�ti gan meiten�m, gan puišiem, lai pal�dz�tu vairot sapratni viu attiec�b�s. Ar š�diem padomu rakstiem pusaudžu žurn�li cenšas atainot attiec�bas to ide�laj� form�, kad taj�s valda demokr�tija, abpus�ja sapratne un ciea, t�d�j�di konstru�jot v�rt�bu modeus, p�c kuriem jauniešiem tiekties. Testos ar�dzan tiek izvirz�ti noteikti modei – gan k� daž�du puišu tipu aprakst�šana (tipolo iz�šana), gan attiec�bu formas un v�rt�bas.

Dažk�rt ir gr�ti izprotams, uz kuru pusaudžu vecuma grupu ir attiecin�ti raksti, jo ir gan t�di, kur tiek run�ts par agr�nu pusaudžu gadu attiec�bu jaut�jumiem, gan t�di raksti, kas neatbilst pusaudžu žurn�lu m�r�auditorijai, bet var�tu b�t piem�roti 20-30 gadu vecuma grupas

44

p�rst�vjiem (piem�ram, plusu un m�nusu uzskait�jums kopdz�ves uzs�kšanai 13-17 gadus veciem pusaudžiem neš�iet piem�rots).

�ermenis un t� atspoguojums. Pusaudžu žurn�los saist�b� ar �ermeni atrodamo vienaudžu poz�ciju veido pusaudžu uzskati par pret�j� dzimuma v�lamo �rieni un jaut�jumi par sev svar�gu probl�mu risin�šanas iesp�j�m. Ja puiši detaliz�t�k nor�da uz to, kas pret�j� dzimuma �r�j� izskat� viiem pat�k un kas nepat�k, tad meitenes vair�k uztraucas par savu izskatu un ar to saist�t�m probl�m�m. To uzskat�mi par�da pusaudžu žurn�lu S�rups, Puff un Popcorn jaut�jumu un atbilžu lapas, kur�s liel�ko dau ar �ermeni saist�tu jaut�jumu uzdevušas meitenes.

Žurn�lu jaut�jumu un atbilžu lap�s public�tie probl�mjaut�jumi, kas ir aktu�li meiten�m, auj konstru�t priekšstatu par pusaugu meiteu izt�loto „ide�lo” �ermeni. Savuk�rt, puišu uzdotie jaut�jumi sniedz tikai nelielu ieskatu probl�m�s, kas b�tu j�p�rvar, lai neb�tu j�kaunas par savu �r�jo izskatu. Speci�listu atbildes jaut�jumu un atbilžu lap�s ierasti tiek pasniegtas, adres�jot t�s jaut�jumu uzdev�jam un nepiev�ršot uzman�bu tam, ka l�dz�ga probl�ma var�tu skart ar� pret�j� dzimuma p�rst�vjus. T�d� veid� pusaudžiem l�dz ar probl�mas risin�jumu tiek pasniegta neviennoz�m�gi interpret�jama zia.

Mediji savu poz�ciju saist�b� ar �ermeni veido gan ar rakstiem par �ermea att�st�bas, vesel�bas un kopšanas jaut�jumiem, gan ar� ar rakstu vizu�lo noform�jumu. Pusaudžu žurn�los S�rups, Puff un Popcorn public�tie raksti par vesel�bu un �ermea att�st�bu, kas velt�ti tikai meiteu/puišu �ermea att�st�bai pubert�tes period�, ir izvirz�tajai t�mai atbilstoši. Savuk�rt raksti, kas tiek attiecin�ti vienl�dz uz meiten�m un uz puišiem, ir vair�kos aspektos nekonsekventi, un z�d l�dz tam iev�rot� dzimumu neitr�l� poz�cija, proti, atseviš�i jaut�jumi stereotipiski tiek saist�ti ar meiten�m, bet citi – ar puišiem. Lai izvair�tos no stereotipisku un sagroz�tu ziu pasniegšanas, ieteikumus par �ermea kopšanu un vesel�bas saglab�šanu v�lams pasniegt dzimumu neitr�li.

Pusaudžu žurn�los sniegtie ieteikumi �r�j� izskata uzlabošanai p�rsvar� paredz�ti meiten�m. Ar� slaven�bu atspoguojums pusaudžu žurn�los nor�da, ka saist�b� ar �ermea un ar t� probl�mu risin�šanu par�d�s tikai sievietes. T�d� veid� gan saturiski, gan vizu�li tiek nostiprin�ts priekšstats par to, ka �r�jais izskats ir b�tisk�ks sievietei, nevis v�rietim un ka r�pes par to ir neatemama sievietes dz�ves sast�vdaa. Žurn�los bieži vien sastopam� nekritisk� slaven�bu dz�vesstila un �ermea main�šanas prakses att�lošana ir v�rt�jama negat�vi, jo veicina priekšstata izplat�bu par to, ka radik�la iejaukšan�s sava �ermea darb�b� (plastisk�s oper�cij�s, notiev�šanas metodes utt.) ir ikdieniš�a un sabiedr�bas pieemta prakse, kurai noteikti j�seko.

Kopum� pusaudžu žurn�li tiraž� priekšstatus par �ermeni k� main�mu, nevis k� dotu un konstantu. L�dz�gi k� sav� teorij� to min sociologs Entonijs Gidenss, ar� apl�kotie pusaudžu žurn�li atspoguo iesp�jas, k� main�t un uzlabot savu �r�jo izskatu, saistot to ar labu pašsaj�tu un iepatikšanos pret�jam dzimumam.

Intereses. Kopum� daudzos aspektos, kas saist�tas ar interes�m, piem�ram, daž�di intelektu�li uzdevumi, konkursi, daž�du priekšmetu pagatavošanu, radošas aktivit�tes, inform�cija tiek pasniegta dzimumu neitr�li un ar dzimumu saist�ti stereotipi gandr�z nav v�rojami, savuk�rt b�tiskas atš�ir�bas dzimumu aspekt� v�rojamas t�dos interešu veidos k� mode, stils un aksesu�ri, sports un datorsp�les.

Seksualit�te un pret�j� dzimuma uzman�bas piesaist�šana, izmantojot spilgtas un izteiksm�gas t�rpu detaas jauniešu žurn�los tiek defin�ts k� m�r�is, uz kuru stila izv�l� b�tu j�tiecas

45

meiten�m, attiec�b� uz puišiem š�da ievirze nav tik izteikta. Tas par�d�s ar� valodas lietojum�: ja „stil�gums” vai „sol�da klasika” saist�ta ar v�riešu modi, tad „br�v�ba” vai „drosme izcelties” attiecin�ta uz sieviešu modi. Inform�cija meiten�m par modes un stila tendenc�m ir saist�ta ne tikai ar uzsv�rtu seksualit�ti, bet ar� ar pat�rniec�bas veicin�šanu, piem�ram, inform�cija par auskariem tiek papildin�ta ar š�d�m replik�m: „Tu apbursi savu puisi ar šiem izteiksm�gajiem d�rgakme�u auskariem.”

Valodas lietojum� v�rojama ar� tendence uzsv�rt meiteu „meiten�gumu” un puišu „v�riš��gumu”. Piem�ram, meiten�m dom�tie pulkstei tiek raksturoti k� “m�i”, “meiten�gi”, “drosm�gi”, “gaišas un sirsn�gas”, “gaum�ga anim�cija”, “stila odzia”. Savuk�rt puišiem dom�tie pulkstei tiek raksturoti k� “klasiski”, “v�riš��gi”, “mod�gi”, “p�rbaud�tas v�rt�bas”, “zina, ko grib”, “akcents ikdienai”. “Meiten�gi” un “v�riš��gi” pretstatos iez�m�jas puišu k� vec�ku un p�rliecin�t�ku, domin�jošu personu loma, kas kopum� veicina noteiktu dzimumu stereotipu veidošanos.

Sports un datorsp�les pusaudžu žurn�los atspoguotas k� v�riešu vai z�nu interešu jomas. Sporta diskursu jauniešu žurn�los labi raksturo fr�ze: z�niem futbols ir k� sports, meiten�m – k� z�ni.

V�rojama tendence, ka vair�kos jaut�jumos, kas var�tu b�t aktu�li gan puišiem, gan meiten�m, k�ds no inform�cijas aspektiem ir v�rsts tikai uz vienu dzimumu, veicinot noteiktu dzimumu lomu stereotipu izplat�bu, piem�ram, par to, ka meiten�m ir j�piev�rš sev uzman�ba ar izskatu, bet puišiem ir j�b�t v�riš��giem, p�rliecin�tiem par sevi.

Darbs un profesion�l� orient�cija. Pusaudžu žurn�los karjeras atspoguojums ir saist�ts ar katra žurn�la auditorijas vecumu - jo vec�ka ir žurn�la m�r�auditorija, jo vair�k taj� ir tematu, kas saist�ti ar iesp�jam�s profesijas izv�li. Žurn�los, kuros ir profesiju rubrikas (M�r�is un atseviš�i Puff numuri), taj�s iesp�ju robež�s tiek sniegta dzimumu neitr�la inform�cija. Tom�r no intervij�m, kas ar š�m rubrik�m saist�tas, ir iesp�jams uzzin�t par k�d� profesij� past�vošaj�m dzimumu atš�ir�b�m vai ar to saist�tajiem stereotipiem.

Žurn�los visvair�k tiek atspoguotas t�s profesijas, kas saist�tas ar izklaides sf�ru, �paši m�ziku un kino. Žurn�la Popcorn slej�s par�d�s pretruna: ja par v�lmi dibin�t grupu visvair�k raksta meitenes, tad popul�ro jauno grupu atainojum� domin� puiši. Savuk�rt žurn�lu S�rups un Puff rakstos par abu dzimumu Latvijas jaunajiem m�zi�iem par�d�ts, ka m�su valst� popularit�te nenoz�m� ar� lielus ien�kumus.

Vair�kos no žurn�liem k� karjeras iesp�ja par�d�ts modeles darbs, kas parasti tiek saist�ts ar meiteu profesiju un, lai gan bieži tas att�lots vilinoš� veid�, ir žurn�li, kas par�da ar� modeles darba gr�t�bas (Avene, S�rups). Savuk�rt karjera sport� parasti atspoguota pan�kumu g�šanas aspekt� un tiek saist�ta ar puišiem.

Žurn�los saist�b� ar karjeru iez�m�jas divu veidu st�sti, no kuriem pirmos var nosaukt par „b�rn�bas st�stiem”. Tajos katra dzimuma p�rst�vji visbiež�k st�sta par sevi k� neatbilstošiem skolas parastajam stereotipam: k�rt�g�s meitenes un palaidn�gie z�ni. Otra veida st�sti ir „pan�kumu st�sti”, kuri ir vai nu pozit�vi vai negat�vi, un abu veidu st�sti tiek vair�k par�d�ti caur sieviešu piem�riem. Negat�vie st�sti att�lo pan�kumu g�šanu ar soci�l� vai materi�l� kapit�la pal�dz�bu, savuk�rt pozit�vie st�sti ietver smagu darbu un sekošanu sapiem.

46

Pusaudži žurn�los var ieg�t inform�ciju par viu dz�v� b�tiskiem jaut�jumiem, kuru, iesp�jams, vii nevar ieg�t citos veidos. Š� inform�cija ir �paši saist�ta ar jaut�jumiem par seksualit�ti un attiec�b�m ar pret�jo dzimumu. Sist�mas atkar�bas teorij� nor�d�ts, ka š� iemesla d� ir iesp�jams, ka pusaudži – žurn�lu las�t�ji – k�st zin�m� m�r� atkar�gi no t�s inform�cijas, ko sniedz žurn�li. Tie ietekm� viu uzskatus, kas pusaudžu vecum� v�l tikai veidojas.

No vienas puses, iesp�jams, š� inform�cija var atst�t negat�vu iespaidu uz pusaudžiem, jo, k� pamatots simbolisk�s konver ences teorij�, masu medijos paust� zia vienm�r b�s t�da, kas cenšas piesaist�t ne tikai auditoriju, bet ar� rekl�mdev�jus. Daudzas t�mas pusaudžu žurn�los atk�rtojas, radot las�t�jiem noteiktu izpratni, piem�ram, par attiec�b�m ar pret�jo dzimumu, ta�u visdr�z�k š� izpratne b�s kaut k�d� m�r� atškir�ga no re�li past�voš�.

Tom�r ir p�t�jumi1, kuros par�d�ts, ka las�t�ji ir kritiski, vii izv�rt�, kuru dau no žurn�los ieg�t�s inform�cijas pielietot. Turkl�t, pat ja žurn�l� atrast�s idejas pusaudzis atz�st par lab�m, viš t�s neuztvers burtiski un izv�l�sies tikai dau no inform�cijas k� pielietojamu sav� dz�v�, bet zin�mu dau las�t� uztvers tikai k� izklaidi. T�tad, starp žurn�l� rakst�to un las�t�ja uztverto nevar likt vien�d�bas z�mi. J�atz�m�, gan, ka kritisk�s anal�zes pieejas p�rst�vji nor�da, ka kritisk�s dom�šanas un anal�zes att�st�šanai ir nepieciešama liel�ka piep�le, l�dz ar to žurn�lu inform�ciju kritiski izv�rt� tikai daa no las�t�jiem.

1 Piem�ram, Gauntlett David. (2002) Media, Gender and Identity: An introduction. London: Routledge. p.196

47

LITERAT�RAS SARAKSTS

Ballentine, L.W., Ogle, J.P. (2005) The Making and Unmaking of Body Problems in Seventeen Magazine, 1992 – 2003. Family and Consumer Sciences Research Journal. Vol.33, No.4, pp.281 – 371

Berger, P., Luckmann, T. (1966) The Social Construction of Reality. London: Penguin Books

Currie, D. H. (1999) Girl Talk: Adolescent magazines and their readers. Toronto: University of Toronto Press

DeFleur, M., Ball-Rokeach, S. (1989) Theories of mass communication. New-York: Longman

Duffy, M., Gotcher, J. M. (1996) Crucial advice on how to get a guy: The rhetorical vision of power and seduction in the teen magazine YM. Journal of Communication Inquiry. Vol.20, pp.32 – 48

Durham, M.G. (1998) Dilemmas of Desire. Representation of Adolescent Sexualiy in Two Teen Magazines. Youth & Society. Vol.29, No.3, pp.369 – 389

Evans, E.D., Rutberg, J., Sather, C., Turner, C. (1991) Content Analysis of Contemporary Teen Magazines for Adolescent Females. Youth and Society. No.23, pp.99 – 120

Ferris, J. (2003) Parallel Discourses and „Appropriate” Bodies: Media Constructions of Anorexia and Obesity in the Cases of Tracey Gold and Carnie Wilson. Journal of Communication Inquiry. Vol.27, No.3, pp.256 – 273

Gauntlett, D. (2002) Media, Gender and Identity: An introduction. London: Routledge

Gerbner, G., Gross, L. (1976) Living with television: The violenceprofile. Journal of Communication, Vol. 26

Harvey, L., MacDonald, M. (1993) Doing Sociology. A practical introduction. London: The Macmillan Press Ltd.

Jackson, S. (2005) ‘Dear Girlfriend..’: Constructions of Sexual Health Problems and Sexual Identities in Letters to a Teenage Magazine. Sexualities. Vol.8, No.3, pp.282 – 305

Massoni, K. (2004) Modeling Work: Occupational Messages in Seventeen Magazine. Gender & Society. Vol.18 No.1, February. pp.47 – 65

Mastronardi, M. (2003) Adolescence and Media. Journal of Language and Social Psychology. Vol.22, No.1, pp.83 – 93

McCombs, M., Shaw, D.L. (1972) The agenda-setting function of the mass media. Public Opinion Quarterly, 36, pp. 176-185

Olufowote, J.O. (2006) Rousing and Redirecting A Sleeping Giant. Management Communication Quarterly. Vol. 19, No.3, February 2006, pp.451-492

48

Pierce, K. (1993) Socialization of teenage girls through teen-magazine fiction: The making of a new woman or an old lady? Sex Roles: A Journal of Research. No.29, pp.59 – 68

Schlesinger, P. (1978) Putting Reality Together: BBC News. London: Constable

Signorielli, N. (1997) Reflections of Girls in the Media: A Content Analysis across Six Media. Report prepared for Children Now and the Kaiser Family Foundation. pp.1 – 34

49

Izmantotie žurn�li:

Avene Nr. 13. (01.07.-15.07.2006.) Avene Nr. 14. (15.07.-21.07.2006.) Avene Nr. 15. (01.08.-15.08.2006.) Avene Nr. 16. (15.08.-31.08.2006.) M�r�is Nr. 6. j�nijs 2006. M�r�is Nr. 7/8. j�lijs/augusts 2006. M�r�is Nr. 9. septembris 2006. Popcorn Nr. 27. (03.07.-09.07.2006.) Popcorn Nr. 28. (10.07.-16.07.2006.) Popcorn Nr. 29. (17.07.-23.07.2006.) Popcorn Nr. 30. (24.07.-30.07.2006.) Popcorn Nr. 31. (31.07.-06.08.2006.) Popcorn Nr. 32. (07.08.-13.08.2006.) Popcorn Nr. 33. (14.08.-20.08.2006.) Popcorn Nr. 34. (21.08.-27.08.2006.) Popcorn Nr. 35. (28.08.-03.09.2006.) Puff Nr. 26. (03.07.-09.07.2006.) Puff Nr. 27. (10.07.-16.07.2006.) Puff Nr. 28. (17.07.-23.07.2006.) Puff Nr. 29. (24.07.-30.07.2006.) Puff Nr. 30. (31.07.-06.08.2006.) Puff Nr. 31. (07.08.-13.08.2006.) Puff Nr. 32. (14.08.-20.08.2006.) Puff Nr. 33. (22.08.-28.08.2006.) Puff Nr. 34. (28.08.-03.09.2006.) S�rups Nr. 26. (30.06.-06.07.2006.) S�rups Nr. 27. (07.07.-13.07.2006.) S�rups Nr. 28. (14.07.-20.07.2006.) S�rups Nr. 29. (21.07.-27.07.2006.) S�rups Nr. 30. (28.07.-03.08.2006.) S�rups Nr. 31. (04.08.-10.08.2006.) S�rups Nr. 32. (11.08.-17.08.2006.) S�rups Nr. 33. (18.08.-24.08.2006.) S�rups Nr. 34. (25.08.-31.08.2006.) Spic� Nr. 26. (30.06.-06.07.2006.) Spic� Nr. 29. (12.07.-27.07.2006.) Spic� Nr. 30. (28.07.-03.08.2006.) Spic� Nr. 31. (04.08.-10.08.2006.) Spic� Nr. 32. (11.08.-17.08.2006.) Spic� Nr. 33. (18.08.-24.08.2006.) Spic� Nr. 34. (25.08.-31.08.2006.)