Eiropas Savienības darbības principu attīstība

Sagatavotājs: Ārlietu ministrija 2010.gada novembris

Eiropas integrācijas motīvi

Drošība un miers Labklājība un kopēja

tirgus izveide Demokrātiskas

Eiropas izveide Pozīciju

nostiprināšana iepretim citām pasaules lielvarām

Foto – Eiropas Komisija

9. maijs – Eiropas diena

1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot pamatakmeni ES izveidē

Kopš 1985.gada 9.maijā svin Eiropas dienu Foto – Eiropas Komisija

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena 1951. gada 18. aprīlī Beļģija, Francija, Itālija, Vācija,

Luksemburga un Nīderlande parakstīja Eiropas Ogļu un tērauda Kopienas līgumu.

Līgums stājās spēkā 1952. gada 23. jūlijā un paredzēja: atcelt muitas nodokļu, eksporta un importa kvotu

ierobežojumus izveidot kopēju ogļu un tērauda tirgu novērst dalībvalstu diskriminējošu attieksmi pret ražotājiem,

pircējiem un patērētājiem izveidot Kopējo Asambleju – Eiropas Parlamenta priekšteci

Romas līgumi Parakstīti 1957. gada 25. martā Stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī Noteica:

personu, preču, kapitāla un pakalpojumu neierobežotu kustību

vienlīdzīgus konkurences nosacījumus iekšējā tirgū

Eiropas Sociālā fonda izveidi dzīves līmeņa paaugstināšanai un strādājošo darba apstākļu uzlabošanai

Eiropas Investīcijas bankas izveidošanu Ministru Padomes, Eiropas Komisijas,

Eiropas Parlamentārās Asamblejas un tiesu izveidošanu. 1962. gada 30. martā Parlamentārā Asambleja kļuva par Eiropas Parlamentu

Foto – Eiropas Komisija

Vienotais Eiropas akts Parakstīts 1986. gada 17. februārī Stājās spēkā 1987. gada 1. jūlijā Noteica:

pabeigt vienotā iekšējā tirgus izveidi līdz 1992. gada 31. decembrim

stiprināt Eiropas politisko sadarbību ieviest kvalificētā balsu vairākuma balsojumu Ministru

Padomē iekšējā tirgus jautājumos palielināt Eiropas Parlamenta lomu lēmumu

pieņemšanā papildināt Romas līgumus ar jaunām politikas jomām -

vidi, pētniecību un tehnoloģijām, sociālo politiku

Māstrihtas līgums Parakstīts 1992. gada 7. februārī Stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī Noteica:

pārveidot Eiropas Kopienu par Eiropas Savienību – radīt trīs “pīlāru” struktūru

papildināt pilnvaras ar Savienības kopējo ārējo un drošības politiku, kā arī tieslietu un iekšlietu politiku

piešķirt papildus tiesības Eiropas Parlamentam, ieviešot koplēmuma procedūru un piešķirot Parlamentam veto tiesības

paplašināt kvalificētā balsu vairākuma principu Ministru Padomē

izveidot Reģionu komiteju radīt ES pilsonības jēdzienu

Foto – Eiropas Komisija

Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība (EMS)

1992. gada 7. februāris – Māstrihtas līgumā tiek paredzēta Ekonomiskās un monetārās savienības izveide

EMS galvenā institūcija ir Eiropas Centrālā banka

EMS ir Eiropas Savienības galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus: stabilu izaugsmi un zemu inflāciju

Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē: vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs jeb

eiro zonā vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko

īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eiro zonas valstu centrālajām bankām

ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm

Foto – Eiropas Komisija

Eiro ir ieviests vairumā ES dalībvalstu Valstis, kurās ir ieviests eiro, sauc par

Ekonomisko un monetāro savienību jeb eiro zonu

Iestāšanās kritēriji eiro zonā ir noteikti Māstrihtas līgumā

1999.gada 1. janvāris – eiro ievieš bezskaidras naudas norēķinos

2002. gads – eiro kā skaidra nauda tiek ieviesta Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā

2007.gada 1. janvāris – Slovēnija ievieš eiro 2008.gada 1. janvāris – Kipra un Malta ievieš

eiro 2009. gada 1. janvāris – Slovākija ievieš eiro 2011. gada 1. janvāris – eiro zonai

pievienojas Igaunija

ES vienotā valūta eiro

Foto – Eiropas Komisija

Šengenas vienošanās 1985. gada 14. jūnijā Šengenas ciemā

Luksemburgā Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga noslēdza līgumu par pakāpenisku savstarpējo robežu kontroles atcelšanu

Līguma mērķis ir atvieglot iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to veicināt pārrobežu ekonomiskās aktivitātes un tūrismu

2007. gada 21. decembrī Šengenas zonai pievienojās Latvija

Šobrīd Šengenas zonā ietilpst 22 ES valstis, kā arī Šveice, Islande un Norvēģija

Pašlaik no ES dalībvalstīm Šengenas zonā neietilpst Īrija, Lielbritānija, Rumānija, Bulgārija un Kipra

Foto – Eiropas Komisija

Amsterdamas līgums Parakstīts 1997. gada 2. oktobrī Stājās spēkā 1999. gada 1. maijā Noteica:

vienkāršot koplēmuma procedūru, padarot to efektīvāku, kā arī palielināt Eiropas Parlamenta lomu ES likumdošanā

samazināt bezdarbu un palielināt pilsoņu tiesības oficiālu kārtību, kādā sabiedrībai rakstiski vērsties pie ES institūcijām

kādā no oficiālajām ES valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā iekļaut līgumā Šengenas vienošanos izveidot ES kopējo ārējo robežu, radot kopēju pārvietošanās telpu stiprināt valstu ciešāku sadarbību ārlietu un drošības jomā, izveidojot

Augstā pārstāvja Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā biroju

Nicas līgums Parakstīts 2001. gada 26. februārī Stājās spēkā 2003. gada 1. februārī Noteica:

veikt ES institucionālās reformas, lai sagatavotos 12 jaunu valstu uzņemšanai

Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas, Tiesas, Pirmās instances tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas sastāva izmaiņas pēc paplašināšanās

paplašināt Eiropas Parlamenta pilnvaras un kvalificētā vairākuma balsojuma piemērošanu Padomē

valstu ciešāku sadarbību iekšlietu un tieslietu jomā veicināt sadarbību Kopējā ārpolitikā un drošības politikā

No sešām līdz divdesmit septiņām 1951. gads – Beļģija, Francija, Itālija,

Vācija, Luksemburga un Nīderlande (dibinātājvalstis)

1973. gads – Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija

1981. gads – Grieķija 1986. gads – Spānija un Portugāle 1995. gads – Austrija, Somija un Zviedrija 2004. gads – Čehija, Igaunija, Kipra,

Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija

2007. gads – Bulgārija un Rumānija Pašlaik ES kandidātvalstis ir Horvātija,

Islande, Maķedonija un Turcija Pieteikumus dalībai ES ir iesniegusi

Albānija, Melnkalne un Serbija Foto – Eiropas Komisija

Lisabonas līgums Parakstīts 2007.gada

13.decembrī Stājās spēkā 2009. gada

1. decembrī Līguma pamatmērķi:

uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti

nostiprināt demokrātiju, palielinot Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ietekmi

vairot ES ārējo darbību saskaņotību Foto – Eiropas Komisija

Paredz: atteikties no “pīlāru” struktūras, piešķirot ES

vienotas juridiskas personas statusu izveidot Eiropadomes priekšsēdētāja un Augstā

pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos institūciju

juridiski saistošu ES Pamattiesību hartu veicināt tiesiskumu, demokrātisko kontroli un

pilsoņu līdzdalību veicināt ES darbības efektivitāti un palielināt

globālo konkurētspēju

Lisabonas līgums (turpinājums)

Papildus informācija par Latvijas dalību Eiropas Savienībā pieejama tīmekļa vietnē www.es.gov.lv

Informācija par Eiropas Savienību pieejama arī Eiropas Savienības informācijas bibliotēkā Rīgā, Aspazijas bulv.28, 2. stāvā