PTJUMS

2 / 2011

FIKSTS VALTAS KURSS SALDZINJUM AR INFLCIJAS MRI:DSGE MODEA REZULTTI

KRISTNE VTOLAVIKTORS AJEVSKIS

Latvijas Banka, 2011

Prpublicjot obligta avota norde.

ISBN 9984-676-42-0

1

F I K S T S V A L T A S K U R S S S A L D Z I N J U M A R I N F L C I J A S M R I : D S G E M O D E A R E Z U L T T I

SATURS

Kopsavilkums 2 Ievads 3 1. Modea uzbve 6 1.1. Mjsaimniecbas 6 1.2. Inflcijas, valtas kursa un tirdzniecbas nosacjumu identittes 7 1.3. Uzmumi 8 1.4. Ldzsvara stvoklis 9 1.5. Monetr politika 10 1.6. Vienkrots modea variants 10 2. Modea novrtjums 11 2.1. Datu raksturojums 11 2.2. Aprioro vrtbu izvle 13 3. Rezultti 15 3.1. Beijesa novrtjumi 15 3.2. Stabilittes analze 16 3.3. Politikas simulcijas 18 Secinjumi 21 Literatra 22

SASINJUMI AR autoregresija CES konstanta savstarpjs aizvietojambas elastba (constant elasticity of substitution) DSGE dinamiskais stohastiskais visprjais ldzsvars (Dynamic Stohastic General Equilibrium) EMS Ekonomikas un monetr savienba (Economic and Monetary Union) ES Eiropas Savienba ES25 valstis pc ES paplainans 2004. gada 1. maij IKP iekzemes kopprodukts IS ieguldjumu un uzkrjumu ldzsvars (investment and saving equilibrium) MCMC Markova des Montekarlo metode (Markov Chain Monte Carlo method) PCI patria cenu indekss PP pirktspjas paritte SDR Specils aizmuma tiesbas (Special Drawing Rights) SPCI saskaotais patria cenu indekss VKM II Valtas kursa mehnisms II

2

F I K S T S V A L T A S K U R S S S A L D Z I N J U M A R I N F L C I J A S M R I : D S G E M O D E A R E Z U L T T I

KOPSAVILKUMS

Ptjum novrtta inflcijas mra noteikanas ietekme saldzinjum ar fikstu valtas kursu Lielbritnij, Zviedrij, Polij, ehijas Republik, Igaunij, Latvij un Lietuv, t.i., septis rpus eiro zonas esoajs ES valsts. Tas pankts, novrtjot mazas atvrtas tautsaimniecbas DSGE modeli un veicot modea simulcijas ar novrttajiem strukturlajiem parametriem un dadm politikas parametru kopm. Iegtie rezultti saldzinti inflcijas, produkcijas izlaides starpbas un procentu likmju svrstbu izteiksm. Valsts, kuras nosaka inflcijas mri, politikas maia uz fikstu valtas kursu palielintu inflcijas svrstgumu 36 reizes. Baltijas valsts fiksta valtas kursa politikas maia uz inflcijas mra noteikanu ar pilnb elastgu valtas kursu paaugstintu inflcijas svrstgumu 24 reizes, savukrt saistb ar esoo cenu stabilizciju un valtas kursa svrstbm VKM II noteiktajs robes inflcijas svrstgums palielintos 36 reizes. Tdjdi politikas simulcijas liecina, ka viss mintajs valsts stenot monetr politika nodroina stabilku inflciju un produkcijas izlaidi nek alternatvu remu vid.

Atslgvrdi: DSGE modelis, maza atvrta tautsaimniecba, fiksts valtas kurss, inflcijas mra noteikana, Beijesa novrtjums

JEL klasifikcija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

Ptjum izteiktie secinjumi atspoguo autoru Latvijas bankas Monetrs politikas prvaldes darbinieku viedokli, un autori uzemas atbildbu par iespjamm pieautajm neprecizittm.

3

F I K S T S V A L T A S K U R S S S A L D Z I N J U M A R I N F L C I J A S M R I : D S G E M O D E A R E Z U L T T I

IEVADS

Starptautisko debau uzmanbas centr jau ilgu laiku ir pareiza valtas kursa rema izvles jautjums. Svargi ir tas, kdas ir dadu valtas kursa remu izmaksas un sniegtais labums. Kuri ir galvenie iziroie faktori, kas nosaka noteikta valtas kursa politikas izvli, un k to var ietekmt tautsaimniecbas strukturls iezmes? Vai alternatvi remi saistti ar atirgu ietekmi uz makroekonomiskajiem rdtjiem?

Ar minto jautjumu risinanu saistto modeu, teoriju un piemumu skaits ekonomiskaj literatr arvien palielins. Tomr nav pankta plaa vienoans par to, k valtas kursa remi ietekm visprjos makroekonomiskos mrus, t.sk. inflciju un izaugsmi. Uzdevums noteikt skaidras sakarbas ir izaicinjums, jo valtas kursa un plakas tautsaimniecbas savstarpj mijiedarbba ir daudzveidga. Lai gan debates joprojm turpins, tomr ir jomas, kurs jau veidojas zinma vienprtba, un attstbas valstm pieejama btiska citu valstu iepriekj pieredze. pai tas attiecas uz empriskajm liecbm par to, ka atvrtas tautsaimniecbas ar augstu inflcijas lmeni var samazint inflciju, piesaistot nacionlo valtu to galveno tirdzniecbas partnervalstu valtai, kurs inflcija ir zema. Tdjdi fiksts valtas kurss var kt par cenu stabilizcijas instrumentu.

Vienlaikus pdjos gados centrls bankas daudzs attsttajs un attstbas valsts izvljus stenot inflcijas mra noteikanu k monetrs politikas ietvaru. T k to valstu, kuras pirms ieviesa du politiku (Jaunzlandes, Kandas, Lielbritnijas un Zviedrijas), pieredze inflcijas mra noteikan bija diezgan veiksmga, daudzas citas attstts valstis prma to, neraugoties uz tajs vrojamo samr zemo inflcijas lmeni.

Valstu, kuras nosaka inflcijas mri, centrls bankas parasti steno peldoa valtas kursa politiku. Nordts, ka peldoa valtas kursa politiku izmanto zinmai izolcijai pret rjiem monetrajiem okiem un t darbojas k t.s. oku absorbtja, kas paldz stabilizt iekzemes tautsaimniecbu rju monetro oku apstkos.

Tomr vairki empriskie ptjumi liecina, ka inflcijas mra noteikana attstbas valstu monetraj politik saistta ar nelielm problmm. Pirmkrt, valtas kursa mra neievroana valsts ar mazu atvrtu tautsaimniecbu var radt lielas valtas kursa svrstbas un spcgi ietekmt uzmumu pelntspju. Lielka transmisija nozm ar to, ka iekzemes cenas btiski rea uz valtas kursa svrstbm. Otrkrt, rjo aizmumu finanstas investcijas oti jutgi rea uz lielm negatvm kapitla iepldes prmaim jeb t.s. pkiem prrvumiem. Ja finanu iestu, raoanas uzmumu un valdbas finanu bilancs ir btisks aizmumu rvalstu valts patsvars, peldoa valtas kursa apstkos pkam prrvumam sekojoa strauja valtas kursa samazinans var veicint plaus bankrotus. Trekrt, ja uzticba centrlajai bankai ir zema, zd galven peldoa valtas kursa priekrocba iespja veidot monetro politiku atbilstoi iekzemes tautsaimniecbas vajadzbm un piemrot to iekzemes ekonomisks attstbas ciklam. Procentu likmes prmaias efektvi neietekms uzmumu cenu veidoanas politiku, lai sasniegtu inflcijas mri, ja uzmumi netics, ka centrl banka stenos noteikto monetro politiku un produkcijas izlaides svrstbu gadjum ts rcba bs prliecinoa. Vjintas uzticbas d pc tam var rasties nepiecieamba pc lielm procentu likmju prmaim, lai centrl banka vartu sasniegt noteikto inflcijas mri. Lai

4

F I K S T S V A L T A S K U R S S S A L D Z I N J U M A R I N F L C I J A S M R I : D S G E M O D E A R E Z U L T T I

nemazintu iegto uzticbu, centrlajai bankai bs stingri jievro noteiktais inflcijas mris.

Bank of England un Sveriges Riksbank divu valstu, kuras nav pilntiesgas EMS dalbnieces, centrls bankas steno inflcijas mra noteikanas politiku, lai nodrointu cenu stabilitti k savas monetrs nostjas galveno uzdevumu, vienlaikus nosakot elastgu nacionls valtas kursu. Tomr jaunajm ES valstm valtas kursa politika ir svargs jautjums, jo tm vism izvirzta prasba pievienoties EMS un ieviest eiro k oficilo valtu.1

Dai 15% svrstbu koridora atbalsttji apgalvo, ka tas radtu iespju stenot neatkargku monetro politiku un ka tiea inflcijas mra noteikanas politika vartu bt izdevga stratija. Loiski, ka ds apgalvojums rada vairkus jautjumus. Kdas vartu bt koridora paplainanas makroekonomisks sekas, ja valsts steno valtas padomes remu vai saglab oti auru valtas kursa koridoru? K politikas maia uz valtas kursa mra noteikanu ietekmtu Poliju, ehijas Republiku, Lielbritniju un Zviedriju rpus eiro zonas esos valstis, kuras izvljus inflcijas mra noteikanas politiku?

Savukrt viens no prieknoteikumiem dalbai vienots Eiropas valtas zon ir dalba VKM II. Lai gan saska ar VKM II dalbas standarta prasbu valstm jievro valtas kursa svrstbu attiecb pret eiro 15% koridors, ES valstis var noteikt aurku savu valtu svrstbu koridoru. To noteikuas trs Baltijas valstis. Latvija vienpusji apmusies ierobeot nominl valtas kursa svrstbas attiecb pret eiro 1% robes ap centrlo paritti, bet Lietuva un Igaunija izvljus valtas padomes remu, attiecgi Lietuvas litus un Igaunijas kronas piesaistot eiro un nosakot fikstu valtas kursu.

Lai analiztu inflcijas mra noteikanas ietekmi saldzinjum ar fikstu valtas kursu, ptjum, izmantojot Beijesa (Bayes) pieeju, etrm rpus eiro zonas esoajm valstm, kuras steno inflcijas mra politiku (Lielbritnijai, Zviedrijai, Polijai un ehijas Republikai), un trim Baltijas valstm ar fikstu valtas kursu novrtts T. A. Labika (T. A. Lubik) un F. orfheides (F. Schorfheide) ptjum (7) piedvtais mazas atvrtas tautsaimniecbas DSGE modelis. Simults modelis ar fikstiem novrttiem strukturliem parametriem un atirgm politikas parametru kopm, k ar saldzinti par inflciju, produkcijas izlaides starpbu un procentu likmju svrstbm iegtie rezultti.

Ptjuma rezultti liecina, ka Lielbritnijas, Zviedrijas un Polijas centrl banka steno stingru pretinflcijas politiku, bet ehijas Republik t ir mrena. Visas centrls bankas rea uz produkcijas izlaides starpbu un nosaka procentu likmes atbilstoi esoajai, nevis gaidmajai inflcijai. Politikas maia no inflcijas mra noteikanas uz valtas kursa mra noteikanu radtu nozmgu inflcijas svrstbu kpumu. Inflcijas svrstbas Lielbritnij pieaugtu 6.2 reizes, Zviedrij un Polij 5.0 reizes, bet ehijas Republik 3.6 reizes. Tdjdi valtas kursa stabilizana tiktu pankta uz btiski lielkas procentu likmju mainbas rina, pai Lielbritnij, monetrs politikas procentu likmm kstot 7.0 reizes nestabilkm. Turklt fiksta valtas kursa apstkos ajs etrs valsts, lai gan nedaudz, tomr pastiprintos produkcijas izlaides svrstbas, liecinot, ka valtas kurss izol iekzemes

1 Preja uz eiro Slovnij notika 2007. gada 1. janvr, Kipr un Malt 2008. gada 1. janvr, Slovkij

2009. gada 1. janvr un Igaunij 2